Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Voldemārs Gūtmanis. Apslēptais talants”
Liepājas muzejā
15. janvāris–23. februāris
Foto no Andra Ivanova personīgā arhīva
No 15. janvāra līdz 23. februārim Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē būs skatāma līdz šim nepelnīti piemirstā mākslinieka Voldemāra Gūtmaņa (1922–1983) darbu izstāde, kas sniedz ieskatu mākslinieka daiļradē.
Liepājnieks Voldemārs Gūtmanis, kurš visu mūžu dzīvoja un strādāja Liepājā, ir atstājis nozīmīgu, bet līdz šim nenovērtētu māksliniecisko mantojumu. Neraugoties uz to, ka mākslinieka daiļrade viņa dzīves laikā plašākai auditorijai bijusi maz zināma, viņa darbi piesaistījuši privāto kolekcionāru uzmanību un joprojām ir viņa ģimenes, īpaši dēla Alda Gūtmaņa, lolojums.
Izstādē skatāmi Voldemāra Gūtmaņa zīmējumi, grafikas un akvareļi no kolekcionāra Andra Ivanova kolekcijas.
Savas dzīves laikā Voldemārs Gūtmanis sev raksturīgā rokrakstā meistarīgi atainojis vietējās dabas skaistumu, kā arī zīmējis plenēra darbus dažādās Latvijas vietās. Mākslinieks veidojis arī portretus, pašportretus un ekslibri grāmatām, neskaitāmas afišas, plakātus un izrāžu programmiņas.
Darba gaitas aizvadītas kā dekoratoram-noformētājam Liepājas Mākslas un daiļamatniecības vidusskolā, kā māksliniekam kinoteātros “Daile” un “Uzvara”, kā leļļu ansambļa dekoratoram, aktierim un mūziķim Valsts Liepājas teātrī, kā laborantam Valsts Liepājas pedagoģiskajā institūtā, kā māksliniekam-noformētājam Baltijas dzelzceļa 7. ceļu distancē un rūpnīcā “Sarkanais metalurgs”. Strādājot rūpnīcā “Sarkanais metalurgs”, Voldemārs Gūtmanis veidojis formas padomju laikos aizliegtajiem, bet populārajiem, mūsdienās par kolekcionāru dārgumiem uzskatāmiem krāsainā metāla lējumiem – “Latvijas Brīvvalsts ģerbonis”, “Liepājas ģerbonis”, “Neptūns” u. c.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāde “Mirklis. Krāsa. Spogulis. Autohromu kolekcija”
Latvijas Mākslas akadēmijas ēkā
no 17. janvāra
Foto: Eduards Gaiķis. Klusā daba. Autohroms. 1910.-1920. gadi.
Līdz ar 2025. gada sākumu veiksmīgi pabeigta Latvijas Fotogrāfijas muzeja pārvākšanās uz Latvijas Mākslas akadēmijas ēku Kronvalda bulvārī 4. Svinot šo notikumu, muzeja publiskajā telpā no 17. janvāra būs apskatāma izstāde “Mirklis. Krāsa. Spogulis. Autohromu kolekcija”, pirmo reizi muzeja vēsturē piedāvājot apskatei šo unikālo 20. gadsimta sākuma kolekciju.
Neilgi pēc 1907. gada, kad autohromu – pirmo komerciāli veiksmīgo krāsu procesu - patentēja brāļi Limjēri, krāsainās fotogrāfijas uz stikla platēm sāka veidot arī latviešu fotogrāfi. Trauslās dabas dēļ līdz mūsdienām saglabājies salīdzinoši mazs autohromu skaits. Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā ir otra lielākā autohromu kolekcija Latvijā - pārsvarā Eduarda Gaiķa (1881–1961) klusās dabas, ainavas un portreti. Izpētes procesā apzināti arī citos muzejos un privātkolekcijās saglabātie autohromi, izstādē sniedzot priekšstatu par pieejamo priekšmetu daudzumu Latvijā.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Ilzes Martinsones lekcija “Art Deco. Latvija un pēdējais lielais laikmeta stils”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
17. janvārī / plkst. 18.00
17. janvārī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (1. stāva vestibilā) izstādē “Ludolfs Liberts (1895–1959). Art Deco hipnotiskais spožums” norisināsies mākslas zinātnieces Ilzes Martinsones lekcija, kas atklās Art Deco stila dinamiku un estētiku Latvijā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs.
20. gadsimta 20. un 30. gados Art Deco stilistika aptvēra dažādas sabiedrības jomas. Šajā laikā nozīmīga attīstība notika tehnikas un aviācijas sfērā, kas paplašināja ceļošanas iespējas un pasaules iepazīšanu, savukārt sabiedrisko domu ietekmēja kreisais avangards un sieviešu emancipācija. Radās jauni modernās mākslas virzieni un plašsaziņas līdzekļi, pilnveidojās grafiskais dizains. Būtisks dzīvesstila un modes noteicējs bija teātris un kino.
Ludolfs Liberts ir viens no spilgtākajiem Art Deco pārstāvjiem Latvijas mākslā. Viņa niansētie un dekoratīvie darbi kļuva par nozīmīgu Latvijas Nacionālās operas identitātes daļu, būtiski ietekmējot teātra estētiku un skatuves mākslā ieviešot nebijušu izsmalcinātību un maģisku noskaņu.
