Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Aigas Kalniņas gleznu izstāde “Mūžīgais pavasaris Nr. 3. Mīlestība pāri visam”
Mākslas telpā “Aminori”
26. janvāris–21. marts
No 26. janvāra līdz 21. martam mākslas telpā „Aminori” būs skatāma Aigas Kalniņas gleznu izstāde “Mūžīgais pavasaris Nr. 3. Mīlestība pāri visam”.
“Mūžīgais pavasaris” ir vienojošais nosaukums visām Aigas Kalniņas personālizstādēm – kā simbolisks apliecinājums radošajam procesam, kas nepārtraukti atjaunojas, tieši tāpat kā daba ar katru jaunu pavasari un kā cilvēks savā iekšējā augšanā. Apakšvirsraksts “Mīlestība pāri visam” atklāj šīs – Aigas Kalniņas trešās nozīmīgākās personālizstādes – galveno vēstījumu: mīlestība ir spēks, kas vieno, virza un silda; mīlestība pret glezniecību, radošo procesu un dabu.
Mākslinieci īpaši iedvesmo ziedi, kas zied visu gadu, simbolizējot mūžīgu atdzimšanu. Izstādē skatītājs sastaps krāšņas tulpes, orhidejas, peonijas, lilijas, ziedošas ābeles un daudz citu ziedu motīvu – tie gleznoti brīvi, atraisīti, ar dekoratīvu kompozīciju un košu krāsu kolorītu. Izstādē redzami arī pašportreti, kas veidoti ar vieglu, tīru līniju, atstājot baltu, neiekrāsotu fonu – kā atvērtu telpu skatītāja interpretācijai. Gleznas veidotas akrila tehnikā uz audekla. Visi darbi tapuši pēdējo trīs gadu laikā un radīti īpaši šai izstādei.
Mākslas telpa “Aminori”
Krišjāņa Valdemāra iela 69, Rīga
Iespēja aplūkot māksliniecisku retumu – Jūlija Madernieka veidotu vāzi
Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā
27. janvāris–10. februāris
No 27. janvāra līdz 10. februārim Latvijas Nacionāla rakstniecības un mūzikas muzeja (LNRMM) lasītavā ir iespēja aplūkot māksliniecisku retumu – Jūlija Madernieka veidotu vāzi, kura ir piederējusi Annai Brigaderei un kuras līdzinieci nesen iegādājies kāds amerikānis krāmu tirgū.
Kad amerikānis Lorenss Rejs kādā krāmu tirgū iegādājās senu Art deco vāzi, viņš pat nenojauta, kāda ir tās patiesā vērtība un cik dziļa ir tās vēsturiskā nozīme. Par nieka trīs dolāriem un 75 centiem, Rejs savā īpašumā ieguva leģendārā meistara Jūlija Madernieka vāzi, kas ASV visticamāk nonākusi kopā ar Otrā pasaules kara bēgļiem. Mākslinieks ir īpaši pazīstams ar savu ornamentu dizainu un burtveidola reformām, kas turpina iedvesmot lietišķos māksliniekus pat mūsdienās. Konkrētā priekšmeta vēsture ir visnotaļ miglaina, taču nesen uziets pavediens, kas spētu izskaidrot tās tālo ceļojumu pāri okeānam. Netālu no Kolumbusas – pilsētas, kurā uzieta šī vāze – dzīvojusi Maija Bērziņa latviešu mākslinieka Kārļa Miesnieka brāļameita. Miesnieks bija Jūlija Madernieka audzēknis: iespējams, tieši caur viņu vāze nonāca Ohaio štatā.
