Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Uno Daņiļevska piemiņas izstāde “UNO”
Galerijā “Istaba”
3.–26. novembris
No 3. līdz26. novembrim galerijā “Istaba” būs skatāma Uno Daņiļevska piemiņas izstāde “UNO”. Izstāde radīta, pieminot gleznotāju Uno Daņiļevski (15.08.1945.–09.12.2007.) viņa 80. jubilejas gadā. Izstādes norises laikā izstādīto gleznu vairākkārt nomainīs cita, sniedzot skatītājam iespēju ļauties glezniecības valodas dziļumam, uzmanību veltot tikai vienam darbam un uztverot mākslu kā estētisku pieredzi.
Darbs, ar kura eksponēšanu izstāde tiks atklāta, ir autora 2005. gadā tapusī glezna “Rīts”, kurā Daņiļevska meistarība izpaužas viņa glezniecībai neraksturīgās baltās krāsas daudzveidīgajā nianšu un nokrāsu kopumā. Paralēli eksponētajam gleznojuma oriģinālam galerijas telpā atradīsies monitors, kurā būs aplūkojama Daņiļevska gleznu retrospekcija.
Uno Daņiļevski mākslā interesēja meklēt un atklāt visdažādākos gleznieciskos risinājumus dažādos žanros – ainavā, klusajā dabā, portretā un aktā, kā arī figurālās kompozīcijās. Viņa mākslas valoda veidojās no tradīcijās sakņotām figurālām, reālistiskām kompozīcijām (20. gs. 60. gados), kuru tēli laika gaitā kļuva arvien stilizētāki, līdz nonāca pie minimālistiskākas glezniecības (kopš 20. gs. 90. gadu beigām), ko pats Daņiļevskis dēvēja par “nosacītām ainavām”.
Gleznotāja Džemma Skulme teikusi: “Uno Daņiļevskis savā glezniecībā panācis tieši to, pēc kā mēs tik ļoti tiecamies dzīves burziņā, jezgās un bezjēdzīgos vārdu plūdos – viņš dāvā mums klusumu. Uno darbojas it kā ar kādu īpašu maģiju. Tā apstādina. Tā nav viegli nākusi, bet trāpījums notiek.”
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Sindijas Ančas izstāde “Veļu ceļi”
Čiekurkalna filiālbibliotēkā
3.–30. novembris
No 3. līdz 30. novembrim Čiekurkalna filiālbibliotēkā būs apskatāma mākslinieces Sindijas Ančas izstāde “Veļu ceļi”, kas skatītājus aicina ielūkoties veļu gaitās aizsaulē. Izstādē apskatāmie darbi ataino dažādus folkloras simbolus un tradīcijas, kas saistītas ar veļu laiku un tā paražām, piemēram, veļu mielastiem, vedinot skatītājus pārdomāt par esības jēgu.
Čiekurkalna filiālbibliotēka
Čiekurkalna 1. līnija 64, Rīga
Interaktīvs ceļvedis ģimenēm ar bērniem “Ceļojuma soma”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
No 4. novembra
No 4. novembra Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA būs pieejama īpaši izstrādāta karte un soma – “Ceļojuma soma” ģimenēm ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem (3–10 gadiem), lai muzeja apmeklējums kļūtu par izglītojošu un radošu piedzīvojumu.
Interaktīvais materiāls radīts, lai rosinātu bērnu zinātkāri, veicinātu sarunas par mākslu un iepazīstinātu ar muzeja vidi draudzīgā un aizraujošā formā. Tā izstrādē ievēroti ilgtspējīgas attīstības principi, pievērsta uzmanība uzdevumu satura daudzveidībai un taktilās pieredzes nozīmei bērnu mācīšanās procesā.
“Ceļojuma somas” karte ietver sešus pieturas punktus muzeja ekspozīcijā. Katrā no tiem apmeklētāji sastopas ar tematisku uzdevumu, kas mudina pamanīt detaļas, salīdzināt atšķirīgas kultūras un rast jaunus skatpunktus uz mākslas pasauli.
Turpmāk “Ceļojuma soma” tiks izsniegta MMRB kasē pēc pieprasījuma bez papildu maksas uz muzeja apmeklējuma laiku.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Starptautiskā konferenču sērija “Kultūras Krustpunkti XIX”
Latvijas Kultūras akadēmijā
4.–7. novembris
No 4. līdz 7. novembrim Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) norisināsies starptautiska konferenču sērija “Kultūras krustpunkti XIX”, kas pulcēs pētniekus, studentus, politikas veidotājus un kultūras profesionāļus, lai diskutētu par aktuālajiem kultūras un mākslas procesiem.
4. novembrī LKA Nacionālās filmu skolas paviljonā norisināsies konference “Kultūras pakalpojumu grozs budžeta izdevumu samazināšanas ēnā”, veltīta kultūras pakalpojumu groza ieviešanas iespējām Latvijas pašvaldībās.
