Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Laika jautājums”
Adatu fabrikā Kuldīgā
31. augusts, 2026–9. janvāris, 2027
No 31. augusta līdz 2027. gada 9. janvārim Adatu fabrikā Kuldīgā skatāma izstāde “Laika jautājums”, kas apvieno četru mākslinieču – Inas Kantīķes, Renātes Pagastes, Elīnas Vāgres un Stīnas Skulmes – darbus. Izstāde pievēršas laikam kā ikvienam pazīstamai, tomēr ļoti personiskai pieredzei, rosinot domāt par gaidīšanu, pārmaiņām, atmiņām un mūsu attiecībām ar laika ritējumu.
“Tas ir tikai laika jautājums” – cik bieži mēs to sakām paši sev vai dzirdam no citiem, kad kaut ko gaidām, ceram, skumstam vai baidāmies. Šķiet, ka laiks visu saliks savās vietās. Un bieži tā arī notiek, taču neatbildēts paliek jautājums – cik daudz laika tam būs nepieciešams?
Dažkārt pietiek ar īsu mirkli, lai viss mainītos. Citreiz gaidīšana šķiet bezgalīga. Desmit minūtes var vilkties mūžīgi, kamēr vesela vasara paiet vienā elpas vilcienā. Pulkstenis visiem rāda vienu un to pašu laiku, tomēr katrs no mums to piedzīvo citādi.
Izstāde “Laika jautājums” apvieno četru mākslinieču atšķirīgos skatījumus uz laiku un tā klātbūtni cilvēka dzīvē. Inas Kantīķes, Renātes Pagastes, Elīnas Vāgres un Stīnas Skulmes darbos laiks atklājas caur personisku pieredzi un dažādiem stāstiem – par atmiņām un klātbūtni, gaidīšanu un pārmaiņām, pieņemšanu un samierināšanos.
Izstāde aicina apstāties un pievērst uzmanību tam, ko ikdienas steigā nereti nepamanām – kā mainās mūsu laika izjūta, kā pagātnes pieredze sastopas ar tagadni un kā laiks nemanāmi maina mūsu skatījumu uz notikumiem, cilvēkiem un pašiem sevi.
*Izstādi iespējams apskatīt, iepriekš vienojoties par apmeklējuma laiku pa tālruni +371 29638612.
Adatu fabrika
Kalpaka iela 4, Kuldīga
Prezentāciju vakars “Jaunie dizainā”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
2. septembrī / Plkst. 18.00
2. septembrī plkst. 18.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ar prezentāciju vakaru “Jaunie dizainā” tiks atklāta programmas “Vārds dizainam” 13. sezona, pulcējot šī gada Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas absolventus.
“Jaunie dizainā” iepazīstinās ar septiņiem jaunajiem dizaineriem, kuri izvēlēti no Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina dienu “Definīcija” dalībniekiem. Pasākumā autori prezentēs savus projektus un saņems pieredzējušu dizaineru un nozares ekspertu vērtējumu, savukārt skatītāji varēs izvēlēties savu favorītu.
Izvēlēto autoru projekti atklāj jauno dizaineru interešu un pieeju daudzveidību – no augu pasaules un latgaliešu rakstu valodas līdz velosipēdu konstrukcijām, modes scenogrāfijai, personiskiem un sociāliem stāstiem modē, kā arī cilvēka un dzīvnieka līdzāspastāvēšanai.
Programmā piedalās Ilze Lankovska ar projektu “Zaļā stīga: nepamanītie augi”, Katrīna Bināte – “Vōrds Display. Latgaliešu drukas rakstura interpretācija mūsdienīgā burtveidolā”, Daniels Treimanis – “Velo rāmja konstruktors”, Nikola Ulriha – “Definīcija. Scenogrāfija Latvijas Mākslas akadēmijas modes skatei”, Letīcija Orlova – “Nest”, Pāvels Žeļezņaks – “Nepareizticīgais” un Uldis Sniķers – “PATRONUS. Humāna pieeja kaķu telpiskai ierobežošanai”.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Pētnieku saruna par dzīvi Latvijas austrumu pierobežā “Dzīve uz robežas”
ISSP Galerijā
2. septembrī / Plkst. 18.00
2. septembrī plkst. 18.00 ISSP Galerijā notiks saruna “Dzīve uz robežas” ar antropoloģēm Ievu Raubiško un Annu Griķi, kas pievērsīsies dzīvei Latvijas pierobežā, robežas ietekmei uz cilvēku ikdienu un ar to saistītajiem ētikas jautājumiem. Saruna notiks Reiņa Hofmaņa izstādes “Pierobeža” ietvaros.
Balstoties pētnieciskajā un praktiskajā pieredzē pie Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas, Ieva Raubiško un Anna Griķe runās par pierobežā piedzīvoto, migrāciju un cilvēcību, pievēršoties jautājumam, kas notiek situācijās, kad robeža iezīmē attiecības starp drošību, varu un cilvēktiesībām.
Ieva Raubiško ir sociālā antropoloģe, neatkarīga pētniece un cilvēktiesību aktīviste, savukārt Anna Griķe ir Latvijas Universitātes docente un SSE Riga pasniedzēja, kuras pētniecības lokā ietilpst robežu, migrācijas, konfliktu un noturības jautājumi. Abas pētnieces ilgstoši darbojušās Latvijas austrumu pierobežā, tostarp migrācijas un humanitārās palīdzības jomā.
Reiņa Hofmaņa izstāde “Pierobeža” ISSP Galerijā skatāma līdz 3. septembrim.
ISSP Galerija
Marijas iela 13-k.3, Rīga
Gražinas Rigallas ilustrāciju izstāde
“Reizēm skumjas māc, reizēm sunīts mazs”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
2. septembris–31. oktobris
No 2. septembra līdz 31. oktobrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas 7. stāva ātrijā būs skatāma poļu ilustratores Gražinas Rigallas (Grażyna Rigall) izstāde “Reizēm skumjas māc, reizēm sunīts mazs”, kurā eksponētas ilustrācijas atzītu poļu autoru bērnu grāmatām.