Vāze ir izgatavota porcelāna apgleznošanas darbnīcā “Burtnieks”, kuru 20. gadsimta sākumā finansēja preses magnāti Antons un Emīlija Benjamiņi. Savulaik tajā strādājuši arī mākslinieki Ansis Cīrulis un Niklāvs Strunke. Ņemot vērā, ka “Burtnieks” darbojies vien 10 gadus, no 1929. gada līdz 1939. gadam, tajā veidotie priekšmeti ir liels retums. Arī Reja pirkums ir unikāls – pašlaik ir zināmi vien trīs šādas vāzes eksemplāri. Viens no tiem ir iepriekš aprakstītais atradums, otrs nonācis Pjotra Avena privātajā kolekcijā, taču trešais atrodas Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcijā. Šīs konkrētās vāzes stāsts ir garš un vēsturiski bagāts – tās īpašniece bija rakstniece Anna Brigadere. Lai arī nav zināms, kā tieši vāze nonāca autores īpašumā, fotoattēli liecina, ka tā atradusies viņas dzīvesvietā 1929. gadā. Vēlāk, pēc autores nāves, Jānis Rapa to nodod muzeja kolekcijai, kurā tā glabājas līdz šim brīdim.
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs
Pulka iela 8, Rīga
Tailera Koberna grāmatas “Daži monologi” prezentācija
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra bibliotēkā
28. janvārī
28. janvārī plkst. 18.30 Latvijas Laikmetīgās mākslas centra bibliotēkā notiks Ņujorkā bāzētā mākslinieka un rakstnieka Tailera Koberna (Tyler Coburn) grāmatas “Daži monologi” (Some Monologues) prezentācija.
Strādājot performanču mākslas un daiļliteratūras jomā, Tailers Koberns rada monologus, kuros pēta, kā runā tiek atspoguļots “es”. Koberna jaunākā grāmata Some Monologues apkopo piecpadsmit gadu laikā tapušus autora darbus (Wendy’s Subway, 2025) – scenārijus, no kuriem daudzi iepriekš nav publicēti.
Grāmatu papildina vienpadsmit mākslinieku, rakstnieku, kuratoru un zinātnieku teksti. To autori bijuši klātesoši Koberna performancēs, sadarbojušies monologu veidošanā, par tiem sarunājušies ar mākslinieku vai arī interesējušies par to tematiku. Šie teorētiskā, poētiskā un autobiogrāfiskā stilā rakstītie teksti piedāvā jaunu perspektīvu uz monologu kā vienlaikus plašu un relatīvu formu.
28. janvāra pasākumā Koberns uzstāsies ar monologu “Cilvēki” (People), pievēršoties personām, kas iesaistītas grāmatas satura veidošanā, – akadēmiķim, kurš intervēts projekta ietvaros, kādam mīļotajam, kurš apmeklējis vienu no autora monologiem, sadarbības partnerei Sūzenai Benetai (Susan Bennett), Siri oriģinālās balss aktrisei, datu centra darbiniekam, kuru Koberns aizvainojis, un citiem.
Performanci “Cilvēki” iedvesmojusi amerikāņu aktiera un rakstnieka Spoldinga Greja (Spalding Gray, 1941–2004) monoizrāde “Personīga amerikāņu teātra vēsture” (1980; A Personal History of American Theatre). Izrādē, pārskatot kartītes ar lugu nosaukumiem, kurās viņš spēlējis, Grejs stāstīja ar tām saistītus notikumus, pievēršoties aizkulišu pieredzei.
Pēc performances notiks Koberna saruna ar LLMC kuratori Andru Silapēteri.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13, Rīga
Pauļa Liepas personālizstāde “Tirgošanās”
Galerijā “Māksla XO”
29. janvāris–7. marts
No 29. janvāra līdz 7. martam galerijā “Māksla XO” būs skatāma Pauļa Liepas personālizstāde “Tirgošanās”.
“Tirgošanās, stīvēšanās un kaulēšanās – iemainīt vilnu pret brēku, zemi pret krēslu pirmajās rindās vai lielāko pīrāga gabalu. Cīņa par vietu ziņu joslā un izdevīgākām procentu likmēm.
Karogi – apdriskātas malas, savējās un svešās krāsas, primitīvas formas un lieli krāsu laukumi. Lāča dalīšana un dalīšanās nometnēs. Teritorijas, ietekmes sfēras, bultiņas un pazīšanās zīmes.
