Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Latvijas Mākslas akadēmijas Atvērtās skates
27. aprīlis–8. maijs
No 27. aprīļa līdz 8. maijam Latvijas Mākslas akadēmija atvērs durvis ikgadējām Atvērtajām skatēm. Šajā laikā akadēmijas telpās katru dienu būs apskatāma mainīga ekspozīcija ar dažādu specialitāšu studentu darbiem. Skates notiks katru darba dienu, vairākās akadēmijas adresēs un dažādos laikos un ikviens tās varēs apmeklēt bez maksas, brīvi iepazīstot studentu radošo daudzveidību.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Izstāde “Vizma Belševica. Laiks runā gadu gredzenos”
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejā
27. maijs–28. maijs
No 27. aprīļa līdz 28. maijam Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja lasītavā skatāma izstāde “Vizma Belševica. Laiks runā gadu gredzenos”, kas veltīta vienam no nozīmīgākajiem dzejnieces darbiem – krājumam “Gadu gredzeni” (1969). Izstāde piedāvā padziļinātu ieskatu krājuma tapšanā, tā vēsturiskajā kontekstā un ietekmē, vienlaikus izceļot tā idejisko spēku un aktualitāti mūsdienās.
“Gadu gredzeni” ir spilgts piemērs latviešu literatūras spējai saglabāt iekšējo brīvību ideoloģiskā spiediena apstākļos. Krājuma centrā ir cilvēka un laika attiecības, atmiņas slāņainība un individuālās pieredzes dziļums, kas simboliski salīdzināts ar koka gadu gredzeniem. Vizmas Belševicas dzeja šajā darbā pārsniedz sociālistiskā reālisma estētiskos ierobežojumus, pievēršoties cilvēka iekšējai patiesībai un sarežģītām vēstures interpretācijām.
Krājuma publicēšana izraisīja asu ideoloģisku reakciju – tas tika kritizēts un publiski nosodīts, savukārt autore pakļauta represijām. Pēc Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas plēnuma 1969. gadā Vizmai Belševicai tika liegta iespēja publicēties, un no 1971. līdz 1974. gadam viņas darbi netika publicēti, bet vārds publiskajā telpā tika noklusēts.
Kopš 2007. gada “Gadu gredzeni” iekļauti Latvijas kultūras kanonā kā nozīmīgs literārs darbs, kas apliecina radošās brīvības nozīmi un mākslas spēju pastāvēt arī ierobežojumu apstākļos.
Izstādē eksponēti manuskripti, fotogrāfijas un citi arhīvu materiāli, kas atklāj krājuma tapšanas procesu un tā sarežģīto likteni. Ekspozīciju papildina ābeles koka ripa – vizuāls krājuma centrālās metaforas iemiesojums, kas simbolizē laiku kā dzīvu, daudzslāņainu struktūru, kurā savijas personiskā un kolektīvā pieredze.
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs
Pulka iela 8, Rīga
Grupas izstāde “Krāsa kā vēstījums. Krāsu fotogrāfija pirms digitālā un MI laikmeta”
Galerijā “Istaba”
28. aprīlis–29. maijs
Kristīne Luīze Avotiņa
No 28. aprīļa līdz 29. maijam galerijā “Istaba” būs skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2026 programmas izstāde “Krāsa kā vēstījums. Krāsu fotogrāfija pirms digitālā un MI laikmeta”, kuras kuratore Irēna Bužinska rosina domāt par fotogrāfijas attīstību.
Mums līdzās visapkārt ir krāsaina pasaule, un viena no problēmām, ar ko nācās saskarties fotogrāfijas pirmsākumos, bija nespēja fiksēt apkārtējo realitāti tikpat krāsainu. Tālab, lai panāktu lielāku ticamības pakāpi vai piešķirtu attēlam māksliniecisku kvalitāti, praktiski vienlaikus ar fotogrāfiskā procesa atklāšanu tika ieviesta fotogrāfiju kolorēšana. Šādas manipulācijas ar roku parasti veica fotogrāfi ar māksliniecisku izglītību. Tā katra fotogrāfija ieguva unikāla attēla statusu, līdzīgi tam, kāds piemita gleznotam mākslas darbam. Taču daudzos gadījumos tika radītas arī plašākas un dokumentāli it kā precīzākas iespējas realitāti papildināt un “uzlabot”, tādā veidā mazinot vai pat likvidējot tās vizuālās nepilnības, kuras piemita konkrētam cilvēkam vai reālai vietai.
Attēla digitālā apstrāde un MI iesaistīšana fotogrāfiskā attēla apstrādē paver neierobežotas realitātes manipulācijas iespējas un vēl jo vairāk aktualizē jautājumu par ticamības pakāpi, īpaši tad, ja “uzlabošanai” tiek pakļautas vēsturiskās fotogrāfijas. Jaunas tehnoloģijas sniedz jaunas iespējas, bet vairo arī riskus. Tagad ar attēla apstrādi var nodarboties gan profesionāļi, gan teju ikviens cilvēks, kas prot rīkoties ar tehniskām ierīcēm un tehnoloģijām. Tālab ir tik intriģējoši palūkoties atpakaļ pagātnē un iepazīties ar procesa pirmsākumiem un attīstību, kad mākslinieki uzsāka manipulācijas ar fotogrāfisku attēlu, lai realitāti parādītu krāsainu, līdz brīdim, kad krāsa kļuva par vēstījumu.
