Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Pirmā Latvijas Mākslas gada balvas Mākslas nedēļa
Valmierā
13–19. aprīlis
No 13. līdz 19. aprīlim Valmierā norisināsies pirmā Latvijas Mākslas gada balvas Mākslas nedēļa, kas iedzīvinās Valmieras novada ielas, skolas un kultūrtelpas. Nedēļas garumā notiks izstādes, diskusijas un performatīvi notikumi, kas būs saistoši ikvienam – gan lielam, gan mazam. Programma ir atvērta katram interesentam, piedāvājot gan bezmaksas aktivitātes, gan īpašus notikumus ar ieejas biļetēm.
Nedēļas vadmotīvs ir “saruna” – iespēja mums visiem satikties, iepazīt vienam otru un caur mākslas valodu bagātināt savu pasaules redzējumu.
Izstāde “Pavasaris Zvaigžņu dārzā”
Rīgas domē
13. aprīlis–8. maijs
No 13. aprīļa līdz 8. maijam Rīgas domē būs skatāma mākslas darbu izstāde “Pavasaris Zvaigžņu dārzā”, kurā ikviens aicināts aplūkot Dionisija Miončinska metāla svečturu kolekciju un Laumas Palmbahas gleznas.
Lauma Palmbaha septiņu gleznu ciklā attēlo ziedošu, dinamisku formu kompozīcijas ar kontrastainiem toņiem un daudzveidīgu faktūru ritmiem, iedvesmojoties no Austrālijas aborigēnu mākslinieces Emily Kama Kngwarray mākslas darbiem.
Dionisijs Miončinskis veidojis svečturu kolekciju ar Jūgenda stilam raksturīgo augu motīvu plastisku un metālā iestrādātām dzintara lāsēm.
Rīgas dome
Rātslaukums 1, Rīga
Audiovizuālā izstāde “Spektrālās ainavas”
Valmieras mākslas centrā “Kurtuve”
14.–19. aprīlis
Publicitātes attēls no izstādes veidošanas rezidences. Foto: Vladimirs Brjuņins
No 14. līdz 19. aprīlim Valmieras mākslas centrā “Kurtuve” būs skatāma audiovizuālā izstāde “Spektrālās ainavas”, kas tapusi mākslinieku apvienības “Orbīta” rezidenču projekta “Strenču sonifikācijas stacija” ietvaros. Darbus veidojuši audiomākslinieki Artūrs Punte un Rostislavs Rekuta, kā arī videomākslinieks Andrejs Strokins. Izstāde notiek pirmās Latvijas Mākslas gada balvas Mākslas nedēļas programmā.
Izstāde balstīta 2024. gadā Strenčos īstenotā mākslas rezidencē, kuras laikā autori pētījuši ainavu kā dabas un mikroindustriālās vides krustpunktu. Video darbos idilliska mazpilsēta atklājas kā strukturēta un industrializēta telpa, kurā tehniskie objekti organiski “iegremdēti” dabā.
Izstādes centrā ir “spektra” jēdziens – darbi filmēti infrasarkanajā gaismas diapazonā, radot melnbaltas, grafiskas ainavas, kas atklāj citādi neredzamus vides aspektus. Videoinstalāciju veido piecas statiskas videogleznas, kurās minimālas kustības kombinētas ar niansētu skaņas dramaturģiju.
Skaņas celiņus veidojuši Artūrs Punte un Rostislavs Rekuta, izmantojot paplašinātu ieraksta tehniku – no ģeofoniem līdz elektromagnētiskā spektra sensoriem. Rezultātā tapusi kontemplatīva, daudzslāņaina skaņu vide, kas pārsniedz ikdienas dzirdes pieredzi.
Izstādes noslēgumā – 19. aprīlī plkst. 15.30 – notiks autoru performance “Vijciema čiekurkalte”, kas veltīta vēsturiskai priežu sēklu ieguves vietai, kuras skaņu ainava pārtapusi audiovizuālā kompozīcijā.
Valmieras Laikmetīgās mākslas telpa “Kurtuve”
Rīgas iela 25a, Valmiera
Sarunu vakars “Māksla un publiskā telpa”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
15. aprīlī / Plkst. 18.00
Latvīte Medniece, Imants Murovskis sadarbībā ar arhitektu Modri Ģelzi. Dekoratīva keramikas siena LPSR Valsts filharmonijā (tag. Lielā ģilde). 1964–1965. Foto: Filips Izraelsons, Latvijas Arhitektūras muzejs
15. aprīlī plkst. 18.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā turpinās sarīkojumu cikls “Sarunu vakari par mākslas vēsturi”. Piektajā sarunu vakarā viesosies mākslas zinātniece Ilze Martinsone. Vakara tēma – “Māksla un publiskā telpa”.