Gražina Rigalla ir Gdaņskas Mākslas akadēmijas Glezniecības fakultātes absolvente. Viņas ilustrētās grāmatas ir saņēmušas apbalvojumus un tulkotas vairākās valodās, tostarp latviešu, igauņu, ukraiņu, baltkrievu un ungāru.
Mākslinieces radošā prakse sniedzas ārpus ilustrācijas – viņa veido instalācijas ar rokām darinātām lellēm un augu elementiem, kā arī scenogrāfijas un lelles teātra izrādēm, producē mūzikas videoklipus un īsfilmas un vada mākslas darbnīcas dažādām auditorijām.
Izstādes nosaukums raksturo arī Rigallas ilustrāciju pasauli, kurā līdzās ne vienmēr vieglajiem un priecīgajiem stāstiem bieži parādās dzīvnieki – suņi, kaķi un citi tēli, kas reizēm kļūst par darbu galvenajiem varoņiem, bet citkārt tikai papildina to noskaņu. Ekspozīciju papildina skices un mākslinieces darba galds ar instrumentiem, ļaujot ielūkoties ilustrāciju tapšanas procesā.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Rasas Šmites un Raita Šmita mākslas darbs “Solarceptors”
75. Starptautiskajā Manheimas–Heidelbergas filmu festivālā
3. septembris–22. novembris
Rasa Šmite, Raitis Šmits. Solarceptors (2025). Pētniecības projekta “Plants Intelligence” ietvaros (SNSF, 2022–2025). Ekrānuzņēmums no VR pieredzes
Sadarbībā ar 75. Starptautisko Manheimas–Heidelbergas filmu festivālu (IFFMH) no 3. septembra līdz 22. novembrim prestižajā Kunsthalle Mannheim mākslas muzeja STUDIO izstāžu zālē Manheimā, Vācijā, būs skatāma mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita izstāde “Solarceptors”.
IFFMH ir viens no vecākajiem filmu festivāliem pasaulē un otrs vecākais Vācijā pēc Berlināles – kopš 1952. gada festivāls ir bijis nozīmīga starptautiska platforma jaunu režijas talantu atklāšanai, savulaik izceļot arī Fransuā Trifo, Rainera Vernera Fasbindera un Vima Vendersa agrīnos darbus.
Ar plašu kultūras programmu Mannheimas–Heidelbergas filmu festivāls šogad atzīmē 75. norises gadadienu, atklājot tēmu “Iztēlojies nākotni!” (Imagine Futures!). Izstāde “Solarceptors” Kunsthalle Mannheim muzejā ir daļa no programmas un pārņem festivāla devīzi, aicinot tās apmeklētājus atstāt aiz sevis ierastos domāšanas paradumus un uztvert nākotni nevis kā tehnoloģisku vīziju, bet gan kā jaunu skatīšanās veidu uz pasauli.
Balstoties uz reālu augu un vides datu 3D skenējumiem, Rasas Šmites un Raita Šmita “Solarceptors” piedāvā skatapunkta maiņu: STUDIO izstāžu zālē apmeklētājiem pasauli iespējams piedzīvot no augu perspektīvas. Iedvesmojoties no Čārlza Darvina aprakstītā ziedaugu attīstības mīklainā noslēpuma, imersīvais mākslas darbs ziedus iztēlojas kā saules ķērājus – dzīvus organismus, ko veido gaisma un kas aug un plaukst, uzņemot saules enerģiju.
Caur gaismu ziedi uztver apkārtni, veic fotosintēzi un nepārtraukti pielāgojas videi – tā atklājas to daudzveidība, līdz tie paši kļūst par mirdzošiem gaismas ķermeņiem.
Izstādi “Solarceptors” abas institūcijas uzskata par īpaši nozīmīgu abu pušu sadarbībā: “Ar mūsu sadaļu “Facing New Challenges” pievēršam uzmanību filmu un video mākslai, kas sniedzas pāri klasiskajam kino ekrānam. “Solarceptors” ir iespaidīgi imersīvs darbs, kas aizraujošā veidā pēta augu reakciju uz gaismu. Gaisma ir kino būtība – tādēļ mēs ar vēl lielāku prieku prezentējam šo instalāciju kopā ar Kunsthalle Mannheim mūsu jubilejas programmas “Imagine Futures!” ietvaros. Kunsthalle mums ir ļoti novērtēts partneris, un kopīgais projekts ir izcils piemērs tam, kā kustīgo attēlu var piedzīvot dažādos kontekstos, ļaujot mums iegrimt līdz šim neredzētās pasaulēs,” norāda Dr. Saša Kailholcs (Dr. Sascha Keilholz), IFFMH vadītājs.
Rasa Šmite un Raitis Šmits darbojas mākslas, zinātnes un imersīvo mediju krustpunktā, pētot ekoloģiskās sistēmas, vides datus un tehnoloģiju attiecības ar dabu. Viņu darbi apbalvoti ar PRIX Ars Electronica un nominēti Falling Walls balvai kategorijā “Science Breakthrough of the Year in Art and Science”. Rasa Šmite pasniedz Cīrihes Mākslas universitātē (ZHdK), Raitis Šmits ir profesors Latvijas Mākslas akadēmijā. Abi ir Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāji Rīgā.
Mākslas darbs “Solarceptors tapis pētniecības projekta “Plants Intelligence. Learning Like a Plant” (2022–2025) ietvaros, ko finansē Šveices Nacionālais zinātnes fonds un īsteno Bāzeles Mākslas un dizaina akadēmijas FHNW Mākslas, dzimtes un dabas institūts.
