Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Latvijas dizaineru darbi izstādē “Tactile Baltics”
Litas pilī Milānā
7.–13. aprīlis
No 7. līdz 13. aprīlim Litas pilī (Palazzo Litta) norisināsies “MoscaPartners Variations” grupas izstāde, kurā ar kopīgu ekspozīciju piedalīsies 21 dizainers no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Izstāde “Tactile Baltics” iepazīstinās Milānas Dizaina nedēļas apmeklētājus ar mūsu reģiona inovācijām, amatniecības tradīcijām un kultūras vērtībām, izceļot spilgtāko laikmetīgo dizainu no Baltijas.
Izstādē aplūkojamos kolekcionējamā dizaina darbus – mēbeles, gaismas objektus, tekstila dizainu, traukus un mājas dekorus – vieno ilgtspējīga un apritīga pieeja, kā arī eksperimenti ar materiālu, īpaši fokusējoties uz dizaina taktilajām kvalitātēm. Izstādes apmeklētāji varēs iepazīt, kā tradicionālā amatniecība Baltijas laikmetīgajā dizainā savienojas ar modernām tehnoloģijām, atklājot formas, funkcionalitātes un kultūras mantojuma mijiedarbību, radot unikālus kolekcionējamā dizaina priekšmetus Izstādē piedalās kā pieredzējuši, tā jauni dizaineri, kuri spilgti atspoguļo Baltijas radošo un inovatīvo garu.
Funkcionālais grāmatplaukts “Māra” ir daļa no studijas “Gateris Works” pirmās mēbeļu kolekcijas, ko iedvesmojis latviskais vizuālais kods. Plaukta konstrukcija aizgūta no Māras krusta, un tā robustā forma sakņojas vernakulārajā galdniecībā. Naivā formu valoda, ko dizaineriem izdevies pasniegt elegantā veidā, dod balsi jaunai un reizē pazīstamai estētikai, kas pretstatīta nepārtrauktajiem novitātes meklējumiem dizainā.
“Studio Sarmīte”, ko vada latviešu dizainere un materiālu pētniece Sarmīte Poļakova, ražošanas atlikumus pārvērš jaunās aprites dizaina koncepcijās. Izstādē dizainere prezentēs luksusa skapīšu kolekciju “Reminiscent”, kas apvilkti ar “PineSkins” materiālu. Delikātais, ādai līdzīgais materiāls izgatavots no priežu mizām un ienes telpā siltu toņu gammu un meža smaržu, sniedzot bagātīgu sensoro pieredzi.
Arhitektūras un dizaina studija “ĒTER” prezentēs savu ASMR tematikai veltīto mēbeļu kolekciju, kas ASMR nomierinošo sensoro pieredzi iemieso funkcionālos objektos. Iedvesmojoties no biomorfajiem augšanas modeļiem dabā un cilvēka ķermeņa, mēbeļu kolekcija aicina pieskarties un mijiedarboties. Kolekcija ir turpinājums izstādei “Weird Sensation Feels Good: The World of ASMR” Londonas Dizaina muzejā, par kuras dizainu “ĒTER” saņēmuši vairākas balvas.
Dizainere Dace Sūna prezentēs savu jaunāko darbu gaismas objektu sērijā “Vertical Fractal Helium Candles”, ko iedvesmojuši fraktāļi dabā. Gaismeklis veidots no caurspīdīgām caurulēm, kas piepildītas ar hēliju un izstaro maigu, dzeltenīgi rozā gaismu, radot ēterisku noskaņu.
Stikla mākslinieks Artis Nīmanis izstādē piedalīsies ar lakonisko skulptūru “NEW LINE”. Izmantojot inovatīvas stikla apstrādes tehnikas un izsmalcinātus titāna pārklājumus, mākslinieks radījis gaismas, krāsas un formas simfoniju. Atstarojošā virsma pastiprina skulptūras vizuālo pievilcību, aicinot uz introspekciju un iztēli.
