Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Irīnas Špakovas gleznu izstāde “Pieskāriens”
izdevniecības “Aminori” telpā
23. janvāris–8. marts
No 23. janvāra līdz 8. martam izdevniecības “Aminori” telpā skatāma jaunās mākslinieces Irīnas Špakovas darbu izstāde “Pieskāriens”, kas veltīta cilvēkiem un viņu attiecībām, gan vienam ar otru, gan pašam ar sevi.
“Maniem darbiem kā impulss kalpo ticības modelis, kurā cilvēks – viņa fiziskā un garīgā klātbūtne tiek uzskatīta par fundamentālo un pārāko,” izstādes pieteikumā raksta gleznotāja. “Cilvēki tiek pētīti drīzāk kā spontāni un romantiski organismi, kā spēcīgas un dzīvas enerģijas plūsmas, nevis kā paredzami algoritmi.”
Gleznās liela uzmanība tiek pievērsta kontaktpunktam, neredzamajam starpniekam, kas simbolizē vienotību ar visu pastāvošo. Impulss, spontanitāte, kustība, enerģiju saspēle, tagadnes un klātbūtnes brīdis ir Irīnas Špakovas darbu vēstījums. Tajos savijas lakonisms un ekspresivitāte, apzināta vienkāršība un daudzslāņainas pārdomas. Izstādē redzamie darbi tapuši laikā no 2019. gada.
Izdevniecības “Aminori” telpa
Kr. Valdemāra 69, Rīga
Ilzes Preisas personālizstāde “Metaforiskās spēles”
Galerijā “MuseumLV”
25. janvāris–11. marts
No 25. janvāra līdz 11. martam galerijas “MuseumLV” pirmā stāva zālē būs skatāma māksliniece Ilzes Preisas personālizstāde “Metaforiskās spēles”. Izstādē eksponētas Preisas veidotas litogrāfijas, kurās māksliniece turpina gleznās realizētās tēmas, taču pateicoties tehnikai un melni-baltai estētikai, veidojas citas intonācijas. Pati māksliniece saka: “Šajos darbos es, it kā atpūšos pati, tādā veidā atpūtinot arī prātu no pasaules “krāsu” piesātinājuma.”
Izstādē tiek atskaņotas zviedru mūziķa un komponista Fredrika Karlkvista (Fredrik Carlquist) (klarnete, saksofons) piecas muzikālas kompozīcijas, kuras radušās iedvesmojoties no gleznotājas Ilzes Preisas gleznām.
Kā vēsta mākslas zinātniece Diāna Barčevska, simbols ir atslēgas vārds Ilzes Preisas mākslinieciskajai praksei, kas ietver glezniecību un grafiku. “Šis jēdziens ir attiecināms uz visiem elementiem, ar ko sastopamies Preisas mākslā – tēlotajiem objektiem un lietotajām krāsām. Tie apvienoti sirrealitātes piestrāvotās kompozīcijās, kas mudina skatītāju ļauties darbu satura tulkošanas azartam. Ilze Preisa savos darbos izmanto grieķu mītu un Bībeles motīvus, taču nenospraužot konkrētas piedāvāto simbolu izpratnes robežas. Bieži Bībeles sižetu un antīkās mitoloģijas tēli mūsdienu kontekstā kļūst par laikmeta aktuālo ideju precīziem izteicējiem,” pauž Barčevska.
Ilzes Preisas mākslās ikonogrāfija ietver visdažādākos tēlus – varas un zemes spēka simbols vērsis, kas ar savu spēka klātbūtni liek saspringt, kleita kā pārtapšanas un maskēšanās simbols suģestē ar savu kairinošo enerģiju, eksotiski putni, vienlaicīgi ir skaisti un biedējoši, skaistā Mēdeja, kuras galvu rotā elegantās čūskas, kas atbaida un vilina vienlaicīgi, aizkars, kas aizsedz nezināmo telpu un mudina izšķirties – atvērt to skatienam vai tomēr nē, kaķi ar spārniem – efektīgie varas simboli.
Zīmīgs elements gandrīz katrā šīs izstādes darbā ir šaha ornamentā kārtotā melnbaltā grīda, kur atpazīstam mākslas vēsturē labi pazīstamās vides no renesanses laika telpām līdz mūsdienu modernajai telpai. Šis elements tiecas apvienot izstādes darbus vienā stāstā, kas sastāv no daudziem turpinājumiem.
Galerija “MuseumLV”
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Violetas Ozunes un Margaritas Ozunes izstāde “Dvēseļu ķīmija”
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā
25. janvāris–26. marts
No 25. janvāra līdz 26. martam Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Dvēseļu ķīmija”, kurā pirmo reizi vienkopus skatāmas starptautiski atzītas mākslinieces Violetas Ozunes autorlelles un jaunās mākslinieces Margaritas Ozunes zīmētie portreti.
