Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kaspara Bramberga izstādes “Aura Trigger” pirmā daļa “Genesis”
mākslas centrā NOASS
27.–30.maijs
Kaspars Brambergs. Red Smoke Outlier
No 27. līdz 30. maijam mākslas centrā NOASS būs skatāma mākslinieka Kaspara Bramberga izstādes “Aura Trigger” pirmā daļa “Genesis”.
Ekspozīcija ir nozīmīgs materiālā un digitālā krustpunkts un norisināsies vairākos posmos līdz oktobrim. Tajā apvienoti reāli un NFT jeb *Non-Fungible Token* darbi. Šīs duālās prezentācijas, kurās redzami fiziski objekti NOASS galerijas telpā un digitālie analogi blokķēdes monitoros, aicina skatītājus izpētīt tradicionālās mākslas un jaunāko tehnoloģiju satuvināšanos.
“Aura Trigger” pievēršas mākslas uztveres mainīgumam tehnoloģiju laikmetā. Agrāk radio un televīzija kalpoja kā pasīvi informācijas nesēji, taču mūsdienās to pārveidojuši viedtālruņi, lietotnes un elektroniskie maki, kas prasa aktīvu līdzdalību. Šīs pārmaiņas atspoguļo plašāku sabiedrības tendenci uz tūlītēju mijiedarbību un moderno rīku praktisku pielietojumu ikdienas dzīvē.
Izstādē pausta ideja, ka, lai gan tehnoloģijas piedāvā plašas iespējas, tās arī uzspiež jauna veida tirāniju – nerimstošu steidzamību, ko nosaka laika trūkums. Bramberga darbi uzsver bezgalīgo digitālo iespēju paradoksu uz mūsu ierobežotās eksistences fona. Reālie un digitālie objekti ir būtībā vienādi, radot spoguļattēlu realitāti, kas apšauba autentiskuma un klātbūtnes būtību.
Integrējot blokķēdes tehnoloģiju, Brambergs ne tikai paplašina savu mākslas mediju, bet arī komentē digitālās revolūcijas ietekmi uz mūsu mākslas uztveri. Katrs izstādes posms iedziļināsies šajā dialogā, aicinot skatītājus aizdomāties par savu mijiedarbību ar tehnoloģijām un laiku.
Mākslinieks Kaspars Brambergs radošajā darbā izmanto glezniecības un skulptūras paņēmienus, kurus var raksturot kā abstraktu monumentalitāti un brutālismu. Viņa jaunākā darbība iekļauj sevī pievēršanos *blockchain* tehnoloģijai kā radošā spektra paplašinājumam.
Mākslas centrs NOASS
AB dambis 2, Rīga
Basa de Būra izstāde “Patvērums”
TUR_telpā
29. maijs–29. jūnijs
No 29. maija līdz 29. jūnijam TUR_telpā būs skatāma holandiešu mākslinieka Basa de Būra laikmetīgās mākslas izstāde “Patvērums”. Tā ir pirmā izstāde 2024. gada vasaras ciklā “Pieķeršanās struktūru nojaukšana”. TUR_telpa uzaicināja Basu de Būru kļūt par rezidējošo mākslinieku šī gada maijā, kad de Būrs izmantoja TUR_telpu kā savu darbnīcu, radot mākslas darbus šai izstādei
Aizrautība ar mērogu maketiem kalpo par de Būra izstādes sākumpunktu. Tie rada objektīvu priekšstatu par to, kā iecerētais projekts izskatīsies pēc tā realizācijas. Šie maketi iemieso visu to iespējamo potenciālu, kā arī optimistiskos solījumus to turpmākai izmantošanai. Tie simbolizē utopiju. Tomēr izstādē “Patvērums” de Būrs izzina mēroga modeļu distopiskās perspektīvas, ieskaujot gan globāla, gan personīga rakstura problēmas. Subjektīvā līmenī – gan pats, gan viņa draugi dzīvo nedrošā situācijā, kas skar viņu dzimto Nīderlandi, kur jau gadu desmitiem ir vērojama mājokļu krīze. Augstās īres maksas un dzīvesvietu drošības relatīvisms kļūst par realitātes slogu aizvien lielākam skaitam cilvēku. Nedrošā situācija pasaulē, globālā sasilšana un karš tuvu mūsu robežām apliecina, ka droša dzīvesvieta ir kļuvusi par visu ko citu, tikai ne garantiju.
Izstādes centrālajai ekspozīcijai mākslinieks ir radījis lielu rotējošu maketu, kas mudina domāt, ka tā varētu būt māja, mājoklis, rezidence. Taču ir skaidrs, ka šai struktūrai trūkst komforta un drošības. To “pasargā” lielāka izmēra modelis, kas ataino siltumnīcu – vietu, kur pasargāties no dabas stihijām un pabarot to, kas tajā atrodas. Taču siltumnīca ir apgāzta otrādi. Izgatavota no trausliem materiāliem, tā nepiedāvā itin nekādu reālu aizsardzību. Visa šī struktūra atkārto nenoteikto stāvokli, kurā atrodas pieaugošā cilvēku grupa – stāvokli, kurā drošība, aizsardzība un komforts ieskauti drūmā realitātes ainā. Pārējie dažādu izmēru mēroga modeļi, ko de Būrs izvietojis TUR_telpā, iemieso pārdomas par realitāti, kas kļūst arvien distopiskākas un kurās frāze – “viss taču ir kārtībā” – mijas ar ieslodzījuma sajūtu, no kuras nav iespējams izbēgt.
Bass de Būrs 2010. gadā bija rezidējošais mākslinieks Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, kuras laikā iemīlēja Latviju, jo īpaši Rīgu, ko nu jau apmeklē teju ik gadu
TUR_telpa
Tallinas ielas kvartāls, Tallinas iela 10-3, Rīga
Sešu Latvijas mākslinieku izstāde “Last tale”
galerijā “Meno Niša” / Viļņā
29. maijs–29. jūnijs
No 29. maija līdz 29.jūnijam galerijā “Meno Niša” (Viļņā) būs skatāma sešu Latvijas – Aleksandra Brežes, Jāņa Dzirnieka, Karlīnas Mežeckas, Ievas Putniņas, Zīles Ziemeles un Līgas Spundes – grupas izstāde “Last Tale”. Izstāde pievērsīsies pasakas fenomenam un šī žanra izpausmēm mūsdienu mākslā.
Kā norāda izstādes kuratori – galerijas LOOK! vadītājs Raivis Alksnis un neatkarīgā kuratore Elīna Sproģe, izstādē mākslinieki veido naratīvu, kas varētu apmeklētājiem palīdzēt atgriezties bērnībā.
Ekspozīcijā uzsvērts, ka lietderīgi neaizmirst bieži banalizētās atziņas, ka, lai nonāktu spožajā pilī, ir jāšķērso tumšs un biedējošs mežs un ka labais vienmēr uzvar. Izstādes mērķis ir izpētīt, kā spēja iztēloties notikumus un komunicēt tēlos un simbolos var tikt izmantota kā līdzeklis, lai izskaidrotu mūsdienu parādības un palielinātu empātiju.
