Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Flīžu apgleznošanas darbnīcas
Rīgas Porcelāna muzejā
augustā
Foto: Gvido Kajons
Rīgas Porcelāna muzejā 2023. gada augustā no otrdienas līdz sestdienai plkst. 11.00-18.00 ir iespēja pieteikties dalībai flīžu apgleznošanas darbnīcā. Balta, neglazēta flīze 15 x 15 cm izmērā, košu krāsu palete un visai vienkāršā apgleznošanas tehnika ļauj realizēt jebkuru savu māksliniecisko ieceri arī bez īpašas sagatavošanās un priekšzināšanām! Aukstās apgleznošanas krāsas neprasa pēcapstrādi un apdedzināšanu krāsnī, tāpēc flīze būs paņemama līdzi uzreiz pēc darbnīcas beigām!
Darbnīca pieejama arī personām ar funkcionāliem traucējumiem.
Dalībai darbnīcā obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354; zvani tiek pieņemti no otrdienas līdz sestdienai, plkst. 11.30 – 17.30. Darbnīcu vadīs muzejpedagoģe Astra Kaprāne.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Laikmetīgā metālmākslas izstāde “Rauna 1”
Raunas pilsdrupu tornī
1. augusts–30. septembris
No 1. augusta līdz 30. septembrim Raunas pilsdrupu tornī būs skatāma Laikmetīgā metālmākslas izstāde “Rauna 1”. Pirmajā laikmetīgās metālmākslas izstādē piedalīsies mākslinieki: LMA metālmākslas docents Arvīds Endziņš, Armands Vecvanags, Aivars Benužs, Arvis Sproģis, kurš kā vienīgais izstādē tiek pārstāvēts ar metālmāksas dizaina mēbelēm. Kā arī Egils Mednis, Gints Zilbalodis, Mārtiņš Skuja, Toms Vītols, Uģis Baumanis. Savukārt, Aigars Zemītis un Ivars Miķelsons izstādē pārstāves tēlniekus, kas savus darbus būs veidojuši metāla tehnikā. Kā vienīgā izstādē pārstāvētā māksliniece būs emaljas tehnikā strādājošā Dina Dubiņa, kura aizsāka metālmākslas izrādīšanu Raunas pilsdrupās.
Mūsdienu veidolā metālmākslas pamati mūs atved uz 20.gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad Latvijas Mākslas akadēmijas ietvaros tika nodibināta metāla mākslinieciskās apstrādes katedra un tās beidzējiem tika nodrošināta iespēja iekļauties Padomju – Latvijas profesionālās mākslas un rūpnieciskā dizaina mākslas apritē. Pēcāk to darot patstāvīgāk un daudz radošāk.
Izstādē tveramas gan šā brīža metālapstrādes mākslas aktualitātes, gan dažādu paaudžu mākslinieku radošie meklējumi dizaina priekšmetos. Izstādes kuratore uzstata, ka izstāde baro un uzlādē, gluži kā metāla magnēts. Pievelk ap sevi līdzīgos un savējos, radot ko īpašu un spēcīgu Raunā.
Izstāde dos iespēju paskatīties uz metālu no cita skata punkta – gleznas var būt radītas no emaljas uz kapara, skārda vai alumīnija. Mārtiņš Skuja ir radījis jaunu mūzikas instrumentu – metāla kokli. Uģis Baumanis ir gremdējies un iedvesmojies no fantastikas filmām. Arvīds Endziņš izstādē sevi piesaka ar visvairāk darbiem. Raunas torņa 4. stāvā var skarīt viņa “Spoguļu – pannu” ekspozīciju, kura ironiskā, komiskā veidā attēlo funkcionalitāti un fatālo skaistumu dizaina industrijā. Savukārt, divus stāvus zemāk skatāma mākslinieka dizaina objektu ekspozīcija. Armands Vecvanags izstādē tiks pamanīts ar darbiem “Dod pieci” un “Līdzsvara cena”, kuri ir izmēra ziņā lielākie eksponāti. Toms Vītols pārsteigs ar dizaina objektu, kas tapis sametinot kopumā 70 Eur centu monētas. Savukārt, Egils Mednis būs pārstāvēts ar dizaina gaismas objektu. Gints Zilbalodis Raunā dižosies ar Latvijas laika mūmijām, Vidzemes metālmākslinieks Aivars Benužs būs izstādījies ar alumīnija – skārda gleznām.
