Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Lekcija “Modernitāte dejā un deja modernitātē. Latvijas deju un ritmikas skolas
20. gs. 20.–30. gados”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
9. aprīlī / plkst. 17.30
Beatrises Vīgneres skolas audzēkņi kustību kompozīcijā ar Senās Ēģiptes motīviem. 1928. Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija. Foto: Ādolfs Zvirbulis, Rīga
9. aprīlī plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā notiks Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājas, horeogrāfijas mākslas vēstures un baletmeistara mākslas pedagoģes Valdas Vidzemnieces lekcija “Modernitāte dejā un deja modernitātē. Latvijas deju un ritmikas skolas 20. gs. 20.–30. gados”, kurā varēs plašāk uzzināt par plastiskās dejas rašanās pirmsākumiem un tās tālāko attīstību Latvijā starpkaru periodā.
20. gadsimta sākumā pirmie dejas modernisti iesāka inovācijas, kas ietekmēja modernās dejas ģenēzes procesu un dejas mākslas virzību nākamajās desmitgadēs. Mākslinieki apzināti atteicās no tradīcijām un eksperimentēja, lai savos darbos aktualizētu modernās dzīves pieredzi jeb modernitāti. Modernitāte dejā nozīmē jaunas dejas filozofijas, estētikas, teorijas, inovatīvu dejas formu un dejas tehnikas principu meklējumus, bet, skatot deju plašākā modernitātes kontekstā, parādās cieša saikne ar pārmaiņām sabiedrības dzīvē kopumā.
20. un 30. gados Latvijā viena pēc otras tika dibinātas jaunas deju skolas un studijas, kas popularizēja plastiskās un ritmoplastiskās dejas, Emīla Žaka-Dalkroza (Émile Jaques-Dalcroze, 1865–1950) ritmikas metodi, kā arī citas modernās kustību prakses. Piemēram, Annas Ašmanes (1888–1967) mūzikas un ritmikas skola, Beatrises Vīgneres (1903–1990) fiziskās un estētiskās audzināšanas skola, Annas Kerē (1904–1989) plastisko deju skola un vēl citas mācību iestādes. Aktīva skolu darbība kļuva iespējama tāpēc, ka Latvijā bija būtiski mainījusies attieksme pret ķermeni un fiziskajām nodarbībām kopumā, kas veicināja dejas mākslas popularitāti un audzēkņu piesaisti deju skolām.
Lekcija dos ieskatu tajā, kā tieši izpaudās modernitāte dejā un deja modernitātē Latvijas deju un ritmikas skolu darbībā 1920.–1930. gados.
Vietu skaits ierobežots. Interesentiem lūgums pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288 800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a – 26, Rīga (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs)
Skicēšanas meistarklase: “Skaistuma mītrade”
Pasākumu ciklā “Mītrade” ietvaros
Muzeju krātuvē
10. aprīlī
Foto: Aleksandra Zēberga
Ar pavasara sezonu Muzeju krātuvē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijā “Skulptūru mežs” atgriezies bezmaksas pasākumu cikls “Mītrade”, kas norisinās no 20. marta līdz 18. maijam.
Meistarklasēs un darbnīcās tiks apspēlēts radīšanas mīts, no senā, jau labi zināmā vai aizmirstā, uzburot un sacerot jaunu mītu par mūsdienu realitāti. Katram apmeklētājam būs iespēja veidot tūlītējus vai paliekošus mākslas darbus dramaturģijā, fotogrāfijā, horeogrāfijā, vizuālajā un performances mākslā, kas veicinās radošu un kritisku pieredzes un ideju apmaiņu dažādās kultūras un mākslas nozarēs. Meistarklašu uzdevumus palīdzēs īstenot savu jomu eksperti, piedāvājot kopīgi pētīt aizraujošu kultūrvēsturi laikmetīgā valodā. Labāk noskaņoties procesam rosinās vairāk nekā 100 Senās Grieķijas, Senās Romas un renesanses skulptūru kopijas, bistes un sīkplastikas darbi, kas apskatāmi LNMM pastāvīgajā ekspozīcijā “Skulptūru mežs”.
10. aprīlī plkst. 17.00 cikla ietvaros notiks “Skicēšanas meistarklase: Skaistuma mītrade”, ko vadīs mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas katedras docents Reinis Liepa. Pieteikšanās šeit.