Pasakām Baltijas reģionā ir savā ziņā vienota identitāte – gan stāstījuma, gan ilustrēšanas manieres ziņā. Uz globālo nemieru fona šis žanrs varētu būt viena no pēdējām ostām, kurā vēl rodami ļoti nepieciešamie mierinājuma aspekti. Mēs mēdzam aizmirst, ka pasakas var kalpot par patvērumu ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Tās mums atgādina, cik svarīgi ir “iejusties cita cilvēka ādā”, un ticēt, ka labestība vienmēr tiks atalgota.
Kas ir pēdējā pasaka, ko atceraties lasījis?
Galerija “Meno Niša”
J.Basanavičiaus g. 1, Vilnius
ISSP Skolas absolventu fotogrāfijas izstāde
“Sapņu koordinātas”
ISSP Skolas pop-up galerijā Berga Bazārā
30. maijs–20. jūnijs
Attēla autore: Poļina Sirojegina
No 30. maija līdz 20. jūnijam ISSP Skolas pop-up galerijā Berga Bazārā būs skatāma ISSP Skolas divu gadu programmas “Attīstot fotogrāfijas valodu” absolventu izstāde “Sapņu koordinātas”. Izstādē apskatāmi septiņu jauno fotogrāfu, ISSP Skolas izglītības programmas “Attīstot fotogrāfijas valodu” 2022./2024. gada absolventu – Baibas Tarzieras, Ivetas Herbstas, Kaspara Grosberga, Lienes Jakobas, Poļinas Sirojeginas, Svetlanas Vihodcevas, Ullas Lauvas – darbi. Programmu divu gadu garumā veido intensīvs mācību process ar laikmetīgās mākslas nozares profesionāļiem un pedagogiem, savukārt izstādes darbi tika attīstīti mākslinieku Ivetas Gabaliņas, Reiņa Hofmaņa un Ievas Epneres vadībā.
Izstādes mākslinieki apspēlē “sapņa” konceptu un ietver to dažādās tēmās. Tie ir autoru meklējumi par dziļāku attiecību veidošanu, sevis mīlestības izpratni, sieviešu lomas atklāsmi un to, kā varam vilkt paralēles ar mākslīgā intelekta ģenerēto realitāti un nakts sapņu pasauli, kur nokļūstam gan pazīstamās, gan pavisam svešās vietās.
Izstādes un programmas koordinatore ir Līga Stibe. Izstādes kurators ir Aleksejs Beļeckis.
ISSP Skolas pop-up galerija Berga Bazārā
Elizabetes iela 83, Rīga
Izstāde “Drag Yourself Here: Riga Edition’’
Galerijā MASA studija
30. maijs–30. jūnijs
No 30. maija līdz 30. jūnijam galerijā MASA studija norisināsies Baltijas Drag King Kolektīva izstāde “Drag Yourself Here: Riga Edition’’, sniedzot ieskatu Baltijas drag mākslinieku performancēs un kvīrajā naktsdzīvē. Izstādes iekārtojums svin plašo kvīru kopienu un tās kopīgās aktivitātes iekļaujošākas sabiedrības radīšanai gan uz skatuves, gan ārpus tās. Izstādes norisi Baltic Pride laikā un pēc tās jūnija garumā pavadīs publiskā programma, iekļaujot diskusijas, kopienas vakaru, atklāšanas vakara performances, drag meistarklases un arī ikgadējais konkursu par Baltijas Drag King titula piešķiršanu, kronējot drag karali no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas reģiona jau sesto gadu pēc kārtas.
Izstādes kuratore ir latviešu māksliniece, kolektīva līdzdibinātāja un tā vadītāja Mētra Saberova, veidojot ekspozīciju no Baltijas Drag King Kolektīva līdzšinējās darbības fotogrāfijām. Ekspozīcija uzrāda mākslinieku performanču vērienu un to daudzveidīgās pieejas savai praksei, dzimumu lomu sadalījumam un to dekonstruēšanai. Galerijas telpā drag amatniecības stilā radītā mētelī būs apskatāma Baltijas Drag King Kolektīva pēdējo piecu gadu darbības fotodokumentācija, pateicoties latviešu fotogrāfu Kristas Saberovas un Edgara Tabaka ilgstošajam atbalstam. Līdzās fotogrāfiju izlasei 20 drag mākslinieki un industrijā iesaistītie kultūras darboņi papildina auduma slāņus un nozīmes ar saviem individuālajiem vēstījumiem.
Mākslinieki: Mētra Saberova (Timmy), Krista Saberova, Edgars Tabaks, Ilze Vēze-Balode (Henry Oak), Mailo Mēness, DJ Lévi, Marss The Person, Vincent Hemingay, Dawn (K!NK), Niko Rain (Bazilix), Vencheska Baltique, Vivianna Maria Stanislavska no Latvijas; Hanna Kannelmäe (Eeben Früülep), Maxx Toxic, MajorDanger, Ms Elsa, Helgi Saldo, Wickler Wilde no Igaunijas; King A un Querelle no Lietuvas.
Galerija MASA studija
Elizabetes iela 67, Rīga
Adama Mazura (PL) lekcija
“Jauni vardarbības, kara un traumu attēlojuma veidi Centrālās un Austrumeiropas fotogrāfijā”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 ietvaros
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
30. maijā / plkst. 18.00
Sasha Kurmaz, ‘’Bez nosaukuma’’, 2022
30. maijā plkst. 18.00 izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2024 aicina uz mākslas vēsturnieka, kritiķa un kuratora Adama Mazura (PL) lekciju “Jauni vardarbības, kara un traumu attēlojuma veidi Centrālās un Austrumeiropas fotogrāfijā”. Lekcija notiks angļu valodā, apmeklējama bez maksas.
Šajā pasaules daļā fotogrāfija ir piesātināta ar asinīm un sāpēm. Tiklīdz šķiet, ka kļūst nedaudz labāk, atkal izceļas karš vai nemieri, vai kāds psihopāts uzsāk etnisko tīrīšanu. Arī 21. gadsimtā mākslinieki, izmantojot fotogrāfiju, piemin upurus un jūt viņiem līdzi, brīdina un apsūdz pāridarītājus un dokumentē noziegumus. Lekcijā tiks aplūkoti nozīmīgākie mūsdienu mākslinieki, kuri strādā ar kara un traumas tēmām. Paralēli māksliniekiem tiks apspriestas arī izmaiņas attēlošanas aparātā, radīšanas mehānismos un attēlu izplatīšanas metodēs. Tas attiecas ne tikai uz Ukrainā notiekošo karu, bet arī uz ilgi pastāvošo migrācijas krīzi. Kas raksturīgs kara attēliem no Centrālās un Austrumeiropas? Vai manipulāciju un mākslīgā intelekta laikmetā vēl varam uzticēties žurnālistu uzņemtajiem attēliem frontē? Kādu ietekmi uz karu un sabiedrības viedokli atstāj fotogrāfijas? Vai vardarbības attēli, ko saņemam no frontes un robežām, padara mūs nejūtīgus, vai, kā raksta Sūzana Sontāga, tie var radīt pretestību, atbalstu un stiprināt līdzjūtību nemieru upuriem? Kā fotogrāfijas no pašreizējā, cerams, ne nākamā pasaules kara, kas sācies Centrālajā un Austrumeiropā, ieņem un nostiprina savu vietu fotogrāfijas vēsturē?