Kunsthalle Mannheim mākslas muzejs
Starptautiska mākslas izstāde “Īstenība, Labestība, Pacietība”
Jēkabpils Tautas namā
3. saptembris–4. oktobris
Who am I. Nelson Dong
No 3. septembra līdz 4. oktobrim Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē būs skatāma starptautiska mākslas izstāde “Īstenība, Labestība, Pacietība”.
Izstāde pievēršas labā un ļaunā attiecībām, cilvēka iekšējās garīgās pasaules skaistumam un cilvēktiesību pārkāpumu traģēdijai. Tajā būs skatāmi reālisma stila eļļas glezniecības un tradicionālās ķīniešu tēlotājas mākslas tehnikās radīti darbi, kuru autori ir mākslinieki no Kanādas, ASV, Japānas un Ķīnas.
Izstādes mākslinieciskās idejas autors un iedvesmotājs ir ķīniešu skulptors profesors Džan Kuņluņs. Kolekcijas pamatā ir īstenības, labestības un pacietības principi, kurus mākslinieki interpretē kā universālas cilvēces morālās vērtības. Darbos aplūkotas garīguma, morāles un cilvēka izvēles tēmas, kā arī labā un ļaunā mijiedarbība.
Kopš 2004. gada izstāde “Īstenība, Labestība, Pacietība” eksponēta vairāk nekā 1000 reižu un 50 valstīs. Jēkabpilī tā būs skatāma ar Aigara Godiņa un Jēkabpils Tautas nama atbalstu. Izstādi rīko Latvijas Faluņ Dafa asociācija.
Jēkabpils Tautas nams
Vecpilsētas laukums 3, Jēkabpils
Daniela Gleizera lekcija
“Tu esi tas, ko tu redzi. Kā smadzenes veido emocijas, uztveri un nozīmi”
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
4. septembrī / Plkst. 16.00
4. septembrī plkst. 16.00 Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā izstādes “Kā tu šodien jūties? Emociju pratība” ietvaros notiks britu neirozinātnieka un Google DeepMind programmu un satura vadītāja Daniela Gleizera (Daniel Glaser) lekcija “Tu esi tas, ko tu redzi. Kā smadzenes veido emocijas, uztveri un nozīmi”.
Gleizera pētniecības centrā ir vizuālā uztvere – tas, kā pieredze, zināšanas un gaidas ietekmē mūsu redzēto. Lekcijā viņš pievērsīsies tam, kā smadzenes veido emocijas, uztveri un nozīmi, aplūkojot vizuālo pieredzi zinātnes, mākslas un kultūras krustpunktā.
Daniels Gleizers ieguvis doktora grādu neirobioloģijā Veicmana Zinātnes institūtā un veicis pētniecību UCL Kognitīvās neirozinātnes institūtā. Viņš bijis pirmais zinātnieks rezidents Londonas Laikmetīgās mākslas institūtā (ICA), Science Gallery London dibinātājdirektors, kā arī strādājis Wellcome Trust un Londonas Karaliskajā institūtā. Gleizers ir BBC raidījumu vadītājs un laikraksta The Guardian slejas “A Neuroscientist Explains” autors. Šobrīd viņš strādā Google DeepMind.
Izstāde “Kā tu šodien jūties? Emociju pratība”, kas veltīta ārstei Ilzei Aizsilniecei (1966–2025), apvieno 28 Latvijas mākslinieku darbus, aicinot emocijas aplūkot mākslas, zinātnes, medicīnas un personiskās pieredzes mijiedarbībā.
Lekcija notiks angļu valodā, dalība ir bez maksas. Vietu skaits ierobežots, iepriekšēja reģistrācija.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Festivāls “Homo Novus”
4.–12. septembris
No 4. līdz 12. septembrim Rīgā un citviet Latvijā norisināsies starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”, kura šīgada vadmotīvs ir atelpa un apzināta dzīves tempa palēnināšana. Festivāla notikumi būs sastopami Daugavas krastos no Krāslavas līdz Rīgai, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Dailes teātrī, smilšu kāpā un citviet.
Festivāla programma pievēršas savstarpējām rūpēm, kopā būšanai un cilvēcīgām attiecībām, rosinot pārdomāt, kā kultūra var radīt telpu sarunai un līdzās būšanai laikā, kad ikdienu aizvien vairāk nosaka steiga un informācijas pārbagātība.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā no 4. līdz 20. septembrim būs skatāma Prāgas mākslinieku Sodjas Zupancas Lotkeres (Sodja Zupanc Lotker) un Tadeaša Ržīhas (Tadeáš Říha) teātra izstāde “Meitenes pa labi, zēni pa kreisi”. Sešus metrus augstās lelles, kas uz Rīgu atceļojušas no Prāgas pilsētas muzeja, kļūs par telpu sarunai par bulingu, atstumtību un piederību.
Dailes teātra Jaunajā zālē būs skatāma franču režisora Žonatana Kapdevjela (Jonathan Capdevielle) un skatuves mākslinieka Dimitrī Dorē (Dimitri Doré) izrāde “Dainas”, kurā autobiogrāfisks stāsts par Dorē latviskajām saknēm savijas ar identitātes, atmiņas un ģimenes attiecību tēmām. Savukārt Beļģijas laikmetīgās skatuves māksliniece Sāra Vanhē (Sarah Vanhee) kopā ar Mariju Luīzi Meļķi un Esteri Betiju Grāveri piedāvās “Vārdu servisu” – individuālas satikšanās, kurās meklēt vārdus tam, ko ne vienmēr iespējams pateikt.
Festivāla centrālo asi veidos britu kolektīva “Stan’s Cafe” izrāde “Upes tūres. Daugava”, kas tapusi sadarbībā ar Diānu Kondrašu, Rvīnu Vardi, Ūnu Laukmani un Daugavas krastos dzīvojošajām kopienām. Klasiskās stāstniecības tradīcijā balstītais darbs festivāla laikā katru dienu būs skatāms citā brīvdabas norises vietā Daugavas krastos.
