Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Gvido Kajona fotogrāfiju izstāde “Pieci vētrainie gadi. 1987–1991”
Galerijā ISTABA
17. marts–18. aprīlis
No 17. marta līdz 18. aprīlim galerijā ISTABA skatāma Gvido Kajona melnbalto fotogrāfiju izstāde “Pieci vētrainie gadi. 1987–1991”. Izstādei atlasītas fotogrāfijas no laikposma, kad Latvija izlauzās no padomju režīma. Uz katru no pieciem gadiem attiecināmas 10 fotogrāfijas, kurās parādās ne tikai Rīga, Talsi vai Ogre, bet iespraucas arī Londonā, Maskavā vai Rietumberlīnē notverti tālaika vēsturiskie kadri. Brīdī, kad Eiropa piedzīvo kara draudus, Kajona izstāde atgādina par miera un brīvības trauslumu tumšu spēku priekšā.
“Kajona skumji domīgais fotoskatījums ir labi pazīstams, ar to esam saskārušies daudzās izstādēs Rīgā un citviet, taču tas, atkal un atkal konfrontējot vērotāju ar laika ritējuma niansēti pelēko melanholiju, aizvien ir ievelkošs. Padomju Savienības agonija glasnostj un perestroikas gados (atvadas no marksisma-ļeņinisma, kas sākotnēji izpaudās kā “ļeņinisma” attīrīšana no vēlākiem sārņiem). Pirmo pārmaiņu potenciālās iespējamības uzvēdītās, gandrīz vēl pusslēptās cerības uz vārdu tukšības, netīro skatlogu nabadzīgo atspīdumu fona. Skārda bundziņas, Rēriha karogs, Gorbija likteņzīme, Tautas fronte, Interfronte, Berlīne, Maskava, barikādes. Fotogrāfijas priekšrocība ir klusums, kas, pateicoties caur acīm skatāmo diagonāļu un perspektīvu, stūru un ēnu, gaismas un apveidu mēmajai pārtapšanai apziņas, atmiņas, domu plūdumā dažbrīd kliedz skaļāk par skaļu, bet citkārt čukst un šņukst,” – tā par Gvido Kajona izstādes darbiem izsakās Pēteris Bankovskis.
Pagājušā gada nogalē izstāde savu pirmo izrādīšanu piedzīvoja Talsu Kultūras centrā.
Galerija ISTABA
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Lauras Tučas personālizstāde “Es dzīvoju tuksnesī”
Hyper radošajā centrā
17.–30. marts
Hyper radošajā centrā no 17. līdz 30. martam skatāma Lauras Tučas personālizstāde “Es dzīvoju tuksnesī”.
Tuksnesis bieži vien tiek izmantots kā simbols vientulībai, izolācijai vai sevis meklējumiem. Jaunās dekādes laikā savās izstādēs autors bieži runā par atsvešinātības tematiku, ko mūsdienās ir iespaidojuši globālie procesi un ko zemapziņas līmenī sajūtam mēs visi. Katrs indivīds alkst atrast šajā jaunajā pasaulē ne tikai sevi, bet arī jebkāda veida stabilitāti un mieru. Tuksnesis ir tā vieta, kur no sevis nevar noslēpties – ir lieli plašumi, svelme un tikai virzība uz priekšu.
Izstādē būs apskatāmas gleznas un instalācijas. Izstādes laikā notiks radošā darbnīca pasteļu tehnikā.
Hyper radošais centrs
Tērbatas iela 57, Rīga
Zanes Dombrovskas koncertvakars Aleksandras Beļcovas 133. dzimšanas dienā
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
18. martā / plkst. 18.00
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja interjers un pastāvīgā ekspozīcija. 2018.
Foto: Andris Zieds
18. martā plkst. 18.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs aicina kopā nosvinēt Aleksandras Beļcovas 133. dzimšanas dienu. Piemiņas vakars notiks vēsturiskā dzīvokļa salonā, kas ilgu laiku bijusi mākslinieces darbnīca, piedāvājot iejusties aktrises, mūziķes Zanes Dombrovskas radīto skaņu telpā un ar pētnieces Dr. art. Nataļjas Jevsejevas stāstiem paceļot laikā.
Sutu ģimenes Elizabetes ielas dzīvoklī allaž skanējusi mūzika. Mākslinieci Aleksandru Beļcovu (1892–1981) tā pavadīja visu viņas garo mūžu, muzicējot bērnībā ģimenes lokā, vēlāk mācoties klavierspēli un apmeklējot vokālās nodarbības, kopābūšanā ar draugiem mūziķiem, baleta un operas māksliniekiem, aktieriem, iespaidu ceļojumos pasaulē un svētku reizēs mājās.