Izstādē redzamie darbi ir tapuši autoriem turpinot meklējumus un cenšoties izkristalizēt savu personīgo izteikšanās stilu metālmākslā.
Raunas pilsdrupu tornis
Kalna iela 37, Rauna
Kristīnes Kutepovas gleznu izstāde “Dārznieka gēns”
“Aminori” mākslas telpā
1. augusts–1. septembris
Augu portrets: saulespuķe Buttercream. 2022. Audekls, akrils.100x80 cm
No 1. augusta līdz 1. septembrim “Aminori” mākslas telpā būs skatāma Kristīnes Kutepovas jaunāko gleznu izstāde “Dārznieka gēns”, kas veltīta dabai un tās ietekmei uz cilvēku. Ienākot izstādē, skatītājs nokļūs sapņainā dārzā, kurā pakavēties, atpūsties, būt klātesošam, redzēt un just.
“Šajos darbos galvenie tēli ir augi, kuri atrodas iedomātā, abstraktā vidē. Iespējams, tā ir augu īstā pasaule, sajūtama ar augu “acīm”,” stāsta jaunā māksliniece. Kristīne Kutepova dzīvo Carnikavā un jau vairākus gadus aizrāvusies ar dārzniecību, pārsvarā izaudzējot augus no sēklām uz sava balkona vai dārziņā. “Katram augam ir sava personība, individuāls raksturs un izpausme. Dažus no tiem esmu atveidojusi īpašos “augu portretos”. Pārsvarā gleznoju no vērotāja redzespunkta, tomēr dažreiz arī novērotāja tēls gleznā ir klātesošs.”
Izstādē aplūkojamās gleznas esot augušas dažādi – ir tādas, kuras briedušas gadiem ilgi, bet citas uzdīgušas un nogatavojušās ļoti ātri. “Šī izstāde ir arī stāsts par dzīvību, rūpēšanos un ļaušanu būt!”
“Aminori” mākslas telpa
Krišjāņa Valdemāra iela 69, Rīga
Diskusija “Ilgtspējīga domāšana mākslā”
festivāla “Printmaking IN” ietvaros
Rīgas mākslas telpā
1. augusts / 18.00
1. augustā plkst. 18.00 Rīgas mākslas telpā festivāla “Printmaking IN” ietvaros notiks diskusija “Ilgtspējīga domāšana mākslā”. Diskusijā piedalīsies māksliniece Mārīte Kluša, Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons un festivāla kuratore Ieva Nagliņa.
Tiks diskutēts pr jautājumiem, vai un kā mākslinieki par to runā savos darbos? Vai ilgtspējības principi tiek ieviesti arī mākslas darbu radīšanas procesā? Vai mākslinieka balss mūsdienās ir pietiekoši skaļa lai tajā ieklausītos? Vai skartās tēmas uzrunā sabiedrību un spēj ietekmēt cilvēku viedokli?
Pasākums ir viens no Baltijas laikmetīgās grafikas izstādes pavadošajiem pasākumiem festivāla “Printmaking IN” ietvaros.
Festivāls “Printmaking IN”
Kungu iela 3, Rīga
Ingas Jurovas izstāde “Forštate un citas valstis”
Bazar’t mākslas galerijā
2.–31. augusts
No 2. līdz 31. augustam mākslas galerijā “Bazar’t” būs skatāma gleznotājas Ingas Jurovas izstāde “Forštate un citas valstis”. Māksliniece ir Latgales priekšpilsētas iedzīvotāja un savu iemīļoto rajonu uztver kā unikālu un iemīlētu kultūrvēsturisku parādību Latvijas un Rīgas kontekstā. Izstādītajos darbos māksliniece dokumentāli fiksē šīs Rīgas apkaimes, kuru vietējie iedzīvotāji vēsturiski dēvē par Maskačku, arhitektūru un vidi. “Tikai Venēcijā un Maskačkā var gleznot visu pēc kārtas,” saka Inga. Ar Forštatei veltīto darbu ciklu māksliniece vēlas akcentēt šī rajona īpašo kultūrvēsturisko situāciju, pievērst uzmanību pozitīvajām apkaimes attīstības tendencēm un kliedēt stereotipus par degradēto un kriminogeno vidi.