Darbi veidoti augstspiedes tehnikā, izmantojot kartona klišejas un alkīda emalju, bez grafikas spiedes vai citu instrumentu izmantošanas. Galēja vienkāršība, lakoniska krāsu gamma, izvairīšanās no iespiedgrafikai piemītošās tehnisko nianšu problemātikas. Līdz ar to darbos izmantotas primitīvas formas, lieli krāsu laukumi un rupjas faktūras. Drukājot uz auduma, darbi iegūst karogam radniecīgu veidolu, kas ir konceptuāli svarīga izstādes idejas sastāvdaļa,” stāsta Paulis Liepa.
Paulis Liepa ir viens no starptautiski atpazīstamākajiem Latvijas laikmetīgajiem grafiķiem jeb printmeikeriem, kurš, izmantojot visvienkāršākās un primitīvākās grafikas tehnikas, piemēram, kartona griezumu un kologrāfiju, ar spiedi vai bez tās, spilgtu un “nobružātu” krāsu, ir radījis tikai viņam raksturīgu autortehniku. Savos darbos viņš izmanto konkrētus, rūpīgi iešifrētus vizuālos kodus, iedvesmojoties no mūsdienās aktuālām tēmām – filozofiskām, globāli sociālām, ekoloģiskām un īpaši pēdējos gados – politiskām un ģeopolitiskām.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
“Mākslas viktorīna”
Mākslas muzeja “Zuzeum” Viesistabā
30. janvārī
Visvaldis Ziediņš. Ūsains vīrs (pašportrets)
Mākslas muzeja “Zuzeum” Viesistabā 30. janvārī plkst. 19.00–21.00 notiks “Mākslas viktorīna” – divu stundu notikums, kas apvieno azartu, smieklus un atklājumus, aicinot pārbaudīt zināšanas un vienlaikus uzzināt ko jaunu par mākslu.
Iedvesmojoties no populārām prāta spēlēm, kas pulcē aizvien plašāku auditoriju, “Zuzeum” aicina uz interaktīvu mākslas pasaules izzināšanu komandās. Viktorīna veidota kā ceļojums cauri mākslai – no atpazīstamiem tēliem līdz āķīgiem jautājumiem par mākslas stiliem, materiāliem un virzieniem.
Šoreiz īpaša uzmanība tiks pievērsta Latvijas teritorijā radītajai mākslai un arhitektūrai – no nacionālās pašapziņas uzplūdiem 20. gadsimta sākumā un starpkaru modernisma līdz padomju perioda kontekstam, tā atstātajām pēdām un mūsdienu procesiem.
Viktorīna notiks klātienē, komandās pa četriem dalībniekiem, un sastāvēs no 10 kārtām, tostarp “Pašportrets”, “Vai tā ir māksla?”, “Zuzānu kolekcija”, “Mākslas virzieni” u. c. Katrā kārtā komandām tiks dots laiks apspriesties un pierakstīt atbildes.
Dalībai nav nepieciešamas padziļinātas zināšanas – svarīgāka ir iesaiste, savstarpējas sarunas un atvērtība jauniem atklājumiem. Apmeklētāji aicināti ierasties ar savu komandu vai pievienoties citiem uz vietas; individuālie dalībnieki varēs tikt iekļauti esošās vai jaunizveidotās komandās.
Biļetes iespējams iegādāties “Zuzeum” mājaslapā vai muzeja biļešu kasē līdz 27. janvārim.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Izstāde “It kā mums nebūtu no kā bīties”
Mākslas galerijā “MuseumLV”
30. janvāris–4. aprīlis
No 30. janvāra līdz 4. aprīlim kultūras centrā “Grata JJ”, mākslas galerijā “MuseumLV” būs skatāma izstāde “It kā mums nebūtu no kā bīties”.
Izstāde pēta bailes kā mūsdienu cilvēka fundamentālu stāvokli – no tikko sajūtama iekšēja impulsa līdz paralizējošam pārdzīvojumam, kas saistīts ar pasaules nestabilitāti un personīgām traumām. Bailes šeit ne tikai grauj, bet arī kļūst par apstāšanās punktu, par iespēju palūkoties uz sevi no malas un fiksēt to, ko parasti cenšas slēpt.