Laikmetīgā tekstilmāksliniece Emma Sofia demonstrēs ar rokām austu gobelēnu “Desire”, kas izgatavots no kokvilnas, vilnas, lina un zīda. Šis darbs pēta garīgo veselību, atkarību un pašnoliegumu, aplūkoto tēmu «smagumam» pretstatot maigas tekstūras un pieklusinātu toņu gammu.
Keramikas dizaina studija “Boterra”, ko vada māksliniece Irita Tilāne Pakalniņa, izstādē piedalīsies ar kolekciju “Sweet Water”, ko iedvesmojuši Ziemeļu ezeri. Unikālo, ar rokām darināto keramikas darbu raupjās un bagātīgās tekstūras atgādina saules izgaismotas akmeņu ezera dzīles, iemūžinot dabas nepieradināto skaistumu.
Viļņa Heinrihsona izstāde “Sākums un gals. Mūsu laika rekviēms”
un
Ilgvara Zalāna izstāde “Cita dimensija”
Jūrmalas muzejā
9. aprīlis–18. maijs
Vilnis Heinrihsons. Karalienes nāve. 2022. Audekls, eļļa. 110 x130 cm
No 9. aprīļa līdz 18. maijam Jūrmalas muzejā būs skatāma Viļņa Heinrihsona izstāde “Sākums un gals. Mūsu laika rekviēms” un Ilgvara Zalāna izstāde “Cita dimensija”.
Vilnis Heinrihsons ar savu izstādi reflektē uz šī brīža pasaules notikumiem, attieksmi pret pasaules vērtībām. Līdz ar straujām pārmaiņām pasaules kārtībā, iestājoties “jaunai normalitātei”, spilgti iezīmējas nepieciešamība izvērtēt savu attieksmi pret vērtībām – tādām kā taisnīgums, patiesība, sirdsapziņa, ticība. Karš Ukrainā savā ziņā kļūst par laikmetu maiņas robežšķirtni un tajā izgaismojas pārmaiņu radītās jukas..
Izstādes ekspozīcijas dalījums, kas atbalso rekviēma tradicionālās daļas, iezīmē četras sfēras vai lokus, kas saistās gan ar laikmetu griežiem, gan norisēm cilvēka dzīves ritumā – piedzimšanu, augšanu, dažādām krīzēm, arī nāvi un atdzimšanu. Šīs norises var skatīt gan fiziskā, gan garīgā aspektā. Savdabīgu kontekstu palīdz veidot Raiņa un Gundegas Repšes dzeja, kā arī Svēto rakstu vārdi.
Ilgvars Zalāns. Sveiciens saulei. 2025. Audekls, akrils. 200 x 200 cm
Savukārt, Ilgvara Zalāna izstāde “Cita dimensija” uzrunā ar skaidri nolasāmo gleznotprieku un brīvības garšu. Ilgvara Zalāna māksla šobrīd ir klasiska ekspresīvā abstrakcija (bieži izmantojot arī dabā un ceļojumos skatītās kompozīcijas un ritmus), kurā mazāk eksponējas izsvērtu glezniecisku laukumu kārtojums; tā vairāk ir acumirkļa emocionālo noskaņu paušana ar līniju ritmu un “raksturakstu” palīdzību, tā ir arī paļaušanās uz paša temperamentīgo triepienu. Klāt nākuši dažādu faktūru (pilinājumi, tecinājumi, švīkojumi u.c.) kārtojumi. Ir sasniegta augsta veiklības un profesionālisma pakāpe, kas kopā ar mažoro un košo krāsu izvēli sniedz vizuāli pozitīvu izstādes kopiespaidu.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Rīgas Starptautiskā īsfilmu festivāla “2ANNAS”
urbānā kino pastaiga “A Wall is a Screen”
laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
9. aprīlī / plkst. 21.00
Apvienības “A Wall is a Screen” (Vācija) organizētās kino pastaigas dažādās Eiropas pilsētās. Publicitātes foto
9. aprīļa vakarā Rīgas ielās būs iespēja piedzīvot pilsētvides un kino simbiozi, ko piedāvā Rīgas Starptautiskā īsfilmu festivāla “2ANNAS” organizatori, aicinot ikvienu pievienoties neparastai kino pastaigai “A Wall is a Screen”. Septiņu īsfilmu programmas sākuma punkts un pirmā kinoseansa norises vieta ir laukums pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (no Esplanādes parka puses).