Izstāde “Ludolfs Liberts (1895–1959). Art Deco hipnotiskais spožums” ir pirmā tik apjomīgā mākslinieka darbu retrospekcija, kurā apmeklētāji var iepazīt viņu kā scenogrāfu, kostīmu mākslinieku un gleznotāju.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Aicina pieteikties Jauno Kritiķu meistardarbnīcai
Pieteikšanās līdz 17. janvārim
Rīgas Starptautiskā īsfilmu festivāla 2ANNAS Industrijas dienu programmas 2ANNAS FORUMS ietvaros jau otro gadu notiks Jauno Kritiķu Meistardarbnīca. Tās ietvaros no 6. līdz 10. aprīlim, trīs dalībniekiem no Baltijas valstīm būs iespēja piedalīties intensīvā četru dienu meistardarbnīcā, ko vadīs kinokritiķis un festivālu programmētājs, īsfilmu koordinators Mihīls Filiparts (Michiel Philippaerts).
Mentora Mihila Filiparta vadībā trīs jaunie kritķi no katras Baltijas valsts apgūs filmu kritikas teoriju, praktizēsies īsfilmu analizēšanā un vērtēs 2ANNAS Baltijas konkursa filmas. Ar mentora atbalstu dalībnieki izvēlēsies arī vienu kritiķu balvas ieguvēju.
Mihils Filiparts kopš 2019. gada ir bijis programmētājs un īsfilmu koordinators Gentes Filmu festivālā (Film Fest Gent), pēc divu gadu darba kā programmas asistentam. Viņš ir kūrējis un organizējis vairākus vietējos filmu festivālus Gentē un bijis žūrijas loceklis Nīderlandes un Beļģijas “Visser-Neerlandia” balvai par scenāriju 2018., 2019. un 2021. gadā. Viņš raksta tādiem izdevumiem kā Kortfilm.be un Talking Shorts.
Mihils koordinēja un kurēja “2x25” jubilejas programmu par godu Gentes Filmu festivāla 50. gadadienai , kurā piedalījās 25 slaveni filmu komponisti, piemēram, Hovards Šors, Eiko Išbaši un Gustavo Santaolalla, ar 25 režisoriem, tostarp Terensu Deivisu, Radu Džūdu un Ildiku Enjedi. 2021. gadā viņš kļuva par Flandrijas Audiovizuālā fonda (VAF) īsfilmu komitejas locekli un ir darbojies vairākās žūrijās visās Beniluksa valstīs.
Dalībniekiem tiek segtas ēdināšanas (un naktsmītnes, ja nepieciešams) izmaksas meistardarbnīcas laikā, kā arī tiek nodrošināta festivāla akreditācija, kas dod iespēju redzēt visas festivāla programmas, kā arī ieeju festivāla industrijas aktivitātēs un pasākumos.
Meistardarbnīcai var pieteikties visi interesenti vecumā no 18 līdz 35 gadiem, kas dzimuši vai dzīvo Igaunijā, Lietuvā vai Latvijā. Vienu dalībnieku no katras Baltijas valsts izvēlēsies 2ANNAS komanda. Pretendentiem jābūt labām angļu valodas zināšanām (gan mutvārdu, gan rakstu) un jāsedz ceļa izdevumi uz un no darbnīcas. Tiks novērtēta iepriekšēja pieredze ar īsfilmām un / vai kino.
Pieteikšanās termiņš ir 17. janvāris 23:59.
Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS
Ilzes Jaunbergas personālizstāde
“O, Fortūna! Jeb cits stūra nams”
Mākslas galerija MuseumLV
17. janvāris–1. marts
No 17. janvāra līdz 1. martam Mākslas galerijā Museum LV būs skatāma gleznotājas Ilzes Jaunbergas personālizstāde “O, Fortūna! Jeb cits stūra nams”.
Jau kopš 2000. gadu sākuma Jaunbergas figurālās kompozīcijas risinātas ciešā sasaistē ar itāļu glezniecības tradīcijām. Viens no mākslinieces visatpazīstamākajiem tēliem ir Venēcijas karnevāls un maskarāde – to iedzīvināt nevis no attāluma, bet ciešā tuvumā Jaunbergai ļāvušas saites ar Itālijas un tieši Venēcijas mākslas pasauli. Ilgus gadus mākslinieces mentors bija Enzo Rossi-Ròiss, venēciešu dzejnieks, publicists un kurators; kopīgā sadarbība nodrošināja ne tikai mākslinieces darbu tapšanu un izstādīšanu Itālijā, bet arī itāļu valodas apguvi. Tomēr karnevāliskajam sirreālismam Jaunbergas izpildījumā ir visai maz saistības ar klišejisko dolce vita dzīvesziņu, kas mūsdienās vēl arvien tiek saistīta ar visu itālisko.
