Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Sieviete – modelis, tēls. Sieviete – saturs un forma”
galerijā “Daugava”
26.oktobris–26.novembris
Frančeksa Kirke. Trīs grācijas ar maskām. 2008. Audekls, eļļa, 176x156 cm
No 26.oktobra līdz 26.novembrim galerijā “Daugava” būs skatāma jauna izstāde “Sieviete – modelis, tēls. Sieviete – saturs un forma”.
“Viss par izstādi pateikts jau tās nosaukumā. Gadu simtiem sieviete bijusi mākslinieka iedvesmas avots, jau no akmens laikmeta, pirmie mākslas darbi uz alu sienām un arī pirmais tēlniecības darbs Villendorfas Venera – 11,1 cm augstā akmens skulptūriņa , kas atrasta vienā no senākajām kapenēm netālu no Villendorfas Austrijā un radīta aptuveni starp 28 000 un 25 000 gadu pirms mūsu ēras. Izstāde galerijā gan nesniegs tik tālu ieskatu pagātnes mākslā, eksponēti mūsdienu mākslinieku glezniecības, tēlniecības, grafikas darbi: Frančeska Kirke, Normunds Brasliņš, Maija Tabaka, Baiba Vegere, Dace Lielā un vairāki izcili aktu glezniecības paraugi, kuru autores ir mūsu klasiķes Felicita Pauļuka un Biruta Baumane. Sieviete kā mūžīgā tēma, ne tikai modelis, bijusi arī Jāņa Pauļuka un Leonīda Āriņa glezniecībā,” teikts izstādes pieteikumā.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1 (ieeja no Elizabetes ielas), Rīga
Ances Eikenas personālizstāde “Dusi pieglaudies man klāt”
galerijā LOOK!
27. oktobris–19. novembris
No 27. oktobra līdz 19. novembrim galerijā LOOK! būs skatāma Ances Eikenas otrā personālizstāde “Dusi pieglaudies man klāt”.
Izstāde ir kā veltījums laika posmam no piedzimšanas līdz pieaugšanai, ar domu, ka dažkārt, lai dzīvē tiktu uz priekšu, ir jādodas atpakaļ uz pašu sākumu, lai meklētu atbildes un mierinājumu par lietām, kas gadījušās pa ceļam. Ir zināms, ka mūsu dzīves pirmie gadi ietekmē visu atlikušo dzīvi. Māksliniece atgriežas pašas bērnībā caur stāstu par saviem gleznojumiem trīs gadu vecumā – akvareļiem, kur sajauktas visas krāsas, kam pati tolaik devusi nosaukumu “Melnais sviests”. Izstādē tie pārtop par portretu neatklātajam un nesaprotamajam mūsu pagātnēs un tagadnes prāta procesos. Gan trīsgadīgās, gan divdesmitpiecgadīgās Ances “Melnā sviesta” gleznojumi ir par pilnas emociju gammas jušanu un sajūtu haosu, ko dažkārt, vienkārši cilvēkam esot, grūti sevī pieņemt, bet tomēr ļoti vajag.
Izstāde “Dusi pieglaudies man klāt” ir mīlestības pilns aicinājums savam iekšējam bērnam un tajā pat laikā arī nebijusi miera sajūta, ko šogad devis laiks dzīvojot laukos. “Ikdienu pavadot tuvāk dabai, mežā un pļavā piedzīvoju kaut ko lielu, siltu un neaptveramu. It kā pati Meža māte aicina sev pietuvoties, apgulties un ierakties mitrajā zemē, lai savienotos ar visa dzīvā spēku. Un tad es pārvaru bailes ieiet mežā tumsā. Mani nebaida tas, ko sastapšu savā ceļā, jo visu, kas kādreiz varētu būt trūcis, varu sev iedot arī pati. Māju un drošības sajūtu, mierinājumu, iedrošinošus vārdus. Ir tikai jādomā, kur mazo sevi sastapt,” stāsta māksliniece.
Viens no veidiem, kā terapijā iespējams mēģināt sastapties ar savu “iekšējo bērnu” ir caur ķermeniskām pieredzēm. Uz ko līdzīgu, izstādes apmeklētājiem, mijiedarbojoties ar telpu un mākslas darbu, aicina arī Ance. Atgriezties savā sākumā, lai meklētu ceļu uz dziedinājumu. Sirdī samīļot sevi bērnībā. Instalāciju papildina šūpuļdziesma pieaugušam cilvēkam, ko īpaši izstādei radījusi Līva Vilnīte – Panteļējeva.
Ance Eikena (bij.Vilnīte,1997) ir jaunās paaudzes māksliniece, kura nesen absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Pēdējos gados sevi pieteikusi ar dažādiem tēlniecības darbiem, vides objektiem, instalācijām un performancēm. Ances pirmā personālizstāde “Dievs Tēvs Debesīs” nominēta Purvīša balvai 2023.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Madaras Gulbis izstāde “Dabas skati”
Galerijā “Rāmis”
27. oktobris–22. novembris
Madara Gulbis. Meditācija sarkana. 100x120 cm. 2020
No 27. oktobra līdz 22. novembrim galerijā “Rāmis” būs skatāma Madaras Gulbis izstāde “Dabas skati”.