2019. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika Nataļjas Jevsejevas kūrētā līdz šim lielākā Aleksandras Beļcovas darbu retrospekcija un klajā nāca viņas rakstītā apjomīgā grāmata par mākslinieci. Līdztekus tam izrāžu ciklā par Latvijas māksliniekiem “Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasiķiem.” dramaturģes Ingas Ābeles un režisores Ināras Sluckas vīzijā dzima teatrāls stāsts “Meistars un Aleksandra”. Aleksandras loma tika uzticēta Zanei Dombrovskai, par kuru aktrise saņēmusi arī “Spēlmaņu nakts” teātra balvas nomināciju kategorijā “Gada aktrise”.
Koncertvakarā par godu Aleksandras Beļcovas 133. gadadienai skanēs Zanes komponētā mūzika – pavisam svaigais klavierdarbu krājums “Simple Songs” (“Vienkāršās dziesmas”), kurā iekļauta arī muzikālā tēma no izrādes par Aleksandru. Radošajā procesā viņa sajūtot zināmu radniecību ar personību, ko savulaik atveidojusi. “Es apbrīnoju viņu par to spēku, kā viņa ir spējusi būt – kā sieviete, māksliniece. Aleksandras dzīve ir bijusi “bieza”, drāmai pietiktu iemeslu, bet savā mākslā viņa ir tik smalka, tik niansēta. Aleksandras skaistums ir arī tajā, ka viņa visu dara “pa savam”. Blakus ir Suta, kurš vālē milzīgiem triepieniem, un turpat viņa, kura var uzzīmēt gaisu.”
Vietu skaits ierobežots. Interesentiem lūgums pieteikties iepriekš pa tālruni 67 288 800 vai e-pastu sbm@lnmm.gov.lv.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs), Rīga
Krājuma izstāde “Rosīgā Liepāja”
Liepājas muzejā
19. marts–29. jūnijs
Liepājas tirdzniecības osta un tilts. 19. gs. beigas
No 19. marta līdz 29. jūnijam Liepājas muzeja anfilādē būs skatāma Liepājas 400. jubilejai veltīta Liepājas muzeja krājuma izstāde “Rosīgā Liepāja”, kas ar priekšmetu, dokumentu un fotogrāfiju starpniecību atspoguļo Liepājas ekonomisko uzplaukumu un sasniegumus no 19. gadsimta beigām līdz Otrajam pasaules karam.
Izstādes saturs veidots, atklājot attiecīgā laika perioda trīs Liepājas attīstības šķautnes: “Liepāja ražo”, “Inovatīvā Liepāja” un “Liepāja saimnieko”.
“Liepāja ražo” veltīta pilsētas industrializācijai, jaunu uzņēmumu atvēršanai un ekonomiskajam uzplaukumam. “Inovatīvā Liepāja” stāsta par jaunām un progresīvām lietām, demonstrējot izgudrojumus un arhitektūras sasniegumus, kas izceļ liepājnieku spējas un uzdrīkstēšanos, ieviešot inovācijas saimnieciskās aprites modernizēšanai. “Liepāja saimnieko” iepazīstina ar Liepājas rosīgo ikdienas dzīvi, daudzveidīgo piedāvājumu, amatniecību un tirgošanos.
Izstādē būs iespēja apskatīt oriģinālas vēstures liecības no vairāk nekā 45 rūpnīcām un 31 tirdzniecības uzņēmuma. Vecākais no eksponētajiem priekšmetiem ir Liepājas pilsētas ugunsdzēsēja zvans, kas 1873. gadā tika izliets F. E. Harmsena dzelzslietuvē.
Liepāja 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā no nelielas provinciālas pilsētas kļuva par skaistu un modernu pilsētu ar attīstītu starptautisku ostu, vērienīgu dzelzceļa mezglu, pārdomātu pilsētas industriālo plānošanu, iecienītu kūrortu un atpūtas vietu.
Viena no reformām, kas vistiešākajā veidā skāra jebkuru no pilsētas iedzīvotājiem, bija 1870. gadā pieņemtais Krievijas impērijas pilsētas nolikums, kura rezultātā 1877. gadā tika ievēlēta pilsētas pirmā dome.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Tūre izstādē “Gleizds, šķēres, papīrīt’s” kopā ar pētnieci Annu Žabicku
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā
19. martā / plkst. 17.30
19. martā plkst. 17.30 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā notiks tūre izstādē “Gleizds, šķēres, papīrīt’s” kopā ar pētnieci Annu Žabicku.