Festivāla noslēgumā norvēģu horeogrāfes Ingri Fiksdālas (Ingri Fiksdal) un Jonasa Korela Pētersena (Jonas Corell Petersen) brīvdabas darbs “Lidojošās smiltis” smilšu kāpā apvienos astoņus dejotājus un jaukto kori diriģenta Patrika Kārļa Stepes vadībā, pievēršoties robežām starp cilvēku, ainavu un laiku.
Festivāla programmā iekļauti arī piekļūstamības pasākumi, mākslinieku darbnīcas un meistarklases, bezmaksas darbizrādes, profesionāļu sarunas un Džeimsa Ledbitera (James Leadbitter) jeb the vacuumcleaner vadītā festivāla skola.
Festivālu producē biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts”.
Festivāls “Homo Novus”
Miera iela 39-2, Rīga
Sarmītes Māliņas izstāde “Skatīšanās no malas”
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
4. septembris–25. oktobris
No 4. septembra līdz 25. oktobrim Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Mazajā zālē cikla “Milži” ietvaros būs skatāma Sarmītes Māliņas izstāde “Skatīšanās no malas”. Tās centrā ir 1990. gadā radītais tāda paša nosaukuma objekts, kas pirmoreiz tika eksponēts izstādē “Latvija – XX gadsimta kūlenis. 1940.–1990. gads” izstāžu zālē “Latvija”.
“Skatīšanās no malas” veido trīsmetrīgs melns aplis un ¾ leņķī pret to novietots gleznojums ar spilgti sarkanām un kobaltzilām, iegarenām formām. Lakoniskais, minimālistiskais objekts iezīmē Sarmītes Māliņas vēlākajai daiļradei raksturīgo attīrīto formu valodu, vienlaikus kļūstot par savdabīgu meditāciju par skatīšanās aktu, distanci un atrašanos ārpus notiekošā.
“Man bija sajūta, ka stāvu ārpusē. Sarkanajā un zilajā notiek dzīve, bet es stāvu malā,” par darba tapšanas pieredzi stāsta Sarmīte Māliņa. Objekts savieno vairākus mākslinieces daiļrades aspektus – akvareļglezniecību, psiholoģiski nospriegotu priekšmetu un telpas valodu, kā arī ģeometriskas un minimālistiskas formas.
Līdzās 1990. gada darbam izstādē būs skatāms arī šogad tapušais objekts “Mute”. Abu darbu sastatījums ļauj paraudzīties uz Māliņas radošo praksi plašākā laika perspektīvā, izceļot viņas konsekvento interesi par formu, telpu un psiholoģiski ietilpīgiem, lakoniskiem tēliem.
Izstādes kuratore Daiga Rudzāte Sarmītes Māliņas mākslas valodu raksturo kā spēju tvert konkrētu mirkli, sajūtu vai noskaņu un to it kā sastindzināt. Šie uzplaiksnījumi mākslinieces darbos pārtop tēlos, kuros iespējams ieraudzīt arī pašas mākslinieces skatījumu uz sevi no malas.
Māliņa Latvijas laikmetīgajā mākslā ienāca 20. gadsimta 90. gadu sākumā un pieder tā dēvētajai “robežpārkāpēju” paaudzei, kas izaicināja tolaik pastāvošās vizuālās mākslas konvencijas. Viņas darbus raksturo precīza, līdz niansēm izstrādāta forma un lakoniski vēstījumi, kuros šķietami vienkārši tēlu un objektu salikumi atsedz sarežģītus eksistenciālus procesus.
Līdz ar izstādes atklāšanu Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa izdos arī izdevumu “Sarmīte Māliņa”, kura teksta autore ir mākslas zinātniece un kritiķe Santa Hirša, bet dizaina autors – Krišs Salmanis.
Cikls “Milži” aizsākts 2026. gadā un pievēršas spilgtām parādībām Latvijas laikmetīgās mākslas vēsturē, aktualizējot nozīmīgus mākslas darbus un to nozīmi mūsdienu kontekstā.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Mikaloja Konstantīna Čurļoņa gleznu reprodukciju izstāde
“Čurļonis – jaunā garīgā kontinenta Kolumbs”
Grīvas kultūrtelpā
4. septembris–6. novembris
No 4. septembra līdz 6. novembrim Grīvas kultūrtelā būs skatāma Mikaloja Konstantīna Čurļoņa gleznu reprodukciju izstāde “Čurļonis – jaunā garīgā kontinenta Kolumbs”.
Mikalojus Konstantīns Čurļonis (1875–1911) bija lietuviešu mākslinieks, komponists un domātājs, kura daiļradē glezniecība un mūzika veido cieši saistītu izteiksmes telpu. Viņa darbos nozīmīga vieta ir dabas, kosmosa, gaismas un cilvēka garīgās pasaules tēliem, veidojot simbolisku un daudzslāņainu skatījumu uz pasauli.
Ekspozīcija piedāvā ieskatu Čurļoņa savdabīgajā mākslinieciskajā valodā, kur vizuālie tēli un muzikālā domāšana saplūst vienotā veselumā. Izstādē apskatāmo darbu reprodukcijas sarūpējusi Daugavpils Rēriha biedrība.
Grīvas kultūrtelpa
Komunālā iela 2, Daugavpils
Izstāde “Uz zemes, ūdenī un gaisā:
satiksme Kuldīgā un tās apkārtnē starp pasaules kariem”
Kuldīgas novada muzejā
4. septembris, 2026–25. aprīlis, 2027
No 4. septembra līdz 2027. gada 25. aprīlim Kuldīgas novada muzejā būs skatāma izstāde “Uz zemes, ūdenī un gaisā: satiksme Kuldīgā un tās apkārtnē starp pasaules kariem”, kas pievērsīsies pārvietošanās iespējām Kuldīgā un tās apkārtnē 20. gadsimta 20. un 30. gados un pilsētas pakāpeniskajai iekļaušanai modernajā satiksmes tīklā.