Visa cilvēka dzīve ir laimes spēle, nemitīgas veiksmes rotaļas. Izpratne par Fortūnas untumiem rodas tikai tad, kad viņas rats sāk cilvēku strauji nest lejā. Tad konstatējam ka mums vai kādam citam “nepalaimējas”, turpretī, ja rats sāk nest mūs augšup, mēs aizmirstam par Fortūnu un panākumus piedēvējam tikai sev.
Jaunbergas jaundarbi, apvienoti ar retrospektīvu ieskatu mākslinieces jau zināmajā daiļradē, sola jaunu pavērsiena punktu maskarādē – venēciešu palaco vietā šoreiz uzmanība vērsta uz māju tepat Rīgas centrā, kurā, Fortūnas mainīgās rokas vadītai, sagadījies dzīvot pašai māksliniecei.
Izstāde stāsta par to, kā īsā laikā kāda Rīgas nama un tā iedzīvotāju dzīves, kas bezrūpīgi dzīvoja Stabu ielas citā stūra namā, pārvērtās par elli, atsedzot realitāti, ka viņiem nav palaimējies ar pāris kaimiņiem, kuri gadiem veidojuši namā savas kriminālās darbības, un nav palaimējies arī ar dažādām pašvaldības iestāžu amatpersonām, kas aiz pieklājības maskas izliekas neredzam vai nesaprotam situācijas, kuras tieši vai netieši ir radījusi viņu (bez)darbība. Pati māksliniece drāmas apsēsto māju nodēvējusi par “neizdevušās valsts mikromodeli, kurā ilgstoša nevēlēšanās iesaistīties nama pārvaldīšanas lietās iedzīvotājus pakāpeniski novedusi krāpnieku varā”. Uzņemoties ambīciju salīdzināt divus Stabu ielas stūra namus, māksliniece pievērš uzmanību nelietības banālajai nezūdamībai pat šūnas līmenī – kad lielā cīņa par demokrātiju, izrādās, ir izcīnāma ikdienas solī nevis kādā pēdējā lielajā karā starp Gaismas un Tumsas spēkiem.
Mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Īrijas Modernās mākslas muzeja izstāžu kuratora Šona Kisāna
lekcija “Kopīgie pavedieni: Māksla un savstarpējo pagātņu audekls nāciju veidošanā”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
17. janvārī / plkst. 11.00
17. janvārī plkst. 11.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Konferenču zālē notiks Īrijas Modernās mākslas muzeja izstāžu kuratora Šona Kisāna priekšlasījums “Kopīgie pavedieni: Māksla un savstarpējo pagātņu audekls nāciju veidošanā”.
Īrijas vēstniecības Latvijā organizētā lekcija sniegs ieskatu Īrijas Modernās mākslas muzeja (Irish Museum of Modern Art; IMMA) vērienīgajā pētījumā “Pašnoteikšanās: Globāla perspektīva”. Pētniecības procesa kulminācija bija izstāde ar tādu pašu nosaukumu, kura no 2023. gada 28. oktobra līdz 2024. gada 21. aprīlim norisinājās Dublinā, Īrijas Modernās mākslas muzeja Austrumu spārna un Dārza galerijās. Ekspozīcija ietvēra arī darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma.
Starptautiskais projekts reflektēja par mākslas un mākslinieku lomu saistībā ar neatkarīgu valstu tapšanu un nacionālo identitāti. Kuratoru uzmanības centrā atradās jaunās nacionālās valstis, kas izveidojās impēriju sabrukuma un ģeopolitisko pārmaiņu laikmetā pēc Pirmā pasaules kara. Līdzīga problemātika bijusi aptverta divās LNMM izstādēs Rīgā – “No de facto līdz de iure” (2008) un 1. pasaules kara simtgadei veltītajā izstādē “1914” (2014, Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros). Abu projektu koncepcijas un publicētie izdevumi kļuva par pamatu sadarbībai ar IMMA, atlasot eksponātus jaunajai izstādei.
No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja uz Dublinu tika aizvesta 14 darbu kolekcija: Rīgas mākslinieku grupas modernistu Aleksandras Beļcovas, Ģederta Eliasa, Jēkaba Kazaka, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Leo Svempa gleznas, Jūlija Madernieka nacionālā ornamenta stilizācijas un Anša Cīruļa zīmētās ziedojumu markas par labu latviešu strēlnieku pulkiem, kas dažādās ekspozīcijas tematiskajās sadaļās piebalsoja kuratoru radītajam vēstījumam. Savukārt starptautiskajā laikabiedru izlasē Latviju reprezentēja māksliniece, Purvīša balvas laureāte (2019) Ieva Epnere ar multimediālo darbu “Zaļā skola” (2017).
Lekcijā “Kopīgie pavedieni: Māksla un savstarpējo pagātņu audekls nāciju veidošanā” (“Common Threads: Art and the Fabric of Shared Histories in Nation-Building”) izstādes vadošais kurators Šons Kisāns (Seán Kissane) dalīsies ar pētniecības gaitā atklātiem faktiem un citiem aizraujošiem stāstiem, kā arī demonstrēs ekspozīcijas mākslas darbu fotoattēlus. Apmeklētāji tiks iepazīstināti ar vērienīgā projekta idejas izcelsmi, pētījuma jautājumiem un sadarbības procesiem, īpaši uzsverot dinamisko saikni starp oficiālajiem un neoficiālajiem kultūras naratīviem.