“Reizēm domāju, cik labi, ka viss rit savu gaitu, viss kārtojas savā ritmā un secībā. Šo to mēs saprotam, daudz ko nē.
Apkārt esošais ir kā pamests dārzs, kas dzīvo savu dzīvi tālāk, kaut dārznieks aizgājis. Viss turpina augt un veidoties, dārzā top sava, noslēpumaina dzīve. Un tā tik liekas, ka šajos dārza džungļos ir haoss. Protams, savā vaļā šeit atstāts viss...
Par to dienas un laika daļu, kurš ir pats par sevi, par esošo, dabisko, nejaušo, savvaļo, par to visu ir manas gleznas. Protams, ar manu sajūtu, saprašanu, redzējumu…Dabas skati ap mums,” par izstādi stāsta Madara Gulbis.
“Mana glezniecība ir dabas atdarināšana, dabas imitēšana, bet ne kopēšana. Viss ir noskatīts, sajusts un saprasts dabā – kāda īpaša brīža, kāda skata, vienas sajūtas it kā fragments. Šeit es domāju dabu, vidi, visu to, kas ikdienā ir ap mums. Vidi, kurā notiek mūsu dzīves,” māksliniece papildina.
Galerija RĀMIS
Satiksmes iela 3, Rīga
Piecas jaunas izstādes
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
28. oktobris, 2022–19. februāris, 2023
No 28. oktobra līdz 2023. gada 19. februārim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs skatāmas piecas jaunas izstādes, kas iezīmē Austrumeiropas kultūras telpai kopīgās norises laikmetīgajā mākslā.
Savdabīgs ir Ukrainas mākslinieka Koļas Novikova projekts – retrospektīva “Nepanesamā atklātība: ģēnijs un dumpinieks Koļa Novikovs”, kas paver talantīgā un dumpinieciskā mākslinieka dzīves un daiļrades lappuses. Tajās vērojama spēcīga folkloras klātbūtne, kā ar dziļas zināšanas par senajām kultūrām un mītiem.
Daudziem Nikolaja Novikova dzīvesstāsts šķiet teju vai piedzīvojumu romāna cienīgs. Kā vientuļš, dumpiniecisks ģēnijs, īsta Odesas leģenda un sava laika simbols Nikolajs Novikovs dzīvoja pasaulē, kur izmisīga mīlestība un galēja norobežošanās saplūda vienā. Pētniekiem bija jāpieliek lielas pūles, lai savāktu kopā atsevišķus biogrāfijas fragmentus un stāstus, kas vēstī par mākslinieku ar smagu likteni – cilvēku, kurš dzīvoja pilnīgā ‘pagrīdē’ un spēja saglabāt sev tik dārgo neatkarību, lai tur vai kas.
Koļa nekad netika sapņojis kļūt par leģendāru bezpajumtnieku. Viņš gribēja būt mākslinieks un tas arī kļuva – brīvs radošs gars ar transformējošu ietekmi uz sabiedrības apziņu.
Misticisms un kultūrvēstures nospiedumi laikmetīgā izpausmē caur minimālismu pieejā materiālam burtiski izgaismojas poļu mākslinieka Jaroslava Perško izstādē “Titāni dejo”. Autors eksperimentē ar gaistošām neona gaismām. Neona instalācija ir autora komentārs par gaismas matēriju un tās iespējām telpisku formu izbūvē. Kā atzīst pats mākslinieks, izstādes koncepts runā par telpas fizisko uztveri caur cilvēka maņām un gaismas fenomena materiālajām īpašībām, kuras piedzīvojam ne tikai ar redzi, bet gan kā vispārķermenisku pieredzi.
Ar neona gaismām Jaroslavs Perško strādā kopš 2014. gadā. Viņa mākslas matērija dinamiski cirkulē cauruļveida gaismas ķermeņos un atgādina pulsējošas asinis, kas tiek asociētas ar dzīvību un radošo enerģiju.
Projektu kūrē poļu mākslas kritiķe un kuratore Eulālija Domanovsa.
Otrs poļu kuratores projekts ir vienpadsmit mākslinieku izstāde “Jaunais garīgums”, kas raisa pārdomas par sakrālu pieredžu nozīmi radošā praksē, ar tām saprotot personiskus un intīmus pārdzīvojumus un mūsos apslēpto iekšējo spēku. Šajā skatījumā uz garīgumu būtisku lomu spēlē maņas un psihogarīgi vingrinājumi. Cilvēka ķermenis tiek uztverts kā trauks, kas pilns ar iekšējām garīgām nojēgām, un kā gara radošās jaudas izpausme.
Izstādei atlasītie darbi skar dažādas tēmas, demonstrējot jaunā garīguma fenomena plašo saturisko spektru – no jaunām reliģijām vai filozofiskām sistēmām caur ekoloģiju un atgriešanos pie dabas līdz alternatīviem pasaules apdzīvošanas un uztveres veidiem. Daži darbi ir radīti īpaši izstādei Rotko centrā.
