Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikova personālizstāde
“Nenogurstošās brīvības iezīme”
Eiropas mājā Rīgā
3.–14. oktobris
No 3. līdz 14. oktobrim Eiropas mājā Rīgā būs ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas personālizstāde “Nenogurstošās brīvības iezīme”. Izstāde ir mākslinieces Darjas Kalašņikovas skatījums uz norisēm Ukrainas sabiedrībā – no Eiromaidana kustības 2014. gadā līdz pašreizējam karam Ukrainā. Nosaukums ir atsauce uz ukraiņu dziedātāja Jockii Druce dziesmas vārdiem, kurā atspoguļotas mūsdienu ukraiņu vērtības – brīvība un drosme.
Darja ir studējusi režijas mākslu un dramaturģiju Dānijā. Šobrīd apceļo ES valstis ar performanci “Cik ilgi tas viss var ilgt?”. Šī izrāde ir aizkustinājusi kritiķus un skatītājus daudzos mākslas festivālos. Ukrainas Neatkarības dienas priekšvakarā Darja demonstrēja šo performanci Nacionālajā mākslas muzejā Kauņā (Lietuva) – 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsētā.
Viņas konceptuālie vizuālās mākslas darbi, kas veltīti notiekošajam karam Ukrainā, 2022. gadā tika atlasīti biennālei Ziemeļmaķedonijā un tiešsaistes galerijai Brave.ua.
Eiropas māja
Aspazijas bulvāris 28, Rīga
Ikgadējā Arhitektūras nedēļa
Rīgā un Siguldā
3.–7. oktobris
No 3. līdz 7. oktobrim ar plašu pasākumu programmu norisināsies ikgadējā Arhitektūras nedēļa. Šogad pasākumi norisināsies ne tikai Rīgā, bet arī Siguldā. Tur 3. oktobrī tiks aizvadītas “Arhitektūras dienas” par godu Pasaules arhitektūras dienai. Visas dienas garumā tiks apskatīti vairāki objekti – dažādas ēkas. Pēcpusdienā Krimuldā notiks Miķeļa Putrāma lekcija par labklājības arhitektūru. Savukārt vakarā tiks aizvadīts noslēguma pasākums kultūras namā “Gauja”.
Arhitektūras nedēļas ietvaros notiks arī vairākas lekcijas un sarunas par arhitektūru. Viena no tām būs arhitekta, biroja “Didrihsons Arhitekti” vadītāja un Latvijas Arhitektūras gada balvas žūrijas pārstāvja Gata Didrihsona lekcija “Roche biroja ēka + Dienas gaisma un vairāk”. Tā tapusi sadarbībā ar uzņēmumu “Velux” un norisināsies 4. oktobrī plkst. 14.00 Arhitektu namā.
5. oktobrī plkst. 19.00 kopā ar Latvijas Mākslas akadēmiju galerijā “Smilga” tiks organizētas sarunas “SALONS. Rudens epizode #1. Kādai jābūt laikmetīgai arhitektūras izglītībai?”. Savukārt 6. oktobrī plkst. 17.00 Arhitektu namā notiks Jaunā Eiropas Bauhaus sarunu ekspresis “Atjaunošana, koprade, pētījumi. Jaunā Eiropas Bauhaus sarunu ekspresis Arhitektu namā”.
Arhitektūras nedēļā ir padomāts arī par bērniem un jauniešiem. 4. oktobrī plkst. 15.00 Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē tiksies bērnu un jauniešu izglītības projekts par apbūvētās vides veidošanos “Skolnieks, Pētnieks, Pilsētnieks” bērnu balvas arhitektūrā “ZIRNIS“ žūrija.
Arhitektūras nedēļa noslēgsies piektdien, 7. oktobrī. No plkst. 16.30 līdz 19.00 Mežaparka Lielajā estrādē noritēs vieslekcijas un ekskursijas. Savukārt plkst. 20.00 Kokaru zālē notiks Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022 apbalvošanas ceremonija. Ceremonijas laikā tiks paziņots, kuri ir tie objekti un procesi, kas saņēmuši augstākos apbalvojumus Latvijas arhitektūrā.
