Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Keramiķa Daiņa Lesiņa personālizstāde “Labirints”
mākslas telpā “Aminori”
31. oktobris–7. decembris
No 31. oktobra līdz 7. decembrim mākslas telpā “Aminori” būs skatāma pazīstamā keramiķa Daiņa Lesiņa personālizstāde “Labirints”.
Mākslinieks, Latvijas Mākslas Akadēmija profesors skaidro: “Tas nav labirints burtiskā nozīmē, drīzāk prāta konstrukcijas, kur prāts ir ceļojis no vienas situācijas uz citu un atkal atgriezies pie pirmsākuma. Tā ir domu ceļošana, maldīšanās, pārklāšanās un ideju transformācija. Zem visa slēpjas struktūra jeb matrica.”
Mākslas interesentiem izstādē būs iespējams iepazīt keramikas mākslu, kam nav nekāda sakara ar tik populāro lietišķo mākslu un ikdienā lietojamiem traukiem.
Mākslas telpa “Aminori”
Krišjāņa Valdemāra iela 69, Rīga
Andrea M. Weiss personālizstāde “flash for empathy / Mirklis empātijai”
galerijā “Art Platz”
1. novembris, 2022–15. februāris, 2023
No 1. novembra līdz 2023. gada 15. februārim galerijā “Art Platz” būs skatāma laikmetīgās mākslas pārstāves Andrea M. Weiss personālizstāde “flash for empathy / Mirklis empātijai”.
Ekspozīciju veido deviņas lielformāta abstraktās kompozīcijas, kuras caurstrāvo mākslinieces personīgo emocionālo pasauli, attieksmi un vēstījumu, ko vēlas nodot skatītājiem. Daiļrades centrālā tēma ir aktuālā mūsdienu pasaule, cilvēku savstarpējās attiecības un klātesamība.
Andrea M. Weiss ir māksliniece no Minsteres (Vācija). Organizējusi 11 savas personālizstādes un piedalījusies grupu izstādēs Vācijā, Spānijā un Šveicē. Savus darbus izstādījusi arī vienā no lielākajām laikmetīgās mākslas izstādēm Ziemeļvācijā NordArt (Kunstwerk Carlshütte).
Galerija “Art Platz”
Alberta iela 4-9, Rīga
Izstāde “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma”
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
2. novembris, 2022–15. janvāris, 2023
Linda Boļšakova, “Dzīvā atmiņa”. 2021
No 2. novembra līdz 2023. gada 15. janvārim izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpā” būs skatāma izstāde “Dekoloniālās ekoloģijas”. Izstādē piedalīsies mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Ukrainas un Nīderlandes: Aurēlija Maknīte, Anna Škodenko, Darja Popolitova, Viktors Gurovs un Francisko Martiness, Diāna Leloneka, Haralds Matulis, Inga Erdmane, Linda Boļšakova, Līga Spunde, Maija Demitere, Maria Kapajeva, Oļa Mihaiļuka, Family Connection, Rasa Šmite un Raitis Šmits, Vika Eksta un Anna Griķe. Izstādes kuratore: Ieva Astahovska.
Izstāde “Dekoloniālas ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma” pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem šodienas sabiedrībā un kultūrā, un to atbalsotajām pārmaiņām Latvijā, Baltijā un plašākā reģionā caur vides un ekoloģijas perspektīvām. Postkoloniālisma un dekoloniālisma pieejas, lai pārskatītu šodienas un pagātnes attiecības Austrumeiropā un postpadomju reģionā, jaunu aktualitāti ir ieguvušas līdz ar Krievijas karu Ukrainā. Šīs pieejas tiecas sniegt jaunus skatpunktus, kā domāt par koloniālās, imperiālās un okupācijas varas iespaidu arī pēc tās šķietamām beigām, un patiesu atbrīvošanos no šīs ietekmes.
Dekoloniālisms ietver arī jaunus skatījumus uz cilvēka un vides attiecībām un nepieciešamību mainīt mūsu dominējošo un patērējošo ietekmi uz dabu. Izstādes mākslinieki pievēršas cilvēka un apkārt esošās vides attiecībām, izceļot tādas tēmas kā (post)padomju mantojums, vietas nozīme un pieredze, atmiņa, tehnoloģiju un industriju ietekmētās ainavas, ekoloģisko jautājumu kultūras nozīmes un sociālās prakses, un alternatīvas stratēģijas vides krīzes un klimata pārmaiņu mesto izaicinājumu pārvarēšanai.