Izstādē aplūkoti tā laika izaicinājumi – slikti izbraucamie ceļi un dzelzceļa trūkums –, kā arī Ventas ūdensceļa nozīme un jauno transporta veidu ienākšana pilsētas ikdienā. Ekspozīcija stāstīs par Kuldīgas–Skrundas šosejas tapšanu, dzelzceļa izbūves iecerēm, kuģošanu un kokmateriālu pludināšanu Ventā, kā arī Kuldīgas saistību ar aviācijas attīstību.
Kuldīgas novada muzejs
Pils iela 5, Kuldīga
Senegālas mākslinieces un pētnieces T.I.E. (Ngnima Sarra) performance
“Veins of Daugava / Uterine Waters”
Rīgas Kongresu namā
5. septembrī / Plkst. 21.00
5. septembrī plkst. 21.00 Rīgas Kongresu namā festivāla “Survival Kit 17” Baltās nakts programmā notiks Senegālas mākslinieces un pētnieces T.I.E. (Ngnima Sarra) performance “Veins of Daugava / Uterine Waters”.
Performance pievērsīsies ūdenim kā arhīvam, dzīvai atmiņai un pārmaiņu telpai, savijot Baltijas pirmskristietības kosmoloģijas ar Āfrikas diasporas pieredzi un praksēm. Izmantojot balsi, skaņu un ķermeniskus žestus, māksliniece Daugavu izvirzīs kā simbolisku un skanisku asi, kurā satiekas vietējās kosmoloģijas, diasporas vēstures un kolektīvā atmiņa.
Darba centrā ir ķermenis kā portāls un dzemde kā telpa, kurā dzimst un pārveidojas pasaule. Performance aicinās pieredzēt robežu izplūšanu starp ķermeni un vidi, pagātni un nākotni, vienlaikus aktualizējot ūdeni kā turpināšanās un atjaunotnes matricu.
T.I.E. (Ngnima Sarra) ir Senegālas māksliniece un pētniece, kura strādā ar rituālu, performanci, skaņu, instalāciju un kustīgo attēlu. Viņas prakse balstās sereru kosmoloģijā un Āfrikas diasporas feminisma domā. 2024. gadā viņa bija Villa Albertine rezidējošā māksliniece Atlantā, kur izveidoja rituālo interviju shēmu, kas turpinās projektā “Odiseja melnā dzemdē”.
Rīgas Kongresu nams
Kr. Valdemāra iela 5, Rīga
Oto Holgera Ozoliņa vides instalācija “Bebru būvlaukums”
Neatkarības laukumā pie Mākslas muzeja ARSENĀLS
5.–17. septembris
No 5. līdz 17. septembrim Neatkarības laukumā pie Mākslas muzeja ARSENĀLS Rīgā būs skatāma Oto Holgera Ozoliņa vides instalācija “Bebru būvlaukums”, kas tapusi mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts 2026” ietvaros.
“Bebru būvlaukums” Neatkarības laukumu pārvērš simboliskā būvniecības zonā, atsaucoties gan uz procesiem ARSENĀLA teritorijā, gan Rīgas kanālu, kurā dzīvo bebri. Instalācija pievēršas pilsētai kā kopīgai telpai, kur līdzās pastāv cilvēki, dzīvnieki un daba.
“Baltās nakts” programmā 5. septembrī plkst. 19.30 notiks vakara pastaiga gar Rīgas kanālu Rīgas Zooloģiskā dārza uzrauga un kanālmalas bebru aizgādņa Mārtiņa Zilgalvja vadībā, iepazīstot bebru dzīvi un paradumus pilsētvidē.
17. septembrī instalācija kļūs par programmas “Arsenāls būs!” centrālo norises vietu, kur notiks ARSENĀLA grāmatas atklāšana un mākslinieku performances.
Oto Holgers Ozoliņš ir jaunās paaudzes mākslinieks, kura praksē nozīmīga vieta ir skulpturāliem objektiem un publiskās telpas transformācijai. 2024. gadā viņš ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā.
Mākslas muzejs ARSENĀLS
Neatkarības laukums, Rīga
Kristiana Brektes un bibliomāna Klprs izstāde “Bezdievji”
Galerijā MABOCA, Visuma Centrs 2
5. septembris–1. novembris
No 5. septembra līdz 1. novembrim galerijā MABOCA, Visuma Centrs 2 būs skatāma Kristiana Brektes un bibliomāna Klprs izstāde “Bezdievji” (Безбожники). Izstādē būs skatāma 28 darbu sērija, kurā mākslinieki pievēršas padomju varas ikonogrāfijai un tās ideoloģiskajai mašinērijai.
Izstādes darbi veidoti, izmantojot arhīvu fotoportretus, formas tērpus, ordeņus, stīvus skatienus un citus oficiālās varas reprezentācijas elementus. Ar tušas palīdzību Brekte un Klprs pārveido šos tēlus, noņemot oficiālā portreta fasādi un atsedzot aiz tās apslēpto grotesku – dēmoniskus, klauniskus un varas kulta tēlus.
Izstādes nosaukums atsaucas uz Kaujinieciski noskaņoto bezdievju savienību (Союз воинствующих безбожников), kas PSRS tika izveidota 1925. gadā kā viens no antireliģiskās propagandas instrumentiem. Pēc padomju okupācijas šī ideoloģija tika ieviesta arī Latvijā, vēršoties pret reliģiju, slēdzot un profanējot dievnamus un mainot to funkcijas. Vara centās noteikt ne tikai to, kam ticēt, bet arī to, ko atcerēties, ko aizmirst un kā domāt.
