Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Trešā saruna seriālā “Kur mākslā ir karjera?” / Brenda Jansone un Artūrs Analts
Latvijas Mākslas akadēmijā
7. martā / 18.00
7. martā plkst. 18.00 Latvijas Mākslas akadēmijas 16. auditorijā jaundibinātais studentu karjeras atbalsta centrs aicina uz trešo sarunu seriāla “Kur mākslā ir karjera?”. Trešā sarunu seriāla epizode pievērsīsies profesionāla mākslinieka karjerai. Kopā ar jauno mākslinieci Brendu Jansoni un starptautiski atzīto mākslinieku un dizaineri Artūru Analtu sarunāsimies par izaicinājumiem pēc augstskolas absolvēšanas, sava rokraksta veidošanu, nozīmi starptautiskai izglītībai un darba pieredzei. Vai gūtā atzinība starptautiskā arēnā atbrīvo, vai tieši otrādi ierobežo atbildībā pret sevi un skatītāju?
Sarunu moderēs LMA studente, pārmaiņu aģente Ieva Stalšene.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Izstāde “Liela māksla mazā formātā”
Galerijā “Daugava”
8. marts–13. maijs
Andris Eglītis. No cikla “Cauri tumsai”. 2022. Audekls, eļļa. 70x60 cm
No 8.marta līdz 13.maijam galerijā “Daugava” būs skatāma izstāde “Liela māksla mazā formātā”. Šī izstāde rada domu to dēvēt par performanci, jo 2 mēnešu laikā eksponāti regulāri mainīsies. Kamēr vien pietiks maiņas krājumi. Tas ir neliels eksperiments galerijas 30 gadu pastāvēšanas laikā. Piemēram, 5x5 cm liels Kārļa Padega darbs, 10x12cm liela Jūlija Federa jūra. Un kur gan teikts, ka tajā mazajā formātā meistarības un talanta spēka mazāk kā metrīgajos audeklos. Tiks eksponēta lieliska kolekcija gandrīz par ģēniju uzskatītā marīnista Jāņa Oša skicēm un studijām. Viņa “Zvejnieki” savā laikā Venēcijas biennālē PSRS paviljonā pārstāvēja lielās padomjzemes mākslu. Kur darbs atrodas tagad, īsti neizdevās noskaidrot – Trejakova galerijā vai PSRS Mākslas fonda vai Mākslinieku savienības krājumos Podoļskā, t.i. Piemaskavas mākslas glabātuvēs. Grandiozā darba tapšanas procesā, kurš bija arī Jāņa Oša diplomdarbs un tika novērtēts diezgan pieticīgi ar “4”, bet Maskava to iegādājās Tretjakova galerijai. Varenā darba tapšanas procesā tika uzgleznotas daudzas studijas un skices, zvejniecības atribūti, piemēram, garie daudzpakāpju jūrnieku gumijas zābaki, jakas un cepures, tīkli, izteiksmīgi zvejnieku portreti, kuģi, airi, bojas un, protams, piejūras ciemati. Miervaldis Polis atceras, ka tie gleznoti tikai ar trīs krāsām. Oša skicēm ir liela talanta klātbūtne.
Izstādē būs arī lieliski Andra Eglīša gleznojumi no cikla “Cauri tumsai”, kas gleznoti dabā, neliela formātā.; lielo formātu meistares Daces Lielās dažas viņai pavisam neraksturīga formāta gleznas. Un Jāņa Valtera glezniecība, kur katrs mazais gleznojums dabā ļauj novērtēt viņa mākslas lielumu. Izstādē būs skatāmas ne tikai gleznas, bet arī nelieli mazo formu tēlniecības darbi, pat medaļas. Daiņa Pundura un Jutas Rindinas keramika un porcelāns, pat Jutas porcelāna rotas lietas ar pērlēm.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga / ieeja no Elizabetes ielas
Aleksandra Brežes pirmā personālizstāde “Optimism-Confidence-Charity”
Galerijā LOOK!
8.–25. marts
No 8. līdz 25. martam galerijā LOOK! būs skatāma Aleksandra Brežes pirmā personālizstāde “Optimism-Confidence-Charity”.