Izstāde izceļ arī ilgtspējas un pieejamības jautājumus, tostarp kultūras un mākslas lomu vides pieejamības un daudzveidīgas, taisnīgas un iekļaujošas sabiedrības stiprināšanā. Šiem jautājumiem īpaša uzmanība pievērsta izstādes publiskajā programmā – diskusijās, lekcijās un radošajās darbnīcās.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Saruna ar kolekcionāru Māri Vītolu:
kā nokļūt uz laikmetīgās mākslas starptautiskās kartes
Mākslas centrā Zuzeum
2. novembrī
2. novembrī plkst.18:30 mākslas centrā Zuzeum gaidāma saruna – diskusija ar kolekcionāru Māri Vītolu: kā nokļūt uz laikmetīgās mākslas starptautiskās kartes.
Kas privātu mākslas kolekciju padara starptautiski interesantu? Kādas ir privāto un publisko mākslas kolekciju salīdzinošās priekšrocības un trūkumi? Kādā veidā Austrumeiropas laikmetīgā māksla joprojām ir atšķirīga no Rietumu mākslas?
Diskusija ir saistīta ar Tallinas mākslas muzejā KUMU topošo izstādi “Atmiņas arheologi: Vītola contemporary mākslas kolekcija”, kas būs skatāma no 18. novembra līdz 2023. gada 9. aprīlim.
Māris Vītols kopā ar dzīvesbiedri Irinu Vītolu kolekcionē laikmetīgo mākslu kopš gadu tūkstošu mijas un pēdējos gados viņu kolekcijai tiek pievērsta arvien lielāka starptautiskās auditorijas uzmanība. “Vitols Contemporary” mākslas krājums ir lielākā privātā mākslas kolekcija, kura pilnībā veltīta Austrumeiropas un Centrāleiropas laikmetīgajai mākslai. Kolekciju veido aptuveni 1000 mākslas darbu, kurus radījuši vairāk nekā 150 mākslinieki no 20 dažādām valstīm. Pētot sociālās un politiskās pārmaiņas un kultūras daudzveidību šajā reģionā, kolekcijā iekļauti dažādu vizuālās mākslas mediju darbi un tā aptver laika periodu sākot no Berlīnes mūra krišanas 1989. gadā līdz mūsdienām.
Ieeja bez maksas ar iepriekšēju reģistrāciju.
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
Igauņu mākslinieka Marko Meetamma izstāde “Viņi saka”
Galerijā “Māksla XO”
3. novembris–3. decembris
Marko Mäetamm. Viņi saka. 2021, papīrs, akrils, 70x100 cm
No 3. novembra līdz 3. decembrim mākslas galerijā “Mākslas XO” būs skatāma igauņu mākslinieka Marko Meetamma izstāde “Viņi saka”. “Iedvesmu ciklam “Viņi saka” līdzīgi kā pārējiem saviem darbiem es smēlos reālajā dzīvē. Man, kā pašnodarbinātam māksliniekam, darbu pārdošana vienmēr bijusi nozīmīga. Un kā jūtīgs cilvēks es nejūtos pārāk ērti, kad pircējs sāk kaulēties un stīvēties, kā arī teikt lietas, kuras man īpaši nepatīk dzirdēt. Tai pat laikā, tā ir daļa no mākslinieka eksistences – dari savu lietu, izliec to publiskai apskatei un vienkārši gaidi, kas notiks tālāk.
Kopš savas karjeras sākuma līdz pat šim brīdim esmu dzirdējis ļoti dažādus komentārus no cilvēkiem par to, kāpēc viņi, diemžēl, nevar iegādāties manu darbu. Es saku “diemžēl”, jo tas parasti sākas apmēram šādi: “man ļoti patīk šis darbs, BET…”
Tā nu es kādu dienu sāku šos komentārus apkopot. Šajā sērijā ir daži no skaistākajiem ieganstiem, kāpēc mākslas darbs, ko viņi citādāk patiešām vēlētos iegādāties, netiek nopirkts,” stāsta Marko Meetamms.
Marko Mäetamm ir viens no ievērojamākajiem igauņu laikmetīgajiem māksliniekiem, divkārtējs Venēcijas mākslas biennāles dalībnieks, apveltīts ar asprātīgi “melnu” un sirsnīgu humoru.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Helēnas Heinrihsones personālizstāde “Sietspiedes”
Galerijā “Māksla XO”
3. novembris–3. decembris
Helēna Heinrihsone. Viena. 2022, papīrs, sietspiede, 102x71 cm
No 3. novembra līdz 3. decembrim mākslas galerijā “Mākslas XO” būs Helēnas Heinrihsone personālizstāde “Sietspiedes”.
