Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Vara Kraukļa izstāde “Klusais ceļojums”
“Aminori” telpā
13. jūlijs–12. septembris
Varis Krauklis. "Sevī". Oforts. 2010
No skatāma 13. jūlija līdz 12. septembrim “Aminori” telpās būs skatāma mākslinieka Vara Kraukļa trīsdesmit gadu radošā darba retrospektīvo izstāde “Klusais ceļojums”, veido grafikas – oforti, tušas spalvas zīmējumi un lielformāta gleznas, aicinot skatītāju neparastā klusā sajūtu ceļojumā. Noslēpumaini domtēli gan grafikas lapās, gan gleznās risina dažādas tēmas – klusētājs, vērotājs, domātājs atkārtojas mainīgās variācijās. Tēli neparastās vidēs un ainavās kā klusā ceļojumā abstraktā laika telpā ir arī kā ceļojums bezapziņā, kur saplūst sapņi ar realitāti. Monumentālais vizuālais stāstījums plūst mierīgi kā redzējums no malas, radot emocionālu saviļņojumu un klusinātu noskaņu.
Varis Krauklis grafikas tehnikas apguvis Latvijas Mākslas akadēmijā pie profesoriem Zigurda Zuzes, Gunāra Kroļļa, Aleksandra Stankēviča. 1996. gadā Varis saņēmis Latvijā dzimušā ASV grafikas mākslinieka, mecenāta Jāņa Lūkasa Vintera balvu. Kopš 2020. gada Krauklis paralēli grafikas tehnikām pievērsies gleznošanai – monumentāli, uz lieliem audekliem –, “meklējot lielāku radošo brīvību”. Krauklim tuva Rembranta, Rafaēla un Renē Magrita daiļrade, no mūsdienu māksliniekiem – itāļu gleznotājs Alessandro Sicioldr un norvēģu gleznotājs Odd Nedrum.
“Ikvienā darbā meklēju dziļu filozofisku domu un psiholoģisko dramatismu metaforu un simbolu vizuālajā valodā,” atklāj mākslinieks. “Manos darbos vienmēr dominē eksistenciālas, mitoloģiskas vai dziļi psiholoģiskas tēmas un dvēseles stāvokļa atspoguļojums. Grafikās un gleznu audeklos tēli atrodas vientulības un pārdomu stāvoklī, kādā iekšējā pārdzīvojumā, un tiem nav piesaistes konkrētam laikam vai videi.”
“Aminori” telpas
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Izšūšanas darbnīca “Adatiņas skraidīja kā sudraba cīrulīši”
Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā
15. jūlijs–12. augusts
No 15. jūlija līdz 12. augustam Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā (pastāvīgās ekspozīcijas “Prokrastinācija un radīšana” pagalmā) notiks četras izšūšanas darbnīcas “Adatiņas skraidīja kā sudraba cīrulīši”. Darbnīcas notiks 15. un 29. jūlijā, kā arī 1. un 12. augustā. Dalības maksa – 25 eiro, cenā iekļauti visi izšūšanai nepieciešamie materiāli. Pieteikšanās aipildot anketu šeit. Darbnīcas vadīs profesionāla izšuvēja un Lielbritānijas Karaliskās Rokdarbu skolas absolvente Elīza Māra Kamradze-Tūtere.
Katra darbnīca sāksies ar ekspozīcijas “Prokrastinācija un radīšana” apskati un muzeja pētnieka stāstījumu par konkrētajā meistarklasē izvēlēto autoru un ar to saistīto muzeja priekšmetu. Pēc tam dalībnieki praktiskajā nodarbībā apgūs izšūšanas prasmes, iedvesmojoties no Aspazijas vārdiem: “Uz klēpja tām bija izklāts kāds šujamais, gaiši zils kā pavasara debess, un spožās adatiņas skraidīja apkārt kā sudraba cīrulīši.”
Darbnīcas aktualizē izšūšanu jeb, kā šo prasmi agrāk dēvēja, izrakstīšanu, ne tikai kā amatniecības tradīciju, bet arī kā radošas pašizpausmes un kultūras mantojuma daļu. Tās sasaucas ar “lēnā muzeja” (slow museum) pieeju, kas rosina uz nesteidzīgu, koncentrētu un personisku kultūras pieredzi, kur nozīmīgs ir ne vien rezultāts, bet arī pats radīšanas process.
Ar šo iniciatīvu Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs turpina attīstīt muzeju kā kopienas telpu, kurā apmeklētāji ne tikai iepazīst ekspozīciju, bet arī paši iesaistās radošā procesā.
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs
Pulka iela 8, Rīga
Izstāde “Astainie līdzgaitnieki. Teodora Zaļkalna animālijas”
Turaidas muzejrezervāta izstāžu zālē
15. jūlijs–30. novembris
No 15. jūlija līdz 30. novembrim Turaidas muzejrezervāta izstāžu zālē – muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā – būs skatāma izstāde “Astainie līdzgaitnieki. Teodora Zaļkalna animālijas”, kas veltīta viena no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Teodora Zaļkalna 150. dzimšanas dienai.
Izstāde tapusi Turaidas muzejrezervātam cieši sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un piedāvā ieskatu meistara ievērojamajos dzīvnieku atveidojumos.
Izstādē “Astainie līdzgaitnieki. Teodora Zaļkalna animālijas” skatāmi deviņi tēlnieka veidotie dzīvnieku tēli no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Akcentējot šo nozīmīgo Zaļkalna daiļrades virzienu, ekspozīcijā eksponēti tādi darbi kā “Kaķis”, “Jērs”, “Zaķis”, “Pelīte”, kā arī vairākas variācijas viņa visatpazīstamākajam dzīvnieka tēlojumam – cūkai.
Izstādes noskaņu papildinās dziesma “Pelēkas kā snaudā” no Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja audio, video un digitālā krājuma. Dziesmas mūzikas autors ir komponists Alfrēds Kalniņš, bet vārdu autors – tēlnieks Teodors Zaļkalns. Skaņdarbs apliecina abu Latvijas kultūras dižgaru draudzību.
Teodors Zaļkalns (1876–1972) ir latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējs un akmens tēlniecības tradīcijas veidotājs, kura radošais mantojums būtiski ietekmējis nākamās tēlnieku paaudzes. Viņš dzimis Allažu pagasta “Zaļajā kalnā”, mācījies Rīgā un Pēterburgā, kā arī Parīzē pie ievērojamā franču tēlnieka Ogista Rodēna. 20. gadsimta 20. gados Zaļkalns kļuva par vienu no jaunās Latvijas valsts vizuālās identitātes veidotājiem, piedaloties nozīmīgos pieminekļu projektu konkursos un radot darbus, kas joprojām veido Latvijas kultūrainavu.