Izstādē “Krāsa kā vēstījums. Krāsu fotogrāfija pirms digitālā un MI laikmeta” eksponētas nezināmu autoru kolorētas fotogrāfijas, kas datējamas, sākot no 19. gs. vidus, un ir no vairākām privātām kolekcijām, kā arī Latvijas mūsdienu mākslinieku Kristīnes Luīzes Avotiņas, Artūra Bērziņa, Valda Celma, Lilijas Dineres un Ata Ieviņa krāsu fotogrāfijas no autoru kolekcijām.
Galerija “Istaba”
Krišjāņa Barona iela 31B, Rīga
Adama Mazura lekcija “Līdzāspastāvēšana: dabiskais/mākslīgais.
Polijas fotogrāfija pēc MI”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2026 ietvaros
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
30. aprīlī / Plkst. 18.00
Roberts Kušmirovskis. “Pozitīvists Ādams Mickevičs”. 2023
30. aprīlī plkst. 18.00 Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā norisināsies Adama Mazura lekcija “Līdzāspastāvēšana: dabiskais/mākslīgais. Polijas fotogrāfija pēc MI”.
Lekcija izvirza tēzi, ka mūsdienās būtisks vairs nav jautājums, vai attēls ir dabisks vai mākslīgs, bet gan tas, kā šie lielumi saslēdzas laikmetīgās fotomākslas praksē. Tiks aplūkotas dažādas mākslinieciskās pieejas, tostarp Anetas Gžešikovskas, Kobasa Laksas un Andžeja Dragana darbi, iezīmējot pāreju uz MI klātbūtni fotogrāfijā.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta pēdējo gadu pārmaiņām, kurās kameras radīti, mašīnģenerēti un arhīvu attēli saplūst vienotā vizuālajā telpā. Lekcija analizē, kā šī līdzāspastāvēšana veido jaunas attiecības starp attēlu, realitāti un uzticību.
Tiks aplūkoti arī konkrēti piemēri, tostarp Veronikas Gesickas darbi, kuros, izmantojot neironu tīklus, tiek radītas tā sauktās “paralēlās atmiņas”, paplašinot dokumentālā attēla robežas. Tāpat tiks analizēti projekti, kuros daba kļūst par skaitļošanas izmēģinājumu lauku, piemēram, Šimona Roginska dialogā ar Andžeju Strumilo.
Lekcija piedāvā ieskatu aktuālajos eksperimentos Polijas fotogrāfijā, kur analogie, digitālie un MI radītie attēli savstarpēji mijiedarbojas, vienlaikus aktualizējot jautājumu: “vai tā vēl ir fotogrāfija?”
Pasākums norisināsies angļu valodā.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Polinas Smirnovas personālizstāde “Playing Hooky”
Galerijā “CUT ART”
No 30. aprīļa
Polina Smirnova. Full stop. 2026
30. aprīlī galerijā “CUT ART” tiks atklāta mākslinieces Polinas Smirnovas personālizstāde “Playing Hooky”. Izstāde tapusi sadarbībā ar līdzkuratori Annu Mosu (Londona). Smirnovas gleznas veido intensīvu vizuālo telpu, kurā ķermeņi, ainavas un sejas saplūst vienā nepārtrauktā plūsmā. Krāsa šeit kļūst par sajūtu nesēju, kas pārsniedz formu un loģiku.
Nosaukums “Playing Hooky” aizgūts no sarunvalodas, apzīmējot skolas kavēšanu, taču izstādē tas iegūst plašāku nozīmi. Tas kļūst par metaforu brīžiem, kad ikdiena zaudē stabilitāti un atklājas spriedze, kas parasti paliek nepamanīta.
Māksliniece attēlo šķietami vienkāršas situācijas – braucienu ar velosipēdu saulrietā, dienu pludmalē, svinības. Taču šajos mirkļos parādās emocionālas intensitātes uzplaiksnījumi. Eiforija un melanholija nepastāv atsevišķi – tās savijas vienā pieredzē.
Izstāde piedāvā skatīt pieredzi, kas nav stabila vai noslēgta. Tā ir kustībā, mainīga un vienlaikus ļoti tieša.
Galerija “CUT ART”
Strēlnieku iela 5, Rīga
Nikolā Lorīni izstāde “Motīvi un paradumi”
Mākslas muzejā “Zuzeum”
30. aprīlis–24. maijs
No 30. aprīļa līdz 24. maijam Mākslas muzeja “Zuzeum” siltumnīcā būs skatāma Nikolā Lorīni izstāde “Motīvi un paradumi”.