Muzeju krātuve / pastāvīgā ekspozīcija “Skulptūru mežs”
Pulka iela 8, Rīga
Jāņa Deinata personālizstāde “Masas”
Māksla XO galerijā
11. aprīlis–11. maijs
Jānis Deinats. 15.08.2021. 13.49 (fragments) 2024. UV druka uz alumīnija kompozīta, 160x120 cm 
No 11. aprīļa līdz 11. maijam Māksla XO galerijā būs skatāma Jāņa Deinata personālizstāde “Masas”.
“Ieraudzīt apkārt vizuālas masas ne vienmēr ir viegli. Cilvēks var iziet tām cauri vai paiet tām garām, pat nepamanot tās. No cik tad sākas apzīmējums “masa”? No 3 vai 30 cilvēkiem vienuviet? No 500 vai 720 lapām kāda koka zarā? Vai “masa” var būt viens granīta piemineklis pilsētas centrā? No 3 vai 4 avenēm uz kūkas gabala? Cik lielam jābūt mākonim, lai par to teiktu “tā gan ir masa”,” raksta Ivars Runkovskis.
Personālizstādē “Masas” eksponētas 10 jaunākās lielformāta fotogrāfijas – fragmenti no foto sērijas “Masas”, kurās Jānis Deinats pēta vizuālo masu tipoloģiju, kuru veido vispārīgā, idealizētā modeļa (masas) un atsevišķā indivīda vai kompozīcijas detaļas savstarpēji daudznozīmīgās attiecības, brīžam groteski saasinātā skatījumā. Tas ļauj ieraudzīt gan masu skaistumu, gan traģiskumu. Ikdienā masu informācijas līdzekļi vēsta gan par masu pasākumiem, masu apziņu, masu psihozi, masu skatiem, masu sacelšanos, masu produkciju, masu attiecībām, kultūru masām. Tomēr masas satura svarīgākā vienība ir indivīds, kas pats to nenojaušot, ir masas dalībnieks. Neinscenētās ainas veido urbānās pasaules ikdienas un dabas kompozīciju kopumu, kam piemīt Jāņa Deinata fotomākslai raksturīgā poētiskā estētika un noslēpumainība. Izstādītajos darbos kustība figurē kā nozīmīgs kompozīcijas elements, kas intensificē notikumu daudzos slāņus un tēlu savstarpējās attiecības. Subjekta un dabas elementu kopums veido dabisku kompozīciju, kur katrs elements ir līdzvērtīgs dalībnieks fiksētajā ainā.
Jaunajos darbos var atpazīt Jāņa Deinata mākslai raksturīgo vielisko kolorīta klātbūtni, kad fotogrāfijā redzam glezniecībai raksturīgus efektus un krāsu suģestiju.
Izstādes kuratore ir Diāna Barčevska.
Māksla XO galerija
Elizabetes iela 14, Rīga
Tekstilmākslas izstāde “Saknes”
Kultūras centrā “Grata JJ”
11. aprīlis–18. maijs
No 11. aprīļa līdz 18. maijam Kultūras centrā “Grata JJ” būs skatāma tekstilmākslas izstāde “Saknes”, kurā piedalās 13 dažādās šķiedras mākslas jomās strādājoši Tekstilmākslas asociācijas mākslinieki – Jānis Bankovičs, Kristīne Celmiņa, Andra Dīriņa, Sandra Dzilna, Dace Grīnberga, Līva Kaprāle, Mārīte Leimane, Ruta Linīte, Tatjana Nežberte, Kristīne Otersone, Kristīne Sīle, Ingrīda Sūna, Ērika Zutere. Izstādē tiks parādīti gan klasiski gobelēna tehnikā austi darbi, gan austi tekstildarbi no netradicionāliem materiāliem, dažādi filca mākslas darbi – filca vēlums un filca griezums, gleznojumi uz zīda, gan neparastas autortehnikas.
Kultūras centrs “Grata JJ”
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Signes Vanadziņas izstāde “Nekur nav tik labi kā mājās”
Papīrmākslas un mākslinieku oriģinālgrāmatu izstāde “Atvērums”
Birutas Jansones gleznu izstāde “Mana Marokas dienasgrāmata”
Cēsu Izstāžu namā
12. aprīlis–12. maijs
Mākslas dienu ietvaros no 12. aprīļa līdz 12. maijam Cēsu Izstāžu namā skatāmas trīs izstādes Signes Vanadziņas izstāde “Nekur nav tik labi kā mājās”, Papīrmākslas un mākslinieku oriģinālgrāmatu izstāde “Atvērums” un Birutas Jansones gleznu izstāde “Mana Marokas dienasgrāmata”.