“Gleznojot daudzu gadu garumā, esmu sapratusi, cik svarīgi ir pievērsties citiem mākslas veidiem – paralēli glezniecībai tā ir gan porcelāna apgleznošana, animācija, kolāža un litogrāfija. Šobrīd apgūstu sietspiedes tehniku sadarbībā ar mākslinieci Sabīni Vekmani.
Tēmu lokā – sievietes klātbūtne Pasaules uztveres kontekstā. Cilvēka ķermenis, kā prieka un sāpju, zaudējuma un uzvaras izteicējs. Šie sānsoļi paplašina redzesloku un atjauno uztveri,” stāsta Helēna Heinrihsone - viena no spožākajām un daudzpusīgākajām gleznotājām Latvijā.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Īsfilmu par Latvijas izcilākajiem dizaineriem “Dizaina stāsti” prezentācija
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
3. novembrī
Valdis Celms. Kadrs no dokumentālo īsfilmu cikla “Dizaina stāsti”. 2022. Publicitātes foto
3. novembrī plkst. 17.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notiks bezmaksas īsfilmu “Dizaina stāsti” prezentācija, kurā būs iespēja satikt filmu varoņus, autorus un radošo darba grupu.
““Dizaina stāsti” ir Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja sen lolota iecere dokumentālo filmu formātā iepazīstināt ar Latvijas dizaina nozīmīgākajām personībām un notikumiem. Leģendārie mākslinieki un dizaineri dalās savā pieredzē, atklājot jaunas, vēl neizpētītas dizaina vēstures lappuses,” stāsta muzeja vadītāja Inese Baranovska.
Pirmās trīs videocikla sērijas fokusējas uz Latvijas dizaina pirmsākumiem un radošo vidi 20. gadsimta 60.–80. gados. Filmu varoņi – starptautiski atzītais dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķis un praktiķis Valdis Celms (1943), viens no vadošajiem kinētiskās mākslas pārstāvjiem Latvijā Artūrs Riņķis (1942), mākslinieks, kritiķis, kurators un publicists Jānis Borgs (1946). Spilgto un harizmātisko personību intervijas ir ne tikai laikmeta dokumentālā liecība, bet arī poētisks ceļojums mākslinieku atmiņās, radošajā daudzveidībā, sapņos, ideālos un viņu attiecībās ar tolaik valdošo realitāti.
Valdis Celms atklāj slavenās robežzīmes “RĪGA” tapšanas stāstu un raksturo pilsētvidei veltītās foto kolāžas, atskatās uz pirmajām dizaineru aktivitātēm Latvijā. Artūrs Riņķis atceras, kā viņam izdevies nosargāt savu kinētisko mākslas objektu “Sakta” pie viesnīcas “Latvija” fasādes, stāsta par darbu rūpnīcās un pievēršanos savrupai mākslinieka karjerai – mūža radošajam piepildījumam kinētiskās mākslas dārzā “Nekurienes vidū”. Jānis Borgs analizē modernās mākslas, dizaina un ideoloģijas attiecības 60.–70. gados, runā par dizaina ekosistēmu un saviem laikabiedriem.
Vizuāli bagātīgās videofilmas būs saistošas plašam auditorijas lokam – sākot ar skolēniem un studentiem līdz senioriem –, izglītojot, iedvesmojot un izceļot Latvijas kultūras vēstures faktus padziļinātā tvērumā.
Pasākuma norises laikā apmeklētājiem būs atvērta pastāvīgā ekspozīcija “Dizaina process”, kas vēstī par periodu no 60. gadiem līdz mūsdienām, ļaujot izsekot Valda Celma, Artūra Riņķa un Jāņa Borga mākslinieciskajām ietekmēm Latvijas dizainā.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Izstāde “Apbūvētā vide: alternatīvs ceļvedis pa Japānu”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
3. novembris, 2022–18. janvāris, 2023
No 3. novembra līdz 2023. gada 18. janvārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē II skatāma Japānas fonda ceļojošā izstāde “Apbūvētā vide: alternatīvs ceļvedis pa Japānu”.
Izstāde ar 80 dažādu ēku, vides labiekārtošanas projektu un inženierbūvju palīdzību iepazīstina ar Japānas vidi, sabiedrību un vēsturi laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Ģeogrāfiski ar vismaz vienu objektu pārstāvēta katra no 47 Japānas prefektūrām.