Izstāde veltīta fotogrāfa Jāņa Gleizda (1924–2010) radošo eksperimentu saistībai ar tā laika zinātnisko pētniecību ķirurģijā, izstāde vienotā stāstā savij tādas tēmas kā nespēja un padomju erotika, medicīniski pārveidota ķermeņa estētika un sabiedrības pirmie soļi pretim citādākā pieņemšanai.
Muzeja pētniece Anna Žabicka savā stāstījumā par izstādi pievērsīsies vīrieša (male gaze) un medicīniskajam (medical gaze) skatienam uz sievieti gan Gleizda mākslas, gan dokumentālajās fotogrāfijās, kas bija nesaraujami saistītas ar viņa dzīvi un profesionālo darbību Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskajā institūtā.
Un 29. martā plkst. 15.00 notiks tūre izstādē kopā ar muzeja direktoru Kasparu Vanagu, kas ļaus iepazīt muzeju pārmaiņu procesā, dodot iespēju palūkoties uz Jānim Gleizdam veltīto izstādi kā piemēru muzeja centieniem runāt par veselību starpdisciplināri.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Ukrainas neatkarības iela 1, Rīga
Lekcija un paneļdiskusija “Aizsardzības infrastruktūra”
Latvijas Arhitektu savienības telpās
21. martā / plkst. 16.00
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Latvijas paviljons 19. starptautiskajā arhitektūras izstādē La Biennale di Venezia izgaismos aizsardzības pasākumu ietekmi uz cilvēkiem un teritoriju. 21. martā plkst. 16.00 paviljona veidotāji aicina uz infrastruktūrai veltītu diskusiju pēcpusdienu Latvijas Arhitektu savienības telpās, pētot tik aktuālo NATO ārējo robežu stiprināšanu un tās fizisko nospiedumu ainavā un emocionālo nospiedumu cilvēku dzīves pieredzēs.
Ar savu pētniecības darbu iepazīstinās austriešu arhitekts Teo Doitingers (Theo Deutinger). Viņš jau ilgstoši iedziļinās robežu infrastruktūrā visā pasaulē – no Meksikas līdz Austrālijai, no Korejas līdz Spānijai – un publicējis nozīmīgas grāmatas par šo tēmu.
Pēc lekcijas – paneļdiskusija, kurā Doitingera kungam pievienosies Latvijas paviljona līdzkuratore Ilka Rūbija (Ilka Ruby) un pieredzējušo robežas infrastruktūras būvnieku Citrus Solutions izpilddirektors Dāvis Eniks. Diskusiju moderēs paviljona līdzkuratore Liene Jākobsone.
Pasākums norisināsies angļu valodā. Dalība – bez maksas, ar iepriekšēju pieteikšanos šeit.
19. starptautiskajā arhitektūras izstādē La Biennale di Venezia Latvijas paviljona tēma ir “Aizsardzības ainava”. Izstādi veido arhitektūras un dizaina studija Sampling un arhitektu birojs Nomad, un to kūrē Sampling līdzdibinātāja Liene Jākobsone sadarbībā ar Berlīnē strādājošo kuratori Ilku Rūbiju, izdevniecības Ruby Press līdzdibinātāju un arhitektūras publicisti.
Izstādes mērķis ir starptautiskajam arhitektūras diskursam piedāvāt militārās aizsardzības un telpisko apstākļu attiecību izpēti Latvijas kontekstā, aicinot ne tikai arhitektus, bet arī politikas veidotājus un militārās aizsardzības speciālistus iesaistīties diskusijā par telpiskajām kvalitātēm un izvērtēt aizsardzības stratēģiju fizisko ietekmi uz teritoriju un emocionālo iespaidu uz tās iedzīvotājiem.
Latvijas Arhitektu savienība
Torņa iela 11, Rīga
Viktora Timofejeva personālizstāde “Citi pasažieri”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
22. marts–15. jūnijs
Viktors Timofejevs. Neeksistējošā sistēma. 2025. Papīrs, akvarelis. Autora īpašums
Sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru no 22. marta līdz 15. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva zālēs noritēs līdz šim apjomīgākā Ņujorkā dzīvojošā Latvijas mākslinieka Viktora Timofejeva personālizstāde “Citi pasažieri”, kas izvērš tādas tēmas kā citādība, dalītas identitātes, salasāmais un nesaprotamais.
Izstāde ietver Viktora Timofejeva svarīgākos radošās prakses motīvus, multimediālā instalācijā apkopojot jaunākos gleznojumus, zīmējumus, video darbus, kā arī speciāli veidotu skaņas ainavu, kas tapusi sadarbībā ar mākslinieku Mišu Skalski (FI/LT). Visi ekspozīcijas elementi savieno autobiogrāfiskas atsauces ar plašākiem sabiedriskajiem procesiem sociālkritiskā metaforā un tiek izkārtoti scenogrāfiskā vidē. Pakāpeniski pieredzot visas trīs izstādes telpas, apmeklētājam atklājas dramaturģija par divu paralēlu un pretēju realitāšu līdzāspastāvēšanu un sadursmi, aicinot pētīt robežas starp faktiem un fikciju, objektivitāti un subjektivitāti.