Signes Vanadziņas izstādē “Nekur nav tik labi kā mājās” sagaida tikšanās ar nobriedušas personības, gleznotājas vairāku gadu garumā radītajām gleznām, ļaujot ieskatīties mākslinieces attīstības dažādajos posmos. Māksliniece pārliecināti iet savu ceļu mākslā un jaunveidotie abstraktie darbi ļoti sasaistās savā starpā ar senāk gleznotām kompozīcijām, kas ir piepildītas ar emocijām un noskaņām. Izstāde būs kārtējais apliecinājums Signes Vanadziņas neparastajam koloristes talantam.
Papīrmākslas un mākslinieku oriģinālgrāmatu (artist book) izstādē “Atvērums” apvienojušies vairāki mākslinieki, kas daudzpusīgi demonstrē papīra izmantošanas iespējas un mākslas valodā stāsta par cilvēkam svarīgo. Ekspozīciju veido mākslinieku oriģinālgrāmatas (artist book), tās papildinātas ar gaismas objektiem (light art) un stājmākslu. Darbi tapuši izmantojot dažādas papīrmasas, dabas materiālus, šķiedras, un apgūstot grāmatsiešanas iemaņas Dzērbenes Radošās mājas Memberi projekta DABA RADA meistarklašu ietvaros. Izstādē piedalīsies: Ērika Māldere, Ērika Zutere, Ilizane Grīnberga, Sandra Dzilna, Ilona Valaine-Blekte, Zinaīda Ceske, Ilze Dilāne, Ilze Rudzīte, Evija Freidenfelde, Kristīne Japiņa, Līga Strapcāne, Dace Runča, Aija Freimane, Tatjana Nežberte, Iveta Pērkone un Aigars Lenkevičs.
Birutas Jansones gleznu izstāde “Mana Marokas dienasgrāmata” nav par tūrisma iespaidiem un nav arī ceļojuma piezīmes. Tā nav par priekšstatiem un Marokas eksotiku. Tas ir stāsts par 87 dienu garu dzīvošanu Tamraght ciemā, starp kalniem un okeānu, par divu mākslinieku ikdienu ar gleznošanu, pastaigām un brīnīšanos.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Kaspara Zariņa izstāde “Laika sajūta”
Vidzemes koncertzālē “Cēsis”
13. aprīlis–30.jūnijs
Kaspars Zariņš. Prieka gēns Nr.16. I-II. 2024. Audekls, eļļa
No 13.aprīļa līdz 30. jūnijam Vidzemes koncertzālē “Cēsis” būs skatāma Kaspara Zariņa izstāde “Laika sajūta”. Mākslinieka talanta cienītājiem, kam gleznotājs vairāk asociējas ar ilgi kopto alter ego varoni “Pedantu”, šī būs iepazīšanās ar citu viņa radošās šķautnes aspektu – abstraktajām kompozīcijām, kas paralēli figurālajai glezniecībai šobrīd saista mākslinieku. Izstādi ievada šī brīža paradoksālo noskaņu iedvesmota glezna “Laika sajūta ar skeletiem” (1924). Prieks par dabas atmodu mūsu apziņā mijas ar kara agresijas ziņu ēnām, tomēr aizvien pastāv cerība, mīlestība un radošā gara spēks.
2017. gadā vērienīgajā kopizstādē ar Viju Zariņu “Paralēli” Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” Kaspars Zariņš pārsteidza ar lielformāta darbiem – ekspresīviem slīpējumiem uz ar akrila krāsām klāta saplākšņa. Šie darbi tapa mākslinieka ģimenei ļoti grūtā periodā pēc meitas Martas aiziešanas mūžībā, kad sevī bija jāatrod spēks pārvarēt sāpes. Radošie eksperimenti uz saplākšņa vēlāk iedvesmo arī glezniecību uz audekla – top darbi sērijā “Prieka gēns”, kas turpinās arī 2024. gadā un apskatāmi izstādē. Te mākslinieks ļaujas dažādu niansētu krāsu kombināciju meklējumiem, pārsteidzot sevi pašu ar krāsu salikumu paradoksiem un plūstošu formveidi.
“Glezniecība ir kā neizsīkstoša aka. Vairāk gleznojot attīstās prasmes un redze. Šīs zināšanas nav rutīna, nezināt nozīmē sevi apdalīt, bet zināšanās vajag arī iet soli tālāk, turpināt meklēt un atklāt ko citu, varbūt tikai sev. Glezniecības tīrība, es to meklēju, arī šaubos, jo šaubas ir normāli. Vēlos saglabāt savu iekšējo būtību, savu kodu.