Sadarbībā ar starptautiski atzīto apvienību no Vācijas “A Wall is a Screen”, kas pārvērš ēku fasādes par ekrāniem, Rīgas Starptautiskā īsfilmu festivāla “2ANNAS” ietvaros tiek rīkota kino pastaiga pa Rīgas centru, kuras laikā pilsēta kļūs par vienu lielu kinozāli. “A Wall is a Screen” kuratori ir atlasījuši īsfilmas un radījuši urbāno apskates ekskursiju, kas izceļ atsevišķas Rīgas ēkas un to arhitektūru. Pazīstamas vietas pasākuma dalībniekiem atklāsies burtiski jaunā gaismā, ļaujot katrai filmai mijiedarboties ar apkārtni un otrādi. Intriga slēpjas apstāklī, ka iepriekš ir zināms tikai sākuma punkts, bet filmas un citas vietas paliek kā pārsteigums.
9. aprīļa pastaigai izvēlētas septiņas dažādas lokācijas Rīgā, kurās tiks demonstrētas septiņas starptautisku autoru īsfilmas, kas caur humoru un atsaucēm uz vidi veido jaunu, unikālu mākslas darba kontekstu. Maršruta izejas punkts ir laukums pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), kur plkst. 21.00 sāksies pirmās īsfilmas seanss. Filmas tiks demonstrētas oriģinālvalodā ar subtitriem angļu valodā, un to nosaukumi pirms norises netiks izpausti.
Dalība pasākumā ir bez maksas.
Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls “2ANNAS” ir neatkarīgs kino un audiovizuālās mākslas festivāls, kas katru gadu piedāvā skatītājiem oriģinālas, izaicinošas, kā arī sociāli aktīvas īsfilmas un vidēja garuma filmas. Pasākuma mērķis ir popularizēt īsfilmas žanru, iepazīstināt auditoriju ar aktuālo Eiropas un pasaules kino, kā arī vērtēt Baltijas filmu mākslas attīstību un tendences pasaules kontekstā. 2025. gadā festivāls norisināsies jau 29. reizi, no 4. līdz 10. aprīlim, ar fokusa tēmu “Simbioze”.
Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls “2ANNAS”
Dārtas Ceriņas lekcija “Režisore un aktrise: sieviešu radošās partnerības ideja Latvijas kino”
Izstādes “Ārpus rāmjiem: Leisa, Tabaka, Rožanskaite” publiskās programmas ietvaros
Mākslas centrā Zuzeum
9. aprīlī / plkst. 18.00–19.30
9. aprīlī plkst. 18.00 Mākslas centrā Zuzeum notiks Dārtas Ceriņas lekcija “Režisore un aktrise: sieviešu radošās partnerības ideja Latvijas kino”.
Pēdējās desmitgadēs Eiropas, Ziemeļamerikas un citu reģionu aktierkino ir sastopama sieviešu režisoru konsekventa sadarbība ar aktrisēm, kad režisores apzinātāk strādā ar scenārijiem, kuru centrā ir sievieštēli vai to pamatā ir sieviešu literātu un scenāristu veidots materiāls. Šādu pāru ir gana daudz – Klēra Denī un Žiljeta Binoša Francijā, Sofija Kopola un Kirstena Dansta ASV, Džoana Hoga un Tilda Svintone Lielbritānijā un daudzi citi radošie pāri. Daudzu valstu kinematogrāfos ideja par femīno radošo partnerību un caur to orientēto naratīvu veidošanu kino ir nostiprinājusies ar tradīciju un ieguļas ne tikai autorkino koordinātēs.