Iztsādē piedalās Pāvels Dudko, Jaceks Jaģeļskis, Ida Karkoška, Daniels Koņušs, Katažina Kšikavska, Rišards Lugovskis, Malgožata Ņedzeļko, Pāvels Novaks, Justina Solomjanko, Iza Taraseviča un Katažina Zablocka.
Izstāžu sezonu kuplina igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa personālizstāde “Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē”. Mākslinieks meklē “atbildes” uz cilvēces mūžīgajiem jautājumiem par to, kas gaidāms viņpus šīszemes esības sliekšņa, un apkopo savas pārdomas par nāves neizbēgamību. Izstāde vizualizē autora personīgo ceļojumu – no bailēm nezināmā priekšā līdz pieņemšanai, ka viss ir iespējams.
Igauņu mākslinieks Sanders galvenokārt pazīstams ar savām smalki izstrādātajām keramikas skulptūrām. Starp saviem galvenajiem iedvesmas avotiem mākslinieks ierindo nepiedienīgus jokus, konspirācijas teorijas, psihodēliju, bērnības maldus, dzīvi un nāvi, reliģiju un nejaušas domas, kas ienāk prātā, mazgājoties dušā.
Citi sajūtu tvērumi rodami Alekseja Naumova personālizstādē “Toponīmi”, ierindojot krāsu un košumu starp raksturlielumiem, kas ir klātesoši ikkatrā Alekseja Naumova darbā, neatkarīgi no plašās ģeogrāfijas un konkrētās vietas, kur mākslinieks pabijis un gleznojis savā iecienītajā alla prima tehniskajā pieejā.
Burano, Venēcija, Pekina, Florence, Lisabona, Porto, Vīne, Ņujorka, Ankara, Kannas, Ikšķile, Liepāja, Daugavpils… vietas, kur būts, sajusts un gleznots; vietvārdi, jeb toponīmi, kuri nosaukumos paskaidro katras ainavas ģeogrāfisko telpu.
Kā pasaules ainavu virtuozam vispirms māksliniekam ir būtiska kadra burvības tveršana un, kā bieži ironizē pats gleznotājs, tā tūlītēja “uzkrāsošana”, nododot konkrētas vietas smaržu un garšu, noskaņu, gaismu un tik būtisko krāsu.
Jaunajiem projektiem līdzās vēl joprojām skatāma Starptautiskā glezniecības simpozija “Mark Rothko 2022” desmit dalībnieku grupas izstāde.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Izstāde “Padegs. Suta. Vidbergs”
Liepājas muzejā
28. oktobris, 2022–6. marts, 2023
No 28. oktobra līdz 2023. gada 6. martam Liepājas muzeja anfilādē būs skatāma izstāde “Padegs. Suta. Vidbergs” – trīs izcilu Latvijas starpkaru perioda mākslinieku – Kārļa Padega, Romana Sutas un Sigismunda Vidberga grafikas darbu izstāde.
Izstādē “Padegs. Suta. Vidbergs” Liepājas muzeja anfilādē būs apskatāmi ap 60 grafikas oriģināldarbu, kas lielākoties tapuši starpkaru periodā – laikā, kad visi trīs autori pilnveidoja savus mākslinieciskos rokrakstus, kādus tos pazīstam mūsdienās. Visiem trim māksliniekiem kādā dzīves posmā bija raksturīgi provocēt tikumīgas un pilsoniskas sabiedrības sašutumu. Viņi centās lauzt stereotipus un aicināja mainīt auditorijas priekšstatus par pareizām un atzītām vērtībām mākslā.
Izstādes iekārtojums tiek veidots sadarbībā ar mākslas centru “Zuzeum”. Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Laura Briede, scenogrāfs – Andris Konošonoks.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospektā 16/18, Liepāja
Jūlijas Eresko personālizstāde “SOS. Life matters”
Mākslas galerijā MuseumLV un Kultūras centrā Grata JJ
28. oktobris, 2022–11. janvāris, 2023
No 28. oktobra līdz 2023. gada 11. janvārim mākslas galerijā MuseumLV un Kultūras centrā Grata JJ būs skatāma Jūlijas Eresko personālizstāde “SOS. Life matters”.
“Nenoraidot Tagadni, neveidojot jaunu realitāti, es aicinu ielūkoties ticamā Nākotnē un novērtēt zaudējumu – tās civilizācijas unikalitāti, kura radījusi zinātni un reliģiju, mākslu un medicīnu, tehnoloģijas un sportu... Civilizācijas, kuras pastāvēšana šobrīd lielā ātrumā tuvojas nepārdomātas pašiznīcības solim.
Es piedāvāju veidot savu viedokli par katra cilvēka dzīvības vērtību, par mūsdienu civilizācijas eksistences vienreizīgumu un sasniegumiem, un, balstoties uz pieredzi un pagātnes mantojumu, izvēlēties virzību uz dzīvību. Katrai dzīvībai ir nozīme. Ikvienai dzīvei ir vērtība. Any life matters now,” izstādi piesaka Jūlija Eresko.
