Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Madaras Kvēpas izstāde “Zemes zināšanas” un
Kristiana Brektes izstāde “Ļaunums piedošanu nelūdz”
Jaunajā LMA absolventu izstāžu telpā “DUO”
8.–28. maijs
LMA Studentu karjeras atbalsta centrs sadarbībā ar LMA vadību uzsācis īpaši absolventiem veltītas izstāžu telpas izveides projektu, kura būtiska sastāvdaļa ir kultūratbildīgu uzņēmēju atbalsts. SKAC pirmie domubiedri rodami uzņēmumā KRASO, un viņu atbalsts jaunizveidotajām telpām dāvājis tik būtisko izstāžu balto auru.
DUO veidos divas telpas jaunajā LMA ēkā Kronvalda bulvārī 4, kur šobrīd studiju process norit vairākām apakšnozarēm, tostarp arī profesionālās doktorantūras studentiem. Viena no izstāžu telpām veltīta jaunajiem māksliniekiem, kuri vēl atrodas sava ceļa sākumā, savukārt otra iecerēta kā izstāžu vieta jau pieredzes bagātiem LMA absolventiem.
Pirmajā DUO izstāžu pārī no 8. līdz 28. maijam būs skatāma LMA profesionālās doktorantūras studentes Madaras Kvēpas izstāde “Zemes zināšanas” un scenogrāfijas apakšnozares absolventa, mākslinieka Kristiana Brektes izstāde “Ļaunums piedošanu nelūdz”. Izstāžu kuratore ir LMA studente un SKAC vadītāja, māksliniece Ieva Stalšene.
Madaras Kvēpas un Kristiana Brektes izstādes saista pagātnes rituālu pētniecība, taču kardināli atšķiras iniciēto rituālu nolūki. Kvēpas izstāde turpinās māksliniecei raksturīgo dabas un harmonijas tēmu, ievadot viņas profesionālās doktorantūras studiju pētījumā, kas izzina senās dabas svētvietas Latvijā. Rituālās prakses, kas piedēvētas mūsu priekštečiem, nav stingri dokumentētas, un patiesībā informācijas par tām ir saglabājies visai maz. Savos jaunākajos darbos Kvēpa ar fotogrāfijas palīdzību dokumentējusi savus performatīvos mēģinājumus rast laikmetīgu izpausmes formu šodienas cilvēka garīgajai jutībai un attiecībām ar dabu. Fotogrāfijas būs skatāmas ar pašradītu diapozitīvu un projektoru palīdzību.
Savukārt izstādē “Ļaunums piedošanu nelūdz” Kristians Brekte sadarbībā ar bibliomānu KLPRS pievēršas destruktīvu propagandas rituālu pētniecībai, par atskaites punktu izvēloties 1942. gada 1. maiju, kad visiem zināmā dziesma “Nevis slinkojot un pūstot” kultūras apropriācijas rezultātā kļuva par totalitārā režīma propagandas rīku, īpaši pašas jaunākās paaudzes ideoloģiskajā apmācībā. Izstāde ne tikai kritiski vērtē pagātnes notikumus, bet arī aicina skatītāju neaizmirst par politiski militārā konflikta klātbūtni pie mūsu valsts robežām. Mēdz teikt, ka vēsture atkārtojas, iespējams, zināšanas var mūs no tā paglābt.
LMA absolventu izstāžu telpa “DUO”
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
7 izstādes un 3 lekcijas
“Rīgas Fotomēnesis 2023” ietvaros
8.–14. maijs
Šogad Rīgas Fotomēneša uzmanības centrā ir mākslīgais intelekts, kas iedvesmojis projektu “Mākslīgā intelekta Latvija”. Šonedēļ tiks atklātas septiņas jaunas izstādes, kopā ar tām notiks arī trīs ekskursijas, kas ļaus apmeklētājiem vairāk izprast mākslīgā intelekta interpretāciju par attiecīgās izstādes tēmu, gan plašākā kontekstā Latvijas reprezentāciju mākslīgā intelekta rīkos.
Pirmdien, 8. maijā, plkst. 18.30 režisore Krista Burāne izstādē par Latvijas izglītību runās par atzīmju likšanu un vērtēšanu, bet otrdien plkst. 18.30 pilsētpētnieks Mārtiņš Eņģelis izstādē par Latvijas pilsētām lūkosies, vai mākslīgais intelekts spēj konstruēt ideālu pilsētvidi vai arī cilvēks to spēj labāk. Piektdien plkst. 18.30 izstādē par Latvijas zinātni sociologs un izgudrotājs Sandris Mūriņš runās par to, kā mākslīgais intelekts konstruē nezināmo.
Izstāžu darbi veidoti, izmantojot trīs mākslīgā intelekta attēlu ģeneratorus, kas rada fotogrāfijas par vispārējām tēmām, piemēram, Latvijas kultūru, cilvēkiem, sportu, politiku un citiem. Projekta kurators un autors Arnis Balčus uzskata, ka šie attēlu ģeneratori ir kā mazi bērni, kas vēl mācās mums izpatikt, taču, kā mēdz teikt, no bērna mutes nāk patiesība. “Šie attēlu ģeneratori ir kā dokumentālie fotogrāfi, kas atspoguļo skarbo realitāti, un ļoti bieži viņi to izdara trāpīgāk, oriģinālāk, kritiskāk un interesantāk par Latvijas fotogrāfiem,” saka Balčus. Daudzo izstāžu skaits uzdod arī jautājumus par mākslīgā intelekta konkurenci ar dzīvajiem autoriem un to, kā mākslīgais intelekts var izmainīt mākslas pasaules uzskatus un praksi.