Kāda ir sieviešu radošās kino partnerības ģenealoģija Latvijā? Vēsturiski Latvijas kino sieviešu režisoru un aktrišu partnerība bijusi mazskaitlīga. Iemesli tam ir vairāki – gan režisora profesijas vēsturiskā maskulinizācija, gan kino ražošanas un producēšanas struktūra, gan arī izglītības, pieejamības un citi sociālie faktori. Kā Vita Zelče izpētījusi, padomju okupācijas gados Rīgas kinostudijā sievietes veidoja 14,73 % no visu aktierfilmu režisoriem. Galvenokārt spēlfilmu veidošanā viņas tika nodarbinātas kā filmu montāžas režisores, kostīmu mākslinieces, grima mākslinieces, filmu mākslinieces, skaņu režisores, redaktores un filmu direktores. Tiesa, kā atsevišķi piemēri padomju gados jaušamas spilgtas, būtiskas sadarbības režisoru Adas Neretnieces un Dzidras Ritenbergas veidotajās aktierfilmās.
Savukārt 21. gadsimtā, mainoties sociālekonomiskajai sistēmai, ienākot neoliberālismam un priekšplānā izvirzoties autorkino teorijai, pēdējo divu desmitgažu kino piedāvā vairākas būtiskas sieviešu radošās sadarbības, kuras aptver ne vien vienu vai divas, bet arī vairākas filmas. Piemēram, Unas Celmas un Rēzijas Kalniņas, Lailas Pakalniņas un Gunas Zariņas, Martas Elīnas Martinsones un Marijas Linartes, kā arī Lienes Lindes un Ingas Tropas veidotajos kinodarbos. Tautoloģijai līdzīgā tēze “sievietei kino kamera ir par smagu” ir apvērsta.
Lekcijā tiks aplūkota sieviešu – kino režisoru un aktrišu – ekrāna partnerības modeļi un tam, kāpēc aktierkino šādi piemēri 20. gadsimtā ir sastopami retāk. Līdztekus tam vēsturiskie un laikmetīgie piemēri Latvijas kino, kā arī tematiskās un analītiskās šķautnes, kādas atklājas, uzdodot jautājumu, vai allaž sieviešu sadarbība atver feministisko diskursu?
Ieeja bezmaksas ar iepriekšēju reģistrāciju
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 10, Rīga
Izglītības programmas “Grafikas dizains” 4. kursa audzēkņu
Līvas Spulašas un Ievas Nevedomskas pirmā kopizstāde “Meža dziļoknī”
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunbūvē
9.–30. aprīlis
No 9. līdz 30. aprīlim Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) jaunbūves izstāžu zālē būs skatāma izglītības programmas “Grafikas dizains” 4. kursa audzēkņu Līvas Spulašas un Ievas Nevedomskas pirmā kopizstāde “Meža dziļoknī”.
Par izstādes tapšanu stāsta Līva Spulaša: “Sākotnējās idejas par darbiem, kurus iekļaut izstādē, bija pārlieku daudzveidīgas un pat ekstravagantas, jo tad mēs vēl neapjautām, cik ļoti viss mainīsies, kad sāksim visu iecerēto patiesi realizēt. (..) Mainījās izstādes ideja, nosaukums un koncepts. Mūsu sākotnējā plānošana pavērsās uz pilnīgi citu pusi, jo sapratām, ka neejam pareizajā virzienā. Ideju realizēšana kaut kā nevirzījās uz priekšu, un laika palika arvien mazāk. Tas bija brīdis, kad nāca apskaidrība par pārspīlēti iecerēto apjomu un tā materializēšanu, kā arī par to, cik patiesi grūti ir radīt radošus darbus jau ieplānotai izstādei, nevis otrādi.”