5. novembrī LKA Teātra mājā “Zirgu pasts” notiks starptautiska konference “Jauniešu pilsoniskā līdzdalība: dekoratīva vai autentiska? Formāla vai jēgpilna?”, pievēršoties jauniešu līdzdalības pieredzei un inovācijām demokrātijas apdraudējumu un tehnoloģiju ietekmē. Noslēgumā – Ninas Saimonas grāmatas “Līdzdalīgais muzejs” tulkojuma atklāšana.
6. novembrī LKA Nacionālās filmu skolas paviljonā norisināsies konference “Mākslīgais intelekts kā kultūras satura daudzveidības avots un apdraudējums”, aplūkojot AI ietekmi uz mākslu, kultūras saturu un radošo industriju.
7. novembrī LKA Gara mājā pētnieki un nozares speciālisti prezentēs savus pētījumus sešās sekcijās: skatuves un audiovizuālā māksla, kultūras mantojums, kultūra un sabiedrība, kultūru saskarsmes studijas, māksla, literatūra un vizualitāte, filozofija Latvijā (1944–1991). Tajā pašā dienā tiks atklāta ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025”.
Konferenču sēriju noslēgs pasākums “Padomju filozofu paškritikas: performatīva diskusija”, kurā filozofi diskutēs par intelektuāļu lomu totalitāras varas apstākļos.
4., 5. un 6. novembra konferenču sērijas notikumus būs iespējams redzēt tiešraidē LKA Facebook un Youtube kanālā Youtube kanālā
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Simpozijs “Rethinking the Architecture of Power.
Art at the Edge of Human–Machine Collaboration”
Latvijas Mākslas akadēmijā
5. novembrī
5. novembrī LMA Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūts (LMDA) no plkst. 14.00 līdz 18.00 aicina uz simpoziju un izstādi, kas noslēgs divus gadus ilgušo starptautisko mākslas un pētniecības projektu “unLoc”. Projekts īstenots sadarbībā ar universitātēm un pētniecības institūcijām četrās Eiropas pilsētās – Krakovā, Rīgā, Varšavā un Bukarestē. Tā gaitā pētītas kompleksās attiecības starp arhitektūru, atmiņu un jaunajām tehnoloģijām, un rezultāti 5. novembrī tiks prezentēti simpozijā un izstādē “Rethinking the Architecture of Power. Art at the Edge of Human–Machine Collaboration.”
“unLoc” projekta fokusā ir pēckara varas arhitektūra, kas bieži vien nes sev līdzi sarežģītu pagātni un pretrunīgu tās uztveri mūsdienās. Daudzas no ēkām, kas būvētas totalitāro režīmu laikā, joprojām veido Centrāleiropas un Austrumeiropas pilsētu ainavas. Projekta gaitā pētniekus nodarbināja jautājumi par to, kā šo ēku nozīme ir mainījusies, kā tās tiek uztvertas mūsdienās un kas ar tām notiks nākotnē.
Apvienojot māksliniecisko praksi, sociālo pētniecību un digitālās inovācijas, “unLoc” meklēja jaunus veidus, kā izprast vietējo mantojumu un interpretēt kolektīvo atmiņu. Projektā īpaša uzmanība pievērsta tehnoloģiju lomai šajā procesā – it īpaši mākslīgā intelekta (MI) pieaugošajai izmantošanai radošajā un pētnieciskajā darbībā. Lai gan MI rada jaunas iespējas sadarbībai starp cilvēku un tehnoloģijām, tas vienlaikus liek uzdot būtiskus jautājumus par autorību, radošumu un atbildību.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kronvalda bulvāris 4, Rīga / 2. Auditorija
Lekcija “Pētera Šmita telpiskā pasaule”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
6. novembris
6. novembrī plkst. 18.00 notiks Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītājas Daigas Jamontes lekcija “Pētera Šmita telpiskā pasaule”. Līdz pat gada beigām muzejā ir apskatāma izstāde “Ārpus rāmjiem: 3D un hologrāfiskais visums”, kas pievēršas diviem telpiskās fotogrāfijas principiem – hologrāfijai un stereogrāfijai.
Pēteris Šmits (1882–1973) muzeja krājumā pārstāvēts ar vairāk nekā 1000 stereogrāfiju kolekciju, no kurām daļa apskatāma arī izstādē. Kas mudinājis Šmitu tik visaptveroši iemūžināt Latvijas ainavas, notikumus, arhitektūru un citas tēmas telpiskajos attēlos? Lekcijā Daiga Jamonte iepazīstinās gan ar stereogrāfijas principu un Pētera Šmita biogrāfiju, gan viņa kolekciju un tās pētniecisko potenciālu.