Violeta Ozune dzimusi Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga, Krievija), Daugavpilī dzīvo un strādā kopš 1990. gadiem. Leļļu mākslai pievērsusies ap 2010. gadu, atraisot savus mākslinieciskos talantus un uzsākot jaunu nodarbošanos. Šī nodarbošanāss un hobijs atspoguļo Violetas Ozunes spēju saskatīt cilvēku raksturu un noskaņojumu, pārnesot to viengabalainā, perfektā lelles tēlā, kas iegūst savu vienreizību, pateicoties mākslinieces spējai iemiesot lelles veidolā satura un formas emociju daudzveidīgo gammu, kas vēl ir arī mākslas un augstas raudzes rokdarbu apvienojums.
Margarita Ozune dzimusi un dzīvo Daugavpilī. Šobrīd apgūst mākslas menedžmentu Daugavpils Universitātē. Viņas mākslinieciskās spējas izpaudās jau agrā bērnībā. Šajā izstādē būs skatāmi Margaritas zīmējumi, par kuriem viņa stāsta: “Savos darbos es tiecos atspoguļot cilvēka dievišķo skaistumu. Cilvēks nav Dievs, bet var būt neizprotami apburošs, mistiski skaists. Zīmējumā ir mēģinājums tvert dvēseli portreta formā, kas palīdz tam, kurš to redz, ieskatīties it kā paša sevis dzīlēs.”
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
Rīgas iela 8, Daugavpils
Vitas Lukstiņas izstāde “Vakarēdiens un mazie portreti”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
25. janvāris–26. marts
Vita Lukstiņa “Perfektā mīlestība. Pēdējās vakariņas”. 2018
No 25. janvāra līdz 26. martam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā būs skatāma XII Florences biennāles laureātes Vitas Lukstiņas izstāde “Vakarēdiens un mazie portreti”.
Izstādē eksponētās gleznas ir tapušas kā atspulgi mākslinieces pārdomām par mieru, labā un ļaunā pretmetiem mūsdienu pasaulē. Ekspozīcijas centrā atrodas triptihs “Perfektā mīlestība. Pēdējās vakariņas” – veltījums komunistiskā terora upuriem, gulaga bērniem un vēstījums par Dieva sargājošo klātbūtni arī dzīves pabērnu likteņos. Mākslas darba tapšanas impulss bija autores rokās nonākusi fotogrāfija, kurā redzami bērnu namā nonākušie politiski represēto bērni. Apvienojot šo emocionālo liecību par padomju totalitārismu ar Leonardo da Vinči freskas “Svētais vakarēdiens” tēmu un kompozīciju, glezna ir tapusi kā Vitas Lukstiņas maģistra darbs Latvijas Mākslas akadēmijā un 2019. gadā ieguvusi pirmo godalgu XII Florences biennālē, kas bija veltīta Leonardo da Vinči nāves 500. gadadienai. Māksliniece par šo gleznu raksta: “Gulaga bērni reprezentē cietušos bērnus, visus represiju laiku upurus un arī mūs visus. Neviens netiek aizmirsts un atstāts. (..) Viens no svarīgākajiem vēstījumiem visam darbam kopumā – cerība ir vienmēr, un katrs cilvēks ir vērtīgs un cienīgs. Mēs tiekam mīlēti ar mīlestību, ko nesaprotam un varbūt neredzam, un tieši vistumšākajā naktī mūsos iedegas cerības un ticības liesma.”
Vairākos darbos akcentēti mākslinieces iemīļoti motīvi: maize un cilvēka rokas, kā simbols, kas vēsta par garīgo piepildījumu, ģimeniskumu un darbu. Vita Lukstiņa saka: “Mani interesē stāsti, kuri vēsta par cilvēkiem, kas ir pārvarējuši grūtus laikus un izdzīvojuši. Ar portretiem vēlos parādīt, ka dzīve nav viegla, bet tajā pašā laikā tā ir skaista. (..). Tā ir realitāte un patiesība, dzīves autentiskums. Man ir svarīgi, lai tas būtu īsts.”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12-9, Rīga
Ukraiņu mākslinieka Ivana Marčuka izstāde “Pārtrauktais dialogs”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
26. janvāris–26. februāris
Ivans Marčuks. Pārtrauktais dialogs. 1997. Audekls, akrils
No 26. janvāra līdz 26. februārim Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Boses zālē būs skatāma ukraiņu mākslinieka Ivana Marčuka (Іван Марчук) izstāde “Pārtrauktais dialogs”, kas tapusi Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA sadarbībā ar Galerie Les Noms, atbalstot Ukrainas mākslinieku un galeriju centienus saglabāt radošā procesa nepārtrauktību kara apstākļos.
