Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Talsu mākslinieku grupas izstāde “Krūmu zvaigznājs”
Jūrmalas muzejā
14. janvāris–1. marts
No 14. janvāra līdz 1. martam Jūrmalas muzejā būs skatāma Talsu mākslinieku darbu izstāde “Krūmu zvaigznājs”, kas pulcē 13 Talsu gleznotāju, grafiķu, tēlnieku un fotogrāfu jaunākos darbus. Izstāde iepazīstinas ar Talsu Krūmu mākslas grupu – vienu no ilgtspējīgākajām un savdabīgākajām mākslinieku kopienām Latvijā, kas aktīvi darbojas jau vairāk nekā četrdesmit gadus.
Talsu Krūmu mākslas grupa izveidojās 20. gadsimta 80. gados, domubiedriem satiekoties mākslā un veidojot vidi, kurā radoša pašpietiekamība, savstarpējs atbalsts un neatkarīga domāšana kļuva par darbības pamatu. Gadu gaitā grupa ir piesaistījusi jaunus biedrus un izaugusi par stabilu, atpazīstamu māksliniecisku veidojumu, kas būtiski ietekmējis Talsu novada kultūras ainavu.
Izstādes nosaukums “Krūmu zvaigznājs” metaforiski iezīmē šo kopību – dažādus, individuālus radošus “ķermeņus”, kas vienlaikus veido kopēju sistēmu. Katrs mākslinieks saglabā savu balsi, rokrakstu un interešu loku, taču izstādes kopainā tie savijas daudzslāņainā vizuālā telpā.
Izstāde atklās ne tikai aktuālu mākslas darbu kopumu, bet arī stāstu par reģionālas mākslas vides spēku, par nepārtrauktību, savstarpēju iedvesmu un radošu attīstību vairāku paaudžu garumā.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Agates Tūnas personālizstāde “Līdzbūtne”
Galerija 427
15. janvāris–21. februāris
No 15. janvāra līdz 21. februārim galerijā 427 būs skatāma Agates Tūnas personālizstāde “Līdzbūtne”. “Kas paliek klātesošs, kad attēls tiek pārvietots no viena ķermeņa citā?
Izstāde domā par fotogrāfisko attēlu kā līdzbūtni. Nevis kā reprezentāciju vai pierādījumu, bet kā pavadošu formu, kas pastāv attiecībās starp materiāliem, starp cilvēkiem, starp klātbūtni un atmiņu.
Jēdziens “familiar” (familiar spirit) apzīmē necilvēcisku pavadoni, būtni, kas ilgstoši piesaistīta raganai vai citai maģijas praktizētājai. “Familiar” ir attiecību struktūra, kas balstās ilgstošā kopā būšanā. Nereti šī būtne ieņem dzīvnieka formu, piemēram, kaķa, putna, suņa vai krupja veidolu. Izstāde piedāvā skatīt fotogrāfisko attēlu šādā līdzbūtnes režīmā, kā klātbūtni, kas seko un mainās kopā ar nesēju.
Darbu pamatā ir analogs fotogrāfijas negatīvs, filma kā sākotnējais attēla ķermenis. Negatīvs netiek uztverts kā starpposms ceļā uz “gatavu” attēlu. Šeit fotogrāfija kļūst par ceļotāju. Viņas ceļojums sākas brīdī, kad filma tiek ievietota kamerā. Tad viņa nonāk gaismā, kustībā, nejaušībās, kļūdās un ieraudzīšanas mirklī. Pēc tam viņa iziet cauri attīstīšanai, žāvēšanai, skenēšanai, failu apstrādei un drukām. Šajā ceļā viņa iziet cauri daudzām rokām, instrumentiem, virsmām un tehnoloģijām. Katrā posmā viņa saņem nospiedumu. Viņai veidojas rētas, skrāpējumi, grauds. Viņa var apdegt, pārsātināties, izbalēt.
Izstāde domā par arhīvu nevis kā sakārtotu sistēmu, bet kā organismu. Kā vidi, kur attēli uzkrājas, slāņojas un kļūst pusdzīvi. Lai gan visi attēli ir analogi, to dzīve neizbēgami saskaras ar digitālo apriti. Analogais pārtop par rēgprogrammatūru. Attēls turpina pastāvēt galvā, domās un ekrānos, kā fails cietajā diskā, kā kopija USB zibatmiņā, kā pielikums e- pastā, kā dublējuma rezerves kopija. Šajā apritē attēli sadalās digitālos putekļos un nosēžas kolektīvajā vizuālajā laukā. Te fotogrāfijas ķermenis digitalizējas un kļūst par datu nesēju, par seju, kas sevī ietver neskaitāmas paroles, piekļuves kodus un atļaujas. Viņa kļūst meklējama, salīdzināma un atpazīstama, reizēm arī sajaukta. Līdzība sāk darboties kā funkcija, kas atver kontus un arhīvus.