Otru izstādes daļu veido ceļojumu iespaidu cikls – Portugāle, Francijas rivjēra, Venēcija, Liepāja... Arī šajos darbos nozīmīgs ir personisks vērojums, izvairoties no tūrisma objektu attēlošanas, bet rādot svešas vides īpatnības, kuras ar svaigu aci uztvēris ceļotājs, tātad svešinieka skatījums.
Inga Jurova pārstāv maģiskā reālisma virzienu glezniecībā. Gleznojot reālistiskus motīvus, mākslinieci interesē metafiziskais un aiz ārējās formas slēptais lietu saturs. Viņu aizrauj darbos atainotā situācija, patīk ainavās iekļaut figūras.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Somu mākslinieka Juho Poesiloe Pöysti personālizstāde “tRĪGAnometrija”
Āgenskalna tirgus “Jauniešu stacijā”
Festivāla “Printmaking IN” ietvaros
3.–29. augusts
No 3. līdz 29. augustam festivāla “Printmaking IN” ietvaros Āgenskalna tirgū būs skatāma Juho Poesiloe Pöysti personālizstāde “tRĪGAnometrija”.
Izstādē būs skatāmas stereoskopiskās fotogrāfijas, kas uzņemtas Rīgā 2023. gada vasarā. Daļā darbu ir attēloti Latviešu Dziesmu un deju svētki, tāpat būs redzami arī Āgenskalna ielu skati un fotogrāfijas no kādreizējās psihoneiroloģiskās slimnīcas “Lapinlahti” Helsinkos, kur Juho Poesiloe Pöysti ir studija. Tur notika pirmā mākslinieka 3D fotogrāfiju personālizstāde. Anaglifa 3D fotoattēli tiek drukāti ar sietspiedi divās krāsās – sarkanā un zilā (cyan). Divu toņu izdrukas kļūst skatāmas trīs dimensijās, izmantojot anaglifa 3D brilles.
Juho Poesiloe Pöysti (dzimis Raumā, Somijā, 1974. gadā) nodarbojas ar mūziku, dzeju un vizuālo mākslu. Pēdējos desmit gadus kopā ar mākslinieku grupu “Kinobox Obscura” viņš galvenokārt projektē un būvē 3D “camera obscura” (tumšās istabas) mākslas darbus visā pasaulē. Darbs ar 3D camera obscura ir iedvesmojis viņu uzņemt 3D fotogrāfijas. Reizēm Juho Poesiloe Pöysti uzstājas arī kā dziedātājs un dzejnieks grupā “The Execution of Music”. Somu māksliniekam ir pieredze arhitektūrā, grafiskā dizaina jomā, un vairāk nekā desmit gadus viņš ir bijis vīdžejs leģendārajā somu alternatīvajā grupā “Cleaning Women”.
Āgenskalna tirgus
Nometņu iela 64, Rīga
Skicēšanas un mūzikas festivāls “saMAŅA:ANATOMIJA 2023”
RSU Anatomijas muzejā
4.–6. augusts
No 4. līdz 6. augustam RSU Anatomijas muzejā norisināsies Skicēšanas un mūzikas festivāls ““saMAŅA:ANATOMIJA 2023”, kurā laikā varēs iepazīt cilvēka ķermeņa dažādību, piedaloties audiovizuālās performancēs, daudzveidīgu modeļu un preperātu skicēšanas sesijās, anatomijas lekcijā, muzeja kolekcijas apskatē un citās aktivitātēs.
Festivālu ieskandinās cikliskā skaņdarba “Anatomija” pirmatskaņojums. Platona Buravicka mūzika un Olgas Žitluhinas horeogrāfija ir jauns pieteikums radošai simbiozei, kuru vieno eksperimenta, laikmetīguma un aktualitātes gars. Cikliskā skaņdarba tēma “Anatomija” aplūko visus šī termina zinātniskos un mākslinieciskos konceptus. Jaundarba ideja paredz radīt performanci, kas ļoti uzskatāmā veidā atklās, kā tieši mūzika spēj ietekmēt cilvēka fizisko ķermeni: “mūzika kā informatīvais medijs un deja kā auditorija”.