Jūlija Eresko mākslas izglītību ieguvusi Bostonas Mākslas institūtā, kā arī Rīgas Dizaina koledžā un Britu Mākslas akadēmijā Romā glezniecības un grafikas specialitātē. Viņa strādāja vizuālās mākslas jomā, kā arī izstrādāja interjera dizainu, mēbeļu dizainu. Piedalījusies daudzās izstādēs gan Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, gan ārpus Latvijas. 2017. gadā Rīgā un Šveicē nodibinājusi kultūras centru Grata JJ un galeriju MuseumLV, bet 2018. gadā – Grata Art Foundation.
Mākslas galerija MuseumLV / Kultūras centrs Grata JJ
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Ievas Epneres īsfilmu cikls “Dzīvo atmiņu jūra”
VV Foundation PAiR rezidencē Pāvilostā
29. oktobrī
29.oktobrī plkst. 19.00 , VV Foundation PAiR rezidencē Pāvilostā būs iespēja noskatīties Ievas Epneres īsfilmu ciklu “Dzīvo atmiņu jūra”.
Interesējoties par dalījumu draugs-ienaidnieks, savējais-svešais, dalībnieks-vērotājs, Ieva Epnere darbu ciklā “Dzīvo atmiņu jūra” pievēršas padomju mantojuma fiziskajām liecībām un to psiholoģiskajiem nospiedumiem cilvēku dzīvē. Par teritoriālo un saturisko ietvaru Epnere izvēlējusies Latvijas Rietumu robežu – Baltijas jūras Austrumu piekrasti, visos laikos simboliski un politiski uzlādētu joslu, kas reiz bijusi vienas varas galējā Rietumu robeža, bet šobrīd ir citas zonas Austrumi. Balstoties personiskajā pieredzē, izpētē, apstākļu sakritībās (satiktie cilvēki, atklātie fakti, u.c.) un sarunās Epneres filmas “Dzīvo atmiņu jūra” pamattēma ir identitātes nepastāvības jautājums. Reaģējot uz sabiedrības attīstības procesiem postpadomju Latvijā, māksliniece pēta, kā darbojas cilvēka individuālā atmiņa un kāda ir tās nozīme kolektīvās atmiņas konstruēšanā; kā reiz piedzīvotais nevēlamais tiek atgrūsts un kā cilvēks, kurš audzis un lielāko mūža daļu dzīvojis un strādājis vienā režīmā, spēj vai nespēj sadzīvot ar jauno situāciju un iekļauties tajā. Daļa īsfilmu cikla varoņu ir Pāvilostas iedzīvotāji.
“Dzīvo atmiņu jūras” operatore ir Baiba Kļava. Skaņas režisors ir Ernests Ansons.
VV Foundation PAiR rezidence
Ernesta Šneiderea laukums 11, Pāvilosta
Izstāde “Liepājas operai – 100”
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”
29. oktobris, 2022–15. janvāris, 2023
Ēvalda Dajevska dekorāciju mets baletam “Korsārs” (1941). Liepājas muzeja krājums
No 29. oktobra līdz 2023. gada 15. janvārim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” ” mākslas telpā Civita Nova būs skatāma izstāde “Liepājas operai – 100”, ko veidojis Liepājas muzejs sadarbībā ar SIA “Lielais Dzintars” un Liepājas teātri.
1922. gada 15. augustā diriģenta Arvīda Pārupa un direktora Ernesta Ekšteina vadībā Liepājas teātra ēkā darbību sāka Liepājas latviešu dramatiskās biedrības atbalstītā Liepājas opera. 22. septembrī ar Šarla Guno operas “Fausts” iestudējumu Viljama Bēkera un Iļjas Risa režijā opera vēra durvis skatītājiem.
Liepājas opera deva iespēju tikt pie vārda jauniem, spējīgiem māksliniekiem, kas vēlāk bieži atgriezās Liepājā un dziedāja izrādēs jau kā nacionālā un pat Eiropas līmeņa solisti. Liepājā vienmēr labprāt viesojušies augsti profesionāli mākslinieki no visas pasaules – solisti, mūziķi, diriģenti. Repertuārā bijušas gan pasaules klasiķu operas, operetes un baleti, gan oriģināldarbi. Liepājas operā savu talantu izkopa izcili scenogrāfi, uz operas skatuves tika izkoptas Latvijas muzikālās un vokālās tradīcijas.
Pagājušā gadsimta operas mākslas kā kultūras parādības sajūtu izstādē atklāj vēsturiskie tērpi, jo īpaši Amandas Libertes-Rebānes skatuves ietērps Karmenas lomai, kura repliku pēc Ludolfa Liberta skices veidojusi māksliniece Dzintra Džeriņa un autentiski skaņu faili, kuros varēs sadzirdēt operdziedātājus Adu Benefeldi, Marisu Vētru, Arturu Priednieku-Kavaru, Ādolfu Kaktiņu un Amandu Liberti-Rebāni. Tāpat, nonākot ekspozīcijā, apmeklētajiem būs iespēja aplūkot dekorāciju metus, skices, nošu partitūras, programmiņas, kā arī tā laika skatuves mākslinieku un operas apmeklētāju aksesuārus.