Cieši savijoties ar mākslinieka iepriekšējiem radošajiem meklējumiem, kuros būtisku vietu ieņem dator- un videospēles, atšķirīgi programmēšanas rīki un interese par iracionālām sistēmām, izstādes darbi iekļauj jau ilgākā laika posmā attīstītas koncepcijas, aizvien meklējot tām jaunas izteiksmes formas. Piemēram, viens no Viktora Timofejeva atslēgas darbiem – “Alfabēta pulkstenis”, kas sistemātiski bezgalīgi mutē burtu veidolus, – izstādē transformējas jaunā dimensijā, iezīmējot cenzūras, varas un sabiedrības normu attiecības.
Strādājot starp Rīgu un Ņujorku, Viktors Timofejevs (1984) savos darbos jau ilgstoši pēta identitātes, valodas un saziņas formas, izzinot to daudzslāņaino, mainīgo dabu, iespējas integrēties un pretoties dominējošām sistēmām. Mākslinieka interešu lokā ir dažādas pārvaldības struktūras un komunikācijas mehānismi, kas atšķirīgu mediju interpretācijās izvērš idejas par galēji absurdo. Tās vienlaikus ir gan reakcijas uz pasauli, kurā dzīvojam, un sajūtu, ka nevaram kontrolēt tās turbulentos procesus, gan centieni konstruēt vidi kā ironisku ikdienas reāliju apvērsumu.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Santas Purviņas izstāde “Ūdeņi – gleznās un tautasdziesmās”
Siguldas Jaunās pils salonā
22. marts–11. maijs
Vikmestes upīte vasarā. 80x120 cm
No 22. marta līdz 11. maijam Siguldas Jaunās pils salonā būs skatāma Santas Purviņas izstāde “Ūdeņi – gleznās un tautasdziesmās”.
Santa Purviņa savu izstādi veido, kā slavas dziesmu ūdeņiem – upītēm, strautiņiem un tērcītēm, kas pavasara saulītē čalo īpaši skaisti.
“Esmu zinātniece, ūdeņu biologs. Man ļoti patīk būt dzīvā dabā un atrasties pie tīriem ūdeņiem. Priecājos par strautu čalām un putnu dziesmām. Patīk būt mežā un doties Gaujas nacionālā parka taciņās. No profesionālās puses, izprotu likumsakarības, kas nosaka bioloģiskos un fizikāli ķīmiskos procesus mūsu ūdeņos, tomēr tas man liekas par maz, tāpēc mēģinu notvert skaistumu, kuru redzu un jūtu, – to uzgleznot uz audekla. Šobrīd skaistākos brīžus un skatus paturu atmiņā, nofotografēju un gleznoju, tādejādi atgriežoties un kavējoties tā brīža tīrajās, skaistajās sajūtās. Tik ilgi, kamēr glezna gatava!”
Izstādē būs izstādītas gleznas, kurās attēloti ūdeņi dažādās formās – jūra, Gaujas nacionālā parka ainavas, strauti un upītes, miglaini un saules apspīdēti rīti. Katru gleznu pavadīs kāda latviešu tautasdziesma – par miglu, rasu, upi, strautu, Gauju, jūru, u.c.
Santas gleznas ir veltījums ūdens ekosistēmām un to nozīmei mūsu dzīves ritmā.
Siguldas Jaunā pils
Pils iela 10, Sigulda
Jaņa Rozentāla 159. dzimšanas dienai veltīts pasākums “Patiesība vēstulēs un aiz tām”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
23. martā / plkst. 15.00
Gleznotāja Mateo Brondī pastkarte Janim Rozentālam – Santa Maria delle Grazie baznīcas torņi Rufolo pils dārzos Ravello pilsētā Amalfi. 1912. RTMM 391081.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā 23. martā plkst. 15.00 notiks pasākums, kas veltīts Jaņa Rozentāla 159. dzimšanas dienai. Pasākums noritēs muzeja izstāžu zālē, kur eksponētā izstāde “Pastkarte Rozentālam” atklāj mazāk zināmas, tomēr interesantas un nozīmīgas Jaņa Rozentāla biogrāfijas detaļas.
