Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

04.04.2022

Andra Brežes instalācija
“Ieskats putnkopībā (Miera balodis)”,
veltīta Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā
Latvijas Nacionālā mākslas muzejā / pastāvīgajā ekspozīcijā
no 5. aprīļa

Andris Breže. Ieskats putnkopībā (Miera balodis). 2014. Komatekss, stikls, dienasgaismas spuldzes, eļļa, līmplēve, baloža izbāzenis. LNMM kolekcija. Andra Brežes dāvinājums. Foto: Kristaps Kalns

2014. gadā, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainas teritoriālo nedalāmību, Andris Breže radīja instalāciju “Ieskats putnkopībā (Miera balodis)”. Darbs tika izstādīts Pirmā pasaules kara atceres izstādē “1914” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls”.

Jau pirms astoņiem gadiem Andris Breže precīzi saskatīja to, kas visai pasaulei beidzot kļuvis skaidrs šodien, kopš 2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka karu Ukrainā.

Instalācijas anotācija jau 2014. gadā pauda: “Breže radījis tēlu, kas raksturo Krievijas divkosību, melīgumu un alkatību. Instalācijā apvienoti kultūrvēsturiski simboli – Cariskās Krievijas ģerbonis ar divgalvaino ērgli un Padomju Savienībā spekulatīvi izmantotais baltais miera balodis, kurš kā plēsīgs ērglis kļuvis par divgalvainu izdzimumu. Šie simboli instalēti vitrīnā – zārkā, kas pildās ar naftu. Spēcīgās metaforas šajā darbā rada daudzslāņainu mākslas darbu, kurā autors atsaucas uz Krievijas vēsturisko pagātni, kad vēl 15. gadsimtā krievu ortodoksālā baznīca izloloja ideju par Krieviju kā “Trešo Romu”, kas, kā redzam, ir dzīva joprojām. Breže radījis emocionāli spēcīgu tēlu imperiālo ambīciju perversijai un kroplumam.”

Mākslinieka Andra Brežes instalācija “Ieskats putnkopībā (Miera balodis)” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā būs apskatāma no 2022. gada 5. aprīļa.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Kristīnes Krauzes-Sluckas izstāde “Izšķirtspējas streiks”
ISSP Galerijā
7.aprīlis–14. maijs

No 7. aprīļa līdz 14. maijam ISSP Galerijā būs skatāma mākslinieces Kristīnes Krauzes-Sluckas izstāde “Izšķirtspējas streiks” – jaukto mediju instalācija, kas aplūko fotogrāfijas pārproducēšanu digitālajā laikmetā. Izstādes kuratore - Iveta Gabaliņa.

Mākslinieces Kristīnes Krauzes-Sluckas izstāde “Izšķirtspējas streiks” kritiski analizē fotogrāfijas un fotogrāfisko atmiņu vērtību digitalizācijas un sociālo tīklu laikmetā. Aplūkojamās instalācijas izejmateriāla pamatā ir sasmalcinātas fotogrāfijas no Krauzes-Sluckas ģimenes albuma. Līdz ar fotogrāfiju samalšanu ģimenes atmiņas pārvēršas bezveidīgā masā, pakļaujot fotogrāfiju jaunu nozīmju meklējumiem. Mūsdienās tiek fotografēts aizvien vairāk, bet lielākā daļa radīto attēlu nonāk virtuālajā vidē, cirkulējot datu masā kā aizmirstībā. Šī digitālā laikmeta iezīme ir atstājusi nospiedumu uz cilvēku maņām, klātbūtnes izjūtu un apkārtējās vides uztveri, radot spēcīgu nošķirtību cilvēkvidē.

Krauze-Slucka, aprakstot savu darba procesu, stāsta: “Te nu mēs esam, divatā ar mammu un mūsu papīra foto albumiem, atgriežamies saviesīgos notikumos, ceļojumos, dabas ainavās un cilvēku portretos, kur daļu vairs neatceras viņa, bet man tie ir sveši. Dīvainā kārtā pieķeru sevi pie domas, ka albumu pārskatīšanas process, saruna un stāsti ir nozīmīgāki par pašiem fotoattēliem.”

ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, Rīga

 

Izstāde “Neredzamās dzīves”
t/c “Origo”
7. aprīlis5. jūnijs

No 7. aprīļa līdz 5. jūnjam t/c “Origo” jaunās ēkas 2. stāvā pie perona izejas būs skatāma izstāde “Neredzamās dzīves”.

Lai plašākai sabiedrībai atklātu realitāti, ar kuru ikdienā saskaras cilvēki ar funkcionāliem redzes traucējumiem, piecpadsmit fotogrāfi no Latvijas, Serbijas un Melnkalnes sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālo organizāciju radījuši unikālu, multimediālu izstādi “Neredzamās dzīves”. Norises vieta izvēlēta apzināti – t/c “Origo” jaunā ēka ir saņēmusi Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” pozitīvu atzinumu par vides pieejamību cilvēkiem ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem, kā arī tirdzniecības centrs ieguvis pasaulē vadošās ēku ilgtspējas novērtēšanas metodes BREEAM sertifikātu ar augstāko noslēdzošo vērtējumu starp visiem tirdzniecības centriem Baltijas valstīs.

Multimediālā izstāde “Neredzamās dzīves” vēsta par piecām atšķirīgām personībām no Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālās organizācijas. Cēsīs neredzīgo kopiena pastāv jau vairākas desmitgades, un savulaik tieši kopienas vajadzībām pilsētā izveidots labiekārtots pilsētas kvartāls ar rūpnīcu, dzīvojamām ēkām un atpūtas vietām. Izstāde caur fotokameras aci atklāj tās pārstāvju ikdienu, viņu dzīvēm pietuvojoties intīmos, dokumentālos, metaforiskos, dažbrīd poētiskos un visos gadījumos – dzīvi apliecinošos – stāstos. Tos veidojuši 15 fotogrāfi no Latvijas, Serbijas un Melnkalnes, par katru varoni savu versiju veidojot vienam valsts pārstāvim. Izstādi papildina skaņu celiņš – cilvēku iemīļoto skaņu ieraksti un fragmenti no intervijām. Lai redzamo padarītu pieejamu arī pašiem izstādes varoņiem, tā pielāgota cilvēkiem ar redzes traucējumiem ar īpaši sagatavotiem audio komentāriem.