Arī Siguldas novadā un Turaidā saglabājušies vairāki Teodora Zaļkalna darbi – Turaidas Rozes piemiņas plāksne, kā arī Ata Kronvalda, Krišjāņa Barona un Alfrēda Kalniņa pieminekļi, kas apliecina mākslinieka ciešo saikni ar šo vietu.
Turaidas muzejrezervāts
Turaidas iela 10, Turaida
Laikmetīgās mākslas projekts “Izdegšana”
Draugiem Group biroja pagalmā
16. jūlijs–6. augusts
No 16. jūlija līdz 6. augustam Draugiem Group biroja pagalmā būs apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Izdegšana”.
“Izdegšana” ir sociāli nozīmīgs laikmetīgās mākslas projekts, kas iecerēts kā ceļojoša izstāde un ilgtermiņa iniciatīva. Līdzās mākslas darbiem projektā tiek apkopoti arī dažādu cilvēku pieredzes stāsti par izdegšanu. Tie lasāmi projekta mājaslapā un sociālo tīklu kontos, un arī pēc izstādes atklāšanas projektam pievienosies arvien jauni stāsti.
Par projekta “Izdegšana” tapšanu stāsta tā autors Madars Vīlisters: “Ideja par projektu aizsākās ar manu personīgo pieredzi. Tā man lika saprast, ka izdegšana bieži paliek neredzama – mēs iemācāmies slēpt nogurumu, turpinām darīt un klusējam. Ar šo projektu vēlos radīt telpu atklātai sarunai, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast izdegšanu, mazināt aizspriedumus un saprast, ka cilvēki, kas saskaras ar izdegšanu, savā pieredzē nav vieni.”
Projektu atbalsta uzņēmums “Draugiem Group”, nodrošinot vietu izstādes norisei sava biroja kompleksa pagalmā Rīgā. Uzņēmums tic, ka atklātas sarunas par mentālo veselību palīdz veidot veselīgāku sabiedrību.
Izstāde plānota kā ceļojoša ekspozīcija, kas nākotnē būs skatāma arī citviet Latvijā un ārpus Latvijas.
Draugiem Group biroja pagalms
Ojāra Vācieša iela 6B, Rīga
Laikmetīgās dejas izrāde “Sugmija”
Rīgas Cirkā
16. un 21. jūlijā
16. un 21. jūlijā Rīgas cirkā būs skatāma horeogrāfes Ievas Gaurilčikaites-Sants laikmetīgās dejas izrāde “Sugmija” – ķermeniska refleksija par mūsdienu cilvēku starpsugu pārejas stāvoklī.
Izrāde pievēršas cilvēka sugas nākotnei un izdzīvošanas priekšnosacījumiem pasaulē, kur tehnoloģijas arvien ciešāk savijas ar cilvēka ķermeni, uztveri un emocijām. Caur subjektīvu un dziļi personisku pieredzi, fiktīvu pasaules modeli un stieņa dejas ķermeņa valodu autores alter ego Rose M. Diesel vēro, kas notiek, kad tehnoloģiju klātbūtne pakāpeniski pārraksta ķermeni, jūtas un spēju būt empātiskai. Izrāde rosina domāt par uzticēšanos, cilvēcību un attiecībām laikā, kad robežas starp cilvēku un tehnoloģijām kļūst arvien nenoteiktākas.
Modulārie sintezatori, elektroniskā mūzika un metāla konstrukcija veido vidi, kurā cilvēka ķermenis un mākslīgā intelekta struktūras darbojas kā vienlīdz aktīvi elementi. Cilvēcīgais trauslums un kaisle sastopas ar algoritmisku loģiku, radot daudzslāņainu pasaules modeli, kurā cilvēks un tehnoloģijas saplūst vienotā organismā.
Ieva Gaurilčikaite-Sants ir dejotāja, horeogrāfe un scenogrāfe. Viņa ieguvusi bakalaura grādu Skotijas Laikmetīgās dejas skolā un maģistra grādu scenogrāfijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopš 2016. gada kopā ar Krišjāni Santu viņa veido mākslinieku duetu IevaKrish, radot imersīvas performances, kas apvieno horeogrāfiju, scenogrāfiju un skaņas dizainu. 2021. gadā duets saņēmis Latvijas Dejas balvu kategorijā Labākie horeogrāfi, kā arī vada neatkarīgo dejas organizāciju TUVUMI, kas veicina starptautisku sadarbību laikmetīgās dejas jomā.
Izrāde notiek angļu valodā ar daļēju tulkojumu latviešu valodā.
Rīgas Cirks
Merķeļa iela 4, Rīga
Izstāde “Blumbergs un Vērotājs”
Galerijā “MĀKSLA XO”
16. jūlijs–22. augusts
Ilmārs Blumbergs. People don’t change. They die. 2000-2003, kartons, akrils, koks, zīmulis, ogle, 120x160x4,5 cm
No 16. jūlija līdz 22. augustam galerijā “MĀKSLA XO” būs skatāma izstāde, kas veltīta mākslinieka Ilmāra Blumberga (1943–2016) ikoniskajam tēlam – Vērotājam. Izstāde tapusi sadarbībā ar Blumberga fondu un piedāvā ielūkoties mākslinieka domāšanas telpā, kuras centrā ir cilvēka esības, līdzsvara un garīgās pieredzes jautājumi.
“Tas ir līdzsvara cilvēks,” par Vērotāju savulaik teicis Ilmārs Blumbergs. “Vērotājs vienmēr ir līdzsvarā. Es neredzu, bet man liekas, ka te kāds stāv. Kāds mani vēro. Kāds ir piedalījies, kāds ir skatījies. Likās, ka visu laiku kāds ir, bet tas esmu es pats.”
Blumberga Vērotājs ir viena no viņa daiļrades kanoniskajām zīmēm, kas spilgti izpaudās arī mākslinieka scenogrāfijā. Viņš uzskatīja, ka katra nozīmīga iestudējuma pamatā ir kopīga doma – “mugurkauls”. Vienu no savām nozīmīgākajām telpiskajām koncepcijām viņš īstenoja, izmantojot desmit kustīgas, monumentālas kulises, kas kopā ar grīdu un kostīmiem tika pārklātas ornamentālā rakstā. Katram cēlienam tika piešķirta sava dominējošā krāsa – dzeltenā, sarkanā un zilā –, savukārt noslēguma melno cēlienu ievadīja noslēpumainās melnās figūras jeb “lielie melnie”, kā tās dēvēja pats Blumbergs. Kā raksta mākslas zinātniece Anita Vanaga: “Apstākļus nosaka dievi, bet lēmumus pieņem cilvēki.”
