Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “No Lielrīgas līdz Pierīgai”
Latvijas Arhitektūras muzejā
4. jūlijs–2. septembris
Rīgas pilsētas zemes (sārtā un zaļā krāsā) un valsts zemes (dzeltenā krāsā) Rīgas pilsētas patrimoniālapgabala robežās, 20. gs. 20. gadi
No 4. jūlija līdz 2. septembrim Latvijas Arhitektūras muzejā notiks izstāžu cikla “Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” septītā, noslēdzošā izstāde “No Lielrīgas līdz Pierīgai”, kurā varēs iepazīties ar Rīgai piegulošo teritoriju attīstību 20. gadsimta gaitā. Izstādē eksponēti oriģināli Rīgas plāni un kartes, aerofotogrāfijas un vēsturiski attēli, kurus paskaidro izstādes kuratora Jāņa Lejnieka komentāri.
Izstāde atklāj plašākai publikai nezināmus pilsētplānošanas dokumentus, kuru nozīme, pašvaldībām pieņemot lēmumus, bija ievērojama, bet padomju varas gados tie nebija publiski pieejami. Okupācijas režīms projektiem bija uzlicis zīmogus “dienesta lietošanai”, “slepeni” vai “pilnīgi slepeni”.
Pēc Pirmā pasaules kara plānotāji Rīgas uzplaukumu saistīja ar Krievijas attīstību. Latvijas pirmais urbānists Arnolds Lamze (1889–1945) 20. gs. 20. gados radīja Lielrīgas plānu, kas paredzēja iedzīvotājus izmitināt jaunajās satelītpilsētās apkārt Rīgai, sasniedzot Lielrīgā pusotra miljona iedzīvotāju skaitu. Tomēr Lamzes plāni nesaņēma politiķu atbalstu, it īpaši pēc 1934. gada, kad valsts prezidents Kārlis Ulmanis pievērsās radikālai Rīgas centra pārveidei, atsakoties no valsts un galvaspilsētas atbalsta politikas mājokļu celtniecībā.
Pēc Otrā pasaules kara Pierīgas ainavu pārveidoja padomju varas nodibināto kolhozu ciemati un citu organizāciju apbūve. PSRS politika paredzēja cilvēkus koncentrēt daudzstāvu apbūves kvartālos ne tikai Rīgā, bet arī Pierīgā. Apdzīvotajām vietām bija sava ekonomiskā specializācija. Rīgas pilsētai pieder lielas mežu platības ārpus tās robežām. Šeit ir milzu iespējas veidot plānu, kas ne tikai apkalpo iedzīvotājus, bet arī pasargā vidi. Tomēr Pierīga turpināja veidoties, ignorējot Rīgas zaļās joslas projektu, kura mērķis bija rezervēt vietas rīdzinieku atpūtai un svaigu gaisu pilsētai.
Ja pilsētbūvnieki padomju laikā totalitārā režīma saimnieciskās mazspējas apstākļos strādāja pie kompartijas ideju iedvesmotās sociālās utopijas, tad ne mazāk interesanti ir mūsdienu teritoriālplānotāju centieni kontrolēt Pierīgas attīstību tirgus ekonomikas apstākļos. Izstāde uzdod jautājumu – kur meklēt problēmu cēloņus, vai valdošajā ideoloģijā, vai plānotāju meistarībā jeb tās trūkumā?
Izstādē eksponēti plāni un attēli no Latvijas Arhitektūras muzeja, Jura Kalniņa aerofotogrāfijas un attēli no Jāņa Lejnieka personiskā arhīva.
Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga
Ilustratores Kristīnes Martinovas personālizstāde “ES GRIBU VISU”
galerijā “Istaba”
4.jūlijs–12. augusts
No 4. jūlija līdz 12. augustam galerijā “Istaba” skatāma jaunās ilustratores Kristīnes Martinovas pirmā personālizstāde “Es gribu visu”. Personālizstāde ataino prāta nemieru un domu kņadu, kas rodas brīdī, kad mākslinieks zīmē. Izstādē māksliniece uzdod jautājumu – kā tiekties pēc visa un iet plašumā, nezaudējot konkrētu fokusu? Cik daudz prāts ikdienā uzņemto informāciju patur un cik daudz laiž projām?
“Jaunās grafiķes un ilustratores Kristīnes Martinovas lielformāta zīmējums “Es gribu visu” ir ļaušanās mākslinieka domu matērijai un iztēlei, tās plūdumam ar skaisto un neglīto. Bez pašcenzūras un šaubu kārtībniekiem, kas sašķiro iztēli derīgajā un nederīgajā, pirms tā vēl nonākusi uz papīra,” par savas kādreizējās studentes izstādi izsakās Latvijas Mākslas akadēmijas docente ilustratore Rūta Briede.
Izstādes centrā ir tušas zīmējuma tehnikā realizēts lielformāta darbs, kurā autore attēlo brīvu domu lidojumu un zīmē visu, kas ienāk prātā. Prātā mītošās domas ieguvušas dažādas vizualizācijas formas, kas pārvērtušās tēlos. Lai arī darbs rezultējas vienotā kompozīcijā, autore izmanto improvizācijas paņēmienu, kur katrs uzzīmētais laukums un līnija ir impulss nākamajam zīmējumam. Centrālo lielformāta zīmējumu izstādē māksliniece turpina galerijas telpā. Izstādi papildina arī paplašinātās realitātes objekts. “Mēs esam pieraduši ilustrāciju redzēt noteiktā formā – grāmatā, animācijas filmā, sienu gleznojumā u. tml. Manā izstādē domas brīvība nav ieliekama rāmī, bet iet “pāri robežām”. Izstādē apskatāmie darbi ir mans “domu izvirdums”. Zīmētais ataino nemierīgo mākslinieka prātu,” saka Kristīne Martinova.
Izstāde ir viens no zīnu un mazo izdevēju festivāla SĀBRS notikumiem.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
2022. gada absolventu kvalifikācijas darbu izstāde “Ievārījums”
Jaņa Rozentāla Mākslas skolā
4.–8. jūlijs
No 4. līdz 8. jūlijam Jaņa Rozentāla Mākslas skolā skatāma 2022. gada absolventu kvalifikācijas darbu izstāde “Ievārījums”. Izstāde skatāma katru dienu no plkst. 15:00 līdz 19:00 skolas jaunajās, svaigi renovētajās telpās Slokas ielā 52B, Rīgā.
Kāpēc “Ievārījums”? Tikai tāpēc, ka mākslas darbs ir kā ievārījums un ievārījums ir kā mākslas darbs - abi ir ilgstošu pūļu un cerību rezultāts, kas sākas nevis ar ražas novākšanu, bet ar tās iesēšanu; beidzas ne jau ar pēdējās burkas aizvēršanu, bet gan atdzīvojas ar pirmās atvēršanu. Tieši tāds ir Jaņa Rozentāla Mākslas skolas 2022. gada absolventu vēstījums. Mākslinieks ir gan oga, gan ievārījuma vārītājs. Savukārt zaptes atvēršanas prieks ir nenoliedzams, lai no kādām ogām tā tiktu gatavota, tā tomēr ir garda, pat, ja glabāta prāta nostūrī, nevis vecmāmiņas plauktā. Nu ir laiks dalīties ar pašu pirmo!