Festivāla ietvaros visu mēnesi attēli no izstādēm skatāmi arī “Clear Channel” dinamiskajos stendos visā Rīgā – katru dienu jauns attēls tiek pieskaņots attiecīgās dienas izstādes tēmai.
Festivāls “Rīgas Fotomēnesis”
Ģertrūdes ielā 64, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas Talantu mese
Latvijas Mākslas akadēmijā
10. maijā
10. maijā Latvijas Mākslas akadēmijā 1.stāva zālē no pl.10.00 līdz 16.00 norisināsies augstskolas vēsturē pirmā karjeras iespēju diena jeb LMA TALANTU MESE. Šis pasākums savedīs kopā dažādu nozaru darba devējus un topošos un esošos māksliniekus, lai apzinātu darba un sadarbības iespējas un iedibinātu veselīgu domapmaiņu par mākslinieka lomu darba tirgū.
Visas dienas garumā vienkopus pulcēsies gan pašreizējie mākslas un dizaina studenti, gan pēdējo gadu absolventi un citi interesenti, lai strukturēti radošā veidā piedalītos sarunās par darba iespējām un prakses vietām dažādu nozaru vadošajās institūcijās un uzņēmumos. Pasākumā orientēties palīdzēs īpaši veidots izdevums ar informāciju par dalības organizācijām.
Karjeras dienas pasākumā kopumā būs iespēja dzirdēt 15 prezentācijas no tādu uzņēmumu un institūciju pārstāvjiem kā: animācijas studijas “Atom Art”, dizaina aģentūras “BrandBox, “KIM?” Laikmetīgās mākslas centra, interjera salona “Krassky”, Latvijas Dizaina Centra, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās Operas un Baleta, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra, izdevniecības “Liels un mazs”, galerijas “LOOK”, reklāmas aģentūrām “MAGIC” un “!MOOZ”, filmu studijām “Mistrus Media” un “Trickster Pictures”, un digitālās aģentūras “Wrong”. Piedalīsies arī jaundibinātā LMA absolventu asociācija.
Latvijas Mākslas akadēmija ir vadošā mākslas un dizaina augstskola Latvijā jau 103 gadus. Aktīvi darbojas 21 specialitāte. Pēdējo piecu gadu laikā LMA absolvējuši 1253 profesionāļi, un šobrīd 928 studenti apgūst iemaņas bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studiju programmās.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Sandras Krastiņas izstāde
“Vien jāpārskrien pāri tam ziedu laukam”
Galerijā “Mākslas XO”
11. maijs–3. jūnijs
Sandra Krastiņa. Kara ziedi II. 2022, audekls, eļļa, 220x180 cm 
No 11. maija līdz 3. jūnijam galerijā “Māksla XO” būs skatāma Sandras Krastiņas izstāde “Vien jāpārskrien pāri tam ziedu laukam”.
“Jaunās izstādes vadmotīvs ir cilvēka pienākums dabas priekšā – dzīvās un nedzīvās dabas, kas kara darbības rezultātā tiek iznīcināta. Vēlos runāt arī par indivīda apņēmības spēku, kad, būdams nāves briesmās, cilvēks cenšas glābt suni un kaķi, jo tā arī ir dzīvība, par kuru mums – cilvēkiem jābūt atbildīgiem.
Izstādes nosaukumā apzināti izvēlējos teicienu, kas pirmajā iespaidā sola rimta skaistuma izjūtas, tomēr izteikums – vien jāpārskrien pāri ziedu laukam – apdraudējuma kontekstā no prieka apsolījuma pārtop traģiski izšķirošā iespējamībā.
Jaunais gleznu cikls “kara ziedi" smelts no ziņu plūsmām, ko ik dienu skatām, emocionāli līdzdzīvojot,” stāsta Sandra Krastiņa.
Sandras Krastiņas jaunos darbus raksturo īpašs vērīgums un rūpīga analīze, monumentalitāte un emocionāls vēriens, kas pauž dramatismu, pat traģismu. Daudzveidīgajās radošajās izpausmēs viņa aizvien atrod jaunus izteiksmes līdzekļus, lai šādā pasaules uztveres un izziņas ceļā ievadītu arī skatītāju. Gleznotāja uzdod jautājumus sev un ikvienam, meklē uz tiem atbildes, nojauš un aicina par tiem aizdomāties arī citus.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Ata Izanda izstāde “Izkusušās zemes”
galerijā “DOM”
11.–27. maijs
No 11. līdz 27. maijam galerijā “DOM” būs skatāma Ata Izanda izstāde “Izkusušās zemes”.
“Ziemas sezona tuvojās noslēgumam, saule bija pārāk vāja un nelāgi atsaucās uz ikdienas lēmumiem. Nespēju radīt paliekošu attieksmi pret materiālu, un lietas no īstām kļuva izdomātas. Es ieskatījos saplēstajā vāzē un vēlējos, lai kāds atnestu orākula acis, tad redzētu, kā dabiski negatavie stādu ķermeņi piesardzīgi iespraucas mālainajā augsnē, no kuras es radīju masu, bet Tu – attēlu,” stāsta mākslinieks.
“Izkusušās zemes” ir autora trešā personālizstāde, kurā mākslinieks apvieno sev tuvo materialitāšu eksperimentus, piedāvājot postapokaliptiski naivus kokgrebumus, sauso maisījumu sīkplastiku un citu izaicinošu apstrādes varējumu atrādīšanu telpā.
