Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
MAREUNROL’S instalācija – veltīta Ukrainas iedzīvotājiem
Galerijā “Alma”
Līdz 25. martam
Galerijā “Alma” ir skatāma Mareunrol’s veidota instalācija, kas veltīta Ukrainas iedzīvotājiem.
#StandWithUkrain
#StayStrongUkraine
#GlorytoUkraine
#CлаваYкраїні
#StopWar
#SayNoToPutin
#StopRussianAggression
#UkrainePeace
#LOVE
Tiešsaistes diskusija
“Māksliniecisko prakšu politiskā emancipācija Ukrainā”
16. martā
Andrijs Dostlijevs un Lia Dostlijeva, “Doņeckas pasaku pilis.” 2018–2020
Trešdien, 16. martā, plkst. 18.00 notiks tiešsaistes diskusija “Māksliniecisko prakšu politiskā emancipācija Ukrainā”, kurā mākslinieki, kuratori un pētnieki no Ukrainas stāstīs par saviem darbiem, kas pievēršas pagātnes un tagadnes, atmiņas un kultūras dekolonizācijas samezglojumiem.
Diskusijā piedalīsies Oļa Mihaiļuka, Lia Dostlijeva un Andrijs Dostlijevs, Lada Nakoņečna, Nikolajs Karabinovičs, Svitlana Biedarjeva, Katerina Botanova. Moderatores: Ieva Astahovska un Linda Kaljundi.
Kopš 24. februāra visa pasaule izmisīgi seko karam, ko Krievijas prezidents Putins īsteno pret Ukrainu, savu agresīvo iebrukumu kaimiņvalstī pamatojot ar nepieciešamību “aizstāvēties”, “denacificēt” Ukrainu un “aizsargāt cilvēkus, kuri ir pakļauti Kijivas režīma vardarbībai un genocīdam”. Savā stundu garajā propagandas runā televīzijā, kurā viņš paziņoja par uzbrukumu, Putins ne tikai manipulēja ar jēdzieniem, kas saistās ar 20. gadsimta un īpaši Otrā pasaules kara vēsturi, bet arī noliedza, ka Ukrainai jebkad būtu bijis “īsts valstiskums”, un paziņoja, ka šī valsts ir Krievijas “vēstures, kultūras, garīgās telpas” integrāla daļa. Ar šo brutālo vēstures falsifikāciju, uz ko viņš atsaucās, lai iebruktu neatkarīgā valstī, nostiprinātu tur varu un attaisnotu savu impērisko megalomāniju, karš pēkšņi no pagātnes ir pārvērties par nepieredzēta mēroga katastrofu miljoniem cilvēku.
Šis karš Ukrainā faktiski sākās 2014. gadā ar Krimas aneksiju un Krievijas iebrukumu Ukrainas austrumu daļā. Jau tolaik politiskajos protestos būtiska loma bija kultūras pretestībai. “Tas, ko mākslinieki darīja līdzās barikādēm, sviestmaizēm, slimnīcām un Molotova kokteiļiem, bija arī izdzīvošanas māksla, tostarp rūpīga un skrupuloza, bieži anonīma ikdienas darbību dokumentēšana. Tā bija darbības māksla, iejaukšanās fiziskajā un politiskajā realitātē, lai ietekmētu simbolisko,” raksta ukraiņu kultūras kritiķe un kuratore Katerina Botanova. “Šīs mākslinieciskās prakses radīja pamatu citādai sabiedrībai, kuras pamatā ir kopīga cīņa, bet tajā pašā laikā rūpes un solidaritāte.”
