Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Ilzes Helgelandes gleznu izstāde “Nostaļģija”
VEF Kultūras pilī
25. februāris–16.marts
VEF Kultūras pils 1. stāva Izstāžu zālē no 25. februāra līdz 16. martam būs skatāma Ilzes Helgelandes gleznu izstāde “Nostaļģija”.
2021. gadā Ilzes Helgelandes darbs “Dio Nostalgia” tika izstādīts Londonas mākslas biennālē. Par izstādi Latvijā māksliniece Ilze Helgelande saka: “Turpinot iesākto tēmu, nu jau esmu radījusi veselu “Nostaļģija” darbu sēriju. VEF Kultūras pilī būs izstādīti divpadsmit darbi, kas liek aizdomāties par ātri ritošo laiku, tehnoloģiju lielajām pārmaiņām un attīstību. “Mana jaunākā gleznu sērija ir par ikdienas triviālām lietām, kuras mēs šajā laikā un laikmetā pamazām aizmirstam. Šie darbi atspoguļo aizejošo laiku, atgādinot par tehnoloģijām un lietām, kas agrāk bija būtiskas un atradās gandrīz katra cilvēka mājās. Tagad tās ir tikai slāņainas atmiņas, kas asociējas ar vecāko paaudzi un bērnības atmiņām.”
Ilzi Helgelandi kā gleznotāju iedvesmo laika netveramība, par ko uzskatāmi atgādina tehnoloģiju attīstība. Nemitīgajā laika skrējienā daudzi kādreiz cildināti un cienīti tehnoloģiju brīnumi pamazām aiziet otrajā plānā, ko aizēno jaunāku, ātrāku un efektīvāku inovāciju mirdzums. Priekšmeti, kas tikai pirms dažām desmitgadēm sabiedrībā tika vērtēti kā neatņemama sadzīves sastāvdaļa un pat luksusa preces, tagad mētājas bēniņos un lūžņu kaudzēs. Relikvijas ir piesātinātas ar sava laikmeta būtību, glabā stāstus un atmiņas, kas runā par cilvēces progresa pārejošo dabu, laika ritējumu. Šīs ierīces nebija tikai rīki, bet arī simboli, kas liecināja par dzīvesveidu, saziņu, izklaidi un statusu. Gleznu sērijā “Nostaļģija” māksliniece atgriež šos priekšmetus dzīvē uz audekla. Palielinātās klusās dabas šķiet mainījušas formu, pārslāņojušās ar dažādiem rakursiem un toņkārtām, šķietami apzīmējot to, ka arī mūsu atmiņas par šiem priekšmetiem paliek neskaidras. Ilze Helgelande gleznās izmanto caurspīdīgas krāsu shēmas. Reālistisku priekšmetu tuvplānus autore apvieno ar puscaurspīdīgām, abstraktām formām – tādējādi objekti uz audekla kļūst uztverami netiešā, klusinātā veidā, tāpat kā mūsu atmiņas par tiem.
VEF Kultūras pils
Ropažu iela 2, Rīga
Madaras Auzenbahas izstāde “Ap manu zilo kalnu”
Jūrmalas muzejā
26. februāris–6. aprīlis
Madara Aizenbaha. Māja strazdiem. 2025. Audekls, eļļa. 120 x 100 cm
No 26. februāra līdz 6. aprīlim Jūrmalas muzejā būs skatāma gleznotājas Madaras Auzenbahas izstāde “Ap manu zilo kalnu”.
Madaras Auzenbahas (1988) radošā darbība saistīta ar glezniecību, instalāciju mākslu, ilustrāciju un grafisko dizainu. Māksliniece par izstādi stāsta: “Lai mēs dzīvotu, mums jābūt kā kalnam. Mums jāstāv augstu virs dzelmēm, augstu virs liesmām. Jāstāv pāri dusmām un skumjām. Tuvu debesu laimei. Kalni ir noslēpumainas vietas. To virsotnes bieži vien ir mākoņos tītas un atrodas tālu no pakājes ikdienas. Tur debesis satiekas ar zemi. Kalnos mīt dievi. Tur pulcējas raganas. Kalnu alās dzīvo pūķi, velni, troļļi un rūķi. Kalnu virsotnēs slejas un grimst karaļpilis. Stikla kalnā princese gaida glābēju. Kalnu uz Zemes skauj zilā debesu bļoda. Ap Zemi griežas mēness. Stāsta, ka, no mēness skatoties, Zeme izskatās zila. Arī manas gleznas ir zilas kā zili buramvārdi. Ar gleznām es gribu pieburt mums laimi. Aizburt prom sāpes un ļauno. Mēs esam zilā bezgalībā. Un būsim bezgalīgi!”