Ilmāra Blumberga daiļrade sakņojas vispārcilvēcisku patiesību meklējumos un eksistenciālos jautājumos par cilvēka vietu pasaulē. Viņa darbos cilvēks atrodas nepārtrauktos miera meklējumos, kas vispirms rodami sevī un tikai pēc tam attiecināmi uz ģimeni, sabiedrību un valsti. Pats mākslinieks atzinis, ka viņa darbu centrā vienmēr bijuši trīs galvenie tēli – Mīlestība, Nāve un Dievs.
Galerija “MĀKSLA XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Envijas personālizstāde “Brīvs cilvēks ar saspringtu kaklu”
Galerijā “MĀKSLA XO”
16. jūlijs–22. augusts
Envija. Lidmašīna. 2026, audekls, eļļa, 152x198 cm
No 16. jūlija līdz 22. augustam galerijā “MĀKSLA XO” būs skatāma Envijas personālizstāde “Brīvs cilvēks ar saspringtu kaklu”, kurā māksliniece turpina pētīt glezniecības robežas, pievēršoties ikdienišķiem priekšmetiem un mūsdienu simboliem, kas tradicionāli reti nonākuši glezniecības uzmanības centrā.
“Jau labu laiku mani aizrauj antigleznieciskas formas, antiglezniecisku formu gleznošana. Patiesībā grūti atrast tos priekšmetus, kuri īsti nav ierakstījušies glezniecības tradīcijā, kurus attēlot ir foršs, izaicinošs uzdevums. Nonāca manā redzeslokā un lietošanā šie priekšmeti, un gleznoju tos ne tikai tāpēc, lai, spēlējoties ar nevīžīgu formu, kaut ko mēģinātu sev pierādīt – pacīnīties ar garlaicīguma attēlošanu, glezniecības jaudas iedzīšanu nepateicīgās formās. Šie mūsdienu simboli arī veido stāstījumu par ‘lētā’ un ‘ne tik lētā’ attiecību. Par statusu un sadzīves kvalitāti, par vajadzībām,” stāsta māksliniece.
Jaunajā darbu sērijā Envija pievēršas paradoksam, kurā mākslinieciskā brīvība un autora balss, brīvi attīstoties, pakāpeniski kļūst par tradīcijas daļu. “Varētu jau tajā brīvi dzīvot un raižu nezināt, ja vien tā sasodītā ambīcija būt par visvienragaināko vienradzi. Spriedze būt PAR,” par izstādes ieceri saka māksliniece.
Envijas ekspresionistiskajā, paradoksu pilnajā glezniecībā centrā ir sievietes pieredze, personiskie pārdzīvojumi, kultūra, valoda un priekšstati par Lielo Mākslu. Darbi veido autobiogrāfisku stāstījumu, kurā līdzās dziļi personiskai pašizziņai sastopas kultūrvēsturiskas atsauces, mūsdienu simboli, mākslas vēstures tēli un pašas radīti vizuāli motīvi.
Mākslinieces glezniecisko valodu raksturo daudzbalsība – figurāli tēli mijas ar tekstu gleznām, dzeju, pierakstiem, pašatklāsmēm un uzsaukumiem sev un pasaulei. Faktūra, tekstūra un teksts kļūst par vienlīdz nozīmīgiem izteiksmes līdzekļiem, veidojot atklātu, emocionālu, asprātīgu un nereti huligānisku vizuālo stāstījumu, kas raksturīgs Envijas radošajai praksei.
Galerija “MĀKSLA XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Starptautiska izstāde par kultūras mantojumu un klimata pārmaiņām
“Nepastāvīgā laika piezīmes”
Radošajā rūpnīcā “Veldze”
16. jūlijs–30. augusts
Foto: Pedro Marcano
No 16. jūlija līdz 30. augustam radošajā rūpnīcā “Veldze” būs skatāma ISSP rīkotā starptautiskā izstāde “Nepastāvīgā laika piezīmes”, kas iepazīstinās ar astoņiem fotogrāfijas projektiem par Eiropas kultūras mantojumu klimata pārmaiņu ietekmē. Izstāde apvieno astoņu starptautisku mākslinieku darbus, kas tapuši divu gadu laikā, pētot, kā klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē Eiropas ainavas, tradīcijas un dzīvesveidu. Fotogrāfijas un vizuālās stāstniecības valodā aplūkotas dažādas vietas un pieredzes – no Lubāna ezera apkārtnes un Kuršu kāpām Nidā līdz Frīzlandei, Helsinkiem, Slovēnijai un Valensijai.
Pievēršoties cilvēka un dabas sistēmu savstarpējai mijiedarbei, izstāde atklāj, kā vides pārmaiņas skar ne vien ekosistēmas, bet arī kolektīvo atmiņu, identitāti un kultūras nepārtrauktību. Tā aicina apmeklētājus paraudzīties uz klimata pārmaiņām no dažādām perspektīvām – gan cilvēka, gan vairāk nekā cilvēka skatpunkta, lokālā un globālā mērogā.
Izstāde ir daļa no starptautiskā projekta “Heritage Lens: Vizuāli stāsti par kultūras mantojuma noturību klimata pārmaiņu apstākļos”, ko īsteno četras Eiropas fotogrāfijas institūcijas, pētot klimata pārmaiņu ietekmi uz kultūras mantojumu un veicinot sabiedrības izpratni par šo procesu.
Izstādi papildinās publiskā programma, kurā piedalīsies pārstāvji no biedrības Zaļā brīvība, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Dabas fonda, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta, kolektīva “Fabula”, kā arī izstādes mākslinieki. Tikšanās ar māksliniekiem un ekspertiem notiks 17. jūlijā plkst. 18.00.
Radošā rūpnīca “Veldze”
Matīsa iela 8, Rīga
Izstāde “Bez Amerikas”
Liepājas Latviešu biedrības namā
16. jūlijs–31. augusts
No 16. jūlija līdz 31. augustam Liepājas Latviešu biedrības namā būs skatāma izstāde “Bez Amerikas”, kurā pirmo reizi Liepājā tik plašā apjomā eksponēti trimdas latviešu mākslinieku darbi no Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) kolekcijas.
