Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Starptautiskais laikmetīgā cirka festivāls “Re Rīga!”
13.–17. augusts
Starptautiskais laikmetīgā cirka festivāls “Re Rīga! šogad norisināsies no 13. līdz 17. augustam, piedāvā daudzpusīgu programmu visām paaudzēm – programmā ir gan izrādes mazuļiem, gan ģimenes izrādes, savukārt atklāšanas vakars veltīts eksperimentālām un tapšanas procesā esošām izrādēm, kas vairāk adresētas nobriedušai publikai.
Kopumā festivālā piedalās viesi no vairāk nekā 10 valstīm. Abi festivāla galvenie mākslinieki nāk no Spānijas – apvienības Alta Gama humoristiskā un sirsnīgā veloakrobātikas izrāde “Melo mazāk”, kas vēsta par ceļa meklēšanu atpakaļ pie sevis, kā arī mākslinieka Ksavi Lareas (Xabi Larrea) dinamiskā objektu manipulācijas izrāde “Pin Pang” ar žonglēšanas, jaunās maģijas un klaunādes elementiem.
Būtisks uzsvars festivāla programmā likts arī uz Baltijas cirka mākslinieku izrādēm un darbizrādēm (tapšanas procesā esošajiem iestudējumiem) – šogad programmā iekļautas veselas piecas vietējo mākslinieku izrādes, no kurām divas ir Rīgas cirka līdzproducētas.
Šogad meistarklašu vadītāji iesaistīti arī Rīgas cirka nākotnes repertuāra izveidē. Rīgas cirka direktore Māra Pāvula stāsta: “Festivālā pie mums šogad jau trešo reizi viesojas pasaulslavenā žonglieru apvienība Defracto no Francijas. Šoreiz ne tikai būs iespēja redzēt festivāla programmā iekļauto Defracto izrādi pilsētvidē “Croûte”, bet arī apmeklēt viņu vadītās meistarklases. Apvienības pārstāvis Gijoms Martinē (Guillaume Martinet) vadīs gan nodarbības plašākam interesentu lokam, gan arī laboratoriju cirka māksliniekiem no Latvijas, lai palīdzētu veidot Rīgas cirka Ziemassvētku izrādi, tāpēc zināmā mērā pat varētu teikt, ka festivāls ieskandinās Ziemassvētku programmu. Šo tradīciju – pieredzējušus viesmāksliniekus iesaistīt jaunrades veicināšanā Latvijā – vēlamies saglabāt arī nākotnē.”
Šogad festivālā “Re Rīga!” varēs pieredzēt arī vairākas pasaules pirmizrādes. Starptautiski pazīstamais fiziskā teātra un klaunādes meistars Toms Monktons (Thom Monckton, Jaunzēlande) skatītājus iepazīstinās ar savu jaunāko darbu “Endling”, ko varētu dēvēt par Monktona darbu retrospekciju – spilgtāko iestudējumu fragmentu kolāžu. Klauns “Cronopio” pirmizrādīs mazuļu auditorijai adresēto izrādi “Vecmāmiņa”, kā arī vairāki mākslinieki prezentēs savas topošās izrādes, kas ir tuvu gatavības stadijai.
Atklāšanas vakarā, kas veltīts sievietēm cirka mākslā, būs skatāmas trīs darbizrādes, kas risina dažādas sociāli aktuālas tēmas: Morganas Morandi “Miss SBarbie” (Itālija), Art for Rainy Days (Latvija, Lietuva, Lielbritānija) “How a Spiral Works”, kā arī Taigi Cirkas (Lietuva) darbu “Saucisson”, kas ir prestižās starptautiskās cirka platformas circusnext laureāts.
Savukārt Vērmanes dārzā vairākas festivāla dienas būs skatāmas ne tikai bezmaksas izrādes, bet darbosies arī Rīgas cirka skolas darbnīcas, kas piedāvās dažādas aktivitātes visu vecumu auditorijai. Uz Manžūrijas riekstkoka vārdā nodēvētās skatuves varēs redzēt gan pašmāju māksliniekus – Rīgas cirka skolas audzēkņu priekšnesumus, kas festivālā iekļauti pēc skatītāju lūguma, un mākslinieka Dmitrija Pudova ģeometriskās žonglēšanas izrādi “Ouroboros” –, gan viesmāksliniekus – dueta Felix&Philo līdzsvara un akrobātikas izrādi “Red Pants” (Vācija/Šveice), kā arī jau pieminētā Defracto izrādi “Croûte”, kur skatītāji sekos māksliniekam un ļausies izrādes dramaturģijai un pilsētvides nejaušībai.
Krišjāņa Beļavska pirmā personālizstāde
“siena bez loga nav tas pats, kas siena bez durvīm (SBLNTPKSBD)”
DOM galerijā
14.–31. augusts
No 14. līdz 31. augustam DOM galerijā būs skatāma Krišjāņa Beļavska (1999) pirmā personālizstādē “siena bez loga nav tas pats, kas siena bez durvīm (SBLNTPKSBD)” DOM galerijā, Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2024 ietvaros, tiks eksponēts darbu kopums “Nekas arī ir kaut kas”.
Mākslinieka uzmanības centrā atrodas priekšmetu virsma un pildījums, kā arī lietu un to vēstījuma/jēgas neatdalāmība. Objekti veidoti no stiklašķiedras un poliestera sveķiem, ko tradicionāli izmanto tēlniecības darbu formu izgatavošanas tehnoloģiskajā procesā – ar šiem materiāliem Beļavskis sācis strādāt pēdējā gada laikā. Izstādē apvienoti skulpturāli, audiovizuāli un teksta elementi.
Krišjānis Beļavskis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu un gadu studējis Minhenes Mākslas akadēmijā (Akademie der Bildenden Künste München). Studijas turpina starpdisciplinārā maģistra programmā POST. Kopš 2017. gada piedalījies grupas izstādēs un mākslas projektos Latvijā, Lielbritānijā, Vācijā un Austrijā.
DOM galerija
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Franču mākslas fotogrāfa Filipa Maržo izstāde “Baltijas jūras piekraste franču fotogrāfa objektīvā”
Liepājas muzejā
14. augusts–27. oktobris
No 14. augusta līdz 27. oktobrim Liepājas muzejā būs skatāma franču mākslas fotogrāfa Filipa Maržo (Philippe Margeault) izstāde “Baltijas jūras piekraste franču fotogrāfa objektīvā”.
