Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Saruna “Radoša pašrealizācija: analogās un digitālās tehnoloģijas”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 ietvaros
ISSP Galerijā
21. maijā / plkst. 18.00
Jurģis Peters. “Sintētiskā klātbūtne”, interaktīva instalācija, 2023
21. maijā plkst. 18.00 ISSP Galerijā Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 ietvaros notiks Saruna “Radoša pašrealizācija: analogās un digitālās tehnoloģijas”.
Jaunās tehnoloģijas strauji maina veidu, kā cilvēki rada un patērē mākslu un kultūru. Bet kā tas ietekmē cilvēka radošumu? Ja esat radošās nozares pārstāvis, visticamāk, pārmaiņas jums nav svešas. Galu galā jaunu tehnoloģiju ienākšana vienmēr ir ietekmējusi radošos procesus. Lai arī radošās nozares piedzīvo nepārtrauktas pārmaiņas, tehnoloģiju inovācija pēdējā piecgadē ir viesusi kardinālu pavērsienu – sākot no rūpnieciskā dizaina līdz fotogrāfijai, grafiskajam dizainam, filmu producēšanai un visam, kas pārstāv radošās prakses. Mākslīgā intelekta (MI) parādīšanās ir pievienojusi jaunu dimensiju radošajam procesam, ļaujot māksliniekiem izpētīt neapgūtas teritorijas un paplašināt savas iztēles robežas.
Mākslīgā intelekta (MI) integrācija vizuālajā mākslā iezīmē būtisku pāreju no tradicionālajām metodēm uz digitālo inovāciju. Vēsturiski mākslas radīšana bija manuāls process, kas lielā mērā balstījās uz cilvēka tehniskām zināšanām un prasmēm. Arī analogās fotogrāfijas prakses balstījās uz konkrēta fotogrāfiskā procesa pārzināšanu, kas iekļāva attēla manuālu apstrādi vai manipulācijas fotolaboratorijā vai ārpus tās. Taču līdz ar MI ienākšanu fotogrāfiem tagad pieejami jaudīgi instrumenti. Mākslinieki izmanto ģeneratīvus rīkus, lai radītu to, ko viņi iztēlojas ar tādu ātrumu un kvalitāti, kāda agrāk nebija iespējama. Šī mainīgā ainava ir radījusi jaunus izaicinājumus un uzdevusi jautājumus par to, kas patiesībā definē radošumu? Kā radošā daba izpaužas fotogrāfijas medijam, kas piedzīvo nepārtrauktu tehnoloģiju attīstību? Kas definē radošo prakšu un tehnoloģiju attiecības?
Sarunas “Radoša pašrealizācija: analogās un digitālās tehnoloģijas” mērķis ir runāt par mākslas darbu un tā izrietošo radošo procesu. Divu atšķirīgu paaudžu autori – Jānis Knāķis un Jurģis Peters – prezentēs savus mākslas darbus, lai retrospektīvi iedziļinātos to tapšanas gaitā. Fotogrāfa Jāņa Knāķa fotomontāžas tehnikā veidotā darba “Džins izkāpj no pudeles” (1981) un jauno mediju mākslinieka Jurģa Petera video darba “Memories of the Distant Future” (2023) izveidi šķir vairāk nekā 40 gadu periods. Sarunas laikā Jānis Knāķis demonstrēs 1980. gados tapušās analogās fotogrāfijas kopijas un atklās fotomontāžas oriģināltehnikas. Savukārt Jurģis Peters sniegs ieskatu savā darbā – mākslīgā intelekta ģenerētu vizualizāciju tapšanas procesā. Radošās prakses laikā ir svarīgi apzināt savai vizuālajai iecerei atbilstošu tehniku un radošās metodes, izprast radošā procesa gaitu un realizāciju, kā arī būt atvērtam un meklēt oriģinālus praktiskus risinājumus. Paaudžu dialogs pievērsīsies gan autoru mākslas darbiem piemītošām radikālām kontekstuālām atšķirībām, bet arī uzsvērs medijam vienojošos kopsaucējus. Saruna pēta mākslas, tehnoloģiju un vizuālas iztēles krustpunktus, ko lieliski akcentē autoru darbi un pavadoši komentāri par radošo ideju, veidošanas kontekstu, izmantotām tehnoloģijām, kā arī oriģināltehniku un metodēm.
Kuratore ir Baiba Tetere.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13k 3, Rīga
Alekseja Naumova jubilejas izstāde “Laika gaisma”
Jūrmalas muzejā
21. maijs–29. jūnijs
Aleksejs Naumovs. Burano. 2024. Audekls, akrils. 70x100cm
No 21. maija līdz 29. jūnijam Jūrmalas muzejā būs skatāma Alekseja Naumova 70 gadu jubilejas izstāde “Laika gaisma”. Izstādē dominē jauni lielformāta darbi, kas atspoguļo vietas un gaismas pieredzi. Skatāmi darbi arī no agrākiem daiļrades periodiem, kuru pamatā ir pārliecinošs un izsvērts triepiens, vitāls kolorīts un konkrētās vietas būtību tveroša kompozīcija.