Šī lekcija būs vērtīga ikvienam, kas interesējas par mākslas, vēstures un kultūras mijiedarbību un to, kā šīs jomas veido nāciju identitāti un politisko neatkarību. Pēc Šona Kisāna izklāsta sekos Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja asociētās izstāžu kuratores Sanitas Dukas un LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātājas Astrīdas Rogules stāstījumi par Latvijas vēstures, mākslas un mākslinieku nozīmi projektā, tostarp latviešu mākslinieces Ievas Epneres ieguldījumu. Noslēgumā ikviens būs aicināts piedalīties atvērtā diskusijā, kuru moderēs Astrīda Rogule.
Lekcija notiks angļu valodā. Dalība pasākumā ir bez maksas.
Vietu skaits ierobežots (70 sēdvietas).
Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, aizpildot anketu.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Arnolda Andersona personālizstāde “Adrenalīns”
Galerijā ASNI
18. janvāris–15. februāris
Foto: Ansis Starks
No 18. janvāra līdz 15. februārim galerijā ASNI būs skatāma jaunā, daudzsološā mākslinieka Arnolda Andersona personālizstāde “Adrenalīns”. Jaunradītā gleznu sērijā Andersons preparē savas atmiņas par bērnību 1990. gadu Rīgā.
Preču un pakalpojumu trūkuma dēļ padomju okupācijas laikā Baltijas valstīs uzplauka melnā tirgus tradīcijas, kas lika pamatu sarežģītiem noziedzības tīkliem vēlākos gados. Rekets (tā sauktais “jumts”), korupcija, mafijas kari, bandītisms, kur pat niecīgs konflikts varēja beigties ar ieroču un sprāgstvielu izmantošanu – tā bija deviņdesmito gadu realitāte. Arnoldu Andersonu šajā pasaulē ieveda tēvs, kuram tolaik piederēja ārzemju valūtas maiņas punkts Rīgas Centrāltirgū. No bērna skatpunkta tā bija vienlīdz draudīga un aizraujoša vide, pilna ar izteiksmīgiem personāžiem, kas piekopa reglamentētu dreskodu.
Savā jaunākajā gleznu sērijā Andersons ir jūtīgi fiksējis tā laika kriminālo aprindu “glamūra” reālijas – viņa darbu centrā ir bumeri, puškas, naļiks, kožaki un nakolkas. Bērnības “varoņi”, kas iespiedušies eidētiskās atmiņas slāņos, rosina savērpt ap tiem fantastiskus stāstus. Lai gan mākslinieka kontakts ar tēvu ir zudis, uzaugšana pagrīdes operāciju virpulī atstājusi netiešu iespaidu uz Andersona glezniecības rokrakstu. Izstāde “Adrenalīns” būs līdz šim ievērojamākā Arnolda Andersona personālekspozīcija Rīgā. Izvairoties no politizācijas, mākslinieks reflektē par šo reģionā “leģendāro” desmitgadi caur seksualizētu skatījumu, kurā vienlaikus sastopas skaistais, neglītais, patīkamais un riebīgais.
Asociācijas ar deviņdesmito gadu vidi un kultūras slāņojumiem galerijas telpā uzburs arī smaržu mākslinieces Alīnas Grīnpaukas aromāti. Sadarbībā ar Arnoldu Andersonu, Grīnpauka speciāli izstādei ir radījusi trīs aromātus kompozīcijas par uzaugšanu un pieaugšanu postsociālistiskajā Baltijā. Instalatīvi izstādītie aromāti katram apmeklētājam ļaus sajust, atminēties (vai fantazēt) un atgriezties laikā, kuru dominēja pilnīgi cita domāšanas / darīšanas sistēma. Alīnas Grīnpaukas veidotie aromāti izstādē tiek reprezentēti kā īpaša, taču ļoti svarīga laikmetīgās mākslas niša.
Galerija ASNI
Kr. Valdemāra iela 17A, Rīga
Insaideru Mākslas Festivāls
427 galerijā
līdz 19. janvārim
Līdz 19. janvārim galerijas 427 telpās turpinās Insaideru Mākslas Festivāls. “Festivāls apkopo māksliniekus, kuriem varētu piedēvēt “outsider art” vai drīzāk pat “art brut” apzīmējumus – mākslinieki, kuri darbojas ārpus vispārēji atzītās mākslas scēnas robežām, darbojoties medijos, kuros tie nav guvuši “profesionālu” tehnisku izglītību. Piemēram, Renārs Zvirgzdiņš, pagājušo gad cīnoties ar smagu slimību, nolēma ķerties pie filca darbu veidošanas, lai arī iepriekš studējis mediju mākslu Liepājā, bet Aidu Šmits varētu dēvēt par dzīves mākslinieci, kura savu ikdienu pārvērš par kaleidoskopiskiem, ņirbošiem video Tik Tok un Instagram. Latvian Gamers Union, kas apvieno ļoti dažādu profesiju “geimerus”, piedāvās filmas “Matrix” scenārija latviskā tulkojuma raidlugu, kas tiks strīmota 427 telpās. Festivālu noslēgs Polijā dzīvojošā amerikāņu kuratora Post Brothers lekcija par profesionālo protestētāju un starpgalaktisko TV zvaigzni Frank Chu,” stāsta Festivāla iniciators Kaspars Groševs.