Pasākumu cikls “Sarunu vakari par mākslas vēsturi” piedāvā iespēju padziļināti iedziļināties dažādās mākslas vēstures tēmās, paplašinot priekšstatus par mākslas un arhitektūras pagātni un tagadni, reizēm tiecoties arī ielūkoties nākotnē. Viena no sabiedrībā aktuālajām tēmām ir mākslas un publiskās telpas attiecības, kas regulāri izraisa diskusijas plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos.
Situācijās, kad Latvijas sarežģītais vēstures mantojums, tostarp dažādu ideoloģisko saturu atspoguļojoši mākslas darbi, saduras ar šodienas politiskajām realitātēm, diskusijas kļūst īpaši spraigas, bet spriedumi – kategoriski. Sabiedrības viedoklis ir tik mainīgs, nepastāvīgs un pretrunīgs, ka rodas jautājums – vai tie mākslas darbi, kas šodien pārliecinoši atraduši vietu publiskajā telpā, paliks tajā arī nākotnē?
Mākslas zinātniece un Arhitektūras muzeja vadītāja Ilze Martinsone skaidro: “Mākslas un publiskās telpas attiecības ir gandrīz bezrobežu apzīmējums. Tajā var ietilpināt gan izpratni institucionālā līmenī, gan arī teju jebko, kas ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem iedarbojas uz cilvēka maņām publiski pieejamā vidē. Visbiežāk šādai mākslai tomēr ir pasūtītājs, kas ar apzinātu idejisku mērķi vai gaumi nosaka to, ko mums publiskajā telpā nākas pieredzēt.”
Saruna par mākslu publiskajā telpā kā ekskurss 20. gadsimta Latvijas vēsturē izvedīs cauri gan dekoratīvās mākslas projektiem, kas sadarbojas ar arhitektūru, gan arī ideoloģiskiem vēstījumiem monumentālās mākslas darbos.
Pasākumu vadīs Dace Vosa, Mag. art.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12-9, Rīga
Kates Seržānes izstāde “Peldošs”
Pērnavas Mākslinieku nama galerijā
15. aprīlis–7. maijs
No 15. aprīļa līdz 7. maijam Pērnavas Mākslinieku nama galerijā būs skatāma Kates Seržānes zīmējumu un vides instalācijas izstāde “Peldošs”.
“Mūsu gēnos ir šī nesaraujamība ar dabu. Daba it kā iedod atļauju, tādu kā aicinājumu – drīkst apkampt koku, parunāt ar jūru, vienkārši iebāzt zemē roku. Kaut ko sajust un kaut kam ļauties. Tas ir laiks, kad notiek darbs ar sevi, tāda radoša eksplozija. Ir jādara tas, kas sanāk vislabāk, jo nevar to nedarīt. Tā ir kā bezgalīga niršana – jo dziļāk tiec, jo aizraujošāk kļūst. Plunkš!”
Autore jau pazīstama ar mākslas darbiem, kas iedvesmu rod dabā – ūdens pasaulē, kur nemanāmi iepeld arī pati. Darbi izstādē “Peldošs” izceļas ar ūdens virsmas meklējumiem, īpašu uzmanību pievēršot klātbūtnes sajūtai, ko Kate cenšas notvert un pagarināt, paverot plašākas interpretācijas iespējas.
Radot ūdens vibrācijas ogles un sēpijas tehnikā lielformāta zīmējumos, kuros jūtami vēja un gaismas pieskārieni ūdens virsmai, tās kustībai, plūdumam un ritmam. Precīzi, asociatīvi un izjusti līdz perfekcijai.
Izstādē skatami gan lielformāta darbi, gan arī mazāka izmēra zīmējumi, kas tapuši jauktās tehnikās un ilustrē dzīvi pie, virs un uz ūdens. Arī pa kādam zivs zīmējumam, kas savulaik bija Kates lielākais iedvesmas avots. Taču, iedziļinoties apkārtnē, kur zivis dzīvo, un ūdenī, bez kā tās nevar iztikt, māksliniece nonākusi daudz dziļākos ūdeņos – tiešā un pārnestā nozīmē.
Pērnavas Mākslinieku nama galerija
Nikolai 27, Pērnava, Igaunija
Laimas Puntules izstāde “Melns. Zils. Sarkans. Piezīmes par esamību”
Galerijā “Daugava”
15. aprīlis–16. maijs
Laima Puntule. 1,2 triljoni tonnu. 2025. Grafīts, akrils, audekls, 190x300 cm
No 15. aprīļa līdz 16. maijam galerijā “Daugava” būs skatāma Laimas Puntules izstāde “Melns. Zils. Sarkans. Piezīmes par esamību”.