Laureātus izvēlēsies Latvijas Arhitektūras gada balvas starptautiskā žūrija: arhitekts, lektors Tomass Randals - Peidžs (Thomas Randall Page), arhitekte, fiziķe, Igaunijas arhitektūras žurnāla “Māja” galvenā redaktore Kaja Pae (Kaja Pae), arhitekts Vītauts Biekša (Vytautas Biekša), arhitekts, uzņēmuma “3XN” eksperts Henrijs Glogau (Henry Glogau) un arhitekte Andra Šmite (“Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022” atlases žūrijas priekšsēdētāja). Visi šī gada balvai pieteiktie darbi apskatāmi izstādē “Latvijas Arhitektūras gada balva 2022”, kas izstādīta pie Arhitektu nama, Torņa ielā 11.
Pirmā SALONA rudens epizode
Galerijā “Smilga”
5. oktobrī
6 hour performance / installation “Relay”. Concept, performance, choreography by Ula Sickle. 2018/2019. Photo: Ula Sickle – Serravles Porto
Latvijas Mākslas akadēmijas Jaunā Arhitektūras skola (LMAA) turpina jau aizsāktos ar topošo skolu saistītos pasākumus un trešdien, 5. oktobrī plkst. 19.00 aicina interesentus uz pirmā SALONA rudens epizodi galerijā “Smilga”. Tajā līdz ar LMAA veidotājiem piedalīsies arī divi īpaši viesi – Stokholmā dzīvojošais kurators, arhitekts un publicists Džeimss Teilors-Fosters un Briselē dzīvojoša kanādiešu/poļu horeogrāfe, performances māksliniece Ula Sikle, kura izpildīs unikāli sagatavotu vietai specifisku hepeningu – hipnozes seansu. Tam sekos diskusija, kurā viesi iesaistīsies sarunā ar LMAA veidotājiem Austri Mailīti, Niklāvu Paegli, Antru Priedi, Dinu Suhanovu, Dagniju Smilgu, Tomu Kokinu un Tomasu Rendālu-Peidžu, lai paplašinātu izpratni, kopīgi iztēlotos un spekulētu par arhitektūras disciplīnas nākotni.
Klātienes pasākums ir bez maksas un notiks angļu valodā.
SALONS iecerēts kā pulcēšanās vieta, ko veido un organizē LMAA un nesen dibinātais Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūts (LMDA). SALONAM nav noteiktas norises vietas. Pasākumi tiks rīkoti regulāri atšķirīgās vietās un formātos ar mērķi papildināt vietējās arhitektūras scēnu un aktualizēt daudzveidīgo laikmetīgās arhitektūras kultūru, iesaistot dažādu jomu pētnieku, domātāju un profesionāļu loku, kā arī plašāku sabiedrību.
SALONS kuratores: Dagnija Smilga (ĒTER, LMAA) un Dina Suhanova (LMDA, LMAA).
Galerija “Smilga”
E. Smiļģa iela 34A, Rīga
Latvijas Bankas simtgades izstāde “Vērtību zīmes”
Latvijas Nacionālā mākslas muzejā
9. oktobris, 2022–15. janvāris, 2023
Vizuālā identitāte Latvijas Bankas simtgades izstādei Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 2022. Dizains: Edgars Zvirgzdiņš
No 9. oktobra līdz 2023. gada 15. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. un 5. stāva izstāžu zālēs būs skatāma Latvijas Bankas simtgades izstāde “Vērtību zīmes”. Izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM), aicina novērtēt naudu ne vien kā racionālās saimnieciskās pasaules neatņemamu sastāvdaļu, bet arī kā paliekošu kultūrvēsturisku simbolu, latviešu tautas vēstures un garīgo vērtību iemiesojumu. Leģendārā sudraba piecu latu monēta, tautā dēvēta par Mildu – Riharda Zariņa spilgts mākslinieciskais veikums – ikvienam latvietim asociējas ar valsts neatkarību, tā turēta cieņā un godā, mantota paaudzēs un aizvien ir Latvijas atpazīstamības zīme.
1991. gada 13. martā tika pieņemts lēmums “Par Latvijas Republikas naudaszīmju izgatavošanu” un dibināta Naudas zīmju sižetiskā risinājuma komisija, kurā ļoti aktīvi darbojās dizaina grafiķis Laimonis Šēnbergs – vēlāk Latvijas Bankas mākslinieciskais konsultants, faktiski visu Latvijas Bankas lata un pirmo eiro kolekcijas monētu tapšanu virzošs profesionālis. Valsts naudas zīmju dizaina koncepcijā tika definēti divi būtiskākie uzdevumi: pirmais – jāatsakās no standartizētiem paņēmieniem un jāmeklē jauni oriģināli mākslinieciski izteiksmes līdzekļi, otrais – nacionālās valūtas grafiskajam dizainam jābūt netradicionālam, kas lakoniski precīzi vizualizē 20. un 21. gadsimta Latvijai ievērojamus sižetus.