“Motīvi un paradumi” ir Nikolā Lorīni (Nicola Lorini) personālizstāde “Zuzeum” siltumnīcā, kurā mākslinieks aicināts reflektēt par daļu no Zuzānu kolekcijas. Lorīni izvēlējies strādāt ar dekoratīvās mākslas kolekciju, pievēršoties nelielām porcelāna figūriņām, kas attēlo dzīvniekus, radības un nedaudz bērnišķīgus, taču dramatiskus tēlus.
Atlasītie priekšmeti, kas radīti laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 90. gadiem, ir gan kultūras artefakti, gan sava laika liecinieki, veidojot kopumu, kas “ceļo” laikā no tā dēvētā Mazā ledus laikmeta beigām līdz mūsdienām, cauri 20. gadsimta šķēršļiem, traumām un pārmaiņām.
Priekšmeti ir izņemti no ierastā konteksta un pārvietoti jaunā vidē – objekti eksponēti uz vietas veidotos maketos no kartona, koka un stikla, kas atgādina gan modernisma ēkas, gan viduslaiku sakrālās būves. Telpā atrodas ne tikai Zuzānu kolekcijas priekšmeti un arhitektoniskie elementi, bet arī mākslinieka veidota liepas koka skulptūra, kuras tapšanai viņš iedvesmojies no detaļas Pītera Brēgela Vecākā gleznā.
Svārstoties starp ideju par skulptūru kā ekspozīciju un ekspozīciju kā skulptūru, izstāde pievēršas Lorīni prakses motīviem – nelineārai vēstures izpratnei un spriedzei starp naratīvajiem ietvariem un materiālo klātbūtni. Šie elementi tiek pārkārtoti, lai nojauktu robežas starp dabu un kultūru, pagātni un nākotni, rosinot pārdomas par pasaules veidošanu krīzes apstākļos.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Ditas Lūses gleznu izstāde “Lēnais laiks”
Galerijā “RĀMIS”
30. aprīlis–26. maijs
No 30. aprīļa līdz 26. maijam galerijā “RĀMIS” būs skatāma Ditas Lūses gleznu izstāde “Lēnais laiks”. Izstāde veido smalku, intelektuāli niansētu dialogu starp uztveri un atmiņu. Mākslinieces darbi necenšas fiksēt realitāti kā statisku faktu, bet drīzāk atklāj uztveres plūdumu, kurā katrs vizuālais impulss saplūst ar iekšējo pieredzi un subjektīvo laiku. Gleznas aizsākas šķietami vienkāršos novērojumos – gaismas starā, ēnas vibrācijā, atspīdumā, tomēr šie impulsi izplešas daudzslāņainās kompozīcijās.
Ornamenti šajā izstādē iegūst konceptuālu funkciju. Ritmiskās līniju struktūras darbojas kā vizuāli ceļveži – tie palēnina uztveres tempu. Šī formālā valoda veiksmīgi kontrastē ar mūsdienu steidzīgo realitāti, piedāvājot alternatīvu – klusu, iekšēju telpu, kurā laiks zaudē savu lineāro raksturu.
Izstāde kopumā atstāj nosvērtu un dziļi reflektīvu iespaidu. Tā neuzspiež konkrētu vēstījumu, bet drīzāk veido jutīgu vidi, kurā skatītājs var sastapties ar savām atmiņām un uztveres mehānismiem. Mākslinieces darbi apliecina spēju transformēt ikdienišķo pieredzi poētiskā, daudzdimensionālā vizuālā valodā, padarot izstādi par estētiski un konceptuāli bagātīgu notikumu.
Galerijā “RĀMIS”
Satiksmes iela 3, Rīga
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina atzīmēt
galvenās ēkas rekonstrukcijas desmitgadi
1.–3. maijs
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas fasāde no Esplanādes parka puses. 2016. Foto: Norberts Tukajs (Norbert Tukaj)
No 1. līdz 3. maijam Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina apmeklēt īpašu publisko programmu, kas veltīta muzeja galvenās ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas desmitgadei. Pasākumi norisināsies muzeja galvenajā ēkā Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā.
Pēdējo desmit gadu laikā pēc rekonstrukcijas muzejs piedzīvojis būtisku attīstību, nostiprinot savu nozīmi kā viena no svarīgākajām kultūras un sabiedriskās dzīves telpām Latvijā. Jubilejas programmā apmeklētāji aicināti muzeju piedzīvot no jauna – ne tikai vērojot, bet arī aktīvi līdzdarbojoties.
Programmas ietvaros 1. maijā plkst. 12.00 notiks atvērtā ekskursija ar zīmju valodas tulkojumu, iepazīstinot ar ēkas vēsturi, arhitektūru un pārbūves procesu. Savukārt 2. maijā dažāda vecuma dalībniekiem būs iespēja piedalīties zīmēšanas nodarbībās “Es un māksla”, iedvesmojoties no muzeja vides.
Ģimenēm un bērniem paredzēti interaktīvi izziņas rīki – “Ģimenes soma” un uzdevumu karte “Sveiks muzejā!”, kas piedāvā taktilā un atraktīvā veidā iepazīt pastāvīgo ekspozīciju un muzeja arhitektūru. Visas programmas laikā apmeklētāji varēs iesaistīties arī spēlē “Muzeja bingo”, kas rosinās pievērst uzmanību detaļām un atklāt muzeju no jauna skatpunkta. Spēles dalībniekus sagaidīs arī īpašas balvas – uzņēmuma Skrīveru saldumi radītās “Skrīveru gotiņas”.