Izstāde veidota no PLMC kolekcijas darbiem, īpaši izceļot Austrālijas, Kanādas, Zviedrijas, Anglijas, Itālijas, Venecuēlas un citu valstu trimdas latviešu mākslinieku veikumu. Līdzās kolekcijas stūrakmeņiem eksponēti arī nesen iegūti darbi, piedāvājot daudzveidīgu skatījumu uz vienu no nozīmīgākajām latviešu diasporas mākslas kolekcijām pasaulē un atklājot trimdas pieredzi ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm.
Vēsturiski Amerikas Savienotās Valstis bijušas nozīmīgākais latviešu diasporas centrs, un tieši tur dzīvojošo mākslinieku dāvinājumi veido PLMC kolekcijas pamatu. Izstāde “Bez Amerikas” aicina paraudzīties uz šo kolekciju citā rakursā, akcentējot Austrālijas, Kanādas, Eiropas un citu pasaules valstu latviešu mākslinieku ieguldījumu. Tādēļ ekspozīcijā līdzās abstraktajam ekspresionismam būtiska vieta atvēlēta ainavai, ģeometriskajai abstrakcijai un šo virzienu mijiedarbei.
Izstādes kuratore Vita Hartmane uzsver: “Latviešu trimdas māksla ir fenomens, kas sintezēja Latvijas pirmskara mākslas skolas tradīcijas ar Rietumu modernismu, vienlaikus saglabājot spēcīgu nostalģiju un politisku protestu pret dzimtenes okupāciju. Lai arī padomju režīms centās iznīcināt Latvijas inteliģenci, latviešu talants un devums kultūrā nav pazudināms – tas dzīvojis un attīstījies visos pasaules kontinentos.”
Ekspozīcijā pārstāvēti vairāk nekā 30 trimdas latviešu mākslinieki no Austrālijas, Kanādas, Anglijas, Zviedrijas, Itālijas, Austrijas, Argentīnas, Skotijas un Venecuēlas. Starp autoriem ir Eberšteins, Kuga, Annuss, Strunke, Brūveris, Šenbergs, Gailis, Zuntaks, Muciniece, Oestreicher, Nedēļa, Goddard, Tillers, Neilis, Vaar, Mieriņš, Norītis, Sapietis, Leimanis, Lusis, Dombrovska, Zusters, Kalniņš, Plūme, Salnaijs, Brants, Kārkliņš, Gauja un Sproģe-Ērdmanis.
Liepājas Latviešu biedrības nams
Rožu laukums 5/6, Liepāja
Ielu mākslas darbs “Pirmais brauciens”
Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē
No 16. jūlija
No 16. jūlija Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē būs skatāms Latvijā garākais viena mākslinieka radītais ielu mākslas darbs “Pirmais brauciens”, ko veidojis ielu mākslinieks Kiwie. Mākslas darbs veltīts bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” 40. gadadienai.
Lielformāta sienas gleznojums “Pirmais brauciens” ir veltījums vienai no Latvijas nozīmīgākajām sporta būvēm un tās vietai Latvijas ziemas sporta vēsturē. Darba autors Kiwie ir viens no atpazīstamākajiem Latvijas ielu māksliniekiem, kura darbi pazīstami gan Latvijā, gan starptautiski.
Siguldas bobsleja un kamaniņu trase
Šveices iela 13, Sigulda
Mākslas terapijas darbnīca “No ekoloģiskā “es” līdz atjaunošanai”
PAiR rezidencē
17. un 18. jūlijā
17. un 18. jūlijā PAiR rezidencē norisināsies integratīvās eko mākslas terapeites Mor Keshet vadītā mākslas terapijas darbnīca “No ekoloģiskā “es” līdz atjaunošanai”, kas tapusi sadarbībā ar Art Therapy Lab. Divu dienu programma aicina dalībniekus pētīt ekoloģisko “es” kā attiecību lauku, kas sniedzas ārpus indivīda robežām – zemē, ūdenī, senčos, kopienā, kultūrā un vairāk nekā cilvēciskajā pasaulē.
Par darbnīcas līdzstrādnieku kļūs arī Latvijas ainava, kas tiks uztverta ne vien kā norises vieta, bet arī kā aktīvs radošā procesa dalībnieks. Darbnīca piedāvās telpu klausīšanai, saskaņošanai, radošai tulkošanai un kolektīvai atjaunošanai, reflektējot par ekoloģisko un kultūras nenoteiktību mūsdienās.
Programma veidota divās savstarpēji saistītās daļās. Pirmajā – “Klausīšanās + Saskaņošanās” – uzmanības centrā būs ekoloģiskais “es” kā attiecību pieredze un spēja uztvert pasauli caur savstarpējām saitēm. Otrajā – “Tulkošana + Kolektīvs labojums” – iegūtā pieredze pārtaps rīcībā, aplūkojot ekoloģisko apziņu kā kolektīvas darbības un atjaunošanās iespēju.
Mor Keshet ir integratīvās eko mākslas terapeite, pedagoģe un platformas TEVEL dibinātāja, kuras darbs pēta radošuma, ekoloģijas un kolektīvās dziedināšanas krustpunktus. Balstoties psiholoģijā, ekoloģijā, relacionālajā neirozinātnē, sistēmiskajā domāšanā un mākslā, viņa attīsta prakses, kas veicina emocionālo noturību, ekoloģisko apziņu un kolektīvu nozīmes veidošanu.
Darbnīca tapusi sadarbībā ar Art Therapy Lab – starptautisku studiju un laboratoriju, kas pēta kopienā balstītas prakses mākslas terapijā, mākslas un veselības jomā, kā arī starpdisciplinārā sadarbībā. Organizācija sadarbojas ar māksliniekiem, institūcijām un citiem radošajiem praktiķiem, veidojot līdzdalībā balstītas mākslas pieredzes, kas stiprina individuālo un kolektīvo labbūtību.
Pieteikuma anketa šeit.
PAiR rezidence
Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilosta
ISSP Skolas absolventu apvienības “Kurss” fotogrāfiju izstāde “1,5 ha”
Mākslas telpā “MALA”
17. jūlijs–16. augusts
Dāvis Drēziņš
No 17. jūlija līdz 16. augustam mākslas telpā “MALA” būs skatāma ISSP Skolas absolventu apvienības "Kurss" fotogrāfiju izstāde “1,5 ha”, kas pievēršas meža un identitātes tēmai, pētot mežu kā ainavu, kas veido Latvijas kultūras un vēsturisko identitāti un joprojām atrodas mūsdienu ekonomisko, politisko un ekoloģisko diskusiju centrā. “1,5 ha” ir daļa no izstāžu cikla “Process. Skola.”.