Filips Maržo (1970) ir Parīzes EFET Fotogrāfijas skolas absolvents, galvenokārt nodarbojas ar tradicionālo, analogo fotogrāfijas mākslu izmantojot Hasselblad 501CM un Ricoh GR21 kameras (analogā fotogrāfija uz melnbaltiem gaismjutīgiem materiāliem) un Leica M9 kameru (digitālā fotogrāfija).
Izstādē būs apskatāma mākslas fotogrāfiju kolekcija, kas tapusi projekta “Baltijas piezīmes” ietvaros, atainojot autora fiksētos foto mirkļus, apceļojot Baltijas jūras piekrastes pilsētas vairākās valstīs, tostarp – Liepāju, Rīgu, Roju, Kolku, Mazirbi, Helsinkus, Palangu, Klaipēdu, Gdaņsku, Gdiņu, Sopotu, Rostoku, Vismāru, Lībeku, Malmi, Stokholmu un citas.
Foto projekts ir nepārtrauktā attīstībā, šobrīd tajā iekļauti vairāki simti fotogrāfiju, kas uzņemtas ar Hasselblad 501CM vidējā formāta kameru uz melnbaltas filmas.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Brūsa Kalniņa pirmā personālizstāde “Izslēdz to troksni!”
Jūrmalas muzejā
14. augusts–8. septembris
Brūss Kalniņš. Plaisa. 2023. Tērauds, nospēlēti bungu šķīvji. 35 x 60 x 60. Fragments
Jūrmalas muzejā turpinās Starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles Marīna starpgada izstādes un to ietvaros no 14. augusta līdz 8. septembrim būs skatāma Biennāles Marīna 2023 konkursizstādes laureāta Brūsa Kalniņa pirmā personālizstāde “Izslēdz to troksni!”.
Brūsa Kalniņa personālizstāde “Izslēdz to troksni!” ir autora radošo domu apkopojums, kas materializējies pēdējā gada laikā. Darbi ir daudzpusīgi un aicina apmeklētājus aizdomāties par tēmu, kas ikdienā lielāko daļu sabiedrības nesaista: nekomerciālā mūzika, konkrētāk – smagais metāls. Pašu autoru gan šī tēma pavada katru dienu. Dziļā, 15 gadus ilgā iesaiste smagās mūzikas īpatnībās un subkultūras aizkulisēs radīja vēlmi aicināt cilvēkus neizslēgt to troksni, bet paraudzīties uz šo žanru no autora skatupunkta, to saklausīt, ieraudzīt un, iespējams, saprast savā personīgajā, individuālajā veidā, atbrīvojoties no smagnējās stereotipu nastas.
Radošajās izpausmēs autors izaicina sevi darbam ar lielām formām, pārbauda savas tehniskās zināšanas un radošās spējas, lai radītu mākslas darbus galvenokārt no sev vispazīstamākā materiāla – tērauda. Darbus raksturo autora interese par mehāniskām sistēmām, kā arī patika pret to estētiku. Autors cenšas skatītāju iesaistīt savos mākslas darbos gan kā vērotāju, gan kā līdzdalībnieku, izmantojot skatītāja maņas – redzi, dzirdi, tausti. Piemēram, darbs Ne ponimayem pa français ļauj skatītājam piedalīties mūzikas radīšanā. Darbs “Maldīgi sajūtu iespaidi” reprezentē autora vēlmi pastāstīt plašākai sabiedrībai par metāla mūzikā mītošo mieru un skaistumu un likt paraudzīties uz to ar atvērtu prātu. Dziļi personīgs ir darbs “Plaisa”, kas veidots no autora karjeras laikā sasistajiem bungu šķīvjiem, kas nu ir pensionējušies un devušies pelnītā atpūtā savās gultiņās.
Šī gada jūnijā Brūss Kalniņš absolvēja LMA bakalaura programmu Metāla dizaina specialitātē ar izcili aizstāvētu diplomdarbu “Maldīgi sajūtu iespaidi”. Iespējams, izstādē piedzīvotais liks retāk izskanēt frāzei “Izslēdz to troksni!” attiecībā uz autora sirdslietu – smago metālu.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Jāņa Mitrēvica personālizstāde “ Re-evolūcija”
“Māksla XO” galerijā
15. augusts–21. septembris
Jānis Mitrēvics. Jauns vīrietis. 2024, audekls, eļļa, digitāldruka, 180x200 cm
No 15. augusta līdz 21. septembrim “Māksla XO” galerijā būs skatāma Jāņa Mitrēvica personālizstāde “ Re-evolūcija”.
“Jānis Mitrēvics ir viens no pirmajiem spožajiem postmodernistiem Latvijas mūsdienu glezniecībā. Mākslinieku grupas “Maigās svārstības” dalībnieks. Kopš 1980. gadiem pazīstams ar savu individuālo neoekspresionisma stila glezniecību, ko gribētos salīdzināt ar brutālisma arhitektūras masu kārtojumiem, izteiksmīgu apjomu formveidi un raupju virsmas faktūru – vērienīgu un brīvu gleznojumu, izspēlētu brutalitāti krāsu triepienos, lējumos un notecējumos. Konceptuālu pieeju kā glezniecībā, tā monumentālos vides objektos, un vienlaicīgi asprātīgu ironiju.
Jānis Mitrēvics spēlējas un manipulē ar sižetu un tehnikām – zīmējumu, fotogrāfiju, datorgrafiku, sietspiedi un monumentālu eļļas glezniecību. Pēdējos divdesmit gadus Jānis Mitrēvics ar savu uzņēmumu “Dd Studio” guvis starptautisku ievērību ar muzeju ekspozīciju arhitektūru Latvijā un ārzemēs.
Savā jaunākajā personālizstādē “Re-evolūcija” Jānis Mitrēvics piedāvā savu glezniecību, kas ietver gan sociālo kritiku, gan kultūras revīziju, gan paša transformāciju,” stāsta galerijas vadītāja Ilze Žeivate.