Līdz mūsu dienām saglabātas vairāk nekā 500 vēstules un atklātnes, kuras sūtījis un saņēmis Janis Rozentāls. Rozentāla sarakste ir nenovērtējams izziņas avots ikvienam, kurš vēlas pētīt mākslinieka dzīvi. Tā ir iespēja ielūkoties gleznotāja pausto domu un ideju pasaulē, izprast viņa mākslinieciskās ieceres, izsekot tuvām un tālām gaitām, kā arī pavērt priekškara stūri Rozentāla attiecībām ar tuviniekiem un draugiem. Saliekot kopā mākslinieka biogrāfijas mozaīku, ko veido korespondence, raksti periodikā, laikabiedru atmiņas un mākslas darbi, veidojas daudzpusīgs Rozentāla portrets, kuram atsevišķas spilgtas iezīmes akcentē arī citu ar mākslinieku saistīto personību liecības, tajā skaitā – sievas Ellijas rakstītais viņas tuviniekiem Somijā. Padodoties subjektīvai avotu interpretācijai, dažās publikācijās mākslinieka personības portrets tiek zīmēts asām un ekspresīvām līnijām, taču nekad tas nav blāvs vai neizteiksmīgs.
Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja noklausīties mākslas vēsturnieces Daces Vosas Mg. Art. priekšlasījumu “Patiesība vēstulēs un aiz tām” un gides pavadībā apskatīt izstādi “Pastkarte no Rozentāla”, kā arī iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju, tai skaitā ar atjaunoto Rūdolfa Blaumaņa istabu.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12-9, Rīga
Izsludināta radošo rezidenču programma latgaliešu literatūrā, valodniecībā un Latgales pētniecībā
Pieteikšanās līdz 24. martam
Rēzeknes novada Lūznavas muiža, sadarbojoties ar Rēzeknes novada Kultūras un tūrisma pārvaldi un latgaliešu kultūras kustību “Volūda”, izsludinājusi radošo rezidenču literatūrā, valodniecībā un Latgales pētniecībā programmu. Tajā četriem autoriem vai radošajām apvienībām tiks piedāvāta iespēja izmantot rezidenci, radot darbus, kas veicinās latgaliešu valodas, literatūras un latgalistikas attīstību un popularizēšanu.
Jaunā rezidenču programma paredzēta latgaliski rakstošajiem literātiem, tulkotājiem, žurnālistiem, scenāristiem, latgaliešu valodas, literatūras un Latgales kultūras pētniekiem, tai skaitā arī ārvalstu literātiem, kas raksta latgaliski, vai ārzemju literātiem un pētniekiem, kas raksta par Latgali vai pēta Latgales kultūru vai tulko no/uz latgaliešu valodu. Programmas mērķis ir veicināt latgaliešu valodas, literatūras un latgalistikas attīstību un popularizēšanu, nodrošinot platformu augstvērtīgu daiļdarbu latgaliešu valodā un Latgalei veltītu pētījumu pieaugumam.
Viens dalībnieks (vai radošā apvienība) rezidenci var izmantot līdz 10 dienām. Paredzēts, ka kalendārajā gadā programmu varēs izmantot četri dalībnieki – literāti, žurnālisti, scenāristi, pētnieki vai tulkotāji. Divi dalībnieki ir iepriekšējā gada publisko latgaliešu literatūrai veltīto konkursu “Latgales prozas lasījumi” un latgaliskais dzejas slams “Rogovkys dzejis voga” uzvarētāji, kas šī gada programmā ir Inga Kaļva-Miņina un Silvestrs Solovjevs, bet divi dalībnieki tiks noteikti publiski izsludinātā rezidenču programmas konkursā. 2025. gada rezidencēm dalībnieki var pieteikties līdz 24. martam, nosūtot īsu motivācijas vēstuli un plānotā radošā darba ievirzi (līdz 2000 zīmēm) uz muiza@luznava.lv.
Rezidenču programma latgaliešu literatūrā, valodniecībā un Latgales pētniecībā paredz dalībnieka uzturēšanās (naktsmītnes, ēdināšana) un radošās darbības (stipendija 200 eiro apmērā) izdevumu segšanu. Rezidences dalībnieku uzdevums pusgada laikā pēc rezidences noslēguma ir sagatavot publikāciju (literāro darbu, tā fragmentu, dzejoļu kopu, rakstu vai citu darbu atbilstoši savai pārstāvētajai nozarei) latgaliešu kultūras ziņu portālam lakuga.lv.
Kurzemnieki aicināti kļūt par Liepājas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 vēstnešiem
Pieteikšanās līdz 26. martam
Lai Eiropas kultūras galvaspilsētas Liepāja 2027 norisēs iesaistītu lielāku reģiona profesionāļu un līderu loku, nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027” (Liepāja 2027) paplašina Vēstnešu programmu. Par Liepāja 2027 vēstnesi konkursa kārtībā aicināts kļūt ikviens Liepājas, Kuldīgas un Dienvidkurzemes iedzīvotājs, kuram ir savs redzējums un ieceres, kā papildināt vai popularizēt Liepājas 2027 programmu, sniedzot pēc iespējas lielākus ilgtermiņa ieguvumus pilsētai, novadam un reģionam kopumā.