Savukārt 1. jūnijā no pulksten 12:00 līdz 16:00 izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” notiks Radošā darbnīca kopā ar mākslinieci Līgu Spundi. Tā ir piemērota bērniem un jauniešiem vecumā no pieciem līdz 12 gadiem. Nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti uz vietas.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa” / Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2024
Kungu iela 3, Rīga
Valda Buša 100 gades izstāde “Savienojums”
Jūrmalas muzejā
30. maijs–14. jūlijs
No 30. maija līdz 14. jūlijam Jūrmalas muzejā būs skatāma Valda Buša 100 gades izstāde “Savienojums”.
Šogad aprit 100 gadi izcilajam gleznotājam Valdim Bušam (1924–2014). “Valdis Bušs ir tāda skaista zīme mūsu kultūrā,” reiz teikusi gleznotāja Džemma Skulme. Mākslinieks 59 gadus nodzīvoja Jūrmalā, tur 1972. gadā sarīkoja savu pirmo personālizstādi, gandrīz 10 gadus vadīja Jūrmalas mākslinieku grupu. Viņa vārds un mākslas nozīmīgums daudzkārt pārsniedza Jūrmalas un pat Latvijas robežas, darbiem piepildot izstāžu zāles Vācijā, Šveicē, Francijā un citur Eiropā.
Valda Buša 100 gades izstādē Jūrmalas muzejā būs skatāmas gleznas no visiem gleznotāja daiļrades posmiem. Ne velti izstādei dots nosaukums “Savienojums”. Izstādes kontekstā tam ir vairākas nozīmes. Pirmkārt, Valdis Bušs pats savienoja vairākas paaudzes. Viņa aktīvā izstāžu darbība sākās tikai 46 gadu vecumā, kad laikabiedri jau bija nostabilizējušies un guvuši atzinību. Gleznotājam nācās sevi pierādīt ne vien vienaudžu vidū, bet arī konkurēt ar jaunākajiem māksliniekiem. Tomēr Valda Buša enerģija, dzīvesprieks, bet, galvenokārt, izcilais talants, kas uz audekliem izlauzās patiesā un ekspresīvā krāsu priekā, jau ar pirmo personālizstādi iemantoja kā kritiķu, tā sabiedrības atzinību. Tāpēc arī izstādes vadmotīvam izvēlējāmies Valda Buša fotogrāfiju no viņa brieduma gadiem, kurā viņš redzams spēka un iedvesmas pilns.
Otrkārt, izstāde iecerēta kā savienojums ar jaunāko paaudzi. Datorspēles simulācijas vidē piedāvāsim iespēju izstaigāt Jūrmalas muzeju, iepazīt vēl citus Valda Buša darbus, kā arī ielūkoties mākslinieka fotoalbumā.
Aktiera Jāņa Kroņa lasījumā atdzīvosies Valdis Bušs – apņēmīgais jauneklis, kurš 1949. gadā devās uz Tālajiem austrumiem, lai apprecētos ar savu izsūtīto līgavu Annu. Savukārt, mazākie apmeklētāji varēs salikt savu gleznu no Valda Buša gleznu elementiem. Kāda no gleznām arī atdzīvosies.
Izstādes kuratore ir Inga Bunkše. Scenogrāfs un papildinātās un virtuālās izstādes darba grupas vadītājs Martins Vizbulis.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Baibas Ābelītes izstāde “Kultūrslānis”
Radošā kvartāla ‘Provodņiks” teritorijā / Skatlogu galerijā
No 30. maija
Radošajā kvartālā “Provodņiks” 30. maijā līdz ar vasaras ārtelpas sezonu tiks atklāta jauna, mākslai paredzēta telpa – Provodņika Skatlogu galerija. Tā paredz pastāvīgu vietu konceptuāliem, vietai specifiskiem (site-specific) darbiem, pievēršot uzmanību sabiedrībā aktuālām tēmām, kā arī veicinot ideju apmaiņu, starpdisciplināru un eksperimentālu pieeju mākslas vidē.
“Galerija būs apskatāma industriālās ēkas teritorijā esošās, vēsturiskās monolītā dzelzsbetona kolonnās, veidojot saikni starp industriālo, kultūrvēsturisko mantojumu un mūsdienīgu tā redzējumu,” stāsta galerijas dibinātāja, kvartāla radošā direktore, arhitekte Annija Marija Silanagle.
Galerijas atklāšanā būs skatāma Baibas Ābelītes izstāde “Kultūrslānis”. “Neviena jauna lieta šajā pasaulē nerodas bez iemesla – fiziska vai informatīva. Jebkas no zemes radīšanas brīža ir viens vienīgs turpinājums kaut kam jau pastāvošam. Šis fenomens ir attiecināms uz kultūras slāņiem. Jebkāda darbība, kura izceļ pagātnes sasniegumus un spēj tos apvienot ar mūsdienu inovācijām un redzējumu, ir pelnījusi nelielu daļu no vēsturiskās lietu secības spozmes,” stāsta Baiba Ābelīte.
Radošais kvartāls “Provodņiks”
Ganību dambis 63, Rīga
Aivara Vilipsōna izstāde “Talanta mirdzēšana”
Aleksandra Čaka muzejā
31. maijs–10. septembris
No 31. maija līdz 10. septembrim Aleksandra Čaka muzejā būs skatāma mākslinieka Aivara Vilipsōna jubilejas izstāde “Talanta mirdzēšana”, kurā būs apskatāmi jaunākie mākslinieka darbi. Darbos būs iespēja meklēt un saskatīt mākslinieka vīzijas par nākotnes meklējumiem dzīvē un daiļradē, kā arī atmiņas par pagātnes atziņām un piepildījumu. Savas daiļrades laikā mākslinieks Vilipsōns ir salīdzināts gan ar Sigismundu Vidbergu kā erotikas un mīlestības atspoguļotājs, gan ar Kārli Padegu kā smalku zīmēšanas tehnikas virtuozu.
Aleksandra Čaka muzejs
Lāčplēša iela 48, Rīga
Ritas Uļjanovas personālizstāde “Kur satiekas stāsti…”
mākslas galerijā MuseumLV un Grata JJ
31. maijs–31. jūlijs
No 31. maija līdz 31. jūlijam Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV būs skatāma Ritas Uļjanovas personālizstāde “Kur satiekas stāsti…”. Izstāde ir kā aizraujošs ceļojums, kas atspoguļo māksliniecisko ceļu un attīstību. Katrā gleznā slēpjas kāds īpašs stāsts, atklājot dažādus tēlu raksturus. Vairumā darbu valda liriski harmoniskas noskaņas. Ar ilustratīvu tēlu starpniecību māksliniece vēlas atgādināt skatītājiem par tepat blakus esošo mīlestību un brīnumu pilno pasauli ap mums, ko bieži nepamanām ikdienas steigā.