Izstādei darbus veidojuši fotogrāfi - Boriss Abramovičs (Boris Abramović, RS), Elīne Buka (LV), Irēna Čučkoviča (Irena Čučković, RS), Aleksandra Drečuna (Aleksandra Drečun, ME), Paulis Jakušonoks (LV), Sāra Kecmana (Sara Kecman, RS), Stefans Kosanovičs (Stefan Kosanović, RS), Monta Krūze (LV), Duško Miljaničs (Duško Miljanić, ME), Ana Mitroviča (Ana Mitrović, ME), Darko Sretiks (Darko Sretic, RS), Eva Strazdiņa (LV), Nada Vojinoviča (Nada Vojinović, ME), Nicole Lee Zvaigzne (LV), Milošs Zvicers (Miloš Zvicer, ME).

Izstādes kuratore ir Līga Lindenbauma. Izstādi producē Ruckas mākslas fonds.

T/c “Origo”
Stacijas laukums 4, Rīga

 

Diskusija “Māksla un karš: kā mākslas pasaule var iesaistīties Ukrainas atbalsta aktivitātēs?”
tiešsaistē
7. aprīlī

Attēls: Aleksejs Muraško

7. aprīlī plkst. 15.00 notiks tiešsaistes diskusija “Māksla un karš: kā mākslas pasaule var iesaistīties Ukrainas atbalsta aktivitātēs?”, kurā mākslas institūciju pārstāvji un kuratori no Ukrainas, Polijas, Ungārijas, Latvijas un Lietuvas dalīsies pieredzē par to, kā mākslas pasaule var iesaistīties atbalsta un palīdzības sniegšanā Ukrainas karā cietušajiem.

Piedalās: Lizaveta Germana un Marija Lanko (Ukrainas paviljona Venēcijas biennālē kuratores), Lesja Homenko (māksliniece, Revolutionary Experimental Space grupas dalībniece), Vasils Čerepanjuns (Kijevas biennāle), Solvita Krese (Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs), Anna Lāzara (Lodzas mākslas muzejs), Rona Kopeckija (Easttopics, Budapešta), Egle Nedzinskaite (Nacionālā Mākslas galerija Viļņā).
Moderatore: Ieva Astahovska.

Karš Ukrainā ir izraisījis humanitāru katastrofu, kas salīdzināma ar Otrā pasaules kara pieredzi, un apstākļiem, kad jaunrades nozīme un mākslas un kultūras procesi kopumā šķietami zaudējuši jēgu. Tomēr līdzās tik ļoti nepieciešamajam atbalstam kā solidaritātes akcijas un ziedojumi, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri spiesti pamest savas mājas un valsti, arī mākslas un kultūras vides atbalsts ir būtisks: gan caur informācijas apriti par Ukrainas mākslu un kultūru, gan caur praktiskām sadarbībām, piemēram, īstenojot projektus, kuros iesaistās Ukrainas mākslinieki, kuratori un mākslas pedagogi. Nozīmīga ir arī mākslas un kultūras norišu ietvaros veiktā kara liecību dokumentācija un tā aktualizēto neērto jautājumu uzdošana, piemēram, par vēsturisko atmiņu un tās apspiešanu pagātnē, kultūras imperiālismu un dekolonizācijas problemātiku.

Kādi ir praktiskie sadarbības un dialoga veidi ar Ukrainas mākslas pasaules pārstāvjiem, kurus karš un tā izraisītās sekas skārušas visdažādākajās nozīmēs? Kā šajos dialogos un sadarbībās iesaistīt viņus ne tikai kā karā cietušos, bet kā partnerus, kuru zināšanas mēs novērtējam? Kādi var būt kopīgie mākslas vides centieni šai situācijā? Kā mākslas pasaule var attiecināt kara aktualizētās problēmas uz plašāku reģionu un pat visu pasauli, tostarp  militāro konfliktu, informācijas kara, koloniālisma, vardarbības un ekoloģiskās katastrofas un to seku apzināšanu un risinājumu meklējumiem?

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

 

Diskusija “Kultūras atmiņa: Analogās vēstures digitālā nākotne”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
7. aprīlī

7.aprīlī plkst. 18:30 Latvijas Fotogrāfijas muzejā Aļņa Stakles izstādes “Liegā apokalipse” ietvaros notiks diskusija “Kultūras atmiņa: Analogās vēstures digitālā nākotne”, kurā sarunas dalībnieki dalīsies savā pieredzē, pētot un izmantojot pasaules atmiņu institūciju digitalizēto un publiskoto vizuālās kultūras mantojumu. Kā digitalizētais kultūras mantojums ietekmē mūsu zināšanu kopējo telpu jeb epistēmu? Kā mēs pielāgojam šo pieaugošo attēlu straumi savai profesionālajai darbībai?

Diskusijā piedalīsies fotogrāfs, izstādes “Liegā apokalipse” mākslinieks un Rīgas Stradiņa universitātes docents Komunikācijas studiju katedrā, studiju programmu “Fotogrāfija” un “Multimediju komunikācija” vadītājs Alnis Stakle, socioloģe un Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece Maija Spuriņa (viņa veikusi pētījumu “Sociālās atmiņas digitalizācija: Digitalizācijas prakses nacionālajos muzejos un to ietekme uz muzeju nacionalizāciju un transnacionalizāciju”) un Latvijas Mākslas akadēmijas Humanitāro zinātņu katedras vadītājs, profesors Jānis Taurens.