Arī pēc Eiromaidana revolūcijas (2013) daudzi ukraiņu mākslinieki turpināja strādāt ar sarežģītām, neērtām un traumatiskās pagātnes tēmām, tostarp identitātes meklējumiem, atmiņu kariem, ģeopolitiskās piederības izmaiņām, “dokumentējot un iedrošinot citas balsis, stāstot stāstus par neievērotajiem un bezspēcīgajiem. Viņi pievērsās vēsturei nevis kā politiski virzītam lineāram stāstījumam, kas kalpo nācijas veidošanas mērķim, bet kā daudzslāņainam un pretrunīgam aizmirstu stāstu kopumam. Apkopojot, uzkrājot un formulējot šos jautājumus sabiedrības aklajās zonās, mākslinieki ir veidojuši kritisko zināšanu masu, kas ir būtiska, lai formētu “politisko nāciju, kas spēj ietvert dažādas identitātes, kas balstās uz padomju kolektīvās un postpadomju agresīvās individualitātes traumatiskajām pieredzēm, koloniālu identitāšu pārveidošanu un postkoloniālu nacionālo pārņemšanu, padomju totalitārismu un postpadomju autoritārismu,” rezumē Katerina Botanova.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Romana Korovina personālizstāde “2020.2021”
Māksla XO galerijā
17. marts–9. aprīlis
Romans Korovins. Zilais dvielis. 2022, audekls, eļļa, 2x (18x24 cm)
No 17. marta līdz 9. aprīlim galerijā “Māksla XO” būs skatāma Romana Korovina personālizstāde “2020.2021”.
“Parkā tulpe zied... katru gadu, vienā un tajā pašā vietā... meitene vāc nātres zupai... katru maiju... tajā pašā naģenītē)) Kristaps atnāk ar savu zilo dvieli... zem tā paša baltā krūma... pasauļoties... dzīve sastāv no šādiem ritmiskiem atkārtojumiem... vienādas darbības... reizi dienā... reizi gadā... katru dienu))) tās var būt viens pret vienu, vai var būt ar izmaiņām. bet pēc būtības tie paliek tie paši... atkārtojumi... diptihi... šajā gadījumā salīdzināmi divi gadi... 2020, 2021. (to patīkamā pavasara–vasaras daļa),” Romans Korovins raksta izstādes ievadvārdos.
Romana Korovina darbiem – fotogrāfijai, zīmējumam, video vai instalācijai raksturīgs precīzs vērojums, vizuāli paradoksi un humors. Savukārt viņa glezniecība klusi mirdz īpašā gleznieciskā jutīgumā, filozofiskā apcerībā, vienkāršībā un patiesumā. Pasaule, kas atrodas man apkārt”, ir priekšmeti ar gaismēnām un kontrastiem...” Kūstošs sniegs, rudens lapas, balta puķe, pīle lidojumā, vējš, glāze, ziepju trauks, ceļš starp priedi un krūmu... ir pieticīgie Romana Korovina stāstu varoņi par glezniecību. “Māksla kļūst par brīnumu, jo tas ir tavs instruments, tava prakse. Vieni meditē, otri glezno. Trešie dzied, ceturtie lūdz Dievu. Patiesībā, kad es gleznoju, man ir tāda sajūta, it kā es būtu atnācis uz grēksūdzi. Kad mācītājs atlaiž grēkus, sajūta ir tāda, it kā tu nupat būtu pabeidzis gleznu.”
MĀKSLA XO galerija
Elizabetes iela 14, Rīga
Ievas Epneres un Kristapa Epnera izstāde
“Playroom for Utopia”
(AV17) galerijā Viļņā
17. marts–21. aprīlis
Kristaps Epners. Utopia Now Here. The Cornerstone of Peace 1
No 17. marta līdz 21. aprīlim (AV17) galerijā Viļņā būs skatāma Ievas Epneres un Kristapa Epnera izstāde “Playroom for Utopia”.