Galerija “DOM”
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2023 apbalvojuma
“Meklējam jauno fotogrāfijā!” laureātes
lietuviešu mākslinieces Ievas Baltadonītes izstāde “Izrautie”
ISSP Galerijā
12. maijs–29. jūnijs
Ieva Baltadonīte. No sērijas “Izrautie”. 2022
No 12. maija līdz 29. jūnijam ISSP Galerijā būs skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2023 (RFB – NEXT 2023) apbalvojuma “Meklējam jauno fotogrāfijā!” laureātes, lietuviešu mākslinieces Ievas Baltadonītes (Ieva Baltaduonyte) izstāde “Izrautie”.
Balva “Meklējam jauno fotogrāfijā!” ir Rīgas Fotogrāfijas biennāles dibināts apbalvojums, kas kopš 2016. gada tiek pasniegts katru otro gadu biennāles programmas NEXT ietvaros. Balvas mērķis ir atklāt un novērtēt jaunos māksliniekus, kuri savos darbos demonstrē attēla spēku, piedāvā oriģinālu, laikmetam atbilstošu skatījumu un konceptuālu dziļumu.
Konkurss dalībai 2023. gada biennāles programmā norisinājās pagājušā gada oktobrī. Starptautiskas žūrija nominējot galvenās balvas ieguvēju, skaidro: “Ar balvai pieteikto darbu “Izrautie” Ieva Baltadonīte pārdomāti iesaistās sarežģītajās Krievijas iebrukuma Ukrainā norisēs. Strādājot ar ukraiņu bēglēm Lietuvā un izzinošā veidā izmantojot humānistisku attēlojuma pieeju, viņa izgaismo piespiedu pārvietošanas fotogrāfiski netveramo traumatisko pieredzi un ar karu saistīto posttraumatiskā stresa sindromu (PTSS). Šis darbs ir atmiņā spilgti paliekošs atgādinājums par plašo empātijas nozīmīgumu krīzes laikā.” Izstādes kuratore ir Rīgas Fotogrāfijas biennāles vadītāja un izstāžu kuratore Inga Brūvere.
Ieva Baltadonīte (1988, LT) savos darbos izmanto fotogrāfiju un video. Viņa pievēršas tēmām un jautājumiem, kas saistīti ar migrācijas kultūru, darbu pamatā izmantojot personīgo pārcelšanās pieredzi. Viņa atklāj personiskos un kolektīvos naratīvus, kur trauma, atmiņa un identitāte veicina dziļāku iesaistīšanos starpkultūru dialogā. Izmantojot fotogrāfiju gan personiskai izpausmei, gan kritiskam dialogam ar mūsdienu sabiedrību, Baltadonīte aicina skatītāju iesaistīties sabiedriskās debatēs, izvirzot priekšplānā cilvēcisko pieredzi un atklājot to, kas citādi tiek apslēpts vai ignorēts. Viņas rūpīgi veidotajos projektos tiek apvienota politika un estētika, aicinot skatītāju uz sarunu. Pašlaik māksliniece dzīvo Lietuvā, kur pavisam nesen atgriezās pēc septiņpadsmit Dublinā, Īrijā, pavadītiem gadiem, kur absolvējusi Dublinas Tehnoloģiju institūta Fotogrāfijas bakalaura programmu.
Izstādes atklāšanā 11. maijā pulksten 19.00 notiks piecu apbalvojumam pieteikto fotogrāfu darbu prezentācijas. Izvērtējot pieteikumus, ekspertu žūrija piecus balvai pieteiktos māksliniekus nominējusi prezentēt savus darbus plašākai sabiedrībai. Apbalvotās izstādes atklāšanā kopā ar laureātes prezentāciju būs iespēja iepazīt arī latviešu mākslinieču Kristīnes Krauzes-Sluckas un Līgas Stibes, igauņu māklsinieces Hedi Jānso (Hedi Jaansoo), un lietuviešu mākslinieces Ievas Maslinskaites veikumu.
Savukārt 12. maijā pulksten 18.00 ISSP Galerijā notiks “Meklējam jauno fotogrāfijā!” īpašās balvas pasniegšana – Lietuvas neatkarīgās izdevniecības “NoRoutine Books” izdotās mākslinieka Armanda Andžes fotogrāmatas “29 ainavas” atvēršana. Māksliniece Anna Dzērve (LV) saņēmusi fonda “VV Foundation” īpašo balvu un no 23. maija līdz 23. jūnijam strādās fonda dibinātajā mākslinieku rezidencē “PaIR” Pāvilostā.
ISSP Galerija
Marijas iela 13, k3, Berga Bazārs, Rīga
Ināras Liepas ceļojošā izstāde “Sērkociņu kastītes lietišķā etiķete. Vēsture-dizains-ražošana”
Galerijā “Romas dārzs”
12. maijs–6. augusts
No 12. maija līdz 6. augustam galerijā “Romas dārzs” būs skatāma Ināras Liepas ceļojošā izstāde “Sērkociņu kastītes lietišķā etiķete”.
Mēdz teikt, ka dzīvē nevar iztikt bez trim lietām: ūdens, sāls un sērkociņiem. Sērkociņu kastīte, kuru ikdienā lietojam, ir nozīmīga mūsu dzīves sastāvdaļa, bet tai ir daudz lielāka vērtība, ja uz to veramies, kā uz dizaina priekšmetu, un to lielā mērā nosaka etiķete, kura rotā kastītes vāciņu.