“Es bieži sāku no parastiem ikdienas stāstiem, dzirdētā, redzētā, bet vienkārši runāju par to nedaudz alegoriski, izmantojot mitoloģiskus vai pasaku tēlus. Pasaule ir tik dažāda. To arī vēlos parādīt, ” saka māksliniece Rita Uļjanova
Kultūras centra Grata JJ mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstāde “Neiespējamās tagadnes rēgi”
mākslas telpā “State of Concept Athens”, Atēnās
31. maijs–28. jūnijs
No 31. maija līdz 28. jūnijam Grieķijā, mākslas telpā “State of Concept Athens” būs skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstāde “Neiespējamās tagadnes rēgi”, kurā Baltijas valstu mākslinieki pievēršas mūsu kopīgo ekosistēmu rēgiem – ekoloģisko katastrofu un karu atstātajām pēdām vidē, to ietekmei uz augiem un dzīvajām radībām.
Pievēršanos ekoloģijas problēmjautājumu risināšanai Baltijas reģionā ilgstoši aizkavējušas ģeopolitiskas aktualitātes, sabiedrības polarizācija, sociālā nevienlīdzība un citi apstākļi. Lai veicinātu izpratni par klimata krīzi, kas aizvien straujāk kļūst par politisko prioritāti, nepieciešams ne tikai stāties pretī globālā kapitālisma spiedienam, bet arī apzināties koloniālisma mantojumu, kas dziļi iesakņojies Baltijas valstu vēsturē.
“Dekolonizācijas procesu nepieciešamība kļūst arvien acīmredzamāka, jo īpaši pašreizējā sociālpolitisko satricinājumu laikā, ko iezīmē karš Ukrainā. Izstādes “Neiespējamās tagadnes rēgi” mākslinieki aicina analizēt saikni starp klimata katastrofu un postkoloniālo situāciju, uzverot, ka tikai sastopoties ar pagātnes rēgiem iespējams efektīvi reaģēt uz klimata krīzi un izvairīties no iekrišanas pagātnes slazdos,” izstādes ideju komentē LLMC direktore, iztādes kuratore Solvita Krese.
Pagātnes rēgi klātesoši Līvas Dudarevas darbos, kuros kodolizmēģinājumu radītie klinšu moduļi detonē atmiņu laukus un šībrīža situācijas kontekstā darbojas kā biedējoši atgādinājumi par miera trauslumu un brutāla kara iespējamību. Padomju laika atskaņas jūtamas Lienes Pavlovskas daiļradē izmantotajās Padomju laika enciklopēdiju lappusēs, kas nereti sola absurdus un nesasniedzamus tautsaimniecības sasniegumus. Pagātnes nospiedumi paliek klintīs slāņotās un pilsētvidē iesprostotās fosilijās, kuru esenci Linda Boļšakova cenšas atdzīvināt, lietojot kustību un skaņu. Kristina Olleka (Kristina Õllek) pēta Baltijas jūras ekoloģiskos procesus, īpašu uzmanību pievēršot zilaļģu populācijām, kas vairojas un ik gadu zied, radot skābekļa līmeņa samazināšanos un ievērojamas vides problēmas. Egle Budvitīte (Eglė Budvytytė) pievēršas gleznainajai Kuršu kāpu ainavai,tiecoties apjaust, vai viņas filmā attainotajiem tēliem ir sarežģīti izdzīvot distopiskā pasaulē, vai, tieši pretēji, atbrīvojoties no tradicionālā binārā dalījuma cilvēkos un citās būtnēs, tie ir atraduši jaunas transformācijas iespējas. Savukārt Elo Rēta Jerva (Elo-Reet Järv) ādas un fosiliju skulptūras, kas izgatavotas pirms vairākiem gadu desmitiem un ir neparasti inovatīvas savam laikam, šķietami nojauc robežas starp akmeni un dzīvnieku, starp cilvēku un kiborgu, tādējādi ļaujot iztēloties jauna eksistences veida iespējamību.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Tousa Botsari 19, Athens
Vasaras izstāžu sezona
Rotko muzejā
31. maijs–25 augusts
No 31. maija līdz25. augustam Rotko muzejā norisināsies Vasaras izstāžu sezona, piedāvājot 4 jaunas izstādes un mākslinieku darbus no Latvijas, Lielbritānijas un Ķīnas.
Ineses Brants jubilejas izstāde “Laika dimensijas”
Inese Brants ir viena no Latvijas laikmetīgās keramikas ievērojamākajām māksliniecēm. Viņas izstādē “Laika dimensijas” uzmanības centrā ir laika ritējums. Porcelāna apgleznošanā māksliniece izmantojusi gan modernas tehnoloģijas un formas, gan senu materiālu elementus, panākot domu ceļojumu caur laika dimensijām un ievedot skatītāju īpašā saskares punktā, kur pagātne, tagadne un nākotne pārklājas. Mākslinieces vēstījums porcelāna medijā ir par Latvijas kultūras mantojumu un bijušās Rīgas porcelāna rūpnīcas mākslinieciskās laboratorijas piemirsto darbību dekolu radīšanā. Izstāde rosina pārdomas par cilvēka dzīves vērtībām un mērķiem, Brīvības cīņām un karu.
Karina Lambrehta, Tvīdas upe rozā, upes zilais, oļi. Audekls, pigmenti, akrila sveķi, ogle, varš, 180x180 cm, 2023
Karinas Lambrehtas meditācijas izstādē “Dvēseles gadalaiki”
Latīņamerikas astoņdesmito gadu mākslinieku paaudzes pionieres – gleznotājas, tēlnieces un grafiķes Karinas Lambrehtas (Karin Lambrecht) izstādē “Dvēseles gadalaiki” mākslas darbi izceļas ar košiem, pašas autores izgatavotiem pigmentiem un organiskas izcelsmes materiāliem, tostarp lietusūdeni, augsni, dzīvnieku asinīm un medu. Viņas daiļrades vadošā tēma ir daba – “debesis”, “lietus”, “saule”, “māja”, “dārzs”, “kauls” un “jūra” te uzplaiksnī gan kā abstraktas nojausmas, gan kā ar roku rakstīti mīklaini vārdi. Pārvēršot lietas vārdos un transformējot dabu hromatiskā telpā, viņa dibina jaunas attiecības starp sevi un visumu, kur uzmanības centrā ir lielums un mazums, viens un daudzi, kā arī netveramais starpstāvoklis starp glezniecību un valodu.
Mākslinieces daiļradē ir vairāki pastāvīgi motīvi, piemēram, vara krusti, kas parādās dažādās formās, norādot uz garīgiem meklējumiem. Paradoksālā kārtā māksliniece noliedz interesi par reliģiju tās institucionālajās izpausmēs, paturot savu garīgo izziņu uz robežas starp reliģisko un laicīgo estētiku.