“Laika gaisma” ir stāsts par glezniecību kā ceļojumu. Skatītājiem tiek piedāvātas impresijas, sākot no Jūrmalas ainavām līdz Parīzei, Venēcijai, Keiptaunai un Ņujorkai. Burano salā, no kuras mākslinieks izstādei atvedis pašus jaunākos darbus, Aleksejam Naumovam pat glabājoties krāsu kaste un tīri audekli, lai, rodoties iespējai, atkal taptu kāds koši krāsoto namu un tīro debesu atspulgs gleznā. Sevišķa vieta izstādē atvēlēta franču parku motīviem – Jardin des Plantes, Parc de Bagatelle, kur mākslinieka interpretācijā simetriskie stādījumi mijas ar dabas formām.
Atsevišķā zālē tiek demonstrēta Rozes Stiebras animācijas filma “Sirds likums” (filmu studija “Lokomotīve”, 2024), kas veidota pēc novelista Jāņa Ezeriņa darba “Jaunais likums” motīviem. Režisorei tā bija sešdesmit ceturtā animācijas filma viņas garajā radošajā biogrāfijā, savukārt filmas mākslinieks Aleksejs Naumovs ar animācijas filmas veidošanu saskārās pirmoreiz. Filma saņēma Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā labākā 2024. gada animācijas filma, bet Aleksejs Naumovs – kā labākais animācijas filmas mākslinieks. Izstādē izvietoti arī gleznojumi, ko mākslinieks radījis filmai, un caur tiem var izsekot filmas tapšanas procesam.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Oskara Pavlovska personālizstāde “Atvaļinājums”
Galerijā “Daļa laika”
22. maijs–21. jūnijs
Oskars Pavlovskis. “Tēta rokas”. Papīrs, akrils, akvareļu zīmuļi, laka. 50x65cm. 2025
No 22. maijā līdz 21. jūnijam galerijā “Daļa laika” būs skatāma Oskara Pavlovska izstāde “Atvaļinājums”. Izstāde “Atvaļinājums” ir Oskara Pavlovska personisks atskats uz pusotru gadu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu. Emocionāli piesātinātie zīmējumi atklāj pārdomas par ģimenes lomu sadalījumu, tēva un bērna attiecībām, atmiņām un to veidošanu. Mākslinieka darbos savijas prieks par sava bērna ienākšanu pasaulē un, vienlaikus, – dziļas sēras. Līdz ar bērna ienākšanu ģimenē Oskara tēta dzīve pāragri pārrāvās. Izstādē Oskars iekļāvis zīmējumu ar tēta rokām – savām rokām, sava tēta rokām, rokām, kas sagurušas, kas apskauj, kas aprūpē. Izstādē iekļautie zīmējumi ir mīlestības vēstule mākslinieka dēlam un tētim.
Oskars Pavlovskis ir vizuālais mākslinieks, kura prakse galvenokārt veidojas no formas un materialitātes pētījuma. Oskara mākslas darbi apzināti balansē starp profesionālās vizuālās mākslas un popkultūras kvalitātēm. Oskars ir arī galerijas “Daļa laika” līdzdibinātājs.
Izstādes kuratore ir māksliniece Liene Pavlovska.
Galerija “Daļa laika”
Tallinas iela 94, Rīga
Alises Gailes personālizstāde “Meklējot mierinājumu pie vecākās māsas”
Hyper radošajā centrā
22.–30. maijs
Alise Gaile. Purvs, norij mani. Eļļa, audekls, 30x60cm, 2024
No 22. līdz 30. maijam Hyper radošajā centrā būs skatāma jaunās mākslinieces Alises Gailes personālizstāde “Meklējot mierinājumu pie vecākās māsas”. Izstāde ir emocionāla un vizuāla meditācija par tuvības, sapratnes un savienotības meklējumiem.
“Bieži jūtos vientuļa un nesaprasta, vārdi nenāk viegli. Taču klusumā atveras acis, viss redzamais kļūst skaļš, liels vai vienkārši beidzot ir. Sāku ievērot augsto egļu plašos zarus. Katrs tik biezs un spēcīgs, maigi saliecies zem sava svara. Jūtu, ka tās zina kaut ko vairāk par mani, nekā es par tām. Es varu runāt, es varu raudāt, es varu kliegt, egles turpinās klusi šūpoties un atrasties man blakus. Tās neapšauba, netiesā, kā to daru sev. Kā melns, pašpietiekams kaķis, tās meditē tā, it kā zinātu atbildi, bet ļauj man pašai to atrast”, raksta Alise.
No 24. maija līdz 26. maijam no plkst. 12:00 līdz 18:00 māksliniece izstādē sēdēs, aicinot jebkuru skatītāju apsēsties viņai pretī un ieskatīties acīs klusumā, ļaujot izveidoties jauna veida sapratnei par viens otru. Alise Gaile glezno kopš agras bērnības, iedvesmu smeļoties Latvijas tumši zaļajos mežos un savās personīgajās attiecībās. Ievainojamība un negaidīta emocionālā saikne ar kādu cilvēku, notikumu vai parādību ir tas, kur māksliniece iedziļinās savos darbos, reflektējot par haosu un kārtību, kas raksturīga gan dabai, gan cilvēka emocijām.