Savā hrestomātiskajā ziņojumā “Stratēģijas digitalizētu kolekciju veidošanai” Ebija Smita (Abby Smith, 2001) norādīja, ka atmiņu institūcijās var “identificēt divus digitalizācijas iemeslus: saglabāt analogās kolekcijas un paplašināt šo kolekciju pieejamību”.

No vienas puses, “digitālos surogātus” gandrīz nekad nevar uzskatīt par analogo oriģinālu aizstājējiem, kuriem ir šķietami piedēvēta patiesa vērtība un salīdzinājumā ar kuriem pat vislabākās kvalitātes digitālais attēls nav pilnīgs un zaudējis oriģināla informācijas kopumu, to skaitā - unikālo sajūtu, smaržu, svaru un izmēru. No otras puses, digitālās kolekcijas var palielināt izpratni par fiziskajām kolekcijām, kā rezultātā ir veicināta interese un pieprasījums pēc oriģināliem. Te būtu jāmin, ka kultūras mantojuma digitalizācija un digitāls izmantojums var mazināt mehānisko mijiedarbību ar oriģināliem, kas ir skatāms kā saglabāšanas efekts.

Pat ja digitalizētie priekšmeti nekad nevar pilnībā aizstāt oriģinālus, digitālajam formātam joprojām ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar sākotnējo fizisko formu. Digitālo kolekciju lietotāju aptvere ir globāla, kur vien ir pieejams interneta pieslēgums. Piekļuvi var nodrošināt jebkurā laikā, nevis ierobežot līdz konkrētajam institūcijas nodaļas darba laikam. Pētniekiem un studentiem nav jābrauc uz dažādām pasaules krātuvēm, lai atrastu informāciju. Viņi var sēdēt savā birojā vai mājās, lai ceļotu informācijas jūrā un atrastu vērtīgus resursus saviem pētījumiem. Digitālos objektus var lejupielādēt, manipulēt un adaptēt savam pētījumam. Neierobežots skaits interesentu vienlaikus var piekļūt digitālajām kolekcijām. Augstas kvalitātes digitāls attēls aplūkots specifiskā programmā var atklāt iepriekš nesaskatāmas detaļas, kas varētu būt noderīgas oriģinālo artefaktu saglabāšanā un analīzē.

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga

 

Vieslektora Marka Halsona publiska lekcija
Latvijas Mākslas akadēmijā
7. aprīlī

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) aicina uz vieslektora Marka Halsona publisko lekciju 7. aprīlī plkst. 17.00 LMA galvenās ēkas 16. telpā.

LMA vieslektors Marks Halsons lekcijā, sarunā klātesošos iepazīstinās ar savas radošās prakses piemēriem un padziļināti pievērsīsies savas darbības ietekmēm un kontekstiem.

Marks Halsons galvenokārt strādā ar glezniecību un grafiku, tomēr viņa interešu lokā ir arī sadarbības projekti, kas ietver rakstīšanu, filmu, performanci un skaņu. Viņš ir līdzdibinātājs nekomerciālajai izstāžu telpai Five Years, Londonā. Markam Halsonam bijušas izstādes “THE INBETWEEN” The Bomb Factory Art Foundation, Londonā (2022), Kunstverein Heppenheim, Vācijā, MAG3, Vīnē, Autocentr, Berlīnē, kā arī daudz kur citur. Viņš ir pasniedzējs tēlotājmākslā Centrālās Sentmārtina Mākslas un dizaina koledžā un šobrīd vieslektors Latvijas Mākslas akadēmijā.

Pasākums notiks angļu valodā. Ieeja bez maksas.

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

 

Saruna “Kā tas ir – būt mākslas zinātniekam?”
tiešsaistē
7. aprīlī

7. aprīlī plkst. 18.00 Latvijas Mākslas akadēmijas tiešsaistes sarunā zoom platformā ar mākslas zinātnieka profesijas nozīmi un ikdienu iepazīstinās Silvija Grosa, LMA profesore, Dr.art., Mākslas vēstures un teorijas katedras vadītāja, grāmatu un rakstu par jūgendstilu autore; Aiga Dzalbe, LMA docente, Mg.art., mākslas kritiķe; Karīna Horsta, LMA MVI pētniece,  zinātniskā grāda pretendente un Inese Sirica, LMA asociētā profesore, Dr.art., Mākslas zinātnes nodaļas vadītāja, kuras interešu lokā ir amatniecības un lietišķās mākslas vēstures pētniecība.

Tiks sniegtas atbildes uz jautājumiem:
Kā tas ir – būt mākslas vēsturniekam vai teorētiķim?
Vai māksla vispār ir jāpēta? 
Ko nozīmē mākslas vēsture? 
Kas ir mākslas teorija? 
Ko tāds mākslas vēsturnieks dara ikdienā? 
Vai mākslas teorētiķi var būt slaveni?

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

 

Rīgas Mazākā Ainavu izsole
K.K. fon Stricka villā
8. aprīlī

Vizuālā noformējuma autors: Aleksandrs Breže

8. aprīlī plkst. 20.00 K. K. fon Stricka villā klātienē norisināsies “Rīgas Mazākā Ainavu izsole”. Izsole būs veltīta ainavas tēmai un tajā piedalīsies vairāk nekā 10 dažādu paaudžu latviešu mākslinieki, starp kuriem tādi, kas dēvējami par ainavistiem klasiskā šī žanra izpratnē, gan arī autori, kuru darbos ainavas klātbūtne uztverama abstrakti vai ironiski. Ainava ir viens no vizuālās mākslas stūrakmeņiem, kas savu aktualitāti nav zaudējis līdz pat mūsdienām – šis žanrs turpina pilnveidoties, pakļaujoties gan kontekstam, gan mākslinieka individuālajām interpretācijām. Izsoles galvenā tēma kalpo kā atgādinājums par tradīcijas un tās pārmantojamības nozīmi laikmetīgās kultūras attīstībā, un kā pierādījums tam, ka klasiskas mākslas vērtības mūsdienās ir pakļaujamas idejiskiem paplašinājumiem.