Vēstnešu programmai interesenti var pieteikties paši vai arī nominēt kādu citu, kuru vērtē kā piemērotu pretendentu vēstneša titulam. Jauno vēstnešu uzdevums būs Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027 stiprināt savas pilsētas, novada vai reģiona līmenī, rūpējoties par vietējo iedzīvotāju informētību un iesaisti Liepāja 2027 norisēs.
“Vēstnešu programma ir iespēja ikvienam būt daļai no Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem, informēt un iedvesmot savu kopienu, kā arī stiprināt Liepājas, Kuldīgas un Dienvidkurzemes kultūras identitāti,” uzsver Liepāja 2027 valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa.
Vēstnešu programma paredz dažādas aktivitātes, katram vēstnesim brīvprātīgi uzņemoties konkrētu uzdevumu atkarībā no viņa kompetences un interesēm, piemēram, iespēju aktīvi līdzdarboties programmā un veicināt sabiedrības iesaisti, dalību dažādos publicitātes pasākumos, popularizējot Liepāja 2027, iespēju stiprināt savu atpazīstamību saistībā ar Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu.
Lai pieteiktos pats vai nominētu kādu citu vēstneša lomai, līdz 26. martam jāaizpilda elektroniska pieteikuma anketa ar motivāciju un īsu, pašrocīgi veidotu video, kurā pretendents pastāsta par sevi. Līdz 10. aprīlim žūrija izvērtēs pieteikumus un izvēlēsies 15 līdz 20 piemērotākos programmas dalībniekus. Žūrijas komisiju veidos viens Liepāja 2027 pārstāvis, pa vienam pārstāvim no Liepājas valstspilsētas, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novada pašvaldības, kā arī pārstāvji no jau esošo Liepāja 2027 vēstnešu vidus.
Jau 2024. gada rudenī par Liepāja 2027 vēstnešiem kļuva 37 dažādu jomu profesionāļi, sabiedrībā pazīstami un cienījami cilvēki no visas Latvijas, kas caur vairākām aktivitātēm tuvāko gadu laikā palīdzēs radīt iedzīvotājiem piederības sajūtu Liepājai, Dienvidkurzemes un Kuldīgas reģionam kā Eiropas kultūras galvaspilsētai.
Jeļenas Narbutes gleznu izstāde “Dzīvot krāsās”
Jūrmalas kultūras centrs
līdz 1. aprīlim
Jūrmalas kultūras centrā līdz 1. aprīlim skatāma Jeļenas Narbutes gleznu izstāde “Dzīvot krāsās”. Jeļena Narbute glezno jau no bērnības, mākslinieciskais ceļš aizsācies pašmācības ceļā. Mēģinot izvēlēties sev atbilstošāko tehniku, eksperimentēts tiek ar akrilu, akvareļiem, zīmuļiem, pasteļiem. Savās gleznās Jeļena Narbute atspoguļo sev tuvos notikumu mirkļus, atmiņas, emocijas. Visu, kas notiek apkārt ikdienā. Domas tiek pārceltas uz audekla ar māksliniecisku tēlu, krāsu un faktūru spēlēm.
Liels iedvesmas avots ir cilvēki, viņu raksturi, stāsti un iekšējais emocionālais stāvoklis. Jeļena Narbute atzīmē, ka katrai gleznai ir savs stāsts, bet gribētos, lai katrs skatītājs tajā saskatītu ko personisku, kādu atbalsi savā dvēselē.
“Dzīvot krāsās nozīmē, ka katru dienu mūs ieskauj neticami daudzveidīgas krāsas. Kad tu dzīvo savu dzīvi, tās pamanot, katra diena kļūst par piedzīvojumu, atklājot to daudzveidību, ko vēl neesi redzējis. (..) Katram, iespējams, ir bijis brīdis, kad apkārt notiekošais kļūst pelēks. Aicinu paskatīties apkārt un caur manām gleznām ieraudzīt dzīvi visās tās krāsās!” saka maksliniece.
Jūrmalas kultūras centrs
Jomas iela 35, Majori, Jūrmala
Latvijas mākslas skolu audzēkņu
darbu izstāde “Zelta rokas”
Ādažu Kultūras centrā un Ādažu novada Mākslu skolā
līdz 17. aprīlim
Ādažu Kultūras centrā un Ādažu novada Mākslu skolā līdz 17. aprīlim skatāma Latvijas mākslas skolu audzēkņu Valsts konkursa darbu izstāde “Zelta rokas”. Izstādē iespējams aplūkot vairāk nekā 100 radošos projektus, kuru izstrādē skolēni iejutās kultūras pētnieku un restauratoru lomā.