Hyper radošais centrs
Tērbatas iela 57, Rīga
Purvīša balvas 2025 apbalvošanas ceremonija
23. maijā
23. maijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notiks Purvīša balvas 2025 pasniegšanas ceremonija, kuras laikā tiks paziņots Purvīša balvas 2025 laureāts.
Par Purvīša balvas 2025 laureātu lems starptautiska žūrija septiņu mākslas ekspertu sastāvā, izvērtējot astoņus finālistu nominētos darbus, kas vēl līdz 8. jūnijam skatāmi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Lielajā zālē Purvīša balva 2025 izstādē. Žūrijā strādās: mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas krājuma kuratore Astrīda Rogule, kura deleģēta aizvietot LNMM direktori Māru Lāci; muzeja un Purvīša balvas patrons, SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, galerists, kurators, Dānijas izstāžu telpas Kunsthal 44 Møen līdzdibinātājs Renē Bloks (René Block), franču kurators un mākslas kritiķis, grāmatas “Attiecību estētika” autors, Parīzes Palais de Tokyo līdzdibinātājs, kā arī viens no mākslas institūcijas Montpellier Contemporain (MoCo) dibinātājiem Nikolā Burjo (Nicolas Bourriau), Kopenhāgenas mākslas telpas “Overgaden - Laikmetīgās mākslas institūts” vadītāja un galvenā kuratore Rea Dalla (Rhea Dall), kuratore un rakstniece, Atēnu Kunsthalles un mākslas un kultūras žurnāla South as a State of Mind dibinātāja, SPARK (Austrija) mākslas mese līdzdibinātāja Marina Fokidis un mākslas kolekcionāre, VV Foundation dibinātāja Vita Liberte.
Uz Purvīša balvu 2025 pretendē Indriķis Ģelzis, Romāns Korovins, Ieva Kraule-Kūna, Inga Meldere un Luīze Nežberte, Luīze Rukšāne, Krišs Salmanis, Elza Sīle un Paula Zvane.
Rīgas Domes priekšvēlēšanu diskusija “Kur mums te kultūra?”
Latvijas Kultūras akadēmijas Gara mājā
23. maijā / plkst. 17.00
23. maijā plkst. 17.00 Latvijas Kultūras akadēmijas Gara mājā notiks priekšvēlēšanu diskusija par kultūru ar Rīgas Domes deputātu amata kandidātiem. Uz diskusiju klātienē aicināts ikviens, to rīko interneta žurnāls “Satori”, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija un Latvijas Radošo savienību padome sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju.
Kā partijas saprot jēdzienu “kultūra” un redz Rīgas kultūras identitāti? Kādu lomu identitātes veidošanā partijas saskata pašiem Rīgas iedzīvotājiem un kultūras institūcijām? Vai Rīga būs lielo izklaides pasākumu magnēts vai augstās kultūras galvaspilsēta? Vai kultūras pasākumi notiks arī apkaimēs? Un kā nākotnes vīziju ietekmē ieilgušais laikmetīgās mākslas muzeja trūkums?
Atbildes uz šiem jautājumiem tiks meklētas diskusijā, uz kuru aicināti to partiju pārstāvji, kuras saskaņā ar pēdējām sabiedriskās domas aptaujām varētu pārvarēt 5% barjeru galvaspilsētā. Diskusiju vadīs pieredzējusī žurnāliste Rita Ruduša. Dalībnieku saraksts tiks precizēts.
Interesenti ir aicināti pievienoties sarunai klātienē, lai uzdotu sev svarīgus jautājumus, pirms diskusijas tos varēs iesūtīt arī “Satori” sociālo mediju profiliem platformās “Facebook”, “Instagram”, “Threads”, “BlueSky” un “X”.
Latvijas Kultūras akadēmijas Gara māja
Miera iela 58a, Rīga
Laikmetīgās mākslas izstāde “Atkalāčojums”
Eduarda Veidenbauma muzejā “Kalāči”
25. maijs–31. oktobris
Ēriks Božis. Vizualizacija darbam "Veidenbauma brille - otra puse". 2025
No 25. maija līdz 31. oktobrim Eduarda Veidenbauma muzejs “Kalāči” norisināsies laikmetīgās mākslas izstāde “Atkalāčojums”. Šī izstāde atskatās trīsdesmit gadus senā pagātnē un veido dialogu ar 1995. gadā muzejā notikušu izstādi, muzeju, vidi un ainavu.