Izstādi veidojuši trīs dažādu jomu speciālisti – arhitektūras vēsturnieks Osakas pilsētas universitātes asociētais profesors Šunsuke Kurakata, ainavu dizaina pētnieks Čibas Tehnoloģiju institūta asociētais profesors Satoši Hačima un Tokijas Nacionālā modernās mākslas muzeja kurators Kendžiro Hosaka. Viņi katrs no sava skatupunkta piedāvā aplūkot arhitektūru kā dialogu starp vēsturisko fonu un vides kontekstu laikā no Japānas industrializācijas un modernizācijas līdz pat mūsdienām, kad pagātnē palikusi straujā ekonomiskā izaugsme un 20. gs. 80. gadu beigu ekonomiskais burbulis.
Izstādē izmantotas fotogrāfijas un video materiāli, savukārt kuratoru veidotie apraksti par katru no 80 aplūkotajiem objektiem apkopoti bukletā.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Evelīnas Deičmanes izstāde “Dejorgāns / Tanzorgan”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
4.novembris, 2022–31.janvāris, 2023
Evelīna Deičmane. Apakaļgaitas Prieks. 2021, 30x42 cm, akvarelis
No 4. novembra līdz 2023. gada 31. janvārim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma Evelīnas Deičmanes izstāde “Dejorgāns / Tanzorgan”. Izstādes kuratore: Zane Onckule.
Evelīnas Deičmanes (1978) trešās personālizstādes Kim? Laikmetīgās mākslas centrā pamatā ir autores dziļi personiska-jutīga un reizē procesu sabiedrībā motivēta interese pievērsties mākslai (iz)dzīvot.
Laikā, kad fikcionālie naratīvi un globālā realitāte uzspiež vienlaicīgas-pārklājošās distopijas, Deičmanes “Dejorgāns” ir veidota kā teritorija, kur meklēt un rast personiskās brīvības robežu-vietu, kura nevienam nevar nodarīt kaitējumu. Apzinoties, ka ignorējot savu ķermeni, nav iespējams nonākt pie miera stāvokļa un atklāsmes, izstādes tematika koncentrējas ap cilvēka iekšējām norisēm un vēstures traumatisko notikumu atstātajiem nospiedumiem tajā.
Saglabājot interesi strādāt ar “materiālu”, kas ir dziļi personisks, tomēr vienlaicīgi var būt apslēpts un grūti tverams, Deičmane izceļ reģionam piemītošo mentālo karti. Atsvešinātību no sava ķermeņa piedzīvo vairākums Latvijas iedzīvotāju, īpaši paaudze, kas dzimusi pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Deičmanes vecāku paaudzei pagātne ir zaudējusi savu spēju apgaismot tagadni. Tajā trūkst tagadnes, jo viss tiek skatīts un vērtēts caur pagātnes pieredzējumu, rezultātā kropļojot skatījumu un dzīves pieredzējumu šodienā.
Minētā iespaidota, Deičmane (re)konstruē iztrūkstošos/pagaisušos atmiņu/pieredzes momentus, lai ar mākslinieciskās iztēles un somatiskās/terapeitiskās analīzes elementu palīdzību veidotu Kim? telpas visaptverošu instalāciju. Izstādē iekļauti jaunradīti darbi gaismas un skaņas objektu, zīmējumu un tekstila un metāla instalācijas tehnikās, kas vizuāli poētiskā/pastarpinātā veidā apsver idejas par starppaaudžu traumu pārdzīvošanu, cilvēka ķermeni un cerības tehnoloģijām.
Ar “Dejorgānu” māksliniece it kā atgriežas savā un ieskatās citu pagātnē, lai uzlasītu trūkstošos elementus un sajustu brīvību, ko sniedz ķermeņa un prāta kā instrumentu veselīga mijiedarbe. “Dejorgāna” ietvaros izdzīvošanas nozīme sliecas daudz tālāk par izvairīšanos no nevēlamā, tā ir par dzīvi apliecinošas vīzijas izteikšanu, neskatoties uz apstākļiem, kas izsauc visas iespējamās bailes. Deičmanes “Dejorgāns” kustās un “dejo” virzienā cauri paš-pieredzei un paver ceļu dziednieciskām transformācijām izdzīvotājas būtības esencē.
Atklāšanas vakarā 4.novembrī plkst. 20:00 izstādes ietvaros norisināsies Jaceka Senkeviča performance-dj sets. Jaceks Senkevičs (Jacek Sienkiewicz, 1976, Varšava) ir dīdžejs un producents, kas tiek uzskatīts par vienu no Polijas elektroniskās mūzikas pionieriem. Viņš uzsāka savu DJ karjeru pirmajā underground pasākumu vilnī 90. gadu sākumā Varšavā, un ir spēlējis visapkārt pasaulei no lieliem festivāliem kā DEMF Detroit, Mutek Montreal, Transmediale Berlin līdz nelieliem, intīmiem simtiem underground klubos un bāros.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, k-1, Rīga
Leonarda Laganovska izstāde “Galeristes portfolio, 1995/2022”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
4. novembris, 2022–29. janvāris, 2023
Leonards Laganovskis. Darbs no sērijas “Galeriste”. 1995
No 4. novembra līdz 2023. gada 29. janvārim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma Leonarda Laganovska izstāde “Galeristes portfolio, 1995/2022”.