Dalība pasākumos – ar muzeja ieejas biļeti, gada biļešu īpašniekiem – bez maksas.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Kaspara Groševa personālizstāde “Dzīvo ar/Domā par”
Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?”
1. maijs–7. jūnijs
30. aprīlī plkst. 18.00–22.00 Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” norisināsies Kaspara Groševa personālizstādes “Dzīvo ar/Domā par” atklāšana un performance 011668 (ASV). Izstāde būs skatāma no 1. maija līdz 7. jūnijam.
“Dzīvo ar/Domā par” funkcionē vienlaikus kā māksliniecisks piedāvājums un eksistenciāls stāvoklis, kurā dzīvošana un mākslas radīšana saplūst vienotā procesā. Groševs uz laiku pārceļ savu ikdienas dzīvi izstādes telpā, padarot to par publiski pieejamu vidi, kurā norisinās gan radīšana, gan rādīšana, gan apmaiņa.
Izstāde neuzrāda pabeigtu darbu kopumu, bet gan situāciju, kas nepārtraukti mainās un tiek pārskatīta autora klātbūtnē. Skaņa, attēls, telpiskais iekārtojums un sociālās attiecības saplūst vienotā struktūrā, kurā tradicionālās mediju robežas kļūst nosacītas.
Ekspozīcija veidota kā daudzslāņaina vide: improvizēts veikals ar autora radītiem izdevumiem un objektiem, darbnīcas zona, kas atklāj radošā procesa aizskatuvi, koprades telpa spontānai sadarbībai un socializācijai, kā arī uzstāšanās un mēģinājumu fragmenti. Izstādes ietvaros iekļauta arī no otrreiz izmantotiem materiāliem veidota guļamzona, uzsverot atpūtu kā neatņemamu radošā procesa daļu.
Groševa prakse paplašinās ārpus izstādes telpas, ietverot neatkarīgu iniciatīvu veidošanu, kuratoriālo darbību, mūzikas radīšanu un pedagoģisku iesaisti. Viņa darbā nozīmīga loma ir materiālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kas ietekmē radošos procesus un to attīstību.
Izstādē izmantotie analogie mediji un uzsvars uz procesualitāti ievieš palēninājumu un pretestību mūsdienu paātrinātajā kultūras vidē. Taktilitāte, nepilnība un daudznozīmība šeit kļūst par būtiskiem darba principiem, kas uztur nozīmi atvērtu un mainīgu.
“Dzīvo ar/Domā par” piedāvā alternatīvu skatījumu uz mākslas izplatīšanas un pieredzes formām, pārvietojot fokusu no plaša mēroga reprezentācijas uz intīmām apmaiņas situācijām, kur attiecības, darbības un objekti veido dzīvu, nepārtraukti attīstošos sistēmu.
Izstādes kuratore ir Zane Onckule.
Laikmetīgās mākslas centrs “Kim?”
Sporta iela 2, Rīga
Olriha Krūmiņa (1924-1989) darbu izstāde
Lielstraupes pilī
No 3 maija
No 3. maija Lielstraupes pilī būs skatāma latviešu gleznotāja Olriha Krūmiņa (1924–1989) darbu izstāde, kas piedāvā ieskatu mākslinieka radošajā mantojumā un viņa savdabīgajā skatījumā uz ainavu un glezniecību.
Olrihs Krūmiņš kopš 1969. gada dzīvoja Stalbes pagasta Vaičakās, kur viņa radošā prakse cieši saistījās ar apkārtējo vidi. Mākslinieks īpaši iecienīja plenēra glezniecību, klejojot pa laukiem un tiešā saskarē ar dabu radot darbus, kuros atklājas gan ainavas noskaņa, gan personiska pieredze.
Būtisku vietu Krūmiņa radošajā biogrāfijā ieņem viņa skolotāja, itāļu mākslinieka Džovanni Minuti ietekme. Pēc skolotāja paustās pārliecības par nepieciešamību pārvarēt agrīno posmu, mākslinieks iznīcinājis lielāko daļu savu pirmo darbu. Līdz ar to šodien saglabājušies darbi – gan agrīnie, gan brieduma perioda – iegūst īpašu nozīmi. Tie lielā mērā saglabāti, pateicoties Vaičaku māju iemītnieku un kaimiņu rūpēm.
Izstādē būs skatāmi darbi, kas raksturo Krūmiņa individuālo rokrakstu, tostarp gleznas, kas veidotas uz viņam raksturīgajiem tumšajiem pamatiem, dēvētiem par “melnajiem kvadrātiem”.
Izstādes atklāšanā apmeklētājiem būs iespēja ieklausīties mākslinieka laikabiedru atmiņās, kā arī piedzīvot Valdis Atāls muzikālo priekšnesumu.