Festivāla apmeklētājiem tiks piedāvāta praktiska ievadlekcija par figūru skicēšanu, kas iepazīstinās ar skicēšanas pamatprincipiem, ar to, kas ir skice, kā tā atšķiras no zīmējuma, kādi ir pozitīvie ieguvumi no skicēšanas procesa. Ievadlekcijai sekos skicēšanas sesija “Ķermeņu dažādība”. Auditorijai būs iespēja skicēt dažādas miesasbūves un izskata modeļus. Šī skicēšanas sesija veicinās sabiedrības izpratni par cilvēka ķermeņa daudzveidību. Lai rosinātu cilvēku ar funkcionālu vai estētisku traucējumu integrāciju sabiedrībā un veicinātu dažādību kā vērtību, viens no modeļiem būs para sportists sadarbībā ar Latvijas Paralimpisko komiteju.
Gaidāma arī sarunas formāta skicēšanas sesija “Kailā patiesība”. Tās laikā dialoga veidā para airētājs Krists Mickēvičs sarunā ar un festivāla īstenotāju Kristīni Virsi atklās savu dzīves uztveri, motivāciju un “kā dzīvot, lai gribētos dzīvot”. Sarunas dalībnieki, šķetinot jēgpilnus jautājumus par attieksmi pret dzīvi un ķermeni, novilks drēbes līdz apakšveļai un mainīs ķermeņa pozīcijas, ļaujot apmeklētājiem skicēt un/vai klausīties.
Savukārt, skicēšanas sesijā “Skeleta spoguļošana”, iedvesmojoties no flāmu anatoma Andreasa Vezālija (Andreas Vesalius) grāmatas “De humani corporis fabrica” ilustrācijām, apmeklētāji varēs iepazīt modeļa anatomiju, paralēli pētot tādā pašā pozā novietotu mākslīgo skeletu.
LMA docētājs Uldis Zariņš festivālā vadīs Anatomijas un zīmēšanas lekciju. Modeļa ķermenis kļūs par dzīvu anatomijas izziņas objektu un kopā ar Ulda Zariņa stāstīto ierosinās piedalīties zīmēšanas procesā visiem interesentiem. Šī ideja radusies, pētot RSU Anatomijas muzeja vēsturiskos arhīvus, kuros minēta profesora J. Prīmaņa mācību procesa prakse skicēt uz modeļa, lai izprastu cilvēka anatomiju. Apvienojot digitālu un praktisku informāciju, katram būs iespēja uzreiz pielietot jauniegūtās zināšanas figūras zīmējuma radīšanā.
Festivāla noslēgumā būs audiovizuāla performance “saMAŅA”, kurs piedalīsies mūziķi Pēteris Vaickovskis, Kristiāna Vaickovska, Rihards Lībietis.
RSU Anatomijas muzejs
Kronvalda bulvāris 9, Rīga
Armanda Andžes un Līgas Vēliņas izstāde “Vieta, kas eksistē un neeksistē vienlaikus”
Armanda Andžes instalācija “29 ainavas”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
4. augusts–8. oktobris
Līga Vēliņa. Fotogrammetrija, izdruka, 2023
No 4. augusta līdz 8. oktobrim Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma Armanda Andžes un Līgas Vēliņas izstāde “Vieta, kas eksistē un neeksistē vienlaikus” un Armanda Andžes instalācija “29 ainavas”.
Izsekojot fotogrāfijas medija attīstības posmus no analogās fotogrāfijas līdz virtuālajai realitātei, abus māksliniekus vieno padziļināta interese pārskatīt tēlotājmākslai tik raksturīgu žanru kā ainava – tās subjektīvās nozīmes transformāciju atmiņu kultūrā mūsdienās.
“Vieta, kas neeksistē un eksistē vienlaikus” ir multimediāla izstāde, kas pievēršas atmiņas tēmai, apvienojot tradicionālo analogo fotogrāfiju un jaunākās tehnoloģijas. Aplūkojot atmiņu fragmentārismu un trauslumu, iedvesma tiek rasta Marsela Prusta septiņu romānu ciklā “Zudušo laiku meklējot” – tajā viņš atveido atmiņas kā procesu, kurā tagadne un pagātne savijas neatšķetināmā, vienotā ceļojumā. Atmiņu pieredzējums ir sarežģīts, subjektīvs stāvoklis, kurā spoguļojas stāstnieka piešķirtās nozīmes vietām, lietām un notikumiem. Aprakstītās vietas konkrētā veidolā, izsaucot specifiskas sajūtas, pastāv tikai stāstnieka atmiņās, tādēļ tās eksistē un neeksistē vienlaikus.