“Personālizstādē “Re-evolūcija” redzam atdzimstošu Jāņa Mitrēvica monumentālo, ekspresīvi krāsaino un vietām sirreālo figurālismu, kurā par galveno varoni pirmām kārtām kļuvis vīrietis – tieši “vīriešu dumpis”. Jānis Mitrēvics šajā izstādē vienu no centrālajiem darbiem nosauc it kā vienkārši – “Jauns vīrietis”, taču jaundzimušā galvu rotā starojums, kas atgādina reizē sakrālu auru un no komiksiem aizgūtu popsīgu pārsteiguma zīmi. Kā saprast? Atsauces un parafrāzes, spontāna iespaidu plūsma un ironiski komentāri rada tik labi pazīstamo Jāņa Mitrēvica “nesakārtotību”, kurā skatītājam kā vienmēr ir dota liela uzticība izdarīt spriedumus kā tematiskajā, tā arī formālajā ziņā. “Izmaiņas ir vienmēr bijušas un būs, progress ir novecojis jēdziens,” atzīst Jānis Mitrēvics un piedāvā mums plurālisma gaismā apcerēt vīriešus, sievietes, bērnus, seniorus, kopienas, MI un, protams, glezniecību,” papildina Inga Šteimane.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Heles personālizstāde “Spārnu vēdas”
galerijā LOOK!
15. augusts–7. septembris
No 15. augusta līdz 7. septembrim galerijā LOOK! būs skatāma Heles personālizstāde “Spārnu vēdas”.
Katra senā pamatiedzīvotāju tauta visā pasaulē ir dziļā saiknē ar dabu un tās ritmiem, esot tās sastāvdaļa jau no senseniem laikiem, dzīvojot nešķiramā harmonijā. Gan pie mums Latvijā, gan citur pasaulē cilvēki ir spējuši saglabāt savu senču gudrību, kurā dabai ir svēta loma, cilvēkam pret to izjūtot dziļu godbijību. Mūsdienu situācija pasaulē apdraud šo kultūru pastāvēšanu, lai gan tām tieši šodien ir liela un aktuāla nozīme par ko lielākā daļa cilvēku pat neaizdomājas. Senā vieduma, zināšanu un ētikas integrēšana mūsu ikdienā var virzīt mūs uz ilgtspējīgu un skaistu nākotni, radot izpratni, cik svarīgi ir saglabāt līdzsvaru, harmoniju un cieņu pret visu dzīvo, uzsverot tādas vērtības kā pazemība, godīgums un mīlestība.
Vai mēs varam izveidot sabiedrību, kurā senās gudrības un mūsdienu zināšanas varētu pastāvēt līdzās, virzot mūs uz gaišāku nākotni?
No 2023. gada novembra Hele uzturējās Peru, kur pētīja un ieguva zināšanas no vietējām kultūrām, gan Andu kalnos, gan Amazones lietusmežā, kā arī, vēroja dabas procesus. Trīs mēnešu radoši, izzinošajā darbībā Hele pielietoja, gan no vietējās kultūras iegūtās zināšanas, gan arī savu senču zināšanas, sajūtot daudz kopīga seno tautu dzīvesziņā un saiknē ar dabu.
Uzturoties Amazones lietusmežiem raksturīgā namiņā, izbaudot vienatni ar dabu, Hele atrod grāmatu, domubiedru. To sarakstījis vietējais iedzīvotājs, Rejs S. Saurīns Šapijama, kurš veltījis savu dzīvi, apkopojot Peru Amazones lietusmeža mītus, sapņojot kādreiz tos izdot grāmatā.
Putnu, sienāžu, tamarīnu un daudzu citu džungļu būtņu skaistā skaņu simfonijā tiek atvērta pirmā lappuse. Tā sākas ar autora tēzi: “Manas mājas ir paradīze, kurā cilvēks savijas ar dabu”.
Daba katru mirkli mums ko stāsta, gaidot, kad to uzklausīsim, sadzirdēsim un dalīsimies apzinātajā.
Mākslas radīšanas procesā Heli iedvesmo daba un nemateriālā pasaule. Vērojot un pētot procesus dabā, radošajā procesā autorei patīk izvēlēties atsevišķus elementus, veidot jaunas konstrukcijas - skatīties uz dabu kā veselumu, kas savieno vairākas pasaules – realitātes, kas nav materiālas un saskatāmas. Darbos bieži vien simboliski akcentējot vērtības, dabas un seno kultūru saglabāšanu un aizsardzību; mikro un makro elementu savstarpējās attiecības kosmosā. Procesā apskatot katru tēmu no dažādiem aspektiem - filozofiskā, mitoloģiskā, zinātniskā, utt. Kā dabas procesu vērošanā, tā arī darbu realizēšanā māksliniecei ļoti svarīgs pats radīšanas meditatīvais process. Kas it īpaši izpaužas aušanā, kas jau no senseniem laikiem nes sevī simbolisku nozīmi.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Kristīnes Daukštes un Lienes Rumpes izstāde “Trokšņains gadījums maldīgā virzienā”
LMA eksperimentālajā izstāžu telpā Pilot!
15. augusts–12. oktobris
No 15. augusta līdz 12. oktobrim LMA eksperimentālajā izstāžu telpā Pilot! būs skatāma mākslinieču Kristīnes Daukštes un Lienes Rumpes izstāde “Trokšņains gadījums maldīgā virzienā”.
Ilgi pirms valodas un laika bultas aizmetņiem pastāvēja sākotne bez atmiņas. Laiks tajā bija atgriezenisks, nebija ne plūdu, ne sausuma un būtnes atauga un atkal tika atdzemdinātas atpakaļejošā ceļā, nepiedzīvodamas nāvi. Šo sākotni apskaloja tik balta jūra, ka tās viļņus saskatīt nebija iespējams, bet gaisu pildīja nerimstoša šalkoņa. No šī pirmatnējā trokšņa izskalojās Priekštecis.
“Trokšņainais gadījums maldīgā virzienā” ir jucekļa un kārtības, uztveres un apzināšanās, kā arī citu konceptuālu iztēles priekšmetu iedzīvinājums telpā. Izstāde pievēršas noslēpumainā Priekšteča ceļojumam, kas kā šķēpu lietiskajā pasaulē iedūris neatgriezeniskā laika bultu. Sekojot Priekšteča pēdu nospiedumu izveidotajai scenogrāfijai, var mēģināt uzmeklēt kādu mierinājumu vai patvērumu. Tomēr visticamāk nāksies attapties ar cauru groziņu.
Šī izstāde tiek rīkota Kristīnes Daukštes 2021. gadā iegūtās “ACADEMIA” balvas ietvaros. Balvu 2021. gadā savstarpēji sadarbojoties dibināja Latvijas Mākslas akadēmija, Helen Scott Lidgett Studio Award un ACME profesionālās karjeras attīstīšanai, nodrošinot rezidences iespējas Londonā un Rīgā. Balvas noslēdzošajā posmā – iespējā veidot izstādi galerijā “Pilot!” – Daukšte kā partneri uzaicināja Lieni Rumpi, apvienojot abu mākslinieciskās intereses – savu scenogrāfisko redzējumu un Rumpes naratīvo pieeju.