Izstādes scenogrāfiju veido mākslinieks Kristians Brekte, koncepciju – Dr. art. Vēsma Lēvalde.
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Starptautiskais fotogrāfijas simpozijs “Egona Spura ceļš”
Ogres Centrālajā bibliotēkā
29. oktobrī
Elza Neimane. No kolekcijas “Ceļojuma piezīmes”
29.oktobrī Ogres Centrālajā bibliotēkā no plkst. 11.00 notiks starptautiskais fotogrāfijas simpozijs “Egona Spura ceļš”. Uz simpoziju, kas notiek jau 12 gadus, atbrauc fotogrāfi no visas Latvijas un kaimiņvalstīm. Egons Spuris (1931-1990) ir izcils fotogrāfs, kura darbi iekļauti Latvijas kultūras kanonā. Ar Ogri viņa vārdu saista ilggadēja foto kluba “Ogre” vadīšana no 1975.-1990.gadam, kad Ogrē tikās fotogrāfi, kuru darbi tagad veido Latvijas fotogrāfijas klasiku.
Simpozijs katru gadu iepazīstina ar Latvijas un kaimiņvalstu fotogrāfu veikumu. Tie ir dažādu paaudžu pārstāvji - gan pazīstami meistari, gan mazāk zināmi autori, kuriem tā ir pirmā publiskā uzstāšanās. Simpozijs ir iespēja tikties klātienē, uzdot jautājumus un diskutēt. Šogad par starptautiskus panākumus guvušo Amerikas latviešu fotogrāfu Ulvi Albertu stāstīs Toms Zvirbulis, mākslas galerijas “Birkenfelds” direktors. Pēteris Korsaks, fotogrāfs un vēsturnieks, stāstīs par latviešiem kara foto reportieriem pirmajā un otrajā pasaules karos. Andrejs Grants iepazīstinās ar neformālas analogās fotogrāfijas entuziastu grupu, kurus vieno kādreizējas mācības Tehniskās jaunrades namā “Annas 2” - Nicole Lee Zvaigzne, Jana Petkus, Elza Neimane, Arnis Vuškāns un Paulis Jakušonoks. No Igaunijas Ogrē viesosies māksliniece un fotogrāfe Kaisa Eiche ar prezentāciju “Ciemats bez sievietēm un citi stāsti”. Lietuvu pārstāvēs Mindaugs Kavaļausks, kura projektos “A-SPOT” un ”Laipni lūdzam Lietuvā skati” ir arī kāda saistība arī ar Latviju. Būs skatāmas arī vairākas foto kluba “Ogre” autoru izstādes.
Ogres Centrālā bibliotēka
Brīvības iela 35, Ogre
Ivara Pommera glezna “Jānis Lustiķis”
Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā izstāžu vietā NAGLA
līdz 10. novembrim
Ar glezniecības apakšnozares 3. kursa studenta Ivara Pommera gleznas “Jānis Lustiķis” atklāšanu, Latvijas Mākslas akadēmijā ir atvērta jauna izstāžu vieta NAGLA.
Darbā redzamais vīrieša portrets ir Ivara Pommera vectēvs Jānis Lustiķis un tas veidots klājot upeņu sulu uz cukurgraudiem. Darbu iedvesmojis atgadījums, kad vecaistēvs bija devies uz Rīgu, lai pārdotu ģimenes salasītās upenes. Par nopelnīto naudu bijis jāiegādājas cukurs, taču vecaistēvs tā vietā iemīlējies kādā gleznā, un cukura vietā mājās pārvedis to. Tas ir stāsts, kas atgādina, ka pāri loģiskajām un fiziskajām vajadzībām stāv, kas vairāk –, kāda iekšēja sajūta, ko grūti nosaukt vārdos.
Darbs būs aplūkojams līdz 10. novembrim, darba dienās, LMA ēdnīcas “Gardā Pupa” telpās, akadēmijas pagrabstāvā.
Iniciatīva – NAGLA ir Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības apakšnozares domubiedru rīkots pasākums, kas radīts ar mērķi izcelt studentu glezniecības jaunradi, uzrādot šīs mākslas pamatdisciplīnas laikmetīgo fleksibilitāti. NAGLA būs vieta drosmīgiem darbiem, aktuāliem jautājumiem un degsmē balstītās idejās, kuras radušas izpausmi glezniecībā.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Tradicionālā Talsu mākslinieku-novadnieku izstāde
Talsu novada muzejā
līdz 27. novembrim
Līdz 27. novembrim Talsu novada muzejā ir skatāma tradicionālā Talsu mākslinieku-novadnieku izstāde, kura tiek rīkota Talsos kopš 1929. gada.
Šogad izstādē piedalās 34 autori no Talsu un Ventspils novadiem, Rīgas, Siguldas, Jelgavas un Liepājas. Talsinieki ir ne tikai ekspresīvi pārliecinoši gleznotāji, viņi darbojas arī telpisku objektu un instalāciju laukos: Laura Feldberga paguva no Ņujorkas atvest savu telpas instalāciju “Drošā vieta”, bet Gunas Millersones un Andra Vītola kopdarbs “Bebru ligzda” veidosies lēnām: katru nedēļas nogali tas tiks papildināts ar jauniem elementiem.