Protams, svarīgi ir arī sērkociņi – izstādē iespējams uzzināt to rašanās vēsturi, ražošanas procesu un informāciju par visām ražotnēm, kuras kādreiz veiksmīgi darbojās Latvijas pilsētās: Rīgā, Jaungulbenē, Liepājā, Kuldīgā, Sabilē, Saldū, Jēkabpilī un Daugavpilī. Tomēr galvenā loma ekspozīcijā šoreiz ir etiķetei un tās grafiskajam dizainam.
Laika gaitā fabrikas sāka izgatavot sērkociņu etiķetes, kuru kolekcionēšana ir kļuvusi par daudzu cilvēku aizrautīgu nodarbošanos, ko sauc par filumēniju.
Ņemot vērā sērkociņu kastīšu lietotāju plašo auditoriju, daudzi uzņēmēji ātri vien sāka šo ikdienā lietojamo priekšmetu izmantot arī kā unikālu reklāmas laukumu. Etiķete dažkārt bija tik mākslinieciski augstvērtīga, ka tās vērtība pielīdzināma lietišķās grafikas mākslas priekšmetam un izstādē tā tiek īpaši izcelta. Šī iemesla dēļ radās vēlēšanās piešķirt etiķetei lielāku nozīmi, un izstādē tā eksponēta ne tikai oriģinālajā izmērā, bet, to palielinot, izmantota arī kā lielisks dizaina priekšmets, kuru var veiksmīgi izmantot interjerā. Īpašu apbrīnu rada Japānā zīmētās etiķetes.
Zīmējums uz etiķetes, tāpat kā uz markas, mazā laukuma dēļ ir tehnoloģiski sarežģīts process, tādēļ var patiesi apbrīnot mākslinieku veikumu.
Latvijas sērkociņu kastīšu etiķešu zīmēšanā ieguldījumu devuši tādi Latvijas mākslinieki, kā Andrejs Porietis, Ģirts Vilks, Vera Krīgere, Pēteris Upītis, Viktors Staņislavskis, Aldona Strīģele, Imants Ozoliņš, Laimonis Šēnbergs, Linda Lūse, liepājnieki - Agris Padēlis-Līns, Benita Baltbārde, Irina Tīre un vēl daudzi diemžēl mums nezināmi mākslinieki .
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Vinetas Kaulačas personālizstāde “Laika jautājums”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
13. maijs–6. augusts
Vineta Kaulača. Telpas. Pāreja I. 2022. Audekls, eļļa. Autores īpašums. Publicitātes foto
No 13. maija līdz 6. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs būs skatāma Vinetas Kaulačas personālizstāde “Laika jautājums”.
Vineta Kaulača izstādei Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā radījusi jaunu gleznu kolekciju. Ekspozīciju māksliniece veido, balstoties esošajā telpiskajā situācijā – trīs savstarpēji saistītās izstāžu zālēs, kur katrā iespējams izvietot suverēnas darbu grupas, kas vienlaikus konceptuāli ir pilnībā saistītas. Izstādē glezniecības valoda skatāma mijiedarbībā ar citām mākslas formām – fotogrāfiju, kino un arhitektūru.
Vineta Kaulača glezno telpiskas struktūras un vizuālo kāpinājumu panāk, tās attīrot no liekā. Viņa apstādina laiku vai, gluži otrādi, apsteidz to, aizraujot līdzi skatienu perspektīvas bezgalībā. Vai būtu iespējams atcerēties kādu savas dzīves notikumu, aizmirstot par vietu, kur tas noticis? Iespējams, atmiņa un subjektīvā uztvere telpisko pieredzi ir transformējusi pavisam jaunā formā. Iespējams, proporcijas, detaļas ir mainītas vietām vai ir ieguvušas pavisam citu kārtību.
Miniatūru gleznojumu telpiska instalācija apspēlē darbu nelielo formātu un veido atsauci uz atmiņu kultu, kurā tiek krāts un saglabāts fotogrāfijās absorbētais skatiens. Glezniecības, fotogrāfijas un instalācijas mijiedarbība risina jautājumu par glezniecības diapazonu no attēla līdz telpiskam objektam, ietverot vienlaicīguma principu. Līdzīgi kā veselumu uztveram no fragmentiem, ko skatiens reģistrē, atrodoties nemitīgā kustībā.
Izstādē glezniecības un kino izteiksmes sinerģija tiek panākta, fiksējot mirkli tā izmaiņas brīdī, kas turpina kustības trajektoriju vērojumā, atmiņā un kompozīcijas tapšanas procesā. Tā ir stopkadru izlases sērija ar nelielām vietas un laika tvēruma nobīdēm, kuras iekļauj arī informāciju par starptelpu, pauzi, pirms un pēc, par neatklāto redzamajā un turpinājumu iedomātajā. Pārejošais un garām slīdošais, pārtopot gleznojuma vieliskumā, sekundes simtdaļās pamanītajam, pieredzētajam, piešķir jaunu laika un telpas dimensiju. Kurators un mākslinieks Kerans Džeimss (Keran James) par Vinetas Kaulačas darbiem ir teicis: “Tajos ir ilguma, nevis vēstījuma paplašinājums gan glezniecībā, gan vērojumā – līdzīgi kā Alana Robe-Grijē (Allain Robbe-Grillet) literārajos darbos. Kaulača jautā, vai krāsa var ietvert laiku bez falsifikācijas? Skatoties, mēs vienlaicīgi apzināmies vērojuma nepilnīgumu, tajā trūkstošo un – skatāmies vēlreiz. Vēl tas ir tāpat kā ar laiku, izņemot to, ka tas pats no mums jau ir izvairījies. Vērojuma laiks un gleznojuma laiks.”