Izstāde pati funkcionē kā līdzbūtne šiem darbiem. Tā ir pagaidu āda, uzvilkta konkrētā laikā un telpā. Kad tā tiek novilkta, paliek nospiedumi. Virsmas, audumi, materiālu atlikumi – liecības par kopābūšanu,” stāsta Agate Tūna.
Agate Tūna ir starpdisciplināra māksliniece, kas savos darbos izmanto analogās un eksperimentālās fotogrāfijas tehnikas, kā arī video un skaņas kompozīciju metodes. Tūnas mākslinieciskā prakse pēta garīguma un tehnoloģiju attiecības no sievietes skatpunkta. Balstoties uz pētniecību un tīklveida domāšanu, viņa seko pavedieniem starp savas ģimenes garīgo mantojumu, hantoloģiju, kvarca kristāliem un tehnoloģiskajiem rēgiem, vienlaikus analizējot, kā vēsturiski naratīvi, personīgā pieredze un tehnoloģiskā attīstība ietekmē mūsu priekšstatus par neredzamo. Fotogrāfijai kā “rēgu vajājošam medijam” Tūnas darbos ir centrāla loma.
Galerija 427
Stabu iela 70, Rīga
Aleksandra Brežes personālizstāde “Threshold”
Galerijā “ASNI”
16. janvāris–15. februāris
No 16. janvāra līdz 15. februārim galerijā “ASNI” būs skatāma Aleksandra Brežes personālizstāde “Threshold”. Aleksandra Brežes līdzšinējā mākslinieciskā prakse ir cieši saistīta ar digitālās vides izpēti un trīsdimensionālu abstrakciju veidošanu, kurās jūtamas atsauces uz 1990. gadu vizuālo estētiku un virtuālās telpas utopijām.
Mākslinieka jaunākā darbu sērija iezīmē robežstāvokli starp mākslu un lietojamību – darbi vizuāli atgādina dizaina objektus, taču atsakās pilnībā pakļauties funkcionalitātes loģikai. Izstādes nosaukums Threshold (slieksnis) simboliski iezīmē šo pārejas punktu – telpu starp digitālo un materiālo, starp skulptūru un dizainu, starp estētisku pieredzi un potenciālu lietojumu.
Galerija “ASNI”
Krišjāņa Valdemāra iela 17A, Rīga
Izstāde “Mājot citādībā”
Galerijā “Daļa laika”
15. janvāris–21. februāris
No 15. janvāra līdz 21. februārim galerijā “Daļa laika” būs skatāma radošās apvienības “Fabula” izstāde. Izstādē iemājos dizaina instalācija, kas izaicinās antropocentrisku skatījumu uz pilsētvidi, priekšplānā izvirzot spekulatīvu pilsētnieka – sikspārņa – pieredzi.
“Fabula” dizaineres raksta: “Laikapstākļu un urbāno procesu ietekmē apbūvētā vide nemanāmi irst. Cilvēka veidotajās gludajās virsmās palēnām rodas neparedzētas izmaiņas. Lai arī plaisas var šķist nevēlamas, tajās nereti patvērumu atrod citu sugu pārstāvji. Sikspārņu un plaisu attiecības izgaismo mājošanu kā procesu, kur marginālas vietas kādam kļūst par pasaules centru. Izstāde aicina atpazīt citādas struktūras kā mājvietas, ieraudzīt plaisas kā ekoloģisku vērtību, robežstāvokli un pētniecības lauku, nevis problēmu, ko risināt.”
Izstāde skatītājam ļaus ielūkoties dizaina darba aizkulisēs – pētnieciskā un radošā procesa gaitā. Izstādē iekļauti darbi, kas tapuši sadarbībā ar RTU 3D drukas zinātnisko laboratoriju.
Apvienība “Fabula” ir dizaineru Tīnas Alises Drupas un Rūtas Jumītes koprades projekts, kas pēta cilvēku un citu sugu attiecības dizaina, pilsētvides un ekoloģijas kontekstā.