Izstādē septiņi ISSP Skolas absolventi meža tēmu aplūko gan simboliskā, gan materiālā un vizuālā nozīmē. Fotogrāfijās, instalācijās un citos vizuālos darbos mežs kļūst par vietu, kur sastopas atmiņas, sapņi, ikdienas rituāli un personīgā pieredze. Darbi rosina domāt par cilvēka attiecībām ar dabu, piederības sajūtu un ainavu kā kolektīvās un individuālās identitātes daļu.
Šī izstāde ir daļa no plašāka izstāžu cikla “Process. Skola.”, ko īsteno MALA ar Cēsu novada pašvaldības atbalstu. Cikls pievēršas mācīšanās procesam kā nepārtrauktai radošai praksei, kas sniedzas ārpus institucionālās izglītības robežām, interpretējot “skolu” kā atvērtu un dinamisku telpu akadēmiskajai pieredzei, neformālai izglītībai un individuāliem attīstības ceļiem. Tas izgaismo vizuālās valodas veidošanos kā eksperimentu, atkārtojumu un uztveres pārvērtēšanas procesu, kurā “skola” nav noslēgts posms, bet pastāvīga atgriešanās un radošas attīstības telpa.
Mākslas telpa “MALA”
Lenču iela 11, Cēsis
Radošā laboratorija “Gravas laboratorija #2”
Pedvāles Mākslas parka
18. jūlijā
18. jūlijā no plkst. 12.00 līdz 17.00 Pedvāles Mākslas parkā norisināsies “Gravas laboratorija #2”, kuras centrā būs dabas vērošana, rakstīšana un ainavas izzināšana caur valodu. Radošās laboratorijas “Ko Grava mums nestāsta” vadītājs būs rakstnieks un mākslinieks Svens Kuzmins.
Gravas laboratorija notiek mākslinieces Lauras Feldbergas veidotā projekta “Gravas darbi” ietvaros. Projekta laikā Pedvāles gravā norisinās laboratoriju cikls, kura gaitā pakāpeniski top vides instalāciju taka.
Otrā laboratorija veltīta dabas vērošanai un rakstīšanai tās klātbūtnē. Mākslinieciskās pētniecības darbnīcā “Ko Grava mums nestāsta” izziņas process norisināsies brīvi, savukārt rakstīšana – metodiski. Šāda pieeja dalībniekiem ļaus piedzīvot saspēli starp dabu un mākslu, vienlaikus atklājot brikšņu graciozo poētiku, kas paveras tikai ziņkārīgam skatienam.
Svens Kuzmins ir rakstnieks, mākslinieks, romānu un stāstu krājumu autors, trīskārtējs Latvijas Literatūras gada balvas laureāts. Viņa radošā darbība aptver literatūru, teātri un vizuālo mākslu, savukārt šobrīd viņš studē Latvijas Mākslas akadēmijas profesionālajā doktorantūrā.
Laboratorija ir atvērta ikvienam interesentam. Iepriekšēja pieteikšanās aizpildot anketu šeit.
Pedvāles Mākslas parks
Pedvāle, Abavas pagasts, Talsu novads
Amandas Ziemeles personālizstāde “Otrajā stāvā”
Mākslas festivāla “Cēsis 2026” ietvaros
Cēsu Jaunajā pilī
18. jūlijs–23. augusts
No 18. jūlija līdz 23. augustam mākslas festivāla “Cēsis 2026” ietvaros Cēsu Jaunās pils vēsturiskajās telpās būs skatāma mākslinieces Amandas Ziemeles izstāde “Otrajā stāvā”. Ekspozīcijā būs eksponēti jauni, lielformāta gleznojumi, kas radīti tieši šai izstādei.
Amandas Ziemeles mākslā būtiska nozīme ir telpai, kurā darbi tiek eksponēti. Izvēlētā vide, mainīgā gaisma un vēsturiskā interjera detaļas kļūst par neatņemamu ekspozīcijas sastāvdaļu, veidojot vienotu ainavu. Mākslinieces gleznas it kā klejo telpā un dzīvo savu dzīvi, pārkāpjot tradicionālās glezniecības robežas. Tās šķiet dzīvas, spējīgas mainīties un reaģēt uz apkārtējo vidi.
Mākslinieces radošie žesti ir aicinājums pieredzēt un saskatīt. Tie rosina sajust pigmenta piesātinājumu, krāsas materialitāti, virsmas ķermeniskumu, otas triepiena fiziskumu, krāsas smaržu un plaknes spēju transformēties trīsdimensionālā objektā. Glezniecība šeit kļūst par dzīvu pieredzi, kas nepārtraukti mainās skatītāja klātbūtnē.
Amandas Ziemeles tēli spēj kāpelēt pa kāpnēm, līst pa grīdu, valšķīgi atspiesties pret kolonnu vai klusi vērot no verandas. Tie nav pakļauti ikdienas rutīnai, bet pārraksta skatītāja gaidas un emocijas, atklājot paša skatīšanās mirkļa baudu.
Cēsu Jaunā pils
Pils laukums 9, Cēsis
Vides objektu grupa “paceļam karogus / raising flags”
Mākslas festivāla “Cēsis 2026” ietvaros
Cēsu Pils laukumā
18. jūlijs–23. augusts
No 18. jūlija līdz 23. augustam mākslas festivāla “Cēsis 2026” ietvaros Cēsu Pils laukumā būs skatāma vides objektu grupa “paceļam karogus / raising flags”, kas tapusi sadarbībā ar Vīnē bāzēto laikmetīgās mākslas institūciju museum in progress. Projekts aicina paraudzīties uz karogu kā laikmetīgās mākslas mediju, kas rosina dialogu starp publisko telpu, sabiedrību un mākslu.
raising flags ir ilgtermiņa museum in progress projekts, kas kopš 2023. gada tiek īstenots dažādās pasaules vietās – no publiskās telpas Vīnē un citviet līdz virtuālām izstāžu platformām internetā un publikācijām medijos. Projekta kuratori ir Aloiss Hermans (Alois Herrmann) un Kaspars Mīlemans Hartls (Kaspar Mühlemann Hartl). Līdz šim projektā piedalījušies 38 mākslinieki, radot aptuveni 70 karogus, kas eksponēti pie Vīnes Stubenbrücke tilta, Ladākhā (Indijā) 3600 metru augstumā virs jūras līmeņa, sā festivāla ietvaros, kā arī Bādgašteinā (Austrijā) festivāla sommer.frische.kunst laikā un citviet.