Izstādē apskatāmi ilustratoru, foto un multimediju dizaina speciālistu darbi, tādi kā video, animācijas un 3D datorgrafikas. Izstāde nākamā mācību gada laikā būs skatāma arī Jelgavā, Jūrmalā, Ogrē un Rēzeknē.
Jaņa Rozentāla Mākslas skola
Slokas iela 52B, Rīga
Trešais Baltijas Drag King Festivāls
Kaņepes Kultūras centrā
4.–9. jūlijs
Baltijas Drag King festivāla 2022 vizuālā identitāte - autore Vivianna Maria Stanislavska
No 4. līdz 9. jūlijam Kaņepes Kultūras centrā norisināsies Baltijas Drag King Festivāls 2022, piedāvājot lekcijas, diskusijas, meistarklases un divus drag performanču šovus ar viesiem no Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas.
Festivāla ievadošais pasākums būs lekcija par drag king vēsturi un pašreizējo drag attīstību Baltijā, ko vadīs Baltijas Drag King kolektīva līdzdibinātāji Emmanuels Lampā un Timijs, sniedzot arī ieskatu, kas ir maskulinitātes performatīva izpilde uz skatuves. Programma turpināsies ar atvērtā mikrafona vakaru LGBTQ kopienai “Openly Queer Mic” sadarbībā ar organizāciju “Active Rainbow” un diskusijas vakaru Baltijas kvīru aktīvisma pārstāvju Ievas Ruzgites, Aet Kūsika un Rebekas Polsdamas vadībā. Apmeklētāji ir īpaši aicināti iesaisīties somu mākslinieka H-P Lehkonena un Viviannas Marias Stanislavskas zīnu darbnīcā, bet teatrālas maskulinitātes pamatus un tēla pilnveidošanu varēs apgūt zviedru drag king Liam Teasem meistarklasē. Šogad festivāla laikā notiks divi drag performances šovi, piektdien uz skatuves aicinot arī Latvijas un Igaunijas dragkvīnas, bet sestdien apbalvojot ar kroni jau ceturto Baltijas Drag King karali. Festivāla oficiālajā noslēguma ballītē spēlēs DJ Lévi jeb Ance (no House de la Cincy) un Mende#Medne.
Visi pasākumi ir bezmaksas un notiks Kaņepes Kultūras centrā un Diagonālē.
Kaņepes Kultūras centrs
Skolas iela 15, Rīga
Zviedru mākslinieces Tīnas Eskilsones izstāde “Migla”
Bulduru Izstāžu namā
5. jūlijs–3. septembris
No 5. jūlija līdz 3. septembrim Bulduru Izstāžu namā būs skatāma zviedru mākslinieces Tīnas Eskilsones (Tina Eskilsson) izstāde “Migla”, kuras nosaukums atvasināts no ūdens un miglas motīviem viņas gaisīgajās gleznās. Māksliniece strādā dažādos medijos un arī Bulduru izstādē sev tuvo vides aizsardzības tēmu risina ar skaņas, gaismas, grafisko un glezniecības elementu palīdzību.
Tīna Eskilsone dzimusi Smolandstenarē, dzīvo un strādā Stokholmā. Ūdens ir viņas mākslas pamattēma. Māksliniece izmanto skaņu, gaismu, zīmējumus, gleznojumus, filmas, foto un dažādas drukas un grafikas tehnikas, rada performances, lai paustu bažas par ūdens nozīmi un stāvokli dabā.
Lielākā daļa no darbiem par ūdens un miglas tēmu tiek izstādīti pirmo reizi. Instalāciju papildina filma Spiegel im Spiegel, kurā attēlots spogulis, kas peld no krēslas līdz rītausmai miglainā ezerā Zviedrijas dienvidrietumos (mākslinieces dzimtajā vietā).
Bieži sastopams motīvs viņas mākslā ir polārlācis, kas simbolizē mūsu planētas cīņu ar globālo sasilšanu, un, neskatoties uz tā iespaidīgumu, šīs neaizstājamās un apbrīnojamās radības turpmākā eksistence ir apdraudēta. Būtiska šīs izstādes sastāvdaļa ir arī glezna ar polārlāci pilnā augumā.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Bulduri
Trīs jaunas izstādes
Jūrmalas muzejā
6. jūlijs–28. augusts
QBA. Skats uz Neapoles līci. 2022
No 6. jūlija līdz 28. augustam Jūrmalas muzejā skatāmas Starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles Marīna starpgada izstādes – QBA jeb Martina Kaares (Igaunija) gleznas, Andra Kaļinina eļlas glezniecības izstāde, kā arī izstāde no Latvijas muzeju kolekcijām “Jūrmalas gleznās un grafikā. iz vēstures”, kas reflektē uz 1936.gadā notikušo Jūrmalas Latviešu biedrības peldsezonas laikā organizēto pirmo mākslas izstādi “Jūrmala gleznās” Majoros.
Igauņu gleznotājs QBA jeb pilnā vārdā Martin Kaares (1980) 2019.gadā kļuva par Starptautiskās glezniecības konkursizstādes “Marīna” laureātu un izpelnījās skatītāju atzinību ar savu darbu Izvirdums I. Personālizstādē “MEDITATERRAENEAUM” Jūrmalas muzejā mākslinieks reflektē par savām ziemeļnieka sajūtām, cenšoties iepazīt Vidusjūru, tās krāsas:“Vidusjūra ir mana mīļākā jūra pasaulē, vismaz vasarā. Tur laiks apstājas, jūra iesūc tevi savos sāļajos viļņos, un pat olīveļļas piesūcināto maltīšu balasts nespēj novilkt dibenā. Izstādes nosaukums pie manis atnāca pamazām. Es ilgu laiku studēju latīņu mediterranean, itāļu mediterraneo un angļu mediterranean pareizrakstību. Un tad radās izstādes nosaukums MEDITATERRAENEAUM. Vidusjūra vieno visu apkārtējo, saved kopā cilvēkus, kultūras. Piešķir vienotu seju daudziem, kas sākumā šķiet nesavienojami un nepazīstami. Izstādes nosaukums ir izdomājums, tā ir vieta manā prātā ar nosacīti līdzīgu nosaukumu.”
Andris Kaļiņins. Digitāla skice, izmantojot gleznu “Franču ultramarīns”. 2022
Jaunā scenogrāfa Andra Kaļiņina (1994) glezniecības izstādes centrā ir pati eļļas krāsa. Šoreiz tā ir nevis līdzeklis, ko gleznotājs izmanto, lai ko attēlotu, bet gan pašvērtība. Audekli ir noklāti ar krāsu un uz krāsas tūbiņas uzdrukātais tās nosaukums lasāms gleznās. Skatāmie krāsas pigmenti nosaukti kādā īpašvārdā - ģeogrāfiskas vietas vai vēsturisku personu vārdā. Mākslinieku interesē fakts, ka sarkanbrūns tonis, kas pats par sevi ir abstrakts, var būt tieši Venēcijas vai Anglijas sarkans, ka tas ir nacionalizēts. Pie tam atšķirīgās valodās lasāms krāsas nosaukums raisa dažādas asociācijas, skatoties uz vienu un to pašu krāsu. Krāsas un tās nosaukuma attiecības liek domāt par citu nosacītu un nevienam nepiederošu parādību nacionalizēšanu un pārzīmološanu, arī antidemokrātiskajiem notikumiem pasaules pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.