Izstādē “Playroom for Utopia” Ieva Epnere un Kristaps Epners pēta saistību starp bērnu rotaļām un nākotnes pilsētas veidošanu. Ievas Epneres darbs “Zaļā skola” (2017 – tagad) ir daļa no viņas ilgstošā mākslinieciskā pētījuma par pārmaiņām izglītībā, kas notika 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā, un to ietekmi uz mūsdienām. Viņu iedvesmojusi Marta Margarita Rinka (1880–1953), kura nodibināja un bija pirmās Zaļās skolas direktore Latvijā. Zaļajā skolā Marta Rinka izmantoja Frīdriha Frēbela (1782–1852) mācību sistēmu, kuras pamatā bija ideja, ka skolēni mācās spēlējoties – vienatnē vai sabiedrībā, bet skolotājas uzdevums bija veicināt pašizpausmi un tādējādi izglītot plaši domājošu un radošu cilvēku. Ieva Epnere savā darbā stāsta par “dāvanām” – dažādām rotaļlietām, kas veltītas bērnu izglītošanai un kas piedāvā jaunas formas un idejas arī pieaugušajiem. Kādu nākotni cilvēks varētu veidot, ja jau no agras bērnības tiktu iedrošināts meklēt netradicionālus risinājumus?
Kristaps Epners darbā “Utopija tagad un šeit” stāsta par latviešu pilotu un vizionāru Gunti Tanni (1931–2018), kurš savu ideju par nākotnes pilsētu attīstīja Kanādā. Tannis strādāja ar vairākām ambiciozām idejām, piemēram, peldošais lidlauks vai Sitara – Pasaules miera centrs, kam vajadzēja simbolizēt visas pasaules reliģijas un veicināt mieru un cerību. Gunta Taņņa un viņa pieaicināto domubiedru arhitektoniskajos risinājumos var atrast kopsakarības ar Frēbela bērnudārzā izmantotajiem spēļu veidiem.
Ievas Epneres izglītības sistēmas analīze kļūst par atspēriena punktu Kristapa Epnera apspriesto Gunta Taņņa projektu uzplaukumam un rada jaunu telpu, kur pastāvēt globālajai kopienai un neierobežotām iespējām. Mākslinieku piedāvātās idejas šķiet neiespējamas, tomēr tās runā par pielietotajiem līdzekļiem, kas ļauj ne tikai iztēloties, izspēlēt un radīt utopiju, bet arī pārvērst to īstenībā.
(AV17) Gallery
Totorių st. 5, Viļņa
Aijas Putniņas personālizstāde
Kalnciema kvartāla galerijā
Līdz 2. aprīlim
Kalnciema kvartāla galerijā līdz 2. aprīlim ir skatāma mākslinieces Aijas Putniņas personālizstāde, kur viņa pievērsusies īslaicīgajām gaismas un debesu parādībām uz dabas cikliskuma fona, un šajos darbos kā glezniecības tehniku atklājusi krāsu zīmuļus.
“Izstādē būs apskatāmi darbi no decembra izstādes “Albedo” – par debesu juma un zvaigžņu vērošanu. Saules aptumsums, komēta un mainīgie mākoņi, kuri dabā nekad neatkārtojas. Šoreiz darbi taps papildināti ar dažiem agrākiem un vēlākiem pavasara momentiem – dabas atdzimšanu no smiltīm un zemes.”
Aija Putniņa mācījusies Jāņa Rozentāla mākslas skolā grafikas nodaļā, vēlāk absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju glezniecībā. Aijas Putniņas darbus raksturo formu tīrība, gaisīgums un harmonizējoša krāsu tonalitāte. Uzmanība galvenokārt tiek pievērsta detaļām un precizitātei, kas Aijas darbos ļauj fiksēt vizuālus aspektus, kuri notverami tikai ar cilvēka acs un prāta starpniecību, acīmredzami ikdienišķām parādībām piešķirot pievienotu vērtību.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Ukrainas mākslinieku ekspresizstāde “Caurvējā”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
līdz 10. aprīlim
Olehs Bezjuks LAIKS (2010). Audekls, eļļa. 100 x 100 cm
Novērtējot Ukrainas mākslas un kultūras mantojuma nozīmīgumu, kā arī apliecinot ukraiņu mākslinieku radošo devumu Rotko centra mākslas aktivitāšu īstenošanā un mākslas kolekcijas papildināšanā, līdz 10. aprīlim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ir skatāma Ukrainas mākslinieku ekspresizstāde “Caurvējā” no centra kolekcijas.