Gints Gabrāns. “Transfungus”, 2023. Latvijas mākslinieku grupas izstāde 
Latvijas mākslinieku grupas izstāde “Ak, figūra, ar ko tu vakardien draudzējies?”
Ar kuratores Ingas Šteimanes gādību tapušajā Latvijas mākslinieku grupas izstādē uzmanības centrā ir cilvēka figūra. Mākslinieki piedāvā daudzveidīgus figūras iemiesojumus – no bronzas lējumiem, keramikas un kažokādu veidojumiem līdz pat ilustrācijām, gleznām un kino. Izstāde konfrontē mākslīgā intelekta ģenerētas figūras un cilvēka radītas fantāzijas un pārliecinoši rāda: par spīti abstrakcijas ietekmei Latvijas laikmetīgajā mākslā figūru ir daudz, un tās ir līdzīgas cilvēkam.
Izstādes kuratore Inga Šteimane skaidro: “Figūra ir attēlošanas prakses sākumposms jeb mākslas teritorijas dzimšana uz alu sienām. Tā ir simbolisku nozīmju nesēja jau kopš senām kultūrām. Mūsdienās figūra joprojām ir klasisko mākslas pamatu vingrinājums – stāvoša, sēdoša un guļoša, tā arvien redzama mākslas studentu darbos. Vienlaikus, tehnoloģiju un konceptu attīstība appludina mākslas teritoriju un izspiež figūru no centra, tai dažādojoties un migrējot. Laikmetīgajā mākslā figūra maskējas, provocē, cīnās un pašiznīcinās. Tā ir piedzīvojusi modernisma deformāciju un noliegumu, evolucionējusi no veseluma uz fragmentārismu, no antīka holisma uz psihoanalītisku sašķeltību. Visbeidzot, tā ir politizēta un kļuvusi par socioloģisku dokumentu, pierādījumu politiskajās cīņās. Izstādē figūra ir autora un arī skatītāja pārziņā.”
Izstādi veidojusi Latvijas mākslinieku grupa: Diāna Adamaite, Kristaps Ancāns, Arnis Balčus, Aigars Bikše, Kristians Brekte, Sigita Daugule, Roberts Diners un Lilija Dinere, Kristaps Epners, Miķelis Fišers, Gints Gabrāns, Ieva Iltnere, Jānis Mitrēvics, Ernests Kļaviņš, Plastic Afterlife (Kristians Aglonietis, Patrīcija Māra Vilsone) & Agate Tūna, Krišs Salmanis, Sabīne Vernere, Evelīna Vida, Paula Zvane.
Taņ Pins (Tan Ping) “Iebrucējs”. Audekls, akrils, 200x200 cm, 2020
Izstāde “Turpu šurpu: Taņ Pina māksla”
Pieredzes bagātā un talantīgā Ķīnas mākslinieka Taņ Pina daiļradi – unikālu Austrumu un Rietumu mākslas sintēzi – iedvesmojis vācu ekspresionisms un Ķīnas estētiskā un filozofiskā tradīcija, kur “vairāk nozīmē mazāk”. Mākslinieka darbi izceļas ar abstraktām formām, krāsām un kompozīcijām. Viņa radošo izaugsmi jūtami ietekmējis arī Marks Rotko, tādēļ abu mākslinieku “sastapšanās” Rotko muzeja izstāžu zālēs nav nejaušība.
“Pretstatā racionālajām un ģeometriskajām kompozīcijām, kuras bieži atrodam citu abstrakcionistu gleznās, Rotko audekli spēj izsaukt ļoti spēcīgas emocijas un aizkustināt skatītāju sirdis. Viņa darbos sarkano un zilo krāsu bloki uzbur dziļdomīgu, teju vai reliģisku gaisotni, kas pienaglo skatītāja uzmanību un pievelk ar neatvairāmu spēku. Taču atšķirībā no Rotko manos darbos nav fiksēta centra. Skatītāji var izvēlēties jebkuru nejaušu vietu iepretim audeklam, un tā kļūst par gleznas fokusu. Mākslas darba centrs nobīdās līdz ar skatītāja pārvietošanos, tāpēc dažas no manām gleznām ir ārkārtīgi plašas un detalizētas, un skatītājam jāiegulda laiks, lai tās pilnvērtīgi atklātu. Manuprāt, šī iezīme atspoguļo arī Austrumu un Rietumu mākslas atšķirīgo ievirzi,” Rotko atbalsis savā daiļradē komentē Taņ Pins.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Izsludināta agrā pieteikšanās
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 konkursam
Pieteikšanās līdz 31. maijam
2023. gada Latvijas Arhitektūras gada balvas Gada balvas ieguvējs – zāļu pagatavošanas nodaļa. Arhitekti – “MUUD”. Foto: Jeļena Ozoliņa-Jeļisejeva
Latvijas Arhitektu savienība aicina izmantot agrās pieteikšanās iespēju un līdz 31. maijam iesniegt darbus Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 konkursā par zemāku dalības maksu. Ikgadējais konkurss tiek rīkots ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras sasniegumus un stimulēt augstvērtīgas arhitektūras attīstību.
Latvijas Arhitektūras gada balvas (LAGB) vietējā atlases un starptautiska fināla žūrija divās kārtās izskatīs divu veidu darbus – objektus (pabeigtus un ekspluatācijā nodotus darbus) un procesus (pētījumus, publikācijas, izglītojošus un cita veida arhitektūras notikumus). Saskaņā ar konkursa nolikumu žūrija vērtēs darbus pēc Davosas būvkultūras kvalitātes sistēmas, kas piedāvā astoņus kvalitātes kritērijus: pārvaldība, funkcionalitāte, vide, ekonomika, daudzveidība, konteksts, vietas izjūta un skaistums.
Pirmajā kārtā darbus vērtēs atlases žūrija: Miķelis Putrāms, arhitekts, arhitektu biroja “MADE arhitekti” līdzdibinātājs LAGB 2023 Grand Prix laureāts un žūrijas priekšsēdētājs, Linda Krūmiņa, arhitekte, “MADE arhitekti” līdzdibinātāja, LAGB 2023 Grand Prix laureāte, Juris Poga, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, vairākkārtējs LAGB laureāts, Dagnija Smilga, arhitekte un kuratore, studijas “Ēter” līdzdibinātāja, LAGB 2022 Grand Prix laureāte, Sandis Voldiņš, Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis, bijušais Kultūras ministrijas valsts sekretārs, Jānis Šiliņš, būvinženieris, “Citrus Solutions” projektu vadītājs, Ilze Martinsone, Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja, Latvijas Mākslas akadēmijas vieslektore, publiciste.
Līdz 31. maijam darbus LAGB konkursā var iesniegt par zemāku dalības maksu – 100 eiro (bez PVN). Latvijas Arhitektu savienības biedriem – 80 eiro (bez PVN).