Izstādes kuratore ir Dr. art. Elita Ansone.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
“Muzeju nakts 2023” mākslas muzejos
13. maijā / no plkst. 19.00
Sestdien, naktī no 13. uz 14. maiju, Latvijā jau 19. reizi norisināsies starptautiskā akcija “Muzeju nakts”. Attīstot pasākuma vienojošo tēmu “Radīšana”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs šajā vakarā aicina uz dažādām aizraujošām izglītojošām un ar mākslas jaunradi saistītām aktivitātēm ģimenēm ar bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Mākslas muzeji ir vieta gan mākslas darbu aplūkošanai, gan radīšanai.
Jau no plkst. 19.00 akcijas dalībnieki tiek gaidīti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) struktūrvienībās – LNMM galvenajā ēkā, Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Savukārt ekspozīcija “Skulptūru mežs. Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumi” Muzeju krātuvē būs pieejama kultūras cienītājiem no plkst. 17.00.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturiskajā galvenajā ēkā visa vakara garumā no plkst. 19.00 līdz 01.00 (ieeja līdz 00.00) apskatei būs atvērta pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas māksla 19.–20. gadsimts”, ekspozīcija “12 fotogrāfi / 125 fotogrāfijas / 10 sērijas”, kā arī divas izstādes – “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991” un “Imants Vecozols. Gaismas laušana”.
No plkst. 19.00 līdz 21.00 apmeklētāji varēs piedalīties kopīgas lielformāta gleznas radīšanā, iedvesmojoties no 90. gadu žurnāla “Avots” izdevumiem un paužot savas sajūtas par neatkarības laiku uz audekla. Paralēli sadarbībā ar zīmolu “Skrīveru saldumi” norisināsies aktivitāte ģimenēm “Saskati un ieraugi”, kurā dalībnieki meklēs gleznu fragmentus muzeja ekspozīcijā un atzīmēs tos īpašā kartē.
Plkst. 20.00–22.00 LNMM 2. stāva vestibils pārtaps par deju grīdu, uz kuras katrs varēs atmodināt sevī kustību brīvību 80. gadu beigu un 90. gadu sākumam raksturīgos mūzikas ritmos. Par skaņu Atmodas diskotēkā rūpēsies Latvijas Radio 6 – Latvijas Universitātes Radio NABA dīdžejs, raidījuma “Dabsolis” vadītājs un vinilomāns DJ SairaM.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA Muzeju nakts viesus gaidīs no plkst. 19.00 līdz 01.00 (ieeja līdz 00.00), piedāvājot aplūkot izstādi “Laikmeta refleksijas” un atklāt Latvijas mākslinieku 20. gadsimta darbus no Rietumu Bankas glezniecības kolekcijas. Atsevišķi izvietotajā ekrānā tiks demonstrēta jauna, vēl nebijusi foto galerija, kas stāsta par MMRB un Rietumu Bankas darbinieku, kā arī muzeja apmeklētāju veidotajām privātkolekcijām.
Aktualizējot krājuma radīšanu, vēl pa dienu – no plkst. 10.00 līdz 18.00 – MMRB aicinās savus skatītājus piedalīties tematiskā atmiņas spēlē “Memento”, ar kuras palīdzību iespējams labāk iepazīt muzeja pastāvīgo ekspozīciju un jauno izstādi.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs Muzeju naktī no plkst. 19.00 līdz 00.00 (ieeja līdz 23.00) pārsteigs ar gaismas, krāsu un skaņas sinerģiju pasaules atzinību guvušā latviešu dizainera Germana Ermiča pirmajā personālizstādē Latvijā “Plūstoši”, kurā apkopoti autora nozīmīgākie darbi.
Vienlaicīgi izstādē norisināsies foto akcija “Plūstošie skatpunkti”. Caur foto rāmīti, kas būs paņemams muzeja vestibilā, jebkurš varēs meklēt un fotografēt interesantus mākslas darbu un ekspozīcijas rakursus. Tāpat visu vakaru ekspozīcijā darbosies interaktīvā balsošanas siena, uz kuras skatītāji aicināti atstāt atsauksmes un nobalsot par savu iemīļotāko izstādes darbu.
No plkst. 19.00 līdz 22.00 gan mazie, gan lielie tiks rosināti radoši izpausties kartīšu krāsošanas darbnīcā, veidojot krāsu pārejas slavenajam Germana Ermiča stikla krēslam “Ombré”.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja viesi 13. maijā no plkst. 19.00 līdz 23.00 nokļūs 20. gadsimta 20.–30. gadu atmosfērā, aplūkojot kādreizējo mākslinieku dzīvokli – tā perioda mēbeles, interjera un sadzīves priekšmetus, kas papildina modernisma laikmeta ainu, ko atklāj ekspozīcijā esošās gleznas, grafikas un citi mākslas darbi. Izstāde “Iekšējie dialogi. Aleksandras Beļcovas dienasgrāmatas un vēstules” ļaus dziļāk iepazīt gleznotājas personību, izprast viņas dzīves notikumus, pārdomas un izjūtas par ikdienu un mākslu. Tatjanas Sutas istabā būs apskatāma video hronika no Beļcovas 80. dzimšanas dienas svinībām, kurās piedalījās gleznotājas Maija Tabaka, Džemma Skulme, Lidija Auza un citas Latvijas mākslas pasaules personības.