Cēsīs būs skatāmi desmit darbi, ko radījuši Ghada Amer (No Empire Lasts Forever), Martin Grandits (I hate myself), Shilpa Gupta, Jitish Kallat (Adrift Signs – I am carrying dangerous goods), Minerva Cuevas (The Future Was Yesterday), Maurizio Nannucci (Let's talk about art), Sophia Pompéry (CLOSE TO THE WIN(D)), Christian Robert-Tissot (Fuck the context) un Erwin Wurm (HOPE). Īpaši šim projektam jaunu karogu radījis arī mākslinieks Krišs Salmanis.
Karogiem kā vizuālās komunikācijas nesējiem ir sena vēsture – no identifikācijas zīmēm, militāriem un drošības signāliem līdz piederības, varas un kolektīvās identitātes simboliem. Tie ir vieni no atpazīstamākajiem publiskās telpas elementiem, kas vienlaikus pauž piederību, vērtības un attiecības starp indivīdu un sabiedrību.
Projektā raising flags šis vēsturiski piesātinātais simbols iegūst jaunu nozīmi. Karogs kļūst par platformu mākslinieciskai izpausmei un ideju apmaiņai, pārvēršot publisko telpu par vietu dialogam un daudzveidīgu skatpunktu līdzāspastāvēšanai. Katrs no darbiem piedāvā savu interpretāciju par mūsu laiku, vienlaikus veidojot kopīgu starptautisku sarunu par sabiedrību, pārmaiņām un iespējamiem nākotnes scenārijiem.
Cēsu Pils laukums
Pils laukums 9, Cēsis
Mākslinieku grupas “F5” instalācija “Laiks rādīs”
Mākslas festivāla “Cēsis 2026” ietvaros
Koncertzāles “Cēsis” galerijā
18. jūlijs–23. augusts
No 18. jūlija līdz 23. augustam mākslas festivāla “Cēsis 2026” ietvaros koncertzāles “Cēsis” galerijā būs skatāma mākslinieku grupas Famous Five (F5) 2004. gadā radītā instalācija “Laiks rādīs” (Time Will Show). Darbs, kas 2007. gadā bija viens no pirmā Cēsu Mākslas festivāla vizuālās mākslas izstādes atskaites punktiem, šodien kļuvis par Latvijas laikmetīgās mākslas hrestomātiju un atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.
Instalācija “Laiks rādīs” veltīta skaistuma ilūzijai un tā zūdošajai dabai. Kā savulaik norādījuši mākslinieki: “Mūžīgi skaistais nemitīgi atmirdz pasaulē, padarot dažas lietas (parādības) īpašas. Kā īss zibsnis tas parādās un netverams pagaist. Kopš seniem laikiem cilvēki mēģina notvert šo īpašo skaistumu, bet galu galā ir sanākušas tikai skaistuma imitācijas, dažkārt tik meistarīgas, ka tajās sāk saredzēt un sadzirdēt mūžīgi skaisto. (…) laiks arvien aizslauka arī skaistās imitāciju paliekas. Un cilvēki nebeidz cīnīties ar laiku, lai to apstādinātu, un mēģina sagūstīt mūžīgi skaisto savā pasaulē.”
Par mākslinieku grupas Famous Five dibināšanas brīdi uzskatāms mediju mākslas simpozijs Polar Circuit 2, kas 1998. gada vasarā norisinājās Tornio, Somijā. Grupas radošo darbību raksturo postmodernisma estētika, konceptuāla pieeja, citāti, stilistiskā daudzveidība, mediju sintēze, robežu nojaukšana starp reālo un irreālo, kā arī ironija. Viņu mākslinieciskajā praksē nozīmīga vieta ir video, instalācijām, objektiem un skaņai.
Mākslinieku grupas F5 sastāvs dažādos projektos variējis no trim līdz sešiem dalībniekiem. Instalācijas “Laiks rādīs” autori ir Līga Marcinkeviča, Ieva Rubeze un Mārtiņš Ratniks. Famous Five pārstāvējuši Latviju 2005. gada Venēcijas mākslas biennālē ar projektu “Tumsas spuldze”, kā arī 2002. gada Sanpaulu biennālē ar projektu “Baudi jauko nakti!”, un piedalījušies arī citos starptautiskos laikmetīgās mākslas notikumos.
Koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12, Cēsis
Rituma Ivanova personālizstāde “Ekrāns”
Cēsu “Draugu nama” galerijā
18. jūlijs–30. augusts
No 18. jūlija līdz 30. augustam Cēsu “Draugu nama” galerijā būs skatāma mākslinieka Rituma Ivanova personālizstāde “Ekrāns”, kas atklās jauno galeriju Konrāda kvartālā. Izstāde ir mākslas festivāla “Cēsis 2026” satelītprogrammas notikums.
Izstāde “Ekrāns” pievēršas tam, kā digitālajā laikmetā mainījusies cilvēka tēla uztvere. Mūsdienu vizuālajā vidē sejas, kino tuvplāni un nejauši attēli ikdienā sasniedz mūs ar ekrānu starpniecību, savukārt Ritums Ivanovs tos pārvērš glezniecībā, piešķirot tiem citu laiku, klātbūtni un nozīmi.
Ekspozīcijā būs skatāmas lielformāta gleznas, no kurām lielākā daļa radīta īpaši šai izstādei. To sākumpunkts ir video kadri, kino tuvplāni, atrasti attēli un reprodukcijas, kas mākslinieka darbos pakāpeniski pārtop daudzslāņainos portretos. Cilvēka seja iznirst no krāsu, līniju un gaismas struktūrām, pārvēršoties ne vien par konkrēta cilvēka atveidu, bet arī par telpu skatītāja personīgai pieredzei un interpretācijai.
Ivanova darbos portrets nav tikai līdzība ar konkrētu cilvēku, bet ilgstoša vērojuma rezultāts. Jo ilgāk skatītājs paliek pie gleznas, jo mazāk svarīgs kļūst jautājums par attēlotās personas identitāti un jo nozīmīgāks – tas, ko tēls atmodina pašā skatītājā. Izstādes nosaukums atsaucas arī uz kino pieredzi, kur ekrāna attēls kļūst par portretu, bet portrets – par vietu, kur skatītājs sastop ne tikai citu cilvēku, bet arī pats savu skatienu.
Īpašu nozīmi izstādei piešķir tās norises vieta. Jaunā “Draugu nama” galerija atrodas Cēsu pirmajā kinoteātrī, kur savulaik tika demonstrētas pirmās kustīgās bildes. Šajā vēsturiski nozīmīgajā telpā Rituma Ivanova darbi rosina pārdomāt, kā digitālajā laikmetā mainās cilvēka tēls un mūsu skatīšanās pieredze.