Pēteris Šmits dzimis Valkas pusē. Kopš Latviešu Fotogrāfiskās biedrības dibināšanas 1906. gadā viņš bija tās biedrs, darbojās biedrības valdē un 1920. gados kādu laiku bijis arī priekšsēdētājs. Viņš piedalījās gan vietējās, gan starptautiskās fotoizstādēs ar stereogrāfijām un etnogrāfiskiem uzņēmumiem.
Etnogrāfisko fotogrāfiju savas darbības laikā aktīvi popularizēja Latviešu Fotogrāfiskā biedrība, aicinot fiksēt laikmeta un etnogrāfisko materiālu. Pirmā pasaules kara laikā Pēteris Šmits tika mobilizēts armijā, savukārt Otrā pasaules kara beigās devās trimdā un pēc kara dzīvoja ASV, kur arī miris.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Jaunie mākslinieki atklāj izstādi “Simbioze 2.0”
Radošajā kvartālā “Veldze”, RAA telpā
6–8. novembris
No 6. līdz 8. novembrim radošajā kvartālā “Veldze”, telpā RAA, norisināsies starptautiskā laikmetīgās mākslas projekta “Simbioze 2.0” noslēdzošā daļa, kur apmeklētājiem būs iespēja iepazīt mākslas rezidences laikā Skujenē radītos darbus, kā arī piedzīvot dokumentālās filmas pirmizrādi.
Projekts “Simbioze 2.0” aizsākās šovasar Skujenes mācītājmuižā, kur vairāk nekā 50 mākslinieki no Latvijas un ārvalstīm piedalījās intensīvā laikmetīgās mākslas rezidencē, darbojoties četrās meistarklasēs un radot jaunus laikmetīgās mākslas darbus – gleznas, performances, skaņu performances un tērpu kolekciju. Noslēdzošā izstāde Rīgā ļaus plašākai auditorijai iepazīt plenērā radītos darbus, kas reflektē par cilvēka un dabas mijiedarbību, ilgtspēju un radošo sadarbību.
Ar māksliniekiem meistarklasēs darbojās starptautiski atzīti mākslas profesionāļi: Paula Vītola vadīja darbnīcu par skaņu mākslu un dabas signālu interpretāciju, Pernilla Vainholca un Bourzma iepazīstināja ar ilgtspējīgu modes dizainu un tekstila rituāliem, Katrīna Biksone vadīja glezniecības un ainavas emociju vizualizācijas darbnīcu, savukārt Lisette Roza savā darbnīcā pievērsās performanču mākslai un ķermeņa attiecībām ar laiku.
6. novembrī plkst. 21.15 notiks dokumentālās filmas “Simbioze 2.0” pirmizrāde. Izstāde būs atvērta 7. novembrī no plkst. 18.00 līdz 00.00 un 8. novembrī no plkst. 15.00 līdz 00.00.
Radošais kvartāls “Veldze”, RAA telpa
Matīsa iela 8, Rīga
Leonarda Laganovska personālizstāde “Tīrs griezums”
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
7. novembris, 2025–11. janvāris, 2026
No 7. novembra līdz 2026. gada 11. janvārim Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Lielajā zālē būs skatāma Leonarda Laganovska personālizstāde “Tīrs griezums”.
“Es pārvaldu dažādas tehnikas, tāpēc produkts, ko ražoju, ir ļoti dažāds... Katra ideja prasa savu pieeju – es varu uzbūvēt māju, varu ražot papīru, varu no metāla kaut ko uztaisīt... Ar naglu varu attaisīt durvis un konservu bundžu... Es varu izdzīvot... Es varu visu...” – tā Latvijas mākslas konceptuālisma klasiķis Leonards Laganovskis (1955).
Piecdesmit gadus no savas dzīves viņš pavadījis mākslas vidē, un šajā laikā gūtā pieredze atklājas ekspozīcijā, kurā būs skatāma arī nu jau par Latvijas mākslas vēstures hrestomātiju kļuvusī glezna “Filmas beigas” (1989). Līdzās tai eksponēti arī nesen radīti darbi, kas reflektē par šodienas pasaulē un mākslinieka darbnīcā notiekošo.
Laganovski interesējošo tēmu loks ir plašs – vēsture, vara, ideoloģija, zinātne, literatūra, populārā kultūra –, un viņa spēja žonglēt ar dažādiem medijiem ir iespaidīga. Taču ir kāds motīvs, kas caurvij it visu, ko viņš dara – vēlme atrast paradoksālus jēgas graudus, kaut kur starp valodas kodiem, attēlu maģiju un materialitātē iešifrēto lietu būtību.
Kurators ir Artūrs Virtmanis
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Benedikta Marijas Žukas personālizstāde “Mother of pearl”
Galerijā ASNI
7. novembris–20. decembris
No 7. novembra līdz 20. decembrim galerijā ASNI būs skatāma Benedikta Marijas Žukas personālizstāde “Mother of pearl”.