Izstādes vadmotīvs ir balstīts izstādē eksponētā mākslas darba nosaukumā, liecinot ne tikai par radošo domu plūsmu, kas pārņem mākslinieka prātu radīšanas procesā, bet arī par nemitīgi skrejošā laika mainīgumu un dažādu apstākļu radīto notikumu strāvu.
Caurvējā skrejošā gaisa plūsma aizrauj sev līdzi, radīto pārmaiņu apjoms apreibina un šķiet, ka viss neatgriezeniski mainās. Tam iepretī katrs mākslas darbs saglabā savu iekšējo vēstījumu, kas nepakļaujas acumirklīgām apkārtnes plūduma izmaiņām. Tā ir mūžīgā vērtība, ko varētu saukt arī par mākslas darba dvēseli.
Izstādē pārstāvētie mākslinieki: Tatjana Gorjušina, Olehs Bezjuks, Jevhens Hetmaņecs, Oleksijs Civļikovs, Jurijs Musatovs, Andrejs Sobjaņins, Ihors Kovalevičs, Oleksandrs Mirošņičenko, Irēna Lavruško, Katerīna Svirhunenko
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Baibas Sprances darbu izstāde “Raksti”
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā
Līdz 16. aprīlim
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē līdz 16. aprīlim skatāma Baibas Sprances darbu izstāde “Raksti”, kurā izstādītas mākslinieces pēdējo piecu gadu eļļas gleznas un lielformāta zīmējumi uz papīra, kas veltīti gaismas tēmai. Savus darbus autore veido, rezonējot ar apkārtējās vides kairinājumiem, taču viņas frekvence saistīta nevis ar problēmjautājumiem, kas cilvēces dzīvē vienmēr ir klātesoši, bet tieši otrādi – ar mūžīgajiem skaistuma, iekšējā spēka un harmonijas jēdzieniem.
Kā galveno izteiksmes līdzekli Baiba Sprance izmanto krāsu un krāsu savstarpējās attiecības, ar to palīdzību būvējot darbu vēstījumu, pamatojoties uz domu, ka šāda abstrakta valoda ļoti izteiksmīgi spēj pārraidīt informāciju.
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Ikonu, gleznu un grafikas izstāde “Zelts. Gaisma. Krāsa. Līnija.”
J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā
Līdz 24. aprīlim
J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā līdz 24.aprīlim skatāma ikonu, gleznu un grafikas izstāde “Zelts. Gaisma. Krāsa. Līnija.”, kurā apvienojušās piecas mākslinieces Ineta Freidenfelde, Evija Rudzīte, Marta Jurjāne, Elīna Alka Rikmane, Baiba Kalna.
Māksla ir tikpat sena, cik cilvēce. Tā ir cilvēka vajadzība un spēja izpausties, runāt krāsu, līniju, formas, ritma, gaismas, materialitātes valodā.
Mākslinieces par izstādi saka: “Šajā izstādē esam apvienojušās piecas mākslinieces – gleznotājas, grafiķes un ikonu gleznotāja, lai ielūkotos, iedziļinātos viena otras darbā un dotu to tālāk skatītājam. Izstādē vēlamies izcelt konkrētus mākslinieciskās izteiksmes veidus un aplūkot tos laikmetīgajā – glezniecība, grafika un kanoniskajā – ikonas – mākslā.”
Projekts un izstāde “Zelts. Gaisma. Krāsa. Līnija.” bija iecerēts un izveidots jau 2019. gadā. Bet pandēmijas dēļ tas ir ieildzis. Iepriekš izstāde bija skatāma Talsu novada muzejā un Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā. Un pēdējā projekta izstāde notiek Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā – šobrīd, kad visa pasaule ir vienojusies ap Ukrainu un seko līdzi katrai kara dienai.
“Un patiesībā, varbūt pat labi, ka ar savu projektu esam šeit un tagad, jo iecerētās sarunas par mākslinieciskiem izteiksmes līdzekļiem, kas apvieno laikmetīgo ar tradicionālo, kas dod iespēju atklāties dažādām apcerēm un pārdomām, esam nonākušas pie sarunas, kurā vēlamies un varam runāt par dziļākām lietām. Viss ir kļuvis jēgpilnāks, svarīgāks, skaidrāks, precīzāks,” papildina māklsinieces.