Ik gadu Valsts konkursa ietvaros Latvijas mākslas skolu audzēkņi tiek rosināti padziļināti pētīt kādu mākslas vai dizaina tēmu, tādējādi gūstot priekšstatu par dažādām mākslas jomām un profesijām. Šajā reizē skolēni iepazina restauratora profesiju. Izstādē eksponēti labākie Valsts konkursa darbi – kultūrvēsturiski pētījumi un darbi materiālā – no 93 Latvijas mākslas skolām. Uzdevuma ietvaros skolēni varēja reproducēt gleznojumu, retušēt bojātu fotogrāfiju, izveidot sena, telpiska objekta repliku, piemēram, māla trauku vai tekstilizstrādājumu, veikt ēkas arhitektonisko izpēti vai virsmas izpēti pirms restaurēšanas.
“Valsts konkursa uzdevums motivē paskatīties gan bēniņos, gan aiziet uz muzeju, gan satikties ar meistaru, gan paskatīties, kas tā par tādu nesmuku ēku nolupusi stāv, un ieraudzīt, ka arī tai ir vērtība,” uzsver Latvijas Nacionālā kultūras centra Kultūrizglītības nodaļas mākslas izglītības eksperte Ilze Kupča.
Arhitekts, konkursa žūrijas loceklis Pēteris Blūms: “Man šķiet, ka tas ir būtiskākais – bērni tiek mācīti saprast saglabāšanas jēgu. Tālākā distancē ejot un attīstoties, viņi nonāks arī gan pie savas personīgās pašsaglabāšanās jēgas, gan arī nācijas saglabāšanas jēgas. Tas nav maz. Būtu ļoti svarīgi šo saglabāšanas tēmu neatlikt tālākā skapī, tai jābūt pastāvīgi diezgan lielā uzmanības centrā. Mums ir jāveido tā maiņa, kas zina, kā saglabāt vērtīgi – nevis vienkārši saglabāt pārkrāsojot, bet vērtīgi.”
Ādažu novada Mākslu skola
Gaujas iela 33a, Ādaži
Izstāde “Lyuta vesna – Lost Spring”
CUT ART galerijā
līdz 2. maijam
Līdz 2. maijam CUT ART galerijā būs skatāma izstāde “Lyuta vesna – Lost Spring”, kurā tiks prezentēti amerikāņu režisora Kerija Džodži Fukunagas (Cary Joji Fukunaga) darbi, kā arī ukraiņu mākslinieces Tatjanas Malinovskas video darbs.
Kerijs Džodži Fukunaga ir viens no ambiciozākajiem mūsdienu kino režijas meistariem, pazīstams ar filmām “Nav laika mirt” (Džeimss Bonds), seriālu “Īstais detektīvs”, kā arī ar Oskara balvu godalgoto projektu “Victoria para chino”.
Projekts “Lyuta vesna – Lost Spring” tika izveidots 2022. gadā, kad režisors strādāja par brīvprātīgo Ukrainā. Tur viņš iemūžināja kadrus, kas kļuvuši par šīs izstādes pamatu. Pirmo reizi projekts tika prezentēts Leica Gallery Madrid 2023. gadā. Savās fotogrāfijās Fukunaga pēta kontrastus starp zaudējumiem un atjaunošanas procesiem, parādot, kā pat visgrūtākajos laikos ir iespējams atrast gaišumu un cilvēcību.
Svarīga izstādes daļa būs Tatjanas Malinovskas video darbs “Klusums”, ko prezentē CityX Foundation un Harkivas galerija. Tatjana Malinovska ir viena no vadošajām ukraiņu māksliniecēm, kas savu radošo praksi attīstījusi kopš Harkivas festivāla NonStopMedia (2003). CityX Foundation sadarbojas ar viņu Ukrainas mākslinieku atbalsta programmās, bet 2025. gadā Malinovskas darbi tika prezentēti mākslas mesē Zona Maco, Mehiko.
Video “Klusums” pirmo reizi tika demonstrēts Harkivā 2022. gada februārī – dažas dienas pirms kara sākuma, bet 2023. gadā – izstādēs Polijā. Šis video projekts stāsta par lūpām un klusumu, kas pauž maigumu, trauksmi un vēlmi būt dialogā. Darbs iemieso sievietes spēku, pacietību un mīlestību, īpaši kara laikā, kad šīs īpašības kļūst par cerības avotu.
CUT ART galerijas izstāde “Lyuta Vesna – Lost Spring” ir veidota sadarbībā ar labdarības organizāciju Choose Love.