LMA eksperimentālā izstāžu telpa Pilot!
Riharda Vāgnera iela 3, Rīga
Festivāls “Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2024”
mākslas centrā NOASS, AB dambī un DOM galerijā
15.–23. augusts
Festivāls “Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2024” norisināsies no 15. līdz 23. augustam mākslas centrā NOASS, pilsētvides ekspozīcija būs apskatāma no 15. augusta līdz 26. septembrim AB dambī, kā arī DOM galerijā būs apskatāma izstāžu sērija no 14. augusta līdz 26. oktobrim.
2024. gada festivāla tēma ir “Tas, kas nebūtu bijis”, kas runā par radošā darba izolējošo dabu pēdējo gadu sociālpolitisko notikumu kontekstā. Festivāls apvieno dažādu reģionu māksliniekus, kas reflektē par tādām aktuālām tēmām kā pilsētvides atmiņa, civilā aizsardzība, biotehnoloģiju attīstība, līdztiesība un cilvēkam naidīga arhitektūra.
Šī gada festivāla mākslinieki ir Anna Taradina (UA), Daniils Galkins (UA), Daniils Šumihins (UA), Guinchi (CO/DE), DZZ (LV), Krišjānis Beļavskis (LV), Krišs Zilgalvis & Dzintars Zilgalvis & Aigars Lavrinovičs (LV), Kaspars Brambergs (LV), Laimdota Malle (LV), Letīcija Kalori (IT), Matejs Franks (CZ), Rebeka Korna (UK) un Anastasija Šnepe-Šnepe (LV), Rita Adiba (SY/CA), Roberts Bāliņš (LV), Roberts Biezais (LV), Šarlote Eta Mumm (NL/DE), Vitālijs Kokhans (UA).
Kuratores: Kristiāna Kārkliņa (LV), Katerina Raja (UA).
Festivāls “Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2024”
Aleksandra Rapaporta zīmējumu izstāde “Attēli no mazā čemodāna”
Maxim Boxer galerijā
15. augusts–8 septembris
No 15. augusta līdz 8. septembrim Maxim Boxer Gallery būs skatāma arhitektūras teorētiķa un mākslas filozofa Aleksandra Rapaporta zīmējumu izlase, kas apkopota izstādē “Attēli no mazā čemodāna”.
Plašāk pazīstams kā arhitektūras teorētiķis un vēsturnieks, mākslas filozofs, kā arī bloga “Tornis un labirints” autors, Aleksandrs Rapaports, visa mūža garumā dzīvi fiksējis arī vizuāli. Savus attēlus, viņš desmitgadēm pieticīgi glabājis kā atmiņu bagāžu neliela izmēra čemodānā. Šī faktoloģija iedvesmojusi izstādes nosaukumu, vienlaikus kļūstot par poētisku norādi uz ikdienišķo un intīmo vienkāršību, kas pavada pat izcilākos no mums.
Filozofa plašajā miniatūru kolekcijā atrodamas vairākas tēmas: arhitektūra, abstrakcijas, ainavas, ziedi, pat lelles un portreti. Izstādē būs skatāma vien neliela daļa no rosinošo attēlu kopas.
“Visi kopā tie līdzinās ilustrācijām no liela stāsta, kas varētu būt uzrakstīts vai dzīvo vien autora atmiņās. Tajos nav nekā no fantastikas, no eksotikas vai ezotērikas. Tie atspoguļo mājīgu, ikdienišķu vidi. Tomēr vide, atšķirībā no telpas, vienmēr kādam pieder. Taču zīmējumos no čemodāna nav redzams, kurš varētu būt šīs vides iemītnieks vai stāsta varonis. Jums tajos ļauts nojaust autora neredzamo klātbūtni,” par Rapaporta vizuāljiem darbiem stāsta viņa draugs, mākslas zinātnieks, Aleksandrs Stepanovs.
Aleksandrs Rapaports (1941) ir arhitektūras teorētiķis un vēsturnieks, mākslas filozofs, rakstnieks, blogeris un mākslinieks. Dzimis 1941. gadā mākslinieku ģimenē ar vācu-austriešu-ebreju saknēm. Uzaudzis Ļeņingradā (pēc atgriešanās no evakuācijas tās blokādes laikā). Studējis Ļeņingradas Celtniecības inženieru institūtā un Gruzijā mācījies zīmēšanu pie Vasilija Šuhajeva. Sešdesmitajos gados Rapaports pārcēlās uz Maskavu, kur pievienojās slavenajam filozofu līderim G. P. Ščedrovicka vadītajai Maskavas Metodologu kustībai. 1991. gadā, saņemot BBC uzaicinājumu, Rapaports kopā ar ģimeni pameta Krieviju, lai Londonā strādātu par radio korespondentu. 2004. gadā viņš pārcēlās uz Latviju, zemi, kur reiz kopā ar vecmāmiņu bija pavadījis savas bērnības laimīgākās dienas. Viņš pameta lielpilsētu, lai viens pats dzīvotu nomaļajā Mazirbes ciemā pie Baltijas jūras. Šeit viņš sevi veltīja savam blogam “Tornis un labirints”.
Maxim Boxer Gallery
Lāčplēša iela 48, Rīga
LMA POST nodaļas studentu darbu izstāde “Izmantotie avoti”
PAiR mākslinieku rezidencē Pāvilosta
No 16. augusta
No 16. augusta PAiR rezidencē Pavilostā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas POST nodaļas studentu darbu izstāde “Izmantotie avoti”.
Šopavasar Dolomiti Contemporanee rezidences ietvaros un mākslinieku Nicola Lorini un Kristapa Ancāna vadībā POST devās izpētes braucienā uz Dolomītu Alpiem Itālijā ar mērķi izzināt šajos kalnos atrodamās vietas un naratīvus – to starpā pamestu, enerģētikas kompānijas uzceltu modernisma laikmeta atpūtas ciematu un 1956. gada Olimpisko spēļu norises vietu. Tika pētītas idejas, kas saistītas ar utopiju, un telpas, kuras tās iemieso.
Atklājumi no šīm lokācijām tiek pārnesti jaunā kontekstā – Pāvilostā un PAiR, kur POST kopā ar Nicola Lorini pavadījuši laiku, pārcilājot pieredzi Dolomītos, kā arī iepazīstot vietējo apkārtni, tās ģeogrāfiju un kopienu.