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
Aivara Benuža darbi izstādē “Tumsas ātrums”
Jūrmalas muzejā
26. februāris–6. aprīlis
Aivars Benužs. Sarkanas aitas skārda pļavā. 2010. Skārds, autortehnika. 108 x 79 cm
No 26. februāra līdz 6. aprīlim Jūrmalas muzejā būs skatāma metāla mākslinieka Aivara Benuža izstāde “Tumsas ātrums”.
Aivars Benužs (1966) ir viens no piecdesmitgadnieku paaudzes darbīgākajiem un redzamākajiem latviešu metālmāksliniekiem, kurš ir pazīstams kā daudzpusīgs un radošiem meklējumiem atvērts mākslinieks. Vienlīdz sekmīgi un ražīgi Aivars Benužs darbojas gan mākslas, gan ikdienišķu lietu izgatavošanas jomā. Viņš taisa metāla rotaslietas, metāla gleznas, skulptūras, vides objektus un arī praktiskus, ikdienā lietojamus interjera priekšmetus. Aivars Benužs ir Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metālapstrādes nodaļas (1986) un Tallinas Mākslas universitātes metāla mākslas nodaļas absolvents (1994), kurš turpina attīstīt savu māksliniecisko vīziju, koncentrējoties uz metāla darbiem, kuros tiek apvienotas dažādas tehnikas un izteiksmes formas. Mākslas zinātnieks Aivars Leitis: “Viņš ir pazīstams ar savu spēju radīt darbus no kādreiz jau izmantotiem materiāliem. Rezultāts ir gan emocionāli piesātināts, gan intelektuāli izaicinošs, iemiesojot darbos gan dziļas cilvēciskas vērtības, gan cilvēka iekšējās pasaules atspoguļojumu. Mākslinieka veidotajos darbos vienmēr cieši savienojas humors, ironija un groteska ar ideju nopietnību. Skaidrojot Aivara Benuža darbus, ir jālieto mākslas teorijas termins apropriācija, kas raksturo jau esošu, kādreiz lietošanā bijušu priekšmetu (arī attēlu) pārstrādi, lai tos pārvērstu jaunā mākslas darbā. Šāda mākslinieku darba prakse allaž izraisījusi daudz pretrunīgu un diskutējumu vērtējumu. Aivara Benuža darbos tas īpaši akcentē ironisko pieeju darbu tapšanā.”
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
Andra Vītoliņa gleznu izstāde “Industriālais laikmets”
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā
26. februāris–20. aprīlis
No 26. februāra līdz 20. aprīlim Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā būs skatāma gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Andra Vītoliņa darbu izstāde “Industriālais laikmets”. Tajā ietverti darbi, kas tapuši laikā no 2004. līdz 2016. gadam un kas tematiski iekļaujas muzeja mainīgo izstāžu ciklā par urbāni-industriālo Sarkandaugavas vidi.
Mākslinieks savulaik īpaši pievērsies industrializācijas vēsturisko procesu izpētei, tās attīstības gaitā radītiem objektiem un sistēmām. Viņu fascinē cilvēka izdomas un iztēles rezultātā tapušās tehnoloģijas, tāpat objekti, kas, paredzēti utilitārām vajadzībām un funkcionalitātei, atnesuši arī jaunu dizaina estētiku.