Skulpturāli objekti kā atmiņu nesēji Aleksandra Brežes pirmajā personālizstādē kartē konkrētu laika posmu mākslinieka dzīvē. Strikti reliģiskā Romas katoļu un anglikāņu internātskolā Anglijā pavadītais laiks atstājis dziļu nospiedumu viņa kā pusaudža personībā, iezīmējot kā fizisku, tā mentālu cīņu ar vidi, kurai ticis pakļauts. Tas ir stāvoklis, kas pielīdzināms mēģinājumiem izdzīvot apstākļos, kas lauž individualitāti un izaicina veselo saprātu. Abstraktās un vienlaikus asociācijām pieblīvētās telpiskās instalācijas pamatā ir rakstītie likumi un kristīgās vērtības, kurās balstīta konkrētās internātskolas ikdiena.
Ikdienišķi objekti un reliģiska simbolika iegūst pavisam citu nozīmi, kad caur to praktizēti varas un kontroles mehānismi. Atsauces uz lūgšanām, bībeles mācību, korāļu dziedājumiem, uniformām un dzelžaino diennakts režīmu mākslinieka darbos parādās kā ieslodzījumam līdzīgā stāvokļa vizualizācijas. Skulpturālo objektu formas, izmantotie materiāli un 90. gadiem raksturīgā traiblu estētika, kas iemieso pirmatnējo civilizāciju pielūgto dabas elementu paternus – sauli, vēju un uguni, uzsver autora negatīvo, pat agresīvo reakciju uz notiekošo. Priekšmeti, kurus ierasts redzēt barokālās vai pavisam vienkāršotās formās, Brežes rokām pārtapuši teju biedējošos kaujas atribūtos, tiecoties atbrīvoties no uzspiestā konservatīvisma un privātās mentālās telpas graušanas mehānismu atstātajām sekām.
Aleksandrs Breže (1994) absolvējis grafiskā dizaina nodaļu Gerita Rietvelta akadēmijā Amsterdamā un ieguvis maģistra grādu Tallinas Mākslas akadēmijā. Kopš 2019. gada piedalījies vairākās grupas izstādēs.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Ērika Matījsena izstāde “Lelles uz aukliņām”
Galerijā “Māksla XO”
9. marts–1. aprīlis
No 9. marta līdz 1. aprīlim galerijā “Māksla XO” skatāma Nīderlandes mākslinieka Ērika Matījsena (Erik Mattijssen, 1957) izstāde “Lelles uz aukliņām”.
“Visi mani mākslas darbi ir tapuši uz papīra, nekad uz audekla, un es vienmēr izmantoju vairākus materiālus. Kur tas ir nepieciešams, zīmuli (smalkām detaļām); pasteļus, ja krāsām jābūt maigām un samtainām, un guašas aktīvākai, stiprākai krāsu paletei. Es konsultējos ar citiem māksliniekiem, ja jūtos apmaldījies. Kirhners ir lielisks palīgs, protams, Deivids Hoknijs un Anrī Matiss, un Hansa Ēbelinga Koninga neatkārtojamās krāsu izvēles turpina mani iedvesmot,” stāsta Ēriks Matījsens.
Ēriks Matījsens savās gleznas nefokusējas uz precīzu objektu tekstūras atveidošanu, prasmīgas kompozīcijas radīšanu, vai to, cik skaisti var attēlot krītošo gaismu. Būtisku lomu viņa darbos spēlē ikdienišķi priekšmeti, kuri viegli aizmirstas, bet vienlaicīgi tās ir lietas ar vēsturi, kurām pievienota kolektīvā atmiņa. Viņam patīk lietas, ko cilvēki kolekcionē un rūpīgi glabā, novērot kā tās tiek izkārtotas uz virtuves galdiem, dzīvojamās istabās, uz logu palodzēm un tirdzniecības stendos. Dažkārt, mākslinieks savu iedvesmu gūst no sadzīves ainām ar lietām, kuras tur īsti neiederas: Ko dara uz stīgām piekarināts degunradzis virs kamīna dzegas, un kāpēc viesistabā ir liels melns zirgs? Ēriku Matījsenu vienmēr interesējusi arī rotaļlietu pasaule un modeļu veidošana, kas ir kā pieaugušo pasaules kopija, kurā mēs dzīvojam. Pirmais mākslas darbs ar lellēm tapa 2001. gadā, kam par paraugu kalpoja beļģu politiskā leļļu teātra lelles Antverpenē. Arī pirmais mūzikas ieraksts, ko savā jaunībā mākslinieks iegādājās bija Sendijas Šovas dziesma “Lelle uz aukliņas” (“Puppet on a String”, Sandie Shaw)! Tas nav kaut kas sirreāls, drīzāk reālisms ar vieglu absurda perspektīvu, kur krāsai un tam, kā mākslinieks konstruē savus gleznojumus ir īpaša nozīme. Tā ir mulsinoša spēle ar 2D un 3D attēlojumu, kur pats mākslinieks jūtas kā mājās.