Mākslinieki Zoja Golubeva un Deniss Evins piedāvā atšķirīgus, bet savstarpēji papildinošus veidus, kā veikt baiļu “izpēti”. Evina darbos digitālās tehnoloģijas, spoguļkonstrukcijas un organiskie objekti līdzās pastāv ar vientulības un ievainojamības tēliem. Golubevas glezniecība, kas atsaucas uz baroka perioda tradīcijām, pievēršas iekšējās tumsas, izmisuma un eksistenciālu baiļu tēmām, atklājot tās caur personiskiem un intīmiem sižetiem.
Izstādes tapšanas procesā par negaidītu līdzautori kļuva daba – meža sēņu organiskās struktūras radīja tēlus, kas izpaudās gleznās un saistās ar atmiņu, aizmirstiem stāstiem un bezapziņu. Izstāde ir atvērta skatītāju interpretācijām un aicina ne tikai ielūkoties citu bailēs, bet arī ieklausīties savējās, uzdodot jautājumu: kas atklājas telpā, kad trauksme atkāpjas, un vai ir iespējama satikšanās – ar otru un ar sevi pašu?
Kurators ir Deniss Hanovs.
Mākslas galerija “MuseumLV”
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Latvijas Performances mākslas centrs aicina pieteikties
uz radošo darbnīcu ciklu “Personīgās mitoloģijas”
31. janvāris–12. aprīlis
Latvijas Performances mākslas centrs aicina interesentus pieteikties ikmēneša radošo performances mākslas darbnīcu ciklam “Personīgās mitoloģijas”, kas norisināsies no 2026. gada janvāra līdz aprīlim Rīgā un tās apkārtnē.
Darbnīcu cikls piedāvā padziļinātu performances mākslas praksi, pievēršoties personiskās pieredzes, rituāla, ķermeniskuma un mītiskās domāšanas savstarpējām attiecībām. Katra darbnīca ilgst divas dienas: sestdienās dalībnieki apgūst teorētiskās un praktiskās iemaņas, savukārt svētdienās veidotās performanču skices tiek publiski eksponētas nelielai auditorijai.
Ciklu atklās darbnīca “Sapņu mitoloģija butō estētikā”, kas notiks 31. janvārī plkst. 10.00–15.00 mākslu terapijas, mākslinieku rezidenču un izglītības centrā “MĀ Telpa” (Miera iela 15, Rīga). Darbnīcu vadīs performances un butō māksliniece Simona Orinska. Tās ietvaros dalībnieki pētīs personiskos sapņus, analizējot to manifestēto un latento saturu individuālā un kolektīvā līmenī, sapņu tēlus iemiesojot ķermeniskā pieredzē un rituālā performancē, kas balstīta butō mākslas principos. Darbnīcas otrajā dienā, 1. februārī plkst. 11.00–16.00, dalībnieku performanču skices tiks eksponētas Žaņa Lipkes memoriālā.
Turpmākās darbnīcas notiks 2026. gada februārī, martā un aprīlī. No 28. februāra līdz 1. martam Simona Orinska vadīs darbnīcu “Šamanistiskais aspekts somatikas praksē”, pievēršoties pirmatnējai enerģijai ķermenī, totēmiskajiem dzīvniekiem, animismam un masku tradīcijai. Savukārt 14.–15. martā un 11.–12. aprīlī darbnīcas vadīs māksliniece un kuratore Laura Feldberga: “Spēka tīkli. Sadarbība ar auditoriju mākslas performancē publiskā vidē” un “Rituāls Rīgas bāram. Mākslas performance kā mūsdienu šamanisms”, kurās performance tiks pētīta kā attiecībās balstīta un rituāla prakse pilsētvidē.
Latvijas Performances mākslas centrs
Izstāde “Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
31. janvāris–26. jūlijs
Ādolfs Zārdiņš. Vasara. 1935. Papīrs, akvarelis, tempera, bronza, sudrabs. LNM kolekcija
No 31. janvāra līdz 26. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4. un 5. stāva zālēs būs skatāma izstāde “Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā”, kas piedāvā ieskatu pilsētas, literatūras un mākslas attiecībās 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs.