Lietuviešu mākslinieks Benedikts Marija Žukas (dzimis 1992. gadā, Viļņā) pārstāv jauno abstrakcijas vilni, strādājot ar procesa glezniecību un pētot krāsas, formas un materialitātes afektīvo potenciālu. Žukas darbi, skatītājam atklāj dinamisku žestu un ģeogrāfijas mijiedarbību, iedzīvina kustību, spriedzi un arī nepiespiestu brīnuma sajūtu. Žukas ir ieguvis maģistra grādu glezniecībā Viļņas Mākslas akadēmijā un savus darbus izstādījis personālizstādēs Antverpenē (Conscience 20 un Gert Voorjans galerijās) un Viļņā (Laikmetīgās mākslas galerijā Meduza un Vlada Vildžiūna mākslas galerijā), kā arī piedalījies grupu izstādēs Lietuvā un Beļģijā. Šī ir mākslinieka pirmā personālizstāde Latvijā.
Galerija ASNI
Kr. Valdemāra iela 17A, Rīga
Grupas izstāde “Lasīt istabu”
Galerijā “Daļa laika”
7. novembris–6. decembris
No 7. novembra līdz 6. decembrim galerijā “Daļa laika” būs skatāma grupas izstāde “Lasīt istabu”.
“Gaiss” arhitektu veidotajā telpiskajā instalācijā iemājos mākslinieku, arhitektu un dizaineru – Evitas Vasiļjevas, Paula Rietuma, Agneses Bebres, Kitijas Pekaines, Maikes Statz, Lienes Pavlovskas un Svena Neilanda – zīni un publikācijas, kā arī izdevniecības “Utu Press” izdotie Olivias Viitakangas un Sauli Sirviö darbi un “Avīzes Nosaukums” publikācijas.
Izstāde “Lasīt istabu” ir instalācija, kas aicina uzkavēties un iepazīties ar dažādu autoru metodēm, domājot un aplūkojot telpu un vidi kā primāro intereses dzinuli. Ar izstādē redzamās instalācijas un publikāciju starpniecību mākslinieki, dizaineri un arhitekti vēro, pietuvina, aplūko telpu kontekstā un materialitātē, veido attiecības ar telpu, izgaismo tās radītās robežas un iespējamības.
Izstādes kuratori ir biedrība “Neatlaidība”. “Daļa laika” ir laikmetīgā zīmējuma, ilustrācijas, telpas mākslas un dizaina galerija.
Galerija “Daļa laika”
Tallinas iela 94, Grīziņkalns, Rīga
Žoela Alesandrā izstāde
Cēsu Jaunās pils tornī
No 7. novembra
No 7. novembra Cēsu Jaunās pils tornī būs skatāma Žoela Alesandrā izstāde.
Spilgtākās un dramatiskākās Cēsu pils vēstures lappuses saistītas ar traģiskajiem notikumiem 1577. gadā, kad pili bija aplencis krievu cara Ivana IV karaspēks. Aplenkuma laikā vienā no pils zālēm kolektīvu pašnāvību veica vairāki simti pilī patvērumu meklējušo livoniešu. Šim notikumam ir ne vien vērā ņemams vēsturisks konteksts, bet arī mūsdienu aktualitāte — tas atspoguļo neizmērojamo kara posta un ciešanu mērogu.
Četrarpus gadsimtus vēlāk – 2025. gadā – franču mākslinieks Žoels Alesandrā vairākus 16. gadsimta autoru sniegtos aprakstus pārveidojis vizuālās mākslas darbos – attēlstāstos komiksu žanra estētikā. Audio formātā ieskaņotie traģiskā notikuma laikabiedru apraksti papildina vizuālās mākslas darbus un ļauj uzzināt, kā šos senos notikumus attēlojuši laikabiedri.
Cēsu Jaunā pils
Pils laukums 9, Cēsis
Izstāde “Laika rīki”
Latvijas Mākslas akadēmijā
7.–21. novembris
Ramona Cimziete. Animācija “It is going to be a beautiful day”, 2022
No 7. novembra līdz 21. novembrim Latvijas Mākslas akadēmijas ēkā, 3. stāvā, būs skatāma izstāde “Laika rīki”. Izstāde apkopo Latvijas Mākslas akadēmijas studentu animācijas, instalācijas un vizuālos eksperimentus, kā arī mākslīgā intelekta modeļu trenēšanas un citu procesu aizkadrus, kas tapuši laikā no 2022. līdz 2025. gadam. Šis periods iezīmē jaunas kultūras paradigmas maiņu – mākslīgais intelekts ir kļuvis par ikdienā lietotu rīku, radošā procesa līdzautoru un labākas dzīves apsolījumu. Vienlaikus tas ir arī ar rīcībspēju apveltīts antagonists, kas izaicina un apdraud cilvēka vērtības, tostarp radošajās sfērās.