Izstāde iepazīstina ar Latvijas Bankas kolekcijas monētām, kas regulāri tiek izlaistas sākot ar 1996. gadu. To veidošanā piedalījušies visu paaudžu un nozaru Latvijas mākslinieki, pētot, izzinot un eksperimentējot, lai radītu neparastus risinājumus, pielietojot unikālus materiālus un visjaunākās tehnoloģijas. Katra Latvijas izdotā naudas zīme top kā miniatūrs mākslas darbs, kurā iekodēts universāls vēstījums šodienai un nākotnei. Latvijas Bankas kolekcijas monētas ir ieguvušas plašu starptautisku atpazīstamību un balvas konkursos, tās vienmēr atrodas pasaules numismātu uzmanības fokusā, bet galvenais – tie ir kodolīgi stāsti par mūsu vēsturi, kultūru un vērtībām.
Izstādes koncepcijas ideja – atklāt monētas kā svarīgus Latvijas tēla un valstisko vērtību simbolus, unikālus mākslas objektus, visu mūsu kopīgas vērtības, kas izceļ nozīmīgus notikumus un personības, veido ilglaicīgu saikni starp pagātni, tagadni un nākotni. 80 izvēlētās mākslinieciski augstvērtīgākās un oriģinālākās kolekcijas monētas apkopotas 8 tematiskās grupās: “MŪSU RĪGA” (800-gades monētu cikls), “MŪSU ZELTS”, “MŪSU LATVIJA” (monētu programma “Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības”), “MŪSU VĒSTURE”, “MŪSU PAMATI”, “MŪSU KULTŪRA”, “MŪSU PASAKAS UN TEIKAS”, “MŪSU PASAULE”. Izstādes māksliniecisko veidolu izstrādājis dizainers Artūrs Analts, kura 2018. gadā tapusī “Medus monēta” ir jauns solis monētu dizaina tehnoloģiju attīstībā un guvusi augstus starptautiskus novērtējumus. Neparastais izstādes formāts parāda kolekcijas monētas kā brīnišķīgas miniatūras mākslas pērles, akcentējot to pārlaicīgo garīgo vērtību. Ekspozīciju papildina katrai tēmai veltītie “IEDVESMAS SKAPJI” un “PROCESA STENDS”, kas palīdz apjaust monētu garo tapšanas ceļu no izpētes, radošiem meklējumiem un ideju atlases līdz to realizācijai.
Paplašinātu dimensiju izstādei piešķir Artūra Analta speciāli radītā audiovizuālā instalācija “Mūsu nākotne” LNMM Kupola zālē un vērienīgais vides objekts “Mūsu saule” pie muzeja fasādes, kuru veido 369 bērnu un jauniešu zīmējumi, kas atlasīti īpaši rīkotā konkursā.
Izstādes kuratore Inese Baranovska.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Bulduru Izstāžu nams aicina pieteikt darbus konkursizstādei “Cik vērts?”
līdz 20. oktobrim
Bulduru Izstāžu nams izsludinājis pieteikšanos konkursa izstādei “Cik vērts?”, aicinot iesniegt laikmetīgus un sociāli aktīvi ievirzītus mākslas darbus par personīgi, valstiski, globāli aktuālām tēmām, kā vadmotīvu izvirzot vērtību sistēmu.
Visa pasaule griežas ap to, cik vērts ir katrs kustamais vai nekustamais objekts, kāda vērtība ir dabai, veselībai, kultūrai, savstarpējām attiecībām, mieram. Filozofiski mēs esam cēlu vērtību nesēji, kaut gan praktiski balansēšana savu vērtību robežās ir nopietns izaicinājums. Ekonomiski tiecamies uz tālāk, augstāk, vairāk; emocionāli – apzinātāk, mazāk, pietuvināti dabai. Tas prasa pielāgošanos, svārstīšanos, vidusceļa meklēšanu. Vai tādējādi vērtīgais izplēn, vai iegūst dubultu svaru?
Konkursizstādes “Cik vērts?” galvenā balva ir 700 eiro un divas veicināšanas balvas – katra 400 eiro vērtībā. Apbalvotajiem autoriem izstādes organizatori piedāvā iespēju izveidot personālizstādi Bulduru Izstāžu nama telpās tuvāko gadu laikā.