Skatoties uz debesīm vai ūdens virsmu, arī gleznainu sienu, mēs to varam apbrīnot, bet tā jau ir tā īstā abstrakcija. Abstrakciju gleznot ir daudz grūtāk, jo tu nevari paslēpties aiz realitātes, jāmāk pārliecināt, pierādīt, kā arī otas triepiens vai traips ir vērtīgs un daudznozīmīgs. Svarīga ir mūsu iekšējās pasaules harmonija. Abstrakcija ir tā, kā mīlēt otru cilvēku bez nosacījumiem,” stāsta Kaspars Zariņš, atlasot darbus šai izstādei.
Izstādes kuratore ir Inese Baranovska.
Vidzemes koncertzāle “Cēsis”
Rauna iela 12, Cēsis
Jaņa Rozentāla Mākslas skolas mākslinieku Alises Gailes un Rasmusa Marka izstāde
“Es lūgtu, lai tu par mani rūpējies”
LU Zinātnes mājā
līdz 3. maijam
Līdz 3. maijam LU Zinātnes mājas 2. stāvā skatāma Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņu Alises Gailes un Rasmusa Marka izstāde “Es lūgtu, lai tu par mani rūpējies/I Would Ask You to Take Care of Me”.
Abus māksliniekus iedvesmojusi daba. Stāsts ir par attiecībām, par vientulību un vienotību, par saskarsmes trauslumu un ilgām. Ir tapusi gleznu kolekcija, kur sižeta līnijai var izsekot kā stāstam, kā dienasgrāmatai vai dziesmai. Stāsts veidojas asociatīvi individuāls un katru reizi citāds, jo izstādē var ienirt, pazust, ieaugt kā meža biezoknī vai sirreālā sapnī. Ir tikpat vienkārši, cik sarežģīti, jo tēli ir nolasāmi vairākslāņu dimensijās un izjūtu līmeņos.
“Sērija kalpo kā mākslinieku duo izpēte par atrašanos vienatnē, rodot vizuālu pievilcību netradicionālajā un aizmirstajā/vientuļajā. Caurvijot zibspuldzes un absurdu situāciju estētiku, izstāde pievēršas abu mākslinieku savstarpējai romantiskajai tuvībai, kas tiek izspēlēta darbu niansētajā saskaņā/spējā harmoniski eksistēt vienā telpā,” stāsta Alise un Rasmus
LU Zinātnes māja
Jelgavas iela 3, Rīga
Aleksandra Vinogradova personālizstāde “Project 360°”
Maxim Boxer Gallery
līdz 5. maijam
Līdz 5.maijam Maxim Boxer Gallery skatāma slavenā mākslinieka Aleksandra Vinogradova personālizstāde “Project 360°”. Izstādes gleznās un neliela izmēra skulptūrās materializēta, caur Google Maps digitāli piedzīvotā Rīga. Mākslinieka portretētā pasaules realitāte ir neatkarīga no subjekta pozīcijas, izpratnes un uztveres.
“Mehāniskā 360 grādu realitātes fiksācija ir mūsdienīgs pasaules piedzīvošanas veids. Šajā dīvainajā pasaulē mēs staigājam, neizejot no mājas. Šajā projektā mani interesē pasaules bezpersoniskā fiksācija un mākslinieka novietošana digitālās telpas centrā. Arī darbos attēlotie varoņi ir bezpersoniski, neatpazīstami, viņu sejas ir izdzēstas,” par izstāde konceptu stāsta Vinogradovs.
Izstāde Rīgā ir daļa no autora globālā projekta, kas aptver visu pasauli. Mākslinieks izvirza Google Maps kā jaunu pop-arhetipu, kas piedāvā pārvietošanās vieglumu, ideālu paralēlo telpu, kam nepiemīt realitātes šķēršļi un grūtības. Šajā pasaulē, kaut kur dziļi digitālajā telpā, kas aptver, apraksta un reģistrē visu pasauli, mīt cilvēciskas jūtas. Šī digitālā telpa, kas pilna ar cilvēciskām emocijām un empātiju, kļūst par mākslinieka izpētes un iedvesmas lauku.
Izstādes gleznās atainota Rīga. Izvēlētās ainas aizgūtas no Google Maps, kur kadru pamatā ir vien tīri funkcionāla vajadzība fiksēt pilsētas ielas, taču Vinogradovs piešķir šim digitālajam ceļojumam daudzslāņainību un cilvēcību. Gleznas autors papildina ar skulptūrām, cilvēciskiem tēliem bez sejām. Tajās jaušams motīvs par mūsu visu klātbūtni paralēlajā, digitālajā pasaulē, tāpat kā par mums laupīto cilvēcisko īstenumu un identitāti.