Izstādē aplūkojami ne tikai studiju darbi, kuros mākslīgais intelekts izmantots pragmatiski –kā tehnoloģisks instruments –, bet arī mākslinieku kritiski komentāri, kas pārskata transhumāno ideju dualitāti un ticību cilvēka progresam caur tehnoloģiju attīstību kā divējādu, mītiem apvītu procesu.
Izstādes dalībnieki galvenokārt ir Audio–vizuālās mediju mākslas studenti, kuru darbi tapuši, apgūstot kursu “Mākslīgā intelekta rīki” pasniedzējas Mg. art. Līgas Vēliņas vadībā, kā arī citu moduļu ietvaros, izmantojot MI tehnoloģijas.
Lai parādītu mākslīgā intelekta rīku un tēmu daudzveidību Latvijas Mākslas akadēmijā, izstādi papildina glezniecības studentes Kristiānas Poces gleznošanas darbnīca, kur mūsdienu vizuālās kultūras simboli un tēli pārtop gleznojumos.
Savukārt jaunās kuratores un mākslinieces Olgas Golovko veidotā videoinstalācija apvieno viņas laikabiedrus – MI māksliniekus, kas aktīvi darbojas Instagram kultūras telpā.Izstādes kuratore ir Līga Vēliņa
Latvijas Mākslas akadēmija
Kronvalda bulvāris 4, Rīga / 3. stāvs
Roberta Koļcova personālizstāde “Pieguļnieka pieraksti”
Kalnciema kvartāla galerijā
7.–28. novembris
No 7. līdz 28. novembrim Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma mākslinieka Roberta Koļcova personālizstāde “Pieguļnieka pieraksti”. Izstādē būs aplūkojami skulpturāli darbi, grafikas, gleznojumi un porcelāna apdrukas. Izstādes mugurkaulu veido divpadsmit kalendāra darbi un zirga skulptūra.
Mākslinieks Roberts Koļcovs izstādes galveno ideju un saturisko pamatu raksturo šādi:“Zirgs ir klātesošs tēls pasaules apziņā. Tas dziļi sakņojas cilvēka pasaules izpratnē, garīgā un mītiskā ziņā darbojas kā vēstnesis starp pasaulēm, savieno zemi ar dievišķo, stiprina cilvēka garu, kad tas ceļo, un palīdz pārvarēt grūtības.” Tādēļ Roberts Koļcovs izstādi un jauno 2026. gada kalendāru veltījis zirgam – dievu vēstnesim.
Nosaukums akcentē senu tradīciju – pieguļu jeb kopīgu zirgu ganīšanu naktī.
Zirgs nav alnis – savvaļnieks un vientuļnieks, kuru senāk cilvēks pakļāva Skandināvijas ziemeļos, – bet spožs kopības simbols, kas ievijas dievišķajā un cilvēku sabiedrībā.
Senajiem grieķiem zirgs simbolizēja vienu no varenākajiem dabas spēkiem, ko spēj pārvaldīt cilvēks; viduslaikos tas pārstāvēja dižciltību, varu un bruņnieciskumu. Zirgs ir silta, labvēlīga klātbūtne, bet vienlaikus – stihija. Tā spēks ir jaudas mērvienība.
Izstādē mākslinieks apkopo šī gada veikumu – darbus, kas tapuši, gatavojot kalendāru. Tas ir gan ierobežojums, gan uzdevums. Nozīmīgi izstādes kontekstā ir arī tas, ka 2026. gads ir Ugunīgā Zirga gads, kas ir arī autora dzimšanas gada simbols.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Kristīnes Krauses–Sluckas, Reiņa Lismaņa un Alņa Stakles darbi
grupas izstādē
“Sensing Matter: From the Infra–thin to the Photographic Object”
galerijā “Punctum” Tallinā
7. novembris, 2025–25. janvāris, 2026
No 7. novembra līdz 2026. gada 25. janvārim galerijā “Punctum” Tallinā būs skatāma izstāde “Sensing Matter: From the Infra–thin to the Photographic Object”.
“Sensing Matter” piedāvā darbu izlasi, kas pēta materialitāti un objektivitāti, organizētu kā studiju par uztveri un saskarsmi. Pārejot no tikko redzamiem tvaikiem un gaismas jutīguma uz attēliem, kas atkāpjas no sienas, lai kā objekti ienāktu fiziskajā telpā, izstāde pēta fotogrāfijas attēla elementus, kas bieži vien nav redzami – parādībai līdzīgus izgudrojuma un radīšanas mirkļus, kā arī attēlu transformāciju un pēcdzīvi – gan kā atlikumus, gan nepārtrauktas iespējas.