Konkursizstādē aicināti piedalīties mākslinieki, mākslas un dizaina studenti, kā arī mākslas un dizaina vidusskolu audzēkņi, pārstāvot jebkuru vizuālās mākslas žanru. Autori darbus var iesniegt elektroniski līdz 20. oktobrim.
Konkursa 1. kārtā atlasītie darbi piedalīsies izstādē “Cik vērts?” Bulduru Izstāžu namā no 15.novembra līdz 30. decembrim.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Aicina pieteikt pretendentus Izcilības balvai kultūrā
līdz 21.oktobrim
Kultūras ministrija (KM) aicina pieteikt pretendentus Izcilības balvai kultūrā. Apbalvojuma pasniegšanas mērķis ir izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā.
Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt fiziskas un juridiskas personas, kuru individuālais vai kolektīvais starptautiska mēroga veikums vai sasniegums kādā no kultūras jomām (literatūra un grāmatniecība, teātris, kino, vizuālā māksla, dizains, arhitektūra, mūzika, deja, kultūras mantojums, kā arī starpnozare – vairāku kultūras apakšnozaru vai kultūras un citas nozares mijiedarbe).
Balvas nolikums atrodams šeit. Pieteikumi jāiesniedz līdz 21.oktobra plkst. 16.00. Pretendentu pieteikumus izvērtēs Nacionālā kultūras padome.
Apbalvojumus, t.sk. 7 000 eiro pēc nodokļu nomaksas katrs no trim izcilniekiem saņems īpašā Izcilības balvas kultūrā pasniegšanas ceremonijā.
Izcilības balva kultūrā tika iedibināta 2014. gadā. Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, Dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltic un Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš, Nora Ikstena, Imants Lancmanis, Elīna Garanča un Anna Laudere, Marina Rebeka, Gundega Laiviņa, platforma “Latvian Literature,” Pēteris Vasks, Anete Melece, Rundāles pils muzejs.
Rotu mākslas biedrības izstāde “Iztēlojies. Miers”
Āgenskalna tirgū un Kalnciema kvartāla galerijā
līdz 30. oktobrim
Līdz 30. oktobrim divās lokācijās vienlaikus – Āgenskalna tirgū un Kalnciema kvartāla galerijā – skatāma Rotu mākslas biedrības izstāde “Iztēlojies. Miers”, kas simboliski iecerēta kā patvērums šajos trauksmainajos laikos. Izstāde noslēgsies ar rotu izsoli, kurā iegūtā nauda tiks ziedota Ukrainas atbalstam.
Izstādē piedalās rotu mākslinieki Aleksandra Federika Krastiņa, Andris Lauders, Anita Savicka, Anna Fanigina, Ginta Grūbe , Guntis Lauders, Ilze Egle, Jānis Brants, Maija Vītola-Zitmane, Māris Auniņš, Māris Šustiņš, Paula Treimane, Pēteris Ripa, Rasma Pušpure, Una Mikuda, Valdis Brože, Vladislavs Čistjakovs un Zane Vilka.
Āgenskalna tirgus
Nometņu iela 64, Rīga
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Latviešu un igauņu mākslinieku darbi izstādē
“I came here to be alone – I also came here to be alone”
Tallinas mākslas halles galerijā
līdz 6. novembrim
Tallinas Mākslas halles galerijā līdz 9. novembrim skatāma izstāde “I came here to be alone – I also came here to be alone” (“Es te atnācu pabūt vienatnē – Es arī te atnācu pabūt vienatnē”), kuras kuratori ir Korina L. Apostola and Kristaps Ancāns.
Šīs vasaras sākumā kuratori uzaicināja astoņus igauņu un četrus latviešu māksliniekus apceļot Baltijas jūras piekrasti, lai iepazītu viens otru un kopā veidotu izstādi.
Izstādes iedvesmas avots ir Ježija Kavaleroviča (Jerzy Kawalerowicz )1959. gada filma “Baltijas ekspresis”, kuras centrā ir divu svešinieku komunikācija, kad tie ir spiesti līdzāspastāvēt spiedīgos apstākļos – šauras vilciena kupejas klaustrofobiskajā pasaulē. Brauciens ar vilcienu ir katalizators, kas pēta, kāda ķīmija var tapt nestabilos nenoteiktos apstākļos.