Par izstādi mākslinieks saka: “Man kā cēsiniekam šis ir liels notikums. Pateicoties ‘Draugiem Group’ atbalstam un sadarbībai, ideja par radīšanu Cēsīs turpinās. Šī būs fantastiska vieta, kur tikties ar mākslu, draugiem un domubiedriem.”
Kuratore ir Roberta Atraste.
“Draugu nama” galerija
Konrāda kvartāls, Rožu laukums, Cēsis
Izstāde “Iemiesotā doma”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
18. jūlijs–8. novembris
Krista Vindberga-Auzniece. Es visu atceros. ‘4’33. 2022. Papīrs, grafīts. LNMM kolekcija
No 18. jūlija līdz 8. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē būs skatāma vērienīgā izstāde “Iemiesotā doma” – pirmais tik apjomīgais zīmējumam veltītais pārskats Latvijā, kas atklāj šī medija daudzveidību un attīstību no 18. līdz 21. gadsimtam.
Izstāde aplūko zīmējumu kā patstāvīgu mākslinieciskās izteiksmes formu un domāšanas instrumentu, akcentējot tā spēju atklāt radošo procesu un veidot ciešu saikni starp mākslinieka idejām un skatītāja pieredzi.
Ekspozīcijā pārstāvēti 94 autori no dažādām paaudzēm – no Johana Kristofa Broces un latviešu mākslas klasiķiem līdz laikmetīgās mākslas pārstāvjiem un 20. gadsimta 90. gados dzimušajiem māksliniekiem, iekļaujot arī trimdas un diasporas autorus. Vairāk nekā 300 darbi sniedz plašu ieskatu Latvijas zīmējuma attīstībā un tā nozīmē vizuālajā kultūrā.
Izstāde strukturēta deviņās tematiskajās sadaļās – “Skola”, “Dokuments”, “Ķermenis”, “Zīme”, “Atmiņa”, “Stāsts”, “Virsma”, “Sava pasaule” un “Process” –, kas atklāj zīmējumu gan kā domāšanas un izziņas līdzekli, gan kā personiskas pieredzes, atmiņas, materialitātes un radošā procesa dokumentējumu.
Veidojot dialogu starp kultūras mantojumu un laikmetīgo mākslu, izstāde piedāvā daudzpusīgu skatījumu uz latviešu mākslinieku pieejām un apliecina zīmējuma nozīmīgo vietu Latvijas vizuālajā kultūrā.
Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, likvidējamās AS “ABLV Bank” mākslas kolekcijas, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Tukuma muzeja, mākslas centra “Zuzeum”, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra, VV Foundation, Nacionālā modernās mākslas muzeja – Žorža Pompidū centra Parīzē, privātkolekcijām, kā arī īpaši izstādei radīti trīs jauno mākslinieču – Martas Folkmanes, Annas Malickas un Luīzes Rukšānes – jaundarbi.
Izstādes kuratores ir Maija Kurševa, Māra Lāce un Monta Cimdiņa.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Igaunijas mākslinieču Darjas Popolitovas un Madlēnas Hirtentreuas izstāde “Neanderthal Beauty Clinic”
galerijā ASNI
18. jūlijs–16. augusts
No 18. jūlija līdz 16. augsutam galerijāASNI būs skatāma Igaunijas mākslinieču Darjas Popolitovas un Madlēnas Hirtentreuas izstāde “Neanderthal Beauty Clinic”.
“Neanderthal Beauty Clinic” ir Madlēnas Hirtentreuas un Darjas Popolitovas instalācija, kas pēta, kā skaistumkopšanas procedūras ir kļuvušas par ātri patērējamiem produktiem, un atklāj, kā rūpes par sevi slēpj ķermeņa kontroles un pakļaušanas mehānismus.
Hirtentreuas un Popolitovas instalācija veido estētisku laboratoriju ar nenoteiktu laika izcelsmi. Tā vienlaikus ir svētnīca un klīnika, kur medicīnas un skaistumkopšanas priekšmeti savijas vienotā vidē. Izmantojot dažādus materiālus, mākslinieces izgaismo invazīvās metodes un gandrīz nesasniedzamos standartus, kas valda skaistuma un jaunības meklējumos.
Izstāde pirmoreiz tika prezentēta Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejā. Kuratore: Lilian Hiob-Küttis.
Galerija ASNI
Kr. Valdemāra iela 17A, Rīga
Atvērta pieteikšanās mākslas telpas “Studija”
starptautiskajai rezidencei 2027. gadā
Pieteikšanās līdz 31. jūlijam
Grafiskais dizains: Markus Lānisto
Līdz 31. jūlijam mākslinieki, kuratori, rakstnieki, dizaineri un citi kultūras jomas profesionāļi ir aicināti pieteikties dalībai mākslas telpas “Studija” starptautiskajā rezidencē 2027. gadā.
2027. gada rezidences programma, kam dots nosaukums “Liminalitātes”, pievēršas pārejas brīžiem – stāvokļiem, pieredzēm un naratīviem, kas atrodas starp vienu un otru esības, domāšanas vai pastāvēšanas formu. Tās centrā ir procesi, kas vēl tikai veidojas, perspektīvu maiņa un iespējas, kas rodas pārmaiņu rezultātā.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta nepietiekami pamanītiem, aizmirstiem vai marginalizētiem stāstiem, pieredzēm un zināšanu formām, kas pastāv ārpus dominējošajiem naratīviem. Programma aicina pievērsties tēmām un jautājumiem, kas var šķist sarežģīti, neērti, daudznozīmīgi vai līdz šim nepietiekami pētīti, taču vienlaikus būtiski ietekmē mūsdienu realitāti.
Rezidences ietvaros pārejas stāvokļi var tikt aplūkoti no personiskas, sociālas, kultūras, politiskas, ekoloģiskas vai vēsturiskas perspektīvas. Tā vietā, lai meklētu viennozīmīgas atbildes vai skaidri definētus secinājumus, programma veicina zinātkāri, eksperimentēšanu un atvērtību nenoteiktībai, uztverot starpstāvokļus kā telpu refleksijai, iztēlei un jaunu iespēju rašanās procesiem.
Mākslas telpa “Studija”
Baznīcas iela 5, Kuldīga
Īras Rozentāles, Gulnaras Skuteles, Dinas Zoldneres gleznu izstāde “Zaļais stars”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
Līdz. 9. augustam
Īra Rozentāle “Zaļais stars”. Audekls, akrils, 2025
Līdz 9. augustam Latvijas Mākslinieku savienības galerijā skatāma gleznotāju Īras Rozentāles, Gulnaras Skuteles un Dinas Zoldneres kopizstāde “Zaļais stars”.