Izstādes centrālā iecere ir domāt par fotogrāfiju, izmantojot Marsela Dišāna piezīmes par infra-thin – smalku, bet jutīgu komunikatīvu frekvenci, kas atrodas uz uztveramības sliekšņa.
Izstādē iekļauti vienpadsmit mākslinieku darbi – Kristīnes Krauses–Sluckas, Reiņa Lismaņa, Agatas Madejskas, Suzannas Mūnijas, Hanako Murakami, Juso Noronkoski, Xanath Ramo, Alņa Stakles, Evas Stenramas, Rjudai Takano un Loras Vinantas.
Kurators ir Dankans Vuldridžs (Duncan Wooldridge).
Galerija “Punctum”
Allveelaeva ielā 4, Tallina
Anitas Paegles izstāde “Kaķīša dzimšanas diena”
Liepājas muzejā
7. novembris, 2025–22. februāris, 2026
No 7. novembra līdz 2026. gada 22. februārim Liepājas muzejā būs skatāma grafiķes un grāmatu ilustratores Anitas Paegles izstāde “Kaķīša dzimšanas diena”, aicinot skatītājus satikties pie Zvaigžņu kaķa un doties ceļojumā grāmatu pasaulē.
Kā norāda māksliniece, šajā ceļojumā nozīmīgas ir bijušas tikšanās ar dzejniekiem, sarunas un klusēšana – brīži, kad iztēles radītie tēli kļūst par ilustrāciju varoņiem.
Izstādē Anita Paegle vēlas parādīt gan pirmās ilustrētās grāmatas, gan jaunākos darbus, kā arī skices no Ievas Rupenheites dzejoļu grāmatas, pie kuras viņa pašlaik strādā.
Viņas grāmatu ilustrācijas – miniatūri mākslas darbi – jau vairāk nekā trīsdesmit gadus priecē bērnus. Smalkajā, filigrānajā rokrakstā paustais ir patiess un ģeniāli vienkāršs, bet ilustrētie varoņi – suņuks un vilks, pīlēns un žurka, zvirbulis un žagata, kaķi un kaķēni – ir unikāli un aizkustinoši dabiski.
Papīra faktūra, zīmuļa ievilkta sudrabaina līnija, akvareļa krāsu samtainais klājums – to visu var redzēt tuvplānā ilustrācijās, kurās satiekas priecīgas un bēdīgas, jocīgas un noslēpumainas būtnes.
Māksliniecei doma par izstādi Liepājas muzejā radās, klausoties “Kaķīša rudens murrā dziesmiņu”, domājot par mīļajiem autoriem, kuru grāmatas viņa ir ilustrējusi, un gaidot rakstnieces Ineses Zanderes dzejoļu grāmatu “Kaķa vijole”, kas drīzumā iznāks izdevniecībā “Liels un mazs”.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Aijas Zariņas piemiņas izstāde “Maigais svārsts”
Galerijā “PAiR”
No 8. novembra
No 8. novembra PAiR galerijā Pāvilostā būs skatāma mākslinieces Aijas Zariņas piemiņas izstāde “Maigais svārsts”.
Sākotnēji plānota kā Aijas Zariņas PAiR rezidentūras noslēguma izstāde, tā tagad kļuvusi par piemiņas notikumu, godinot mākslinieces nozīmīgo devumu Latvijas vizuālajā mākslā.
Aija Zariņa 2024. gadā izstrādāja skaidru izstādes koncepciju, turpinot savu garīgās līderes lomu Latvijas kultūrā: “Vadošā tēma šajā projektā ir daba, jo tā ir viens no dzīvo būtņu radītājiem. Tehnoloģiju laikmetā cilvēces izaicinājums ir saglabāt dabas ritmu un cilvēcisko saikni ar to, kas ļauj augt un pilnveidoties.”
Pēc mākslinieces aiziešanas mūžībā 2024. gada 20. jūlijā kurators Kristians Fukss kopā ar mākslinieces meitu Tīnu Zariņu un VV Foundation nolēma izstādi veidot kā piemiņu. Tajā redzami mākslinieces pēdējie akvareļi, Haralda Vecvagara dokumentālās fotogrāfijas un Alekša Luriņa radīts skaņu celiņš.
Kurators stāsta: “Horizonts Zariņas darbos kalpo kā atskaites punkts. Šobrīd viņa tam ir pārkāpusi pāri, tomēr tas joprojām redzams darbos, kur jūras, koku, dzīvnieku un cilvēku gari kustībā savijas krāsās. Tie apliecina viņas garīgo spēku un radošo mantojumu.”
Izstādi papildinās video intervija ar mākslinieci no raidījuma “Vakara intervija” (2004) un lekcijas par viņas daiļradi, ko vadīs mākslas zinātniece Elita Ansone un režisore Māra Ķimele.