Andris Kaļiņins ir Starptautiskās glezniecības konkursizstādes “Marīna 2021” laureāts mākslas studentu kategorijā.
Eduarda Kārļa Vītola darbs
Kamīnzālē muzeja mākslas krājuma glabātāja Jana Rāve piedāvā izstādi “Jūrmalas gleznās un grafikā. iz vēstures”, kuras pirmsākumi meklējami 1936.gadā, kad Jūrmalas Latviešu biedrība peldsezonas laikā organizēja pirmo mākslas izstādi “Jūrmala gleznās”. Šai iniciatīvai, diemžēl, nebija lemts ilgs mūžs – 1940.gadā Jūrmalas Latviešu biedrību likvidēja. Ja pirmajā gadā izstādē piedalījās tikai pieci mākslinieki, pie tam, tikai jūrmalnieki, tad 1939.gada izstādē bija jau 30 dalībnieki. Izstāde veiksmīgi papildināja Jūrmalas vasaras koncertprogrammu un piesaistīja atpūtniekus.
Jana Rāve saka, ka mūsu uzdevums nav atkārtot, bet gan turpināt šo savulaik iedibināto tradīciju - izveidot izstādi, kuras galvenā saturiskā piesaiste ir Jūrmala. Ekspozīcijā ietvertas gleznas un zīmējumi no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Tukuma muzeja, Jūrmalas muzeja un mākslas galerijas Jēkabs kolekcijām.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Karine Paronyanc izstāde “Zemējums”
vienā no LU Botāniskā dārza senajām ēkām
6.–24. jūlijs
No 6. līdz 24. jūlijam vienā no Latvijas Universitātes Botāniskā dārza senajām ēkām būs skatāma mākslinieces Karine Paronyanc izstāde “Zemējums”.
Šī izstāde ir pateicības žests un veltījums botāniskajam dārzam, kurā jau gandrīz gadu atrodas mākslinieces darbnīca, kā arī pārdomas par tradīciju vērtību un cilvēka tuvumu dabai.
“Zemējums” notiks skatītājiem neierastā formātā. Šis termins nozīmē aizsargsistēmu, kas samazina spriegumu līdz dzīvajiem organismiem drošam līmenim. Atrodoties vecā pagrabā, izstāde patiesi atbilst savam nosaukumam: ekspozīcija aicina skatītājus “sazemēties” gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – izstādē apskatāmo darbu galvenā tēma ir botāniskās fantāzijas un cilvēka mijiedarbības ar dabu motīvi. Savukārt mākslinieks kļūst par starpnieku, kas savieno skatītāju ar viņu saknēm un atbrīvo no uzkrātās negatīvās enerģijas, “lai nosūtītu vēstījumu Kosmosam, vispirms ir pareizi jāsazemējas”.
Izstādes vadmotīvs ir vasaras saulgrieži: dzīvības kulminācija un cilvēka vienotība ar dabu. Visu gleznu pamatkompozīciju veido ziedu vainags. Tas vienlaikus simbolizē pļavu auglību, Visumu, bezgalības zīmi, kustību. Apaļa forma ir ideāla. Dabas cikls ir nepārtraukta un dinamiska kustība. Vainags – tas ir neatņemams Jāņu nakts simbols, tas saistīts ar dabu, tās ritmiem un cikliskumu.
Gleznu kompozīcijas pamats - vainags - veidots pēc varavīksnes krāsu spektra principa, atklājot katras no septiņām pamatkrāsām dziļāko būtību, visas to nianses un daudzveidību. Vainaga vidus ir balts. Tā ir baltā gaisma, kas caurstrāvo pļavu. Balts, kā visa sākums, kā pamatu pamats. Atrast un aptvert Visumu un dziļu nozīmi katrā zāles stiebrā, katrā smilgā - tā ir attēla dziļākā jēga.
Pateicoties neierastai telpas akustikai (izstāde atrodas vecā, kupola formas pagrabā), māksliniece lielu uzmanību pievērsa ekspozīcijas audio noformējumam. Tādējādi titru un pavadošo tekstu vietā klausītāji dzirdēs grupas Kris&Oz vokālistes Kristīnes (Kristina Oz) balsi. Tāpat “Zemējums” kļūs par vēl vienu Karine Paronyanc un elektroniskās mūzikas producenta Alekseja Siverenko (SHRI ALEX) kopprojektu. Līdztekus Kristīnes izpildītajam rečitatīvam izstādi pavadīs muzikālas kompozīcijas, kas radītas katram no darbiem, izmantojot dabas skaņas, kas ierakstītas gleznu tapšanas vietās - botāniskā dārza teritorijā.
LU Botāniskais dārzs
Kandavas iela 2, Rīga
Madaras Kvēpas personālizstāde “Dzīslas”
galerijā LOOK!
7.–30. jūlijs
No 7. līdz 30. jūlijas galerijā LOOK! būs skatāma gleznotājas Madaras Kvēpas personālizstāde “Dzīslas”.
Jau izsenis cilvēks ir tiecies savaldīt dabas procesus sev par labu, tomēr šāda iejaukšanās dabiskajā haosā ir novedusi pie postošām sekām. “Neskarta daba” (wild nature - no angļu val.) uz šīs planētas ir teju izzudusi, jo it visur sastopamas cilvēka iejaukšanās sekas. Nākotne nav iespējama bez dabas saglabāšanas un atjaunošanas stratēģijām.
Jaunā gleznotāja Madara Kvēpa savu jaunāko darbu sēriju raksturo kā pilsētnieka piezīmes par ilgām pēc dabas. Viņas radītajās gleznās sintētiski materiāli savijas ar dabīgiem, abstraktas formas ar mimētiskām, eļļas glezniecība ar ielu mākslas (street art - no angļu val.) elementiem, tādējādi iezīmējot savas pozīcijas neviennozīmīgumu.
No vienas puses Rietumu pasaulē novērojama pieaugoša tendence tiekties pēc visa dabiskā, īstā un neskartā, taču no otras ‑ liela daļa cilvēces par to reflektē, arvien izvēloties palikt betona džungļu piedāvātajā realitātē, dēļ straujā dzīves rituma ierobežojot tieksmi nodoties downshifting (tempa samazināšana ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti).
Ar savu jaunāko izstādi Kvēpa nesniedz ekoloģiski pamācošus risinājumus, bet vienlaikus uzsver, ka mūsu dzīslās ‑ sastopama kā cilvēka anatomijā, tā auga uzbūvē ‑ rit viena un tā pati dzīvības enerģija.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Jauna izstāžu sezona
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
no 8. jūlija
8. jūlijā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tiks atklāta jaunā izstāžu sezona. Glezniecība, keramika un fotogrāfija – katrs no medijiem pārstāvēts divās izstādēs, kopā veidojot sabalansētu māksliniecisko baudījumu gan pieredzējušam mākslas zinātniekam, gan nejauši ieklīdušam pilsētas pētniekam.