Izstādes bukleta priekšvārdā kuratori Korina L. Apostola un Kristaps Ancāns skaidro: “Šī izstāde atspoguļo daudzās mijiedarbes, stāstus un savstarpēji savijušās pieredzes, kas paver zināmu bezdibeni, kurš sprādzienveidīgi atvēries mūsu sabiedrībā pandēmijas laikā un pašreizējās krīzēs, un atklāj to, ko slēpis joprojām nepārejošs tukšums. Kā mums rīkoties, kā mēs varam viens otram uzticēties, un kā izskatās šīs jaunās krīzes ēras kultūra? Satricinājumi dažreiz var atklāt jaunas pieejas lietām, jo vairs nav jāseko iepriekšējiem kanoniem. Vai “jaunie mēs” ir attīstījuši prasmes vai pat superspējas tikt galā ar transformāciju, vai mūsu zaudējuma smeldzes un sēru līmenis klusi kāpj? Kā mēs tiekam galā ar notikušo, ar aktuālajiem izaicinājumiem, joprojām gaidīdami, kad vilciens sasniegs jauno galamērķi?”
Kad astoņi mākslinieki bija iepazinuši viens otra atšķirīgos, taču radniecīgos kontekstus, sastrādāšanās, sadzīvošana un kopīga mākslas radīšana pakāpeniski ieguva dziļāku jēgu. Transformējot galerijas logus, Dzelde Mierkalne un Džunijs Jungs (Junny Yeung) ir radījuši divas klaustrofobiskas, teju kinematogrāfiskas vides, reflektējot par to, kā šajos laikos māju un darba vides ir savijušās vienā nekomfortablā trešajā vidē. Johannesa Luika (Johannes Luik) un Krišjāņa Elvika darbi veido šīs izstādes scenogrāfiju – no tā, kas pamests, vai tiem, kuri pamesti pēc ceļojuma. Alise Putniņa un Mārja Tenisone (Maarja Tõnisson) caur saviem personīgajiem ķermeņiem ar atkārtojumu palīdzību skaidro, kā prāts un ķermenis ikdienas pārbraucienos savienojas vai atvienojas, kad kaut kas iztraucē mūsu nodomus. Aļona Movko-Megi (Alyona Movko-Mägi) un Madara Gruntmane ir radījušas virkni kustīgu digitālu avatāru, kuri atveido mīlas dzeju lasošus rīdziniekus. Šajos video tie kļūst redzami, tie nav necilvēciski, taču avatāru veidolā arī ne cilvēciski.
Tallinas mākslas halle
Vabaduse väljak 6, Tallinn
“Radio Naba” fotokonkurss “Pagriez pasauli!”
Pieteikšanās līdz 7. novembrim
Atzīmējot “Radio Naba” 20. dzimšanas dienu, ikviens topošais un esošais fotomākslinieks tiek aicināts reflektēt par radio un skaņu pasauli un līdz 7. novembrim pieteikties fotokonkursam, kura tēma šoreiz ir “Pagriez pasauli!”.
Jau 20 gadus “Radio Naba” ēterā dzirdams aicinājums bez saistībām, viltīgu pamudinājumu un varbūt pat izaicinājumu: “Pagriez pasauli!” Konkursa tēmas interpretācija paver ļoti plašas iespējas. Konkursantus aicina darbos radoši paust redzējumu saskaņā ar savu oriģinālo vēstījumu un apspēlēt kādu sev aktuālu motīvu. “Īpaši novērtēsim speciāli šim fotokonkursam tapušus un iepriekš publiski neizstādītus darbus,” atzīmēja konkursa rīkotāji.
Konkurss paredzēts visām vecuma grupām un tajā viens dalībnieks var iesniegt 1–2 fotogrāfijas.
Žūrijas komisiju veido foto un audiovizuālās mākslas pārstāvji – Anna Salmane, Arnis Balčus, Didzis Grodzs, Kristaps Kalns, Madars Štramdiers, Sabīne Moore, Toms Grīnbergs, kuri vērtēs darbus pēc to mākslinieciskās un tehniskās kvalitātes, idejas un atbilstības konkursa radošajai tēmai. Konkursa 20 labākie darbi tiks paziņoti 14. novembrī. Visi 20 žūrijas izvēlētie darbi tiks apbalvoti un piedalīsies ceļojošā fotoizstādē “20x20”, kā arī piedalīsies skatītāju simpātiju balsojumā sabiedrisko mediju portālā LSM.lv. Trīs labāko fotogrāfiju autori iegūs papildu balvas.