Ainavu izsolē būs iespējams iegādāties Reiņa Bērziņa, Jāņa Deinata, Andra Eglīša, Annas Heinrihsones, Reiņa Hofmaņa, Madaras Kvēpas, Mareunrol’s, Luīzes Rukšānes, Alises Sondores, Līgas Spundes, Sabīnes Šnē, Vijas Zariņas, Paulas Zariņas Zēmanes un citu mākslinieku darbus.

Laikā no 4. līdz 7. aprīlim izsolē piedāvātos mākslas darbus būs iespējams apskatīt ekspozīcijā K. K. fon Stricka villas Lielajā zālē. 

“Rīgas Mazākā Ainavu izsole” norisināsies klātienē, muzikāli performatīvā gaisotnē un to vadīs operdziedātāja Ilona Bagele tandēmā ar aktieri Maksimu Buselu. Izsoles režisors ir Toms Treinis, savukārt vides iekārtojuma autore ir māksliniece Darja Meļņikova.

“Rīgas Mazākā galerija” / K. K. fon Stricka villa
Aristida Briāna iela 9, Rīga

 

Līvas Pakalnes Fanelli mākslas izstāde “Maigās ilūzijas”
Kultūras centrā “Siguldas Devons”
9. apīlis–14. maijs

No 9. aprīļa līdz 14. maijam kultūras centrā “Siguldas Devons” būs skatāma krāšņa Itālijā dzīvojošās siguldietes Līvas Pakalnes Fanelli mākslas izstāde “Maigās ilūzijas”. Tas ir mākslinieces veltījums savai dzimtajai pilsētai, kurā viņa ar savu romantiski subjektīvo skatījumu ataino tās apkārtnes arhitektoniku, dabas skatus, tūristu iemīļotas vietas un sadzīviskās ainas.

Par izstādi māksliniece stāsta: “Ar šo izstādi vēlējos notraust putekļus no sen aizmirstām vēsturiskām Siguldas vietām, kuras ir saglabājušās uz izplūdušām foto kartītēm vai gadu gaitā pilnībā mainījušas izskatu. Un tad rotaļīgi tās apspēlēt, nezaudējot cieņpilnu attieksmi pret Siguldas pilsētu un tās saknēm. Izstādē būs apskatāmi arī portreti, kuri mijiedarbojas ar pārējām gleznām, tās papildinot un parādot manu beznosacījumu mīlestību pret mākslu.”

Kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” apskatāmas 18 gleznas Līvai raksturīgajā detalizētajā eļļas gleznošanas tehnikā uz lina.Viena no gleznām tapa pavisam nesen, marta mēnesī, un ir veltījums nesenajiem notikumiem un ukraiņu tautas varonībai.

Izstādei īpaši tapusi instalācija – izgaismoti gubu mākoņi, ko, iedvesmojoties no Līvas gleznās tik bieži sastopamajiem mākoņiem, veidojusi jaunā māksliniece, siguldiete, Dārta Anspoka. Viņa šobrīd mācās Siguldas Valsts ģimnāzijas 7. klasē un jau līdz šim pārstāvējusi skolu mākslas konkursā, kurā guvusi Latvijas mēroga atzinību.

Kultūras centrs “Siguldas Devons”
Pils iela 10, Sigulda

 

Aicina māksliniekus pieteikties savas prakses prezentācijai
“MĀKSLA=PATVĒRUMS” | “ART=SHELTER”
Mākslas stacijā “Dubulti”

Autors: Thomas Hirschhorn

Aicinām dažādu jomu māksliniekus un radošus cilvēkus pieteikties savas prakses prezentācijai (brīvā formā) projekta “ART=SHELTER” | “MĀKSLA=PATVĒRUMS” ietvaros no 21. aprīļa līdz 5. maijam Mākslas stacijā “Dubulti”. Projekta autors ir izcilais šveiciešu mākslinieks Tomass Hiršhorns (Thomas Hirschhorn), kurš laikā no 21. aprīļa līdz 5. maijam katru dienu strādās izstāžu zālē, kopā ar palīgiem veidos darbu “ART=SHELTER” | “MĀKSLA=PATVĒRUMS”, diskutēs ar tiem, kas prezentēs savus darbus un vadīs darbnīcas.

Tomass Hiršhorns raksta: “ART=SHELTER” | “MĀKSLA=PATVĒRUMS” vēlas veidot formu, uzsverot, ka māksla ir (kaut kam) patvērums. Māksla kā kaut kas, kas rada cerību – cerību uz emancipētu un piepildītu dzīvi. Māksla kā kaut kas, kas izraisa mīlestību – mākslas mīlestību un līdz ar to visa mīlestību. [..] Māksla kā kaut kas, kas sevī ietver iekļaušanu – katra cilvēka iekļaušanu. [..]. Māksla ir arī pret kaut ko, un “ART=SHELTER” | “MĀKSLA=PATVĒRUMS” ir forma, kas ir pret naidu, vardarbību un aizvainojumu, pret pasivitāti, dusmām un negatīvismu. Tas ir tas, ko es gribu apliecināt un izpaust ar šo jauno “klātbūtnes-un-radīšanas-darbu” Latvijā.”

Elektroniskais pasts pieteikumiem: dubulti.art.station@gmail.com vai ziņojums (messenger) feisbukā Mākslas stacija “Dubulti”.