Galerija “Daļa laika”
Tallinas iela 94, Rīga
Izglītības programmas “Modes aksesuāru dizains” audzēkņu darbu izstāde
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas izstāžu zālē
Līdz 23. janvārim
Līdz 23. janvārim Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas izstāžu zālē skatāma izglītības programmas “Modes aksesuāru dizains” audzēkņu darbu izstāde. Tajā redzami darbi, kas tapuši 2025. gada rudens/ziemas semestra laikā, atspoguļojot programmas radošo virzību, konceptuālo domāšanu un eksperimentālu pieeju aksesuāru dizainā.
Izstāde atklāj skatījumu uz modes aksesuāru dizainu kā idejas, pozīcijas un identitātes nesēju. Aksesuāri netiek uztverti kā dekoratīvi objekti vai estētiski papildinājumi, bet kā jēgpilni veidojumi, kas reflektē par patēriņu, individualitāti un cilvēka attiecībām ar lietām.
Modes aksesuāru dizaina izglītības programmu kopš 2025. gada pavasara vada mākslinieks Kristians Brekte. Programmas radošo ievirzi raksturo nodaļas lozungs – “Masveida mode ir lēta, bet mūsu mode ir brīva”, uzsverot individuālu izteiksmi, kritisku domāšanu un apzinātu atteikšanos no standartizētiem, tirgus diktētiem risinājumiem.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Alejas iela 18, Liepāja
Intas Celmiņas izstāde “Ainavas tēls”
Kalnciema kvartāla galerijā
Līdz 31. janvārim
Līdz 31. janvārim Kalnciema kvartāla galerijā skatāma gleznotājas Intas Celmiņas izstāde “Ainavas tēls”. Izstādē “Ainavas tēls” māksliniece aicina skatītāju ieraudzīt ainavu nevis kā konkrētu vietu, bet kā viņas pārdzīvojumu un mirkļa noskaņu.
Māksliniece pati saka: “Es negleznoju ainavas, tikai rakstu esejas par ainavu ar eļļas krāsām.” Šī pieeja izstādei piešķir īpašu noskaņu – darbi top kā vizuālas esejas, kurās dabas elementi savienojas ar sajūtu atmiņu un rada ainavas ilūziju, kurā ainava kļūst par tēlu.
Izstāde “Ainavas tēls” Kalnciema kvartāla galerijā ir aicinājums apstāties un ieraudzīt, kā daba kļūst par valodu, par krāsu, ritmu un klusuma telpu, kurā katrs skatītājs var izlasīt savu ainavas stāstu.
Kalnciema kvartāla garlerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Izstāde “Metafizika”
Galerijā “Stella”
Līdz 11. februārim
Līdz 11. februārim galerijā “Stella” skatāma izstāde “Metafizika”. Šajā izstādē piedalās divdesmit pazīstami un talantīgi gleznotāji, tostarp Ilze Smildziņa, Līga Ķempe, Reinis Virtmanis, Anna Baklāne, Tatjana Paļčuka Rikāne, Ritums Ivanovs, Krista Zane Suķe, Ieva Zinere, Nele Zirnīte, Elga Grīnvalde, Paulis Postažs, Alise Builevica, Kristīne Kutepova, Ādams Tills, Andrejs Ameļkovičs, Ieva Liepiņa, Laima Eglīte, Aivars Vīlipsōns, Anita Arbidāne un Diāna Dimza Dimme.
Izstādes “Metafizika” mērķis ir izpētīt un attēlot katra mākslinieka unikālo izpratni par jēdzienu “metafizika”. Šie darbi piedāvā dažādas interpretācijas, sniedzot skatītājiem iespēju iedziļināties un pārdomāt šos dziļos un filozofiskos jautājumus. Katrs mākslinieks izmanto savus radošos instrumentus, lai attēlotu savas domas un sajūtas par to, kas ir aiz redzamā, aicinot apmeklētājus uz emocionālu un intelektuālu ceļojumu.
Galerija “Stella”
Ģertrūdes iela 2, Rīga
Gleznotāju apvienības V.I.V.A. izstāde “Rakstīt uz baltas sienas mēnešus”
Kultūras centrā “Siguldas devons”
Ļīdz 14. februārim
Kultūras centrā “Siguldas devons” līdz 14. februārim skatāma mākslinieču apvienības V.I.V.A. izstāde “Rakstīt uz baltas sienas mēnešus”. Apvienībā “V.I.V.A.” kopš 2006. gada darbojas četras Latgales gleznotājas – Vēsma Ušpele, Ilze Griezāne, Vija Stupāne un Agra Ritiņa.