Izstāde tapusi Sansusī labklājības rezidences laikā 2022. gada augustā un septembrī, kur caur lauku pētījumiem, radošajām darbnīcām un sarunām ar vietējiem senioriem Aknīstes Veselības un Sociālās Aprūpes centrā, kā arī viesojoties pie lietu kolekcionāra Valda Kalnieša un fotogrāfa Jāņa Kurklieša, mākslinieki apkopoja liecības un atmiņas par Aknīstes pilsētu un dalībnieku dzimtajām mājām. Apkopojot rezidencē iegūto materiālu izveidota fotogrāfiju un izdruku sērija, kā arī trīsdimensionāla, asociatīva vide virtuālajā realitātē, kura balstīta atmiņu rekonstrukcijās un liecībās - vienota starptelpa atmiņām un imagināro pasauļu kopumam, kas var eksistēt konkrētā veidolā, ja piedalās visi iesaistītie dalībnieki.
Dalībnieki: Jānis Kurklietis, Valdis Kalnietis, Andris Kovaļevskis, Jeļena Vinokurova, Ženija Vocevkovska, Ilga Stradiņa, Karmena Fjodorova, Aigars Timnis, Agris Priede, Igors Ansovičš, Jānis Ādminis, Jānis Poplavskis, Tamāra Tretjaka.
Armands Andže. #004, slapjās stikla plates negatīvs, 2022
Savukārt Armanda Andžes “29 ainavas” ir 29 sudraba želatīna sauso plašu fotogrāfiju sērija, kas pēta cilvēka attiecības ar ainavu – gan dabas, gan industriālo. Ainava sevī nes visu, kas tajā noticis – tā tiek psiholoģiski uztverta, balsoties uz personīgo vai kolektīvo pārdzīvojumu un atmiņu. Instalācija pievēršas cilvēka mijiedarbībai ar ainavu – aplūko ainavas atstāto ietekmi uz cilvēces kolektīvo zemapziņu, kā arī cilvēka darbības sekas ainavā. Fotogrāfijas veidotas vēsturiskajās sudraba želatīna sauso un slapjo plašu tehnikās. Tās papildinātas ar arhīvu materiāliem, kur dokumentēta Marsa virsma, kā arī agrīno atmosfērisko kodolizmēģinājumu attēliem.
19. augustā plkst. 10:00-17:00 Rīgas svētku 2023 programmas ietvaros mākslinieki Līga Vēliņa un Armands Andže tiksies ar apmeklētājiem; plkst. 13:00 abi mākslinieki aicina pievienoties izstāžu tūrei un nodarbībai “No stereofotogrāfijas līdz virtuālam attēlam”.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas)
Izstāde “R² Rūsiņš Rozīte”
ciklā “Paaudze”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
4. augusts, 2023–7. janvāris, 2024
Rūsiņš Rozīte. Vasaras prakses zīmējums. 1966. Papīrs, flomāsters. Brigitas Baltraites kolekcija. Skenējums
No 2023. gada 4. augusta līdz 2024. gada 7. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs ciklā “Paaudze” būs skatāma izstāde “R² Rūsiņš Rozīte”.
Maksimālais minimālists, R² – tā Rūsiņš Rozīte (1943–1978) pats sevi definēja. Mākslinieka radošā daudzpusība bija fenomenāla – grafika, glezniecība, grāmatu ilustrācijas, scenogrāfija. Rūsiņš domāja un strādāja ātri, bija klāt akadēmijas ballēs, teātra izrādēs un pasākumos. Notikumu intensitāte un plašais draugu loks bija sava veida nepieciešamība izzināt dažādās dzīves sfēras, un šajā pašradītajā norišu virpulī Rūsiņš parādījās un pazuda kā vējš.
Mākslā Rūsiņš Rozīte ienāca viegli: izglītības sākums, kā daudziem, Jaņa Rozentāla Mākslas skolā pie pasniedzēja Edgara Iltnera, Mākslas akadēmijā stājās Glezniecības nodaļā, bet nokļuva pie grafiķiem, tomēr glezniecību uzskatīja par prioritāru.