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs
Striķu iela 22, Saldus
Kristīnes Kutepovas gleznu izstāde “Cita realitāte”
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā
Līdz 25. aprīlim
Līdz 25. aprīlim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma mākslinieces Kristīnes Kutepovas gleznu izstāde “Cita realitāte”. Izstādes stāsts risinās starp vairākām realitātēm, laikā un telpā ticis fiksēts notikums, radot vairākas telpas vienlaicīgi, bet tām pārklājoties radusies Cita realitāte. Katra glezna ir kādas jaunas pasaules stopkadrs un skatītājs ir tās pirmatklājējs – tas ir iemesls, kādēļ gleznām netiek atklāti nosaukumi.
Māksliniece stāsta: “Man mākslas pasaulē nepastāv laiks, brīžiem tai zūd arī telpa, notikumi ar vairāku gadu starpību pēkšņi nostājas blakus šodienai un saka - mēs bijām tie pirmie vēstneši, mums ir tiesības būt līdzās tam, kas ir atnācis šodien! Būtiskais ir neaprakstāms, tas ir sajūtams, to var tikai pārdzīvot tieši, vērojot gleznā radīto. Un vai man ir tiesības ar saviem simbolu skaidrojumiem atslēgt vērotāja paša sajusto un piedzīvoto? Kur viens ierauga mošķus, otrs redz prieku un bezgalīgu harmoniju. Vai man ir tiesības iejaukties ar savu stāstu un domu starp šiem radikālajiem viedokļiem. Mēs katrs skatāmies caur sevi, tikai un vienīgi. Šoreiz galvenais man ir ļaut sajust pašiem, cik gan daudzas realitātes varam pieredzēt jau šobrīd un katrai no tām būs sava individualitāte un īpašības.”
Citās realitātēs ir vībotņu tējas ceremonija, trejdekšņa gaisma, teātra izrādē sajustais, pēdējo gadu pasaulē valdošā noskaņa, gleznas dzimšanas brīdis, sakāmvārdi un daudz kas cits slāņu slāņiem pāri klāts. Gadalaiku mija, notikumu mija, stilu sajaukumi. It kā viss ir kājām gaisā, nedaudz dīvains un ar to pievelkošs – gleznu autorei tās visas ir citas realitātes.
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerija
Pils iela 4, Rēzekne
Izstāde “Pavasaris–22”
Mākslas centrā “Zuzeum”
Līdz 22. maijam
Ņujorkā dzīvojošās mākslinieces Lorenas Martinas ilustrācija
Māklas centrā “Zuzeum” līdz 22. maijam skatāma izstāde “Pavasaris–22”. Izstādei “Pavasaris–22” bija iecerēts cits nosaukums. Centrs strādāja pie izstādes, kas būtu kopsavilkums vairāk nekā diviem pandēmijas gadiem un tam, ko pa šo laiku sapratām, iemācījāmies, pārdzīvojām un piedzīvojām. “2022. gada 24. februārī Krievijas karaspēks uzsāka vardarbīgu iebrukumu un asiņainu karu Ukrainā. Tajā dienā mēs krāsojām sienas, transportējām, restaurējām un rāmējām mākslas darbus. Bija skaidrs, ka, ja šī izstāde notiks, tā būs cita izstāde. Daži darbi aizceļoja atpakaļ uz krātuvi, to vietā nāca citi,” stāsta izstādes veidotāji.
Izstādē izliktie mākslas darbi atklāj cilvēka mijiedarbību ar publisko un privāto telpu, reālo un iedomāto pasauli, un personisko mikrokosmu no bērnības sapņiem līdz vājībām. Tie dokumentē 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta vietas, cilvēkus un viņu garastāvokļus. Šajā izstādē aicinām apsēsties, lai sarunātos par aktuālo notikumu izraisītajām emocijām.
Mākslas centrs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