Izstāde ir pirmā trīs mākslinieču kopīgi veidotā ekspozīcija, kurā atklājas katras autores individuālais rokraksts un gleznieciskā valoda. Darbos līdzās pastāv atšķirīgas vizuālās pieejas, ko vieno estētiski meklējumi un īpaša uzmanība krāsai, gaismai un noskaņai.
Izstādes nosaukumu raksturo gleznotāja Īra Rozentāle: “Rietošās saules pēdējais koši zaļais stars uz mirkli uzmirdz virs jūras, pirms saule pazūd aiz horizonta. Trīs stari, trīs pretkrāsu salikumi un trīs gleznotājas, kuras vieno vēlme iet vienā – estētikas – virzienā.”
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Izstāde “Mākslas saites”
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā
Līdz 6. septembrim
Līdz 6. septembrim Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma izstāde “Mākslas saites”, kas vienkopus pulcē trīs izcilas Latvijas mākslas personības – gleznotājus Intu Celmiņu, Edvardu Grūbi un mākslinieci Austru Celmiņu-Ķeirāni. Izstādes nosaukums atklāj tās būtību – mākslu kā neredzamu pavedienu, kas vieno cilvēkus, paaudzes, pieredzes un vērtības.
Intu Celmiņu, Edvardu Grūbi un Austru Celmiņu-Ķeirāni vieno ne tikai ģimenes saites, bet arī māksla kā domāšanas, dzīves un pasaules uztveres veids. Kopš 1977. gada viņu iedvesmas avots ir bijušas “Miķelēnu” lauku mājas Madonas novada Liezēres pagastā. Šī vide kļuvusi par vietu, kur pavadītas radošas vasaras un radušās daudzas nozīmīgas idejas. Izstāde aicina ielūkoties radošā sarunā, kurā sastopas dažādas paaudzes, atšķirīgas pieredzes un individuāli rokraksti, vienlaikus saglabājot kopīgu izpratni par mākslas nozīmi cilvēka dzīvē.
Izstāde “Mākslas saites” nav tikai trīs autoru darbu kopums – tā ir iespēja ieraudzīt, kā māksla dzīvo ģimenē, kā pieredze un vērtības tiek nodotas no paaudzes paaudzē, vienlaikus katram autoram saglabājot savu unikālo balsi. Ekspozīcijā atklājas gan līdzības, gan atšķirības – kopīga estētiskā izjūta, augsta profesionālā meistarība un vienlaikus katram raksturīgs skatījums uz pasauli.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam šī izstāde ir īpaši nozīmīga arī tādēļ, ka muzeja krājumā atrodas gan Intas Celmiņas, gan Edvarda Grūbes darbi, un abu mākslinieku radošais ceļš daudzu gadu garumā bijis cieši saistīts ar Madonas novadu.
Izstāde ir arī stāsts par to, kā māksla pāriet no viena cilvēka pie otra – reizēm caur sarunām, reizēm caur klusumu, skatienu, krāsu izjūtu vai kopīgi piedzīvotu laiku. Tā atgādina, ka radošums nav tikai individuāls process, bet arī dzīva pieredze, kas veidojas attiecībās un turpinās paaudzēs.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs
Skolas iela 10A, Madona
Iznācis žurnāla “Domuzīme” šīgada trešais numurs
Iznācis literatūras, publicistikas un kultūras žurnāla “Domuzīme” šīgada trešais numurs, kurā 88 lappusēs publicēta latviešu un tulkotā literatūra, intervijas, grāmatu recenzijas, kā arī raksti par vēsturi un mūsdienu kultūras procesiem.
Numura centrālais akcents ir mūsdienu franču proza. Literatūrzinātnieks Norbērs Čarnī īpaši “Domuzīmei” sagatavojis pārskatu par aktuālajām tendencēm franču literatūrā, savukārt Astra Skrābane tulkojusi fragmentus no Kvebekas rakstnieces Fransīnas Noelas romāna “Marīze”.
Esejās “Kā sātans iznīcinātu jauno paaudzi” un “Iemīlēties mašīnās” čehu psihologs, kognitīvais zinātnieks un publicists Adams Rūžička analizē mākslīgā intelekta ietekmi uz sabiedrību un cilvēka attiecībām ar tehnoloģijām. Tekstus latviešu valodā tulkojusi Sandra Nikuļceva.
Numurā publicēti arī Andras Manfeldes topošā distopiskā romāna “Ādama sakne” fragmenti, Evitas Hofmanes stāsts un ungāru autores Ilkas Papas-Zakoras stāsts Reiņa Lazdas tulkojumā. Savukārt ukraiņu dzejnieka un kara veterāna Artura Droņa īsstāsti, ko latviski tulkojušas Māra Poļakova un Justīne Vernera, sniedz personisku liecību par Krievijas pilna mēroga kara Ukrainā pieredzi.
Dzejas sadaļā publicēta Ievas Rupenheites, Antas Priedītes un Erika Naivo dzeja, kā arī amerikāņu dzejnieces Rejas Armantrautas dzejoļi Arta Ostupa atdzejojumā. Savukārt 20. gadsimta mīlas dzejas rubrikā iekļauti Anatola Imermaņa dzejoļi.
Numura intervijā igauņu rakstniece Mārja Kangro sarunā ar Guntaru Godiņu stāsta par savu literāro darbu, Baltijas kultūrtelpu un to, kāpēc apgūst latviešu valodu. Viedokļu sadaļā par aktuāliem sabiedrības un kultūras jautājumiem raksta literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone, rakstnieki Inga Ābele, Anda Līce un Maiks Koljērs.
Tulkojumu sērijā “Telpā izlasāms laiks” publicēti ungāru ceļotāja, rakstnieka un pētnieka Lāslo Almāši ceļojuma apraksta “Nezināmā Sahāra” fragmenti Reiņa Lazdas tulkojumā. Savukārt vēstures sadaļā vēsturniece Kristiāna Beļska raksta par to, kā 20. gadsimta 20. gados Latvijas diplomāti Padomju Krievijā pārstāvēja latviešu bēgļu un to Latvijas pilsoņu intereses, kuri vēlējās atgriezties dzimtenē.
Grāmatu recenziju sadaļā lasāmas Sintijas Kampānes-Štelmaheres, Pētera Vanaga, Māras Miķelsones, Ievas Zuicenas, Toma Treiberga un Ritvara Jansona recenzijas par jaunākajiem literārajiem darbiem.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, bet numura ilustrācijas veidojuši Toms Tauriņš, Alise Hofmane un Anna Zvaigzne.
AS “Cits medijs”
Bruņinieku iela 16, K-2, Rīga