Galerijai sadarbība ar Laimu Puntuli sākas jau pagājušā gadsimta 90-tos gados. Laima šķita ļoti cerīga. Īsts atklājums bija viņas zīmējumi, viņas darbs animācijā. Tad sadarbība pārtrūka, jo tā laika mākslas darbu pircēji nebija sagatavoti Laimas Puntules glezniecībai. Viņa neattēloja to ko redz, bet to, ko jūt, ko domā un zina. Lai gan galerija Laimas darbus iekļāva savās ārzemju izstādēs, piemēram Madridē Sala Milares, kur rādījām 21 Latvijas mākslinieka darbus. Tad viņa bija jauna meitene ar ugunīgi sarkaniem matiem ar ļoti pārliecinošu talantu, dzimusi 1963. gadā, beigusi mūsu Mākslas akadēmiju. Tagad Laima ar savu ģimeni jau 12 gadus dzīvo Kopenhagenā. Neizdevās pirms pāris gadiem redzēt Laimas izstādi Jūrmalā, tāpēc lūdzu sagatavot savas glezniecības kolekciju galerijai Daugava Rīgā.
Ilze Gailīte-Holmberga, radošo industriju eksperte raksta: “Šī izstāde glezniecību atklāj kā eksistenciālu darbību – klusu, visaptverošu klātbūtni laikā un telpā. Gleznošana šeit nav attēlojums, bet klātesamība; nevis stāstījums, bet pieraksts par esamību tās mainībā. Katrs darbs ir kā intīma piezīme plašākā personiskā pieredzē par to, ko nozīmē eksistēt, just, palikt un izzust. Māksliniece strādā ar ierobežotu krāsu paleti – melno, zilo un sarkano, nelietojot krāsu simboliski, bet traktējot to kā esības piezīmi – klusumu, distanci un klātbūtni. Māksliniece atsakās no naratīvas noslēgtības un acīmredzamas skaidrības. Darbi neveido stāstu, bet gan daudzslāņainu asociāciju plūsmu, kas balansē starp sajūtu un tās neiespējamību, starp vēlmi palikt un neizbēgamu attālināšanos. Izstāde aicina skatītāju uz palēninātu, vērīgu klātbūtni, kur skatīšanās kļūst par līdzdalību šajā trauslajā esamībā. Šeit sajūta rodas pirms vārda, nozīme – pirms formulējuma.
Darbi neizstāsta stāstu.”
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Rīgas Fotogrāfijas biennāle
16. aprīlis–3. jūlijs
No 16. aprīļa līdz 3. jūlijam Rīgā un citviet Latvijā norisināsies Rīgas Fotogrāfijas biennāles (RFB) 2026 programma, iezīmējot biennāles desmitgadi. Šī gada tematiskajā fokusā – līdzāspastāvēšana dažādos kontekstos, pievēršoties tehnoloģiju ietekmei uz cilvēku, cilvēka un dabas attiecībām, kā arī attēla nozīmei mūsdienu informatīvajā telpā.
Centrālais notikums – izstāde “Zoom In: Ekoloģija” – būs skatāma no 17. aprīļa līdz 14. jūnijam Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā. Tajā deviņu starptautisku mākslinieku darbos tiek pētīta cilvēka saplūšana ar digitālajām tehnoloģijām un dabu, aktualizējot jautājumu par izdzīvošanu un ekosistēmu trauslumu. Izstādes kuratores: Inga Brūvere un Mariē Šēvolda.
Biennāles programma ietver vairākas starptautiskas un Latvijas mākslinieku izstādes dažādās Rīgas galerijās. Starp tām – Prijagītas Dijas personālizstāde “viss, kas tev jāredz, jau ir tev priekšā” Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā, kas reflektē par fotogrāfiju kā atmiņas mediju, grupas izstāde “Vārdnīca spokiem” galerijā “ASNI”, kā arī Māras Brašmanes izstāde “Mani draugi” galerijā “ALMA”, kurā skatāmi 20. gadsimta 60. gadu bohēmas portreti.
ISSP galerijā būs skatāma Rūtas Kalmukas izstāde “Dzen”, kas balstīta pavasara rituālu tradīcijās, savukārt galerijā “Istaba” izstāde “Krāsa kā vēstījums” pievērsīsies krāsu fotogrāfijas attīstībai no 19. gadsimta līdz mūsdienām.
Biennāle sniedzas arī ārpus Rīgas – Talsu novada muzejā izstāde “Līdzās. Trīs skatījumi uz vienu vietu” pētīs dažādu mediju līdzāspastāvēšanu, savukārt pilsētvidē un citās norises vietās būs skatāmas īpašas ekspozīcijas, tostarp vēsturiskās fotogrāfijas no Irēnas Bužinskas kolekcijas un Ievas Epneres personālizstāde “Otrdiena”.
Programmu papildina lekcijas, simpoziji un radošās darbnīcas, pievēršoties fotogrāfijas un attēla lomai laikmetīgajā kultūrā.
Auce Bieles pop-up izstāde un darbnīca “Mood Bloom”
“Berga Bazar’t” mākslas galerijā
17. aprīlī / Plkst. 16.00
17. aprīlī no plkst. 16.00 līdz 20.00 Berga Bazar’t mākslas galerijā notiks Auce Bieles pop-up izstāde un darbnīca “Mood Bloom”.