1995. gadā, uzturoties Berlīnē, Leonards Laganovskis (1955) Barbara Weiss galerijas telpās inscenē fotogrāfiju sēriju, kurā tiek izspēlēts “mūsdienu vācu galeristes” tēls. Ieinteresēts tolaik sev jaunatklātā tipāžā-profesijā, kurā mākslas un naudas savstarpējās attiecību/atkarības dinamika līdzpastāv noteiktai izpratnei par paštēla, jaunības, garīgās un fiziskās veselības uzturēšanai nepieciešamo režīmu/aktivitātēm, Laganovskis, šķiet, šo sēriju varētu būt uzņēmis arī tagad.
Sekojot iepriekš sagatavotam scenārijam un pieaicinot profesionālu modeli, Laganovskis vienas dienas laikā veic fotosesiju, kurā atspoguļo ar industrijas darbību saistītas epizodes-mizanscēnas. Modele pārvietojas no telpas uz telpu un pozē galerijā, ofisā, noliktavā, virtuvē, uz balkona. Sērija uzskatāma par pabeigtu darbu, autoram attēliem pievienojot naratīva daļu – brīvi angliskotu un vietumis (pa)mainītu tekstu, aizgūtu no tolaik Vācijā populāriem sieviešu un biznesa žurnāliem, piemēram Cosmopolitan, L’Officiel, Harper’s Bazaar, Vogue u.c.
Nesenās vēstures skatījumā daļa no mākslas darba ir mākslinieka žests, jo pilna darbu sērija pirmo reizi tika eksponēta 1996. gadā tieši tajā mākslas galerijā Berlīnē, kuru šī sērija komentē. Šobrīd Kim? apskatāmās ekspozīcijas kontekstā darbiem ir institūcijas noteikts papildu naratīvs.
Ekspozīcija “Galeristes portolio” tapusi, Kim? galerijas sieviešu komandai atlasot fotogrāfijas no Laganovska oriģinālsērijas, balstoties uz to estētiskajām un konceptuālajām kvalitātēm, kā arī subjektīvu un emocionālu saistību ar ikdienas realitāti, strādājot mākslas institūcijā.
Skatīts vienlaicīgi, “Galeristes portfolio” no vienas puses ir pragmatiski reālistisks, no otras - ciniski pašironisks.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, k-1, Rīga
Jauno mākslinieku grupas izstāde “Augsts ūdens, 3°C”
Vagonu Zālē
4.–13. novembris
No 4. līdz 13. novembrim Vagonu Zālē būs skatāma jauno mākslinieku grupas izstāde “Augsts ūdens, 3℃”.
Jauno mākslinieku grupa – Paula Betija Antenišķe, Franciska Anna Beļāne, Justīne Emīlija Brieze, Ivo Krieviņš, Grieta Vītoliņa – pirmajā kopizstādē piedāvā apskatei nevis individuālus autoru darbus, bet gan kopīgi veidotu darbu. Kopdarbs ir piecu jauno mākslinieku manifests savai vietai mākslās telpā. Vienlaicīgi tas ironizē par bieži sastopamām ‘pseido-ekspertu’ izstādēm, to darbu konceptiem un izklāstiem, kā arī velk paralēles ar neesošo laikmetīgās mākslas muzeju.
Darbs balstīts grupas izvirzītajā tēmā par ūdeni, atsaucoties uz teicienu “būt kā zivij ārā no ūdens”. Tāpat kā ūdens ir vajadzīgs katram cilvēkam, tāpat arī māksla ir mākslinieka pamatvajadzība. Zivs un ūdens ir divi galvenie motīvi, ar kuriem jaunie mākslinieki strādā, veidojot performatīvu video instalāciju, kurā redzami puskaili ķermeņi, kas nebeidzami cenšas iekārtoties un atrasties ūdens ietvarā. Darbā iekapsulēta jauna mākslinieka mainīgā pieredze, kļūstot par daļu no mākslas pasaules.