Vēl pēdējā kursa students būdams, Rūsiņš atsaucas drauga, jaunā režisora Jura Strengas aicinājumam veidot skatuves noformējumu Mati Unta lugai “Kāda būsi, mana pasaule?” (1967). Dailes teātrim tas bija kas neierasts – melna skatuve, balts boksa ringa kvadrāts, noēvelēti balta koka krēsli. Aktieri darbojās absolūta minimālisma telpā, režisors izrāžu laikā no skatītāju zāles komentēja notiekošo. Rūsiņš Rozīte bija pirmais skatuves minimālists.
Skatuviskums raksturīgs arī Rūsiņa Rozītes darbiem glezniecībā un grafikā. Redzamais šķiet skaidrs un nepārprotams pirmajā acumirklī, bet tad paveras sirreālās dzīves priekškars. Bezķermeniska klātbūtne kā tvaiki apņem priekšmetus un dzīvās būtnes, kas nonākušas uz Rūsiņa Rozītes mākslas skatuves.
Ģeometrijai Rozītes darbos ir izšķiroša nozīme. Nebeidzamas arku rindas, garas sienas, taisnas līnijas, neaizpildīti laukumi vai rūpniecisku konstrukciju režģi – vairākkārtēju priekšmetu parādīšanās no darba darbā ir veids kā tālāk nodot plašuma, vientulības un nekustīguma sajūtu.
Kluso dabu gleznojumos apgrieztās perspektīvas lietojums ir vēl viens mākslinieku raksturojošs elements. Šajā ačgārnībā ir arī kas gaišs un bērnišķīgi nenopietns, tā iespējams priekšmetus aplūkot pamatīgāk. Cilvēciski ikdienišķais simetriski precīzajā kārtībā pietuvojas zīmes vai simbola nozīmei. Pats miers un skaistums, kas atklājas krāsu tīrībā un priekšmetu apjomu telpiskajā perfekcijā. Viss racionāli pārdomāts un novests līdz universālam klusumam. Varbūt, tā varētu izskatīties melanholija ar asu kontūru kvadrātā.
Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Zuzānu kolekcijas un vairākām privātkolekcijām.
Izstādes kuratore ir LNMM Glezniecības kolekcijas glabātāja Ilze Putniņa.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Ineses Manguses un Mihaila Plohocka izstāde “Poēma par pienu”
Tirzas pagasta vecajā pienotavā
4.–14. augusts
No 4. līdz 14. augustam Gulbenes novada Tirzas pagasta vecajā pienotavā būs skatāma Ineses Manguses un Mihaila Plohocka (Mikhail Plokhotskiy) dažādu mediju mākslas darbu izstāde “Poēma par pienu”.
Slēgta skola un bērnudārzs, slēgts veikals, slēgts pasts un pienotava. Šādas ziņas vairs nepārsteidz attālo Latvijas lauku iedzīvotājus. Fakts, ka modernā sabiedrība mērķtiecīgi raugās lielpilsētu virzienā, bet pilsētas redz tikai pašas sevi, provocē milzīgu mentālu plaisu starp metropolēm un perifēriju. Inese un Mihails to spilgti izjuta, kad pandēmijas laikā no Maskavas pārcēlās uz Tirzu – Ineses dzimto pagastu astotajā paaudzē. Iedziļināšanās vietējā kontekstā ir izdzīvošanas jautājums, tādēļ mākslinieki sāka pētīt apkārtējās sabiedrības un teritorijas antropoloģiju, kā rezultātā dzima ideja mākslas projektam “Iekšējā Tirza”. Visiem labi zināmais 2020. gada laiks piespieda cilvēkus ienirt savā iekšējā Tirzā, kuru, tāpat kā Tirzas pagastu, ir grūti ievērot ikdienas steidzīgajā rutīnā. Šis projekts ir Sarkanās Grāmatas alegorija, kurā tiek pētīti un apkopoti reti eksemplāri un apdraudētas “rurālās sugas” to dabiskajos dzīves apstākļos.
“Iekšējās Tirzas” ietvarā radās iespēja rīkot “Poēmu par pienu” – mākslas darbu izstādi kā specprojektu vēsturiskā un īpašā vietā – Tirzas vecajā pienotavā, kura ir trāpīgs piemērs augstāk aprakstītajām retajām “sugām”. Laiks tajā apstājies jau 90-tajos gados.