Vai tu gribi sajust krāsu ķēzīšanās prieku? Abstraktas krāsas pārvēršas intuitīvos ziedos. Noķert vajadzīgo sajūtu, noskaidrot, kura ir īstā krāsa, un tad atrast ritmu – bezbailīgi triept, vērot, kā ūdens pats aiznes krāsu, un mazliet pabrīnīties par to, kas ir sanācis. Beigu beigās to pagriezt sev vajadzīgajā virzienā.
“Man šķiet, ka māksla sākas tieši tajā brīdī — kad tu savu nejaušību sāc izmantot.
Aicinu uz diskusiju – kur ir robeža starp vienkāršu ķēzīšanos un mākslu?” stāsta māksliniece.
Būs iespēja apskatīt Auce Bieles gleznojumus uz audekla, gleznojumus uz lina šallēm, kā arī pašiem radīt savu “ķēpu” – par simbolisku maksu 10 €. Krāsas un audekls ir iekļauts cenā.
Māksliniece Auce Biele pēc Mākslas akadēmijas beigšanas devās pasaulē – vispirms uz Šveici, pēc tam deviņus gadus pavadīja Marokā pie okeāna. Pēdējos trīs gadus viņa strādājusi LNOB, apstrādājot audumus kostīmiem. Gan Marokā, gan Latvijā Auce Biele apguvusi audumu apgleznošanas tehnikas. Viņa ir autore unikālai balinātu džinsu tehnikai un turpina savu radošo darbību, eksperimentējot ar dažādām auduma apstrādes metodēm.
Auce Biele ir arī “Flower Power” intuīcijas kāršu autore. Ar projektu “MOOD BLOOM” viņa turpina uzdot aktuālus jautājumus – kur sākas māksla un kur beidzas vienkāršs krāsu pleķis? Kā notvert sajūtu? Kā ar krāsu palīdzību atklāt iekšējās pasaules notikumus?
“Berga Bazar’t” mākslas galerija
Elizabetes iela 87, Rīga
Sandro Čhaidzes izstāde “Faņķiki”
Mākslas galerijā “MuseumLV”
18. aprīlis–30. maijs
Sandro Čhaidze. “VINTAGE PING PONG PADDLES”. Audekls, akrils, 86x86 cm
No 18. aprīļa līdz 30. maijam kultūras centrā “Grata JJ”, mākslas galerijā “MuseumLV”, būs skatāma mākslinieka Sandro Čhaidzes izstāde “Faņķiki”.
Izstāde piedāvā skatītājam ieiet mākslinieka radītā vizuālā sistēmā, kur glezniecība tiek uztverta kā strukturāls un konceptuāls konstrukcijas process. Darbos līnija, ritms un krāsa organizēti kā savstarpēji saistīti elementi, veidojot autonomu vizuālu struktūru.
Mākslinieka praksē centrālo vietu ieņem lineāra sistēma – strīpas kā režģis, kas strukturē attēla telpu un kalpo kā domāšanas instruments. Šī pieeja savieno grafiskā dizaina disciplīnu ar glezniecību, radot darbus, kas atrodas starp mākslu, dizainu un konceptuālu konstrukciju.
Izstādes nosaukums “Faņķiki” atsaucas uz spilgtu un dekoratīvu vizuālo valodu, kurā rotaļīgums apvienojas ar stingru, kontrolētu sistēmu. Ekspozīcija vienlaikus piedāvā pēdējo trīs gadu darbu pārskatu, atklājot konsekventu mākslinieka vizuālās valodas attīstību un personīgo, strukturēto realitāti, kas balstīta līnijā, ritmā un krāsā.
Kultūras centrs ”Grata JJ”, mākslas galerija “MuseumLV”
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Janas Kukaines un Annes Saukas performance-interaktīva darbnīca
“Kura sēne tu esi?”
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā
19. aprīlī / Plkst. 15.00
19. aprīlī plkst. 15.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā izstādes “Neiespējamās tagadnes rēgi?” ietvaros norisināsies Janas Kukaines un Annes Saukas performance–interaktīvā darbnīca “Kura sēne tu esi?”.
Performancē–interaktīvajā darbnīcā “Kura sēne tu esi?” lektores pievērsīsies “pavērsienam uz sēnēm” mūsdienu sociālo un humanitāro zinātņu kontekstā, kā arī iepazīstinās ar četriem sēņu filozofijas piemēriem.
Apmeklētājiem būs iespēja aizpildīt testu, kas ļauj noteikt savu sēnes tipu. Testa izstrādē izmantota spekulatīvās fabulācijas metode, kas balstās mūsdienu feminisma, posthumānisma un vides humanitāro zinātņu atziņās.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Ukrainas neatkarības iela 1, Rīga
Annas Maskavas performance “Vai atceries, kad tev pirmo reizi bija auksti?”
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā
19. aprīlī / Plkst. 16.00
19. aprīlī plkst. 16.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā izstādes “Neiespējamās tagadnes rēgi?” ietvaros norisināsies mākslinieces Annas Maskavas performance “Vai atceries, kad tev pirmo reizi bija auksti?”.