1995. gada maijā Eduarda Veidenbauma muzejā tika atklāta izstāde “Kalāčojums”. Tajā piedalījās un Veidenbauma darbus gleznās, instalācijās un vides objektos interpretēja plašs loks tolaik zināmu un aktīvu, un arī jaunu mākslinieku – Ieva Iltnere, Jānis Mitrēvics, Aija Zariņa, Ēriks Božis, Kristaps Ģelzis, Sandra Krastiņa, Ojārs Pētersons un citi, piedalījās arī dzejnieki un mūziķi. Kurators Ivars Runkovskis “Kalāčojumu” raksturoja, atsaucoties uz mākslu kā procesu, kas attīstās, tomēr saglabājas kā māksla, un tajā skatāmos mākslas darbus nosauca par redzamām materializētām metaforām, kas atsedzas caur “jauniem, neparasti tālu izgaismojošiem priekšstatiem par tepat esošo”. Kā būtiskus izstādes konceptuālos ietvarus viņš izcēla decentralizāciju un periferiālo dažādās nozīmēs – ģeogrāfiskā, vēsturiskā, sociālpsiholoģiskā utt., kur “visas šīs nozīmes rada zem-tekstus, īpašas nišas, kurās mākslas darbi “ieiet” kā jauni redzējumi, sajutumi.”
Muzejā joprojām glabājas liecības par šo izstādi, tāpēc pēc trīsdesmit gadiem tapusi izstāde “Atkalāčojums”, kas atgriežas pie sarunas par mākslu kā procesu, vietu, vidi un ainavu, muzeju, mentālo un gara dzīvi, un tam visam caurvijoši – Eduarda Veidenbauma radošo mantojumu. Izstādei “Atkalāčojums” muzeja teritorijā jaunus mākslas darbus veidojuši Anda Lāce, Andris Breže, Andris Eglītis, Ēriks Božis, Kristaps Ģelzis, Haralds Matulis un jauniešu grupa “E.Veidenbauma 1b.klase”, Madara Gruntmane un “Preiļu konceptuālisti”. Muzeja dzīvojamā ēkā skatāma ekspozīcija ar Miķeļa Fišera, Jāņa Mitrēvica, Ojāra Pētersona, Anitas Zabiļevskas, Aijas Zariņas, Dzintara Zilgalvja un Sarmītes Māliņas darbiem, kas tapa izstādei “Kalāčojums” 1995. gadā un kas joprojām atrodas muzejā, kā arī Jāņa Deinata fotoizstāde, kas piedāvā ieskatu par “Kalāčojuma” veidošanu un atklāšanu. Izstādes kuratore ir Ieva Astahovska.
Vasaras mēnešos muzejs piedāvās arī publiskās programmas ar izstādes mākslinieku veidotām darbnīcām. Skolu jauniešiem muzeja speciālisti sagatavojuši nodarbību, kas balstās izstādes idejās un laikmetīgās mākslas izpratnē.
Eduarda Veidenbauma muzejs “Kalāči”
Liepas pagasts, Cēsu novads
Ievas Vītolas Lindkvistas un Oles Lindkvista izstāde “Mēs abi”
Mākslas telpā “Studija” Kuldīgā
24. maijs–22. jūnijs
No 24. maija līdz 22. jūnijam mākslas telpā “Studija” būs skatāma Kuldīgā mītošu mākslinieku Ievas Vītolas Lindkvistas un Oles Lindkvista mākslas darbu izstāde “Mēs abi”, kas vienlaikus atzīmēs “Studijas” viena gada jubileju. Katru piektdienu izstādes norises laikā Ieva un Ole Lindkvisti aicinās skatītājus pievienoties masku radīšanas darbnīcās.
Ievas Vītolas Lindkvistas un Oles Lindkvista sadarbībā un kopradē balstītā izstāde “Mēs abi” kā atskaites punktu izvēlas arhetipus, jautājot, kāda ir to loma globalizācijas laikmetā, izteikti individualizētajā un fragmentārajā pasaulē? Arhetipi ir dziļi sakņoti cilvēka kolektīvajā zemapziņā, – tiem piemīt universāla valoda, vienojot dažādas kultūras un pasaules uzskatus. Arhetipi mākslā piedāvā unikālu ceļu, kā reflektēt par cilvēka iekšējo pasauli, brīvību un kolektīvo identitāti. Izstādes ietvaros tapušie darbi velta īpašu uzmanību tieši ziemeļu mitoloģijas pētniecībai, kas kopradē kalpo par rāmi, kurā spēlēties ar tēliem un izaicināt mūsdienu stereotipus. Ierasti ziemeļiem, šie mīti saistās ar dabas skarbumu un tās ietekmi uz cilvēka dzīvi. Izstāde uzdod jautājumu, kā šī mītiskā izpratne iegulst mūsdienu pasaulē?
Viens no izstādes fokusiem ir arī pats medijs – glezniecība. To šajā projektā papildina arī objekti – maskas, kuru darināšanā mākslinieki aicina iesaistīties skatītāju radošo darbnīcu ietvaros. Maskas tiek iztēlotas kā attēlu “personības”. Nozīmīgais psihoanalītiķis Karls Gustavs Jungs ir norādījis, ka viens no arhetipiem ir personība, kas simbolizē “mākslīgo” seju, ko cilvēks parāda sabiedrībai. Tā ir aizsargmehānisms, kas palīdz indivīdam pielāgoties sociālajām normām, bet pārmērīga pieķeršanās personībai var novest pie autentiskuma zuduma.