Mākslas stacija “Dubulti”

 

Zodijas Bērkas personālizstāde “Peļu slazds. Amerika notiesā savus mazuļus”
galerijā DOM
līdz 15. aprīlim

Līdz 15. aprīim galerijā DOM skatāma amerikāņu mākslinieces Zodijas Bērkas personālizstāde “Peļu slazds. Amerika notiesā savus mazuļus”. Kultūras vēsturē peles arhetips ir plaši izmantots pop-kontekstos kā sinerģisks spēks, kas spoguļo gan kolektīvu, gan indivīdu atomizāciju un bieži skar sarežģītas sociālpolitiskas problēmas.

Amerikā mikipele, mūsu kapitālistiskā reālisma princis, sāka karjeru, piesātinot izsalkušo bērnu prātus Lielās depresijas laikā. Arts Špīgelmans grafiskajā romānā “MAUS” izmanto peles kā alegoriju etniskajiem ebrejiem, kas cenšas izvairīties no nacistu kaķu tvēriena. Daudziem jauniem amerikāņiem no literatūras stundām pazīstamajā īsstāstā “Puķes Aldžernonam” pele tiek pakļauta laboratorijas testiem, kas palielina tās intelektu, taču beigās tiek nogālēta.

Māksliniecei Zodijai Bērkai peles ir izpētes rīks, kas uzdod jautājumus par īpatnēju brutalitātes aspektu – kā arhetipu radīšana, dzīve fantāzijā un realitātes noliegšana var novest pie impulsiem uzspiest savus datu veidošanas mehānismus ārpuscilvēciskām parādībām.

Zodija Bērka (Zody Burke, 1991, Ņujorka, ASV) ir multidisciplināra amerikāņu  māksliniece un mūziķe, kura šobrīd dzīvo Tallinā, Igaunijā. Māksliniecei ir BFA maģistra grāds tēlniecībā un skaņu mākslā Merilendas institūta Mākslas koledžā.

Galerija DOM
Ģertrūdes iela 115, Rīga

 

Ilzes Laizānes personālizstāde “Atdzimšana”
Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis”
līdz 26. aprīlim

Līdz 26.aprīlim Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” izstāžu telpā skatāma mākslinieces Ilzes Laizānes personālizstāde “Atdzimšana”.

Izstādes “Atdzimšana” galvenais vēstījums ir gaisma jeb visums, ķermenis un cilvēka dvēsele, kas visā cilvēka pastāvēšanas vēsturē ir bijuši kā centrālie izzināšanas objekti, kas dziļāk tika pētīti caur mākslu, kultūru un reliģiju. Marsīlio Fičīno renesanses laika itāļu neoplatonisma filozofs ir teicis: “Cilvēks ir “uzreiz viss”: viss tiecas uz cilvēku un rod viņā vienību. Cilvēka misija ir redzēt Visumu kā Dieva vienotu radību. Tikai cilvēks kā vidutājs savieno pasaules galējības: augšu un apakšu, pārlieku miesīgo un pārlieku garīgo.” Atdzimšana ir savas patiesās būtības jeb dvēseles atrašana aiz sava vārda un ķermeņa, visuma sajušana un apzināšanās.

Ilzes Laizānes gleznās reālais saplūst ar fantāziju, dabas un dzīvo radību motīvi bieži vien savijas ar figurālām kompozīcijām. Ilzes mākslā lielu lomu ieguvusi figurālā glezniecība. Cilvēka figūra ir vienmēr uzrunājusi, lai parādītu ķermeņa formu skaistumu. Tiek attēlota figūra ar žestiem un izteiksmi ar anatomisku precizitāti. Māksliniecei ir svarīgs lielformāts, lai varētu gleznot cilvēku dabiskā lielumā. Darbos daudz tiek izmantoti krāsu salikumu, kā rezultātā tie ir vienmēr krāsaini. Patīk eksperimentēt ar krāsu pretstatiem. Mākslinieces radot savus darbus izmanto autortehniku, klājot krāsas vairākās kārtās un tad tās noņemot nost un atkal klājot virsū, kas veido gaismas efektus, kompozīcijas dziļumu un 3 dimensiju iespaidu.
Māksliniecei tuvs ir reālisms, gleznās attēlo simbolisko figurālo kompozīciju un dabu.

Siguldas Mākslu skola “Baltais flīģelis”
Šveices iela 19, Sigulda

 

Izstāde “Autsaideru māksla”
Jelgavas kultūras namā
līdz 30. aprīlim

Līdz 30.aprīlim Jelgavas kultūras namā skatāma izstāde “Autsaideru māksla”.

Autsaideru jeb nepiederošā māksla ir pašmācībā veidota māksla. Parasti tiem, kas apzīmēti kā nepiederošie mākslinieki, ir maz vai vispār nav kontaktu ar galveno mākslas pasauli vai mākslas institūcijām. Tā ir māksla, kas radīta ārpus oficiālās kultūras robežām, māksla, kas atrodas ārpus izveidojušās mākslas skatuves.

Fonds “Nāc līdzās!” 2020.gada rudenī aicināja cilvēkus ar īpašām vajadzībām – gan fiziskiem, gan mentāliem funkcionāliem traucējumiem, piedalīties projektā “Autsaideru māksla”. Projekta mērķis ir atklāt jaunus, reizēm pie sevis klusībā paslēptus radošus darbus un dot to autoriem iespēju kļūt publiski redzamiem, saņemt sabiedrības atzinību par savu veikumu. Radoši cilvēki, kas dzīvo un savu ikdienu vada valsts sociālās aprūpes centros jeb institūcijās reti viesojas ārpasaulē, un tieši tādēļ vēlamies, lai sabiedrība iepazīst tuvāk šos talantīgos cilvēkus.

Izstādē skatāmi 55 dažādās tehnikās veidoti radošie darbi no visas Latvijas VSAC (Valsts Sociālās aprūpes centriem), kurus žūrijas komisija 5 cilvēku sastāvā atlasīja no iesūtītajiem 189 darbiem. Darbu autoru vecums ir ļoti plašā diapozonā – jaunākajam māksliniekam ir 15 gadi, bet vecākajam – 88!