Šajā izstādē iespējams iepazīties ar Talsu puses jaunajiem māksliniekiem, kuri aktīvi piedalās mākslas notikumos Rīgā un ārpus Latvijas, viņi ir pamanīti un novērtēti. Tie ir keramiķi Kristīne Niedrāja, scenogrāfe un grāmatu dizainere Evija Pintāne, tēlnieks un arī gleznotājs Kristaps Andersons, tekstilmāksliniece un gleznotāja Kristīne Rublovska.
Kā jau daudzus gadus, šo izstādi kuplina gleznotāja Tatjana Krivenkova, fotogrāfs Atis Ieviņš un Jelgavas māksliniece Lolita Zikmane.
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Izstāde “Skatiens”
Ojāra Vācieša muzejā
līdz 3. decembrim
Ojāra Vācieša muzejā aplūkojama muzeja 30 gadu jubilejai veltīta izstāde “Skatiens”, kurā eksponēti vairāk nekā 10 mākslinieku gleznās, grafikās, animācijās, pat vārda mākslā un citās tehnikās veidoti Ojāra Vācieša portreti.
Izstādē “Skatiens” aplūkojamas Ritas Valneres, Ulda Zemzara, Andreja Bovtoviča gleznas, Vijas Mikānes un Jāņa Strupuļa medaļas, Jāņa Reinberga, Oto Medņa, Leas Aranovas grafikas, Rūtas Švalbes un Maijas Purgailes tekstīlijas, Laimas Eglītes zīmētais tēls režisores Rozes Stiebras pilnmetrāžas animācijas filmai “Kabata”. Izstādes darbu kolekcijā arī ietilpst muzeja pagalmā stāvošais granīta stabs – Ojāra Feldberga veltījums dzejniekam “Verstes stabs tautas sirdsapziņā” uzstādīts 1990. gadā un ir kā liecinieks muzeja nepārtrūkstošajam darbam, apmeklētāju, skolu jaunatnes, dzejas mīļotāju un Ojāra Vācieša daiļrades pētnieku ceļam uz muzeju.
“Dažus no darbiem dzejnieks ir saņēmis kā dāvinājumu, citi tapuši kā laikabiedru redzējums. Un ir portreti, kas jau ir uz vai pēc robežsķirtnes – mūžs,” stāsta izstādes kuratore Dace Micāne-Zālīte.
Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne izstādes anotācija raksta: “Tas aizvien ir klātesošs. Laikā un telpā. Retajās tikšanās reizēs. Arī tagad, cauri gadiem tik pavadošas, saudzējošas, uzmundrinošas, piepildītas, minamas, biklas un labu vēlošas acis, plaukstas, sirds atvērtība līdz trīsām un spēku atjaunotnei. Varbūt katrā no mums. Vakardienā un nākamībā. Izstāde kā pieteikums satikt Dzejnieka acis. Ar tām ielūkoties savā esībā, Mārupītes plūdumā, laikmeta pretrunās.”
Izstādes darbu kolekcija papildināta ar mākslas darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Rakstniecības un Mūzikas muzeja, kā arī tēlnieku Vijas Mikānes un Jāņa Strupuļa veidotās medaļas no mākslinieku privātkolekcijām.
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga
Elzas Ozolas izstāde “Trauksmes vārti”
RIXC galerijā
līdz 10. decembrim
Elza Ozola. Trauksmes vārti. 2022
Līdz 10. decembrim RIXC galerijā norisinās Elzas Ozolas izstāde “Trauksmes vārti”. Informācijas pārbagātības laikmets ietekmē cilvēka spēju uztvert un atpazīt, kura informācija būs noderīga turpmākajā dzīvē un kura tikai vēl vairāk piegružo prātu ar nevajadzīgas informācijas slāni.
Trauksmes sauciens pārpildītam prātam ir pirmais solis un motivācija apzināti atbrīvoties no liekā, kvalitatīvi apstrādāt esošās domas, emocijas, sajūtas un, sadarbojoties ar savu zemapziņu, vadīt savu dzīvi apzinoties, kā patērētā informācija iespaido mūsu lēmumus un veido katra personīgo attieksmi pret dzīvi.
Izstādē ir apskatāma mākslinieces veidota virtuālā vide - ar LIDAR ieskenētas privātās telpas, kuras sadalītas pa detaļām un pārkompozētas jaunā struktūrā, kurā ir attēlota hibrīdrealitāte, kurā jau dzīvojam un cilvēka mentālā telpu, kas ir pārsātināta ar visdažādāko informāciju no ikdienas dzīves.
Skaņas plaknē savienoti audio ieraksti no dažādām vidēm un elektromagnētisko lauku skaņas, kuras cilvēka dzirdei bez palīglīdzekļiem nav dzirdamas, tomēr vienmēr ir klātesošas, vēl vairāk izceļot apkārt esošo (pat nenojaušamo) troksni.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Izstāde “Rebel Rebel / Kuš! 15 gadi!”