Aleksandrs Vinogradovs (1963, Maskava) savas karjeras sākumā, 1994. gadā uzsāka sadarbību ar mākslinieku Vladimiru Dubosarski. Abu starpā noformējās intensīva un produktīva koprade, kas ilga 21 gadu (1994-2015). Pēdējās divās desmitgadēs abu mākslinieku darbos parādījās postpadomju sabiedrības kolektīvā neapziņa. Viņi iemantoja “the artists of a generation” titulu. Kopš 2015. gada Aleksandrs Vinogradovs strādā kā neatkarīgs mākslinieks.
Maxim Boxer Gallery
Lāčplēša iela 48, Rīga
Elzas Lapiņa un Uģa Albiņa izstāde “Izvēle”
MABOCA galerijā Visuma Centrs 2
līdz 10. maijam
Publicitātes attēla autors: Aksels Bruks
Līdz 10. maijam MABOCA galerijā Visuma Centrs 2 Madonā skatāma Elzas Lapiņa un Uģa Albiņa izstāde “Izvēle”. Autori par izstādi stāsta: “Mēs aicinām jūs skatīt saturu, lai personalizētu tikšanos, pielāgotu un novērtētu vizuālos materiālus un nodrošinātu pieredzi.
Apmeklējot izstādi jūs izvēlaties pieņemt visas nepieciešamās darbības, kas atspoguļo indivīdu spēju īstenot savu gribu.”
MABOCA galerija Visuma Centrs 2
Poruka iela 4, Madona
Mareka Gurecka izstāde “Nospiedumi”
Siguldas Jaunajā pilī
līdz 19. maijam
Foto: Edgars Semanis
Līdz 19. maijam Siguldas Jaunās pils apmeklētājiem atvērta mākslinieka Mareka Gurecka izstāde “Nospiedumi”. Izstāde reizē ir arī mākslinieka jubilejas svinības. “Tie ir manas dzīves “50 Nospiedumi”, kas atspoguļojas gleznu izstādē! Parādot manu dvēseles spoguli, kurā redzamas gan pagātnes atmiņas, gan nākotnes cerības,” tā saka mākslinieks Mareks Gureckis.
Izstāde “Nospiedumi” sniedz dziļāku ieskatu gan mākslinieciskajā procesā, gan cilvēciskajās attiecībās, izmantojot gleznas kā spoguli, kurā redzami dažādi dzīves posmi.
Šahs ir spēle, kas prasa gan stratēģisko domāšanu, gan radošumu, tādēļ to var saistīt ar māksliniecisko procesu. Spēles laikā katrs gājiens var tikt uzskatīts par mākslas darbu, kas maina spēles stāstu un attīsta tās dinamiku. Tāpat kā mākslinieciskajā procesā, šaha spēlē katram gājienam ir sava nozīme un ietekme uz kopējo rezultātu, atklājot spēlētāja un mākslinieka radošo redzējumu. Tādējādi, izmantojot šaha spēles kontekstu, mēs varam izprast mākslas darbu dinamiku un tās spēku kā radošu un stratēģisku izpausmi. Spēle atklājas arī mūzikā. Klavieres glezniecībā simbolizē mūzikas un vizuālās mākslas savienojumu, radot unikālu un daudzveidīgu pieredzi. Klavieres kļūst par iedvesmas avotu, lai izteiktu mūzikas skaņas, ritmus krāsās un faktūrās. Līnijās rodas dinamiski un izteiksmīgi attēli, veidojot gleznas kopējo harmoniju. Klaviergleznas atklāj mūzikas ietekmi uz Mareka vizuālo izpratni.
Lai arī Mareka Gurecka kā gleznotāja galvenais izteiksmes līdzeklis ir krāsa, kompozīcijas nav tīras abstrakcijas. Darbu galvenie motīvi – klavieres, grieķu amforas, kuras vainago zobrati, šaha figūras un laukumiņi viegli ievietojami pie semiotiskiem smagsvariem. Dzīve, protams, ir kā šaha lauciņš ar bandiniekiem un karaļpāri, virpuļojam stratēģiskās spēlītēs, tomēr ne par to ir Mareka gleznas. Pārsteidzošā filigrānā virtuozitāte, ar kādu tiek uzburta gleznas plakne, atsauc atmiņā reiz izzināto Aristoteļa katarsi, ko mākslinieks piedzīvo radīšanas brīdī. Motīvi tikai piedalās šajā glezniecības spēlē, ar savu ritmu un dekorativitāti atdodot vietu krāsai.