Izstādē “Lelles uz aukliņas” liela nozīme piešķirta leļļu teātra lellēm. Tie ir pamesti interjeri, rotaļlietas, ar kurām vairs nespēlējas, mēroga modelis, visi šie objekti ir intuitīvi izveidoti un savienoti kopā. Tie stāsta stāstu, kas galu galā ir jāizdomā pašam skatītājam.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Poļu mākslinieka Pāvela Novaka izstāde “Ziedi un asinis”
Latvijas Mākslas akadēmijas aulā
9. marts–6. aprīlis
Pāvela Novaka darbs. Foto: LMA arhīvs
No 9. marta līdz 6. aprīlim Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) aulā būs būs skatāma Varšavas Mākslas akadēmijas profesora Pāvela Novaka (Pawel Nowak) izstādi “Ziedi un asinis”. Izstādes ekspozīciju veidos darbi no sērijām “Sajūtu morfoloģija” un “Ziedi” – kopā sapludinātas, tās aktualizē dzīvības un nāves jautājumus.
Darbi no sērijas “Sajūtu morfoloģija” piepildīs LMA aulu ar cilvēka sirds stikla atlējumiem. Tie būs piestiprināti pie tieviem metāla stieņiem tieši sirds augstumā. Šīs stikla sirdis būs novietotas tuvu viena otrai, atdalot tās tikai ar vienu soli, ar vienu sirdsdarbības pukstu, simbolizējot cilvēka privāto telpu un emocionālo stāvokli, kurš acumirklīgi var mainīties, aizskarot personiskās telpas robežas. Mākslinieks savos darbos izmanto trauslu materiālu un spēcīgu simbolu kopumu kā vēstījumu par neaizsargātību pret ārējo faktoru ietekmi. Savukārt darbus no sērijas “Ziedi” caurstrāvo mīlestība, ticība un cerība, iemiesojot sevī mūžības ideju. Sērijas darbi ir mozaīkas, kuras veidotas no ziedlapiņām, arī no tuvu cilvēku bēru un kāzu ziedu ziedlapiņām, kas liek noprast, ka darbi ir personiski un emocionāli lādēti. Šie darbi ir kā atgādinājums par dzīves ciklu, kurš mijas ar prieku un skumjām, un to, ka šīs emocijas ir savstarpēji saistītas un nevar būt atdalītas.
Pāvels Novaks (1965) ir poļu laikmetīgās mākslas pārstāvis. 1990. gadā absolvējis Varšavas Mākslas akadēmiju, kur šobrīd strādā par profesoru Grafikas fakultātē. Regulāri piedalās vietējās un starptautiskās mākslas izstādēs un projektos un īstenojis vairāk kā 50 personālizstādes Polijā, ASV, Vācijā un citviet Eiropā.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Ievas Vītolas-Lindkvistas un Oles Lindkvista darbu izstāde “Vulkāns”
Kuldīgas Mākslas namā
10. marts–30. aprīlis
Grafiskā dizaina autors: Ričards Znutiņš Znutāns
No 10. marta līdz 30. aprīlim Kuldīgas Mākslas namā būs skatāma mākslinieku Ievas Vītolas-Lindkvistas un Oles Lindkvista darbu izstāde “Vulkāns”, kurā būs skatāmi jauni, līdz šim publikai neredzēti darbi – gleznas, zīmējumi un fotogrāfijas, kas lielākoties tapuši pēdējo divu gadu laikā.