Lielstraupes pils
Straupe, Straupes pagasts, Cēsu novads
Ievas Kampes izstāde “Pasaki to ar augiem III”
Dimension Ink salonā/galerijā
Līdz 29. maijam
Līdz 29. maijam Dimension Ink salonā/galerijā skatāma Ievas Kampes izstāde “Pasaki to ar augiem III”.
“Dažkārt teikt “pa tiešo” ir pārāk tieši, pārāk personiski, pārāk moralizējoši. Tāpēc daudz ko var pateikt caur suņuburkšķiem, caur papardēm. Gleznas, kas gleznotas arhetipu un mitoloģijas valodā, tāpat aiznesīs vēstījumu līdz tavai iekšpasaulei – pat, ja tu nevari nosaukt vārdā to, kas tevi sakustina gleznā. Mans galvenais uzdevums ir nevis tev nodot morāli, bet iedot drošu vietu, kur tu vari iepeldēt savās dzīlēs,” stāsta Ieva Kampe.
Ieva Kampe ir augu gleznotāja. “Pasaki to ar augiem III” ir jaunākā Ievas Kampes augu gleznu izstāde, kurā turpinās augu valodas izpēte, paplašinot tēmas no vienpersoniskām pieredzēm uz mitoloģiskām un kolektīvi personiskām.
Dimension Ink salons/galerija
Rīgas iela 11, Cēsis
Daiņa Bērziņa pasteļu izstāde “Zūdošo laiku paturot”
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūtā
Līdz 31. maijam
Līdz 31. maijam Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūtā skatāma Daiņa Bērziņa pasteļu izstāde “Zūdošo laiku paturot”.
Izstādē apskatāmas ainavas un klusās dabas, kuru galvenie objekti ir ķirbji un nedaudz arī cilvēku roku radīti arhitektūras veidojumi.
Pasteļa tehnika tiek uzskatīta daļēji par zīmējumu, daļēji par glezniecību, bet Daiņa Bērziņa izpildījums, veidojot izlīdzinātas krāsu laukumu pārejas, tās kombinējot ar smalkām līnijām, traktējams kā tuvāks glezniecībai. Autoru saista ne tik daudz paši attēlojamie objekti, kā brīdis un apstākļi, kad pastelis radīts, to vismaz par 95% pabeidzot uzreiz tieši dabā.
Visu apstākļu summa – ātrā mākoņu kustība vējā, saules svelme un ziemas sals, putnu dziesmas, odu un dunduru dzēlieni, saldas puķu smaržas un trūdošu lapu smārds, un simtiem citu iespaidu – ir tas, kas papildus uz pasteļpapīra veidotajam attēlam rada nospiedumu apziņā, tā piesavinoties un saglabājot darba radīšanas brīdi.
Tā ir iespēja paturēt neatgriezeniski projām slīdošo laiku un reizēm tajā pat atkal atgriezties. Tādēļ arī izstādei dots nosaukums, pārfrazējot slavenā Marsela Prusta romāna “Zudušo laiku meklējot” virsrakstu.
Rīgas Tehniskā universitāte Arhitektūras un dizaina institūts
Ķīpsalas iela 6, Rīga
Lotes Vilmas izstāde “Zari u.c. jutīgas būtnes”
Valmiermuižas alus vēstniecībā
Līdz 31. maijam
Līdz 31. maijam Valmiermuižas alus vēstniecība skatāma Lote Vilma izstāde “Zari u.c. jutīgas būtnes”.
Lote Vilma pazīstama kā dzejniece, ilustratore un komiksu māksliniece. Visvairāk viņa priecājas strādāt pie grāmatām – gan radot tekstu, gan apvienojot to ar saviem zīmējumiem. Glezniecībā māksliniece pieskaras tām sevis daļām, kuras citkārt nav iespējams aizsniegt.
Izstādē “Zari u.c. jutīgas būtnes” skatāmas gleznas, kas iztausta iekšējos procesus, vienlaikus jutīgi pieskaroties ārējai pasaulei. Aiz okera krāsas kulisēm atklājas puķu dialogs jūras krastā. Nosalis koks spoguļojas peļķē. No cilvēka silueta tek sakarsušas asaras. Suns atver neaizmirstulīšu krāsas acis kā divas brūces. Melnu domu spirāle vijas uz riņķi vien, līdz atduras pret gaiši rozā mākoni.
Gadiem būvētas neveiklas kaudzītes – krāsainas smilšu pilis – kārtojas glītās rindās. Parka mauriņā izsvaidīti zari gaida kādu, kas tos pacels.
Valmiermuižas alus vēstniecība
Aristida Briāna iela 9a, Rīga
Dmitrija Lavrentjeva un Edgara Amerika izstāde “Kūdra iepazīšanās”
Bauskas muzejā
Līdz 31. maijam
Līdz 31. maijam Bauskas muzejā skatāma mākslinieka Dmitrija Lavrentjeva un tēlnieka, kūdras pētnieka Edgara Amerika izstāde “Kūdra iepazīšanās”. Izstāde piedāvā ielūkoties kūdras materiāla transformācijā – no purva slāņa līdz mākslas un dizaina objektiem, izgaismojot tā estētisko potenciālu, teksturālo daudzveidību un simbolisko nozīmi. Projektā apvienojas divu autoru skatījumi, akcentējot materiāla izpēti, eksperimentu un radošo procesu kā būtisku mākslas tapšanas daļu.