Izstādē “Pārtrauktais dialogs” redzamie darbi pieder galerijas Galerie Les Noms dibinātāja Jurija Gucu (Юрій Гуцу) privātkolekcijai. Projekta kuratore un galerijas pārstāve Latvijā ir jaunā ukraiņu māksliniece un sabiedriskā aktīviste Marija Volina (Марія Воліна).
Ivans Marčuks intensīvi strādājis, lai izveidotu savu glezniecisko stilu un galu galā radījis savdabīgu mākslinieciskās izteiksmes paņēmienu, ko pats dēvē par “pliontanismu” (пльонтати – aust, pīt, savienot). Parasto otas triepienu vietā viņš it kā seko pavedienam un auž mežģīņu tīklu uz audekla vai kartona. Marčuks neuzskata savus darbus par piederīgiem kādam noteiktam žanram, jo viņam ir gan ainavas un portreti, gan pasakām līdzīgi sižeti. Viņš glezno fantastiskas figūras un florālus motīvus sirreālisma stilā, kā arī hiperreālistiskus portretus, enigmātiskas ainavas un abstraktas ekspresīvas kompozīcijas.
Mākslinieks dzimis 1936. gadā Moskalivkā Ternopiļas apgabalā (Москалівка, Тернопільської області). Viņš studējis Ivana Traša Lietišķās mākslas skolā Ļvivā un Ļvivas Lietišķās mākslas institūtā. Padomju laikā Marčuka radošo darbību nemitīgi uzraudzīja Valsts drošības komiteja (VDK). Līdz pat 1988. gadam viņu neuzņēma Ukrainas PSR Mākslinieku savienībā, lai gan tika sarīkotas vairāk nekā piecpadsmit izstādes dažādās toreizējās Padomju Savienības pilsētās. 1989. gadā Marčuks emigrēja uz Austrāliju, vēlāk pārcēlās uz Kanādu un ASV. 2001. gadā pēc 11. septembra teroristu uzbrukuma Ņujorkā, gleznotājs atgriezās Ukrainā. Viņam bijušas vairāk nekā 150 personālizstādes Ukrainā un citās pasaules valstīs.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Pasākumu cikls “Māksla strādā / Art Works”
Latvijas Mākslas akadēmijā
No 26. janvāra
Latvijas Mākslas akadēmija un Riga Last Thursdays aizsāk sadarbību un aicina apmeklētājus uz pasākumu ciklu “Māksla strādā / Art Works”, dodot iespēju ikvienam tuvāk iepazīt mākslas procesu aizkulises. No janvāra līdz aprīlim katru mēneša pēdējo ceturtdienu no plkst. 17:00 interesenti ir aicināti galeriju vakaru iesākt Latvijas Mākslas akadēmijā, apskatot studentu darbu izstādes un piedaloties sarunās un radošās aktivitātēs. Jauno ciklu veidos četri pasākumi, un katrs no tiem tiks veltīts kādai no mākslas nozarēm. 26. janvārī ikviens ir aicināts tuvāk iepazīt LMA Vizuālās mākslas nodaļu, kurā ietilpst glezniecības, grafikas un tēlniecības apakšnozares. 23. februāris sniegs ieskatu Vizuāli – plastiskās mākslas nodaļas procesos, 23. martā tiksimies ar Dizaina nodaļu, un 27. aprīlī Audiovizuālās mākslas nodaļa iedzīvinās Mākslas akadēmijas dārzu.
“Mākslinieka profesija ir mītu un priekšstatu apvīta, tāpat arī pats radīšanas process. Dažreiz šķiet, ja šie mīti būtu patiesi, būtu daudz vieglāk, bet realitātē “radīt ir darbs”. Tikpat tehnisks, cik emocionāls, garām stundām pilns un izaicinošs, taču ļoti skaists. Uzsākot šo sadarbību ar Riga Last Thursdays, mēs virzāmies uz izpratnes vairošanu,” komentē LMA Studentu karjeras atbalsta centra pārstāve Ieva Stalšene.
Riga Last Thursdays galeriju vakars jau vairāk nekā gadu apvieno Rīgas aktīvākās mākslas telpas, piedāvājot reizi mēnesī bez maksas apskatīt jaunākās izstādes, piedalīties darbnīcās un piedzīvot īpašas performances.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Māra Bišofa izstāde “Dziesmu un deju svētki”
Koncertzāles “Lielais Dzintars” mākslas telpā “Civita Nova”
27. janvāris–15. marts
No 27. janvāra līdz 15. martam koncertzāles “Lielais Dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” būs skatāma Māra Bišofa izstāde “Dziesmu un deju svētki”. Starptautiski atzītais latviešu grafiķis un zīmētājs Māris Bišofs 12 sietspiežu (zīmējumu) ciklā radoši interpretē šos svētkus, meklējot jaunus vaibstus un jaunus skaidrojumus to semantikā. Mākslinieks sev raksturīgajā rokrakstā izstādē aplūkojamajos darbos iekodējis jautājumus, par to, kas mums, latviešiem, ir šie svētki, kā arī rosina domāt par šīs tradīcijas nozīmi mūsu dzīvēs un lomu Latvijas kultūrā.