Latvijas Arhitektūras gada balva 2024
Sigitas Daugules gleznu izstāde “Sienas”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
1. jūnijs–4. augusts
Sigita Daugule. Siena. Fragments no lielizmēra gleznas. 2024. Audekls, eļļa. Autores īpašums.
Foto: Sigita Daugule
No 1. jūnija līdz 4. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva zālēs būs skatāma Sigitas Daugules gleznu izstāde “Sienas”.
Sigitu Dauguli kā gleznotāju iedvesmo urbānā vide ar visu, ko cilvēks tajā ir radījis. Pilsētā viņa krāj iespaidus, īpašu uzmanību pievēršot sienām, to faktūrām un krāsām, ko ienesis laika zobs un cilvēka roka. Par impulsu gleznai var kļūt jebkas – dēļi ar atlupušas krāsas slāņiem, mitruma traipi un to raupjā faktūra uz ēkas sienas, kāds uzraksts vai zīmējums uz gadiem nekrāsotas nama fasādes un citas ikdienišķas, daudzu nepamanītas detaļas. To visu māksliniece saglabā savā atmiņā un vēlāk iekļauj mākslas darbos, klājot krāsas slāni pa slānim, veidojot faktūru, slīpējot un citādi apstrādājot gleznas virsmu.
Šīs izstādes darbi tapuši, domājot tieši par konkrēto eksponēšanas vietu – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva zālēm. Par projekta ideju gleznotāja saka: “Divas nelielās telpas ar dēļu apšuvumu sienām bija pirmās, kas mani uzrunāja ar iespēju radīt gleznu instalāciju, kas pilnībā mimikrētu apkārtējo vidi un apvienotu sevī divus virzienus, ko piekopju savā glezniecībā – ekspresionismu un fotoreālismu. Ekspozīcija iegarenajā zālē ar stikla grīdu atšķirsies, un šeit plānoju izstādīt vienu monumentālu darbu (vairāk nekā 10 metru platumā), kas turpinās manu jau sen iesākto cilvēku atstāto nospiedumu urbānajā vidē sēriju. Latvijas glezniecībā šobrīd patiesa lielformāta glezniecība ir praktiski iznīkusi, vairāk vai mazāk piemērojoties tirgus prasībām, tādēļ uzskatu, ka šāda veida mākslas attīstīšana un radīšana ir ļoti nepieciešama un iztrūkstoša Latvijas glezniecības kopainā.”
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Izstāde “Zili baltās pasaules valdzinājums. Angļu dekolētais fajanss Latvijas muzejos un privātkolekcijās. 18.–21. gadsimts”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
1. jūnijs–20. augusts
Pusdienu šķīvis. Dekola motīvs “Althea”. Fragments. “Samuel Alcock & Co”, 1830–1859.
Tukuma muzeja kolekcija. Foto: Dainis Bruģis
No 1. jūnija līdz 20. augustam Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA būs skatāma izstāde “Zili baltās pasaules valdzinājums. Angļu dekolētais fajanss Latvijas muzejos un privātkolekcijās. 18.–21. gadsimts”, kas sniegs ieskatu plašā, savdabīgā un vizuāli pievilcīgā lietišķi dekoratīvās mākslas jomā, ko paši briti dēvē par English transfer-printed pottery vai, īsāk, – par English transferware – dekolēšanu.
Ekspozīcijā redzamos priekšmetus vieno tas, ka tie izgatavoti no fajansa, un to noformējumam izmantota dekolēšanas tehnika – trauki dekorēti ar gravīras vai citā grafikas tehnikā pavairotiem un mehāniski uz trauku virsmām pārnestiem attēliem (dekoliem).
Šī jau 18. gadsimta nogalē Anglijā iecienītā keramikas rotāšanas tehnoloģija ļāva radīt greznus, vizuāli efektīgus traukus nesalīdzināmi ātrāk un lētāk nekā iepriekš, sekmējot angļu keramikas rūpniecības līdz tam neparedzētu uzplaukumu. 19. gadsimtā dekolēto fajansu Britu salās miljonos eksemplāru ražoja angļu, skotu, velsiešu un Ziemeļīrijas uzņēmumi, eksportējot to uz visiem kontinentiem. Ievestā produkcija arī citu valstu ražotājiem lika domāt par līdzīgu tehnoloģiju ieviešanu, kas daudzviet, tostarp Latvijā, veicināja strauju vietējās keramikas nozares attīstību.
Tiek lēsts, ka britu ražotnēs trauku rotāšanai vēsturiski izmantoto dekolu kopskaits pārsniedz 18 000. To daudzveidība ir gluži neticama – sākot ar Ķīnas porcelānā un Antīkajā pasaulē aizgūtiem motīviem, beidzot ar romantiskām ainavām, galantām un pastorālam ainām, ziedu un augu kompozīcijām, dzīvnieku un putnu attēlojumiem, kā arī abstraktiem, ģeometriskiem ornamentiem.
Dekolētais fajanss sen radis vietu nozīmīgāko pasaules muzeju krātuvēs un kļuvis par daudzu kolekcionāru aizrautību, kā rezultātā veidojušās bagātīgas šādu priekšmetu kolekcijas un tapuši nopietni pētījumi. Tiesa, ilgstoši, īpaši ārpus Lielbritānijas, dekolēto fajansu vērtēja ievērojami zemāk nekā ar roku apgleznotu porcelānu, pat neņemot vērā, ka dekolu motīvus bieži radījuši sava laika izcili mākslinieki. Pēdējā pusgadsimtā šī attieksme gan ir mainījusies, un mūsdienās jau vairums speciālistu atzīst, ka līdzīgi kā vērtējot tiražētu Rembranta ofortu, novilkumu skaits nekādi nemazina konkrētā darba estētiskās kvalitātes.
Izstādes pamatā ir Daiņa Bruģa un Agritas Tipānes privātkolekcijas, kuras papildina vairāki simti priekšmetu no 22 Latvijas muzejiem un Latvijas Nacionālās bibliotēkas.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Renātes Feizakas un Klāva Liepiņa izstāde “Kartupeļu cilvēki”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 ietvaros
kultūrtelpā “Smilga”
2.–30. jūnijs
Renāte Feizaka un Klāvs Liepiņš. Kartupeļu cilvēki. Video fragments, 2024
No 2. līdz 30. jūnijam Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 ievaros kultūrtelpā “Smilga” būs skatāma Renātes Feizakas un Klāva Liepiņa izstāde “Kartupeļu cilvēki”. Kuratore – Tīna Pētersone.