Mākslas telpa “Studija”
Kaļķu ielas kvartāls, Kuldīga
Imanta Lancmaņa personālizstāde “Imants Lancmanis. Gleznas”
Rundāles pilī
25. maijs–31. augusts
Atzīmējot Rundāles pils 289. gadadienu, muzeja pirmā stāva izstāžu telpās, kā arī otrā stāva pastāvīgajā ekspozīcijā no 25. maija līdz 31. augustam būs skatāma mākslas zinātnieka, ilggadējā Rundāles pils muzeja direktora un gleznotāja Imanta Lancmaņa personālizstāde “Imants Lancmanis. Gleznas”.
2022. gada novembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tika atklāta līdz šim apjomīgākā Imanta Lancmaņa gleznu izstāde. Pēc tam tā nepilnā apjomā apceļoja vairākas Latvijas pilsētas. Tagad izstāde, papildināta ar mākslinieka jaunākajiem darbiem un kompozīcijām, kas veido daļu no muzeja pastāvīgās ekspozīcijas, simboliski noslēgs savu ceļu Rundāles pilī.
Izstādes kuratore Ginta Gerharde-Upeniece atklāj: “Rundāles pils pirmā stāva izstāžu telpās katram Imanta Lancmaņa darbu ciklam vai grupai atvēlēta īpaša vieta. Katra telpa ir kā noslēgta pasaule, kurā gleznu mijiedarbībai ar telpu piemīt savs iekšējais dramaturģiskais risinājums. Portreti, klusās dabas un ainavas veido mazos žanriskos stāstus, savukārt cikli vijas no vēstījuma uz vēstījumu, radot vienotu, daudzslāņainu naratīvu. Lancmaņa mākslas valoda ir cieši saistīta ar konceptuālā romantisma klātbūtni – jēdziens, kuru, pārrunājot nepieciešamību definēt šo stilu, pirmoreiz piedāvāja mākslinieka sieva Ieva Lancmane.”
Izstāde sniegs ieskatu arī darbu tapšanas procesā. Būtiska loma tajā bijusi Rundāles pils muzeja kolektīvam – darbinieki piedalījās kompozīciju izveidē kā modeļi, iejūtoties atveidojamo tipāžu lomās un palīdzot veidot kopējo noskaņu. Vairākās gleznās Lancmanis gandrīz nemanāmi iegleznojis pats sevi dažādos tēlos.
Imants Lancmanis par savu mākslu saka: “Glezniecība kā mākslas veids ir iespēja ar tēlu palīdzību izprast pasauli un dzīves jēgu, atspoguļot dzīvi kā iekšējo pārdzīvojumu, kas ietver arī savas apkārtnes un laikmeta noskaņas. Tā ļauj māksliniekam satvert pēkšņi ieraudzītus tēlus, dod jaunu skatu uz cilvēka veidolu vai ainavu, ierosina pārdomas par kādu vēsturisku notikumu, tostarp vedina no jauna pieskarties Jaunās Derības cildenajiem, mūžīgajiem vēstījumiem. Māksla var būt pamudinājums, atgādinājums, brīdinājums, tā drīkst slavēt labo un nosodīt ļauno. Līdzīgi kā lugai vai filmai, gleznai jāpanāk skatītāja sajūtu kāpināšana – izbrīns, sajūsma, skumjas vai dusmas.”
Izstādē skatāmi gan mākslinieka jaunākie darbi, gan darbi no vairākām Latvijas muzeju krātuvēm – tostarp Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Bauskas pils muzeja, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja. Tāpat izstādē skatāmi darbi no Zuzānu kolekcijas, Teterevu ģimenes kolekcijas, likvidējamās AS “ABLV Bank” un VAS “Latvijas Loto” mākslas kolekcijām, kā arī no vairākām privātkolekcijām. Ekspozīcijā iekļauti arī darbi, kurus Imants Lancmanis dāvinājis Rundāles pils muzejam.
Rundāles pils
Pilsrundāle, Rundāles pagasts, Bauskas novads
Brīvdabas mākslas telpa SAVVAĻA izziņojusi 2025. gada rezidenču programmu
Pieteikšanās līdz 26. maijam
Savvaļa. Foto: Aleksejs Beļeckis
Brīvdabas mākslas telpa SAVVAĻA šogad uzsāk jau sesto sezonu, piedāvājot daudzveidīgu un starpdisciplināru rezidenču programmu, kurā dalībniekiem būs iespēja piedalīties vietējo un starptautiski atzītu mentoru vadītās darbnīcās, rezidencēs un nometnēs. Šobrīd aktuāla pieteikšanās divām rezidencēm, sezonas gaitā tiks izziņotas vēl jaunas iespējas.
Līdz 23. maijam iespējams pieteikties mākslinieces Agneses Krivades ikgadējai atjaunošanās nometnei UNDOING 02, kas norisināsies no 14. līdz 20. jūlijam. UNDOING aicina darīt neko – tā ir klusa sadraudzība un pēckritiska prakse, kas īpaši piemērota tiem, kas jūtas noguruši, izdeguši un ilgojas pēc miera un garlaicības, bet ir iestrēguši nepārtrauktā darbības ciklā. Ja tev ir vairāk nekā 18 gadu, darbojies kultūras vai mākslas jomā un nebaidies no mežonīgas dabas – šī nometne ir paredzēta tieši tev.