Helvija Savicka un Jūlijas Obleitneres izstāde “Laikapstākļu Modifikācijas Institūts”
Galerijā “Māksla XO”
līdz 29. oktobrim
Līdz 29. oktobrim galerijā “Māksla XO” skatāma izstāde “Laikapstākļu modifikācijas institūts”, kas ir Helvija Savicka un Jūlijas Obleitneres kopdarbs. Arhitekti un mākslinieki darbojas starp jaunajiem medijiem, performatīviem darbiem un arhitektūru. Savā darbā viņus interesē liela mēroga teritorijas, cilvēces ģeopolitiskās pēdas, mūsdienu politiskās, ekoloģiskās un pilsētvides problēmas.
“Laikapstākļu modifikācijas institūts darbojas starp lietu un sausumu, starp realitāti un spekulatīvu izdomājumu, cilvēku un vidi. Institūts novēro, pēta un uztrauc. Tas veido dažādus scenārijus un eksperimentus. Scenāriji ietver laikapstākļu manipulācijas iespēju izpēti un no tā izrietošās arhitektoniskās sekas mūsu vidē. Visā pasaulē jau ir meteoroloģiskās stacijas, mākoņu sēšanas vietas un testēšanas vietas, kas nodarbojas ar atmosfēras izmeklēšanu un laikapstākļu manipulācijām. Zinātnieki strādā pie ģeoinženierijas metodēm un liela mēroga iejaukšanās Zemes klimata sistēmā, lai novērstu klimata pārmaiņas. Bet kādas būtu sekas, mākslīgi manipulējot ar laikapstākļiem? Pasaulē ar tehniski konstruētu ekoloģiju, atmosfēras apstākļiem un jau ieprogrammētiem scenārijiem? Un kam būtu spēks noteikt rītdienas laikapstākļus? Laikapstākļu modifikācijas institūts darbojas starp fiktīvo un dokumentālo. Pēc ne tik garām diskusijām pieņēmām lēmumu nelikt references un zinātniskās atsauces. Tāpēc, ka tā tomēr būs pārspīlēta fikcija, zinātnisku pētījumu interpretācija, tai pat laikā perspektīvas projekcija. Laikapstākļu modifikācijas institūts pievēršas sarežģītām mūsdienu tēmām, un tā mērķis ir atspoguļot sociālās, politiskās un ekoloģiskās perspektīvas, izmantojot atvērtu vizuālo stāstījumu. Izstāde sastāv no multimediālas instalācijas, UV digitālās drukas kolāžām un video projekcijām. Izstādes telpa kļūst par laboratoriju, kurā var piedalīties pieredzē, kas apmeklētājiem skaidros mūsu pasaules nākotnes laikapstākļu iespējas,” stāsta izstādes autori.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Izstāde “Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis. 2. daļa”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
līdz 2023. gada 25. februārim
Ludolfs Liberts. Dekorāciju mets J. Mediņa operas “Sprīdītis” iestudējumam Latvijas Nacionālajā operā. Pirmizrāde 06.02.1927. Režisors Fricis Rode. Kartons, tempera. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto
Turpinot stāstu par Ludolfu Libertu, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs nomainījis mākslinieka darbus izstādē “Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis” un līdz 2023. gada 25. februārim muzejā skatāma izstādes 2. daļa. Jaunā dekorāciju un kostīmu skiču atlase ilustrē tās pašas izrādes, par kurām vēstī ekspozīcijas pirmajā versijā jau apkopota informācija. Arī atjaunotajai izstādei ir izvēlēti meti galvenokārt no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, un līdz šim tie nekad nav bijuši eksponēti vai publicēti. Darbu maiņa ir nepieciešama no saglabātības viedokļa, jo grafikai, darbiem uz papīra, ir ierobežots eksponēšanas termiņš.