Izstāde “Ir maiga nakts: Kana Haitao māksla”
8. jūlijs–16. oktobris
Plašā retrospektīvā izstādē pirmo reizi Latvijā būs skatāmi Kana Haitao darbi, iepazīstinot ar vienu no zīmīgākajiem Ķīnas 70. gadu paaudzes māksliniekiem. Pats mākslinieks ir sacījis, ka labprāt glezno nakti, jo tajā nekas nenovērš uzmanību – dienai raksturīgie komerciālie un materiālistiskie kārdinājumi vienkārši izgaist. Izstādes “Ir maiga nakts: Kana Haitao māksla” darbi izstaro spriedzi – ilgas pēc pasaules aiz ikdienības plīvura –, taču paradoksālā kārtā mākslinieciskā leksika, ko autors lieto šīs garīgās pasaules izpētei, viņa agrīnajos darbos pamatā saistās ar provinces ikdienu – tur dominē vecas rūpnīcas un mācību korpusi, sienas un vientuļi koki. Tikmēr jaunāko gleznu leksika ir jūtami mainījusies – tagad mākslinieka darbos redzama sarežģīta saspēle starp iekšējo un ārējo pasauli, gaismu un ēnu, matēriju un tās atspoguļojumu, savukārt palete ir kļuvusi daudzkrāsaināka. Pēc eksponēšanas Rotko centrā izstāde darbi tiks nogādāti Londonā, kur tos varēs apskatīt Kromvelpleisas mākslas telpā.
“Teiku kambari. 21. gadsimta Lietuvas keramika”
8. jūlijs–16. oktobris
Vērienīgākā no Rotko centrā līdz šim skatāmajām Lietuvas keramikas izstādēm – “Teiku kambari. 21. gadsimta Lietuvas keramika” – pārstāv 65 māksliniekus simboliskā kopsavilkumā, kas atspoguļo tendences kaimiņvalsts keramikas mākslā pēdējo divdesmit gadu laikā. Kolekcija izgaismo virkni negaidītu, dažkārt paradoksālu pretstatījumu starp dažādiem keramikas darbiem, sākot no domas par dekoratīvu trauku līdz skulpturāliem objektiem, kas integrē konceptuālas un ekspresīvas, darbīgi orientētas mākslas formas. Izstāde ir strukturēta kā individuāla pastaiga pa astoņiem kambariem. To kopējais caurviju vēstījums sakņojas lietuviešu tautas teikās. No vienas puses, tas akcentē lietuviešu keramikas arhaiskos pirmsākumus, uzsverot māla “dabiskumu” un daudzpusību. No otras puses, tautas teiku žanru ir ierasts uztvert kā seno lietuviešu mītiskā pasaules uzskata atspoguļojumu. Savā ziņā tas joprojām ir dzīvs, jo mūsdienu komplicētajā realitātes audeklā nereti savijas vēsturiski fakti, patiesus notikumus interpretējošos atstāstos iepīti fantastiski elementi un vispārcilvēciskas pieredzes.
Entonija Vaita personālizstāde “Materiāla mobilizācija”
8. jūlijs–16. oktobris
Pirmo reizi Latvijā būs skatāma arī Austrālijā dzimušā un šobrīd Parīzē dzīvojošā mākslinieka Entonija Vaita personālizstāde. Pašreiz piedāvāta ar jaunu nosaukumu – “Materiāla mobilizācija” –, tā ietver darbu kopu, kas iepriekš eksponēta “Informality” galerijas (Lielbritānija) atklāšanas sezonā 2019. gadā izstādē “Zinātkāra acs nekad nekļūs sausa”. Kopskaitā 30 darbos, kas izvietoti 380 kvadrātmetru platībā Rotko centra ekspozīciju zālē, mākslinieks reflektē par Rietumu kapitālisma civilizācijas ietekmi uz mūsdienu pasauli, atgriežoties pie tādām tēmām kā piespiedu aizturēšana, netaisnība un migrācija. Vaita daiļrades centrā ir disidentisma atguve caur kultūras objektu radīšanu.
Mākslinieks strādā glezniecības, zīmējuma, kolāžas un grafikas medijos, aktualizējot šodienai būtiskus jautājumus nolūkā mudināt pilsoņus reflektēt par varas jēdzienu un to, kā mūsu kolektīvā zinātkāre var tikt izmantota, lai noārdītu struktūras, kas turpina uzturēt pašreiz spēkā esošās varas sistēmas.
Veidot šo izstādi mākslinieku motivēja literāri avoti un aktuālās norises pasaulē, it sevišķi Fuko zīmīgais postmodernisma teksts “Uzraudzīt un sodīt” (1977) un Franca Kafkas stāsts “Soda kolonijā” (1919). Mākslinieks uzskata, ka ir ārkārtīgi būtiski uzdot jautājumus par uzraudzību, piespiedu aizturēšanu un netaisnību, un aicina mūs apcerēt dažādus esības veidus, izmantojot viņa radošo praksi kā līdzekli filozofiskām pārdomām un, galu galā, arī personīgai emancipācijai.
Fotogrāfa Eduarda Kapša izstāde “Kustība. Balets”
8.–24. jūlijs
Fotogrāfs Eduards Kapša ir kustības kadra meistars, kurš mērķtiecīgi un jutīgi uztver kustību pats un ļauj notvertos brīžus nodot citu skatījumam. Pats mākslinieks saka: “Bildēju radošus cilvēkus un strādāju divatā ar modeli, ļaujot brīvi izpausties un iejusties tēlā. Kad modelis strādā – lec, vingro un aizmirst par fotogrāfu –, tas ir mirklis, kad viņš kļūst patiess. Tur ir arī tehnisks darbs – fotografēt kustībā! Tā modelim izslēdz iespēju izlikties vai iepozēt.” Mākslinieka meistarība apskatāma izstādē “Kustība. Balets”.
Norvēģu mākslinieces Anjas Karras izstāde “Mirkļi
8. jūlijs–28. augusts
Norvēģu mākslinieces Anjas Karras fotogrāfiju kopa “Mirkļi” tapusi garākā laika posmā, no 2013. līdz 2017. gadam, un katrs attēls fiksē kādu mirkli no Anjas Karras performancēm, kurās māksliniece metusi asprātīgu izaicinājumu rotaļlietu ražošanas nozarei, pārveidojot tās spilgtos varoņus. Viņa apzinās, ka nav iespējams dokumentēt performanci ar vienu vienīgu attēlu, bet atgādina, ka tieši tā, caur fragmentētu attēlu plūsmu, strādā arī identitātes konstruēšanas procesi sociālajos tīklos. Rotaļlietu nozares stereotipi, kas saistās ar striktu bērnu un pieaugušo, meiteņu un zēnu lomu dalīšanu, šajās performancēs tiek sagrozīti un apvērsti, izmantojot mākslinieces pašas radītus kostīmus un scenogrāfiju.