Savukārt līdz 26. maijam var pieteikties projektam RuralArtConnect, ko SAVVAĻA īsteno kopā ar Igaunijas rezidenču centru Maajaam. Projekts piedāvā divas praktiskās darbnīcas:
- Sablīvētas zemes (rammed earth) būvniecības nometne, kuras laikā dalībnieki apgūs seno, ilgtspējīgo būvniecības tehniku, veidojot konstrukcijas no vietējiem materiāliem.
- Keramikas apdedzināšanas bedrē nometne – divu nedēļu intensīva darbnīca, kuras laikā dalībnieki apgūs senās keramikas tehnikas, izmantojot dabiskus materiālus, kas rada unikālus, neparedzamus rakstus un zemes toņus.
Abas darbnīcas vadīs pieredzējuši mentori no Latvijas un Igaunijas.
Annas Egles skulptūra “Acis”
Rīgas Mazākajā galerijā
līdz 30. jūnijam
Līdz 30. jūnijam Rīgas Mazākajā galerijā apskatāma mākslinieces Annas Egles skulptūra “Acis”. Acis kā portāls starp ārējās pasaules krāsām un iespējām un mūsu iekšējiem impulsiem un idejām; vai arī acis kā robeža, kas (aizvērtas) ļauj palikt sevī, aktivizējot katra paša iekšējo redzi.
Anna Egle rada darbus, kas bagātina un līdzsvaro telpas gaisotni.
Rīgas Mazākā galerija
Aristida Briāna iela 9, Rīga
Dāvja Ozola personālizstāde “Laika mērījumi”
Bulduru Izstāžu namā
līdz 5. jūlijam
Dāvis Ozols. Krītoša ēna virs puķu dobes. 2025. Audekls, akrils. 60x60cm 
Līdz 5. jūlijam Bulduru Izstāžu nama skatāma Dāvja Ozola personālizstāde “Laika mērījumi”. Dāvis Ozols ir jaunākās paaudzes gleznotājs, kurš savā vizuālajā valodā meistarīgi apvienojis klasiskās tehnikas, laikmetīgās pasaules izjūtu un tēlainību. Viņa darbi atklāj smalku līdzsvaru starp figurālo un simbolisko, kur cilvēks un vide bieži kļūst par vienotu telpu klusai vērošanai. Personālizstādē “Laika mērījumi” mākslinieks rāda savus jaunākos darbus – ar akrilu un airogrāfu tapušās impresionistiskās ainavas.
Mākslinieks savus darbus rada Ikšķilē – vietā, kas kļuvusi par viņa vizuālās domāšanas fonu. Dāvja pirmajā personālizstādē “Smiltis” centrā bija ķermenis un tā klātbūtne ainavā, savukārt Bulduru Izstāžu namā redzami jau citi akcenti, tēmas kļuvušas vēl konceptuāli nosvērtākas, krāsu palete – koncentrētāka.
Dāvis Ozols glezno ar akrilu un aerogrāfu, veidojot plūstošus, gaisā izšķīdušus attēlus – līdzīgus atmiņām, kas nav miglainas, bet mazliet distancētas. Viņa vizuālā valoda ir daudzslāņaina – tajā saplūst dažādas estētikas un rokraksti, tostarp arī impresionisms, kas kalpo ne vien kā forma, bet arī kā vērojuma maniere: pamanīt to, kas mainās, pirms vēl paspējam to īsti piefiksēt.
Izstāde “Laika mērījumi” netiecas piedāvāt skatītājam kādas gatavas atbildes, bet gan drīzāk – rosināt vēlmi paraudzīties vēlreiz. Bez pārspīlējuma, bez skaidri nolasāma vēstījuma, bez dramatiskas kulminācijas. Darbos iemūžināti skati no vietas, kur mākslinieks mīt un kur iespējams rast veselu vizuālās valodas elementu gūzmu. Darbi ne tikai atkārtojas cikliski – tie arīdzan fiksē epizodes, kurās ierastais kļūst par simbolisku laika marķieri.
2023. gadā Dāvis Ozols ar darbu “Ēna” kļuva par Bulduru Izstāžu nama rīkotās konkursizstādes “Cik vērts?” laureātu.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Agņa Šēra personālizstāde “Zilā brieža meklējumos”
Liepājas muzejā
līdz 27. jūlijam
Līdz 27. jūlijam Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē skatāma Agņa Šēra personālizstāde “Zilā brieža meklējumos”, kur autors dalās ar saviem iespaidiem, emocionālajiem mirkļiem un jauniegūto pieredzi, 2023. gadā apceļojot Meksikas pamatiedzīvotāju kopienas un iepazīstot to bagātīgo kultūru.
“Šī ir cita Meksika, tas nav sombrero, nav arī mariači. Šis ir skats uz Meksiku no dažādu cilšu pamatiedzīvotāju kopienu skatupunkta, un viņu cīņu par savas kultūras mantojuma saglabāšanu,” stāsta autors.
Dzīvīgajos sajūtu foto atspoguļota vietējo indiāņu ikdiena un dzīves realitāte mūsdienu sabiedrībā, vienlaikus saglabājot saikni ar seno Acteku, Maiju un Olmeku kultūru.