Art Deco laikmets, kurā iekrita Liberta karjeras uzplaukums teātrī, atrada savu izpaudumu viņa veidotu kostīmu un dekorāciju ornamentālajos motīvos – palmetes variācijās, ģeometriskos rakstos un zigzagos, vertikālo ritmu uzsvērumā, strūklakas straumēm līdzīgu formu ritmos. Tas viss un kontrastainu, spilgtu krāsu košums, zelts radīja izcilu iespaidu. Ludolfa Liberta biogrāfs Jānis Siliņš rakstīja, ka dzirkstošo krāsainību monumentālos mērogos mākslinieks panāca, lietojot “tīras”, nejauktas krāsas: “Podos iejuka kilogramiem koši sarkanā turku bakāna, zilā, zaļā, dzeltenā”. Art Deco stilam raksturīga greznība un šiks atšķīra gan izrādes ar orientālu vai Tālo Austrumu eksotisko vidi (operas “Aīda” (1927), “Turandota” (1930), “Samsons un Dalila” (1931) vai “Sābas ķēniņiene” (1935) u.c.), gan uzvedumus ar latviešu tautiskajiem sižetiem (operas “Vaidelote” un “Sprīdītis” (abas 1927) u.c.).
Ludolfa Liberta noformētie iestudējumi ar lieliem panākumiem tika rādīti Lietuvā un Zviedrijā, bet no 1929. gada viņš strādājis arī kā izrāžu režisors. Mākslinieks sarīkoja personālizstādes Parīzē (1927), Briselē (1929) un Berlīnē (1930) – visur eksponēto darbu vidū bija aplūkojami scenogrāfiju un kostīmu meti.
Izstādes kuratore ir Nataļja Jevsejeva.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs), Rīga
Smiltenē atklāts Luīzes Rukšānes murālis
“Par atcerēšanos”
Septembra izskaņā Smiltenē uz nama Gaujas ielā 1 atklāts Luīzes Rukšānes murālis “Par atcerēšanos”. Mākslinieces gleznojums ir veltījums fotogrāfijai, kas tapusi 1910. gadā un, kurā fiksēta Tepera ezera ainava. Fotogrāfija uzņemta pirms vairāk kā gadsimta un kalpo kā senas realitātes novilkums, kuru māksliniece interpretē, gleznojuma ietvarā ievietojot detaļas, kuras sākotnēji nedz reālajā ainavā, nedz fotogrāfijā nav pastāvējušas.
Māksliniece Luīze Rukšāne vēlās vērst uzmanību uz to, kas pirms simts gadiem bija jauns atcerēšanās veids, bet tagad kļuvis par daļu no tā kā atceramies. Agrākos laikos cilvēkiem mājās varēja būt dažādi formāli senču vai radinieku portreti – gleznas vai fotogrāfijas. Lētā pārnēsājamā kamera nozīmēja, ka ikdienas dzīves pārejošos brīžus – atvaļinājumus, viesības – iespējams pārvērst attēlos un apkopot fotoalbumā. Šis laiks iezīmēja ne tikai jauna fotogrāfijas veida rašanos, bet arī līdz šim nebijušu notikumu atcerēšanās veidu. Ar šo gleznojumu māksliniece Luīze Rukšāne aktualizē un vērš skatītāja uzmanību uz fotogrāfiju kā atmiņu nesēju.
Ventspils muzeja krājuma izstāde “J.F.Tīdemanim-125”
Livonijas ordeņa pilī
Oktobrī Ventspils muzejā par godu ventspilnieka - gleznotāja Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa 125.dzimšanas dienai skatāma neliela izstāde, kurā visi eksponētie Tīdemaņa radītie darbi ir no Ventspils muzeja krājuma.
Jānis Ferdinands Tīdemanis (1897-1964) dzimis 19.septembrī (pēc jaunā stila 1.oktobrī) Ventspilī. Topošais mākslinieks 14 gadu vecumā mūk no mājām un dodas pasaules klejojumus uz kuģiem. Apceļo Ameriku. 1921.gadā iegūst Amerikas pilsonību. No 1922. līdz 1927.gadam studē Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā. 1929.gadā pirmā Tīdemaņa personālizstāde notiek Ventspils 1.pamatskolas telpās, eksponētas tiek 37 gleznas. Šajā pašā gadā Tīdemanis ir arī viens no desmit māksliniekiem, kam tiek piešķirta Kultūras fonda stipendija 500 latu apjomā ārzemju ceļojumam. Arī turpmākajām izstādēm sekojošā desmitgadē mākslinieks katrai izstādei rada vairāk nekā pa 50 darbiem, tomēr II pasaules karš un sekojošais juku laiks arī mākslinieka dzīvē, viņa radošo mantojumu izklīdina pasaulē un no bagātīgā darbu klāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā patlaban ir vairāk kā simts gleznas, bet Ventspils muzeja krājumā – piecas gleznas un vēl pieci darbi grafikas tehnikās. Atpazīstamākais no muzejā esošajiem J.F.Tīdemaņa darbiem ir lielformāta darbs “Bārtiete” (1935).