Uz balta var visu labāk redzēt, tāpēc V.I.V.A. gleznu raksturi uz baltā audekla ir koši, krāsaini, niansēti, kādreiz tumši un sudrabaini pelēki. Uz balta var arī paslēpt to, kas ieraudzīts un sajusts, bet netika uzgleznots. Ar baltu var gleznot arī kaut ko tīru, piemēram, baltu uzsnigušu sniegu vai baltu galdautu, uz kura koši izceļas vāze ar ziediem. Vai Daugava ir kļuvusi balta, jo ledus vāks ir apsnidzis balts. Balts var mierināt un apsegt kailos koku zarus. Uz balta krīt krāsainas ēnas. Balts var visu sakārtot…
Apvienībā “V.I.V.A.” kopš 2006. gada darbojas četras Latgales gleznotājas – Vēsma Ušpele, Ilze Griezāne, Vija Stupāne un Agra Ritiņa. Nosaukums veidots no viņu vārdu pirmajiem burtiem, taču tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē “Lai dzīvo!”, kas lieliski raksturo radošā kvarteta mākslinieciskās darbības rezultātu. Gleznotāju mērķis ir atklāt Latvijas ainavas daudzveidību, aktualizēt un popularizēt Latvijas ainavas glezniecības tradīcijas.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
LMA Tekstila katedras studentu darbu izstāde “Cilvēka trajektorijas”
Bulduru Izstāžu namā
Līdz 28. februārim
Evija Stukle-Zuitiņa. Lēnais vilciens. 2024. Tekstilmozaīka, izšuvums, adījums
Līdz 28. februārim Bulduru Izstāžu namā skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde “Cilvēka trajektorijas”. Izstāde pēta šodienas cilvēka dzīves ceļu – to, kā mūsu pieredzes, attiecības, paradumi un ilgas iezīmē kustību cauri laikam. Katrs darbs ir individuāls maršruts, kas atklāj dažādus skatījumus.
Savos darbos autori pievērsušies mātes lomai un dzimtas atmiņai, piederības sajūtai un ķermeniskumam, kā arī mūsdienu vides paradoksiem – patērēšanai, tehnoloģiju radītajai atsvešinātībai un tuvības zudumam. Darbos atspoguļota vēlme saprast, ko nozīmē būt cilvēkam šodien – būt klātesošam, just, piederēt un reizē atdalīties.
“Cilvēka trajektorijas” ir vizuāli krāšņa, visdažādākajos materiālos veidota vienpadsmit studentu kartogrāfija, kurā krustojas dažādi skatieni uz realitāti – personiski, sociāli un emocionāli. Izstāde aicina skatītāju ieraudzīt savas kustības un pieturas punktus, atpazīt sevi citu stāstos un saskatīt kopīgo cilvēka pieredzes ritmā.
Izstādes kuratore ir Diāna Janušone.
Bulduru Izstāžu nams
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Ingrīdas Ivanes izstāde “Nejaušas istabas”
Latgales vēstniecībā “GORS”
Līdz 15. martam
Līdz 15. martam Latgales vēstniecības “GORS” mākslas galerijā skatāma gleznotājas Ingrīdas Ivanes personālizstāde “Nejaušas istabas”. Savā jaunākajā izstādē māksliniece aicina pārdomāt, cik būtiska mūsdienās ir piederības sajūta.
Ingrīdas Ivanes izstāde “Nejaušas istabas” ir turpinājums mākslinieces interesei par mājvietas jēdzienu, identitāti un kultūrvēsturisko atmiņu. Darbi aplūko mājas nevis kā ģeogrāfisku punktu, bet kā uztveres un piederības konstruktu. Gleznās netiek reproducētas konkrētas vietas – tās vēsta par to, kas mūs veido: gan redzamais, gan neskaidri sajustais.
Izstāde rosina domāt par pieredzes atpazīstamību arī vietās, kas nekad nav pastāvējušas. Klasiskās glezniecības valoda savijas ar mākslīgā intelekta radītiem vizuāliem impulsiem, kas kļūst par pamatu jaunu pasauļu veidošanai. Šajā kontekstā darbi aktualizē laikmetīga cilvēka attiecības ar vidi un tehnoloģijām, vienlaikus aktualizējot jautājumu par māju, miera un drošības sajūtu šajā trauksmainajā laikā.