Ievas Vītolas-Lindkvistas un Oles Lindkvista radītie mākslas darbi tapuši turbulentā laikā, kad cilvēkus būtiski ietekmējusi gan pandēmija, gan karš Ukrainā. Tēma “vulkāns” šīs izstādes ietvaros kalpo kā metaforisks apzīmējums straujajām pārmaiņām, kā arī atsauce uz bijušās fabrikas “Vulkāns” teritoriju Kuldīgā, kas vietējai kopienai ir ļoti nozīmīga vieta.
Ole Lindkvists, kovida ierobežojumu laikā klejojot pa nodegušās “Vulkāna” fabrikas teritorijas drupām, veica fotouzņēmumus. Viņš stāsta: “Es skatījos uz ainavu ar sagruvušu ēku drupām, kas reizēm arī raisīja asociācijas ar kara ainavu. Tā šķita kā perfekta metafora visam notiekošajam ap nezināmo pandēmiju. Manā prātā veidojās priekšstati par globālo sabrukumu, un “Vulkāna” teritorija kļuva par pandēmijas postījuma tēlu. (..) Kamēr daļa no manis bija sabrukuma vērotājs, cita daļa tajā pašā laikā apzinājās, ka kaut kam vecam ir jāiet bojā pirms var rasties kaut kas jauns.”
Ieva Vītola-Lindkvista norāda, ka viņas darbi tapuši, iedvesmojoties no Oles fotogrāfijām. Viņa, atšķirībā no Oles reālistiskajiem attēlojumiem, savos darbos reflektē par “vulkāna” tēmu abstraktā, intuitīvā izteiksmes valodā. Ieva saka: “Manos darbos parādās haotiskas augšup, lejup skrejošas līnijas un virpuļi. Tas ir manas iekšējās pasaules aspekts. Tā ir iekšējā uguns, kas mīt katrā no mums. (..) Cilvēks nav statisks, mūsu zeme nav statiska, iekšā ir milzīgs spēks, kas parādās vulkānu izvirdumos. Tas ir nekontrolēts, nekultivēts un primitīvs spēks, ar kuru mums ikdienā reti ir kontakts.”
Ne velti vārdu “Vulcan” (“Vulkāns”) valkāja senais romiešu uguns dievs, - uguns simboliski apzīmē vienlaikus iznīcību un atjaunotni. Tam piemīt ambivalentums, kas ir raksturīgs arī mākslai un radīšanai. Abi mākslinieki norāda, ka haosa stāvoklis ir priekšnoteikums radošumam, tas to baro.
Izstādes kuratore ir Maija Rudovska.
Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga
Rutes Martas Jansones izstāde “Zemdegas”
RIXC galerijā
10. marts–6. maijs
No 10. marta līdz 6. maijam RIXC galerijā norisināsies Rutes Martas Jansones izstāde “Zemdegas”. Ar vārdu “zemdegas” apzīmē sausu, izdegušu, apakšzemē gruzdošu zemi, degošu purvu, kad deg kūdra augsnes zemkārtā. Ar to latviski apzīmē arī zemapziņu – pieredzi, pārdzīvojumus, kas gruzd cilvēkā zemapzinīgi. Māksliniece savā darbā apzina komponentes, no kā sastāv indivīda bezapziņas slānis. Video instalācija apzīmē gan individuālo, gan kolektīvo bezapziņu, tā ir šo pasauļu salāgošana. Mākslas darbs sevī ietver poētisku tēlu un simbolu daudzslāņainu kārtojumu, tas ir gan autores psiholoģisks pašportrets un reizē kolektīvās bezapziņas tēlu ainava.