14. janvāris / 19:00-21:00
LGU piedāvā: “Matrica” dzīvuzveduma strīms, 1. cēliens
15. janvāris / 19:00-21:00
LGU piedāvā: “Matrica” dzīvuzveduma strīms, 2. cēliens
16. janvāris / 18:00-21:00
Aidas Šmits radošais vakars
17. janvāris / 12:00-21:00
Kārļa Biķernieka izstāde “Noslēpums”
18. janvāris / 18:00-23:00
Dream Management: Celestial Exchange
19. janvāris / 18:00-23:00
Post Brothers: Cosmic Syndication – Frank Chu and the 12 Galaxies
Galerija 427
Stabu iela 70, Rīga
Izstāde “Produktu dizains”
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā
līdz 24. janvārim
Foto: Kārlis Volkovskis
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā (skolas jaunbūves izstāžu zālē) līdz 24. janvārim skatāma Izglītības programmas “Produktu dizains” audzēkņu mācību uzdevumu izstādi, kas sniedz ieskatu topošo dizaineru mācību radošajā procesā. Izstādē ir apskatāmi arī pedagoga Kristiana Brektes audzēkņu darbi.
Izstādē ir apskatāmi koka izstrādājumu dizaina, metāla izstrādājumu dizaina, keramikas izstrādājumu dizaina un tekstila izstrādājuma dizaina apakšnozaru (no 1. līdz 3. kursam) audzēkņu darbi, kas tapuši mācību procesa laikā pieredzējušo skolotāju Vinetas Trumpenieces, Kristīnes Vizbules, Gunas Pogas, Lauras Dzērves, Toma Vītola, Gunta Jekstes, Valtera Palapa, Andra Garokalna un Edija Ābeles uzraudzībā.
“Izstādē ir apskatāms galarezultāts dažādiem pedagogu uzdotajiem uzdevumiem, kurus audzēkņi ir spējuši pārvērst plašā un daudzveidīgā dizaina darbu izstādē. Turklāt šī ir pirmā reize, kad tik plašai auditorijai ir iespēja apskatīt un novērtēt darbus, kas tapuši aizvadītā mācību pusgada laikā,” stāsta Izglītības programmas “Produktu dizains” vadītājs Edijs Ābelis.
Darbi veidoti tādos mācību priekšmetos, kā “Materiālu un tehnoloģiju izmantošana dizaina produkt izstrādē”, “Dizaina procesi”, “Dizaina produktu izstrāde”, “Dizaina produktu skicēšana”, “Vizuālās identitātes izstrāde produktu dizainā”, “3D digitālā modelēšana”, “2D digitālā modelēšana” un “Kompozīcija”.
Izglītības programma “Produkta dizains” ir jauna modulārā izglītības programma, kurā izgatavo funkcionālus dizaina produktus, apgūst ilgtspējīgu domāšanu, dizaina procesā apzina lietotāja vajadzības, veic analogu un konteksta izpēti.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Alejas iela 18, Liepāja
Jāņa Ziņģīša gleznu izstāde “Rūdīšanās”
galerijā “Jēkabs”
līdz 25. janvārim
Līdz 25. janvārim mākslas galerijā “Jēkabs” aplūkojama Jāņa Ziņģīša gleznu izstāde “Rūdīšanās”, kur eksponētas gan mākslinieka jaunākās gleznas, gan iepriekšējo gadu veikums.
Jānis Ziņģītis gleznošanu salīdzina ar rūdīšanos: “Esmu sapratis, ka iekāpt aukstā ūdenī nemaz nav tik grūti. Vajag tikai uz īsu brīdi pārstāt domāt par to, kas būs, un vienkārši darīt to, kas jādara. Pēc izkāpšanas no ūdens jūtos tā, it kā manu ķermeni klātu bruņas. Ar gleznošanu ir līdzīgi. Es daudz nedomāju, ko es gleznoju un kāpēc. Es vienkārši gleznoju, un mana vienīgā izvēle ir gleznot vai negleznot nemaz.”
Jāņa Ziņģīša gleznu sižetu pamatā ir novērojumi, kas pārtop reālistiskās dabas ainavās un marīnās. Mierpilnā, bet ņirbošā noskaņa rodas niansēs – kā gaisma atspīd ūdens ķermeņos, jūras piekrastes akmentiņos, piesnigušos meža zaros, vēja iešūpinātā koka lapotnē vai upes niedru audz. Ainavas lūkojot, gandrīz var sajust vieglu, siltu vasaras vēju, meža vai ziemas salto, tīro smaržu; sadzirdēt viļņu bangošanos jūrā, sniega gurkstēšanu zem pēdām.
Galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, Rīga
Kates Putniņas izstāde “Glutēna elle”
DOM galerijā
līdz 31. janvārim
Līdz 31. janvārim DOM galerijā skatāma Kates Putniņas izstāde “Glutēna elle”.