Vagonu Zāle
Vagonu iela 21, Rīga
Teksta un mediju mākslas sintēzes performanču vakars “poe3/я ATMOSFĒRISKS DZĪVO.JUMS”
kultūras namā Wiktorija, Liepājā
4. novembrī
4. novembrī no pl.21.21 Liepājā, kultūras namā Wiktorija ikviens interesents aicināts uz teksta un mediju mākslas sintēzes performanču vakaru “poe3/я ATMOSFĒRISKS DZĪVO.JUMS” - ieklausīt un raudzīt teksta un mediju mākslas savstarpējo simbiozi gan tradicionālākā – lasījuma formā, gan medijpastarpinātā – video māksla, skaņu kompozīcija, dziesma, performance… – jaunradē.
Notikumā piedalīsies vairāki esošie, arvien vai tikko ‘jaunie’ mediju mākslinieki: komponiste, skaņu māksliniece Ieva Matveja – meklē no mehāniskiem trokšņiem tīras vietas, vēro, klausās un ieraksta. No iegūtā materiāla veido skaņu stāstus vai muzikālu ambienci – atmosfēru. The Wet Cigarettes jeb Slapjās Cigaretes ir hiphops, kas sarokojies, ar kādu alternatīvu roku vai poētisks latviešu sintīpops, gan-gan! Apvienību DIEVA varētu raksturot kolāžas forma – kop.radot koncepcijas, nojaucot un sapludinot dīdžeja setu, koncertu, labskaņas balagānu, izklaidi. poe3/я vakara vadītāja, jaunvārdu pētniece – Elza Ozola. Koncepcijas, kopējā stāsta autore, nobudget ‘izdevējs’, teksta un mediju māksliniece – Diana Lelis.
Poēzija vienmēr strādājusi caur skanējumu, vizuālu tēlu asociācijām, iztēlotām smaržām, garšām, taustes izjūtām, aktīvi izmanotojot dažāda veida juteklisko informāciju savas formas veidošanā un satura vēstīšanā.
Mediju piesātinātā vide tikai ļauj šīm poētiskās dabas iezīmēm skaidrāk izpausties – tehno.rīki ļauj ‘rakstīt’ multimodāli un multimediāli, nokļūstot līdz uztvērējam ne tikai grafiskā tekstā, bet arī audiālā, vizuālā, 2un3dimensionālā telpā un citos mediju kanālos.
Kultūras nams Wiktorija
Graudu iela 34, Liepāja
Koncerts sērijā “Pasaule viesistabā” – Igaunija
Mākslas centrā Zuzeum
5. novembrī
5. novembrī plkst. 19.00 mākslas centrā Zuzeum notiks trešās sērijas “Pasaule viesistabā” koncerts –veltījums Igaunijai un tās kultūrai. Koncertā gaidāma tikšanās ar divām spilgtām igauņu skatuves personībām – dziedātāju, vijolnieci un komponisti Mārju Nūtu (Maarja Nuut), kā arī grupas “Ewert and the Two Dragons” solistu – Evertu Sundju (Ewert Sundja).
Abi mūziķi ir mīlēti un ievērojami savā zemē, kā arī guvuši plašu atzinību visā pasaulē. Jau ilgāku laiku ar viņu daiļradi esam pazīstami arī Latvijā, taču šajā vakarā pavisam īpašā gaisotnē iepazīsim viņu personīgo, cilvēcisko pieredzi – pieaugšanas stāstu mūzikā.
“Lai arī katrs darbojas ļoti atšķirīgos skaņu laukos, gan Mārja, gan Everts ir, manuprāt, fantastiski stāstnieki. Viņi iemieso neparastu savienību – vienkāršība, pārliecība un vērīgums. To apbrīnoju igauņos jau kopš skolas laikā pirmoreiz dzirdēju Arvo Perta mūziku,” saka Jānis Šipkēvics (Shipsea), koncertsērijas “Pasaule viesistabā” muzikālās programmas autors.
Koncerta dalībnieki dalīsies savās izjūtās par Igauniju – gan no vēstures, gan ļoti personīga skatu punkta. Muzikāli izskanēs viņu jaunākie darbi, kopdarbi, kā arī improvizācijas, kas radītas īpaši šim notikumam.
Koncerta viesiem būs iespēja bez maksas apmeklēt izstādi “Izaug? Pieaug? Mūsdienu mākslas kolekcionēšana Baltijā”, kas ļauj ieskatīties kolekcionēšanas kultūrā un mākslas norisēs Baltijas valstīs.
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
Grupas izstāde “Cerību salas”
Doles salas dabas parkā
5. novembris–5. decembris
No 5. novembra līdz 5. decembrim Doles salas dabas parkā būs skatāma izstāde “Cerību salas”, kur savus darbus iekārtojušas Elīna Vītola, Anda Lāce, Gundega Evelone, Anna Egle un Madara Peiseniece. Mākslinieces meklēs vietu, kur rast cerības, to kam ticēt un uz ko balstīties.