Izstādes koncepcija un zīmējumi tapuši 2018. gadā. Ideja veidot šo projektu nākusi no mākslas zinātnieka Ulda Mākuļa. “Māris Bišofs ir Zīmētājs. Mākslinieka asajā, mikroskopiskajā skatā viss tiek pamanīts. Tas ir šķietami distancēts, bet nekad ne virspusējs, kaut bieži viņa perspektīva izvēlēta it kā raugoties no gaisa balona. Bišofa vērojums ir precīzs, zīmējumos jēga jāmeklē starp rindām. Māris Bišofs atklāj jaunas šķautnes mums šķietami zināmajā, nekopējot realitāti. Šoreiz zem “Zīmētāja mikroskopa” – “Dziesmu un deju svētki”,” stāsta Uldis Mākulis.
Koncertzāles mākslas telpā “Civita Nova” Māra Bišofa darbi apskatāmi lielformātā, ļaujot aptvert katrā zīmējumā ietverto domu plašākā vērienā.
Koncertzāle “Lielais Dzintars”
Radio iela 8. Liepāja
Mākslinieka un dizainera Jāņa Straupes izstāde “Ne-lietas”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
28. janvāris–26. marts
Jānis Straupe. Balanss (Balerīna). 2021. Liepa. Autora īpašums. Foto: Valters Poļakovs
No 28. janvāra līdz 26. martam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde “Ne-lietas”, kas pirmo reizi apvieno mākslinieka un dizainera Jāņa Straupes (1962) pēdējo divdesmit gadu radošos darbus, kā arī atklāj jaunās ieceres – vērienīgus skulpturālus un kinētiskus objektus.
Jāņa Straupes personālizstāde “Ne-lietas” izgaismo neseno laikposmu Latvijas dizaina vēsturē, piedāvājot skatītājiem iepazīt vienu no visnepieradinātākajiem autoriem, kurš vēl padomju režīma strikto stilistisko nodalījumu vides ietvaros centās strādāt starpdisciplināri, pierādot, ka koktēlniecība jeb koks kā izejmateriāls spēj būt pārsteidzošs un mūsdienīgs. Jānis Straupe turpina aktīvi darboties eksperimentālajā dizainā un mākslā un līdz ar jauno ilgtspējas paradigmu ir kļuvis īpaši aktuāls šodienas kontekstā.
“Visu procesa laiku no idejas līdz realizācijai pavadu nepārtrauktās šaubās, ko vēl varētu uzlabot. Savas sajūtas esmu izpaudis dažādos it kā savstarpēji nesaistītos objektos, un tomēr dīvainā kārtā tie veido vienu veselumu. Jaunāko darbu izstādē vēlējos radīt nedaudz ačgārnu iespaidu – kā “Alisē Brīnumzemē”, jo ikviena lieta satur sevī arī pretstatu, kas piešķir jēgu. Viss atrodas pastāvīgā kustībā un miera stāvoklis ir iluzors,” stāsta mākslinieks Jānis Straupe.
Jāņa Straupes darbiem raksturīgie pretstati un paradoksi atspoguļojas šajā izstādē – piemēram, darbs “Pašizolācijas krēsls” (2019) tapis kā ironisks komentārs – cietoksnis cilvēka iekšējai pasaulei. Lielizmēra skulptūra “Svārsts” (2022) vedina domāt par mūsdienu pasaules trauslumu, savukārt “Skorpions” ir simboliskas kāpnes, kas mēdz aizvest neceļos. Tāpat autors veidojis biogrāfiskas atsauces – piemēram, darbam “Balerīna” (2021) iedvesmu guvis, gatavojot Kārļa Johansona darbu maketus Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā pēc rekonstrukcijas, bet lodveida objektā “Acs” (2020) izmantots fragments no Straupes 1992. gada personālizstādes un simbolizē viņa skolotāja Jāņa Poļaka aci.
“Jānis Straupe savā daiļradē spēj apvienot apbrīnojamu amatniecības kvalitāti ar kompleksi inovatīvu radošo domāšanu, transformējot Latvijas amatniecības un dizaina praksē tik populāro un tradicionālo kokmateriālu oriģinālā, vēl neredzētā veidā. Varētu teikt, ka mākslinieks strādā robežjoslā starp tēlniecību un konceptuālo dizainu. Izstādē “Ne-lietas” apmeklētājs nesastaps funkcionālus dizaina priekšmetus – tās mērķis ir paplašināt iztēles un domas horizontus, rosināt paskatīties uz pasauli un lietām mums apkārt no cita redzes leņķa – kritiski, ironiski un romantiski”, uzsver kuratore Inese Baranovska.