Ekspozīcijā skatāmi eksperimentāli darbi – tostarp kūdras glezniecības meklējumi un dažādi dizaina risinājumi, kas rosina no jauna ieraudzīt ierastus materiālus. Izstāde aktualizē kūdru kā daudzslāņainu izteiksmes līdzekli, kurā sastopas daba, laiks un cilvēka radošā interpretācija.
Kā uzsver izstādes kuratore Elga Grīnvalde, kūdra ir organisks materiāls, kas sevī uzkrāj tūkstošiem gadu ilgu dabas procesu nospiedumus. Mākslā tā kļūst par simbolu atmiņai, saglabāšanai un pārvērtībām, vienlaikus atklājot unikālu vizuālo struktūru un faktūru bagātību.
Dmitrijs Lavrentjevs savā praksē uzsver kūdru kā materiālu, kas glabā laika slāņus un piedāvā īpašu dialogu starp mākslinieku un pagātnes liecībām. Strādājot ar to, iespējams atklāt smalkas struktūras un dabiskus rakstus, kas veidojušies ilgstošā attīstības procesā, pārvēršot materiālu par izteiksmīgu vizuālās valodas nesēju.
Savukārt Edgars Ameriks izstādes ietvaros demonstrē ilggadīgā pētniecības darbā izstrādātās tehnoloģijas – no kūdras kā dabīga materiāla sagatavošanas līdz inovatīviem kompozītmateriāliem, līmēm, apmetumiem un lokšņu risinājumiem. Šie eksperimenti paplašina kūdras izmantošanas iespējas mākslā un dizainā, vienlaikus iezīmējot jaunu materiālo domāšanu Latvijas kontekstā.
Izstāde aicina skatītājus ne tikai iepazīt kūdru kā mākslas materiālu, bet arī pārdomāt cilvēka attiecības ar vidi, laiku un dabas resursiem, atklājot līdz šim maz apzinātu Latvijas dabas potenciālu.
Bauskas muzejs
Kalna iela 6, Bauska
Regīnas Vasiļjevas un Iveta Romanovskas gleznu izstāde
“Ir tikai mirklis.. Un sapņi piepildās”
Ogres novada Kultūras centrā
Līdz 31. maijam
Līdz 31. maijam Ogres novada Kultūras centrā skatāma Regīnas Vasiļjevas un Ivetas Romanovskas izstāde “Ir tikai mirklis.. Un sapņi piepildās”, kurā vienotā radošā dialogā sastopas divu paaudžu pieredze un skatījums. Māte un meita veido ciešu māksliniecisku tandēmu, kura darbos atklājas jūtīga krāsu izjūta, harmoniskas formu attiecības un personiska emocionālā pieredze.
Izstādes darbi izceļas ar niansētām krāsu gradācijām un līdzsvarotu kompozicionālo uzbūvi, liecinot par autores individuālā rokraksta veidošanos. Abu mākslinieču radošā prakse aizsākusies 2023. gadā gleznošanas studijā, kur māksla kļuvusi ne tikai par profesionālās izaugsmes platformu, bet arī par nozīmīgu pašizpausmes un iekšējā līdzsvara meklējumu formu.
Izstāde aktualizē mākslas terapeitisko potenciālu – glezniecība autorēm kalpo kā veids, kā transformēt personīgās pieredzes, pārvarēt dzīves izaicinājumus un radīt estētiski piesātinātu, emocionāli rezonējošu vizuālo valodu.
Ogres novada Kultūras centrs
Brīvības iela 15, Ogre
Gitas Šmites gleznu izstāde “Laimes krekliņā”
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā
Līdz 28. jūnijam
Līdz 28. jūnijam Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs skatāma Gita Šmite gleznu izstāde “Laimes krekliņā”.
Izstāde Sabilē ir turpinājums Gitas izstādei mākslas telpā Ola Foundation pirms gada, un to papildina pēdējā gada laikā tapušie darbi. Viens no izstādes centrālajiem tēliem ir mazs, balts lina krekliņš, kuru mākslinieces mamma šuvusi, viņu gaidot.
Viss ir tieši tik vienkārši, kā izskatās – koks, ainava, krekls, ligzda. Tīrs un nesamākslots skats uz pasauli. Un tomēr Gita Šmite glezniecības profesionālā meistarība šo maigumu pārvērš nesatricināmā spēkā.
Mēs ieraugām stāstu par zemi, vecākiem, bērniem un atmiņām – par saitēm, kas neredzami vieno dzimtas un cilvēkus, arī tad, ja to ikdienā nejūtam un neapzināmies.
Gleznu virsma, piesātināta ar krāsu, rada skatītājā nenotverami dziļu iekšēju spriedzi. Krāsa klāta slāņos – ar špakteli un otas triepieniem. No raupjā gleznojuma izspraucas zaru līnijas ligzdā, ozola vainaga režģis, aukliņa kreklā, izgaismots logs krēslā.