Galerija “PAiR”
Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilosta
Evelīnas Paulas Zanderes personālizstāde
“Ceļojums uz mēnesi”
Galerijā “LOOK!”
līdz 22. novembrim
Līdz 22. novembrim galerijā “LOOK!” skatāma Evelīnas Paulas Zanderes jaunākā personālizstāde “Ceļojums uz Mēnesi”, kas turpina autores interesi par ainavu kā apziņas stāvokļa atspoguļojumu. Tajā ārējā vide kļūst par iekšējās telpas projekciju – vietu, kur sakārtojas jūtu un domu pavedieni.
Māksliniece stāsta: “Sākot strādāt pie šīs sērijas, kā savu virstēmu izvirzīju ceļu uz emocionālo neatkarību un to, kā tas liek man justies. Būt ceļā ir mans dabiskais stāvoklis – ar katru soli atrisinās un sakārtojas mani pavedieni.”
Glezniecība šeit darbojas kā pārvietošanās veids – nevis uz konkrētu galamērķi, bet pretī skaidrībai un līdzsvaram. Zanderes darbos atkārtojas ceļa un gaismas motīvi, kas iezīmē pāreju starp dienu un nakti, starp realitāti un iekšēju redzējumu. Ainavas kļūst par pieredzes laukiem, kuros jūtams laiks, nevis notikums.
Nosaukumā “Ceļojums uz Mēnesi” iedzīvināta ilgošanās pēc citādas esības – pēc viegluma, klusuma un brīvības no zemes smaguma. Mēness motīvs Zanderes glezniecībā kļūst par introspektīvu simbolu – tas apzīmē apgaismotu tumsu, atmiņu un pašizziņas telpu. “Manā ceļmalā stāv balta govs – tā esmu es savā pilnīgākajā formā,” tā pati māksliniece tulko savu vizuālo valodu: pašportrets kā klusa, zemes ritmā elpojoša būtne, kas raugās debesīs, lai ieraudzītu savu atspulgu.
Zanderes glezniecība tuvāk stāv poētiskā reālisma un fenomenoloģiskās uztveres tradīcijai, kur uzmanība veltīta redzes pieredzes slāņiem, nevis naratīvam. Līdzīgi kā franču filozofa Gastona Bašlāra aprakstītajā “intīmajā telpā”, viņas darbos satiekas ārējā un iekšējā pasaule – sapnis, atmiņa un ikdienas realitāte. Tajos atklājas vēlme uztvert pasauli nevis kā fiksētu ainavu, bet kā dzīvu procesu.
“Ceļojums uz Mēnesi” aplūko glezniecību kā refleksijas praksi, kurā klusums kļūst par domāšanas formu.
Galerija “LOOK!”
Ģertrūdes iela 62a, Rīga
Madaras Kvēpas un Andra Kaļiņina eksperimentāla laikmetīgās mākslas ekspozīcija
VERDE biroju kompleksā
līdz 27. novembrim
Līdz 27. novembrim 96 Agency Verde biroju kompleksā skatāma laikmetīgās mākslas ekspozīcija, kurā piedalās Madara Kvēpa un Andris Kaļiņins. Projekts pēta, kā mākslas klātbūtne vidē var ietekmēt cilvēka labsajūtu, uztveri un ikdienas pieredzi.
Mākslinieki un viņu darbi izvēlēti kuratores Augustes Petres vadībā, par pamatu ņemot aspektus, kas pievēršas ekoloģijas, klimata un vides tēmām, savijot mūžīgo ar mūsdienīgo – tā aicinot uz mirkli apstāties un sajust sevi un pasauli mums apkārt.
Vērts zināt, ka jauno mākslinieku – Madaras Kvēpas un Andra Kaļiņina – radītā laikmetīgās mākslas darbu estētika dod iespēju emocionāli bagātināties, vienlaikus teju meditatīvi atslābinot mākslas darbu vērotāja prātu, kas tik ļoti noder mūsdienu straujajā ritmā. Andris Kaļiņins izstādījis maģisko un starptautiski atzīto, godalgoto darbu sēriju “Prūsijas zaļais”, bet Madara Kvēpa šim projektam pat radījusi jaundarbus.
“Ar Madaras Kvēpas un Andra Kaļiņina smalkuma piesātināto un organisko ekspozīciju tiek aizsākta 96 Agency misija – veicināt mākslas pieejamību un atgādināt par tās lielo nozīmi mūsu ikdienā. Aģentūra ir ne tikai starpnieks, bet arī palīgs – māksliniekiem, galerijām, kuratoriem un sabiedrībai — ceļā uz veselīgām attiecībām ar laikmetīgo mākslu,” saka Auguste Petre, kuratore un galerijas ASNI līdzdibinātāja.