Industrializācijas liecības Andris Vītoliņš dokumentējis daudzviet pasaulē, un sākotnēji darbu nosaukumos arī izmantojis attiecīgos vietu ģeogrāfiskos nosaukumus vai tehniskos terminus, piemēram, “Kompresors”, “Brūvēšanas tanki”. Vēlāk attēlotajiem objektiem pievērsies no filozofiskā aspekta, šī pieeja atbalsojas arī nosaukumos “Elektriskā vilciena lidojošais gars”, “Svētā Trīsvienība”.
Izstādē “Industriālais laikmets” eksponētajos darbos rūpīgs skatītājs ieraudzīs atsauces gan uz Sarkandaugavas, gan uz Rīgas industriālo vidi plašākā tvērumā. Tās papildinās citviet pasaulē gūto iespaidu dekoratīvi spilgts un dinamisks attēlojums.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa
Zāģeru iela 7, Rīga
Rezidējošo mākslinieču Alison Piper un Alex Schuurbiers
saruna (artist-talk) un darbu prezentācija
Baltic Analog Lab rezidences telpās
27. februārī / plkst. 19.00
27. februārī plkst. 19.00 Baltic Analog Lab rezidences telpās notiks šobrīd rezidejošo makslinieču – Alison Piper un Alex Schuurbiers saruna (artist-talk) un darbu prezentācija. Mākslinieces demonstrēs rezidencē tapušās 16 mm un 8 mm filmas to “work in progress” stadijā, kā arī savus iepriekšējos darbus.
Alison Piper ir skotu māksliniece, kas vairākus mēnešu pavadījusi Ukrainā kā brīvprātīgā. Dzīvojot un strādājot frontes līnijas tuvumā arī tapis izejmateriāls viņas darbam “Enduring Landscapes”, kas pēta kara atstātās sekas uz vidi, īpaši uz Doņeckas apgabala lauksaimniecības un rūpniecības ciematiem. Māksliniece savā darbā izmanto gan tiešo animāciju uz 16 mm filmas, gan dubulto 8 mm stop-motion, veidojot teksturētus neaizsargāto ainavu portretus, tajos iestrādājot materiālus no kara skartām vietām – augsni, putekļus, veģetācijas fragmentus.
Alex Schuurbiers ir fotogrāfe un videomāksliniece no Nīderlandes, kas dzīvo un strādā Antverpenē Beļģijā. Viņa ir pievērsusies kino-esejām, kas pēta balsi un tās apklusināšanu, savijot stāstus par sieviešu izdzīvotspēju (resilience) dažādos laikos un vietās.
Baltic Analog Lab
Lienes iela 19A, Rīga
Diānas Adamaites personālizstāde “Frekvences telpā”
Mākslas stacijā “Dubulti”
28. februāris–4. maijs
No 28. februāra līdz 4. maijam Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma Diānas Adamaites personālizstāde “Frekvences telpā” – līdz šim vērienīgāka Diānas Adamaites izstāde, kuru veido jauni, iepriekš neizstādīti darbi – izstādes pirmajā stāvā ir skatāmas gleznas (eļļa un akrils uz audekla), bet otrajā stāvā ir zīmējumi (ogle, akvarelis, zīmulis, flomā sters, pastelis, pildspalva, tuša, krītiņi uz papīra).
Savā personālizstādē Diāna Adamaite parādīs lielizmēra akrila un eļļas darbus, lielizmēra zīmējumus un monumentālu (430x419 cm), speciāli telpai veidotu sienas gleznojumu. Darbos ir koši, krāsaini laukumi un krāsainas figūras, kas skrien, lidinās, virpuļo, dejo vai uz brīdi pierimst, lai turpinātu kustību.
“Diānas Adamaites jaunās gleznas izstaro tik dziļu prieku, ka rodas jautājums – kas tas ir, ko viņa glezno? Atbildi šķietami sniedz izstādes nosaukums – “Frekvences telpā”. Bet gleznas neatgādina abstraktus frekvenču diapazona pierakstus. Tas nav fizikas datu matemātisks un shematisks konceptuālisms. Gleznas ir tēlainas. Savienojot Diānas Adamaites darbu ekspresīvo krāsu, līniju un kustību formā ar tiešās pieredzēšanas metodi saturā, rodas vēlme veidot jaunu apzīmējumu – mistiskais ekspresionisms. Diānas Adamaites metode ir līdzīga mistiķu praksei, kas, būdami izglītoti rakstos un mācībās, meklē saskarsmi ar dzīvu realitāti pašu pieredzējumā,” stāsta izstādes kuratore un Mākslas stacijas “Dubulti” vadītāja Inga Šteimane.