Izstādi rīko Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Rīgas Fotogrāfijas biennāli. Anjas Karras izstāde “Barotnes” bija skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles NEXT 2021 programmā.
Rūda Pētersona jeb Del Ruden personālizstāde
“Laipni lūgti manā mīlestības dārzā”
8. jūlijs–16. oktobris
Rūda Pētersona jeb Del Ruden personālizstādei “Laipni lūgti manā mīlestības dārzā” nosaukums ir īpaši piemeklēts, lai vienotu visu skatāmo darbu kopu, kas ietver gan gleznas, gan keramiku. Radot izstādes konceptu un darbus, autora domas grozījās ap dabas motīviem, tās varenību un porcelāna smalko, izkopto un bieži cimperlīgo raksturu. Pirmie darbi tapa jau pirms trim gadiem, taču toreiz vēl nebija pilnīgas skaidrības par izstādes kopējo koncepciju. Tā radās darba gaitā, ieklausoties fona mūzikā, kur kādā dziesmā izskanēja frāze – “You’re welcome, you’re welcome. To my garden, my garden of love” –, kas trāpīgi raksturoja topošās vāzes. Darbu radīšanas posmam pamazām tuvojoties izskaņai, sākās karš Ukrainā. Tas jūtami iespaidoja radošo procesu un vēl vairāk pasvītroja izstādes konceptu – ziedi, kas izaug no porcelāna vāzēm kā mēms sauciens pēc šķietami utopiskā Ēdenes dārza, kurā visi ir laipni aicināti ienākt un iesēt savu mīlestības sēklu.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Jāņa Aivara Karlova personālizstāde “Nepakļaušanās”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
8. jūlijs–4. septembris
Jānis Aivars Karlovs. Saknes. 2022. Granīts. Autora īpašums. Foto: Jānis Aivars Karlovs
No 8. jūlija līdz 4. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma Jāņa Aivara Karlova personālizstāde “Nepakļaušanās”.
Jānis Aivars Karlovs vērtējams kā pārliecinošākais un radošajā izteiksmē vērienīgākais vecākās paaudzes mākslinieks, sava ceļa gājējs, kura darbībā atspoguļojas tēlniecības virzības kopējie būtiskākie procesi.
Kā galvenos darba materiālus Jānis Karlovs izvēlējies granītu, marmoru un tufu. Viņa aktīvo meklējumu posmi saistās ar telpiskiem trīsdimensiju objektiem, kuru ritmos un faktūrās ne mirkli nezūd romantiskā iedvesmas nots. Pētot un eksperimentējot, Jānis Karlovs mākslā nonācis pie visnotaļ minimālistiska risinājuma.
Izstādei “Nepakļaušanās” izvēlēti jaunākie darbi, kuros iezīmējas nianses akmens iespēju izmantojumā māksliniecisko tēlu atklāsmē. Savos darbos tēlnieks, šķiet, cenšas likt skatītājam apstāties ceļā uz kādas parādības izpratni, lai izzinātu pasauli un tās izpausmes.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Izstāde “Zilā līča māja”
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā
mākslas festivāla “Cēsis 2022”ietvaros
9. jūlijs–14. augusts
No 9. jūlija līdz 14. augustam Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā mākslas festivāla “Cēsis 2022” ietvaros būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Zilā līča māja”.
“Zilā līča māja” ir Evitas Vasiļjevas un Kaspara Groševa sadarbība, kurā savienojas divas atšķirīgas un vienlaikus radniecīgas mākslinieciskās prakses, kurās būtiskas ir mākslas darbu attiecības ar telpu un tās elementiem. Projekts sasaucas ar NSRD (Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas) bagātīgo un pieblīvēto darbību un idejām par “aptuveno mākslu”, pārceļot Hardija Lediņa utopisko Pārdaugavas ainavas zīmējumu “Zilā līča māja” (1984) uz Cēsīm, apņemot visu izstāžu ēku ar iegremdējošu, daudzslāņainu instalāciju. Sajaucot industriālās vides raupjumu ar instalācijas vibrācijām telpā, mākslinieki vēlas šķetināt un savirpuļot mūslaiku un nesenās pagātnes mākslas procesu dzinekļus, kas parādās gan izstādes procesualitātē, gan materiālos un to saspēlē, skaniski un vizuāli. Caur gaismas un skaņu frekvenču slāņojumiem izstāde izgaismo Groševa un Vasiļjevas individuālos darbus, kurus vieno dažādas materialitātes un to saplūšana, pārplūšana, sadursmes un spoguļošanās, vietām mākslinieku žestiem sabalsojoties un savienojoties.
Ekspozīciju veidos Groševa un Vasiļjevas radītās skulptūras, instalācijas, lielformāta arhitektoniskas struktūras, video un gleznas, kas apdzīvo telpas arhitektūru, autoriem to šķetinot ar niansētu atsauču tīklojumu, kurā sajaucas personiskas un kolektīvas vēstures – zuduši un atrasti laikabiedri, caurvēja skaņas aptverti starpstāvokļi, radošo komūnu satikšanās vietas, gaismas pārejas un to atspīdēšana darbu līnijās, septiņi iemesli saulrietiem un skaņu viļņu berzēšanās. Izstādes ietvaros atkārtoti atvērsies kiosks “Lagūna”, kura pirmo posmu, sadarbojoties deviņiem māksliniekiem (0.0.01.0.0., Maija Kurševa, Anna Malicka, Dzelde Mierkalne, Luīze Nežberte, Līva Rutmane, $hady Ladies, Klāvs Upaciers) un atklāšanās līdzdarbojoties arī dažādiem radošiem personāžiem, varēja skatīt Rīgā, Vagonu ielā 2021. gada vasaras izskaņā. Izstādi Cēsīs papildinās skaņas performances, piedaloties vietējiem pagrīdes mūzikas karognesējiem.
“Lagūna” vienkopus apvienoja vējus no dažādām debespusēm, kas caurauž arī “Zilā līča mājas” kopējo ekspozīciju – Groševa gleznas un Vasiļjevas skulptūras, bet arī iepūšot sparu uz izstāžu zāles jumta atrodamajos franču mākslinieka Kamila Buzubā-Grivela (Kamil Bouzoubaa-Grivel) radītajos gaisa svārstību tvērējos.
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrs
Pļavas iela 27, Cēsis
Izstāde “Bruno Vasiļevskis. P.S.”
Cēsu Izstāžu namā
mākslas festivāla “Cēsis 2022”ietvaros
9. jūlijs–28. augusts
Bruno Vasiļevskis. "Granātābols un kastīte cigaretēm". Audekls, eļļa. 1988. Foto: Jānis Pipars
No 9 jūlija līdz 28. augustam Cēsu Izstāžu namā mākslas festivāla “Cēsis 2022” ietvaros būs skatāma izstāde “Bruno Vasiļevskis. P.S.”. Izstādes nolūks ir parādīt skatītājiem Bruno Vasiļevska nozīmīgo radošo mantojumu, kā arī iezīmēt veidu, kā to uzlūkot mūsdienās, ņemot vērā vēsturisko un laikmetīgo mākslas kontekstu. Izstāde tiks strukturēta trīs daļās – “Bruno”, kas iepazīstinās ar mākslinieka personību un viņa sākotnējiem meklējumiem mākslā, tajā skaitā portreta žanrā, “Vasiļevskis”, kurā būs skatāmas tikai viņa brieduma gados tapušās klusās dabas un ainavas, un “P. S.”, kas papildinās ekspozīciju ar Vasiļevskim mākslinieciski radniecīgu autoru darbiem.