Svarīgi piebilst, ka šī specprojekta īpašais viesis ir pienotavas ēkas vienaudzis Imants Ziedonis – viņa “Poēma par pienu” kalpo kā izstādes ceļvedis, stukturē pienotavas telpu un mijiedarbojas ar gleznām, skulptūrām un “site - specific” instalācijām.
Attīstoties izstādes idejai, jūlijā pienotavā rezidēja jauno mākslinieku grupa 18 cilvēku apmērā, kuri radīja lielizmēra gleznojumu instalāciju, izmantojot Ziedoņa “Poēmu par pienu”. Projektā iesaistījās arī Tirzas novadpētniecības krātuve, kura palīdzēja apzināt informāciju arhīvos un atrast dažādus ar pienotavu saistītus artefaktus. Vēlāk kopā tika organizēts bijušo pienotavas darbinieku, piena vedēju un citu iesaistīto personu saiets, ierakstītas intervijas, apkopota arhīvos neatrodama informācija un fotogrāfijas no Tirzas iedzīvotāju personiskajiem foto albumiem. Intervijas ar bijušajiem pienotavas darbiniekiem ierakstīja un apstrādāja projekta viesmāksliniece, Kanādā dzīvojošā latviešu fotogrāfe un dizainere Zīle Liepiņa. Visas jauniegūtās liecības nodotas Tirzas 20. gadsimta liecību muzejā.
Tirzas pagasta vecajā pienotava
Tekstilmākslinieces Gintas Kristjansones personālizstāde “Vārdene”
Rūjienas kultūras centrā
4. augusts–4. septembris
No 4. augusta līdz 4. septembrim Rūjienas kultūras centrā skatāma jaunās tekstilmākslinieces Gintas Kristjansones personālizstāde “Vārdene”.
Māksliniece par izstādi stāsta: “Esmu pateicīga Janīnai Kursītei par paveikto milzīgo darbu – savākt un apkopot jau daļēji aizmirstus latviešu senvārdus “Neakadēmiskajā latviešu valodas vārdnīcā” un “Tautlietu vārdenē”.
“Vārdene” ir 16 kūdrā veidoti tēli, kuri atspoguļo apslēptos simbolus, manas asociācijas par latviešu senvārdiem, kuru nozīmi lielākoties sabiedrība vairs nezina. Pirmatnējā sajūsma par skaņu virknējuma skanējumu un spilgtās asociācijas, kuras veidojās, izlasot skaņas, arī noteica manas “vārdenes” izveidi. Kūdrā veidotās 16 asociācijas darbojas kā semiotikas mehānisms, kurš skatītāju aicina uz introspekciju. Asociācijas atklāj kultūras, valodas, domāšanas, uztveres struktūras. Nozīmes piešķiršana abstraktiem jēdzieniem saistīta ar dažādiem referentiem, kas ir gan lingvistiskās, gan tēlainās, gan metaforiskās un analogas asociācijas. Mani “Vārdenes” tēli ir kā identitātes zīmes, kas norāda uz manu piederību Latvijai. Ar šo izstādi vēlos aicināt skatītāju uz pārdomām par notikumiem, kas skar valodas transformāciju, pašapziņas un identitātes meklējumus.
Izvēlētais materiāls – kūdra ir naratīvs, kas papildina manu asociatīvo vēstījumu. Tā ir kā metafora kaut kam aizmirstam, atrastam, bet vērtīgam. Materiāls ar burvīgu tekstūru, savdabīgu grafiku. Kūdra ir grāmata, kuru daba rakstījusi neskaitāmu gadu garumā. Mūsdienu paaudze mācās to lasīt. Tāpat ir ar senvārdiem, kas ir mūsu mantojums un kuru nozīmi mācāmies no jauna.”
Aktiera Kaspara Zvīguļa balss izstādē atklāj senvārdu nozīmi.
Rūjienas kultūras centrs
Upes iela 9, Rūjiena
Ceļojošā tekstilmākslas izstāde “Iztēle ir realitāte”
Zentas Mauriņas piemiņas istabās Grobiņā
līdz 25. augustam
Līdz 25. augustam Grobiņā Zentas Mauriņas piemiņas istabās skatāma ceļojošā tekstilmākslas izstāde “Iztēle ir realitāte”.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Tekstilmākslas asociāciju un līdzās vecmeistaru darbiem ir skatāmi arī Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļas pasniedzēju un studentu mazā formāta darbi.