Siguldas Jaunā pils
Pils iela 16, Sigulda
Ērikas Kumerovas personālizstāde “Aiz trejdeviņiem mežiem”
Mežaparka Lielās estrādes Izstāžu zālē
līdz 23. maijam
Līdz 23. maijam Mežaparka Lielās estrādes Izstāžu zālē apskatāma mākslinieces Ērikas Kumerovas personālizstāde “Aiz trejdeviņiem mežiem”. Izstādē māksliniece aicina doties ceļojumā, apmeklējot katra paša pieredzes, iztēles, nojausmu un atmiņu laukus.
Māksliniece par izstādi stāsta: “Aiz trejdeviņiem mežiem ir kāds dzidrs, zils ezers, kura krastā stāv balts krēsls. Ja apsēžas uz šī krēsla un ieelpo ezera niedru smaržu, paveras skats uz koku audzi ar košu magoņu lauku. Brienot cauri birstošajām, maigajām magonēm, var iekāpt ziemā un nonākt pie kādas mājas, kurā pašlaik koši zilā gaismā notiek performance. Ja dosies tālāk pa gurkstošo taku, priekšā būs apsnidzis purvs un ledus, pa kuru, kārtīgi ieskrienoties, var aizslidināties līdz pat saulrietam sakarsušā, tvanīgā priežu mežā. Ja vakarā turpināsi ceļu viens, iespējams, satiksi oranžo zirgu, kas naktīs mēdz dziedāt. Jūs kopā varētu sagaidīt rīta gaismu un piedzīvot meža garu nolaižamies pār jums. Turpinot ceļu, iejāsi kādā dīvainā pilsētā ar baltu sauli virs tās. Tur būs kāds nams ar plaši atvērtām durvīm. Staigājot pa māju, pamanīsi meiteni, kas makšķerē ezera krastā, un nonāksi līdz rietumu puses istabai ar melnu sienu un lielu logu, kurā, spēcīgiem saules stariem laužoties cauri sila stumbriem un zaru mudžekļiem, dziest diena. Istabā tikko pamodusies sieviete melniem, izspūrušiem matiem lūgs, lai Tu palīdzi atrast viņas pazudušo melno vāzi, kurā ielikt pavasara ziedu pušķi. To meklējot, cauri gaiteņiem un vairākām telpām nonāksi mājas ziemeļu pusē. Ja atvērsi logu, šaura taciņa vedīs iekšā apsarmojušā bērzu birztalā, kurai beidzoties nokļūsi trejdeviņos mežos. Aiz trejdeviņiem mežiem Tu varēsi turpināt savu ceļu pie sevis paša.”
Mākslinieces radītajās gleznās reālās pasaules mirkļi pārtapuši fantastiskā, attālā atspulgu pasaulē. Rotaļājoties ar gaismu un plašo krāstoņu diapazonu, gleznās atspoguļota bagātīga sajūtu gamma un iekodētas cilvēku emocijas. Savā glezniecības valodā Ērika Kumerova turpina attīstīt nosacīti abstraktu virzienu.
Mežaparka Lielā estrāde
Ostas prospekts 11, Rīga
Keramikas mākslai veltīta izstāde “Neitrālā zona”
LMA mākslas telpā “Pilot”
līdz 25. maijam
Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” līdz 25. maijam Keramikas katedras simtgades ietvaros skatāma izstāde “Neitrālā zona”.
Izstādē apskatāmi gan jau pieredzi guvušu, profesionālu keramiķu un katedras pasniedzēju, gan topošo mākslinieku keramikas darbi. Kopumā izstādē piedalās 19 autori (Ainārs Rimicāns, Anita Ance Bruņeniece, Anna Rubene-Zīdere, Beāte Ločmele, Beatrise Grudule, Dainis Lesiņš, Dainis Pundurs, Diāna Drozdecka, Elīza Jaunzeme, Jevgeņija Loginova, Katrīna Ķepule, Keita Melle, Kunti Horsta, Līga Bufale-Vētra, Līga Skariņa, Marta Krista Jirgensone, Marta Prēdele, Pavla Tokare, Sanita Čevere), kas līdz šim ir lielākais mākslas telpā vienlaikus izstādīto mākslinieku skaits.