Izstādē piedalās Laura Aizporiete, Krišjānis Beļavskis Katrīna Laura Biksone, Kristers Krūms, Lauma Muižarāja, Dena Dolores Sircova, Ieva Viese, Spāre Vītola, Nicola Lorini, Artūrs Arnis, Kristaps Ancāns, Kaspars Groševs.
PAiR rezidence
Šneidere laukums 11, Pāvilosta
Lienes Mackus personālizstāde “Sākums”
Rīgas Porcelāna muzeja
16. augusts–13. oktobris
Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos no 16. augusta līdz 13. oktobrim būs skatāmi mākslinieces Lienes Mackus jaunākie darbi personālizstādē “Sākums”. Ekspozīcija pieejama jebkurā diennakts stundā.
Liene Mackus ir akadēmiski skolota tēlniece, kas strādā starpdisciplināri dažādu mediju, ideju un materiālu satekpunktā. Mākslinieci vienmēr ir vilinājuši keramiskie materiāli, īpaši porcelāns, ar kuru viņa pirmo reizi darbojusies, veidojot instalāciju “Savos ritmos” grupas izstādei “Sveika, galva!” (Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, kuratore Helēna Demakova, 2014). Tas bija poētisks stāsts par dārznieku, kurš no lapu kokiem izgriež palmu un kamieli. Stopkadru animācija nebeidzamā cilpā rādīja, kā atkal un atkal ataug eksotiskā koka atvases, un dārznieks no jauna tās griež un griež.
Jaunākajā personālizstādē “Sākums” Rīgas Porcelāna muzejā māksliniece aicina ienirt viņas pasaulē, kur vienkopus savijas māksla, dzimtas vēsture un dārza dzīve. No vecmāmiņas mantojumā saņemtās kāršu pupu sēklas Liene Mackus katru gadu stāda savā dārzā, un tās kalpo par izejas punktu pārdomām par dabu, tās bagātību, dzīvības spēku un dabisko procesu cikliskumu; par cilvēka vietu šajā dzīvības aplī, radniecības saitēm un saknēm, kultūru un tradīcijām. Tas ir emocionāls stāsts, izteikts porcelāna materiālā, par dabu, personīgām vērtībām un kolektīvo mantojumu. Pati māksliniece par izstādes ieceri saka: “Mans tēmu loks desmit gadu laikā ir apmetis cilpu kā animācijā, un esmu atkal nonākusi pie dārza izpētes, tur atrastiem “objektiem”, ko pārvērst poētiskos darbos. Dārzā atrastās sēklas man nozīmē sākuma punktu, dabas ciklu saistīšanu ar ķermeni, anatomisko līdzību meklēšanu. Vērojot sēklu formas, neticamo dzīvības potenciālu tajās, spēku augot, tas raisa pārdomas un fantāzijas par dzīvības brīnumu. Es tās uzlūkoju kā svētas mammas ar neticamu augšanas un transformācijas potenciālu. Tāpēc arī Rīgas Porcelāna muzeja skatlogus redzu kā tādus trīs “altārus”, katrā ievietošu sēklas kādā no augšanas stadijām.”
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Izstāde “Tēlniecība porcelānā”
Rīgas Porcelāna muzejā
16. augusts–13. oktobris
No 16. augusta līdz 13. oktobrim Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma izstāde “Tēlniecība porcelānā”, kur interesentiem būs iepazīties ar retāk apskatāmiem mākslas darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma tēlniecības kolekcijas, Latvijas Mākslinieku savienības un Rīgas Porcelāna muzeja krājuma, kā arī Piebalgas Porcelāna rūpnīcas un privātpersonu, mantinieku īpašumā esošām mākslas vērtībām.
Izstādes “Tēlniecība porcelānā” iecere ir pievērsties tēlniecības medijam un Latvijas kultūras bagātībām tajā; paplašināt izpratni par porcelāna lomu un iespējām mākslinieciskajā jaunradē. Ekspozīcijā būs skatāmi Aleksandras Briedes (1901–1992), Rasmas Bruzītes (1919-2001), Georga Kruglova (1905–1984), Rimmas Pancehovskas (1928-2023), Viktorijas Pelšes (1936), Olgas Penerdži (1927-1982), Elfrīdas Aldonijas Poles-Āboliņas (1921-2010), Margaritas Siliņas (1926-2023), Leona Tomašicka (1904-1996), Ēvī Upenieces (1925), Teodora Zaļkalna (1876-1972) un Mārtiņa Zaura (1915-1998) tēlniecības darbi dažādos materiālos, tajā skaitā arī porcelānā.
Mazo formu tēlniecība jeb sīkplastika – populāri dēvēta par figūriņām – ir labi zināms žanrs porcelāna mākslā un rūpniecībā. Ne vienu vien dzīvesvietu rotā nelieli dzīvnieku atveidi porcelānā, tautumeitas un tautudēli, dažādi literatūras un pasaku tēli u.c. Porcelāna jomas interesentiem ir labi zināmas tādas mākslinieces kā Rimma Pancehovska, Leja Novožeņeca, Vera Veisa, Aina Mellupe un virkne citu, kas Rīgas Porcelāna rūpnīcā dažādos periodos ir izgatavojušas plaši tiražētas sīkplastikas formas. Tās ikdienā ir apskatāmas Rīgas Porcelāna muzeja pamatekspozīcijā. Taču mazāk zināms ir fakts, ka trīsdimensionālas formveides prasmes autori un autores izpauda arī citos materiālos un mērogos, īpaši, ja persona bija akadēmiski skolota tēlniecībā. Medaļas, portreti, memoriāla tēlniecība un pat pieminekļi ir radīti, izmantojot iežus, piemēram, granītu, marmoru, travertīnu, metālus – bronzu, alumīniju, kaparu, misiņu, kā arī dažādu šķirņu koksnes sniegtās estētiskās iespējas. Izstādē “Tēlniecība porcelānā” būs iespēja apskatīt porcelāna jomā zināmu autoru mazāk zināmos darbus citos materiālos.