“Diānas Adamaites tēli ir uzgleznota jušana par konkrētības iespējām. Tieši jušana, kaut kā briešana un pietuvošanās ir vārdi, ar kuriem māksliniece raksturo procesu un zināšanas par saviem tēliem. Noteikti darbu pamatā nav teksts, iepriekš radies stāsts. Un, pārsteidzoši, bet tās nav arī vizuālas vīzijas, ar kurām tik bieži tiek aprakstīta māksla. Adamaite neilustrē sapņus, fantāzijas, atmiņas vai savdabīgi stilizētu realitāti. Un viņa nenosauc vārdā to, ko glezno, zīmē vai veido. Viņas darbu nosaukumi ir burti un cipari. Tas ir ļoti smalks un sarežģīts moments – Adamaites tēli neizveidojas kā vīziju kopijas. Tēlu vizualitāte rodas no sajūtas kādā citā uztveres veidā, tādā, kas neredz un nezina. Kas nelieto valodu un pieredzi. Kas aizved aiz definētā, aiz ieraudzītā, aiz zināmā,” teikts izstādes aprakstā.
Lielais sienas gleznojums “Ierašanās” ir tapis speciāli telpai un ir vienīgais ar sižetisku nosaukumu. Impresionistiski viegls, ar ekspresīviem krāsu akcentiem un virmojošs kā milzu skice panorāmiskā izklāstā.
2. martā plkst.14.00 notiks tikšanās ar mākslinieci Diānu Adamaiti un kuratori Ingu Šteimani.
Mākslas stacija “Dubulti”
Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala
Dāvja Ozola personālizstāde “Space in Between”
Galerijā ASNI
28. februāris–22. marts
No 28. februāra līdz 22. martam galerijā ASNI būs skatāma Dāvja Ozola personālizstāde “Space in Between”. Dāvis Ozols ir jaunās paaudzes latviešu gleznotājs, absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra programmu glezniecībā. Savā mākslinieciskajā praksē viņš pievēršas aerogrāfa tehnikai – šim demokrātiskajam un ambivalentajam instrumentam, kas mākslas vēsturē bieži ticis saistīts ar tā dēvēto “slikto mākslu”. Savā līdz šim vērienīgākajā personālizstādē, Ozols apzināti reflektē par kiča estētiku un amatieriskās (lowbrow) mākslas vizuālo valodu, izaicinot robežas starp “augsto” un “zemo” mākslu. Viņa darbi vilina ar nevainojamu gaismēnu spēli un formu meistarību, kurā romantiskas dabas ainas saplūst ar jutekliski pārspīlētām ķermeņa aprisēm. Šajā mijiedarbē rodama spriedze starp idealizēto un grotesko, starp pavedinošo un atsvešināto – vietā, kur robežas starp skaisto un klišejisko kļūst izplūdušas.
Galerija ASNI
Kr. Valdemāra iela 17A, Rīga
Laimdotas Malles izstāde
“Biedē mani, mierini mani, biedē mani”
RSU Anatomijas muzejā
28. februāris–29. marts
No 28. februāra līdz 29. martam RSU Anatomijas muzejā būs skatāma Laimdotas Malles izstāde “Biedē mani, mierini mani, biedē mani”.
Laimdotas Malles jaunā izstāde ir rezultāts sešus mēnešus ilgai radošajai rezidencei Anatomijas muzejā, kuras laikā māksliniece veidoja vizuālu dialogu ar tā kolekciju, rosinot pārdomas par dzīvo un trauslo pretstatā aizgājušajam un iekapsulētajam. Neatdalot cilvēku no dabas un citu dzīvo būtņu procesiem, māksliniece meklē metaforas dialogam starp cilvēka un dabas anatomiju gan formā, gan neredzamās atmiņu un emociju saiknēs.