Izstāde “Neitrālā zona” Vecrīgas sirdī veido iedomātu lidostas tranzītzonu, tādā veidā apspēlējot gan galerijas nosaukumu, gan piešķirot mākslinieku darbiem jaunu nozīmju potenciālu. Keramikas medija diagnostika uz neitrālās – lidostas vai galerijas – telpas fona kļūst par savu laiku un vietu raksturojošu karti, bet katrs no darbiem par individuālu ceļazīmi vai lidojuma biļeti tās piekļuvei. Tiecoties uztaustīt robežas starp mākslu un amatniecību, tradīciju un jauno, mākslinieka vīziju un tehnoloģiju, izstāde atklāj keramiku kā aktīvas mijiedarbes jeb tranzīta zonu, tikpat taktilu, cik iedomātu. “Kad lidmašīna paceļas arvien augstāk un lido arvien ātrāk, tās kā objekta jēga mainās – varētu pat sacīt mainās uz pretējo. [..] Mūsu priekšstats par lidojumu pamazām zaudē nozīmi kā ātrums cauri telpai, veidojas jauna nozīme, kas balstīta uz laiku kā acumirkli.” (R. Smitsons, “Gatavojot vietu lidostai”, 1967)
Izstādes publiskās programmas ietvaros paredzēta publiskā diskusija – dialogs starp keramiķēm Ingūnu Skuju un Melisu Breidenu (Skuja Braden) un katedras studentiem par medija aktualitāti Latvijas un starptautiskās mākslas ainā.
Izstādes kuratores ir Elza Elīza Ilješāne un Elīza Brice.
LMA eksperimentālā mākslas telpa “Pilot”
Riharda Vāgnera iela 3, Vecrīga
Fotogrāfes Ēvas Krēslas izstāde “Ar un par putniem”
Jaunmoku pilī
līdz 31. maijam
Līdz 31. maijam Jaunmoku pils Torņu zālē skatāma ornitoloģes un putnu fotogrāfes Ēvas Krēslas radītā foto izstāde “Ar un par putniem”. Personālizstādes darbi ir emocionāli piesātināti, ar neierastu fotogrāfa skatu tverti putnu dzīves foto mirkļi, kuri ļauj izjust īpašu gandarījumu par spēju ne tikai redzēt, bet arī ieraudzīt.
Foto izstādē apskatāmi dažādi Latvijas putni, katrai izstādes fotogrāfijai ir īpaši piemeklēts Imanta Ziedoņa citāts un pievienots QR kods, caur kuru var uzzināt sīkāku informāciju par katru attēlā redzamo putnu.
Ēvas Krēslas interese par fotografēšanas pamatiem un ornitoloģiju aizsākusies 2016. gadā. Izstādes kurators ir fotomākslinieks Valters Poļakovs.
Intas Glodas personālizstāde “Pavasara burvība”
RCB Imantas filiālbibliotēkā
līdz 3. jūnijam
RCB Imantas filiālbibliotēkā līdz 3. jūnijam apskatāma mākslinieces Intas Glodas personālizstāde “Pavasara burvība”. Izstāde ir aicinājums ielūkoties dabā, tvert mirkļa skaistumu, iedvesmoties, sajust saules staru dziedinošo siltumu.
Izstādē apkopotos mākslas darbus raksturo augu motīvu bagātība un košas, dzīvespriecīgas krāsas, gleznu saturs ir daļai reālistisks, daļai pasakains. Ekspozīcijā iekļautas gan plenērā gleznotas ainas, gan atmiņu iedvesmotas ainavas, kompozīcijas un arī fantāziju mirkļi.
Darbi ir izpildīti eļļas un akrila tehnikās, izmēģinot dažādus tehniskos paņēmienus un izdomājot jaunus risinājumus katras idejas atainojumam, līdz ar to darbos skatāma koloristiska un stilistiska daudzveidība. Izstādē iekļautās gleznas tikušas radītas laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam.
RCB Imantas filiālbibliotēka
Slokas iela 161 k-1, Rīga
Tekstilmākslas grupas izstāde “Pašportrets”
mākslas telpā “Vieta Nr. 6” Siguldā
līdz 22. jūnijam
Līdz 22. jūnijam Siguldas Pils kvartālā mākslinieces Kristīnes Kliginas izveidotā mākslas telpā “Vieta Nr. 6” skatāma tekstilmākslas izstāde “Pašportrets”, kur var aplūkot 30 profesionālu Latvijas tekstilmākslinieku un Latvijas Mākslas Akadēmijas Tekstilmākslas studentu darbus.