Performances apmeklētāji tiks iesaistīti kolektīvā procesā, aktualizējot cilvēka ķermeni kā pieredzes un atmiņu nesēju ekoloģiskā un kolektīvā kontekstā.
Performance veidota kā kolektīvs process, kurā apzināti izplūst robeža starp mākslinieku un skatītāju, uzsverot, ka mākslas darba nozīme veidojas tā norises laikā. Skatītāju iesaiste ieņem centrālu lomu, iezīmējot mākslinieka un auditorijas sadarbību kā iespējamu dekoloniālu praksi, kas destabilizē un nojauc individuālās pieredzes hierarhiju un pārskata autorības jēdzienu. Performance izgaismo arī trauslumu, ievainojamību un savstarpējo atkarību kā būtiskus priekšnosacījumus kopīgas pieredzes veidošanā.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Ukrainas neatkarības iela 1, Rīga
Ērikas Kuksinovičas izstāde “Monohroms”
Poļu namā Daugavpilī
Līdz 30. aprīlim
Līdz 30. aprīlim Poļu namā skatāma Ērikas Kuksinovičas izstāde “Monohroms”. Izstādes autore uzskata, ka civilizācija virzās pa digitālo ceļu – aukstu skaitļu un vienmuļas izsmalcinātības laikmetā. Balta, pelēka, zila, bēša – tās ir digitālās pasaules krāsas, kas atspoguļojas arī viņas darbos.
Poļu nams
Varšavas iela 30, Daugavpils
Viestura Uzuleņa izstāde “Singularitāte, mēs nākam”
Galerijā “LOOK!”
Līdz 8. maijam
Līdz 8. maijam galerijā “LOOK!” skatāma Viestura Uzuleņa izstāde “Singularitāte, mēs nākam”. Viesturs Uzuleņš savā jaunākajā izstādē pēta attiecības starp algoritmisku domāšanu un glezniecību, savienojot digitālas struktūras un ar roku veidotus attēlus. “Singularitāte ir punkts, aiz kura nekas nav prognozējams. Fizikā – melnā cauruma centrs, kur telpa un laiks pārstāj darboties. Tehnoloģijā – brīdis, kad mākslīgais intelekts kļūst gudrāks par saviem radītājiem un sāk uzlabot sevi. Mēs dzīvojam eksponenciālā līknē, bet skatāmies taisni. Esam pietiekami tuvu, lai redzētu uguni, bet pārāk tālu, lai sajustu siltumu,” tā stāsta mākslinieks.
Šī izstāde pievēršas šai robežai nevis kā nākotnes scenārijam, bet kā procesam, kas jau notiek. Darbos algoritms nosaka struktūru – koordinātes, virzienus, attālumus –, savukārt glezniecība tās pārvērš materiālā formā. Ota kustas starp dotajiem punktiem, reizē sekojot sistēmai un no tās novirzoties.
Cilvēka un mašīnas savstarpējās ietekmes rezultātā rodas attēli, kuros nav iespējams precīzi nodalīt, kur beidzas aprēķins un sākas intuīcija.
Iespējams, singularitāte nav kāds tāls notikums, bet pakāpeniska pārmaiņa, kas jau ir sākusies, un Uzuleņa izstāde tiecas to kartēt no iekšpuses.
No iepriekšējās profesionālās pieredzes un ekonomikas studijām Viesturs nes līdzi zināšanas par pasaules korporatīvo un saimniecisko kārtību. Viņš interesējas par mūsu civilizācijas tehnoloģisko pagātni un nākotni. Gleznot sācis 2022. gadā, un šobrīd Latvijas Mākslas akadēmijā mācās radīt stāstus vairs ne skaitļu vai latviešu valodā, bet gan vizuāli – ar tādiem instrumentiem kā ota, krāsas vai 3D printeris.
Galerija “LOOK!”
Ģertrūdes iela 62a, Rīga
Atklāta pieteikšanās “Linstow Art Award” 2026 –
jauno Latvijas mākslinieku atbalstam
Pieteikšanās līdz 13. maijam
No 13. aprīļa līdz 13. maijam Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) maģistrantūras absolventi aicināti pieteikties “Linstow Art Award 2026” – Latvijas jauno mākslinieku mērķa atbalsta programmai, kas nodrošina strukturētu un ilgtspējīgu palīdzību radošo industriju attīstībai, vienlaikus veicinot jauno talantu konkurētspēju un redzamību Latvijas un starptautiskajā kultūras vidē.
“Linstow Art Award” misija ir sniegt ilgtermiņa atbalstu jaunajiem Latvijas māksliniekiem, veicinot radošās industrijas attīstību un nodrošinot mākslas pastāvīgu klātbūtni pilsētvidē.