Izstādes kuratore un viena no dalībniecēm Līva Kaprāle stāsta: “Mazais formāts ir jauks izmēģinājuma lauciņš, kur mākslinieks var eksperimentēt un “izplosīties” neparastākā veidā.”
Izstādē skatāmi darbi dažādās tehnikās: filcējumi, tekstilmozaīkas, izšuvumi, adījumi, eksperimentāli kausējumi, darinājumi no papīra, vilnas, augu šķiedrām un pat no kūdras.
Zentas Mauriņas piemiņas istabas Grobiņā
Lielā iela 84, Grobiņa
Tēlnieka Oto Holgera Ozoliņa izstāde “Veļas diena”
Rojas brīvdabas estrādē
Rojal festivāla ietvaros
līdz 10. septembrim
Foto: Māris Grosbahs
Līdz 10. septembrim Rojas brīvdabas estrādē (pasākumu laikā) skatāma tēlnieka Oto Holgera Ozoliņa izstāde “Veļas diena”. Izstādi veido divas darbu grupas. Divdaļīga skulptūra “Es jau nāku”, kas tapusi Covid-19 pandēmijas pašizolācijas laikā un ar nelielu laika distanci turpina liecināt par ikdienas cīņu ar sevi un pašmotivācijas meklējumiem. Tēmu turpina arī otra darbu grupa, kas stāsta par mākslinieka gatavošanos maratonam. Šeit sporta tērpa sastāvdaļas pārtop tēlnieciskos objektos. Izšķirīgā lēmuma brīdī vienu atkarību (smēķēšanu) mākslinieks aizstāj ar citu (treniņiem pusgada garumā). Izstāde aicina arī skatītājus mainīties uz labu.
Rojas brīvdabas estrāde
Jūras iela 10, Roja
Procesuālā publiskās mākslas ekspozīcija “Caurspīdīgā trokšņa drošā telpa”
Kronvalda parkā blakus Latvijas Mākslas akadēmijas ēkai
līdz 24. septembrim
Līdz 24. septembrim Kronvalda parkā blakus Latvijas Mākslas akadēmijas ēkai skatāma un klausāma Latvijas Mākslas akadēmijas veidotā publiskās mākslas ekspozīcija “Caurspīdīgā trokšņa drošā telpa”.
Izstāde pievēršas pieņemošas telpas jēdzienam, izvietojot diplomdarbus un Latvijas nacionāla paviljona ekspozīcijas daļu no 15. Prāgas Scenogrāfijas un teātra telpas kvadriennāles – “Jaunā pasaule”.
Sākotnēji to bija iecerēts realizēt Brīvības bulvāra liepu alejā, reflektējot par mūsdienu pilsētas trokšņaino vidi, taujājot – cik droši tajā jūtas tās iedzīvotājs, cik droši katrs indivīds uzdrošinās paust savas brīvības un piederības vārdus un cik droši šajā telpā jūtas mākslinieku radītie darbi. Un tieši pēdējais akcents iegūst pilnīgi jaunu nozīmi, jo plānotā ekspozīcija tika atcelta iecerētajā vietā, raisot jautājumus – kā veicināt izpratni par mūsdienu mākslas pieņemšanu kā laikmetīgas Latvijas sastāvdaļu? Kā radīt drošu vidi vairākām izpratnēm par brīvību, pašnoteikšanos un uzdrošināšanos iestāties par galējību atmaskošanu?
Vide kalpo par pamatu, lai pieredzētu dažādas perfomatīvas intervences pilsētvidē un diskutētu par laikmetīgas mākslas pieejamību un lomu mūsdienu kultūrtelpā. Projekta kuratore ir Antra Priede.
3. augustā (plkst. 16.00 – 18.00) norisināsies Martas Madaras Grantiņas performance “Dzēlīgs jo bailīgs”.
17. augustā (plkst. 18.00 – 20.00) – “Kam tic mākslinieks?”, skaņu mākslas performance, mākslinieku lasījumi, Vladimira Goršantova performance.
31. augustā (plkst. 18.00 – 20.00) gaidāmi Dzejas lasījumi.