Īpašs akcents izstādē ir Latvijas mākslas vēsturē labi zināmo tēlnieku darbi keramiskajos materiālos. Teodora Zaļkalna formveide porcelānā, Ēvī Upenieces radīto bronzas vai marmora tēlu dublēšana fajansā, Aleksandras Briedes vai Rasmas Bruzītes raksturīgie tēli, kas pārceļo no granīta bronzā, no bronzas – porcelānā utt. Latvijas tēlnieku lielo formu darbi ikdienā ir satopami pilsētvidē, sabiedriski pieejamā ārtelpā dažādās Latvijas pilsētās – šādā ziņā īpaši interesanta ir Leona Tomašicka radošā biogrāfija; kā arī ēku interjeros un eksterjeru dekoratīvajos noformējumos, piemēram, Mārtiņa Zaura vai Aldonijas Poles-Āboliņas izpildījumā; savukārt mazzināma un tamdēļ interesanta lappuse ir arī viņu radītās mazās formas un tieši porcelānā.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Izstāde “Serenissima East”
Latvijas Mākslas akadēmijas aulā
16. augusts–13. septembris
No 16. augusta līdz 13. septembrim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā būs skatāma starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde “Serenissima East” kas satupsi sadarbībā ar Toruņas Laikmetīgās mākslas centru “Znaki Czasu” (Polijā). Izstādē būs apskatāmi Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas mākslinieku darbi un tā simbolizē vēsturiskos notikumus un cilvēku neatlaidīgo cīņu par ideāliem un brīvību. Šī semantiskā saikne apvieno mākslu un pašizpausmes brīvību personiskajā, nacionālajā un globālajā kontekstā, radot tiltu starp pagātni un tagadni.
“Serenissima East” savieno “La Serenissima” un “Serenissima Res Publica Poloniae” ideju un ir kā atgādinājums par mūsu kopīgo vēsturi, norādot, ka 18. gadsimtā mēs bijām viena spēcīga ūnija, kas gadsimtu gaitā piedzīvoja nemitīgas pārmaiņas – izzušanu no pasaules kartēm, nacionālās pašnoteikšanās un neatkarības iegūšanu 1918. gadā, vēlāk Padomju Savienības okupāciju, tad PSRS sagrūšanu un otrreizēju neatkarības atgūšanu, un galu galā pievienošanos Eiropas Savienības saimei 2004. gadā.
Izstādē būs redzami vairāk kā 20 mākslinieku veidoti darbi, piemēram poļu mākslinieku: Tomaša Ciečiereski dinamiski abstraktā glezniecība un opārta stila pārstāvja Vojceha Fangora (1922–2015) māksla. Kšištofa Vodičko un Jana Dobkovskija veidotie darbi, kas izmanto mākslu kā platformu sabiedriskiem un politiskiem komentāriem, izmantojot elektroniskās projekcijas un animācijas tehnikas.
Igaunijas mākslinieku: Kaido Oles lielformāta gleznas, kurās mākslinieks ironiski un kritiski reaģē uz sabiedrībā notiekošo, tā pētot cilvēka lomas un identitātes mūsdienās, un Marko Mētama pašironiskās naratīvas, kuras apvieno grafiku ar stāstījumu, pievēršoties ikdienišķām tēmām no neierasta skatpunkta.
Latviju izstādē pārstāvēs: provokatīvas un spilgtas Kristapa Zariņa gleznas, kuras tiek uzskatītas par ievadlekciju mākslas vēsturē ar autora pašrefleksiju uz pasaulē atzītu mākslinieku darbiem. Tēlnieka Gļeba Panteļejeva objekti, kas pievēršas materiāla un formas simbiozei. Jānis Murovskis un Guntars Sietiņš ir atpazīstami ar savu eksperimentālo un unikālo pieeju grafikai, savukārt Andris Vītoliņš piedāvās dekoratīvi spilgtas glezniecības instalācijas, kas atbilst dinamiskajam 21. gadsimtam.
Lietuvas mākslinieku vidū redzēsim Egles Gandas Bogdanienes un Egles Ridikaites darbus, kuri pievēršas feminisma jautājumiem mākslā. Daiņa Liškevičiusa, Kestutisa Zapkusa un Jonsa Gasjūna darbus, kuri savā mākslā izmanto abstraktas un ekspresionistiskas izteiksmes formas, lai vedinātu skatītājus uz emocionāli dziļākām pārdomām.
Izstādes “Serenissima East” kurators ir Kšištofs Staņislavskis (Krzysztof Stanisławski). Nacionālie kuratori / koordinatori: Latvija: Inese Rozentāle; Lietuva: Arvīds Zalpis (Arvydas Zalpys).
Latvijas Mākslas akadēmijas aula
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Izstāde “Veļas mašīna no bietēm / PEEDIST PESUMASIN”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
16. augusts–13. septembris
No 16. augusta līdz 13. septembrim Valmieras muzeja Izstāžu nama vestibilā norisināsies Dienvidigaunijas lielākā izstāde “Veļas mašīna no bietēm”, kura aicina atklāt izdomas bagātību un atcerēties dzīvi padomju laikos.
“Veļas mašīna no bietēm” ir daļa no Tartu 2024 Eiropas kultūras galvaspilsētas pamatprogrammas. Izstādes projekts, ko veidojuši Igaunijas Ceļu muzejs, Igaunijas Lauksaimniecības muzejs un Tartu pilsētas muzejs, stāsta par izgudrojumiem, izdomu un otrreizēju pārstrādi. Izstādes mērķis ir izgaismot līdz šim maz pētīto un apkopoto pašgatavošanas tradīciju, kā arī neticami daudzveidīgi attīstīto radošumu un prasmes padomju laikā (1945-1991).
Izstāde sastāv no četrām daļām:
“Veļas mašīna no bietēm: izdoma ceļā” Igaunijas Ceļu muzejā (Varbuse, Kanepi pagasts, Põlva apriņķis), kuratore Raela Artela (atvērta līdz 29.09.2025.);
“Veļas mašīna no bietēm: izdoma laukos” Igaunijas Lauksaimniecības muzejā (Muuseumi 4, Ülenurme, Tartu apriņķis), kuratore Ilze Salnaja-Verva (atvērta līdz 21.09.2025.);
“Veļas mašīna no bietēm: izdoma pilsētā” Tartu pilsētas muzejā (Narva mnt 23, Tartu), kuratores Madle Uibo un Mēli Veljaotsa (atvērta līdz 29.12.2024.);
“Veļas mašīna no bietēm: ceļojošā izstāde”, Valmieras muzejā no 16. augusta līdz 13. septembrim, bet no septembra tā būs skatāma Galerijā Centrs, Rīgā.