Pēdējos gados tapušos Jāņa Straupes darbus raksturo formas tīrība un dinamika – masīvkoka skulptūras izceļ materialitāti, bet reizē tiecas pārvarēt gravitācijas spēku, radīt viegluma ilūziju un grāciju. Jānis Straupe aizvien turpina eksperimentēt, meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un piesaista komplicētus tehniskos risinājumus, radot arī īpašas kinētiskas kompozīcijas (“Svārsts” (2022)).
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Neonillas Medvedevas personālizstāde “Zilās ēnas”
Galerijā “Romas dārzs”
28.janvāris–7.maijs
No 28.janvāra līdz 7.maijam galerijā “Romas dārzs” būs skatāma Neonillas Medvedevas gleznu personālizstādi “Zilās ēnas”.
Neonillas Medvedevas glezniecība ir ainavas, etīdes, kas gleznotas no dabas plenēros, ceļojot pa Latvijas pilsētām un citām pazīstamām vietām. Gleznas tiek radītas tā saucamajā alla prima tehnikā. Tas ir eļļas glezniecības paņēmiens, kas tiek radīts vienā seansā, un ir piemērots mūsdienu cilvēka dzīves ritmam un uztverei, kad viss notiek ātri un strauji. Toties šāda glezniecība precīzi parāda noskaņu un saglabā svaigu pirmo iespaidu, kas ir smalkāks par fotogrāfiju.
Dabas glezniecība vispirms ir gaismas vizualizācija plaknē. Spilgtu, izbalinātu saules gaismu uzsver košās, krāsainās ēnas. Aukstās vai siltās, zilās un lillā.
Zilā krāsa tiek uzskatīta par garīguma simbolu, tā noskaņo cilvēkus uz pārdomām un mieru. Zilas ir debesis un debess atspulgs ūdenī, tālums un ēnas uz sniega. Jo tumšāka ēna, jo spilgtāka ir gaisma. Gaisma katru dienu mainās. Mainās dabas un cilvēka noskaņa. Cilvēks un daba, krāsa un noskaņa ir saistīti, bet glezniecība ir šī mainīgā mirkļa atspulgs.
Izstādē redzamas gleznas no Rīgas, Liepājas, Pāvilostas, Cesvaines, Krāslavas, Raunas un citām Latvijas pilsētām, kā arī darbi, kas tapuši Venēcijā.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Karinē Paronjancas izstāde “Granāta krāsa”
kinoteātrī “Auseklis” Talsos
no 28. janvāra
No 28. janvāra kinoteātrī “Auseklis” Talsos būs skatāma mākslinieces Karinē Paronjancas izstāde “Granāta krāsa”, kas veltīta slavenajam armēņu māksliniekam un kino režisoram Sergejam Paradžanovam un viņa 1969. gada filmai “Granāta krāsa”. Izcilais itāļu kinorežisors Mikelandželo Antonioni savulaik ir teicis, ka “Granāta krāsa” ir viens no nedaudzajiem absolūtā skaistuma iemiesojumiem, kas sasniedzams kinematogrāfa līdzekļiem.
Filmas un izstādes nosaukumā minētās granāta krāsas toņi ir bezgala daudzveidīgi: kraplaks, karmīnsarkanais, sarkanais kadmijs, purpurs, sārtais, reizēm okers ar rūsganām svēdrām, bet reizēm – košsārtais ar oranžu nokrāsu... Asins krāsa, dzīvības krāsa, rubīna krāsa. Mīlestības krāsa. Šajā ciklā iekļautie darbi ir gleznieciski citāti no dižā Meistara scenārijiem, kuros var saskatīt kā specifiski nacionālus, tā arī vispārcilvēciskus simbolus. Tomēr vienlaikus šīs gleznas ir arī dziļi personiski stāsti, kas izstāstīti caur Paradžanova ģēnija iedvesmotām metaforām.
28. janvārī plkst. 17:00 kinoteātrī “Auseklis” būs reta iespēja noskatīties Sergeja Paradžanova filmu “Granāta krāsa” (1969). Pirms filmas – kinorežisora Dāvja Sīmaņa ievadvārdi, veltīti Paradžanovam un viņa daiļradei.