Latgales vēstniecības “GORS”
Pils iela 4, Rēzekne
ISSP Profesionālās Fotogrāfijas meistarklases 2026. gada ziemas/pavasara ciklā
ISSP aicina pieteikties profesionālo fotogrāfijas meistarklašu 2026. gada ziemas/pavasara ciklam, kurā dalībniekiem būs iespēja attīstīt savas fotogrāfijas prasmes pie Latvijā atzītiem fotogrāfiem – Pētera Vīksnas, Madaras Kuplās, Edija Pālena, Aigas Rēdmanes un citiem.
ISSP piedāvātās fotogrāfijas meistarklases paredzētas tiem, kas jau strādā vai vēlas profesionāli strādāt ar fotogrāfiju. Meistarklases sniedz iespēju attīstīt izpratni par konkrētiem fotogrāfijas žanriem, uzlabot tehniskās iemaņas, kā arī paplašināt savas radošās vīzijas robežas un gūt vērtīgas atziņas par nozares niansēm, pavadot intensīvu dienu kopā ar jomas profesionāļiem un kolēģiem.
Ziemas/pavasara septiņu meistarklašu cikls piedāvā daudzpusīgu ieskatu mūsdienu fotogrāfijas praksē – no fotožurnālistikas un sporta fotogrāfijas līdz studijas gaismai, arhitektūras un interjera fotografēšanai, radošai autorpieejai un profesionālai pēcapstrādei.
Katrā nodarbībā pieredzējuši praktiķi dalās gan ar tehniskām iemaņām, gan ar profesionālās domāšanas un lēmumu pieņemšanas principiem, strādājot ar gaismu, kustību, telpu un attēla stāstu reālos projektos, kā arī aktualizējot sadarbības, ētikas un komunikācijas aspektus.
Dalībnieki var izvēlēties piedalīties vienā vai vairākās meistarklasēs atsevišķi, atkarībā no savām interesēm un vajadzībām, iegūstot praktiskas zināšanas un pārliecību darbā ar fotogrāfisko attēlu mūsdienu vizuālajā vidē.
Vietu skaits ierobežots. Pieteikumi tiek pieņemti, kamēr meistarklasē ir brīvas vietas.
ISSP
Berga bazars, Marijas iela 13-k.3, Rīga
Virtuāli atdzīvināts neomodernisma mākslas darbs
Latviešu folkloras krātuves lasītavā
līdz 2027. gada vasarai
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) aicina pieredzēt inovatīvu kultūras mantojuma un zinātnes komunikācijas projektu – imersīvu virtuālās realitātes ekspozīciju “Samta tumsa”, kas atklāj monumentālu vēlīnā sociālisma sienas gleznojumu. Virtuālā ekspozīcija no janvāra līdz 2027. gada vasarai būs skatāma Latviešu folkloras krātuves lasītavā, kas atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas 5. stāvā, 515. telpā un ir atvērta apmeklētājiem piektdienās no plkst. 11.00 līdz plkst. 17.00. Ekspozīcija vairāku minūšu garumā būs skatāma ar “Meta Quest” virtuālās realitātes brillēm.
LU LFMI vadošais pētnieks Dr. Toms Ķencis un starpdisciplinārā māksliniece Dena Doloresa Sircova virtuālajā realitātē ir atdzīvinājuši lietuviešu mākslinieku pāra Birutes Žilītes (1930–2024) un Aļģirda Steponavičusa (1927–1996) zudušo mantojumu – 12 spilgtas freskas no bijušās bērnu tuberkulozes sanatorijas “Pušele”, kas atrodas Jauno Valkininku (Naujųjų Valkininkų) ciemā aptuveni stundas braucienu attālumā no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas. Vairāk nekā 100 kvadrātmetrus plašos sienas gleznojumus mākslinieku pāris radīja 1960. un 1970. gadu mijā.
“Nosacītā radošā brīvība, ko sniedz tā sauktais Hruščova atkusnis, nomaļā vieta un bērnu mērķauditorija ļāva šeit 1968.–1971. gadā radīt vienu no spilgtākajiem un lielākajiem tā laika mākslas darbiem mūsu kaimiņvalstī. Mākslinieki tajā ir iekodējuši gan grieķu mitoloģijas un lietuviešu folkloras tēlus, gan aizliegtus popkultūras simbolus, zodiaka zīmes un neatkarīgās Lietuvas valsts ģerboņa elementus,” stāsta Toms Ķencis.
Latviešu folkloras krātuve
Mūkusalas iela 3, Rīga