“Bezdievjos” propaganda tiek apvērsta pret tās radītājiem: ordeņi pārtop pentagrammās, amatpersonas – dēmonos, bet oficiālais portrets – groteskā varas ikonā. Izstāde aktualizē jautājumus par brīvību un pakļaušanos, varas spēju veidot kolektīvo atmiņu un tās pretenzijām noteikt cilvēka pasaules uzskatu.
Galerija MABOCA, Visuma Centrs 2
Poruka iela 4, Madona
Izstāde “Māra Vaičunas. Ārpus”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
5. septembris–14. marts
Māra Vaičunas. Lotto. 2005. Finieris, eļļa. Privātkolekcija
No 5. septembra līdz 2027. gada 14. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs Rīgā būs skatāma izstāde “Māra Vaičunas. Ārpus”, kas tapusi izstāžu cikla “Paaudze” ietvaros.
Šī ir pirmā apjomīgākā Māras Vaičunas darbu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Mākslinieces daiļrade veidojusies savrupa no sava laika mākslas vides, ļaujot glezniecībā meklēt personisku telpu ārpus valdošajām estētiskajām un ideoloģiskajām prasībām.
Vaičunas glezniecības pamatā ir klusās dabas, ziedi un ainavas, taču aiz šķietami vienkāršajiem sižetiem atklājas savdabīga formu, krāsu un līniju valoda. Priekšmeti zaudē savu praktisko nozīmi, kļūst viegli, caurspīdīgi vai blīvi un monohromi, savukārt statisko klusās dabas telpu pārņem kustība. Mākslinieces darbos jūtama interese par abstrakciju un kubisma formu principiem, vienlaikus saglabājot skaidru un lakonisku izteiksmi.
Izstādē Māras Vaičunas darbi skatāmi dialogā ar Felicitas Pauļukas, Līvijas Endzelīnas, Baibas Vegeres, Antonijas Luteres, Ingas Melderes, Amandas Ziemeles un Georga Šenberga darbiem. Šis konteksts paplašina sarunu par mākslinieces vietu Latvijas glezniecībā un ļauj ieraudzīt viņas savrupību nevis kā nošķirtību, bet kā apzinātu radošās brīvības telpu.
Māra Vaičunas (1949–2019) Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu absolvēja 1976. gadā. Lai arī studēja keramiku, viņas sākotnējais mērķis bija glezniecība, kurai pēc akadēmijas beigšanas viņa pilnībā pievērsās. Izstādēs māksliniece piedalījās kopš 1977. gada.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Līgas Spundes instalācija Surprise Surprise
Rātslaukumā
5. septembris–29. oktobris
Kā noslēdzošais pilsētvides darbs izstādes “Kā tu šodien jūties? Emociju pratība” ietvaros no 5. septembra līdz 29. oktobrim Rātslaukumā bus skatāma Ligas Spundes instalācija Surprise Surprise. Tā tapusi, iedvesmojoties no slavenās zilās Tiffany & Co. dāvanu kārbas, kuru 2017. gada 20. janvārī, ierodoties Baltajā namā uz prezidenta inaugurācijas ceremoniju, Melānija Trampa pasniedza Mišelai Obamai. Obamas neslēptais apmulsums par negaidīto dāvanu un neveiklā pateicība – “jūs atnesāt mums dāvanas!” – kļuva par auglīgu augsni neskaitāmiem online jokiem un spekulācijām par to, kas varētu atrasties zilajā kārbā. Tās saturs publiski tā arī netika atklāts, ļaujot noslēpumainajai dāvanai kļūt par savdabīgu metaforu tam, kas vēl tikai sekos.
Atsaucoties uz franču sociologa un antropologa Marsela Mosa 1925. gadā publicēto eseju “Dāvana”, bezmaksas dāvanas nepastāv. Dāvana vienmēr veido attiecības un saistības, radot pienākumu atdarīt un gaidas saņemt kaut ko pretī.
Paturot to prātā, Surprise Surprise pievēršas dāvanai ne tikai kā laipnības un labvēlības žestam, bet arī kā sociālam un politiskam darījumam. Ko nozīmē pieņemt dāvanu? Ko mēs pieņemam līdz ar to? Un ko iesākt ar dāvanu, kas ir ne tikai negaidīta, bet, iespējams, arī nevēlama?
Izstāde “Kā tu šodien jūties? Emociju pratība” Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā veltīta ārstei Ilzei Aizsilniecei (1966–2025) un skatāma līdz 13. Septembrim. Tās centrā ir sešas pamatemocijas – bailes, dusmas, prieks, skumjas, riebums un pārsteigums –, kuras caur 28 Latvijas mākslinieku darbiem aicina domāt par emociju nozīmi cilvēka dzīvē, attiecībās, garīgajā un fiziskajā veselībā.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Publiska performance “Viņi atceras”
1905. gada parkā, Kuldīgā
5. septembrī
Joannas Vroblevskas (Joanna Wróblewska) kolāža, kas reflektē par Līvijas Rezevskas pieminekli 1905. gada cīnītājiem. 2026
Kuldīgas 1905. gada parkā 5. septembrī no plkst. 16.00 norisināsies mākslinieciska intervence – publiska performance “Viņi atceras”, kuru izpildīs poļu māksliniece Veronika Trojanska (Weronika Trojańska). Tā norisināsies īsi pirms parka pārbūves un tur esošo Līvijas Rezevskas pieminekļu demontāžas, iezīmējot telpu starp klātbūtni un prombūtni, iemūžinot brīdi, kurā klātbūtne jau nes zaudējuma sajūtu – skulptūras vēl ir klātesošas, taču to prombūtne jau tiek gaidīta. Lai uzsvērtu šo pāreju jeb starptelpu, tiks izmantotas putnu balsis. Latviešu folklorā putni nav vienkārša dabas ainavas daļa, bet gan tēli, kas nodod ziņas, nes informāciju par pārmaiņām un pārvietojas starp dzīvo un mirušo pasauli. To saucieni var signalizēt par notikumiem, pārnest ziņas vai tikt uztverti kā runas formas. Izveidojot kolektīvu skaņu ainavu no svilpēm un putnu saucieniem, dalībnieki veidos pagaidu rituālu ap pieminekļiem. Uz īsu brīdi skulptūras tiks ietvertas cilvēku un putnu balsu korī – īpaša sēru izpausme un kopīga uzmanības izrādīšana pirms ainava tiek pārvērsta.