Līdztekus Tīdemaņa gleznām Livonijas ordeņa pils galerijās skatāmi pirmā mākslinieka vārdā nosauktā mākslas plenēra dalībnieku darbi. Izstādē eksponēts arī mākslas filmas Homo Novus tēla gleznotāja Salutaura tērps no Rīgas Kinomuzeja krājuma.
Livonijas ordeņa pils
Jāņa iela 17, Ventspils
Pirmo reizi pasniegtas Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas 2022
Dzīvojamā māja Kāpu ielā 37 / Arhitektūras biroja GB studio rekonstrukcijas projekts
29. septembrī Jūrmalas kultūrtelpas un vides dizaina centrā noritēja Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas 2022 svinīgā apbalvošanas ceremonija, kurā tika atzīmētas iepriekšējā gadā viskvalitatīvāk atjaunotās, restaurētās un pārbūvētās kultūrvēsturiskās ēkas Jūrmalas valstspilsētā.
No 2021. gadā ekspluatācijā nodotajām 32 uz vēsturisko apbūvi attiecināmām ēkām, tika izvirzīti 15 kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti no kuriem piecus profesionāla žūrijas komisija izvirzīja finālam.
Izvērtējot vēsturiskās ēkas atbilstību oriģinālam, kultūrvēsturiskās substances klātbūtni un kokgriezuma dekoratīvo elementu pielietojumu, žūrija izvēlējās trīs laureātus. Visas šīs atjaunotās ēkas ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.
Pirmo vietu žūrijas kopvērtējumā ieguva dzīvojamās mājas Kāpu ielā 37 rekonstrukcijas projekts, ko izstrādājis arhitektūras birojs GB studio arhitekta Gata Gavara vadībā. 20.gs pirmajā ceturksnī celtajai koka vasarnīcai ir izteiksmīgs, Jūrmalas apbūvei salīdzinoši neraksturīgs būvapjoms. Atjaunošanas un pārbūves procesā precīzi saglabāta apjoma un fasāžu uzbūve un kompozīcija, ko izdevies veiksmīgi savienot ar laikmetīgās arhitektūras formām, harmoniski iekļaujoties pilsētbūvniecības kontekstā.
Ar īpaši rūpīgu attieksmi pret vēsturisko mantojumu un detaļu smalkumu izcēlās dzīvojamās mājas Konkordijas ielā 19 rekonstrukcija, iegūstot 2. vietu. Tās rekonstrukcijas autore ir arhitekte Dzintra Putniņa. Savukārt par trešo labāko tika atzīts 20. gs. 30.gados modernajā funkcionālisma stilā būvētās savrupmājas Bulduru prospektā 124 atjaunošanas projekts. Žūrija atzīmēja, ka arhitektam Andrim Bērziņam izdevies veiksmīgi likvidēt nekvalitatīvās vēlāko gadu pārbūves un ēkas apjomu atjaunot, precīzi saglabājot funkcionālisma stila arhitektūrai raksturīgo kompozīciju un proporcionalitāti.
Visi pirmo trīs vietu ieguvēji saņēma skulptūras, ko speciāli šim konkursam radījusi Latvijas jauno dizaineru apvienība Wild House Company.
Balvu nominācijā Publikas simpātija, kuru noteica JKVDC Facebook sekotāji, ieguva dzīvojamā māja Kaudzīšu ielā 19.
“Ne tikai priedes un jūras tuvums, bet arī Jūrmalas koka arhitektūra veido šīs pilsētas identitāti. Jūrmalas vēsturiskās ēkas papildus estētiskajām kvalitātēm nes sevī arī nemateriālo vērtību. (..) Apzinoties, ka divdesmit pirmā gadsimta cilvēkam ir citas prasības pret dzīves telpu un komforta līmeni, šī unikālās koka arhitektūras saglabāšana kļūst par vēl komplicētāku procesu. Tikai kopā ar zinošiem arhitektiem un atbildīgiem īpašniekiem mēs varam to nosargāt un nodot nākamajām paaudzēm. Tāpēc ļoti novērtējam ēku īpašnieku ieguldījumu un ceram, ka šī balva kļūs par iedvesmu un jaunu kritēriju, kuram līdzināties,” uzrunā klātesošajiem pauda Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra vadītājs Gundars Ūķis.