Izstādes līdzautore Ieva Nevedomska papildina: “Pēc lielajām pārvērtībām darba gaita sāka plūst nedaudz ātrāk, sākām domāt plašāk un skaidrāk. Centāmies visu nesarežģīt un tajā pašā laikā veiksmīgi atspoguļot mūsu galveno, patieso ideju – mežonīgi juteklisko sievišķību, kura pulsē gan meža dzīslās, gan pašās. Vienmēr zinājām, ka tas, ko vēlamies ar šo izstādi pateikt, saskan ar mūsu vērtībām un dzīvesstilu, tādēļ atlika tik vien kā saņemties, atcerēties par galveno mērķi, nebaidīties mēģināt un paiet soli atpakaļ, kad tas vajadzīgs. (..) Izstāde aplūkojama kā viens vienots mākslas darbs, tādēļ nav vērts skatīties uz katru elementu kā uz kaut ko individuālu. Viss sasaistīts meža dziļoknī, kuru esam izvilkušas caur sevi.”
Abas autores cer, ka izstāde iedvesmos arī citus LMMDV audzēkņus rīkot savas izstādes, nebaidoties no pieredzes trūkuma vai apkārtējo kritikas, jo skola ir piemērota vieta, kurā eksperimentēt, mācīties no kļūdām, izaicināt sevi un mesties nezināmajā, jo uzdrīkstēšanās pamēģināt ir pamatīgs solis pretī radošai nākotnei.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunbūve
Alejas iela 18, Liepāja
Radošā meistarklase: Pavasara ziedu stādīšana
Mākslas centrā Zuzeum
10. aprīlī un 24. aprīlī / plkst. 18.00–20.00
Mākslas darbs – Malle Leisa (1940–2017). SBA Augu motīvs I. 1988. Igaunijas Mākslas muzejs
Mākslas centrs Zuzeum kopā ar mākslas un ziedu galeriju “Dizaina Ambulance” 10. aprīlī plkst. 18.00–20.00 un 24. aprīlī plkst. 18.00–20.00, iedvesmojoties no izstādes “Ārpus rāmjiem: Leisa, Tabaka, Rožanskaite”, aicina uz īpašu radošo meistarklasi koša un krāsaina pavasara sagaidīšanai. Mākslinieces Malles Leisas ziedu un augu kompozīcijas vienlaikus izstaro dabas dzīvīgumu un krāsu harmoniju, kā arī pauž mākslinieces konceptuālo nostāju pret augu un ziedu motīvu izmantošanu savā mākslā. Malles Leisas gleznošanas maniere un krāsu intensitāte agrīnajās ziedu gleznās ir saikne ar popārtu, kas apzināti pievērsās ikdienišķiem, šķietami nenozīmīgiem motīviem. Savukārt vēlīnās augu kompozīcijas bieži pielīdzinātas amerikāņu mākslinieces Džordžijas O’Kīfas (1887–1986) erotiskajiem ziedu gleznojumiem, pierādot, ka Leisas daiļradē augu un ziedu motīvi nav tikai “sieviešu žanrs”, kā tas ilglaicīgi mākslas vēsturē ir uzskatīts.
Meistarklasē tiks apvienota mākslu un dārzkopību, ļaujoties radošai brīvībai un dabas iedvesmotām formām, kas būs piedzīvojums gan pieredzējušiem dārzkopjiem, gan pilnīgiem iesācējiem. Dalībnieki uzzinās vairāk par augu kompozīciju veidošanu, krāsu un faktūru saspēli, kā arī stādīs pavasara ziedus, ko varēs paņemt līdzi kā zaļojošu piemiņu.
Visi materiāli tiks nodrošināti uz vietas.
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 10, Rīga
Marijas Horvatovas pirmā personālizstāde Latvijā “Writing to the land”
galerijā LVN Jelgavā
11. aprīlis–23. jūnijs
Maria Horvathova. Moments in nature III. 2024
No 11. aprīļa līdz 23. jūnijam nelielajā galerijā Jelgavā “LVN” būs skatāma Marijas Horvatovas pirma personālizstāde Latvijā “Writing to the land”.