Maizes klaips latviešu folklorā ir dzīvības, mājas un labklājības simbols, taču šajā ekspozīcijā tas tiek attēlots kā apmāns. Maize pārtapusi par vilinošu kārdinājumu, kas slēpj dziļākas emocionālas problēmas, ieņemot latviešu folklorā sastopamo tēlu – čūskas, pūķa un velna – veidolus.
No “Glutēna elles” ugunīm izlīdušās ķecerīgā maiznieka radības izspēlē šarādi starp impulsivitāti un pašdisciplīnu. Šo attiecību pretnostatījuma vērošana pa galerijas restotajiem logiem vedina apšaubīt mūsu pašu aizliegumus un ierobežojumus. Vai tiešām čūsku iespējams samalt miltos, vai arī mēs kļūstam par savu tieksmju gūstekņiem?
Kate Putniņa (1985) beigusi Rīgas Celtniecības koledžas restaurācijas nodaļas koka specialitāti. Pašlaik studē Mākslas akadēmijas tekstila apakšnozares bakalaura programmā. Māksliniece pievērš uzmanību ikdienišķiem, personīgiem pārdzīvojumiem, bieži izmantojot trīsdimensionālus objektus, tajos savienojot tekstilu ar citiem materiāliem.
Izstāde ir daļa no cikla “AILES”, un tā skatāma tikai no ārpuses, caur galerijas logiem.
DOM galerija
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Izglītojošā pasākumu programma
izstādē “Gleizds, šķēres, papīrīt’s”
Medicīnas vēstures muzejā
janvārī
Medicīnas vēstures muzejs janvārī izstādes “Gleizds, šķēres, papīrīt’s” ietvaros piedāvā pasākumu programmu, kuras fokusā ir Jāņa Gleizda foto mantojums, saikne ar medicīnu, kā arī mediķa tēls latviešu kino.
18. janvārī plkst. 15.00
Saruna ar vizuālās kultūras pētnieci Liānu Iveti Žildi “Jāņa Gleizda fotomāksla caur 21. gs. prizmu”.
Sarunas fokusā būs saskarsmes punkti starp Gleizda ikdienas fotolaboranta darbu un radošo dzīvi kā godalgām bagātam meistaram plaukstošajā Rīgas fotoklubā. Abas vides vienoja sarežģīti tehniskie eksperimenti un zināma aizraušanās ar mākslīgo skaistumu. Gleizds un viņa fotokluba kolēģi bija celmlauži, kuru veidotie akti nodrošināja Latvijas fotomākslas atpazīstamību PSRS līmenī laikā, kad seksualitātes, baudas un ķermeniskuma attēlojumi bija izslēgti no publiskās vides. Tomēr mūsdienās tie kļuvuši par sava veida "neērto mantojumu", kas demonstrē jau novecojušus priekšstatus par dzimtes lomām, nostādot aktīvo "meistaru" pretim pasīvajai "mūzai". Ko šie attēli stāsta par laiku, kad tie tapuši un kā tos interpretēt šodien?
25. janvārī plkst. 15.00
Performance “Fokusējamies uz mīlestību!”. Seksologa Jāņa Zālīša lekcijas rekonstrukcija ar Jāņa Gleizda diapozitīvu demonstrāciju
1981. gadā 99 000 eksemplāros izdoto seksologa Jāņa Zālīša apcerējumu “Mīlestības vārdā” ar Jāņa Gleizda ilustrācijām lasītāji izpirka īsā laika, taču grāmatas otrais izdevums pēc Komunistiskās partijas līderu pavēles tika iznīcināts, atzīstot tās saturu par pornogrāfisku.
Par spīti dzimumdzīves un seksuālās veselības jautājumu zinātniskajam izklāstam, Zālītis kopā ar fotogrāfu radīja grāmatā bezgala poētisku mīlestības tēlu. Zālīti toreiz izsvītroja no publicēšanai atļauto autoru saraksta, bet viņš turpināja uzstāties ar lekcijām, un viņa popularitāte tikai pieauga.
Performance būs mēģinājums kopā ar mākslinieku Tomu Auniņu izprast Zālīša idejas par radošo un seksuālo spēju saistību cilvēkā, atskaņojot lekciju “Par ģimenes dzīves erotizāciju” un demonstrējot Gleizda krāsainos diapozitīvus. Performancē vērosim, kā iedarbojas Jāņa Zālīša metodes un kā tās uztver mūsdienu skatītāji.
Dramaturģe Nellija Visocka, kurators Vladimirs Svetlovs, producente Jevgeņija Šermeņeva.
! Performances laikā tiks veikts videoieraksts. Piedaloties tajā, skatītājs piekrīt ierakstam un tā publicēšanai.
30. janvārī plkst. 17.30
Kinolekcija “Mediķa tēls latviešu kino”, piedalās: kino vēsturniece Kristīne Matīsa, režisore Alise Zariņa, kino kritiķe Dace Čaure
Sadarbībā ar tiešsaistes žurnālu “Kino Raksti” norisināsies kinolekcija un saruna par mediķa tēlu padomju un mūsdienu latviešu spēlfilmās. Padomju zinātnes sasniegumu propagandā plaši tika izmantots ģēnija tēls – ārsti tika atveidoti kā cēli, neievainojami un mirstīgajiem pāri-stāvoši. Tas atklājas arī Jāņa Gleizda fotogrāfijās, kas ataino baltos uzsvārčos tērptos mediķus (parasti – vīriešus) lūkojamies pāri anonīmiem pacientiem.