20. gadsimta pirmā puse ir laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvoja straujas pārmaiņas. Izstāde aicina izsekot latviešu rakstnieku un mākslinieku pieredzei trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Viņi bija flanēri un flanēzes – nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas tekstos un attēlos dokumentēja moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus un urbānās telpas ritmu. Izstādes apmeklētājs līdzīgi pastaigāsies starp eksponātiem, sajūtot laikmeta noskaņu un iepazīstot tā vizuālo valodu.
Pirms Pirmā pasaules kara pa Parīzes ielām kā flanēri staigāja Gustavs Šķilters, Jāzeps Grosvalds un citi latviešu mākslinieki, pēc kara viņu pēdās sekoja Rīgas mākslinieku grupa un rakstnieki. Latviešu kultūra iekļāvās Eiropas modernisma plūsmā un to bagātināja. Berlīne un Parīze iedvesmoja gan literārus, gan vizuālās mākslas darbus, savukārt arī Rīga kļuva par nozīmīgu modernisma pieredzes telpu.
Pilsētvides tēlojumi variējas no Ludolfa Liberta Parīzes nakts skatiem un Jāņa Tīdemaņa pilsētnieku pūļa ainām līdz Rīgas nomaļu un strādnieku pasaules atklāsmei Aleksandra Čaka un Austras Skujiņas dzejā, Kārļa Padega grafikā un citos darbos. Literatūras un mākslas apvienojums izgaismo laikmeta sociālās un kultūras pārmaiņas.
Izstādes nosaukums “Ielu maldos” aizgūts no Lūcijas Zamaičas 1923. gada poēmu krājuma. Ekspozīcija ietver mākslas darbus, dzejas tekstus, iespieddarbu oriģinālus, fotogrāfijas un video materiālus.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Uzsaukums māksliniekiem, kuratoriem, producentiem un radošajiem kolektīviem
piedalīties sienas gleznojuma (murāļa) izveidē Rīgas centrā
Pieteikšanas līdz 6. februārim
Urban ReLeaf projekts sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu un Rīgas valstspilsētu izsludinājis atklātu uzsaukumu māksliniekiem, kuratoriem, producentiem un radošajiem kolektīviem, aicinot piedalīties sienas gleznojuma (murāļa) izveidē Rīgas centrā – teritorijā pie Rīgas Centrālās stacijas. Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 6. februāris.
Uzsaukuma mērķis ir pārvērst klimata pārmaiņu datus un ar tiem saistītos stāstus vizuāli spēcīgā, publiskā mākslas darbā. Urban ReLeaf projekta ietvaros Rīgas iedzīvotāji ir vākuši vides datus par pilsētas siltuma salām un gaisa kvalitāti (PM2,5 daļiņām), atklājot, kā pilsētas dizains, piesārņojums un klimats ietekmē ikdienas dzīvi. Šie dati kalpos par pamatu mākslas darbam, kas rosina dialogu, veicina izpratni un iedvesmo rīcību ceļā uz zaļāku un veselīgāku pilsētu.
Projekta organizatori meklē māksliniekus vai radošās komandas ar pieredzi kopienas iesaistē un murāļu veidošanā. Sienas gleznojumā aicināts atspoguļot vienu vai vairākas no šīm tēmām: pilsētas klimata dati no Urban ReLeaf projekta, individuālais ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī klimata noturības un zaļākas pilsētvides nozīme mūsdienu sabiedrībā.
Murāli plānots īstenot uz deviņām atbalsta plaknēm un/vai pretējās sienas gar nozīmīgu gājēju savienojumu starp Rīgas Centrālo staciju un Rīgas Centrāltirgu, veidojot vizuāli dinamisku un iedvesmojošu vidi pilsētas ikdienas plūsmā.
Izvēlētajam projektam paredzēts 2500 eiro honorārs par koncepcijas izstrādi un sabiedrības iesaisti; sienas gleznojuma realizācija tiks finansēta atsevišķi. Kandidātu intervijas plānotas 2026. gada martā, projekta īstenošana – no marta līdz jūnijam, ar atklāšanu jūnijā.