Izstāde “Cerību salas” uzsāk Doles salas dabas parka izpēti, ievedot skatītāju jaunā mākslas telpā. Īpaši šai izstādei radīti pieci jauni darbi – Anda savā darbā pauž utopisku cerību, ka visi paliks labāki un viss beigās būs labi. Gundegas instalācija atspoguļo atsacīšanos cīnīties un cerēt un vēlas pazust kokos. Madaras cerību atspoguļojums balstās uz sajūtu, ka vismaz mājās vienmēr būs droši, bet, iespējams, ka šīs cerības tāpat kā papīrs izšķīdīs novembra lietū. Elīna uzreiz ķeras pie lietas un sāk nodrošināties pret kaitēkļiem, kļūstot par gleznotāju daiļdārznieci. Bet Annas objekts atspoguļo pārsviešanos no brūkošu cerību vraka uz pilnīgas uzticēšanās salu.
Daļa no izstādes ir bez darba laika un brīvi pieejama apstaigājot Doles salas dabas parku, bet daļa atrodas Daugavas muzeja teritorijā.
Agnijas Ģērmanes personālizstāde “Pieskārieni”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
5. novembris–11. decembris
No 5. novembra līdz 11. decembrim Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma Agnijas Ģērmanes personālizstāde “Pieskārieni”. Savās gleznās māksliniece runā par ķermenisku un emocionālu saskarsmi ar dabas elementiem – zemi un ūdeni, sauli un gaisu.
Impulsu šai izstādei devušas Baltijas sanatoriju bagātības – kūdras dubļu vannas, mālu un dūņu aplikācijas, kā arī ūdens procedūras.
Otra izstādes tēma ir Latvijas meži un purvi, zeme un ainava – vieta, kur mēs gūstam dziedinošās bagātības, smeļamies spēkus, atgriežamies līdzsvarā, sajūtamies kā daļa no veselā.
Īpatnējā pieredze, kad it kā pazūd robeža starp ķermeni un vielu sev apkārt, iedvesmojusi jaunām gleznām. Spilgtais vizuālais piedzīvojums ar gaismas, toņu un faktūru spēlēm, atbrīvojoties no smagās, tumšās otrās ādas, rosinājis veidot vairāku gleznu ciklu ar nosaukumu “Terapija”. Tā rodas arī jautājums par to, kas katram indivīdam ir tas, kas viņu harmonizē un ļauj atbrīvoties no liekā, apjaušot savu patību.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Izstāde “BOURZMA 22: exhibition”
M/Gallery
Līdz 12. novembrim
Līdz 12. novembrim M/gallery ir skatāma eksperimentāla multimediāla izstāde “BOURZMA 22: exhibition”, kas veltīta jaunradei dažādās mākslas jomās.
Izstāde veidota atsaucoties uz notikumu šā gada vasarā – “BOURZMA”, kas no 11. līdz 13.augustam “Sporta kvartālā” Rīgā vienuviet pulcēja vairākus jaunos modes dizainerus, fotogrāfus un mūziķus. Pasākumā vasarā jaunie mākslinieki trīs dienu garumā veidoja mūsdienīgu projektu, kura rezultātus varēs aplūkot foto, video un instalāciju formātā M/gallery telpās.
Izstādē piedalās fotogrāfi: Aksels Bergs, Edgars Drusts, Kristers Zībergs, Raimonds Siliņš, Patrīcija Pasīte, Miks Kristians Ozoliņš, apvienība LONEXONE (Kaspars Zborovskis, Rihards Goldmanis, Toms Beķeris)
Videogrāfi: Raimonds Siliņš(mondniles), Artūrs Goldmanis (lonexone)
Modes zīmoli: LE KRUZE, LOLA BLOSSOM, MX STUDIO, GECKONN, BRASAWEAR, REFLECTION, LONEXONE WHOID STUDIOS, JAUNATNE, LE REAL VINTAGE.
M/Gallery
Aristida Briāna iela 9, Rīga
Kates Krolles un Reiņa Bērziņa izstāde “Family Portrait”
Rīgas Mazākajā galerijā
Līdz 21. novembrim
Līdz 21. novembrim Rīgas Mazākajā galerijā skatāma mākslinieku Kates Krolles un Reiņa Bērziņa kopīga izstāde “Family Portrait”.