Kinolekcijā skaidros, vai šādas pašas pazīmes atbilst arī mūsdienu latviešu kino veidotajiem mediķu tēliem un kādas atšķirības pastāv starp ārstu un medmāsu atveidojumu.
Stāstījumu papildinās fragmenti no filmām “Diena bez vakara” (1961), “Ezera sonāte” (1976), “Carmen Horrendum” (1989), “Noktirne” (1966), “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), “Šīs bīstamās balkona durvis” (1976), “Mātes piens” (2023), “Nospiedumi” (2025) un citām.
Jāatgādina, ka izstāde “Gleizds, šķēres, papīrīt’s” skatāma līdz 30. martam.
Medicīnas vēstures muzejs
Ukrainas neatkarības iela 1, Rīga
Grupas izstāde “No Art No LIfe”
Galerijā “Bastejs”
līdz 1. februārim
Līdz 1. februārim galerija “Bastejs” skatāma galerijas aicināto mākslinieku darbu izstāde, kurā piedalās Sigita Daugule, Ivars &Helēna Heinrihsoni, Sergejs Djomins, Antra Augustinoviča, Ieva Maurīte, Anita Meldere, Frančeska Kirke, Ritums Ivanovs, Henrijs Preiss, Kristiāns Brekte, Kārlis Siliņš, Irēna Lūse, Didzis Grodze, Tarmo Roosimolder, August Kinnapu, Iveta Vecenāne un vēl citi.
Galerija “Bastejs”
Jūrmala, Priedaine, Skultes iela 10
Dzintras Spradzenko izstāde “Mazie cilvēciņi. In honorem matris”
Rēzeknes Mākslas un dizaina skolā
līdz 10. februārim
Foto: Ints Lūsis
Līdz 10. februārim Rēzeknes Mākslas un dizaina skolā skatāma Dzintras Spradzenko izstāde “Mazie cilvēciņi. In honorem matris”.
Dzintra Spradzenko ir dzimusi rēzekniete, gleznotāja ar mākslas vēsturnieces izglītību, kas ikdienā strādā par pētnieci Rundāles pils muzejā. Izstāde ir mākslinieces veltījums mammai. To caurvij filosofiski un reliģiski motīvi. Ar abstraktiem krāsu laukumiem un miniatūrām cilvēku figūrām gleznotāja veidojusi kompozīcijas, kas rosina svaru kausos likt veselumu un tā daļu summu, meklējot Būtisko. “Mazie cilvēciņi esam mēs. Mēs, mazie, pret to lielo, kas ar mums un ap mums notiek. Dažreiz notikumi ir lielāki par mūsu saprašanu un varēšanu. Tad, ja pietiek spēka, mēs vēršamies pie tā Vislielākā un ceram uz žēlastību,” stāsta Dzintra Spradzenko.
Izstādi iespējams skatīt skolas darba laikā, iepriekš piesakot apmeklējumu (tālr.: +371 29637905; e-pasts: Inara.Jackovska@lmmv.gov.lv).
Rēzeknes Mākslas un dizaina skola
Baznīcas iela 34A, Rēzekne
Mākslinieku grupas “ПАЗАРХ” izstāde “Visi tilta dialogi...”
Līvānu stikla un amatniecības centrā
līdz 1. martam
Līvānu stikla un amatniecības centrā līdz 1. martam skatāma mākslinieku grupas “ПАЗАРХ” izstāde “Visi tilta dialogi...”, kas aicina apmeklētājus piedzīvot daudzdimensionālus dialogus par vienotību, ceļu un laika plūsmu.
Izstāde ir veltīta tilta tēmai kā simbolam – savienojumam starp dažādām kultūrām, laikmetiem un cilvēku pieredzēm. Tās galvenais vēstījums ir par harmoniju, gaismu un dzīves nedalāmību.
Izstādes ietvaros apskatāmi daudzveidīgi mākslas darbi, kas apvieno koku, zīdu un īpašus akmeņus radot unikālas skulptūras un instalācijas. Katrā darbā lasāms vēstījums, kas iekodēts simbolos, aicinot skatītāju pārdomāt par dzīves nozīmi un vienotību starp cilvēkiem.
“PAZARH” – tā ir domubiedru grupa no Latvijas, Gruzijas un Krievijas, ko jau daudzus gadus vieno radošums tā visdažādākajās izpausmēs, kuras ir ļoti dažādas – sākot ar gleznu līdz pat koka skulptūrām. Grupas māksliniecisko rokrakstu varētu dēvēt par Bērnu realitāti, kas iemiesota formā. Izstādes ietvars skatītājs tiek aicināts veidot dialogu ar izstādes Priekšmetu.