Izstādes idejas autore ir Sarma Freiberga.

Jelgavas kultūras nams
Kr. Barona iela 6, Jelgava

 

Oļģerta Miķelsona izstāde “Debesis ir mūsos”
Čiekurkalna filiālbibliotēkā
līdz 30. aprīlim

Foto: Stanislavs Lopatinskis

Līdz 30. aprīlim Čiekurkalna filiālbibliotēkā skatāma Oļģerta Miķelsona (1927–2019) izstāde “Debesis ir mūsos”, kurā skatāms viņa darbības apkopojusu – gleznas, notis, fotogrāfijas, raksti periodikā un atmiņu vēstījumi.

Oļģerts Miķelsons bija Rīgas Evaņģēliski luteriskās Misiones draudzes darbinieks, draudzes dievnama mākslinieciskā tēla izveidotājs.

Savos atmiņu stāstos viņš min 1983. gada 14. februāri kā liktenīgo dienu, kad, sajūtot Dieva aicinājumu, nolēmis pamest iepriekšējo dzīves vietu Majoros un doties uz Čiekurkalnu. Oļģerts tad pamazām uzsāk remonta darbus pie Misiones draudzes ēkas. Vairāk kā 20 gadu garumā (pārsvarā 20. gs. 80.–90. gados) viņš veidojis Misiones baznīcas ēkas dekoratīvo apdari un tās teritorijā esošos mākslinieciskos veidojumus – stikla un oļu mozaīkas, skulpturālus objektus, zvanu torni, veicis arī baznīcas iekštelpu daļēju pārbūvi un interjera apdari. Viņa naivisma manierē veidotie darbi nereti salīdzināti ar Katalonijas arhitekta Antonio Gaudi darbiem. 2017. gadā Oļģerta Miķelsona izveidotais Misiones baznīcas dekoratīvās apdares ansamblis tika iekļauts valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā kā vietējas nozīmes mākslas piemineklis.

Oļģerts mēdza arī gleznot, lai gan nebija to mācījies. Viens no viņa iedvesmas avotiem bija daba. Oļģerta radītās ainavas ir smalki un rūpīgi veidotas ar puantilismam raksturīgu manieri, klājot krāsas triepienu pie triepiena, kas ietērpj koku smalki izzīmētos siluetus. Viņš radījis arī portretus, figurālas kompozīcijas un klusās dabas.

Čiekurkalna filiālbibliotēka
Čiekurkalna 1. līnija 64, Rīga

 

Bērnu mākslas darbnīcas
Mākslas centrā “Zuzeum”
Aprīlī / svētdienās

Aprīlī svētdienās mākslas centrā “Zuzeum” notiks bērnu mākslas darbnīcas dažādu vecumu bērniem. Nodarbības norisināsies pedagoga vadībā. Katru svētdienu nodarbības tematika mainīsies. Nodarbības cena 8 eiro. Visi materiāli un krāsas iekļautas nodarbības cenā. Lūgums bērniem ierasties piemērotā apģērbā, lai nodotos īstam gleznošanas priekam. Noderēs zeķes vai maiņas apavi.

Nākamā nodarbība – svētdien, 10. aprīlī:
plkst. 12.00 nodarbība 3–6 gadus veciem bērniem
plkst. 14.30 nodarbība 6–11 gadus veciem bērniem
Nodarbības ilgums – 1 stunda
Valoda: latviešu / krievu / angļu

Mākslas centrs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga

 

Aivja Pīzeļa gleznu izstāde “Savvaļa”
Kultūras centrā “Imanta”
līdz 1. maijam

Aivis Pīzelis. Marta jūra. Akrils,100x120 cm

Līdz 1. maijam Rīgas kultūras un atpūtas centra “Imanta” 2. stāva galerijā skatāma Aivja Pīzeļa personālizstāde “Savvaļa”.

Par izstādi stāsta Aivis Pīzelis: “Savā vaļā aizgāja pļava, savā vaļā aizgāja mežs, un savvaļā iegāju es. Mani savvaļas meklējumi sākušies Aizkalnes laukos Latgalē. Manas pastaigas vai izbraucieni parasti aizved uz nomaļām vietām, kur asfaltu nomaina zemes ceļi, šauras takas vai neizbrienami brikšņi. Vietas, kur daba ņem virsroku, kur nav civilizācijas un tu vari izbaudīt vientulību un sakārtot domas. Pļavas, meži, krūmi, lauku laukumi, aizauguši grāvji, upes, ezeri, kāda nomaļa māja – tās ir gleznošanas tēmas, pie kurām strādāju ik gadu. Jūra ir savvaļnieciska un nesavaldāma pati pēc savas dabas. Tā nenovelk robežas, allaž pietuvojas, tad atkāpjas. Pārnesot uz audekla dzīvās dabas pulsāciju, mākslinieks nav bezkaislīgs vērotājs, bet gan tiešs sajūtu attēlotājs. It īpaši tas izpaužas plenēra glezniecībā. Manas gleznas parasti ir krāsām piesātinātas, ekspresīvas, dzīvas. Gleznojums, kas top kā ieelpa – izelpa – brīvi nepiespiesti. Ne visu var izskaidrot ar saprāta pieņemtajiem likumiem, īsta māksla ir kas augstākstāvošāks – tāda, ko var apjaust tikai sajūtu līmenī.”

Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga

 

Paplašinātās glezniecības izstāde “Sadura”
PAiR rezidences galerijā Pāvilostā
Līdz 15. maijam

Līdz 15. maijam PAiR rezidences galerijā Pāvilostā skatāma paplašinātās glezniecības izstāde “Sadura”, kurā iekļauti darbi no VV Foundation privātkolekcijas.