Pētot muzejā līdz objektiem un to funkcijām reducētās ķermeņa daļas, jaunajā darbu ciklā veidotas simboliskas dažādu ķermeņu parafīna čaulas un nospiedumi, kas balansē starp kustību un sastingušu laiku, ritmisku atkārtojumu un izplūšanu. Katrā šādā darbā jaušams subjektīvi tverams slānis – pieskārieni, ko sniegusi, saņēmusi un pārstājusi dot kāda roka, skaņas, kuras uzkrājusi auss gliemežnīca, neskaitāmi mezgli un vijumi, ko ritinājusi un atjaunojusi kāda iekapsulēta nervu sistēma, elpa, kas sākas un apstājas plaušās svārstībā starp bailēm un mierinājumu. Arī pēc tam, kad ķermeņus atstājuši iepriekšējie īpašnieki, to dzīve turpinās fiziskā un emocionālā atjaunošanās ciklā, kurā iespējama to apdzīvošana, uzplaukšana un sairšana gan sērās, gan maigumā.
Izstādē, kas tapusi sadarbībā ar telpas mākslinieku un kuratoru Alekseju Beļecki, skaņu mākslinieci Sarmu Gabrēnu un gaismas mākslinieku Romānu Medvedevu, būs skatāma skulpturālu objektu, attēlu, skaņas un gaismas instalācija, kas ir poētisks pētījums par esības ritu, kurā atnākšana, transformācija un izzušana ir daļa no vienotas ekosistēmas nepārtraukta cikla.
RSU Anatomijas muzejs
Kronvalda bulvāris 9, Rīga
Izstāde “Blūmu dzimtas mistērija”
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
28. februāris–13. aprīlis
Ievas Blūmas apgleznotas porcelāna kannas, novietotas uz mākslinieces vecvecmammas izšūtā galdauta
No 28. februāra līdz 13. aprīlim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde “Blūmu dzimtas mistērija”, kas veltīta rīdziniekiem Minnai Blūmai, Mildai Suberei un Kārlim Blūmam, kā arī viņu vēsturiskajam mantojumam, kas savijas ar Dānijā dzīvojošās latviešu mākslinieces Ievas Blūmas mūsdienās tapušajiem darbiem.
Izstādes iniciatore ir māksliniece Ieva Blūma, kura savā radošajā darbībā iedvesmojusies no vecvecāku atstātā kultūrvēsturiskā mantojuma. Izstāde ir stāsts par māksliniecisko komunikāciju starp jūgendstila perioda darbiem un mūsdienu moderno mākslu. Tas piedāvā iespēju aplūkot vēsturiskos lietišķās mākslas priekšmetus un mūsdienu mākslas darbus, kas apvieno pagātni un mūsdienas, radot jaunu vēstījumu.
Izstāde iepazīstina ar dzimtas vecvecmātes Minnas Blūmas izšuvumiem, kā arī ar vectēvam un mātei piederējušajiem vēsturiskajiem traukiem. Kā unikāla laikmeta liecība būs redzami otras vecvecmātes, kaucmindietes Mildas Suberes tamborējumi un ar roku rakstītā pavārgrāmata. Izstādē būs skatāmi arī vairāki vēsturiski dokumenti, kas stāsta par vectēva Kārļa Blūma daiļkrāsotāja un dekoratora darbu, kā arī viņa uzmetumi Dailes teātra dekorācijām.
Izstādi papildinās moderni Ievas Blūmas autordarbi dažādās tehnikās. Speciāli izstādei māksliniece apgleznojusi vectēva 20. gadsimta sākuma šķīvjus, mātei piederējušo Rīgas porcelānu un vairāk nekā 60 gadus vecu somiņu. Uz vectēva Latvijas laika audekliem Ieva Blūma uzgleznojusi abstraktu dzimtas stāstu, kā arī radījusi kolāžu, kas atspoguļo vectēva Kārļa un vecmāmiņas Mirdzas dzīvesstāstu.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12, Rīga
Laikmetīgās tekstilmākslas izstāde “Viens no mums”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
28. februāris–4. maijs
No 28. februāra līdz 4. maijam Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma laikmetīgās tekstilmākslas izstāde “Viens no mums”. Tā pulcē starptautiski atzītus tekstilmāksliniekus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kuri savos darbos dažādos veidos pēta ne–cilvēku līdzdalību mūsu cilvēcīgajā pasaulē. Attīstoties mūsu sabiedrībai, arvien vairāk uzmanības jāpievērš citām sugām, kas ir mums apkārt, kā arī materiālu spējai mūs savienot un savīt kopā ar ne–cilvēciskiem organismiem tekstuālā pasaulē.