Dūmakaina, rēna gaisma izceļ būtisko, radot miera, vienkāršības un māju sajūtu.
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs
Strautu iela 4, Sabile
Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa (1897–1964) darbu izstāde “Harisma”
Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā
Līdz 30. jūnijam
Līdz 30. jūnijam Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā skatāma Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa darbu izstāde “Harisma”.
Jāni Ferdinandu Tīdemani var uzskatīt par vienu no spilgtākajiem modernisma pārstāvjiem Latvijas mākslā. Viņa ekspresīvā glezniecība, drosmīgā krāsu izjūta un dinamiskais triepiens jau 20. gadsimta 30. gados ienesa Latvijas mākslā jaunu Eiropas modernisma elpu.
Tīdemaņa radošais rokraksts veidojies, studējot Beļģijā – Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā (1922–1928) un Antverpenes Augstākajā mākslas institūtā (1928–1934). Mākslinieka glezniecību raksturo intensīva krāsu saspēle, izteikti gaismēnu kontrasti, temperamentīgs triepiens un bagātīga faktūra. Apjomi veidoti alla prima manierē, plaši izmantojot lazējumus un lakas, savukārt ekspresijas kāpināšanai tēli nereti pakļauti apzinātai deformācijai.
Viņa darbu tematika ir daudzveidīga – lielpilsētas nakts ainas, ostas un kuģi, karnevāli, sports, portreti, akti, klusās dabas un ainavas.
Ne tikai Tīdemaņa glezniecībai, bet arī viņa personībai piemita īpaša harisma. Kā rakstīja Uga Skulme: “Tiklīdz Tīdemanis parādījies pie mūsu mākslas apvāršņa, viņš kā sirēna ievilināja beļģu mākslas tīklos vairākus jaunus latvju māksliniekus. No viņa darbiem noreiba arī dažs labs vecāks gleznotājs.”
Izstāde “Harisma” piedāvā aplūkot vairāk nekā 20 mākslinieka gleznas no Rietumu Bankas mākslas kolekcijas, papildinātas ar darbiem no Esterkinu ģimenes un Zuzānu kolekcijām.
Ekspozīcijas kodolu veido mākslinieka dzīvē nozīmīgāko sieviešu – Haneles un Anastasijas – portreti un aktu gleznojumi, kā arī klusās dabas ar ziediem. Līdzās skatāmi arī saulaini pludmales skati, karnevāla, varietē un cirka motīvi, urbānās un lauku ainavas.
Izstādi papildina fotogrāfijas, arhīvu materiāli, kā arī fragments no Dailona Stauvera (ASV) 1957. gadā tapušās filmas.
Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs
Pils iela 1, Dubulti
Anetes Meleces interaktīvā izstāde “Anetes kiosks”
Tukuma pilsētas Kultūras namā
Līdz 5. jūlijam
Līdz 5. jūlijam Tukuma pilsētas Kultūras namā skatāma ilustratores un grāmatu autores Anetes Meleces oriģināldarbu interaktīvā izstāde bērniem “Anetes kiosks: stāsti, grāmatas, ilustrācijas un citas lietas”.
“Anetes kiosks” ir interaktīva telpa, kas aicina ieiet iztēles pasaulē, kur ikdienišķais kļūst neparasts. Izstādes apmeklētāji varēs piedzīvot daudzslāņainu vizuālās stāstniecības vidi – nošļūkt pa Laika bikšu slīdkalniņu, izveidot zvaigznājus, iepazīt skrienošos zirņa bērnus, skatīties animācijas filmu, spēlēt spēles un vienkārši iegrimt lasīšanā. Tā ir vieta, kur stāsti un ilustrācijas savienojas vienotā pieredzē.
Kā uzsver izstādes kuratore Rūta Briede, Anete Melece ir viena no izcilākajām vizuālās stāstniecības meistarēm Latvijā, kuras darbos vārdi un attēli elpo vienā ritmā, radot unikālu un uzreiz atpazīstamu vizuālās valodas dialektu.
Izstāde sākotnēji veidota Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālam, vēlāk ceļojusi uz Valmieru un Seulu Korejas Republikā, bet Tukuma ekspozīcija papildināta ar jaunākajām ilustrācijām, kas tapušas Ineses Zanderes grāmatai “Ceļotājs čemodāns”.
Tukuma pilsētas Kultūras nams
Lielā iela 1, Tukums
Mihaila Viņņicka personālizstāde “Visi ceļi ved uz mājām”
Grīvas kultūrtelpā
Līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam Grīvas kultūrtelpā skatāma Mihaila Viņņicka personālizstāde “Visi ceļi ved uz mājām”. Izstāde piedāvā aplūkot akrila tehnikā veidotus darbus, kuros atspoguļotas dažādas ainavas un pilsētvides motīvi. Gleznās redzama gan Skotijas daba ar tai raksturīgo atturību un skarbumu, gan Latvijas ainavas ar mierīgāku noskaņu. Atsevišķos darbos attēlotas arī pilsētas, cietokšņi un baznīcas, akcentējot arhitektūras un vides daudzveidību.