Zeme, darbs un latvieša dvēseles ēdiens – kartupelis. Mūsu identitāti raksturo pārlaicīgas vērtības. Bet vai tiešām? Kā atšķirt pārmantotas atmiņas no piedzīvotām? Ikgadējā kartupeļu talka latvietim nozīmē ne tikai ražas laiku un fizisku darbu, bet arī simboliski attēlo cilvēka saikni ar savu zemi. Kolektīvā pieredze, starp pirkstiem sajūtot tik tikko uzartas augsnes irdeno tekstūru un ieelpojot tās rūgto smaržu, gluži instinktīvi kalpo par pamatu latvieša izpratnei par dzīvi un nāvi. Pievēršot uzmanību kartupeļa simbolismam, mākslinieki Klāvs Liepiņš un Renāte Feizaka pēta, ko šis kultūraugs vēsta par mūsu identitāti. Darbā aplūkotas attiecības starp “pārmantoto identitāti”, kas sakņojas 90. gadu Latvijā, kristietības tradīciju un Padomju Savienības ideoloģiskā mantojuma ietekmē, un “hibrīdo identitāti”, kas attīstījusies, dzīvojot Islandē dažādu kultūru ieskāvumā. Caur personīgo pieredzi un fiktīviem tēliem mākslinieki apspēlē kartupeļa stāstus, pretstatot cilvēka izgudrojumus tā eksistences tīrākajām formām – kailumam un dabas cikliem.
Renāte Feizaka un Klāvs Liepiņš ir mākslinieku duets, kas nāk no Latvijas, bet jau vairāk nekā desmit gadus par savām mājām sauc Islandi. Viņu instalācija “Potato People” izstādē “As you are now so once was I/As I am now so will you be” (Living Art Museum, Reikjavīka) 2022. gadā tika nominēta Islandes mākslas balvai. “Kartupeļu cilvēki” ir mākslinieku pirmā izstāde Latvijā.
Kultūrtelpa “Smilga”
Eduarda Smiļģa iela 38A, Rīga
Ielu mākslas pasākums “ROW.VOL.3”
radošajā kvartālā “Provodņiks”
2. jūnijā
Foto: Rūdolfs Liepiņš
2. jūnijā no plkst. 12.00 līdz 18.00 radošajā kvartālā “Provodņiks” norisināsies jau trešais ielu mākslas pasākums “ROW.VOL.3” (Riga Open Wall). Šogad sacensība norisināsies divās disciplīnās – ielu mākslā, kā arī savā starpā sacentīsies hiphopa bītmeikeri (beatmakers – mūzikas producenti). Pasākumu uzraudzīs un vadīs mākslinieks un pasākuma idejas autors Dainis Rudens kopā ar hiphopa mūziķi Ansi.
Visas dienas garumā 16 grafiti un ielu mākslinieki uz Rīgā pirmās legālās sienas realizēs savu skiču zīmējumus par tēmu “Iztikas minimums”. Šogad pirmo reizi legālās sienas apgleznošanās piedalīsies arī ielu mākslinieki no Igaunijas un Lietuvas.
Savukārt no plkst. 13.30 norisināsies hiphopa sacensība, kurā piedalīsies 10 mūziķi un starplaikos norisināsies “open mic”, kur šī brīža aktuālie reperi un dīdžeji piedalīsies ar saviem izpildījumiem - Netīrās cilpas, Maskava, Niklāvs+Ritms, Kodeks, Guļošais pavārs.
Pasākuma noslēgumā DJ Elvi Soulsystem spēlēs subjektīvi retrospektīvu Latvijas hiphopa DJ setu, būs iespēja dzirdēt publikai līdz šim vēl nedzirdētus skaņu celiņus, kas tapuši agrīnajos 2000. gados.
“Šis ir izteikts “mākslas un prieka vārdā” pasākums, konceptuālais kodols ir ļoti ideālistisks, tāpēc ikviena apmeklētāja klātbūtne un gandarījums šajā gadījumā būs svarīgākā valūta,” piebilst Dainis Rudens.
Radošais kvartāls “Provodņiks”
Ganību dambis 63, Rīga
Dāvja Pauļa izstāde “Bezapziņas”
Jaunu ideju centrs
līdz 15. jūnijam
Līdz 15. jūnijam Jaunu ideju centrā Ķekavā skatāma pirmā Dāvja Pauļa izstāde “Bezapziņas”. Dāvis Paulis iedvesmu smeļas no filozofiskām pārdomām par lietu duālo dabu, kas atspoguļojas dažādās sirreālistiskās ainavās. Māksliniekam lielu radošo impulsu dod fotogrāfija, vintage objektīvu radītās krāsas un optiskās nepilnības, kas akcentē skaisto, nepilnīgajā. Par pamatu kompozīcijām bieži tiek ņemti izsapņoti tēli, vietas vai noskaņas, kā arī dažādi iespaidi no atmiņām.
Izstāde “Bezapziņas” ir stāsts par neapzināto un neiepazīto mūsos. Tās ir dažādas realitātes, kas ļaut apzināties sevi. Tas ir ceļojums ar nezināmu un negaidītu galamērķi. “Darbs pie katras no šīm gleznām sākās ar skaidru un konkrētu vizuālu ideju, taču pats process lika uzdot jautājumu – ko es ar to vēlos pateikt? Kas slēpjas zem šī veidola? Ļaujoties bezapziņas vadītam procesam, tika saņemtas atbildes, kas arī krasi mainīja sākotnējo ieceri,” saka Dāvis Paulis.
Katram darbam dots simbolisks nosaukums ar lakonisku, visaptverošu skaidrojumu, tādējādi dodot iespēju skatītājam interpretēt gleznu caur savu emociju prizmu.
Dāvis Paulis ir absolvējis Skrīveru Mūzikas un mākslas skolu, papildinot zināšanas Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā un Latvijas Kultūras koledžā, apgūstot grafiku, gleznošanu, kompozīciju un fotogrāfiju. Taču par galveno savu izteiksmes veidu izvēlējies tieši glezniecību.
Jaunu ideju centrs
Skolas iela 2, Ķekava
Atklāta pieteikšanās Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Vasaras skolai
“Valodas sociālie un politiskie konteksti”
Pieteikšanās līdz 16. jūnijam
Reinis Dzudzilo. Zīmējums.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) aicina pieteikties Vasaras skolai “Valodas sociālie un politiskie konteksti”, kas šogad notiks Valmierā no 9. līdz 13. augustam.
Šogad LLMC Vasaras skolas programma pievēršas valodai un tās sociālajiem un politiskajiem kontekstiem, lai apzinātu gan mūsu kopīgo dzīves telpu, gan to, ko nozīmē sociālā un komunikācijas vide atšķirīgās cilvēku grupās un starp tām. Vasaras skolai pieteikties aicināti humanitāro un sociālo zinātņu maģistrantūras un doktorantūras studenti, jaunie mākslinieki, mākslas zinātnieki, kuratori un kultūras pētnieki.
Dažādos valodas aspektus padziļināti plānots apzināt, ņemot vērā Baltijas jūras reģiona sociālpolitiskos, kultūras un vēstures kontekstus, tostarp izprotot ietekmi reģionā, ko iezīmē Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā, izskatot laikmetīgās mākslas, pētniecības un sociālo zinātņu stratēģijas jautājumu aktualizēšanā un mediēšanā šodien.