Iedvesmojoties no mākslinieku sūtītām vēstulēm un pastkartēm, ikviens SBM apmeklētājs, bet it sevišķi bērni, no plkst. 19.00 līdz 22.00 varēs pievienoties radošajai darbnīcai “Uzzīmē savu pastmarku!”, lai izveidotu skaistu pastkarti un neatkārtojamu marku draugiem, ģimenes locekļiem vai citiem tuviem cilvēkiem.
Pirmo reizi Muzeju naktī piedalīsies ekspozīcija “Skulptūru mežs” Muzeju krātuvē, kas būs atvērta no plkst. 17.00 līdz 22.00 (ieeja līdz 21.30), piedāvājot iepazīties ar Senās Grieķijas, Senās Romas un renesanses tēlniecības meistardarbu ģipša kopijām mūsdienīgā formātā.
Foto izstāde krātuves foajē ļaus ieskatīties “Skulptūru meža” tapšanas aizkulisēs, uzzināt, kā notika Mikelandželo “Mozus” – ekspozīcijas lielākās skulptūras – ceļojums uz jaunajām mājām, kā strādā restauratori utt. Savukārt klases telpā Muzeju nakts mazākos apmeklētājus izklaidēs filmu studijas “Animācijas Brigāde” animācijas filmas, kas liks aizdomāties par rašanās, radīšanas un atrašanas tēmām.
No plkst. 18.00 līdz 20.00 par prieka mirkļu radīšanu Muzeju krātuves pagalmā rūpēsies Rīgas Cirka skolas audzēkņi. Būs iespēja vērot un arī pašiem izmēģināt žonglēšanu, braukšanu uz vienriteņa un citas neparastas aktivitātes. Klauna izdarības neatstās vienaldzīgus ne lielus, ne mazus Muzeju nakts dalībniekus.
Visi akcijas “Muzeju nakts” pasākumi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienībās ir bez maksas. Rūpējoties par mākslas darbu saglabāšanu, Muzeju nakts laikā apmeklētāju plūsma tiks ierobežota.
“Muzeju nakts 2023” organizētāji iesaka savlaicīgi iepazīties ar plašo piedāvājumu un izplānot katram savu “Muzeju nakts” maršrutu.
Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu komiksu izstāde
“Izstāstītie. Ukrainas bērnu stāsti”
Mākslas telpā “Aminori”
līdz 26. maijam
Marta Folkmane. Komiksa fragments
Līdz 26. maijam mākslas telpā “Aminori” skatāma LMA Grafikas katedras studentu komiksu izstāde “Izstāstītie. Ukrainas bērnu stāsti”
Projektā “Izstāstītie” jeb oriģinālajā nosaukumā “Outspoken” 12 Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studenti piedalās jau kopš mācību gada sākuma. Studenti uzklausīja Ukrainas bērnu un jauniešu stāstus par pieredzēto, bēgot no kara, un atveidoja tos komiksos. Šogad plānots izdot arī grāmatu.
Jau 2,5 miljoni bērnu bijuši spiesti pamest savas mājas kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas Federācijas iebrukums neatkarīgās Ukrainas teritorijā. Dažus šo bērnu stāstus mēs lasām ziņās vai sociālajos tīklos. Tomēr tik daudzi paliek neizstāstīti, noglabāti ģimenes vēsturē un personiskajās bēdās. Tos uzklausīt un zināt ir svarīgi mūsu sabiedrībai.
“Komikss ir tikai žanrs – tāpat kā pasaka vai stāsts,” paskaidro LMA docente Rūta Briede. “Tam obligāti nebūt nav jābūt smieklīgam, un ar attēliem bieži vien var pateikt vairāk nekā ar vārdiem. Studentiem šis ir bijis ļoti grūts uzdevums gan no pedagoģiskā, gan mākslinieciskā viedokļa – iemācīties sarunāties ar šiem bērniem, uzklausīt viņu piedzīvoto un uzzīmēt stāstu, kas vislabāk ataino to, ko bērns vēlējies pastāstīt, vienlaikus atklājot arī to, ko viņš, iespējams, noklusējis.” Rūta Briede atzīst, ka studentu darbs pie projekta gada garumā ir bijs pašaizliedzīgs un ideālisma pilns, bet arī sarežģīts brīžos, kad jāsaskaras ar robežu, kurā jauns mākslinieks izjūt vēlmi pasargāt sevi no dzirdētā.
Kamēr grāmata vēl tikai top, “Aminori” telpā var aplūkot projektā “Izstāstītie. Ukrainas bērnu stāsti” tapušos darbus – Kristas Bitmetes, Mārtiņa Dziļuma, Lauras Pikas, Martas Folkmanes, Margaritas Germanes, Oleksandras Golitsinas, Alises Rudēvicas, Paulas Slavikas, Elīnas Skrapces, Gata Šulca, Gabrielas Milbergas-Zuzas un Karīnas Volbetas komiksus un T-kreklu grafikas.
Mākslas telpa “Aminori”
Krišjāņa Valdemāra iela 69, Rīga
LMA Profesionālās doktorantūras studentu grupas izstāde
“Don’t Dream It’s Over”
Galerijā “Pallas” / Tartu
līdz 27. maijam
Līdz 27. maijam Igaunij’Tartu galerijā “Pallas” skatāma pirmā starptautiska mēroga Latvijas Mākslas akadēmijas Profesionālās doktorantūras studentu grupas izstāde “Don’t Dream It’s Over”. Izstādē piedalās 14 mākslinieki, kuri savā ikdienas praksē un doktorantūras pētījumos pievēršas atšķirīgu tēmu analīzei un risinājumiem dažādos mākslas medijos – Rasa Jansone, Atis Jākobsons, Rute Marta Jansone, Nils Jumītis, Madara Kvēpa, Anna Pommere, Ansis Rozentāls, Līva Rutmane - Kalniņa, Sandra Strēle, Laura Veļa, Sabīne Vernere, Linda Vilka, Martins Vizbulis, Veronika Voļska. Izstādes kuratore: Auguste Petre. Izstādes mākslinieks: Kristians Brekte.