Filmas “Granāta krāsa” pamatā ir 18.gs. armēņu dziesminieka Sajat-Novas dzīve un darbi, taču biogrāfiska tā nav. Sajat-Novas dzejas tēlus Paradžanovs izstāsta vizuālā kino valodā, apzināti atsakoties no klasiskā vēstījuma principa. Filma plūst mūsu acu priekša kā dzīvu gleznu virkne, kurā darbojas vairāki tēli. Aktrise Sofiko Čiaureli filmā tēlo sešas lomas, gan vīriešu, gan sieviešu. Filmu var vērot kā kluso dabu, kā rituālu atainojumu, taču iedziļinoties – tajā saskatāmi reliģiski simboli un Armēnijas vēstures motīvi. “Granāta krāsas” maģiskās vīzijas papildina arī savdabīgs muzikālais noformējums.
Kinoteātris “Auseklis”
Kr. Valdemāra iela 17A, Talsi
Alekseja Naumova izstāde “Toponīmi 2”
Mežaparka Lielās estrādes Ekspozīciju zālē
līdz 5. februārim
Līdz 5. februārim Mežaparka Lielās estrādes Ekspozīciju zālē skatāma mākslinieka un Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Alekseja Naumova izstāde “Toponīmi 2”.
Ar nosaukumu “Toponīmi” Alekseja Naumova gleznas šobrīd aplūkojamas Marka Rotko centrā Daugavpilī. Savukārt izstāde “Toponīmi 2” paplašina mākslinieka toponīmu areālu ar Ņujorkas, Parīzes, Porto, Burano, Maiami, Antibu, kā arī Latvijas – Vidzemes un piesnigušās Rīgas ainavām, piedāvājot arī jaunus, šogad radītus un vēl neizstādītus darbus. Mākslinieks piedāvā skatītājam nevis vispārinātu un tipisku ainavu, bet tieši savu skatījumu uz konkrēto vietu un mirkli, jo tieši kadra burvības “notveršana” ir būtisks Naumova darbu raksturlielums.
Naumova glezniecību raksturo arī temperaments un dinamisks triepiens, tomēr saglabājot virtuozu līniju, smalki niansētu krāsu paleti un vides tvēruma vieglumu. Māksliniekam kā pirmais impulss ir svarīga katra konkrētā vieta, laiks un izjūta, kas raisa jauna audekla tapšanu un pārtop gleznā.
“Gleznoju es visus darbus uz vietas – ne no fotogrāfijām, un principā es arī neveidoju skices. Iesāku ar krāsu un tveru mirkli no dabas,” stāsta Aleksejs. “Svarīgi ir būt tur, gleznot uz vietas to, kas notiek. Putni lido, uznāk lietus, pieskrien bērni un ieliek rokas krāsā, un pēc tam pieliek pie krekla – tā ir daļa no procesa. Reizēm tas traucē, reizēm tas darbu papildina, bet tā ir neatņemama daļa no šī procesa. Savos darbos izlieku savas izjūtas, var teikt arī, ka savās sajūtās ietērpju redzamo.”
Mežaparka Lielā estrāde
Ostas prospekts 11, Rīga
Ata Luguza un Viestura Serdāna darbus izstāde
Jaunmoku pilī
līdz 3. martam
Līdz 3.martam Jaunmoku pils Torņa zālē skatāma Ata Luguza purva ainavu galerija un kūdras skulptūras, kā arī Viestura Serdāna (Valguma Pasaule) foto darbi.
“Purva ainava allaž ir saistījusi manu uzmanību. Vecmāmiņu un kinofilmu stāsti par briesmīgo purvu mani darīja piesardzīgu. Tomēr aerofoto kartēs redzētā purva ezeriņu ainava ļoti vilināja. Pirmo reizi tos izpētīt devos kopā ar LLU Meža fakultātes purva pētnieku Aigaru Indriksonu 2010. gadā Cenas tīrelī. Vēlāk Lielajā Ķemeru tīrelī radās ideja, ka purva ezeros varētu braukt ar laivu. Savukārt ziemā organizēt pārgājienus ar sniega kurpēm,” atceras Atis Luguzs.
Mākslinieks atklāj, ka ar kājām un laivu purvā ir mēroti vairāki simti kilometru, no kuriem pāris ir veikti arī peldus. No pārgājieniem Luguzam ir sakrātas daudz purva ainavu bildes, dažas no kurām interesenti varēs apskatīt šajā izstādē.
Savukārt izstādē iekļautie Viestura Serdāna (Valguma Pasaule) foto darbi uzņemti lidojumā ar gaisa balonu pāri Lielajam Ķemeru tīrelim.
Pils apmeklētājiem ir iespēja aplūkot arī vairākas Ata Luguza kūdras skulptūras, kuru materiāls tiek iegūts apmēram 3 metru dziļumā. Atis Luguzs stāsta, ka ar sausu, cietu kūdru ir līdzīgi strādāt kā ar koku, tikai tas padodas ātrāk. Kokgriešanu apguvis bērnībā Valkas mākslas skolā un vēlāk Rīgas Amatniecības vidusskolā. Viena no mākslinieka lielajām kūdras skulptūrām – ola – pagājušā gada septembra sākumā tika izstādīta Oslo Dizaina izstādē (Oslo Design Fair 2022).