“Jau otro gadu tiek īstenota profesionālās mākslas balva “Linstow Art Award”, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu jauno mākslinieku profesionālajā attīstībā un radošo industriju stiprināšanā pēc studijām akadēmijā. Augstais pretendentu pieteikumu skaits pirmajā gadā apliecina, ka jaunie mākslinieki īpaši novērtē praktisko atbalstu un iespēju strādāt savā studijā uzreiz pēc studiju noslēguma, ļaujot pilnvērtīgi pievērsties radošajam procesam un talanta attīstībai. “Linstow Art Award” nodrošina gan finansiālu, gan praktisku atbalstu karjeras sākumā, radot platformu mākslinieku izaugsmei un redzamībai. Atbalstot radošo profesionāļu izaugsmi, mēs kopā veidojam dzīvu un iedvesmojošu pilsētvidi, radot ilgtermiņa vērtību gan uzņēmējdarbībai, gan sabiedrībai kopumā,” uzsver Evija Majevska, “Linstow Baltic” komercdirektore.
“Linstow Art Award” sniedz mērķētu finansiālu un praktisku atbalstu jauno mākslinieku profesionālās karjeras sākumposmā no mākslas studijas telpu nodrošināšanas līdz finansējumam materiālu iegādei. Ik gadu plānots atbalstīt trīs talantīgākos LMA maģistrantūras absolventus.
Trīs “Linstow Art Award” laureāti saņems:
- naudas balvu 3000 EUR
- mākslas studijas telpas uz vienu gadu radošajā SPORTA 2 kvartālā Rīgā
- iespēju izstādīt mākslas darbus
“Linstow Art Award” var pieteikties LMA maģistra programmu absolventi no Vizuālās mākslas, Vizuāli plastiskās mākslas, Audio-vizuālās mediju mākslas vai Dizaina nodaļām. Aicināti pieteikties gan šī mācību gada absolventi, kuri šobrīd ir absolvēšanas procesā un plāno iegūt grādu 2026. gadā, gan arī mākslinieki, kuri šīs maģistra studiju programmas ir absolvējuši pēdējo trīs gadu laikā (2023., 2024. vai 2025. gadā).
Lai pieteiktos Linstow Art Award konkursam, pieteikuma iesniedzējam ir jāaizpilda tiešsaistes pieteikuma anketa vietnē www.linstowartaward.lv. Pieteikšanās termiņš: līdz 13. maijam pl. 13:00 (pēc Rīgas laika).
Iesniegtos darbus vērtēs starptautiska žūrija, kuras sastāvā ir Latvijas un ārvalstu mākslas nozares eksperti ar pieredzi laikmetīgajā mākslā, arhitektūrā, kultūras politikā un dizainā. Lēmums par trim “Linstow Art Award” laureātiem tiks pieņemts, balstoties uz noteiktiem vērtēšanas kritērijiem, vērtējot mākslinieka līdzšinējo veikumu un attīstības potenciālu, iesniegtā mākslas darba formālajiem un tematiskajiem risinājumiem, tehnisko izpildījumu un vēstījuma aktualitāti.
2026. gada “Linstow Art Award” žūrijas sastāvā ir:
- Paulina Rider Wilhelmsen – “Linstow Art Award” un “Lise Wilhelmsen Art Award” dibinātāja; filantrope, mākslas mecenāte, mākslas kolekcionāre un producente.
- Inga Lāce – “Linstow Art Award” žūrijas vadītāja, galvenā kuratore “Almati Mākslas muzejā” Kazahstānā, C-MAP Centrālās un Austrumeiropas pētniecības programmas līdzstrādniece Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMA).
- Joanna Nordin – mākslinieciskā direktore un kuratore laikmetīgās mākslas muzejā “Bonniers Konsthall” Zviedrijā.
- Susanne Østby Sæter – kuratore fotogrāfijas un jauno mediju mākslas jomā mākslas radīšanas centrā “Henie Onstad Art Centre” Norvēģijā.
- Vita Liberte – Latvijas juriste, mākslas kolekcionāre, mecenāte un uzņēmēja, “VV Foundation” dibinātāja, kas atbalsta laikmetīgo mākslu un jaunās paaudzes māksliniekus Latvijā un Baltijas reģionā.
- Dina Suhanova – arhitekte, projektu vadītāja un pētniece “Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūtā”.
Profesionālā mākslas balva “Linstow Art Award” dibināta 2025. gadā, sadarbojoties Baltijas vadošajam nekustamo īpašu attīstītājam “Linstow Baltic” un Latvijas Mākslas akadēmijai ar mērķi nodrošināt mūsdienīgu platformu Latvijas jaunajiem māksliniekiem savas profesionālās karjeras uzsākšanai un talanta pilnveidošanai.
Profesionālā mākslas balva “Linstow Art Award”
Izstāde “Atrast Purvīti”
Rīgas Latviešu biedrības namā
Līdz 30. maijam
Vilhelms Purvītis. “Latviešu meitene”, Šlēsvigas muzeja kolekcija
Līdz 30. maijam Rīgas Latviešu biedrības Kluba zālē skatāma Purvīša muzeja un Rīgas Latviešu biedrības rīkotā izstāde “Atrast Purvīti”.