Izstādē paredzēts izstādīt lielāko daļu Bruno Vasiļevska gleznu, kā arī atsevišķus zīmējumos un skices. Izstādes “pielikumā” jeb “post scriptum” būs apskatāmi atsevišķi citu mākslinieku darbi, kuros vērojama radnieciska pieeja klusās dabas, ainavas un portreta žanriem, sākot no mākslinieka dzīves laika līdz mūsdienām. Izstāde atklās ideju un formu tīklojumu, kurā atklājas Bruno Vasiļevska mākslas ietekme latviešu glezniecībā. Izstādītie darbi tiks deponēti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības un atsevišķām privātām kolekcijām.
Bruno Vasiļevska personālizstādes ir notikušas 1989. 1994. un 2005. gadā. Ņemot vērā, ka kopš pēdējās plašākās skates jau pagājis 17 gadu, dažādām auditorijas grupām viņa māksla būs jaunatklājums vai ilgi gaidīta atkalsastapšanās.
Par mākslinieku ir publicēts apjomīgs mākslas zinātnieces Helēnas Demakovas pētījums “Gleznotāja Bruno Vasiļevska ideālā pasaule” (Neputns, 2017), kas neklātienē (reprodukcijās) iepazīstina ar visiem Vasiļevska darbiem, kā arī sniedz izsmeļošu ieskatu viņa biogrāfijā un radošajā darbā. Izstāde piedāvās rakstītā vārda vizuālu komentāru attiecībā uz mākslinieka darbības kontekstu, ne tik daudz pretstatot, cik iekļaujot Bruno Vasiļevski citu mākslinieku lokā, lai vēlreiz apliecinātu viņa veikuma nozīmību.
Bruno Vasiļevskis (1939-1990) bija ievērojamākais latviešu gleznotājs klusās dabas žanrā 20. gadsimta 70.-80. gados. Nozīmīgs ir arī viņa devums ainavas un portreta žanros. Mākslinieks gleznoja tikai vidēji divas gleznas gadā, taču katru – atbilstoši paša uzstādītām prasībām. Procesā tapa liels skaits skiču un zīmējumu. Bruno Vasiļevska klātbūtne mākslas telpā bija neuzbāzīga, bet viņa autoritāte – milzīga. Vasiļevska laiks latviešu mākslā radīja lūzumu, kurā pēc ilgstošā modernisma perioda parādījās stilu un pieeju daudzveidība.
Bruno Vasiļevskis konsekventi strādāja tikai noteiktos žanros – klusā daba, ainava, portrets. Līdz ar Vasiļevski latviešu mākslā aizsākas vesels stilistisks apakšnovirziens, kuru raksturo uzticība dabas vērojumam, niansēta gaismas izpēte un ļoti izlīdzināts krāsas klājuma veids. Vasiļevskim latviešu mākslā ir gara radinieki – atšķirīgi no pamatstraumes, katrs ar savu rokrakstu, taču arī vienojošām iezīmēm. Tādēļ izstāžu nama augšstāvs būs veltīts dažādu autoru mākslas darbu izlasei, kas, līdzās paša Vasiļevska darbiem, paskaidro un kontekstualizē tos, piedāvājot stilistiski līdzīgas, bet niansēs atšķirīgas citu mākslinieku klusās dabas, ainavas un portretus. Laikam ejot, arī paša Vasiļevska autoritāte auga, un jaunāku paaudžu mākslinieki jau apzināti izvēlējās tieši viņu kā savu glezniecisko atsauču avotu.
Šajā izstādes daļā būs pārstāvēti autori, kurus ar Vasiļevski vienoja, pirmkārt, kopīgas studijas un radniecīgi ideāli – Imants Lancmanis, Juri Pudāns, Maija Tabaka, Jānis Krievs. Katrs no viņiem noteiktā daiļrades posmā ir strādājis Vasiļevska rokrakstam radniecīgā manierē. Otrkārt, tiks izstādīti mākslinieki, kas bija tiešā Vasiļevska draugu un domubiedru lokā, ar ko viņu vienoja draudzība un diskusijas par mākslu - Miervaldis Polis, Līga Purmale. Radniecīgu meklējumu loku iezīmēs citu paaudžu mākslinieces – Līvija Endzelīna un Dace Lapiņa, kā arī mūsdienās aktīvi strādājoši autori – Jānis Blanks, Zane Tuča un Jānis Šneiders.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Daiņa Pundura izstāde “Lielo dzīvnieku gaidot”
Koncertzāles “Cēsis” galerijā
mākslas festivāla “Cēsis 2022”ietvaros
9. jūlijs–14. augusts
No 9. jūlija līdz 14. augustam koncertzāles “Cēsis” galerijā mākslas festivāla “Cēsis 2022” ietvaros būs skatāma Daiņa Pundura izstāde “Lielo dzīvnieku gaidot”.
Izstādes ekspozīcija ir iecerēta kā pagātnē nenotikušu notikumu inscenējums. Tēma ir atvērta mistifikācijai, tomēr, pievēršoties autora darbības dokumentējamam aspektam, reālu objektu radīšanas motivācija ir atšifrējama, sekojot laika posmam 90. gadu sākumā, kad tapa personālizstāde “XXL” (1996, Sv. Pētera baznīca). Vāze kā telpas un laika rezervuārs – tā tika pozicionēti monumentāli trauki –, sfēriski objekti ar ļoti šauru atveri un autortehnikā veidotu, uzartam laukam līdzīgu virsmu. “XXL” trauku tektoniskā uzbūve un autora estētiskās izjūtas esence materializējās keramikas objektos ar noslēgtu apjomu. To iekšpuses neredzamā vizuālā ietilpība kopš 90. gadiem bija saglabājies kā neapgūts tilpums un nerealizēts izstādes projekts.
Autors ir atvēris noslēgto apjomu, atgriežoties pie estētiskās izjūtas saknēm, pie arhaiska keramikas trauka formas apgūšanas, tā fiziskā tilpuma un vizuālās ietilpības jēdzienu apzināšanās.
Lielais dzīvnieks un gaidīšanas sajūta ir ekspozīcijas telpiskumu caurvijošā mistiskā tēma, kas saistīta ar personisku pieredzi pagātnē, kā arī pilnībā neatklātiem personiskiem mītiem.
Trauki ir eksponēti grīdas līmenī kā dzīvniekam servēts mielasts. Viņš tiek pazemīgi gaidīts.
Koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12, Cēsis
Voldemāra Johansona izstāde “Vētra neredz krāsu”
PAiR galerijā
9. jūlijs–14. augusts
No 9. jūlija līdz 14. augustam PAiR rezidences galerijā Pāvilostā būs skatāma mākslinieka Voldemāra Johansona personālizstāde “Vētra neredz krāsu”. Izstādes sākumpunkts meklējams mākslinieka ekspedīcijās uz Ziemeļu puslodes arktiskajiem apgabaliem. Tajā Johansons izzina veidus, kā raudzīties uz šo klimata pārmaiņu skarto planētas daļu no skatupunkta, kur fiziskās vides un ainavas vērošanas pieredze jau daļēji pārcelta uz virtuālās realitātes tehnoloģiju sfēru.
Norvēģijas ziemeļu, Fēru salu un Svalbāras arhipelāga ekosistēmas atrodas uz strauju pārmaiņu ceļa, un pat piesardzīgākās prognozes liecina, ka jau pārredzamā nākotnē vasarās gaidāma Ziemeļpola ledus kārtas pilnīga izkušana. Mākslinieks un komponists Voldemārs Johansons izzina veidus, kā raudzīties uz šo klimata pārmaiņu skarto planētas daļu no skatupunkta, kur fiziskās vides un ainavas vērošanas pieredze jau daļēji pārcelta uz virtuālās realitātes tehnoloģiju sfēru.
Izstādes pirmā daļa norisinājās ISSP Galerijā Rīgā, 2021. gadā. Izstādei PAiR galerijā tapuši jauni darbi, ar kuru starpniecību arī šoreiz skatītāji būs aicināti sajust cilvēces un neskartas dabas attiecības, apjaust arktisko elpu, skaņu un varenību. “Vētra neredz krāsu” tematiski turpina Johansona agrākajos darbos aizsāktās fizikālās pasaules un cilvēka pieredzes saskarsmes studijas.
Izstādes atklāšanas dienā – 9. jūlijā izstādē norisināsies tūre kopā ar mākslinieku Voldemāru Johansonu.
PAiR rezidences galerija Pāvilostā
Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilosta
Starptautiska mediju mākslas izstāde,
radošās darbnīcas un performanču programma “Ekonauti”
Jūras svētku ietvaros Liepājā
no 9. jūlija
Aiste Abmrazeviciute. Lichen.
Liepājas Jūras svētku ietvaros tiks atklāta starptautiska mediju mākslas izstāde “Ekonauti” un norisināsies bezmaksas radošās darbnīcas bērniem Liepājas pludmalē, kā arī muzikālas performances, reflektējot par cilvēka attiecībām ar dabu un aicinot to pētīt ar tehnoloģiski pastiprinātām maņām, lai veicinātu izpratni un empātiju pret citādo.
Audiovizuālajā izstādē “Ekonauti”, kas būs skatāma Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijā, Kūrmājas prospekta 13 pagrabstāvā no 9. līdz 22. jūlijam, varēs iepazīt Ekonautu līdzšinējās ekspedīcijas zemūdens pasaulē, mežā un smilšainās pludmalēs, kā arī tajās izmantoto aprīkojumu. Izstādē varēs apgūt ķērpju matemātiku, iepazīt mašīnas, kas palīdz iejusties citu sugu ādā, grāmatu, ko “lasīt” ar ožu un tausti u.c. darbus.
Izstādes atklāšana 8. jūlijā pl. 18.00. interesenti aicināti pievienoties arī diskusijai par tehnoloģiju pozitīvo un negatīvo ietekmi uz dabas uztveri ar izstādes starptautisko mākslinieku dalību.
Piedalās: Aiste Ambrazevičūte (Aistė Ambrazevičiūtė, LT), Olga Barbina, Krista Dintere, Teuns Karelse (Theun Karelse, NL), Anna Priedola, Paula Vītola u.c.
Savukārt Ekonautu laboratorijā 9. jūlijā apmeklētājiem būs iespēja pašiem izmēģināt dažādus mikrofonus un sensorus, lai saklausītu saules gaismu, ēnas, zemūdens skaņas un citus, ar mūsu maņām neuztveramus dabas procesus. Iepazīt to, kā darbojas mūsu maņas, un apgūt, kā varam izmantot tehnoloģijas, lai labāk izprastu dabas norises.
Notiks arī performances, kurās Ekonauti centīsies uztvert vides signālus, izmantojot tādas eksperimentālas tehnoloģijas, kā fotofonofonu, lai sadzirdētu Dabas balsi un saspēlētos kopīgā jaunradē. Darbnīcas vada: Theun Karelse (NL), Paula Vītola (LV), Krista Dintere (LV)
Ilonas Abdulajevas izstāde “Kaut kur spīd saule”
āra galerijā “4METRI” Daugavpils cietoksnī
līdz 15. jūlijam
Līdz 15. jūlijam stikla galerijā “4METRI” Daugavpils cietoksnī skatāma Ilonas Abdulajevas personālizstāde “Kaut kur spīd saule”.
“Mākoņi ir mainīga substance ar abstraktu vērtību. Reāli, bet netverami tie kairina prātu, jūtas un emocijas kā bērnības asociāciju spēlē, uzbur dažādus tēlus, spoguļojas peļķēs, aiznes domas uz tālajām zemēm. Tie nes gan posta plūdus pavasarī, gan veldzējumu jūlija tveicē.
Ar keramiku nodarbojos jau no bērnības, tā visu dzīvi ir bijusi mana sirdslieta. Piedaloties starptautiskos simpozijos un izstādēs, iepazīstu pasaulslavenu laikmetīgās keramikas pārstāvju darbus, daudzus māksliniekus satieku klātienē. Tas mani ļoti iedvesmo eksperimentēt ar dažādām keramikas masām, pašas gatavotām glazūrām un apdedzināšanas tehnikām. Esmu pašā ceļa sākumā,” par izstādi stāsta māksliniece.
Galerija “4METRI”
Daugavpils cietoksnis, Hospitāļa iela 8, Daugavpils
Izsludināta pieteikšanās ISSP Skolas divu gadu programmai
“Attīstot fotogrāfijas valodu”
līdz 24. jūlijam
Līdz 24. jūlijam atvērta pieteikšanās ISSP Skolas kursam “Attīstot fotogrāfijas valodu” – divu gadu neformālās izglītības programmai laikmetīgajā fotogrāfijā, ko vada Latvijā un starptautiski pazīstami fotogrāfi un mākslas eksperti. Nodarbības sāksies 2022. gada septembrī un ir paredzētas dalībniekiem ar priekšzināšanām.
ISSP Skolas vakaru mācību programma “Attīstot fotogrāfijas valodu” piedāvā dalībniekiem interaktīvu, radošu un kritisku vidi, kurā attīstīt savu vizuālo valodu un individuālo pieeju fotogrāfijā. Strādājot pie dažādiem projektiem pieredzējušu pasniedzēju vadībā, studenti attīsta izpratni par fotogrāfiju kā laikmetīgās mākslas mediju. Programmā dalībnieki apgūst plašu zināšanu un iemaņu spektru – sākot no ieskata laikmetīgās fotogrāfijas norisēs, vēsturē un teorijā, līdz ar savu autorprojektu izstrādi un prezentāciju kopīgā dalībnieku noslēguma izstādē. Programmas ietvaros regulāri notiek arī vieslekcijas, kurās ar savu pieredzi dalās mākslinieki, dažādu radošo profesiju pārstāvji un eksperti. Nodarbības notiek darba dienu vakaros ISSP skolas telpā Rīgā, Berga Bazārā un programmas kopējais ilgums ir divi mācību gadi jeb 18 mēneši.