CUT ART galerija
Strēlnieku iela 5, Rīga
Iznācis Lotes Vilmas Vītiņas dzejas krājums “puķainā istaba”
Izdevniecība “Orbīta” laidusi klajā dzejnieces Lotes Vilmas Vītiņas dzejas grāmatu “puķainā istaba”. Autores otrajā dzejas krājumā apkopoti pēdējo četru gadu laikā sarakstītie dzejoļi.
Lote Vilma Vītiņa ir teksta un ilustrāciju autore bilžu grāmatai bērniem “Dzejnieks un smarža” (Jāņa Baltvilka balva). 2020. gada iznāca viņas debijas dzejas krājums “Meitene”, savukārt 2021. gadā izdots dzejprozas krājums jauniešiem “Ūdenstornis” (Latvijas Literatūras gada balva). Lotes Vilmas Vītiņas dzejoļi publicēti arī Arta Ostupa sastādītajā dzejas antoloģijā “Kā pārvarēt niezi galvaskausā?” (2018, “Valters Dakša”) un dzejas krājumā “Monta Kroma. Re:” (2019, “Punctum”), kā arī portālos “Punctum” un “Satori”.
Grāmatas “puķainā istaba” redaktors Ivars Šteinbergs par dzejas krājumu teic: ”Lotes Vilmas jaunais dzejas krājums spirgti dzīvina šķiršanās (respektīvi, mīlestības) liriku mūsdienu kontekstā, taču vitāla ir arī grāmatā izkoptā valodas tehnika. Dzejniece demonstrē apzinātu un šobrīd, iespējams, latviešu dzejā pārliecinošāko meistarību principā – maksimālais efekts ar minimāliem līdzekļiem. Nesteidzīgā vērojumā viņa pamana šķietami vienkāršas detaļas, kuru nosaukšana pareizajā kompozīcijā paver neverbālu, bet plašu, bieži vien dramatisku vai kā citādi netradicionālu nozīmju sazarojumu (smuku puķu saknes mēdz būt gauži niknas). Tādējādi iespējams ienākt vienistabas dzejolī, kurā – pārdomātā fenšui dēļ –, izrādās, ir aizkustinoši daudz telpas.”
Lote Vilma par “puķaino istabu” stāsta: “Man patīk puķes. Vienreiz domāju, ka man patīk diezgan banālas lietas – puķes, suņi, koki un bērni. Bet tad atkal padomāju un nolēmu, ka tās ir skaistas un labas lietas. Tapetes, jāatzīst, man diez ko nepatīk. Bērnībā bija dzeltenas tapetes ar ēzelīšiem. Bet dzīvē ir gadījies palikt arī istabās ar puķainām tapetēm. Mūsu ģimenes mājas otrajā stāvā bija “puķistaba”. Caurstaigājama istaba ar trīs logiem pa visu sienu un skatu uz dārzu. Šajā istabā bija saliktas puķes – dažādi telpaugi. Pēc vairākiem gadiem puķes tur vairs neturēja un tā kļuva par manu istabu. Kad man bija kādi sešpadsmit gadi, dzīvoju komunālajā dzīvoklī ar Rozīšu skolasbiedriem. Tajā laikā biju nelaimīgi un stulbi iemīlējusies un arī rakstīju nelaimīgas (bet ne stulbas, jo to es toreiz tik labi nesapratu) mīlestības dzejoļus, un ziemas vakaros tos lasīju priekšā saviem biedriem. Viņi tos iesauca par “gultas dzejoļiem”. Laikam tāpēc, ka tie bija par attiecībām, un tāpēc, ka darbība bieži notika gultā. Darbība visbiežāk bija ilgošanās, pieskārieni, kaut kas nepateikts, vientulība, nespēja pieskarties, skumšana utt. Varbūt šis daļēji ir tāds “gultas dzejoļu” krājums. Ja attiecības būtu puķes galviņa, tad tās ziedlapas klātos slāņu slāņiem un katrā kārtā atklātos jaunas sevis šķautnes. Reizēm ir ļoti bailīgi sastapties ar to, kas ir puķes pašā vidū.”
Sērijas redaktors: Aleksandrs Zapoļs. Dizaina autors: Tom Mrazauskas. Grāmatas redaktors: Ivars Šteinbergs. Korektore: Jana Tapere.
Grāmatas iegādājamas grāmatnīcās “Globuss”, ”Jānis Roze”, “Bolderāja”, “Valodu mājā”, kā arī galerijā “Istaba”.
Titulbilde: Viktors Timofejevs. Apļveida Alfabēts (Circular Alphabet), 2018–2025. Koncepcijas skice