Šo mākslinieku intereses balansē starp dabas simboliem un vēstures nospiedumiem, līdz ekofeminismam un sociāla rakstura novērojumiem, tādēļ izstādē uzmanība pievērsta tam kā tradicionālās mākslas kvalitātes asimilējas laikmetīgā kontekstā, viena mākslas darba radīšanas procesā iesaistot arvien jaunas tehnikas. Lai gan individuāli un savu profesionalitātes līmeni jau sasnieguši, doktorantūras kontekstā šie mākslinieki atgriežas studiju procesā – tikai šoreiz ar mērķi analizēt un izzināt savu praksi. Idejiski izstādes naratīvs ir veidots balstoties trīs tēmās, kas vieno šos atšķirīgos autorus. Izstādes pirmā tēma ir Klātbūtne, tajā iekļauti mākslinieču darbi, kas runā caur ķermeniskuma pieredzi. Otrā tēma – Eksistence – apvieno māksliniekus, kuri no dažādām perspektīvām runā par dabas un cilvēka, arī telpas saskarsmes punktiem. Savukārt trešā tēma, kuru iekļaujošie darbi izvietoti pagraba stāvā, ir Novērojums jeb vēstures un tagadnes pretnostatījumi. Mākslas darbu atlase izstādei veikta no jau esošā katra mākslinieka / doktoranta radošās prakses arsenāla, tādēļ projekts uzlūkojams ne tikai kā konkrētas studiju programmas starptautiska reprezentācija, bet arī katra autora individuāla ekspozīcija.
Izstādes nosaukums “Don’t Dream It’s Over” ir gan tieša atsauce uz grupas “Crowded House” 1986. gada leģendāro šāda paša nosaukuma dziesmu, kas mudinājusi klausītājus nepakļauties masu mediju ietekmei un patērnieciskumam, gan arī ironisks atgādinājums par studiju procesa potenciālo ilglaicību.
Galerija “Pallas”
Riia 11, 51010 Tartu, Igaunija
Miniatūru izstāde “1:12”
Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
līdz 31. maijam
Līdz 31. maijam Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 1.stāva galerijā skatāma miniatūru izstāde “1:12”. Izstādē apskatāmas dažādas miniatūras ainas un tēli, kuri ievedīs skatītāju gluži citā, samazinātā pasaulē, kura vistuvāk būtu pielīdzināma multiplikācijas filmai.
“Mūsdienās, kad tik liels uzsvars tiek likts uz tehnoloģiju iespējām, gribas atgādināt, ko spēj radīt cilvēka domas un prāts, cik lieliska ģimenes kopābūšana un meditācija var būt fizisku materiālu pētīšana, krāšana ar mērķi izveidot savas mazās pasaules”.
Izstādē apskatāmās miniatūras veidojuši mākslinieki – Edgars un Jana Brieži, nereti iesaistoties arī viņu meitai, kuras dēļ šī aizraušanās ir arī aizsākta. Edgars Briedis strādā par butaforu Latvijas Nacionālajā Operā un Baletā, savukārt Jana Briede ir fotogrāfe un datorgrafiķe. Viņu abu interese par dažādu lietu jaunradi iesniedzas arī floristikas, apģērbu dizaina, tēlniecības, vides noformēšanas un daudzās citās jomās, kurās abi ir strādājuši. Šīs zināšanas krājot un papildinot, viņi ir nonākuši pie kopējas nodarbes – telpisku miniatūru veidošanas. Autoru radītās miniatūras iemieso gan gluži reālistiskas vietas un ainas, gan arī iztēlē radītus apveidus. Mākslinieku iemīļotais mērogs ir 1:12, kas ir arī pasaulē populārs izmērs leļļu māju miniatūristu vidū. Šis mērogs ļauj radīt niansētas un detaļām bagātas ainas.
Izstādē apskatāmi darbi no dažādiem laika posmiem – atsevišķi priekšmeti, ainas, telpas un mājas. Tajās it īpaši aicināti ieskatīties mazākie apmeklētāji, kurus mākslinieki vēlas mudināt izzināt un pētīt materiālus un ikdienā veltīt vairāk laika jaunu lietu radīšanai un pārveidei.
Leļļu māju miniatūras (Dollhouse miniatures) ir mākslas veids, kura aizsākumi meklējami 17. gs. Amsterdamā. Sākotnēji, miniatūras tika pasniegtas dāmām kā prestiža un bagātības apliecinājumu un miniatūru vērtību noteica tas, cik tuvu tajās tika atveidota realitāte. Bagātajās ģimenēs nereti bija mākslinieku radītas un pilnībā iekārtotas leļļu mājas, kuras precīzi atainoja namu, kurā tās atradās. Tāpat arī laikā, kad amatnieki un galdnieki ceļoja un piedāvāja savus darbus, miniatūras tika izmantotas, lai parādītu amatnieka meistarību, gluži kā katalogs, pēc kura izvēlēties un pasūtīt mēbeles. Mūsdienās vēl arvien daudzi aizraujas ar miniatūru kolekcionēšanu un veidošanu. Mākslinieki, savukārt turpina izmantot šo seno mākslas veidu, lai veidotu animācijas filmas un reklāmas.
Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Igora Bernāta personālizstāde “Dejojiet kalni”
galerijā “Bazar’t”
līdz 31. maijam
Līdz 31. maijam galerijas “Bazar’t” telpās t/c “Mols” otrajā stāvā ir skatāma gleznotāja Igora Bernāta personālizstāde “Dejojiet kalni”.
Šī Igora Bernāta personālizstāde ir pārsteidzoši savādāka. Autors joprojām saglabā savu rokrakstu – abstrakciju, smalkās krāsu nianses un orģinālo faktūru risinājumu. Bet šoreiz, pamatā, apmeklētāju apskatei tiek izstādīti telpiskas formas, kas ir papildinātas ar gleznieciskām faktūrām. Gan pats autors nojauc robežas starp ierasto gleznas formātu un klasisko skulpturālo tēlniecību, gan atļauj arī skatītājam ieraudzīt ko vairāk kā ierasto gleznas formātu. Papildus dimensija iedod jaunu skatu punktu mākslinieka radošajā darbībā. Izstādes kompozīciju papildina arī ierastais formāts – nelielas gleznas, bet tās šoreiz ir kā atgādinājums par mākslas formu sintēzi.
Autors par savu izstādi saka: “Man tā ir jauna sajūtu pieredze, jo vienkopus ieraugu kādu savu radoši piepildītu laika nogriezni, kurā dominē dialogs ar sevi, laiku, gleznieciskajiem izteiksmes līdzekļiem. Formas veido savus noteikumus.”
Galerija “Bazar’t”
T/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Daigas Krūzes izstāde “Tu esi koks, putns vai kalns”
mākslas telpā “Siguldas devons”
līdz 11. jūnijam
Mākslas telpas “Siguldas devons” izstāžu zālē līdz 11. jūnijam skatāma gleznotājas Daigas Krūzes jaunāko darbu izstāde “Tu esi koks, putns vai kalns”. Daiga Krūze ir viena no nozīmīgākajām un pazīstamākajām Latvijas māksliniecēm, kura savā daiļradē izmanto gan abstrakcijas, gan brīvus krāsu un triepienu salikumus. Mākslinieces jaunākajā izstādē dominē lielformāta gleznas. Izstādē iespējams ieraudzīt dažādas Siguldas ainavu motīvu un tēmu interpretācijas, kas ļaus apmeklētājiem iegūt plašāku ieskatu Daigas glezniecības pasaules daudzveidībā. Krūzes glezniecība ir iedvesmojoša un aizraujoša, un tā bieži tiek interpretēta kā refleksija par dabu, cilvēka dzīvi un tās dažādajiem aspektiem.
Par izstādes jaunākajiem darbiem Daiga stāsta: “Šobrīd, dzīvojot Siguldā, vēlos atklāt izstādes skatītājam glezniecību, kas saistīta ar vietējo ainavu. Jaunākajos darbos Siguldas ainava- kalni un lejas – iedvesmo un rosina skatīties uz notikumiem no dažādiem skatpunktiem. Vai nu tā ir sajūta atrodoties kalnā vai kalna pakājē, vai ejot nezināmas un sen zināmas takas, kalnu var pētīt un skatīt tik daudznozīmīgi. Tāpat gleznojot, nododot šo ainavas pieredzi, var atklāt pat ko negaidītu, kas arī ir interesantākais – ļauties brīvam triepienam, krāsu laukumiem, brīvai plūsmai.”
Kultūras centrs Siguldas DEVONS
Pils iela 10, Sigulda
Tautas lietišķās mākslas izstāde “Meistarstiķis”
Bulduru Izstāžu namā
līdz 1. jūlijam
Līdz 1. jūlijam Bulduru Izstāžu namā skatāma izcilās tautas lietišķās mākslas meistares Dagmāras Prībergas sarūpēta Jūrmalas un tuvākās apkaimes amatnieku darbu izstāde “Meistarstiķis”, kas ir kā emocionāla un krāšņa ieskaņa Dziesmu svētku lielajai tautas lietišķās mākslas izstādei “Mēs”.
Dagmāra Prīberga uzsver, ka katrs sevi cienošs meistars zina, ka darbs klausa tikai prasmīgām rokām. Visu mūžu jāmācās desmitiem amata noslēpumu, jāpilnveidojas. Atdarināt skaistu etnogrāfisku priekšmetu var jebkurš labs meistars, bet radīt tikai retais. Tautas lietišķās mākslas skaistums izpaužas izstrādājumu kvalitātē, senu amata prasmju uzturēšanā, atturīgu kompozīciju, smalku krāsu salikumos, kas liecina par augstu māksliniecisku līmeni un respektu pret latviešu tautas mākslas vērtībām.
Pieredzējušais izstāžu scenogrāfs Mārtiņš Heimrāts izstādes vizuālo tēlu veidojis kā nosacītu ceļu uz Dziesmu svētkiem. Amatnieku darbus papildina 20.gadsimta pirmās puses koristu fotogrāfijas no Jūrmalas muzeja krājuma. Izstādē laikmetīgu noskaņu ienes jaunās mākslinieces Sabīnes Moores videoinstalācija ar viņas interpretāciju par ornamentu. Izstādes kuratore Dagmāra Prīberga.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Titulbilde: Vineta Kaulača. Telpas. Virsma. 2022. Fragments. Audekls, eļļa. Autores īpašums. Publicitātes foto