Caur kameras objektīvu Agnis Šērs dokumentē pārmaiņas, kas notiek šo tautu dzīvē, piedāvājot skatītājam dziļāku izpratni par cilvēka vienotību ar dabu un visumu.
Izstādes nosaukums “Zilā brieža meklējumos” ir simboliska atsauce uz maiju kultūrā sastopamu metaforu – aicinājumu uz iekšēju ceļojumu, garīgu atmodu un patiesības meklējumiem.
Fotogrāfijās iemūžināta Agņa Šēra sastapšanās ar šo simbolisko ceļu – gan ārējā, gan iekšējā ceļojumā pa maiju zemi un sevis izzināšanā.
Izstādes kurators ir Eduards Zariņš.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Koktēlnieka Jāņa Žīmanta personālizstāde “Citi putni”
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē
Līdz 14. septembrim
Koktēlnieka Jāņa Žīmanta darbs no izstādes. Foto: Gatis Dieziņš
Līdz17. septembrim Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē skatāma koktēlnieka Jāņa Žīmanta personālizstāde “Citi putni”. Tajā apskatāmi 172 viņa darbi. Izstādē eksponēti gan muzeja krājumā esošie tēlniecības darbi, gan skulptūras no vairākām privātkolekcijām, tostarp paša mākslinieka īpašumā esošie mākslas darbi.
Muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Santa Dobele par izstādes ideju stāsta: “Jānis Žīmants ir viens no nedaudzajiem māksliniekiem, kurš mūsdienās strādā ar koku un aizvadītajos divos gados mums ir izdevies papildināt muzeja krājumu ar 17 viņa sīkplastikas darbiem un 3 etnogrāfiskajiem darbarīkiem, kuri papildināti ar viņa darinātajiem skulpturāli veidotajiem koka kātiem. Viņa darbi veiksmīgi papildina muzeja Mūsdienu tautas lietišķās mākslas darinājumu kolekciju un ļauj mums muzejā fiksēt tradīciju un prasmju pārmantojamību koktēlniecības jomā. Turklāt, Jānis Žīmants ir rucavnieks un Papes Ķoņu ciemā atrodas viena no mūsu muzeja lauku ekspozīcijām “Vītolnieki”.”
Izstādes mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk atklāt Jāņa Žīmanta daudzpusīgo darbību koktēlniecībā. Lielā klāstā eksponēti koka sīkplastikas darbi, kas visspilgtāk raksturo Jāņa Žīmanta tēlniecību. Tāpat apskatāmi vairāki lielformāta darbi un kā atsevišķa vienība jeb darbu cikls izdalāmi 24 skulpturāli veidotie kāti dažādiem etnogrāfiskiem darbarīkiem. Izstāde aptvert visus nozīmīgākos Jāņa Žīmanta darbu tematiskos lokus: cilvēka, galvenokārt sievietes, tēlus, dzīvnieku atveidus un mitoloģiskos motīvus, tomēr nošķirt šīs tematiskās grupas nereti ir visai sarežģīti vai pat neiespējami. To spilgti rāda, piemēram, sievietes tēls ar putna galvas atveidu matos, kas vairākkārt dažādās variācijās atkārtojas Jāņa Žīmanta darbos. Tāpat ruņģīša tēls – baltu mitoloģijā labais mājas gars, labības sargātājs – Jāņa Žīmanta darbos bieži sastopams kaķa veidolā.
Jāņa Žīmanta darbu daudznozīmību rāda arī tajos iekļautie tēli, kas atklājas kā silueti starp skulpturāli veidotajām figūrām un īpaši spilgti redzami priekšmetu mestajās ēnās.
Tāpat Jānis Žīmants nereti izmantojis atsauces un parafrāzes uz mākslas, literatūras un filozofijas vēsturē zināmiem darbiem un simboliem. Viens no spilgtākajiem ir Jāņa Žīmanta skulptūra “Sieviete ar sermuliņu”, kur redzamas atsauces uz renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči gleznu ar līdzīgu nosaukumu un atveidoto motīvu. Jānis Žīmants veidojis arī parafrāzi “Sermuliņš ar sievieti”.
Lai arī Jānim Žīmantam nav speciālas mākslinieciskās izglītības, ar kokamatniecību sācis nodarboties jau bērnībā, ko apguvis no sava vectēva. Koktēlniecībai kā pamata darbam pievērsies tikai kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām.
Izstādes ”Citi putni” kuratore ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma glabātāja Elīna Guščika.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzejs
Brīvdabas iela 21, Rīga
Vides mākslas projekts “Filosofija pilsētā” saņēmis
prestižo “ADC Awards” apbalvojumu
“Swedbank” projekts “Filosofija pilsētā”, ko veidojusi dizaina studija “H2E” sadarbībā ar ainavu darbnīcu “Alps” un Latvijā pazīstamiem filosofiem, saņēmis bronzas kubu prestižajā radošo industriju konkursā “ADC Awards”.