“Trīs muzejos var redzēt plašu pārskatu par padomju cilvēka ikdienu, ar uzsvaru uz īpašo izdomas bagāto paštaisīšanas tradīciju, kas līdz šim bija paslēpusies garāžās, šķūņos, dzīvokļos, bēniņos un pagrabos. Šie stāsti un priekšmeti runā par centieniem, kas attīstījušies ierobežotos apstākļos, tiecoties uz labāku un ērtāku dzīvi,” komentē Igaunijas Ceļu muzeja izstādes projekta vadītājs Pāvo Krons. “Mēs vēlamies parādīt, kā ikdienas izdoma un radošums joprojām var nodrošināt labākas dzīves kvalitāti gan šodien, gan nākotnē. Meistarošana mājās un lietu labošana ir jebkuras inovācijas pamats. Lielu un satraucošu problēmu kontekstā pašu gatavotais ir reāls un ātrs risinājums, kas ir pieejams ikvienam,” piebilst Pāvo Krons.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 1, Valmiera
Jāņa Deinata personālizstāde “Pirmā piecgade”
Latvijas Nacionālā mākslas muzejā
17. augusts–24. novembris
Jānis Deinats. Milicija pie Augstākās Padomes ēkas. 1990. Fotogrāfija. Autora īpašums
No 17. augusta līdz 24. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva zālēs būs skatāma Jāņa Deinata personālizstāde “Pirmā piecgade”, kas piedāvā dokumentālu stāstu par periodu pirms Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas, kad pārmaiņas sabiedrībā vēl tikai brieda, un mākslinieka fotoaparāts fiksē vērojamās sairstošās sociālisma iekārtas ainas.
Izstādes nosaukums “Pirmā piecgade” saistāms ar darbu tapšanas posmu no 1989. līdz 1994. gadam, kad aizsākās Jāņa Deinata fotogrāfiskā darbība. Tas ironiskā kārtā atsauc atmiņā padomju dzīves saimnieciskās plānošanas populāro saukli, kas mudināja padomju sabiedrību uz sasniegumiem.
Lielu ekspozīcijas daļu sastāda darbi, kuri šķietami neatspoguļo neko nozīmīgu un kuru vēstījumu var saprast vien ar zināmu distanci. Mākslinieka tēloto laiku gribas nodēvēt par izstādes “lirisko varoni”, kas ar savu atcerēšanās substanci piedalās nācijas identitātes formulēšanā. Nepretenciozi iemūžinot aizejošo sociālismu, fotogrāfijas veido nejauši piedzīvotu ainu reportāžas, kuras Jānis Deinats ieraudzījis apkārtējā vidē un kuras ataino prozaisko padomju cilvēku ikdienu, kas (kā izrādās) norisinās svarīgu notikumu kontekstā. Tobrīd aiz Augstākās padomes ēkas sienām noritēja 4. maija balsojums, kas vēlāk rezultējās ar Latvijas neatkarības atgūšanu. Briestošo politisko pārmaiņu laiks fiksēts garāmejot, bez drāmas un nākotnes paredzēšanas nojausmas, kad padomju miliči asociējās vienīgi ar kārtības uzturēšanas instanci, kas sargā likumu.
Fotogrāfijās var izsekot līdzi juceklīgajiem vēstures notikumiem un ieraudzīt cilvēkus, kuru darbība izrādījās ļoti būtiska Latvijas kultūras un politikas telpai. Deinatam vienmēr ir imponējis kadrā ietvert asprātīgas, paradoksālas situācijas, kam padomju periodā bija daudz labvēlīgas augsnes. Fotouzņēmumos saskatāmi autora individuālā rokraksta veidošanās aizsākumi, ko viņš realizēja savā turpmākajā mākslā.
Jāņa Deinata 90. gadu fotogrāfijas klasificējamas kā pagātnes dokumentalitāte, kas pēdējo gadu izstāžu praksē tiek identificēta kā laikmetīgās mākslas procesa sastāvdaļa. Liels daudzums atlasīto kompozīciju realizētas 20. gadsimta iecienītākā fotoķīmiskā procesa – melnbaltās sudraba želantīna kopijas – veidā, kas pasaules fotomākslas pieredzē tiek izmantota arvien retāk un ekspozīcijai piešķir vēstures autentiskumu.
Izstāde “Pirmā piecgade” neaptver visu Jāņa Deinata daiļradi minētajā laikposmā, tādējādi nepretendē uz retrospekcijas raksturu. Vairākas eksponētās fotogrāfijas līdz šim glabājās autora negatīvu arhīvā un nekad nav bijušas apskatāmas.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Annas Egles trijkājaino skulptūru personālizstāde “Trejdeviņi”
MABOCA galerijā Visuma Centrs 2
17. augusts–5. oktobris
No 17. augusta līdz 5.oktobrim MABOCA galerijā Visuma Centrs 2 būs skatāma Annas Egles personālizstāde “Trejdeviņi”, kur māksliniece piedāvā ielūkoties savā trijkājaino skulptūru pasaulē.
“Skulptūru rašanās pamatā ir manā dzīves ceļā piedzīvotais – kļūdas, kas man joprojām “jāizsmeļ”, un izdarītās izvēles, kas mani ietekmēs vēl ilgi. Es nevaru laiku pagriezt atpakaļ vai atcelt izdarīto, tādēļ meklēju ceļu, kā sevi izglābt no izmisuma, kurā biju iekūlusies. Kamēr dzīvoju, pati sevi maldinot, es neredzēju, kas man ir pieejams – dārgumi, aiz trejdeviņām atslēgām aizslēgti. Katrs darbs ir kaut kas svēts – kā dārgums, kas, ejot savu ceļu, atrasts. Manuprāt, caur saviem trijkājiem es mācos iepazīt un izpētīt tumsu un gaismu, kas manī mīt, un arī tēlniecība ir par gaismas un ēnas attiecībām.
Vienā no darbiem esmu atveidojusi savu interpretāciju par koku ar trim lielām saknēm kā pirkstiem, kas pārveidojas par dinamisku zarotni augšgalā. Šīs rokas simboliski runā par darba kultūru kā garīgu ceļu, kurā kā caur saknēm smeļos patiesu jēgu savā dzīvē.
Atskatoties pagātnē, es būtu vēlējusies izrādīt vairāk mīlestības savai omītei viņas mūža nogalē. Tādēļ vienu no darbiem veidoju kā veltījumu sievietēm un mātēm, caur kurām mēs visi esam piedzimuši. Tā iedvesma nāk no sen redzēta sapņa, kur sievietes, viena otru turot uz pleciem, pašā augšā nes mani.
Manu trijkājaino skulptūru izmēri lielākoties pārsniedz cilvēka augumu; tām ir raksturīga maiga, gaismu atstarojoša tekstūra, lakoniskām formām mijoties ar tehniski sarežģītiem atveidojumiem,” stāsta Anna Egle.