Rute Marta Jansone dzīvo un strādā Rīgā. Viņa studē profesionālās doktorantūras programmā Latvijas Mākslas akadēmijā, pētot korelāciju starp afektiem kā emocijām un tēlveidi performances mākslā. Mākslinieciskajā praksē viņa runā par cilvēka psihisko un emocionālo realitāti, apziņas un zemapziņas attiecībām, kā arī uztveres, identitātes un piederības jautājumiem. Māksliniece savos darbos savieno digitālos medijus, glezniecību un performanci. Rutei Marta Jansone 2020.gadā ieguvusi bakalaura grādu un 2022.gadā maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas apakšnozarē. Viņa piedalās projektos un grupu izstādēs, kā arī veido personālizstādes Latvijā.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Imanta Vecozola izstāde “Gaismas laušana” / ciklā “Paaudze”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
11. marts–23. jūlijs
Imants Vecozols. Avīzes un šķīvji. 1987. Audekls, pastelis. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
No 11. marta līdz 23. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs ciklā “Paaudze” būs skatāma izstāde “Gaismas laušana”, veltīta gleznotāja un pedagoga Imanta Vecozola septiņdesmit gadus ilgajam radošajam darbam.
Imanta Vecozola vārds tiek saistīts ar klusajām dabām, bet viņa glezniecības prakse ir plaša un daudzveidīga. Mākslinieks pievērsies dažādiem žanriem – ainavām, portretiem, lauku sadzīves attēlojumiem un vērienīgām figurālām kompozīcijām. Autors strādā vairākās tehnikās – eļļa, tempera, akvarelis, pastelis un kolāža, praktizējot gan alla prima paņēmienu, gan pakāpenisku kompozīcijas būvēšanu ar daudzslāņu glezniecības metodi. Viņa daiļradi caurvij interese par latviešu dzīves, sadzīves un ikdienas portretējumu.
Imants Vecozols no 1954. gada līdz 1960. gadam studēja Latvijas PSRS Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, kuru ar izcilību absolvēja ar darbu “Uz dzelzceļa uzbēruma”. Studiju laikā mākslinieku iedvesmoja diplomdarba vadītājs Eduards Kalniņš, pedagogs Konrāds Ubāns, kā arī gleznotāji Jānis Liepiņš un Ģederts Eliass.
Imants Vecozols izstādēs piedalās kopš 1958. gada un par Latvijas Mākslinieku savienības biedru kļuva 1962. gadā. Gleznotāja agrīnais radošās darbības periods sakrīt ar “skarbā stila” attīstību Latvijas mākslā, autoram aktīvi strādājot ar figurālām kompozīcijām un portretu žanrā. 60. gadu figurālajās kompozīcijās vērojama detalizētība, bet 70. gados rokraksts mainās, meklējot jaunus izteiksmes veidus. Savukārt gleznojot tuvu cilvēku – tēva, mātes, sievas Rutas, kolēģu un šobrīd arī mazdēlu – portretus, Imants Vecozols izceļ katra modeļa raksturīgākos vaibstus.
70. gados tiek rīkotas pirmās personālizstādes un darbu eksponēšana ārzemēs. Līdzās pilsētas nomaļu ainām top baltās klusās dabas, kuras raksturo vienkārša priekšmetiskā pasaule, gandrīz monohroma krāsu gamma un pastozs, ekspresīvs triepiens. 70. gadu beigās un 80. gados iezīmējas lakoniskāka izteiksme – uzmanības centrā ir tikai viens vai vairāki objekti. Piemēram, ar sienu gandrīz saplūstošs stikla trauks, nolikts uz dēļa pamatnes darbā “Bērzu sulas” (1978), vai gaismas atspīdums uz raupjas sienas gleznā “Virtuves galds” (1978). Līdzīgas kompozīcijas parādās arī 21. gadsimtā, pievienojot avīžu izgriezumu kolāžas.
Imants Vecozols vēl joprojām aktīvi glezno, un viņa darbos ienāk šī brīža aktuālie notikumi Latvijā un pasaulē. Kolāžas mijas ar glezniecību, realitāte tiek sašķelta un pārveidota, lai savā veidā pretotos procesiem, kurus nav iespējams apturēt.