Marija Horvathova ir Slovākijā dzimusi, Ziemeļīrijā dzīvojoša gleznotāja. Viņas praksē tiek pētīti ainavu mirkļi, izmantojot romantizētu pieeju. Māksliniece rada eļļas gleznas, iemūžinot personiskus mirkļus savvaļā. Gleznas darbojas kā atvērts logs uz pagātni un atgādina par nostalģiskām sajūtām. Bērnību pavadījusi, bieži dodoties (pazaudējoties) dabā, jo tā māksliniecei sniedza brīvības sajūtu. Arī gleznojot tiek praktizēta pieeja, kas ļauj pazaudēt sevi gleznošanas procesā. Darbi tiek radīti, izmantojot eļļas krāsu kā akvareli, šķidri un ātri to klājot uz koka dēļu virsmām, papildus klājot dažādus medijus un atšķaidītājus, veidojot burbuļu “kļūdas” efektus, līdzīgus tiem, kas rodami polaroid fotogrāfijās ķīmiskā attēlu attīstīšanas procesā.
Galerija LVN
Svētes iela 26, Jelgava
Purvīša balvas 2025 kandidātu darbu izstāde
Latvijas Nacionālā mākslas muzejā
12. aprīlis–8. jūnijs
Purvīša balvas 2025 kandidāti. Foto: Kristīne Madjare
No 12. aprīļa līdz 8. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma DEVĪTĀ Purvīša balvas izstāde.
Ekspozīciju veido spilgts glezniecības, grafikas, tēlniecības, objektu un instalāciju mākslas kopums, ko radījuši devītajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2023. un 2024. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi – Indriķis Ģelzis, Romāns Korovins, Ieva Kraule-Kūna, Inga Meldere un Luīze Nežberte, Luīze Rukšāne, Krišs Salmanis, Elza Sīle, Paula Zvane.
Kopumā Purvīša balvas 2025 fināla atlasei tika nominēti 24 mākslinieki / mākslinieku grupas, kuru radošais veikums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.
Indriķis Ģelzis balvai nominēts par personālizstādi “Ūdeņaina dienas actiņa” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (25.08.–08.10.2023.).
Romāns Korovins balvai nominēts par personālizstādi “Nomirsim kopā” Rotko muzejā Daugavpilī (01.03.–19.05.2024.).
Ieva Kraule-Kūna balvai nominēta par personālizstādi “Rīma” galerijā “427” (27.09.–03.11.2024.).
Inga Meldere un Luīze Nežberte balvai nominētas par izstādi “Saulstāves” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (21.09.–01.11.2024.).
Luīze Rukšāne balvai nominēta par personālizstādi “Locījuma vietas” izstāžu zālē “TUR_telpa” (19.01.–17.02.2024.).
Krišs Salmanis balvai nominēts par personālizstādi “Rūgts” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (05.05.–11.06.2023.).
Elza Sīle balvai nominēta par personālizstādi “Zaķīšu pirtiņa / bailes un trīsas” izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” (07.09.–27.10.2024.).
Paula Zvane balvai nominēta par personālizstādi “Neredzams” galerijā “LOOK!” (02.–24.02.2024.).
Purvīša balvas 2025 ieguvēju noteiks starptautiska žūrija septiņu profesionāļu sastāvā, izvērtējot astoņu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē. Laureāta vārds tiks nosaukts 23. maijā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentala laukms 1, Rīga
Margrietas Griestiņas personālizstāde “Veikals SPAZ”
RTU Liepāja Humanitāro un mākslas zinātņu centra galerijā
līdz 25. aprīlim
Margrieta Griestiņa “Veikals SPAZ” (2024). Attēls no mākslinieces personīgā arhīva
Līdz 25. aprīlim RTU Liepājas akadēmijas Humanitāro un mākslas zinātņu centra galerijā skatāma mākslinieces Margrietas Griestiņas personālizstāde “Veikals SPAZ”. Ar so izstādi tiek uzsākts biedrības “ASTE. Art, Science, Technology, Education” un RTU Liepājas akadēmijas organizēto laikmetīgās mākslas izstāžu ciklu “Attēlu plūsma”.