Izstādes ideja radās, pateicoties starptautiskiem mākslinieku kontaktiem un sadarbojoties Pallas Lietišķo zinātņu universitātes (Tartu), Latvijas Mākslas akadēmijas un Viļņas Mākslas akadēmijas Kauņā tekstila nodaļām. Pērn lielākā daļa šīs izstādes bija eksponēta Tartu 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros.
Mākslinieki darbos pārvērtē mūsu attiecības ar ekosistēmām (augiem un mežiem, augsni un ūdeņiem), dabisko un sociālo vidi, materiāliem un audumiem, tehnikām un tehnoloģijām, eksperimentējot ar objektiem, ar kuriem cieši saistīta mūsu dzīve. Mākslinieki piedāvā jaunus dzīvos materiālus, reflektē par mijiedarbi cilvēks cilvēkam, ģērbšanās sistēmām un mainīgajām kosmoloģijām, veicinot ilgtspējīgākas dzīves formas.
Izstādes kuratori: Aet Ollisaar, Māris Grosbahs, Monika Žaltauskaitė Grašienė (Žaltė).
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Izstāde “Dabas notveršana: ziņkārīgas saiknes starp floru, faunu, cilvēkiem, vēsturi, medicīnu, tehnoloģijām, dzīvi un mākslu. Pagātnē, tagadnē un nākotnē”
Jelgavas Kultūras namā
28. februāris–2. aprīlis
Katrīna Tračuma. Lamb of God by Francisco de Zurbaran, 1640 (2025)
No 28. februāra līdz 2. aprīlim Jelgavas Kultūras namā būs skatāma Izstāde “Dabas notveršana: ziņkārīgas saiknes starp floru, faunu, cilvēkiem, vēsturi, medicīnu, tehnoloģijām, dzīvi un mākslu. Pagātnē, tagadnē un nākotnē”. Izstādē apkopots 291 mākslas darbs, ko veidojuši 59 dažādu zemju mākslinieki no zīmēšanas kolektīva “The Drawing Box .
Izstādē iekļautie mākslinieki pārstāv starptautisku mākslas kopienu – zīmējumi atceļojuši no Francijas, Dānijas, Skotijas, ASV, Indijas, Nīderlandes, Vācijas, Anglijas, Ziemeļīrijas, Īrijas Republikas, Lietuvas, Latvijas un citām valstīm. Latvijas kolektīva biedri ir mākslinieki Mika Solomon un Katrīna Tračuma, kura ir arī šīs izstādes iniciatore un kuratore.
Mākslinieki katrs savā tehnikā izzinājuši daudzas un dažādas perspektīvas saistītas ar dabu un plašo, pat visaptverošo izstādes tēmu.
Jelgavas Kultūras nams
Krišjāņa Barona iela 6, Jelgava
Martas Andersones izstāde – zīmējumu kolekcija “366 – dienišķā māksla”
Ojāra Vācieša muzejā
1. marts–6. maijs
No 1. marta līdz 6. maijam Ojāra Vācieša muzejā, aizsākot dzejnieces un tulkotājas Ludmilas Azarovas 90 gadu jubilejas pasākumu sēriju, būs skatāma īpaša izstāde, caur kuru muzejā satiekas dzimta un paaudzes. Ludmilas Azarovas un Ojāra Vācieša mazmeita, māksliniece Marta Andersone no Skotijas atsūtījusi izstādi – zīmējumu kolekciju “366 – dienišķā māksla”.