Mākslinieki saka: “Mūsu darbos īpaši svarīga ir materiāla kvalitāte, tādēļ savos darbos mēs izmantojam tikai dabiskus materiālus – akmeni, koku, vilnu, zīdu un metālu. Tā kā mākslinieku grupā “PAZARH” darbojas dažādu profesiju pārstāvji, tas ļauj dziļāk iepazīt noteikto lietu būtību un atklāt to pilnībā.” Kopš 1999. gada mākslinieku grupa eksponējusi savas izstādes Tbilisi, Rīgā, Daugavpilī, Krimuldā, Vladivostokā, Dienvidsahalīnā, Nahodkā, Maskavā, Vladimirs, Valkā, Līvānos, Mestijā, Kēļē, Endžijevo.
Līvānu stikla un amatniecības centrs
Doms iela 1, Līvāni
Izstāde “NINGYŌ: Japāņu leļļu māksla”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
līdz 9. martam
Močizuki Reikō (Mochizuki Reikō). Imperatore no Dairi-bina (imperatora pāris). 2020. Japānas fonds. Publicitātes foto
Līdz 9. martam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA ir skatāma Japānas fonda ceļojošā izstāde “NINGYŌ: Japāņu leļļu māksla”.
Ekspozīcija sagatavota kā turpinājums Japānas fonda populārajai ceļojošajai izstādei “Japāņu lelles: lūgšanu veidi, mīlestības iemiesojumi”, un tā iepazīstina ar ilgajā Japānas pastāvēšanas vēsturē izkopto leļļu radīšanas kultūru. NINGYŌ japāņu valodā nozīmē “cilvēka veidols”. Izstādē apskatāmas 67 rūpīgi izvēlētas lelles, kas grupētas četrās sadaļās: “Ņingjō kā lūgšana bērnu labklājībai”, “Ņingjō kā mākslas darbs”, “Ņingjō kā tradicionālā māksla” un “Ņingjō kultūras izplatība”.
Tas, ka lelles ir neatņemama ikdienas dzīves sastāvdaļa, raksturīgs ne tikai Japānai, taču leļļu daudzveidība un meistarīgais amatnieku roku darbs, ko papildina dziļa mīlestība pret lellēm, ir tieši Japānas kultūras iezīme. Šī izstāde sniedz visaptverošu priekšstatu par japāņu leļļu estētiku – sākot ar Kataširo un Amagacu, kas tiek uzskatītas par leļļu arhetipiem Japānā, iekļaujot noteiktiem reģioniem tipiskas lelles, kas atspoguļo dabas apstākļus un stāstus no visas Japānas, un beidzot ar mūsdienu lellēm, kas iecienītas kā rotaļlietas, kā arī ar kolekcionējamām figūrām, kuras tiek augstu novērtētas pasaulē.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
ISSP izsludina pieteikšanos
Profesionālās fotogrāfijas meistarklašu ziemas-pavasara ciklam
Atvērta pieteikšanās 2025. gada ziemas - pavasara meistarklašu ciklam pie nozarē pieprasītiem fotogrāfijas profesionāļiem – Zanes Priedes, Inta Lankovska, Inga Bajāra, Alvja Rozenberga, Mārtiņa Grauda un Lindas Vilmansones! Vietu skaits ierobežots. Pieteikumi tiek pieņemti, kamēr meistarklasē ir brīvas vietas.
ISSP piedāvā regulāras meistarklases labāko Latvijas un Baltijas profesionālo fotogrāfu vadībā – tiem, kas jau strādā vai vēlas profesionāli strādāt ar fotogrāfiju. Meistarklases sniedz iespēju attīstīt izpratni par konkrētiem žanriem fotogrāfijā, uzlabot tehniskās prasmes, kā arī paplašināt savu radošo vīziju robežas un iegūt jaunas atziņas par nozares niansēm, pavadot intensīvu, piepildītu dienu kopā ar jomas profesionāļiem un kolēģiem.
Meistarklašu vadītāji ir pieredzējuši fotogrāfijas profesionāļi, kas piedāvā ieskatu savā praksē un atklāti dalās ar ilggadēji uzkrāto pieredzi un praktiskiem padomiem. Dalībniekiem ir iespēja uzzināt par industrijas ikdienu un aizkulisēm un saņemt atbildes uz visvairāk interesējošiem jautājumiem – kā praktiskiem, tā saturiskiem.
Meistarklases paredzētas profesionāliem fotogrāfiem vai tiem, kuri vēlās par tādiem kļūt.
Meistarklašu norises laiks un vieta – sestdienās, plkst. 11.00–18.00, ISSP telpā Berga Bazārā vai fotogrāfa studijā Rīgā.
25. janvārī – Zane Priedes meistarklase “Radošā produktu fotogrāfija: Priekšmetu poēzija”
8. februārī – Inta Lankovska meistarklase “Radošā kāzu fotogrāfija: The Habit of Creativity”
1. martā – Ingus Bajāra meistarklase “Fotostudijas pamati: Viens gaismas avots”
12. aprīlī – Alvis Rozenbergs meistarklase “Interjera fotogrāfija”
26. aprīlī – Mārtiņš Grauds meistarklase “Grupas portrets: Mūzikas albuma vāks”
24. maijā – Linda Vilmansone meistarklase “Ēdiena fotogrāfija: Stilista darba ABC”.