ISSP Skola darbojas kopš 2011. gada un tajā pasniedz Latvijā un starptautiski atpazīstami fotogrāfi – Iveta Gabaliņa, Ieva Epnere, Arnis Balčus, Vika Eksta, Ieva Balode, kuratori un mākslas zinātnieki Solvita Krese, Laine Kristberga, Maija Rudovska un Evita Goze, kā arī citi māsklas esperti. Liela daļa studentu pēc programmas absolvēšanas turpina aktīvi darboties fotogrāfijā – vieni turpina apgūt fotogrāfiju ārzemju augstskolās, citi attīstījuši karjeru mākslas vai komerciālās fotogrāfijas jomā tepat Latvijā. Starp ISSP Skolas absolventiem ir jau atpazīstami jaunie mākslinieki – Kristīne Krauze–Slucka, Annemarija Gulbe, Zanda Puče, Toms Harjo, Elīna Semane, Ieva Raudsepa, Kārlis Bergs un citi.
Ivetas Šveisbergas izstāde “Keramika&restaurācija”
Siguldas Jaunajā pilī
līdz 24. jūlijam
Līdz 24. jūlijam Siguldas Jaunās pils Salonā skatāma mākslinieces un restauratores Ivetas Šveisbergas izstāde “Keramika&restaurācija”. Izstādē skatāmi darbi no dažādiem mākslinieces radošajiem periodiem, tapuši laika periodā no 1997. līdz 2019.gadam.
Par izstādi māksliniece saka: “Lietas iemieso sevī ne tikai materiālo, bet arī nemateriālo atmiņu, emocionālo informāciju, kas saglabāta daudzu gadu garumā. Tā piedod papildus vērtību katrai lietai, par kuru varam runāt gan muzejos, gan pārskatot katrs savas dzimtas krājumus. Viedokļi par lietu saglabāšanu var atšķirties. Vieni uzskata, ka lietas velk sev līdzi senas, ne vienmēr pozitīvas atmiņas, tās atgādina par sāpīgām pieredzēm. Citi vāc un saglabā visu, uzsverot, ka tikai laiks izšķirs katras lietas vērtību ilgtermiņā. Mums ir iespēja izvēlēties - atbrīvoties no lietām un atmiņām, vai tās saglabāt.”
Pētera Sidara personālizstāde “Iztrūkstošais skats ainavā”
kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”
līdz 27. jūlijam
Līdz 27. jūlijam kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” skatāma Pētera Sidara personālizstāde “Iztrūkstošais skats ainavā”.
Par šo izstādi mākslinieks saka: “Ainava ir redzesloks. Ainava, kas atkarībā no vietas, manā darba instalācijā veido ziedošu pļavas lauku. (..) Savos jaunajos darbos es aicinu skatītāju iziet no ikdienas un iekļūt jaunā plašumā un jaunās emocionālās kombinācijās. Manuprāt, abstraktās gleznas ir kombinācijas priekš emocijām. Kad es skatos uz cilvēkiem, dabas ainavām, pilsētas skatiem, manā iztēlē viss atspoguļojas abstraktajās vīzijās. Tā ir sava veida meditācija ar dabā sastapto un tām iztēles kaislībām, kas rosās manā prātā - mākslinieka prātā.”
Mākslinieks, kurš savos radošajos eksperimentos nav konservatīvs un nebaidās lietot visdažādākos materiālus, pielāgojot tos citiem neierastos veidos. Pēteris vienmēr pievērš uzmanību krāsai, formai un struktūrai. Darbus veidojis - vispirms tekstilā un tekstilšķiedrā, tad konstruktoru detaļās, vēlāk vara stieplē, stikla šķiedrā, kūdras podiņos, karstajā līmē, plastmasas sakausējumos, putnu spalvās, čūsku ādās, vārnu ekskrementos, plastmasas salmiņos un, nu, eksperimentējot ar krāsainiem pudeļu korķīšiem.
Kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Vidvuda Zviedra gleznu izstāde “Peldētava”
Talsu novada muzejā
līdz 31. jūlijam
Līdz 31. jūlijam Talsu novada muzeja trīs zālēs skatāma Vidvuda Zviedra gleznu izstāde “Peldētava”.
Divdesmit piecus gadus ASV, Čikāgā, pavadījušais gleznotājs Vidvuds Zviedris (1976) jau gandrīz divus gadus dzīvo atkal Latvijā, Rīgā, un ir tapusi izstāde “Peldētava” ar pavisam jauniem darbiem, kas nesen bija skatāma Žaņa Lipkes muzejā.
“Talsiem tagad ir reta iespēja salīdzināt Vidvuda Zviedra glezniecības evolūciju ar 2010. gadā kuratores Zandas Jankovskas sarīkoto gleznotāja izstādi Talsu muzejā “Tauriņdejas 19 variācijas”. Šķiet, var teikt, ka Vidvudam Zviedrim darbi tapuši sērijās, turklāt katra jauna sērija stipri atšķīrusies no pārējām. Tie var būt pēc Jemenas ceļojuma radušies smalki-lineāri un askētiski darbi, gluži kā arābu rakstības zīmes, ar dienvidu ainavas un arhitektūras elementiem, tad nāk abstrahētas tauriņdeju un tauriņu spārnu rakstu zīmes uz 20x20 cm kartoniņiem kā 2010. gada Talsu izstādē, pēc tām Vidvuds, iespējams, kļuva vairāk krāšņi dienvidniecisks – tā bija īsti spilgta un dinamiska abstrakcija. Tuvojoties braucienam uz mājām, ienāk zilā un melnā krāsa un lieli formāti. Vai tā būtu jau tuvošanās ziemeļu glezniecībai un vēsai krāsai? Protams, viss minētais var būt tikai pieņēmumi. Jo darbi taču rodas ne vienmēr tik apzināti un konturēti. Mediatīvais, sakrālais un mūžīgais, ritms, kompozīcija, intuīcija, spriedzes apvienošanās vai neapvienošanās ar klusumu – tas viss summējas gleznas virsmā,” teikts izstādes pieteikumā.
Tagad Vidvuds Zviedris ar ģimeni dzīvo Ķīpsalā. Un kļuvis par peldētāju – gan ziemā, gan vasarā. Ieniršana Daugavas ūdeņos dažreiz tik ļoti palīdz atdzesēt sakarsušo prātu pēc daudzu stundu darba pie molberta. Ķermeniskā, tīri fizioloģiskā ūdens sajūta vedina tālāk – Daugava, ūdens un atgriešanās Latvijā var kļūt par tēliem un stimuliem, kas rosina radīt.
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