Purvīša muzejs savus spēkus šobrīd veltī zudušā Vilhelma Purvīša mantojuma meklējumiem, pazaudēto darbu apzināšanai un atgūšanai, lai tie atkal kļūtu pieejami latviešu tautai.
Pateicoties šiem meklējumiem, Šlēsvigas muzejā Vācijā ir atrasta glezna “Latviešu meitene”, kas no šodienas būs plašākai sabiedrībai apskatāma. Gluži tāpat arī Purvīša mantojums būs skatāms, kad tas tiks pilnībā apzināts un atrasts.
Šie meklējumi ir sevišķi nozīmīgi, jo bez visiem darbiem nav iespējams īstenot paša mākslinieka ieceri par savu darbu vienkopus redzējumu, par ko liecina arī laikabiedru rakstītais:
“Publikā jau sen klīst leģenda: Purvītis savas gleznas nevienam nepārdod. Jūs droši vien būsit dzirdējuši, ka mākslinieks pats uzpērk savas gleznas. Tiesa. Purvītis par dārgu naudu ir atpircis Lionā godalgoto “Ziemas nakti”, ko savā laikā bija uzcerējis Aleksandra III muzejs. Šad un tad pirkti arī citi darbi. Tas viss darīts ar zināmu nolūku. Mākslinieks jau ilgus gadus domājis par savas gleznu galerijas ierīkošanu. Savu mūža darbu viņš gribētu redzēt vienkopus, kas būtu visas tautas īpašums. Dārgās antīkās mēbeles, iztrūkstošās gleznas vāktas nekam citam kā vienīgi šim muzejam, kas būtu gaumīgi ierīkots kādā savrupmājā, līdzīgi Lenbaha muzejam. Purvītis galeriju ir gribējis ierīkot pēc sava prāta, kur pats būtu bijis muzeja vadītājs. Visādi nelabvēlīgi kavēkļi ir traucējuši realizēt šo cēlo mākslinieka nodomu. Tikai tad, kad Purvīša māksla būs redzama vienkopus, visā pilnībā varēsim izjust un apbrīnot tās diženumu, monumentalitāti, nemirstību.”
Rīgas Latviešu biedrības nams
Merķeļa iela 13, Rīga
Izsludināts atklāts “Liepāja 2027” mākslinieciskais konkurss
vides objektu izveidei Kuldīgā un Aizputē
Pieteikšanās līdz 1. jūnijam
Nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027” izsludinājis atklātu līdzfinansējuma māksliniecisko konkursu “Vides mākslas objekta izveide Kuldīgā un Aizputē”, aicinot māksliniekus un radošās komandas piedalīties laikmetīgu un ilgtspējīgu vides mākslas darbu radīšanā Kurzemē.
Konkursa mērķis ir rosināt māksliniekus pētīt kopīgo un atšķirīgo, kas vieno Aizputi un Kuldīgu, un radīt mākslinieciski augstvērtīgus risinājumus, kas kļūs par paliekošu programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” mantojumu. Konkursa laikā paredzēts izveidot divus vides mākslas objektus – vienu Kuldīgā un vienu Aizputē. Darbiem jāinterpretē “(ne)miera” tematika, vienlaikus aktualizējot reģiona identitāti un stiprinot kultūras dialogu un sadarbību Kurzemē. Plānots, ka radītie objekti organiski iekļausies pilsētvidē un kļūs par nozīmīgiem publiskās ārtelpas elementiem.
Konkursa ietvaros viena objekta realizācijai pieejams līdzfinansējums līdz 35 000 eiro Kuldīgā un līdz 20 000 eiro Aizputē. Papildus tiek piešķirtas naudas balvas par labākajām idejām: pirmajai vietai – 700 eiro, otrajai vietai – 500 eiro, bet trešajai vietai – 300 eiro. Balvas tiek piešķirtas par idejas kvalitāti un nav uzskatāmas par samaksu par objekta izgatavošanu vai uzstādīšanu. To saņemšana nerada autoram pienākumu nodot mantiskās autortiesības.
Pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnija plkst. 23.59.
Nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027”
Dārza iela 4/8, Liepāja
Latvijas Tekstilmākslas asociācijas mākslinieku grupas izstāde “Pavasaris”
Makslas telpā “Vieta Nr.6”
Līdz 21. jūnijam
Darba autore Ērika Zutere
Līdz 21. jūnijam Mākslas telpā “Vieta Nr.6” skatāma Latvijas Tekstilmākslas asociācijas mākslinieku grupas izstāde “Pavasaris”. Latvijas profesionālie tekstilmākslinieki pulcējušies grupas izstādē “Pavasaris”, kur šķiedra, krāsa un materiāls kļūst par sezonas sajūtas nesējiem.