“Sadura” ir pirmā 2022. gada sezonas izstāde PAiR laikmetīgās mākslas galerijā un tās koncepcija veidota kā trīs mākslinieku pāru dialogs – savstarpējo komunikāciju galerijas “baltajā kubā” veido Andra Eglīša un Jāņa Dzirnieka, Elzas Sīles un Aijas Zariņas, kā arī Sarmītes Māliņas un Jāņa Šneidera darbi no VV Foundation kolekcijas. Katrs no šiem māksliniekiem atšķirīgi pievēršas glezniecības un telpas jēdzienam, tomēr viņus visus vieno pietāte pret vizuālās mākslas arhitektonismu un mediju ekspansiju. Izstādes iekārtojumā atklājas tas, ka sarunu uztur visi šie mākslas darbi kopā, un par viennozīmīgu iniciatīvu šai komunikācijai iespējams uzskatīt krāsu.

Paplašinātā glezniecība (ang. val. – expanded painting) ir jēdziens, kas pasaules mākslas vēsturē ticis aktualizēts jau pirms vairāk nekā 70 gadiem, māksliniekiem un mākslas teorētiķiem pārvērtējot glezniecības formālo robežu izzušanu, šī medija teju burtisku sakļaušanos ar tēlniecību, objektu mākslu un dažādām konceptuālisma izpausmēm, tostarp performanci. Līdz ar inovatīvo mediju nostabilizēšanos, glezniecības loma vairākkārt tikusi pārvērtēta un apspriesta – bez izņēmumiem tas noticis arī Latvijā, kur šis medijs nereti tiek uztverts kā “tradicionāls” un neatbilstošs “laikmetīgās” mākslas jēdzienam. Tomēr realitāte pierāda, ka arī glezniecības iespējas ir neierobežotas un tās paplašinājumus iespējams uzmeklēt jebkur. Atšķirīga materiāla izvēle ir tikai viens no paņēmieniem, kas atrodas mākslinieka rīcībā, ar mērķi pilnveidot un izplest tehniku. Gleznas nozīme jau sen vairs neslēpjas tikai formā un saturā, šobrīd uz pjedestāla tam blakus ierindojusies arī tehniskā virtuozitāte, izpratne par krāsu un kompozīciju.

Nosaukumā lietotais vārds “Sadura” ir aizņemts no būvniecības nozares, kurā šādi tiek apzīmēta divu konstrukcijas elementu saskarsmes vieta. Izstādes kontekstā tas aktualizē glezniecību kā iespēju laikmetīgai domas un vizualitātes būvniecībai, kā arī nepieciešamību pēc iekļaujošas komunikācijas paplašināšanas ne tikai starp mākslu un skatītāju, bet arī starp dažādiem medijiem.

Izstādes kuratore ir Auguste Petre.

PAiR rezidences galerija
E. Šneidera laukums 11, Pāvilosta

 

Pētera Martinsona izstāde “Sajūtu arhitektūra”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
līdz 28. maijam

Līdz 28. maijam Valmieras muzeja Izstāžu namā skatāma Pētera Martinsona grafikas un keramikas izstāde no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas.

Izstādē “Pēteris Martinsons. Sajūtu arhitektūra” skatāmi mākslinieka grafiskie tušas zīmējumi, kas radīti gan kā atsevišķi eksponējami mākslas darbi, gan kā ikdienas sajūtu un radošās domas lidojums. Rotko centra kolekcijas plauktos savu vietu raduši arī šķietami nelieli, bet viņa personību atspoguļojoši smalki zīmējumi uz apsveikumu kartītēm, ielūgumiem, piezīmju grāmatiņu lapām vai no teksta brīviem laukumiem, kas gaidīja savu eksponēšanas laiku un telpu.

Apceres par kosmisku, arhitektonisku, cilvēcisku, tektonisku tēmu un dažādu motīvu savijumiem Pētera Martinsona zīmējumos bieži vien bija gan aizsākums, gan turpinājums apjomīgiem keramikas materiālos veicamiem darbiem. Izstādē “Pēteris Martinsons. Sajūtu arhitektūra” skatāmā Pētera Martinsona keramika papildina ar roku zīmētos zīmējumus, lai atspoguļotu mākslinieka nezūdošo vēlmi eksperimentēt ar keramikas materiāliem un tehnikām. Līdzās apgleznotiem porcelāna šķīvjiem un vāzēm mākslinieka meistarību apliecina svēpētas māla kompozīcijas un monumentālas šamota figūras.

Pasaulē pazīstamākais Latvijas keramiķis Pēteris Martinsons (1931–2013) piedzima un pirmos trīspadsmit dzīves gadus pavadīja Daugavpilī. Dzīves nogalē mākslinieks lielu daļu sava radošā mantojuma dāvināja dzimtajai pilsētai, rodot tam mājvietu Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Kopumā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra Pētera Martinsona kolekcijā pašlaik ietilpst 800 mākslas darbi, kā arī vairāk nekā 50 tušas zīmējumi. Pētera Martinsona kolekcija ik gadu tiek papildināta ar dāvinājumiem un iepirkumiem. 2022. gadā Daugavpils cietokšņa pulvera noliktavas ēkā līdzās Rotko centram tiks atklāta “Pētera Martinsona māja” ar mākslinieka radīto darbu pastāvīgu ekspozīciju no Rotko centra kolekcijas.

Valmieras muzejs
Bruņinieku iel 3, Valmiera

 

Anša Rozentāla izstāde “meta Element”
galerijā “Romas dārzs”
līdz 29. maijam

Ansis Rozentāls. Pat lielākās zvaigznes dzīvo savu dzīvi spogulī. Audekls, akrils, eļļa, 180x200 cm. 2022

Līdz 29. maijam galerijā “Romas dārzs” skatāma mākslinieka Anša Rozentāla izstāde “meta Element”. Izstāde ir jaunā mākslinieka ideja par klasiskās glezniecības un mūsdienu tehnoloģiju simbiozi.