Vienojošais motīvs – pašportrets ir tēma, kurā iespējama pilnīga brīvība tajās apzinātās un neapzinātās robežās, ko autors pats sev veido. Nereti mākslinieki savus pašportretus ir atveidojuši nevis vadoties pēc ārējās līdzības, bet fokusējoties uz savu individuālo iekšējo pasauli, intīmiem pārdzīvojumiem. Redzami arī identitātes meklējumi un atspulgi tieši saistībā ar savu kā tekstilmākslinieka identitāti, kā arī žanra hameleoniskā potenciāla pētījumi, kas parāda paštēla konstrukcijas procesa neierobežotās iespējas rotaļāties, maskēties un pārtapt, izceļot esošo vai radot ideālu.
Izstāde “Pašportrets” krāšņi atspoguļo šķiedras mākslas tehniku daudzveidību, iekļaujot gan tradicionālo aušanas tehniku, filcēšanu, izšuvumu, kolāžas, eksperimentālas un dažādas autoru individuālas tehnikas.
Izstādē piedalās Kristīne Andersone, Inta Amoliņa, Monta Beca, Ruta Bogustova, Ilze Brenn, Madara Briede, Andra Dīriņa, Ilze Grīnberga, Jekaterina Gromova, Anastasija Hodarenoka, Līva Kaprāle, Kristīne Kligina, Andra Kurzemniece, Skaidrīte Leimane, Ruta Linīte, Velga Lukaža, Ance Markovska, Maija Purgaile, Jana Purmale, Kristīne Rublovska, Ingrīda Rutka, Ingrīda Sūna, Agnese Tukāne, Antra Saliņa, Zane Šumeiko, Ilona Valaine - Blekte, Elīna Veilande - Apine, Baiba Zalcmane, Ērika Zutere.
Mākslas telpa “Vieta Nr. 6”
Pils iela 16B, Sigulda
Iznācis filosofijas žurnāla “Tvērums” septītais numurs – “Ķermenis”
Ilustrācija: Anna Jansone
Par septītā žurnāla “Tvērums” numura tēmu izvēlēts ķermenis, kas rietumu filosofijā tik ilgi ticis atstāts prāta ēnā, neizpētīts un nosodīts. Prāta darbība un domāšana filosofijas vēsturē bieži skatīta kā pretēja afektiem, ķermeniskiem “šķēršļiem” un juteklībai vēl plašākā nozīmē. Ideju vēsture bieži ir ķermeņa nicināšanas vēsture. Tomēr jau kopš Aristoteļa ir skaidrs, ka ķermenis ir būtiska un nepieciešama garīgās esamības daļa, ķermenis ir kas vairāk par dvēseli nesošu gaļu. Tā iespaids vēl tikai sāk atklāties mūsdienu cilvēkam, kas palēnām atgūst savu miesu un asinis un sāk apzināties labu un ļaunu, ko ķermenis ienes mūsu dzīvē.
Žurnālā apkopoti gan vēsturiskas ievirzes ievadoši raksti ķermeņa problemātikā, kas tiešā veidā padziļinās sabiedrības izpratni par ķermeni un tā vēsturisko veidošanos dažādu filosofisku un politisku strāvojumu ietekmē, gan arī raksti, kas pievērsīsies atsevišķu, sabiedrībā aktuālu jautājumu izvērtēšanai, bagātinot bieži vien sofistiskās diskusijas ar argumentatīvu un bezpartejisku refleksiju.
Jaunajā žurnālā var lasīt Bernadetas Ripas, Ivana Viala, Ivara Šteinberga, Sintijas Siliņas, Daces Juragas, Jāņa Jankevica un Annes Saukas esejas un divus pieredzes stāstus no Adelīnas Kalniņas un Jāņa Platača, kurus ir komentējusi Agra Lieģe-Doležko, kā arī filosofa Žana Bodrijāra esejas “AIDS: virulence vai profilakse?” un Austrālijā dzīvojošās latviešu izcelsmes feminisma filosofes Astrīdas Neimanis esejas “Hidrofeminisms” tulkojumus. Žurnālā būs redzamas ilustrācijas, kuras veidojusi māksliniece Anete Grīnberga. Eiritmijas ilustrācijas autore Anna Jansone. Žurnāla maketu veidoja māksliniece Adelīna Kalniņa.
“Ķermeni” var pasūtīt biedrības mājaslapā vai iegādāties “Jāņa Rozes” grāmatnīcās.