Izstāde atklāj tekstilmākslas daudzveidību – no smalkām, niansētām struktūrām līdz drosmīgiem krāsu risinājumiem. Izstādi vieno pavasarim raksturīgais trauslums, kas mijas ar spēku. Darbos tas atspoguļojas – no smalkām struktūrām līdz drosmīgiem krāsu risinājumiem.
Mākslinieku pieejas ir atšķirīgas, taču tās vieno interese par procesu, materiālu, ritmu un formu. Tradicionālās tehnikas organiski saplūst ar laikmetīgām interpretācijām, veidojot daudzslāņainu skatījumu uz pavasari.
Mākslas telpa “Vieta Nr.6”
Pils iela 16B, Sigulda
Imanta Lancmaņa personālizstāde “Laikmets”
Galerijā “MANS’S”
Līdz 5. jūlijam
Imants Lancmanis. “Pašportrets pie ābolu vainaga”. No muzeja “Zuzeum” krājuma
Līdz 5. jūlijam galerijā “MANS’S” skatāma Imanta Lancmaņa personālizstāde “Laikmets”. Izstādē skatāmi vairāk nekā 50 darbi no Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, mākslas muzeja Zuzeum, Rundāles pils muzejs krājumiem un privātkolekcijām.
Kā mākslinieks Lancmanis ir pazīstams ar savām simboliskajām un reizēm sirreālistiskajām gleznām, kurās bieži atspoguļojas vēsturiskas tēmas, cilvēka iekšējā pasaule un dzīves trauslums. Viņa darbi izceļas ar precizitāti, detaļu bagātību un filozofisku dziļumu.
Galerija “MANS’S”
Brīvības iela 154, Jekabpils
Lauras Ozolas personālizstāde “Banānu jūra”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā
Līdz 1. augustam
Līdz 1. augustam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā skatāma gleznotājas Lauras Ozolas personālizstāde “Banānu jūra”. Izstāde piedāvā ironisku un daudzslāņainu skatījumu uz ikdienišķu objektu – banānu –, kas mākslinieces darbos pārtop simboliski piesātinātā vizuālā ainavā.
Izmantojot glezniecības un instalācijas izteiksmes līdzekļus, Ozola atkārto banāna formu, līdz tā kļūst par sava veida bezgalīgu telpu – jūru, kurā sastopas humors, absurds un kultūras simbolika. Banāns šajā vizuālajā laukā funkcionē kā zīme un valoda, vienlaikus iemiesojot vēlmi, ievainojamību un patērētāju kultūras teatralitāti.
Izstādes pamatekspozīciju veido jaunākie darbi, kuros māksliniece turpina sev raksturīgo tēlu un zīmju slāņošanu. Līdzās banāna motīvam parādās arī citi vizuālās kultūras simboli – apavi, audumu raksti, atsauces uz modernisma ikonām, popkultūras tēli un cilvēku figūras. Šie elementi veido alegorisku, reizēm viegli absurdi ironisku telpu, kurā personiska pieredze savijas ar kolektīvām kultūras zīmēm.
Izstāde sasaucas ar mākslinieces profesionālajā doktorantūrā attīstīto māksliniecisko pētniecību “Banāns kā zīme un valoda”, kurā tiek pētīts, kā ikdienišķi objekti vizuālajā kultūrā uzkrāj nozīmes un kļūst par simboliskiem komunikācijas instrumentiem.
Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala
Gata Šļūkas karikatūru izstāde
Kulinārā mantojuma centrā “Šmakovka” Daugavpilī
Līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam Kulinārā mantojuma centrā “Šmakovka” Daugavpilī skatāma karikatūrista Gata Šļūkas izstāde. Apmeklētājiem ir iespēja iepazīt autora darbus, kuros ar humoru, ironiju un asu skatījumu atainotas dažādas sabiedrībā aktuālas tēmas.
Gatis Šļūka jau 28 gadus veido karikatūras laikrakstam “Latvijas Avīze” un ir piedalījies izstādēs visā pasaulē. Viņa darbi izceļas ar spilgtu vizuālo valodu un spēju, caur pārspīlējumu pievēršot uzmanību nozīmīgiem jautājumiem. Izstādē būs apskatāmas karikatūras par dažādām, savstarpēji nesaistītām tēmām, atklājot autora daudzpusību un radošo rokrakstu.
Mākslinieks izmanto gan digitālos, gan tradicionālos zīmēšanas rīkus un līdz šim izdevis četras karikatūru grāmatas. Par savu darbu viņš saka: “Radot karikatūras, es tās veidoju no sava – latvieša, eiropieša – skatpunkta, bet vēlāk bieži vien tās sāk dzīvot savu dzīvi un apceļo pasauli… Tādos brīžos es jūtu gandarījumu par paveikto, un šķiet, ka karikatūras tomēr var nedaudz mainīt pasauli.”
Kulinārā mantojuma centrs “Šmakovka”
Rīgas iela 22A, Daugavpils