“ADC Awards” ir pasaulē senākā balva, kas godina izcilību radošajās industrijās. Konkursu rīko organizācija “The One Club for Creativity” un šogad tas notika jau 104. reizi. 14. maijā apbalvošanas ceremonijā Ņujorkā kļuva zināms, ka projekts “Filosofija pilsētā” izcīnījis bronzas godalgu arhitektūras, interjera un vides dizaina kategorijā.
2024. gada 14. novembrī atklāto projektu “Filosofija pilsētā” veido piecas skulptūras, ko radījuši “H2E” dizaineri Ingūna Elere, Holgers Elers un Mārtiņš Vītols. Skulptūras daudzveidīgi interpretē vienu un to pašu pamatformu – apli, vēstot par pārvērtībām, kas nodrošina pagātnes ideju aktualitāti šodienā. Skulptūrās ietvertos vēstījumus šķetina audiostāsti, ko ierunājuši Latvijā pazīstami filosofi Ella Buceniece, Gints Grūbe, Igors Gubenko, Eva Johansone, Paula Lūcija Lejiņa, Māra Rubene, Igors Šuvajevs un Arno Titovs, kā arī vēsturnieks Rūdolfs Reinis Vītoliņš. Skulptūras un stāsti manifestē pārlaicīgas idejas un vērtības – gudrību, drosmi, mērenību, taisnīgumu un atbildību, kuras, pateicoties “Swedbank” dāvinājumam, ir iemājojušas piecās Rīgas apkaimēs – Āgenskalnā, Zaķusalā, Pļavniekos, Čiekurkalnā un Sarkandaugavā.
Projekta “Filosofija pilsētā” bronzas godalga nav pirmais “ADC Awards” apbalvojums, ko saņēmuši “H2E” dizaineri, – pērn konkursa žūrijas atzinību (Merit Honor) ieguva viņu veidotā Valmieras muzeja ekspozīcija “de Woldemer”.
Vides mākslas projekts “Filosofija pilsētā”
Mālpils baznīcai atgriezta pirms 40 gadiem nozagtā
Oto Skulmes glezna “Kristus ērkšķu vainagā”
Oto Skulme. "Kristus ērkšķu vainagā"
17. maijā Mālpils baznīcā svinīgi atklāja atjaunoto altārgleznu “Kristus ērkšķu vainagā”, kuras autors ir izcilais latviešu mākslinieks un profesors Oto Skulme. Glezna no baznīcas tika nozagta pagājušā gadsimta 80. gados un nu ir atgriezusies baznīcā.
Glezna tapusi 1927. gadā un Mālpils baznīcā iesvētīta 1930. gada 7. septembrī. Oto Skulme darbu baznīcai uzdāvinājis, un to iesvētījis tā laika draudzes mācītājs Arvīds Reinsons. Tā kā mācītājs bieži ciemojies O. Skulmes sievastēva mājās “Ģērķēnos”, kur biežs viesis bijis arī pats mākslinieks, Oto Skulmes meita – gleznotāja Džemma Skulme – paudusi, ka altārgleznas idejas autors varētu būt tieši Arvīds Reinsons. Savukārt gleznas modelis bijis režisors un aktieris, Dailes teātra dibinātājs Eduards Smiļģis, kurš arī mēdzis uzturēties “Ģērķēnu” mājās.
Glezna Mālpils baznīcā atradusies gan neatkarīgās Latvijas laikā, gan pārcietusi tur Otro pasaules karu. Lielākos postījumus baznīca piedzīvoja padomju gados, kad daudzi dievnami tika slēgti vai tika piemēroti kolhoza saimnieciskajām vajadzībām. Laikā no 1965. gada līdz 1990. gadam Mālpils draudzes priekšnieks bija Jānis Grollis, pie kura glabājās baznīcas atslēgas.
Ar Jāņa Groļļa stāstu par nozagto gleznu dalās viņa mazdēls Raimonds Grollis, kurš šo notikumu atceras no savas bērnības: “Astoņdesmitajos gados pie vectēva ieradās pieklājīga izskata vīri, it kā no Reliģisko lietu pārvaldes, palūdza baznīcas atslēgas un pierunāja astoņdesmitgadīgo vīru viņiem uz baznīcu līdzi neiet. Atslēgas solīja atnest paši. Tā viņi arī izdarīja, laipni pateicās un aizbrauca. Vēlāk, aiziedams uz baznīcu, vectēvs ieraudzīja, ka gleznas vairs nav – tā bija izgriezta no rāmja un aizvesta. Viņš ļoti pārdzīvoja, ka krāpniekiem bija izdevies viņu apmānīt.”
Par gleznas likteni nekas nebija zināms līdz pat 2003. gadam, kad kāds cilvēks piedāvāja Džemmai Skulmei gleznu atpirkt, apgalvojot, ka to nejauši atradis sarullētu savas mājas skapī Jēkabpilī. Māksliniece piedāvājumam piekrita. Gleznai bija nepieciešama nopietna restaurācija, kuru veica Jāzeps Viļļa.
“Darba garīgā vērtība ir iespaidīga. Citas šāda veida altārgleznas Latvijā nav,” mākslas darbu raksturojusi Džemma Skulme, kā lasāms Līgas Blauas grāmatā “Džemma Skulme. Nospiedumi”.
Mālpils baznīca