Imants Vecozols savā septiņdesmit gadus ilgajā daiļradē, meklējot un gleznojot gaismu, rada skatītājam iespēju izprast laiku, telpu, laikmetu un pārmaiņas, kas tajā norisinās.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Arterritory galerija-klejotāja energART
Mežaparkā
11. un 12. martā
11. un 12. martā Arterritory galerija klejotāja energART iemājos mākslas kolekcionāru un mecenātu, VV Foundation dibinātāju advokātes Vitas Libertes un arhitekta un uzņēmēja Viļņa Štrama mājā Mežaparkā, piedāvājot skatīt mākslinieku Evitas Vasiļjevas, Kamila Bazubē-Grivela, Katrīnas Ģelzes, Helēnas Heinrihsones, Sabīnes Šnē un Kristas Dzudzilo darbus, kā arī īpašu divu dienu programmu.
Interesenti var pieteikties izstādes apmeklējumam un to pavadošajiem notikumiem, rakstot uz e-pastu: energart@arterritory.com un saskaņojot apmeklējuma laiku.
***
Senā budistu patiesība vēsta, ka trauks ir jāiztukšo, lai tajā kaut ko ielietu; ūdens no baseina jāizlaiž, lai to varētu piepildīt ar svaigu. Budistu Zen meistars svarīgajam vīram, kas taujāja pēc apgaismības, teica – tu esi pilns kā tējas tase, atgriezies, kad tavs prāts būs tukšs.
Kognitīvā neirozinātne pierādījusi, ka radošas atklāsmes zināmā mērā atkarīgas no jaunām esošu ideju, konceptu un uztveres kombinācijām, kas ilgstoši bijušas noglabātas smadzenēs. Citiem vārdiem, no maģiskas sintēzes, kad harmoniskā vienumā kopdarbojas atmiņa, diverģentā un konverģentā domāšana. To var dēvēt arī par plūsmas stāvokli jeb nonākšanu plūsmas zonā.
Tā ir telpa, kurā notiek nemitīga attīstība un kurā tukšais trauks atkal no jauna tiek piepildīts. Tā ir telpa, kurā darbojas mākslinieks – gleznotājs, dzejnieks, rakstnieks, mūziķis..., caur savu darbu ļaujot tajā ienākt arī skatītājam un klausītājam. Mijiedarbība ar mākslas darbu mums sniedz iespēju vispārējā troksnī saklausīt konkrētas skaņas un vizuālā haosā nolasīt konkrētas zīmes un rakstus. Atminēt mīklu, kuras centrs esam mēs paši un mūsu šīs dzīves uzdevumi.
Šīs izstādes norises vieta arī fiziski ir tukšs trauks, kuru uz mirkli ir piepildījusi māksla, – materializējusies ideja par izstādi, tādējādi atverot jaunu sinerģiju, domu, krāsu, formu, sarunu, sajūtu un pieskārienu plūsmas telpu.
PROGRAMMA
11. marts
Izstāde Mežparkā apskatāma no plkst. 16:00 līdz 19:00
Meistardarbnīca un saruna ar mākslinieci Helēnu Heinrihsoni Sabīnes Vekmanes sietspiedes darbnīcā Ādmiņu ielā 4 plkst. 13:00
12. marts
Izstāde apskatāma no plkst. 13:00 līdz 16:00
Mākslinieces Kristas Dzudzilo priekšlasījums “Pilnais tukšums” plkst. 13:00
Arterritory galerija klejotāja energART
Marijas Matvejevas personālizstāde “Ar skaistumu sirdī”
Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
līdz 31. martam
Līdz 31. martam Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 1.stāva galerijā skatāma Marijas Matvejevas personālizstāde “Ar skaistumu sirdī”. Mākslinieces radošais moto: “Es ticu, ka mākslas uzdevums ir vairot pozitīvas emocijas, jo pasaule jau ir pārpildīta ar negācijām. Tāpat kā mūzika ietekmē cilvēka prātu pozitīvā vai negatīvā virzienā, tāpat arī mākslas darbi ar krāsu salikumu un sižetu var modināt spēcīgas jūtas un iedvesmot.” Marija Matvejeva ir gleznotāja, mākslas studijas “Krāsu deja” dibinātāja, pasniedzēja. Jau no agras bērnības Marijai ir bijusi aizrautīga interese zīmēt un gleznot, kas turpinājusies un pilnveidojusies mērķtiecīgā mācību procesā.
Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Izstāde “Leo Jānis Briedītis 100”
Kalnciema kvartāla galerijā
līdz 1. aprīlim
Līdz 1. aprīlim Kalnciema kvartāla galerijā skatāma izstāde “Leo Jānis Briedītis 100”, kas veltīta Zviedrijā un citur pasaulē atzīta latviešu tēlnieka modernista Leo Jāņa Briedīša 100 gadu jubilejai. Galerijā eksponēti 10 lielformāta darbu attēli un 10 mazformāta oriģināltēlniecības darbi no Zviedrijas.
Mākslinieks Leo Jānis Briedītis (1922-2007) zināms arī kā gleznotājs un grafiķis, tomēr plašāku ievērību Eiropas kultūras kontekstā guvuši viņa meistarīgi izpildītie, samērā liela izmēra, galvenokārt nerūsējošā tēraudā izpildītie, gludi slīpētie tēlniecības darbi. Latvijas Mākslas akadēmijā laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam Leo Jānis Briedītis studējis glezniecību, bet augstāko profesionālo izglītību tēlniecībā ieguva Zviedrijā. Tēlniecībā iecienītākais tēlnieciskais materiāls bijis nerūsošais tērauds, darbiem raksturīgas galēji lakoniskas, konstruktīvi skaidras formas. Ietekmējies no dabas motīviem, akcentējis strukturējumu un vispārinātu plastiku. Darbu virsmas ir liektas, spoguļgludas, kas raisa bagātas, sarežģītas saspēles ar zemi un debesi, gaisa un gaismas vidi.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Jāņa Kaprāļa 110 gadu jubilejas un Madaras Atiķes izstāde
mākslas galerijā “Durvis”
līdz 13. aprīlim
Līdz 13. aprīlim Tukuma mākslas galerijā “Durvis” skatāmas nesen atrastās mākslinieka Jāņa Kaprāļa gleznas un Madaras Atiķes svēpētā keramika.
Jauns ieguvums pagājušā gadsimta Latvijas glezniecības kontekstā ir nesen atrastie mākslinieka Jāņa Kaprāļa (1913-1978) darbi, kas citādi būtu palikuši nepamanīti un aizmirsti. Par gleznotāja un grafiķa daiļradi no jauna likusi domāt kāda jaunatklāta privātkolekcija. Jānis Kaprālis ir kurzemnieks, dzimis zemnieku ģimenē Zantes pagastā. Vairākus gadus strādājis izdevniecībā “Liesma”, pēc tam bijis mākslinieks ilustrators “Zvaigznē”. Mākslinieks savu iedvesmu un talantu veltīja arī tam, lai ilustrētu neredzīgiem bērniem piemērotas pasaku un mācību grāmatas. Personīgā un vienīgā izstāde ir bijusi Krimā (1964), piedalījies arī grupas izstādē Cēsīs (1971).
Dizainere, keramiķe Madara Atiķe ir viena no nedaudzajām šī amata meistarēm, kas traukus veido pēc sentēvu tehnoloģijas. Viņas darbnīcā “Saules ceplis” Kuldīgas novada Padures pagasta “Medulājos” top spēka trauki.
Mākslas galerija “Durvis”
Brīvības laukums 21, Tukums
Nikolaja Lindes gleznu izstāde “Uz zaļās vārnas spārna”
Siguldas Jaunās pils salonā
līdz 16. aprīlim
Līdz 16. aprīlim Siguldas Jaunās pils salonā skatāma mākslinieka, siguldieša Nikolaja Lindes gleznu izstāde “Uz zaļās vārnas spārna”. Izstādē apskatāma daļa no mākslinieka darbiem, kas atrodas Turaidas muzejrezervāta (TMR) krājuma mākslas kolekcijā. Nikolaja Lindes darbos galvenokārt vērojams reālistisks skatījums ar gleznieciski dinamisku izpildījumu, tā atklājot raksturīgo Gaujas senlejas panorāmu un Siguldas dabas krāšņumu tās dažādajās noskaņās.