Kati Krolli un Reini Bērziņu vieno interese par dabas elementu saskarsmi ar cilvēka dzīvi, kontrasti un paralēles, kas rodamas starp dažādiem vizuālajiem medijiem, kā arī privātums un kopīgā pieredze. Abus māksliniekus saista ne vien kopīgā estētiskā pārliecība un virzība, bet arī kopdzīve, ģimeniskās attiecības un bērnu audzināšana no urbānās attālinātā vidē. Tādējādi, daba nav tikai ierosmes avots mākslas radīšanā, bet arī reāls un pilnīgs dzīves apstāklis, kas iekļaujas autoru ģimenes portretā.
Izstādē “Family Portrait”, kas impulsīvi tapusi speciāli Rīgas Mazākajai galerijai, Kate Krolle un Reinis Bērziņš apvienojuši trīs elementus - glezna, slīpā plaknē novietots gleznas telpisks turpinājums un tam pievilkta, gandrīz caurspīdīga galva. Trīs indivīdi, kas, atbilstoši skatloga naratīvam, nedaudz izrādās un liek apdomāt līdzības, ko starp šiem elementiem iespējams rast.
Rīgas Mazākā galerija
Aristida Briāna iela 9, Rīga
Azerbaidžāņu mākslinieces Innas Kostinas izstāde “Abšeronas zīda spārni”
muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
līdz 4. decembrim
Līdz 4. decembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” skatāma azerbaidžāņu mākslinieces Innas Kostinas izstāde “Abšeronas zīda spārni”. Autore ir viena no pasaulē izcilākajām zīda apgleznošanas tehnikas – batikas – speciālistēm. Šajā izstādē apskatāmajos mākslas darbos Abšeronas pussalas ainavas savijas ar austrumu un nacionālajiem motīviem, kā arī mītiskā putna simurga tēlu.
Inna Kostina ir Azerbaidžānas Goda māksliniece, daudzu vietējo un starptautisko konkursu laureāte, vairāk nekā 250 dažādu izstāžu dalībniece. Viņas darbi glabājas Azerbaidžānas Nacionālajā mākslas muzejā, Azerbaidžānas Modernās mākslas muzejā, kā arī vairāk nekā 30 valstu muzejos un galerijās Itālijā, Vācijā un Norvēģijā, Gruzijā un arī privātkolekcijās. Pašlaik Inna Kostina pasniedz Azerbaidžānas Valsts Mākslas akadēmija Glezniecības un kino katedrā, ir Azerbaidžānas mākslinieku un kinematogrāfistu savienības locekle.
Mākslinieces darbos savijas viņas dzimtās Abšeronas pussalas ainavas ar mītisko Azerbaidžānas mitoloģijā un literatūrā sastopamo simurgu – spārnotu būtni putna formā. Simurgs kā putns - pravietis ir sakrālo zinību sargs un likteņa rīks.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12, Rīga
IKEA un mākslinieks Kristians Brekte aicina – “Pamani vardarbību”
Lai sabiedrībai stāstītu par aktuālu tematu – vardarbību ģimenē – IKEA kopā ar mākslinieku Kristianu Brekti ir radījusi īpašas somas, kas pieejamas ierobežotā daudzumā. Visi ienākumi no somu tirdzniecības tiks novirzīti ģimeņu krīzes centru atbalstam Latvijā.
Ir lietas, ko varam redzēt ar neapbruņotu aci: skaistas mājas, kurās gribētu dzīvot, cilvēkus tajās… Bet vai sapņu mājoklī var slēpties bailes, sāpes un izmisums?
Katra trešā sieviete Latvijā vismaz reizi dzīvē ir cietusi no partnera vardarbības. Vardarbībai patīk klusēšana. Nepievērsim acis un neklusēsim, jo vardarbība ģimenē nav privāta lieta – tā skar mūs visus.
Kopā ar mākslinieku Kristianu Brekti ir radīta kolekcija “Pamani vardarbību”, kurā ietilpst divu veidu somas – lielā un mazā. Abas somas simboliski un grafiski attēlo vēstījuma būtību – uz tām ir raudošas acis un sauklis “Viss labi,” ko bieži izmanto, lai slēptu sāpes. Somas lences atgādina drošības jostas, kas simbolizē drošības trūkumu un cietušo neaizsargātību.
“Lai gan vardarbība ģimenē mūsdienās ir klātesoša vairāk nekā vēlamies to atzīt, manuprāt, daļa sabiedrības joprojām izvēlas to neredzēt. Es pievienojos iniciatīvai “Pamani vardarbību”, jo gribu pievērst uzmanību šai nereti noliegtajai realitātei, jo, tikai esot vērīgiem un iestājoties pret vardarbību, varēsim palīdzēt to izskaust,” stāsta mākslinieks Kristians Brekte.
Šī ir pirmā šāda veida sadarbība IKEA Latvija pastāvēšanas vēsturē.