Dalībnieki saņems Urban ReLeaf komandas atbalstu, tostarp piekļuvi vides datiem, palīdzību darbnīcu un iesaistes aktivitāšu organizēšanā, kā arī sadarbības iespējas ar vietējiem iedzīvotājiem, studentiem un brīvprātīgajiem.
Liepāja 2027 aicina kuratorus iesniegt koncepciju izstādei par Liepāju
līdz 25. februārim
Līdz 25. februārim nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027” (Liepāja 2027) aicina kuratorus pievienoties “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” atklāšanas programmai. Atklātā konkursā kuratori aicināti iesniegt koncepciju ar Liepāju saistītu mākslinieku izstādei, kas atspoguļotu pilsētas ainavu, vēsturi, kultūras atmiņu un mainīgo identitāti. Izstādi plānots atklāt 2027. gada janvārī galerijā “Romas dārzs”.
Konkursa mērķis ir izraudzīties spēcīgu izstādes koncepciju, kas daudzbalsīgi un mūsdienīgi atklās Liepājas mākslinieku radošo telpu, vienlaikus iezīmējot tās vietu plašākā Eiropas un pasaules kontekstā. Kuratori aicināti domāt par to, kā vietējās mākslas prakses rezonē ar Liepāja 2027 centrālo tēmu“(ne)miers”. Izstādei jābūt mūsdienīgai, kvalitatīvai un starptautiski nozīmīgai, aktualizējot Liepājas mākslas daudzveidību un radošo potenciālu. Galerijas “Romas dārzs” īpašumā ir vērienīga Liepājas mākslinieku kolekcija – kuratori aicināti koncepcijā izmantot arī šo resursu.
Konkursa budžets – 40 000 eiro. Budžetā jāiekļauj producēšana, izstādes scenogrāfija, mākslas darbu izstrāde, kuratora un mākslinieku honorāri un citi izdevumi.
Alberta Franciska Pauliņa gleznu izstāde “Nostalģija”
Lūznavas muižā
līdz 29. martam
Līdz 29. martam Lūznavas muižā skatāma Tukuma mākslinieka Alberta Franciska Pauliņa (1948) gleznu izstāde “Nostalģija”.
Latgalē dzimušais, bet dzīves lielāko daļu Kurzemes pilsētai Tukumam piederīgais mākslinieks Alberts Francisks Pauliņš ir ievērojams ainavu glezniecības tradīciju pilnveidotājs; viņš glezno arī klusās dabas, retāk – portretus un aktus.
Izstādē apskatāmi dažādos laikposmos tapuši darbi no Alberta Franciska Pauliņa privātkolekcijas; tajos mākslinieka rokraksts atklājas stilistiski daudzveidīgs un aizvien jaunā, atšķirīgā ekspresivitātē.
Izstādē iekļauti arī vairāki vēl neredzēti mākslas darbi, kas tapuši 2025. gadā. Bet ar Latgales tematikai raksturīgo gleznu “Latgales naktis. Brāļa piemiņai” (2012) izstādē ir pārstāvēts Tukuma muzeja mākslas krājums.
Lūznavas muiža
Pils iela 8, Lūznava
Ekspozīcija “Kerbedza kabinets”
Lūznavas muižā
līdz 30. aprīlim
Līdz 30. aprīlim Lūznavas muižā skatāma ekspozīcija “Kerbedza kabinets”, kas tapusi, svinot Lūznavas muižas desmitgadi kopš atvēršanas pēc vērienīgās atjaunošanas. Tajā skatāma 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma interjera stilistikas interpretācija un kādreizējo muižkungu – izcilo dzelzceļa būvju inženieru, divu Staņislavu Kerbedzu – darba un atpūtas telpu atdzīvinājums.
Ekspozīcija veidota, smeļoties iedvesmu no tā laika kabinetu iekārtojumiem, kā arī Kerbedzu dzimtas biogrāfijām un Lūznavas muižas vēstures. Ekspozīcijas koncepcijas autors ir vēsturnieks Andris Uškāns, bet tās vizuālo stāstu palīdzējusi iedzīvināt dizainere Liāna Merņaka.
Lūznavas muiža
Pils iela 8, Lūznava