VERDE biroju komplekss / B ēkas vestibils
R. Hirša iela 1, Rīga
Martas Gotlības un Ilzes Dilānes kopizstāde
“Starp debesīm un zemi”
Galerijā “Bazar’t”
līdz 1. decembrim
Līdz 1. decembrim mākslas galerijā “Bazar’t” ir skatāma divu latviešu mākslinieču – Martas Gotlības un Ilzes Dilānes – kopizstāde “Starp debesīm un zemi”.
Marta Gotlība izstādē piedāvā gleznas un ilustrācijas ar Latvijā sastopamiem putniem un dzīvniekiem. Putnu ilustrācijas radītas ar krāsu zīmuļiem daudzslāņu tehnikā, reālisma manierē, savukārt gleznas tapušas eļļas tehnikā, vadoties pēc klasiskās glezniecības principiem.
Izstāde “Starp debesīm un zemi” ir vizuāls dialogs starp divām māksliniecēm un diviem medijiem – Martas Gotlības precīzajām, dabas iedvesmotajām ilustrācijām un gleznām un Ilzes Dilānes intuitīvajām, zemes faktūrās sakņotajām keramikas formām. Tā ir iespēja iepazīt Latvijas dabu ne tikai caur attēlu, bet arī caur materiālu – no putna lidojuma līdz māla dziļumam, no debesīm līdz zemei.
Galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / TC “Mols”, 2 stāvs
Turku mākslinieces Gilhisas Diptašas izstāde “Iluminācija”
muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
līdz 2. decembrim
Līdz 2. decembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” skatāma mūsdienu turku mākslinieces Gilhisas Diptašas izstāde “Illuminācija”. Izstādītie darbi iedvesmu guvuši no tradicionālās turku iluminācijas mākslas (tezhip), kas sakņojas Osmaņu un islāma kultūras tradīcijās. Tie izceļas ar smalkiem, sarežģītiem, ar roku gleznotiem ornamentiem, kas gadsimtiem ilgi izmantoti manuskriptu, miniatūru un kaligrāfijas tekstu rotāšanai. Māksliniece piešķir šai senajai mākslai mūsdienīgu elpu, uzsverot tās nozīmi 21. gadsimtā.
“Mans mērķis un vēlme ir iepazīstināt mākslas un vēstures cienītājus Turcijā un ārpus tās ar tradicionālo iluminācijas (tezhip) un kaligrāfijas (hat) mākslu. Manā skatījumā zeltījuma mākslai nevajadzētu būt tikai muzejos vai grāmatās – tai jāatrodas arī mūsu mūsdienu mājās līdzās citiem mākslas darbiem. Tai jābūt atpazīstamai visā pasaulē. Tā būtu jāsaglabā, jāattīsta un jārāda starptautiski,” norāda māksliniece Gilhisa Diptaša.
Tezhip (zeltīšana) ir islāma dekoratīvā māksla, kuras galvenās iezīmes ir zeltījumi, florālie un ģeometriskie raksti. Tā radīta, lai grezni rotātu manuskriptus – īpaši Korānu un dzejas krājumus –, simbolizējot dievišķo gaismu un Visuma kārtību. Darbi tiek veidoti ar izcilu precizitāti, bieži izmantojot īpašus zīmēšanas instrumentus un pigmentus. Tezhip māksla uzplauka Osmaņu impērijas laikā, īpaši 15.–17. gadsimtā, kad to attīstīja galma mākslinieki (nakkash). Tezhip cieši saistīts ar islāma kaligrāfiju (hat) – skaistu svēto tekstu pierakstu. Kaligrāfs (hattat) rada tekstu, bet apzeltītājs (müzahhip) to ietver vizuāli greznā ietvarā. Abu mākslas formu sintēze veido harmonisku vienotību, kurā garīgais saturs un estētika saplūst vienā mākslas darbā.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12, Rīga
Rīgā atklāta jauna mākslas telpa – galerija “Stella”
Foto: Didzis Grodzs
Rīgas centrā durvis vēra jauna laikmetīgās un klasiskās mākslas galerija “Stella”, kas iecerēta kā atvērta un dzīva tikšanās vieta māksliniekiem, mākslas cienītājiem un plašākai sabiedrībai.
Galerijas idejas autori Laima Baumane un Gints Byrāns uzsver, ka “Stella” būs telpa mākslai visās tās formās – glezniecībai, grafikai, tēlniecībai, keramikai – ar uzsvaru uz profesionālu kvalitāti un vizuālu daudzkrāsainību.
Pirmā izstāde, kas durvis vērs jau šonedēļ, pulcēs dažādu paaudžu autorus – no atzītiem Latvijas mākslas klasiķiem līdz Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, veidojot dzīvu sarunu starp pieredzi un jaunradi.
Galerija “Stella”
Ģertrūdes iela 2, Rīga