Lekcijas, darbnīcas, ekskursijas, diskusijas un radošās prakses skolas laikā piedāvās izzināt gan adaptācijas, gan evolūcijas un hibridizācijas procesus ģeopolitisko pārmaiņu apstākļos, piemēram, kopienām atgūstot pašnoteikšanos imperiālo valodu kontekstā vai, piemēram, kopienām veidojot īpašus žestus, slepenas valodas un kodus, lai nodrošinātu savstarpējo komunikāciju un drošību.
Vasaras skolas dalībnieki kopā ar lektoriem šķetinās atbildes uz jautājumiem: Kā politiskā un sociālā vide ietekmē izmaiņas valodas izpausmēs un nosacījumos? Kā valoda atspoguļo identitātes veidošanos un pārmaiņu procesus? Kā atskatīšanās pagātnē var palīdzēt izprast šodienas valodas sociālos un politiskos kontekstus? Kā valoda atspoguļo līdzāspastāvēšanas un mijiedarbības procesus? U.c.
Vasaras skolas programmas veidotāji ir Andra Silapētere, Mārīte Lempa un Andris Freibergs.
Vasaras skolai aicinām pieteikties aizpildot pieteikuma anketu un pievienojot motivācijas vēstuli angļu valodā. Pieteikšanās līdz 16. jūnijam.
Vasaras skolas programma notiks angļu valodā. Dalība tajā ir bez maksas, taču dalībniekiem daļēji jāsedz uzturēšanās izmaksas 120 EUR apmērā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Foto izstādes “Erotiskā fotogrāfija Latvija - Spānija no 1970-tajiem līdz mūsdienām”
galerijā ”Romas dārzs”
līdz 18. augustam
Līdz 18. augustam galerijā “Romas dārzs” skatāma fotoizstāde “Erotiskā fotogrāfija Latvija – Spānija no 1970-tajiem līdz mūsdienām”.
Izstādē Liepājā skatāmi populāru Madrides fotogrāfu Dāvidu Trullo (David Trullo) un Enriki Tiribio (Enrique Tiribio), Miguel Angel Figueira Troisi, Javier Fernando Gomez Vasquez un Latvijas foto vecmeistara Jāņa Knāķa darbi.
Erotikso fotogrāfiju izstāžu cikls aizsākās 2022. gadā Madridē, Mākslas galerijā Factoría de Arte y Desarrollo (Mākslas un attīstības fabrika), kur notika vairāku Latvijas fotogrāfu izstāde “Intīmais teātris” jeb 90 gadu postpadomju aktu fotogrāfija Latvijā. Piedalījās Aigars Jansons, Gunārs Binde, Haralds Ceriņš, kurš fotografēja pagājušā gadsimta 70-os gados. Autoru grupu papildina jaunās paaudzes pārstāve Solvita Cerecka, kura fotografē modeli un pārinterpretē šo mirkli no pagātnes. Izstādes kurators bija kinorežisors un to laiku fotomodelis Jānis Ozoliņš Ozols, kurš jau vairāk kā 20 gadus dzīvo Madridē.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Izstāde “Plakāts – laikmeta liecinieks”
Kuldīgas novada muzejā
līdz 18. augustam
Līdz 18. augustam Kuldīgas novada muzejā skatāma izstāde “Plakāts – laikmeta liecinieks”, kas piedāvā iepazīt daļu no krāšņās muzeja plakātu kolekcijas un pārliecināties, cik izteiksmīgi plakāti raksturo to radīšanas laika posma aktuālos notikumus, mākslas tendences un izteiksmes līdzekļus.
Plakāts ir salīdzinoši jauns grafikas mākslas veids. Plakātu māksla ir žanrs, kas visātrāk spēj reaģēt uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem un atspoguļot tos, emocionāli uzrunāt sabiedrību un rosināt uzticēties, tāpēc plakāts vienmēr bijis iedarbīgs līdzeklis valdošās ideoloģijas paušanai.
Mākslinieki, kuri ir strādājuši plakātu žanrā, vienmēr ir laipojuši starp pārliecību un pasūtījumu, starp saviem meklējumiem mākslā un oficiālo estētisko gaumi. Tieši tas plakātus padara par izteiksmīgiem laikmeta lieciniekiem.
Kuldīgas novada muzeja krājumā pašlaik iekļauti trīssimt desmit 1938.–2018. gada plakāti.
Kuldīgas novada muzejs
Pils iela 5, Kuldīga
Georga Avetisjana un Māra Grosbaha izstāde “Bango tālaiks”
Rojas brīvdabas estrādes teritorijā
līdz 10. septembrim
Rojas brīvdabas estrādes teritorijā līdz 10. septembrim skatāma Georga Avetisjana un Māra Grosbaha izstāde – lielformātu foto instalācija “Bango tālaiks”.
Šogad mākslinieki Georgs Avetisjans un Māris Grosbahs pēta un veido atsauces ar Rojas vidi, vēsturi, šodienu, meklē sasaistes punktus savai līdzšinējai pieredzei un nupat piedzīvotajai izmantojot pagājušā gadu simtā uzņemtās fotogrāfijas. Trīsdesmito gadu beigās Rojas apkaimē aktīvi fotografēja Alberts Rozentāls, vēlāk piecdesmitajos Uldis Lapiņš.
Starpkaru brīvās Latvijas valsts valdība labi saprata piekrastes potenciālu, tādēļ investēja lielus līdzekļus ostu attīstībā, rosināja zvejnieku kooperatīva darbību un zivju pārstrāde uzsāka strauju attīstību: izveidojās zivju pārstrādes uzņēmumi Kaltenē, Rojā, Pūrciemā un Žocenē. Jau tad, Rojas piekraste bija iecienīta atpūtas vieta vasarās. Pēc Otrā pasaules kara līdz ar kolektivizāciju Rojā izveidojās zvejnieku artelis un uz tā bāzes vēlāk arī dibināts slavenais zvejnieku kolhozs “Banga”. Ļoti strauji attīstījās zvejniecība un zivju pārstrāde. Piecdesmitajos gados Roja jau bija izveidojusies par vienu no rūpnieciski spēcīgākajiem un modernākajiem ciematiem Latvijā.
Tā laiks Rojas apkaimē, trīsdesmito gadu beigas, Otrais pasaules karš, pēckara notikumi ir nepietiekami pētīti un apzināti, kas sevī ietver vēl aizvien nesadzijušas brūces, neaizmirstamas pieredzes, gan traģiskas, gan arī priekpilnas.
Izstāde “Bango tālaiks” rosina ielūkoties laika starpstāvokļos, paralēlajās laika dimensijās un mirkļa tvērumos, kur amizantais mijiedarbojas ar sapņaino, sarežģītais ar vienkāršo, un poētiskais ar dokumentālo. Tā ir kā laika liecība par laiku, kad Rojā un tās piejūras teritorijā, gluži kā šodien, ikdiena un jūtas, emocijas un cerības, vilšanās un sāpes, mīlestība un sapņi bango un bangos, plūst un plūdīs, gluži kā mūsu laiks jeb Rojas upe mūsu Baltijas jūras līcī.
Rojas brīvdabas estrāde
Jūras iela 8, Roja