Ansis Rozentāls uzskata, ka mākslā glezniecība vēl arvien ir visa pamats, un viņa mērķis ir ar tehnoloģiju palīdzību pievērst dažādu paaudžu uzmanību, cerot, ka ikviens skatītājs spēs atrast kaut ko sev tuvu un interesantu. Jaunais mākslinieks glezniecību saista ar metafiziku un dabas elementiem. Attīstot glezniecības studijas viņš to papildina ar tehnoloģiskiem risinājumiem, kas atkal iekļauj metafizikas elementus.

Mākslinieks stāsta: “Dažas gleznas izstādē ir radītas izmantojot paplašinātās glezniecības pamatprincipus, kuri ir sasaistīti ar jauno tehnoloģiju iespējām, tādā veidā iespējams atrast veidu, kā paplašināt skatījumu uz glezniecību. Ar saviem darbiem cenšos iezīmēt jaunu veidu kā tiek apvienota glezniecība ar jaunajiem medijiem.”

Ansis Rozentāls 2018. gadā ar maģistra grādu absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozari. Šobrīd studē LMA profesionālās doktorantūras programmā. Grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Ķīnā, Beļģijā, Ēģiptē regulāri piedalās kopš 2009. gada.

Galerija “Romas dārzs” 
Zivju iela 3, Liepāja

  

Pabeigta “Jaņa Rozentāla Mākslas skolas” jaunā korpusa pārbūve

Marta beigās tika pabeigta “Jaņa Rozentāla Mākslas skola” jaunā korpusa pārbūve, kas atrodas Slokas ielā 52b, Rīgā. Energoefektīvi un moderni pārbūvētajā skolas korpusā izvietotas glezniecības, zīmēšanas, tēlniecības, foto un audiovizuālo mediju studijas un darbnīcas. Slokas ielas 52b ēkas pārbūves izmaksas ir 3 989 084,11 eiro. Ēka Slokas ielā 52b ir daļa no visa Profesionālās izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” (PIKC NMV) ēku kompleksa. Šobrīd joprojām norit pārbūves darbi Slokas ielas 52a korpusā, ko plānots pabeigt un nodot pēc gada, lai jau 2023./2024. mācību gadā Jaņa Rozentāla Mākslas skolas izglītojamie varētu pilnībā atstāt telpas Hāmaņa ielā 2a un uzsākt izglītības procesu Slokas ielā 52a un 52b. Līdz 2022./2023. mācību gada sākumam tiks pabeigti darbi Kalnciema ielā 10, Rīgā, kur tiek pārbūvēts gan mācību korpuss, gan izbūvēts jauns PIKC NMV sporta komplekss. Ar Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta finansējumu ir pabeigti un jau 2022. gadā mācību procesā tiek izmantoti: pārbūvētā PIKC NMV Emīla Dārziņa koncertzāle Kalnciema ielā 10 un PIKC NMV Rīgas Doma kora skolas mācību korpusa 6. stāvs Meža ielā 15.

PIKC NMV apvienotas četras tradīcijām bagātas mākslu skolas – Rīgas Doma kora skola, Jaņa Rozentāla Mākslas skola, Emīla Dārziņa mūzikas skola un Rīgas Baleta skola, un to galvenais uzdevums ir kvalitatīva, starptautiski konkurētspējīga izglītība un mērķtiecīga jauno talantu izkopšana.

Jaņa Rozentāla Mākslas skolas jaunais korpuss 
Slokas iela 52b, Rīga

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.07.2022.

04/07 – 10/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.06.2022.

13/06 – 19/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.05.2022.

23/05 – 29/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.05.2022.

02/05 – 08/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.04.2022.

11/04 – 17/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.03.2022.

14/03 – 20/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.02.2022.

21/02 – 27/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.01.2022.

31/01 – 06/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.01.2022.

10/01 – 16/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.12.2021.

13/12 – 19/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.11.2021.

22/11 – 28/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.11.2021.

01/11 – 07/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.10.2021.

11/10 – 17/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.09.2021.

20/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.08.2021.

30/08 – 05/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.08.2021.

09/08 – 15/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.07.2021.

19/07 – 25/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.06.2021.

28/06 – 04/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.06.2021.

07/06 – 13/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.05.2021.

17/05 – 23/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.04.2021.

26/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.06.2022.

27/06 – 03/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.06.2022.

06/06 – 12/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.05.2022.

16/05 – 22/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.04.2022.

25/04 – 01/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.03.2022.

28/03 – 03/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.03.2022.

07/03 – 13/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.02.2022.

14/02 – 20/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.01.2022.

24/01 – 30/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.01.2022.

04/01– 09/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.12.2021.

06/12 – 12/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.11.2021.

15/11 – 21/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.10.2021.

25/10 – 31/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.10.2021.

04/10– 10/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.09.2021.

13/09 – 19/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.08.2021.

23/08 – 29/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.08.2021.

02/08 – 08/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.07.2021.

12/07 – 18/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.06.2021.

21/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.05.2021.

31/05 – 06/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.05.2021.

10/05 – 16/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.06.2022.

20/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.05.2022.

30/05 – 05/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.05.2022.

09/05 – 15/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2022.

19/04 – 24/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.03.2022.

21/03 – 27/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2022.

01/03 – 06/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.02.2022.

07/02 – 13/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.01.2022.

17/01 – 23/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.12.2021.

20/12 – 27/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.11.2021.

29/11 – 05/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.11.2021.

08/11–14/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.10.2021.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.09.2021.

27/09 – 02/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.09.2021.

06/09 – 12/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.08.2021.

16/08 – 22/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.07.2021.

26/07 – 01/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.07.2021.

05/07 ‒ 11/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.06.2021.

14/06 – 20/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.05.2021.

24/05 – 30/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.05.2021.

03/05– 09/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03