Martas Andersones izstāde ir sava veida dienasgrāmata. “2024. gads iesākās ar apņemšanos – zīmēt katru dienu,” stāsta Marta. 366 dienu laikā tapušas 374 kartītes, kuras bagātas ar emocijām – apbrīnu, aizrautību, humoru, arī lēnu dziļdomību un nesteidzību. Tajās cilvēciskoti nedzīvi priekšmeti, savukārt cilvēku tēli saauguši kopā ar priekšmetiem. “Paradokss un parabola, tai pašā laikā minimālisms un domas vizualizācija, kuras atšķetināšanā katram izstādes apmeklētājam var kļūt par spēli: minēt, rotaļāties līdzi, padomāt un paskatīties uz pasauli caur humora prizmu,” stāsta izstādes kuratore Dace Micāne-Zālīte.
“Vecvecāku Ludmilas un Ojāra dzejas dzirkstošais un satīriskais tonis, asa redze un smaids uz lietām, pasaules kārtību un cilvēku pārmantojies mazmeitas mākslas rokrakstā,” piebilst Zālīte.
Līdzās izstādei uz muzeju atceļojusi arī dāvana “Dzimtas koks”, dubultportrets “Ludmila un Ojārs Vācieši”, kas ir Martas Andersones dāvana muzejam Ludmilas Azarovas 90 gadu jubilejā.
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga
Elgas Grīnvaldes izstāde “Vērojamais Visums”
kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”
līdz 22. martam
Līdz 22. martam kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” skatāma Elgas Grīnvaldes gleznu izstāde “Vērojamais Visums”. “Vērojamais Visums” Grīnvaldes mākslā ir ne tikai redzams, bet arī sajūtams – tas ir sarunu lauks starp autoru un skatītāju, starp krāsu un telpu, starp matēriju un nemateriālo. Katra glezna ir vērā ņemama kā portāls, kas piedāvā iespēju iegrimt bezgalīgā apcerei par visuma dabu un cilvēka vietu tajā. Izstāde īpaša ar to, ka lielākā daļa izstādīto darbu savu skatītāju satiks pirmo reizi!
“Visums, jeb Universs ir laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošo matēriju un enerģiju. Citā definējumā tā ir laiktelpas daļa, ko jebkādiem cilvēkiem pieejamiem līdzekļiem iespējams novērot (Metagalaktika). Līdz aptuveni 20. gadsimta vidum populārāka bija pirmā no šim definīcijām, taču tagad ar terminu novērojamais Visums saprot tieši otro definīciju, jo nav iespējams eksperimentāli pārbaudīt, vai tas atrodas aiz novērojamās laikatelpas robežām[..]”, “Visums”, Wikipedia, brīvā enciklopēdija.
“Dotajā glezniecības posmā strādāju ar maksimāli minimāliem izteiksmes līdzekļiem, ilgā laika periodā, lai parādītu dziļumu un visuma ilūzijas telpiskumu plaknē. Visums mani interesē gan mazā vienībā, gan neizmērojamā bezgalībā. Sākot ar cilvēku indivīdu, jo katrs mēs esam neizpētīts visums ar domām un enerģijas apstākļiem. Ārējais telpas visums apkārt, plašie pļavu lauki, meža vertikāles, jūras horizonts, kalnu virsotnes, tīruma vārpas miljonu graudos un tālāk bezgalīgās debesis. Enerģijas apmaiņa saplūst ar visumu, ielikt ierobežotā laukumā slāni virs slāņiem līdz pamani dziļumu un dialogs ar gleznu sāk notikt. Skatoties uz izstādēs gleznām, katrs ieraudzīs savu redzējumu, savu dialogu. Cilvēks ir tas, ko viņš redz, dzird, sajūt. Gleznas ar attiecīgo noskaņojumu var katru cilvēku individuāli ievest klusuma harmonijā jeb savā visuma dziļuma laukā,” tā par gaidāmo izstādi stāsta māksliniece.
Elgas Grīnvaldes glezniecībai raksturīgs abstrakcionisms, kurā dabas motīvi un krāsu saspēle veido daudzslāņainu un meditatīvu noskaņu kompozīcijas.