Mākslinieka darbos nozīmīga vieta ir personīgajai pieredzei un dzīves gaitām – attēlotās vietas saistītas ar viņa dzīves posmiem un ģimenes saitēm. Skotija māksliniekam saistās ar tur dzīvojošajiem radiniekiem, savukārt Latvija – ar pastāvīgo dzīvesvietu un piederības sajūtu.
Kopš 2018. gada mākslinieks ir Latgales brīvo mākslinieku asociācijas biedrs. Šī ir viņa ceturtā personālizstāde.
Grīvas kultūrtelpa
Komunālā iela 2, Dagavpils
Riga Contemporary mākslas mese izziņojusi otrā gada programmu
kultūrtelpā “Hanzas perons”
2.–5. jūlijs
Foto: Ansis Starks
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs izziņojusi Riga Contemporary laikmetīgās mākslas meses programmu. Mese šogad norisināsies no 2. līdz 5. jūlijam kultūrtelpā “Hanzas perons” Rīgā. Dalību tajā apstiprinājušas vairāk nekā 40 galerijas no 15 valstīm. Riga Contemporary ir viena no vērienīgākajām laikmetīgās mākslas mesēm Baltijā un Austrumeiropā, un arī šovasar tā apmeklētājiem būs pieejama bez maksas, iepriekš reģistrējoties.
Pirmajā norises gadā mese četru dienu laikā pulcēja vairāk nekā 12 000 apmeklētāju un apvienoja 43 galerijas no 16 valstīm, piedāvājot vairāk nekā 100 mākslinieku darbus no Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas. Šogad Riga Contemporary atgriežas ar paplašinātu programmu un vēl plašāku starptautisko dalībnieku loku. Meses kuratoriālo virzību veido Kim? kopā ar Džefriju Rozenu (Jeffrey Rosen), Tokijas galerijas MISAKO & ROSEN līdzdibinātāju un organizācijas New Art Dealers Alliance līdzprezidentu.
“Riga Contemporary rada platformu, kurā reģiona galerijas satiekas ar starptautiski atzītiem nozares spēlētājiem. Ar pieejamu dalības maksu galerijām un bezmaksas ieeju apmeklētājiem mese rosina kultūras apmaiņu, sadarbību un zināšanu apriti, nevis komerciālu ekskluzivitāti,” uzsver Kim? Laikmetīgās mākslas centra izpilddirektore Evita Goze. “Otrajā meses norises gadā mēs turpinām iesākto – veidot ilgtspējīgu laikmetīgās mākslas ekosistēmu reģionā, kura radošais potenciāls vēl nav līdzvērtīgi atspoguļots mākslas tirgus infrastruktūrā. Riga Contemporary apliecina, ka nozīmīgi mākslas notikumi nenotiek tikai lielajās metropolēs un ka mūsu reģionam ir savs unikāls spēks un balss.”
No Tokijas līdz Ņujorkai, no Tbilisi līdz Bratislavai – Riga Contemporary mākslas mese otrajā gadā pulcēs galerijas no visas pasaules un Baltijas reģiona. Pilns dalībnieku saraksts tiks izziņots tuvāko nedēļu laikā.
Apstiprinātās starptautiskās galerijas: Bukia Vakhania (Tbilisi/Berlīne), Castiglioni (Milāna), eastcontemporary (Milāna), Gauli Zitter (Brisele), Good Weather (Čikāga), Ivan Gallery (Bukareste), Jenny's (Ņujorka), Kin (Brisele), Leto (Varšava), Longtermhandstand (Budapešta), Margot Samel (Ņujorka), MISAKO & ROSEN (Tokija), new garden galerie (Parīze), nico bernath (Bratislava), Pitted Dates (Helsinki), Polina Berlin (Ņujorka), PROVENCE (Cīrihe), Sic (Helsinki), TALA (Čikāga) un Weatherproof (Čikāga).
Apstiprinātās Baltijas galerijas: 427, Alma, ISSP Gallery, Kim?, LOOK! Gallery, Māksla XO, Part Time Gallery, TUR telpa (Rīga); Mākslas stacija Dubulti (Jūrmala); Artrovert, Temnikova & Kasela, Tütar Gallery (Tallina); The Rooster Gallery, Vartai (Viļņa), Kogo Gallery (Tartu) un Meno Parkas (Kauņa).
Publiskā programma mākslas meses ietvaros norisināsies no 3. līdz 4. jūlijam. Meses publiskajā programma šogad paredzētas divu dienu diskusijas un lekcijas, kas būs bez maksas pieejamas visiem apmeklētājiem. Tajā piedalīsies galeristi, kuratori, muzeju direktori, kolekcionāri, mākslas kritiķi un mākslinieki, pievēršoties aktuālajiem procesiem laikmetīgās mākslas vidē: sākot ar reģionālo mešu lomu un muzeju darbību un beidzot ar privāto mecenātismu, korporatīvajām kolekcijām un mākslas tirgus attīstību.
Riga Contemporary laikmetīgās mākslas mese
Hanzas iela 16A, Rīga