Izstāde “Detaļu spēks. Izcilība, inovācijas, vēstures noslēpumi”
Latvijas Arhitektūras muzejā
līdz 17. martam
Bauskas pils tornis
Līdz 17. martam Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma izstāde “Detaļu spēks. Izcilība, inovācijas, vēstures noslēpumi”, kas veltīta arhitektūras, būvniecības, būvmateriālu ražošanas un restaurācijas veiksmēm. Izstādē skatāmi pēdējos gados tapuši objekti, cenšoties atklāt interesantāko no tā, kas īstenots plašā saturiskā spektrā, ietverot restaurētus un atjaunotus vēstures pieminekļus, skolas, birojus, sporta celtnes, inženierbūves u. c. Daļa no izstādē redzamajiem objektiem kļuvuši par būvniecības nozares konkursa “Latvijas būvniecības gada balva” laureātiem. Īpaša uzmanība izstādē pievērsta īstenoto projektu detaļām, bez kuru kvalitātes nav iespējama augstvērtīgu objektu tapšana.
Izstādi sagatavojusi biedrība “Building Design and Construction Council”, kas nodarbojas ar Latvijas būvniecības nozares ilgtspējīgas un produktīvas attīstības veicināšanu.
Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga
Ilzes Laizānes izstāde “Zelta sirds”
Cēsu Izstāžu namā
līdz 19. martam
Ilze Laizāne. Zelta sirds. 2022
Līdz 19. martam Cēsu Izstāžu namā skatāma Ilzes Laizānes gleznu izstāde “Zelta sirds”.
“Laba sirds ir visa sākums, laba sirds ir visa beigums” – šīs Raiņa un Aspazijas skaistās dzejas rindas īsumā raksturo mākslinieces Ilzes Laizānes izstādes tematiku. Izstādei cauri vijas un ir nojaušams sirds godināšanas pavediens, jo visos darbos ieguldīta liela sirds mīlestība. Zelta sirds ir kā garīgā procesa atspulgs – saikne ar garu un pasauli.
Ilze Laizāne savos darbos iemūžina dabas, ziedu un sievietes dvēseles burvību. Mākslinieces gleznās reālais saplūst ar fantāziju, dabas motīvi bieži vien savijas ar figurālām kompozīcijām.
Ilzes mākslā lielu lomu ieguvusi figurālā glezniecība. Cilvēka figūra vienmēr ir uzrunājusi, lai parādītu ķermeņa formu skaistumu. Figūras izteiksme un žesti tiek attēloti ar anatomisku precizitāti. Māksliniecei ir svarīgs lielformāts, lai varētu gleznot cilvēku dabiskā lielumā. Darbos daudz tiek izmantoti krāsu salikumi, kā arī tiek eksperimentēts ar krāsu pretstatiem, kā rezultātā darbi vienmēr ir aci pievelkoši un spilgti.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Andras Manfeldes un Neonillas Medvedevas izstāde “Uzzīmē baltu lietu”
Kuldīgas novada muzejā
līdz 2. aprīlim
Līdz 2. aprīlim Kuldīgas novada muzejā skatāma izstāde “Uzzīmē baltu lietu”. Izstāde sniedz iespēju iepazīties ar grāmatas “Uzzīmē baltu lietu” tapšanas radošo procesu, Andras Manfeldes darbiem un autores ceļu mākslas pasaulē, Neonillas Medvedevas meistarīgajām gleznām, kurās attēlota šarmantā Kuldīga, kā arī ilustrācijām, kas radītas grāmatai.
Lai arī grāmatas “Uzzīmē baltu lietu” liela daļa īsstāstu balstīta Andras Manfeldes pašas pieredzē, tomēr tas nav autobiogrāfisks darbs, bet gan iedvesmas grāmata mazam un lielam māksliniekam. Ikvienam māksliniekam zīmējot, gleznojot, veidojot ir jāprot atrast virziens kas viņu uzrunā, tāpat arī grāmatas varonei, kura grib kļūt par gleznotāju. Izrādās tas nav tik viegli, kā sākumā varētu šķist – savas mākslas meklējumos meitene sastopas ar dažādiem izaicinājumiem un ne tik viegli uztveramo mākslas valodu.