Kultūras un mākslas telpa “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Izstāde “Galopā caur mākoņiem”
mākslas galerijā “Art Platz”
līdz 11.maijam
Aneta Pavlovska. Zirgs. 2000-2020. Stkls, 28x27,5x8 cm
Līdz 11. maijam mākslas galerijā “Art Platz” skatāma izstāde “Galopā caur mākoņiem”.
Izstādi, kas veltīta zirgam, veido mākslas galerijas “Art Platz” kolekcija. Tās mērķis ir parādīt pasauli, kurā cilvēks un zirgs dzīvo harmonijā ar apkārtējo vidi, izceļot zirga nozīmi kā dabas un kultūras fenomenu. Plašajā ekspozīcijā iekļauti gleznojumi, akvareļi, grafikas darbi, skulptūras un sīkplastika, plakāti, dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti, kas dokumentē sava laika realitāti un kultūras kontekstu, radot daudzveidīgu skatījumu uz zirga nozīmīgumu dažādos laika posmos.
Savvaļas zirgs tika pieradināts pirms vairākiem tūkstošiem gadu, un kopš seniem laikiem līdz pat mūsdienām tas ir bijis uzticams cilvēka draugs un pavadonis. Apseglojot un iejūdzot zirgu, cilvēks pārņēma daļu no tā spēka un varenības, iegūstot iespēju veikt karagājienus, apstrādāt zemi un ceļot pa pasauli. Zirga pievilcība ir universāla – tā aizrautība atspoguļojas ne tikai literatūrā, mākslā un kino, bet arī folklorā, tautas eposos, mītos, leģendās, reliģiskajos ticējumos un sakrālajos rituālos. Zirga tēls ir transcendentāls – tas ir viens no spēcīgākajiem zemes dzīvniekiem, un vienlaikus iemieso arī pārpasaulīgo.
Izstādē “Galopā caur mākoņiem” apskatāmi vairāk kā 60 mākslinieku darbu, kas aptver laika posmu no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Autoru vidū ir galvenokārt latviešu gleznotāji, kuru darbos zirga tēls tiek parādīts dažādos mākslinieciskos un stilistiskos risinājumos, atspoguļojot gan reālistisku, gan metaforisku pieeju šim cēlajam dzīvniekam.
Ekspozīciju veido vairākas tematiskās sadaļas – sadzīves un lauku dzīves ainas ar darba zirgiem, ceļš, zirga portrets, kavalērija, medības, sports un atpūta.
Mākslas galerija “Art Platz”
Alberta iela 4-9, Rīga
Romāna Apsīša piemiņa tiks iemūžināta Ikšķilē
21. februārī Latvijas Mākslinieku savienības Radošajā kvartālā tika prezentēts Romānam Apsītim veltītais piemiņas projekts “Mūžīgais avots”. Romāns Apsītis bija viens no 1990. gada 4. maija Latvijas Neatkarības deklarācijas galvenajiem autoriem un tās izstrādes grupas vadītājs.
Augstākās tiesas Senāta pārstāvis, senators Jānis Pleps uzsvēra, ka Apsīša darbība un pārliecība par tiesiskuma un brīvības vērtībām bija nozīmīga Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā.
Par pieminekļa dizainu un veidošanas procesu stāstīja Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs, profesors Gļebs Panteļejevs, un tēlniecības specialitātes absolvente Rūta Patmalniece. Gļebs Panteļejevs uzsvēra, ka piemineklis nebūs tikai mākslas darbs, bet arī simbolisks vēstījums par Apsīša ideāliem un ieguldījumu Latvijas valstiskumā.
Tēlniece Rūta Patmalniece informēja, ka piemiņas akmens tiks veidots no Latvijas laukakmeņa un nerūsējošā tērauda spirāles, kas simbolizēs sašķeltu, bet atkal vienotu veselumu – Latviju. “Kompozīcija atgādina Latvijas karoga formu un simbolizē milzīgu garaspēku,” skaidroja tēlniece.
Piemineklis “Mūžīgais avots” tiks uzstādīts Ikšķiles kapos, kur apglabāts Romāns Apsītis. Tā atklāšana plānota šā gada 4. maijā.