Nikolajs Linde (1904-1980) dzimis Rīgas apriņķa Siguldas pagastā. Jaunības gados Nikolajs Linde mācījies Rīgas Tautas augstskolā un Romana Sutas studijā (1930–1936), kurš pats aktīvi darbojās mākslinieku biedrības “Zaļā vārna”. Tā bija viena no Latvijas pirmās brīvvalsts laika mākslinieku grupām, kas tika dibināta 1925. gadā un pastāvēja līdz 1939. gadam, kurā savu ieguldījumu devis arī Nikolajs Linde. Mākslinieku biedrībai “Zaļā vārna” bija raksturīga dažādu kultūras nozaru tuvināšanas tendence. Šajā biedrībā bija apvienojušies jauni un neatzīti mākslinieki, mūziķi, aktieri un literāti, kuri darbojās sekcijās.
Siguldas Jauna pils
Pils iela 16, Sigulda
Ata Izanda, Annas Malickas, Dzeldes Mierkalnes, Amandas Ziemeles darbi
grupas izstādē “Sardīnes”
Garage Gallery Prāgā
līdz 20. aprīlim
Līdz 20. aprīlim Prāgā galerijā Garage skatāma Kaspara Groševa kūrēta grupas izstāde “Sardines”, kurā piedalās Jake Kent, Jaakko Pallasvuo, Sofie Tobiášová, kā arī mākslinieki no Latvijas – Atis Izands, Anna Malicka, Dzelde Mierkalne, un Amanda Ziemele.
“Aizmirstiet par sardīnēm, tie ir skaisti mirkļi, kurus var atcerēties tikai kā faktūru, ritmu, rakstu objektus, kā kustības - gan straujas, gan laika skalā pietuvinātas, kā daudzslāņainas žestu ainavas... Un tomēr jūs joprojām vēl jūtat sāls garšu.”
Garage Gallery
Vítkova 7, Prague
“Orbītas bibliotēkā” iznācis
rakstnieka Danilo Kiša stāstu krājums
Mākslinieku apvienība “Orbīta” sērijā “Orbītas bibliotēka” izdevusi rakstnieka Danilo Kiša stāstu krājumu “Mirušo enciklopēdija” (Enciklopedija Mrtvih, 1983) Arvja Vigula tulkojumā. Šis ir pirmais Kiša darbs, kas izdots latviski.
Danilo Kiša darbi pazīstami ar mākslīgi radītās realitātes ilūziju – viņa stāstus un īsromānus caurvij dokumentalitāte, taču vienlaikus tie sakņojas atmiņās, nostāstos, sapņos un murgos. “Žēl, ka pie latviešu lasītāja Kiša darbi nāk tik vēlu. Šis tulkojums būtu teicami iederējies tūkstošgažu mijā, kad nāca klajā pirmie Horhes Luisa Borhesa un Umberto Eko grāmatu latviešu izdevumi,” – latviešu izdevuma pēcvārdā raksta darba tulkotājs Arvis Viguls.
Danilo Kišam bijusi milzīga ietekme uz visa kādreizējās Dienvidslāvijas reģiona autoriem. Tomēr Kišs nebija tikai lokāla parādība, Balkānu Borhess, bet, pēc amerikāņu rakstnieces un domātājas Sūzenas Sontāgas vārdiem, bija “viens no dažiem neapstrīdami nozīmīgākajiem gadsimta otrās puses rakstniekiem”.
Grāmatā “Mirušo enciklopēdija”, kas tiek dēvēta par Kiša daiļrades kvintesenci un virsotni, izmantota vispārzināma gnostiķu leģenda, epizode no kāda avantūrista un spiega memuāriem, rakstnieka sievas redzēts sapnis, leģenda par kristiešu svētajiem un dižciltīga austroungāru dumpinieka nāvi, kā arī sniegts pārskats par vēstures asiņaināko sazvērestības teoriju.
“Mirušo enciklopēdija” bija autora pēdējā pabeigtā grāmata, tapusi 1979. gadā Francijā, pirmpublicēta 1983. gadā. Kišs miris 1989. gadā Parīzē.
Grāmatas redaktore: Māra Poļakova. Korektore: Ildze Jurkāne. Sērijas redaktors: Aleksandrs Zapoļs. Dizaina autors: Tom Mrazauskas.
Grāmatas nopērkamas grāmatnīcās “Globuss”, ”Jānis Roze”, “Bolderāja”, kā arī interneta platformā talka.lv.