Pasākuma noslēgumā māksliniece no Kuldīgas – Ilze Vanaga – paredz uzņemt visu klātesošo dalībnieku portretus 1905. gada parka teritorijā, tādējādi iemūžinot cilvēkus un parku pirms tā pārvērtībām.
Veronika Trojanska (Weronika Trojańska) ir starpdisciplināra māksliniece, kura strādā ar skaņu, materializāciju un kultūras antropoloģijas politiku. Viņas prakse fokusējas uz dzīvajām tradīcijām un ķermeņa skaņas inteliģenci, pētot, kā skaņa nes kultūras zināšanas un saista cilvēkus ar sociālajām un rituālajām pasaulēm, bieži aicinot citus uz kopīgām telpām, kas apšauba mākslinieka, auditorijas un mākslas darba lomu.
Ilze Vanaga ir māksliniece un elpošanas trenere. Viņa sevi radoši izpauž dažādos medijos – fotogrāfijā, zīmējumā, izšuvumos, objektos un elpošanas praksē. Viņa skatās uz dzīvi kā lielāko mākslas darbu. Sevis pilnveidošana ir Vanagas radošās prakses pamatā. Viņa ir piedalījusies vairākās vietējās un starptautiskās izstādēs, sadarbojoties ar Rīgas Fotomēnesi, ISSP Galeriju un citām mākslas institūcijām.
Pasākums notiek projekta “Es un Līvija” ietvaros, kas veido satikšanos starp Līvijas Rezevskas atstāto radošo mantojumu un mūsdienu mākslinieču darbiem, pievēršoties sieviešu pieredzēm, pasaules redzējumam, sapņiem, šaubām un izaicinājumiem. Izstāde “Es un Līvija” ir apskatāma mākslas telpā Studija līdz 30. septembrim.
Mākslas telpa Studija
1905. gada parks, Kuldīga
Izstāde “Divu kolekciju stāsts”
Pasaules latviešu mākslas centrā
5. septembris–14. marts
Visvaldis Reinholds (1924–2005), Kanāda, "Bez nosaukuma”, 1979. Eļļas krāsa uz audekla, 110 x 110 cm. Ziedojusi Džūlija Loka (Julie Locke) Duglasa kolekcijas vārdā
No 5. septembra līdz 2027. gada 14. martam Pasaules latviešu mākslas centrā būs skatāma izstāde “Divu kolekciju stāsts”, kas pirmo reizi PLMC vēsturē pievēršas privāto kolekcionāru lomai latviešu diasporas mākslas saglabāšanā un veidošanā.
Izstādē pārstāvētas divas nozīmīgas latviešu diasporas mākslas kolekcijas, ko aizsākuši Leopolds Sīpoliņš (1921–2013) Otavā, Kanādā, un Teofils Cirķelis (1905–1987) Klīvlendā, Ohaio štatā, ASV. Tās pazīstamas kā Klāva Sīpoliņa fonda kolekcija un Duglasa kolekcija. Pēdējo pēc Teofila Cirķeļa nāves turpināja papildināt viņa meita Gunta, kura apprecējās ar Andreju Duglasu.
Izstāde pievēršas ne tikai pašiem mākslas darbiem, bet arī to kolekcionēšanas stāstam. Abas kolekcijas veidojušās pēc privātu cilvēku izvēles un personīgās gaumes, ģimenēm savās mājās pulcējot latviešu diasporas mākslinieku darbus, atbalstot mākslas dzīvi un savu kopienu, kā arī veicinot latviešu mākslas mantojuma saglabāšanu ārpus Latvijas.
“Divu kolekciju stāsts” ļauj paraudzīties uz diasporas mākslas vēsturi caur individuālu kolekcionāru pieredzi – cilvēkiem, kuru interese par mākslu kļuva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā.
Pasaules latviešu mākslas centrs
Lielā Skolas iela 6, Cēsis
Izglītojoši radoša programmu “Maņu darbnīca”
cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem
Rīgas Porcelāna muzejā
Septembrī
Maņu darbnīca Rīgas Porcelāna muzejā. Foto: Gvido Kajons
Septembrī Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā īpašu izglītojoši radošu programmu “Maņu darbnīca”, kas paredzēta cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Cilvēki ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem septembrī Rīgas Porcelāna muzejā varēs ne tikai iepazīt Latvijas porcelāna vēsturi, bet arī taktilā veidā izpētīt keramiskās masas, izejvielas un dekorēšanas instrumentus, kā arī apgūt suvenīru veidošanu no porcelāna masas. Nodarbības laikā tiks izmantots rūpnīcas inventārs, ko varēs iepazīt ar visām maņām – pasmaržot, paklausīties, aptaustīt. Piedāvājumā būs arī taktilais albums “Pieskaries porcelānam”, kas tapis Rīgas domes iestāžu sabiedrības integrācijas projektu konkursa ietvaros. Šajā albumā apkopotas populārākās servīžu formas, kas atveidotas reljefā, un cilvēki ar redzes traucējumiem varēs aptaustīt gan servīžu siluetus, gan dekorus.
Nodarbības vadīs projektu vadītāja Maija Ņikitina un muzejpedagoģes Astra Ratkeviča un Vita Lukstiņa.
Teorētiskās nodarbības cena ir 8,00 EUR no grupas neatkarīgi no cilvēku skaita.
Dalība darbnīcā 9,00 EUR no dalībnieka.
Dalībai programmā nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.