Margrietas Griestiņas vizuālajā valodā bērnības atmiņas saplūst ar iztēli, viņas glezniecībā līdzdarbojas videospēļu, politikas un popkultūras tēli, atklājot vizualitātes nozīmi ikdienas pieredzes konstrukcijās, un ekrāna gaistošo pieredžu nospiedumus to patērētāju prātos. Tomēr autore nekritizē ne sabiedrības, ne indivīda izvēles, pati kopā ar domubiedriem pieņemot un rotaļājoties ar kapitālisma un masu kultūras kodiem, uzņemoties ražotāja un zīmolvedības, ne vien mākslinieka lomu. ““Veikals SPAZ” ir modes un sadzīves preču zīmola GolfClayderman veikals, kur strādā kibernējusies lapsa un bohēmiskais lācis. Pirmā veikala filiāle atradās Āfrikā, bet kopš tika lauzts līgums ar dzērienu piegādātāju “Monster”, veikalu nācās pārcelt uz Madonu, kur arī atrodas zīmola meitas uzņēmums MABOCA galerija “Visuma Centrs 2”. Pateicoties veiksmīgai organizācijas darbībai un apmierinātai klientūrai “SPAZ” tiek pārcelts tuvāk Rietumu kultūrai – uz vēju pilsētas izglītības templi – RTU Liepājas akadēmiju,” izstādes ideju raksturo māksliniece.
Izstādes kuratore ir Anna Priedola.
RTU Liepājas akadēmijas Humanitāro un mākslas zinātņu centra galerija
Kūrmājas prospekts 13 (ēkas 2. stāvā), Liepāja
Andra Vītoliņa darbu izstāde “Kas mīt aiz varenības?”
Liepājas muzejā
līdz 18. maijam
Foto: Kārlis Volkovskis
Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē līdz 18. maijam skatāma mākslinieka Andra Vītoliņa darbu – gleznu un instalāciju – izstāde “Kas mīt aiz varenības?”
Izstādē Andris Vītoliņš mudina aizdomāties par divdesmit pirmā gadsimta digitālajiem rīkiem un sistēmām, kas arvien vairāk sāk aizvietot cilvēka domas pārākumu. No vienas puses tās ir sistēmas, kurām mēs uzticamies, kas ievieš kārtību un ērtības, bet no otras, māksliniekprāt, – tajās slēpjas arī draudi cilvēces patstāvībai un izdzīvošanai.
Veidojot izstādi Andris Vītoliņš uzdeva vairākus jautājumus: Kurš patiesībā stāv aiz šīs varas? Kas vada sistēmu? Un cik ilgi mēs spēsim samierināties ar to, ka sabiedrības kopējais intelekta līmenis pakāpeniski degradējas?
Mākslinieks uzskata, ka mūsdienu digitālie mediji un tehnoloģijas agresīvi sadrumstalo mūsu uztveri. “Šajā laikmetā spēja redzēt “lielo ainu” kļūst par izdzīvošanas prasmi – gan individuālā, gan sabiedrības līmenī. Bet vai mēs vēl saprotam – kas stāv aiz šīs varenības? Kas velk aiz kulisēm neredzamos diedziņus?” jautā mākslinieks.
“Runājot par “varenību”, Andris Vītoliņš vēlas nošķirt varu un spēku. Viņa izpratnē varenība ir kas augstāks – filozofiskāks, iespējams pat svēts lielums. Gadījums, kad veidojas vakuums, un zūd cēlas idejas, to ātri aizpilda primitīvas, skaļas un tukšas domas. Kad varas turētājiem trūkst lielu ideju un virsmērķu, vara pārvēršas par trulu cīņu un manipulāciju. Veidojas sarežģītas struktūras un sistēmas, kas nereti kļūst pašmērķīgas.