Kuldīgas Mākslas namā
līdz 23. decembrim
Atzīmējot Latvijas komiksu izdevniecības “Kuš!” 15 gadu jubileju, izstāde, kas šī gada vasarā tika atklāta LOW galerijā, tagad līdz 23. decembrim ir skatāma Kuldīgas Mākslas namā.
Izstādi piepilda lokālo un starptautisko mākslinieku izlase, kuri ar ko Kuš! ir sadarbojušies vairāku gadu garumā – Disa Valandere (Zviedrija), Indre Svirplīte (Lietuva), Samplerman (Francija), Tara Būta (ASV), Anna Malicka (Latvija), Mārtiņš Zutis (Latvija), Zodi Burke (ASV).
Pateicoties aktīvai darbībai, izdevniecība Kuš! 15 gadu pastāvēšanas laikā ir rūpējusies par komiksu un ilustrāciju kultūras attīstību Latvijā, rūpīgi kopjot lokālos talantus Latvijā un ārpus tās.
Izstādi papildinās izglītības programma (izglītojošas tūres un komiksu darbnīcas gida vadībā) bērniem, jauniešiem un ģimenēm, kuru iespējams apmeklēt līdz 26. novembrim.
Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga
Labākā jaunā Latvijas fotogrāfe – Elizabete Eglinska
20. oktobrī “M/Darbnīcā” norisinājās FK Balvas fināls, kurā tika noskaidrots labākais jaunais Latvijas fotogrāfs. Žūrija, kuras sastāvā darbojās mākslas kritiķe Santa Hirša, “M/Gallery” vadītāja Elizabete Dimante, “M/Darbnīcas” projektu vadītāja Emīlija Paula Andersone un žurnāla “Foto Kvartāls” galvenais redaktors Arnis Balčus, par FK Balvas uzvarētāju izvēlējās Elizabeti Eglinsku.
Elizabete Eglinska (2002) ir no Liepājas, mācījusies foto dizaina nodaļā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, šobrīd studē scenogrāfiju Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņas foto sērija “Genovefa” sastāv no kino estētikā ieturētiem pašportretiem, kas atspoguļo ainas no Elizabetes vecvecmāmiņas Genovefas dzīves. Par pamatu saturam un tēlam izmantots ģimenes foto albums un Genovefas dienasgrāmata, kas sarakstīta no 1954.–1959. gadam. Fotostāsta darbība risinās 1957. gada 1. janvārī, balstoties uz ierakstu dienasgrāmatā, kurā teikts: “Ko darīt? Ko darīt? Ko darīt? Ko darīt?”. Tajā tiek attēlota Genovefas nelaimīgā laulība ar vīru Ignatu Muižnieku, Padomju Savienībā atzītu dzejnieku un komunistiskās partijas biedru.
“Konkursa uzvarētāja Elizabete Eglinska savā foto sērijā radījusi daudzslāņainu stāstu, performatīvi iedzīvinot melnbaltās fotogrāfijās savas vecmammas rakstītās atmiņas. Tas ir jūtīgs un vizuāli kinematogrāfisks skatījums uz padomju perioda vēsturi, atsedzot Latvijas mākslā reti aktualizēto padomju sievietes pieredzi, iekšējo dzīvi. Lielākā daļa FK Balvai pieteikušos autoru fotogrāfijā interesē ikdienišķi privātais, dominē vizuālās dienasgrāmatas un mirkļa impresijas. Elizabete atšķiras ar savu interesi par sarežģītākiem naratīviem un spēju tos izteikt izteiksmīgā attēlu valodā,” saka žūrijas locekle Santa Hirša.
Elizabete balvā iegūst iespēju nākamgad sarīkot personālizstādi “M/Gallery”, dāvanu karti no Baltijas Foto servisa 150 EUR vērtībā, kā arī darbu publikāciju Foto Kvartālā un jaunākās “Kultkom” fotogrāmatas.
Žūrija īpaši uzteica arī Anetes Araminas pašportretu sēriju “Ķermenis ir pametis ēku” un Līgas Stibes fotomontāžas sērijā “Neidentificēts”. Skatītāju simpātiju balvu ieguva Renāte Žamaite par provokatīvo fotostāstu “Right next to us”. Kopumā balvai pieteicās 50 fotogrāfi, bet finālā tika 10 – Anete Aramina, Anete Atvare, Elizabete Eglinska, Inga Pizāne, Jevgēnija Frolova, Kaspars Zborovskis, Laima Skrīvele, Līga Stibe, Nellija Daņiloviča un Renāte Žamaite.
Ādažos tapis Ances Eikenas sienas gleznojums “Tādi kā radi”
Ziedoņa klase un Fonda “Mākslai vajag telpu” pagājušās nedēļas izskaņā atklāja īpaši Ādažiem veltītu murāli “Tādi kā radi” uz Ādažu vidusskolas sporta centra fasādes. Murāli veidojusi māksliniece Ance Eikena. Viņa iedvesmojusies no Ādažu novada ģerboņa, kurā attēlots aizsargājamais augs – Dortmaņa lobēlija (Lobelia dortmanna). Murālis “Tādi kā radi” ir par to, ka gluži kā augi dabā, ģimenes var būt ļoti dažādas un tās visas ir pilnīgas un visas ir svarīgas.