Rīgas Porcelāna muzejs
Konventa sēta, Kalēju iela 9-11, Rīga
Tatjanas Semanes izstāde “Cross-country”
Rietumu Bankas izstāžu zālē
Līdz 20. septembrim
Līdz 20. septembrim Rietumu Bankas izstāžu zālē skatāma Tatjanas Semanes izstāde “Cross-country”.
Izstādes nosaukums aizgūts no jātnieku sporta disciplīnas – jāšanas krosa jeb cross-country, kur jātniekam un zirgam jāveic šķēršļots un mainīgs maršruts. Tatjana Semane šo pieredzi izmanto kā metaforu cilvēka dzīvei – nepārtrauktai iekšējo un ārējo šķēršļu pārvarēšanai, kur būtiskāka par sacensību ar citiem kļūst spēja izturēt, nebaidīties, uzticēties sev un saglabāt pašvērtību.
“Jānoņem aizsegi no acīm un dvēseles, jārīkojas par spīti savām bailēm, jādara visu iespējamo, jāuzticas sev, jārod pašvērtība. Iekšējo un ārējo šķēršļu pārvarēšana veido cilvēka personību, viņa unikālo identitāti,” izstādes ideju raksturo Tatjana Semane.
Tatjana Semane ir laikmetīgās mākslas gleznotāja un kolāžu māksliniece, Latvijas Mākslinieku savienības biedre un filozofijas doktore. Viņas mākslinieciskajā praksē nozīmīga vieta ir cilvēka eksistences, pašizziņas un pasaules uztveres jautājumiem. Māksliniece veido abstraktas figurālas eļļas gleznas uz audekla, koka un korķa plāksnēm, kā arī kolāžas un mazās formas tēlniecības darbus. Strādājot ar papīru, viņa izmanto ūdenskrāsas, ķīniešu tušu, guašu, temperu, eļļas krāsas un eļļas pasteļus.
Semanes darbiem raksturīga spilgta tēlainība, gleznieciskās formas sintēze, piesātināta krāsu valoda un ekspresīva faktūra. Viņas radošā prakse balstās pārdomās par cilvēka eksistenci un Visumu, sevis meklējumiem un personīgo pasaules redzējumu.
Izstādes kuratore un dizainere ir Ilze Kuišele.
Rietumu Bankas izstāžu zāle
Vesetas iela 7, Rīga
Izstāde “PieDerība”
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā
Līdz 3. oktobrim
Līdz 3. oktobrim Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas pasniedzēju un studentu darbu izstāde “PieDerība”.
Izstāde pievēršas piederības izjūtai – indivīda attiecībām ar sociālo grupu, valsti, tautu, valodu un kopīgo vēsturi, kā arī piederībai mākslai, materialitātei un mākslinieku kopienai. Eksponētie darbi rosina domāt par to, kā veidojas cilvēka pašizjūta un vieta kopienā, kā arī par individuālo jēgas meklējumu mākslā.
“PieDerība” apvieno Stikla, Tekstila un Keramikas katedru pasniedzēju un studentu darbus, kuros piederības tēma atklājas daudzveidīgās materiālās un vizuālās interpretācijās. Izstādē sastopama arī poētiska stilizācija un atsauces uz dažādu laikmetu dzeju, kas savijas ar izstādes dalībnieku individuālajiem skatpunktiem.
Izstādē piedalās pasniedzēji Agnese Gedule, Ernests Vītiņš, Vineta Groza, Ilze Dūdiņa, Inita Ēmane, Sandra Utāne, Inguna Audere, Santa Bekmane, Dainis Lesiņš, Ainārs Rimicāns, Jevgeņija Loginova un Anna Rubene-Zīdere, kā arī studenti Guna Ose, Agate Paula Dzalbe, Ramona Rūta, Anna Ruķere, Loreta Krasauska, Sintija Pujāte, Reina Semule, Kate Putniņa, Viktorija Rezakova, Jolanta Karele, Inguna Sīmansone, Nikola Bokta un Daniela Rožkova.
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs
Strautu iela 4, Sabile
Egila Rozenberga gobelēnu izstāde “Laika zīmes”
Latgales vēstniecībā “GORS”
Līdz 25. oktobrim
Līdz 25. oktobrim Latgales vēstniecības “GORS” Mākslas galerijā skatāma latviešu tekstilmākslinieka Egila Rozenberga gobelēnu izstāde “Laika zīmes”. Tajā mākslinieks pievēršas laikmetam raksturīgām zīmēm un simboliem, meklējot tajos mūsu laika liecības un pārdomājot zūdošā un paliekošā attiecības.
Izstādes darbos Rozenbergs aktualizē jautājumu par laika ritējuma pēctecību un nākotnes saikni ar nesenās pagātnes atspulgiem. Tehnoloģiju straujā attīstība un nepārtrauktā jaunu ierīču rašanās mudina domāt par to, kas paliek aiz laikmeta mainīgās virsmas un kas no šodienas priekšmetiem un idejām nonāks vēstures “mēslainē”. Mākslinieks jautā arī par cilvēka un tehnoloģiskā progresa attiecībām.
Egila Rozenberga māksliniecisko praksi raksturo klasiskā gobelēna tradīcijas savienojums ar laikmetīgiem telpiskiem risinājumiem, jauktām tehnikām un daudzveidīgu materiālu izmantojumu. Viņa darbos būtiska ir tumšo un gaišo laukumu kontrastainā mijiedarbība, kā arī apzināta nenobeigtība krāsu risinājumos, atstājot vietu skatītāja interpretācijai.
Gobelēna lēnais un darbietilpīgais tapšanas process izstādē iegūst arī konceptuālu nozīmi – iepretim laikmeta steigai aušana pieprasa pacietību, koncentrēšanos un ilgstošu klātbūtni materiālā.
Latgales vēstniecība “GORS”
Pils iela 4, Rēzekne