“Un atkal rodas jautājumi: kas kontrolē šo sistēmu? Vai mēs tai ticam? Vai spējam tai pretoties? Un – vai iespējams, ka noteiktos apstākļos šī varenība, kas sākotnēji šķiet nesatricināma, pati sabrūk, atstājot vietu jaunam?” tā mākslinieks Andris Vītoliņš.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Grietas Bramanes un Marijas Timofejevas gleznu izstāde “Sievišķība”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā
līdz 31. maijam
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā līdz 31. maijam skatāma Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņu Grietas Bramanes un Marijas Timofejevas gleznu izstāde “Sievišķība”, kur mākslinieces aicina atbildēt uz jautājumu: “Kur tu pamani sievišķību?”
Izstādē atklājas sieviešu kolektīvās atmiņas šķautnes un spilgtā emociju gamma par draudzību un identitātes meklējumiem, kā arī izaugsmi, intīmajiem mirkļiem, pārdzīvojumu un ievainojamību. Tas viss – caur sievišķo lēcu, veidojot dziļi personisku, taču universālu pieredžu atspoguļojumu.
“Grietas un Marijas gleznas raksturo tagadne, tie visi ir mūsdienu sievietei pazīstami brīži. Un tas nav naivs skatījums uz sievieti, ko varbūt varētu gaidīt no tik gados jaunām māksliniecēm, bet gan ļoti nobriedis un tiešs. Gleznās iestrādāti mazi mežģīņu fragmenti, kurus pamanot, neizbēgami nākas domāt par trauslumu un sievišķības smalko līdzsvaru starp spēku un ievainojamību,” stāsta izstādes kuratori.
Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala
Rasas un Raita Šmitu jaunākais imersīvais mākslas darbs “Solarceptors”
izstādē “Starp augiem”
Mākslas un dabas muzejā “Sinclair-Haus” Bādhomburgā/Frankfurtē
līdz 17. augustam
Rasa Šmite, Raitis Šmits. Solarceptors. Flowers - Inventors of Their Own Existence, 2025. RIXC publicitātes foto
Jaunākais latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita imersīvais mākslas darbs “Solarceptors” pēta “augu inteliģenci”, pievēršoties ziedu evolūcijas un daudzveidīgo sugu straujās rašanās mistērijai pirms vairāk nekā 100 miljoniem gadu. Darbs tapis trīs gadu pētniecības projekta “Augu inteliģence” ietvaros, sadarbojoties ar zinātniekiem un pētniekiem no Šveices. Projektā mākslinieki radīja virtuālās realitātes pieredzi, kuras pamatā ir mākslinieciska vīzija par ziediem kā metaforiskām “acīm”, kas seko līdzi saulei, sinhronizējot auga diennakts ritmus ar planētu cikliem. Virtuālās vides veidošanā izmantoti augi no mākslinieku eksperimentiem ar lupīnām, ievācot datus par augšanas procesu, vides ietekmi un gaismas uztveri.
Jaunā imersīvā instalācija “Solarceptors” apskatāma izstādē “Unter Pflanzen” (“Starp augiem”), kas skatāma līdz 17. augustam Mākslas un dabas muzejā “Sinclair-Haus” Bādhomburgā/Frankfurtē, Vācijā. Izstāde pulcē gandrīz 30 māksliniekus, kuri pievēršas dabas “neredzamajiem” procesiem – kā augi par sevi rūpējas, kā tie izelpo skābekli un pat savstarpēji komunicē. Šmitu mākslas darbs “Solarceptors”, kopā ar vairākiem citiem šīs izstādes darbiem, būs apskatāms arī Rīgā – RIXC Mākslas un zinātnes festivāla izstādē, kas norisināsies Kim? Laikmetīgās mākslas centrā no 16. oktobra līdz 23. novembrim.