Par sienas gleznojuma ideju māksliniece stāsta: “Mani ļoti aizkustināja ideja par šādu ģimenes simbolu, taču domāju, ka mums katram ir zināms, ka dzīve ne vienmēr ir tik vienkārša un ģimene nāk visdažādākajās formās un veidolos. Diemžēl, dažkārt mazajam pumpuram ir jāizaug daudz agrāk un jāmācās parūpēties par sevi pašam, bez vecāku siltuma un rūpēm. Dažkārt vecāku vietā ir vecvecāki, krustvecāki, draugi. Bērni var būt adoptēti un vecāki var būt šķīrušies. Es domāju, ka pasaule būtu stipri labāka vieta, ja jau kopš agra vecuma mums mācītu būt iecietīgākiem un pieņemt atšķirīgo, jo bez tā vispār pasaule nevar uz priekšu doties. Šis pieņemšanas jautājums ir ļoti aktuāls tieši pusaudža gados, kad dažkārt ir grūti pieņemt pašam sevi, jūties neiederīgs. Arī man pašai skolas gados bijuši mirkļi, kad salīdzinu savu ģimeni, kurā vecāki šķīrušies, ar to “ideālo” modeli, kas attēlots ģērbonī, taču pats svarīgākais taču ir tas, ka kāds Tevi mīl – arī tāda ģimene, kur bērnus audzina viena pati mamma ir pilnvērtīga. Dažādie un varbūt brīžiem nepareizi šķietošie lobēlijas ziedu attēlojumi murālī simbolizē dažādos ģimenes modeļus. Tie aug blakus pavisam dažādi, bet katrs ir pieņemams, pietiekams un vērtīgs,” stāsta Ance Eikena.
ASV nodibināts ziedojumu fonds Latvijas kultūras organizāciju atbalstam
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. 2016. Foto: Norbert Tukaj
Amerikas Savienotajās Valstīs dibināta jauna organizācija, lai pievērstu uzmanību un veicinātu atbalstu Latvijas mākslas muzejiem. Tās dibinātāji – māksliniece Vija Celmiņa, Latvijas goda konsuls Vermontas štatā Daris Dēliņš un Latvijas goda konsuls Filadelfijā Džons Medveckis.
Fonda “American Friends of the Latvian National Museum Inc.” (“Latvijas Nacionālā mākslas muzeja amerikāņu draugi”) darbības mērķis ir sekmēt un organizatoriski virzīt ASV tautiešu uzmanību un finansiālo atbalstu Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM) un līdzīgām iestādēm Latvijā, lai tās krātu, saglabātu un izstādītu mākslas darbus ar vēsturisku, akadēmisku un māksliniecisku nozīmi Latvijas kultūrtelpai.
Fonda vadītājs, Latvijas goda konsuls Vermontas štatā Daris Dēliņš atklāj: “Ideja mūsu organizācijai radās nejauši pie pusdienu galda Ņujorkā, Vitnijas muzejā pirms dažiem gadiem, kad viesojās Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde. Māksliniece Vija Celmiņa un Latvijas goda konsuls Filadelfijā Džons Medveckis jautāja: “Kāpēc mums ASV nav iespēja ziedot Latvijas muzejiem un atbalstīt to darbību, kolekciju papildināšanu, kā arī sniegt atbalstu Latvijas māksliniekiem?” Visi paskatījās uz mani, un es teicu: “Protams, mēs noteikti varam šādu organizāciju dibināt!” Tagad, divus gadus vēlāk, pateicoties Džona Medvecka un Vijas Celmiņas finansiālajam atbalstam, organizācijas dibināšanas darbi ir pabeigti, un tā sāk vākt ziedojumus.
LNMM direktore Māra Lāce saka: “Mēs esam gandarīti par šādas organizācijas izveidi. Atbalsts, ko tā varētu sniegt, būs būtisks ieguldījums Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pilnvērtīgā darbībā krājuma papildināšanā, pētniecībā un izstāžu organizēšanā. Esam pateicīgi fonda izveidotājiem un atbalstītājiem par iniciatīvu un ieguldīto darbu.”
Vija Celmiņa, “Amerikāņu draugu” valdes locekle: “Atbalstīsim pasaules klases iestādes, tādas kā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Māksliniekiem vajag publiku. Viņu mākslas darbi Tev liks domāt vai pat lidot!”
Naudas līdzekļu ziedojumus “Amerikāņu draugi” var veikt ar čeku, PayPal vai ar testamenta novēlējuma starpniecību. Mākslas darbu ziedojumus muzeji varēs pieņemt pēc to kultūrvēsturiskās un mākslinieciskās nozīmības izvērtējuma un atbilstības savai krājuma politikai.
Fonds “American Friends of the Latvian National Museum Inc.”