Kuldīgas novada muzejs
Pils iela 5, Kuldīga
Dizaina studija bērniem
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs kļuvis par bērniem vēl draudzīgāku un aizraujošāku vietu, kur dizainu var radoši iepazīt jaunajā aktivitāšu studijā ekspozīcijā “Dizaina process”. Spēlējoties, šeit iespējams izmēģināt spēkus keramikas, kinētikas, plakātu dizaina un aušanas jomā, pašam sajust dizaina materiālu atšķirības un ieklausīties stāstos, ko atklāj interaktīvais skaļrunis “Babbit”.
Jaunā “Dizaina studija bērniem” ļauj saistošā veidā pētīt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatītās tēmas un ģimenēm veidot ciešāku saikni ar dizainu ikdienā. Aktivitāšu galds būs interesants dažāda vecuma bērniem un pieaugušajiem – vienlaikus pie tā var darboties vairāki muzeja apmeklētāji jebkurā laikā, kad pieejama 3. stāva pastāvīgā ekspozīcija “Dizaina process”.
“Dizaina studija bērniem” tapusi sadarbībā ar dizaineri Lāsmu Kondrāti un ilustratori Kristīni Martinovu. Lāsma Kondrāte stāsta: “Manuprāt, ir izdevies radīt interesi raisošus un viegli uztveramus uzdevumus, kuriem ierosmi guvām no ekspozīcijas “Dizaina process”. Uzdevumi ir brīvi interpretējami, bez viena pareizā risinājuma, tādējādi sasaucoties ar radošo procesu. Man kā dizainerei bija svarīgi piedāvāt ilgtspējīgas bezatkritumu aktivitātes. Darbam izmantoju savu mīļāko materiālu – koku, kas ir atjaunojams, pārstrādājams, kā arī viegli utilizējams.”
Dizaina studija ir īpaši piemērota ģimenēm ar mazākiem bērniem, jo sniedz iespēju taktili rotaļāties un pildīt praktiskus uzdevumus, izmantojot dažādas maņas.
Uz aktivitāšu galda novietots arī dizaineres Lāsmas Kondrātes veidots grāmatplaukts, kurā atrodama lasāmviela par dizaina procesiem gan maziem, gan lieliem. Uzdevumu lapas rosina apmeklētājus izzināt gan konkrētus muzeja eksponātus, gan dizaina norises kopumā.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Veronikas Rondines personālizstāde
Avotu galerijā
23.–28. janvāris
No 23. līdz 28. janvārim Avotu ielas 34B telpā skatāma Veronikas Rondines personālizstāde, kas noslēgsies ar mākslas darbu izsoli.
Veronika Rondine veido erotiskus portretus un sevi dēvē par orgasmisku mākslinieci. Savos darbos Veronika atklāj tēmu par sievietes seksualitāti un attiecībām ar savu ķermeni. “Es attēloju sievietes ķermeni, jo tas ir visskaistākais pasaulē.”
Bieži vien Veronika vārdu vietā izmanto otas un krāsas, jo dažas sajūtas nevar pārnest burtu formātā. Māksliniece šīs emocijas uzkrāj sevī, un, tām sasniedzot apoteozi, sajūsmā, viņa lej uz audekla krāsas, ar toņiem un formām attēlojot savu šī brīža noskaņu.
Prezentētā gleznu kolekcija apvienojumā ar galerijas spilgto dizainu rada intīmu un romantisku atmosfēru. Šī izstāde ir sava veida mākslinieces dienasgrāmata: viņas domas, atmiņas, attiecības, ar kurām viņa ir gatava dalīties ar skatītājiem.
Avotu galerija
Avotu iela 34B, Rīga
Varvaras Vasiljevas personālizstāde
Nosaints Hidden bārā
līdz 11. februārim
Līdz 11. februārim Nosaints Hidden bārā skatāma Varvaras Vasiljevas personālizstāde.
Varvara Vasiljeva ir glezniecības autodidakte no Sanktpētersburga, klasiskās mākslas cienītāja. Savas karjeras sākumā, iedvesmojoties no glezniecības meistariem: Vrubeļa, Munka, Rembrandta, Šagāla, viņa kopēja izcilo mākslinieku mīļākos darbus, pakāpeniski atrodot savu vizuālo valodu un stilu. Izstādē ir skatāma portretu sērija, kurā māksliniece translē gleznu varoņu pasaules uztveri.
Nosaints Hidden bārs
Teātra iela 12, Rīga
Ksenijas Labeckas personālizstāde
HEX kokteiļu bārā
līdz 26. februārim
Ksenijas Labeckas gleznu varoņi pārveido viņas dzīves notikumus un emocijas par karikatūrām, kas atspoguļo sevis meklēšanas un atklāšanas ceļu, iekšējā bērna aptveršanu un viņas pašas sievišķības definīcijas izpēti. Caur spilgtām krāsām un šķietami nestabilām formām viņa stāsta par savām pārmaiņām personīgā neparastajā stilā.
HEX kokteiļu bārs
Elizabetes iela 2A, Rīga