Anna Egle radoši darbojas tēlniecībā. Vairāk kā desmit gadus strādājusi ar sakrālās tēlniecības projektiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņas pieredze tēlniecībā ietver plašu spektru – no smalkām, juvelierizstrādājumiem līdzīgām skulptūrām līdz pat lielformāta projektiem ar 6 un 9 metrus augstām māla figūrām, kas vēlāk atlietas bronzā.
MABOCA galerija Visuma Centrs 2
Poruka iela 4, Madona
Izstāde “Rīga rāmī”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
17. augusts–29. septembris
Leonīds Āriņš “Rīgas vecpilsēta” (fragments), 1974, papīrs, tuša, 60x83 cm, LMS muzejs
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā no 17. augusta līdz 29. septembrim būs apskatāma Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde “Rīga rāmī”.
Izstādes “Rīga rāmī” ekspozīcija veidota no Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijas darbiem, kas radīti 20. gs. 2. pusē, kad mākslinieku redzējumā var vērot visdažādākās Rīgas noskaņas, vietas un norises. Tas ir laiks, it īpaši 20. gs. 60. gadi, kad mainās Rīgas vizuālais tēls: tiek celti jauni mikrorajoni, viesnīcas, augstceltnes, tilti, un arī šī izstāde norisinās toreiz modernajā LMS ēkā “Mākslinieku nams” (1953.–1960. gads, arh. K.Plūksne), kur daži no darbiem ir bijuši eksponēti tolaik un radīti šī nama mākslinieku darbnīcās. Ekspozīcija ir kā kaleidoskops, kur uzplaiksnī Rīgas dažādās vietas un norises ar mākslinieku iespaidiem “rāmjos”. Profesionāļu mākslas darbos vērojami gan Vecrīgas baznīcu torņi un pagalmi, gan panorāma gar Daugavu, gan industriālā ainava, gan ar Rīgu saistītie vēstures un laikmetīgie notikumi.
Izstādē “Rīga rāmī” iespējams izjust Rīgas dažādo raksturu, vērojot gan romantiskas jūsmas apdvestos Vecrīgas stūrīšus (L.Āriņš, K.Cīrulis, J.Brekte u.c.), gan pretēji 60. gados aktuālā tematika – jauncelsme, kur attēlotajos industriālajos objektos ar apgarotu tēlainību mākslinieki uztver celtniecības ritmus (P.Duškins) un modernās celtnes (E.Jurķelis). Mākslinieki katrs savā rokrakstā un izjūtās attēlojuši arī dažādas norises pilsētā, kas tik nozīmīgas ir bijušas un ir joprojām Rīgai: riteņbraukšanas sacīkstes (A.Ņikitins), skolnieku dziesmu svētki (J.Jurjāns) un Mākslas dienas (I.Zariņš), kuras 1977. gadā sāka norisināties publiskā ārtelpā ar atklāšanu Doma laukumā.
Izstāde “Rīga rāmī” ir unikāla iespēja ieraudzīt LMS muzeja krājumā esošos darbus, kuri dažiem būs kā atkalredzēšanās ar senām paziņām, kavēšanās atmiņās, bet daudziem tās būs nekad neredzētas kompozīcijas un iepazīšanās ar 20. gs. 60.-80. gadu autoru rokrakstiem un laikmeta izjūtu.
Izstādes ietvaros 17. augustā no plkst 12.00 līdz 14.00 un no plkst. 16.00 līdz 18.00 norisināsies radošās darbnīcas “Lielais Kristaps un Rīgas troņi” grafiķes Ilgneses Avotiņas vadībā, kur monotipijas un frotāžas tehnikās būs iespēja radīt savu mākslas darbu par Rīgas tēmu ar pilsētai raksturīgiem rakursiem un ritmiem. Pasākuma laikā no plkst. 12.00-18.00 būs atvērtas LMS muzeja glezniecības, grafikas, tēlniecības kolekciju pastāvīgās ekspozīcijas muzeja 3. stāvā. Ekspozīcijās apskatāma tādu nozīmīgu autoru kā Boriss Bērziņš, Jānis Pauļuks, Džemma Skulme, Maija Tabaka, Rūdolfs Pinnis, Helēna Heinrihsone, Gunārs Krollis, Dzidra Ezergaile, Juris Mauriņš, Bruno Strautiņš u.c. radošā daiļrade.
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Mākslas biedrības “KEFIRSSTUDIO” projekts “Simbioze”
Kazdangā
18.–21. augusts
No 13. līdz 21. augustam Kazdangā pirmo reizi norisināsies jaunas mākslas biedrības “KEFIRSSTUDIO” projekts “Simbioze”. No 13. līdz 17. augustam 40 jaunie mākslinieki no Latvijas, Lielbritānijas, Polijas un Vācijas pulcēsies plenērā, kura laikā pilnveidos savas prasmes un kompetences piecās izglītojošās meistarklasēs un noslēgumā radīs mākslas izstādi brīvā dabā, kas no 18. līdz 21. augustam bez maksas būs pieejama ikvienam kultūras un mākslas mīļotājam Kazdangas laukos (“Ceļarājos”).
Biedrība “KEFIRSSTUDIO” uzskata, ka mākslai ir jābūt pieejamai ne tikai Rīgā vai Latvijas centrālēs, bet arī valsts reģionos, kuri iedzīvotāju skaita sarukuma dēļ nereti atrodas mūsdienu kultūras un mākslas ainas novārtā. Ar projekta “Simbioze” norisi Kazdangā, Dienvidkurzemes lauku teritorijā, biedrība vēlas jauniešos sēt iedvesmu mākslas un kultūras ainas plaukšanas un atdzimšanas veicināšanai arī reģionos.
“KEFIRSSTUDIO” ir jauna bezpeļņas mākslas biedrība, kuras mērķis ir caur dažādām mākslas iniciatīvām atbalstīt jaunos māksliniekus un radīt mākslas pieejamību arī Latvijas reģionos. @kefirsstudio
Kazdangas lauki / Dienvidkurzemes novads., Kazdangas pagasts, “Ceļarāji”
Madaras Tropas darbu izstāde “Straumei blakus”
Rīgas Centrālajā bibliotēkā
līdz 31. augustam
Madara Tropa. Memories of Vermont
Rīgas Centrālajā bibliotēkā līdz 31. augustam skatāma mākslinieces Madaras Tropas darbu izstāde “Straumei blakus”, kurā iekļauta zīmējumu sērija, kas tapusi Covid-19 laikā. Tas pavadīts, iepazīstot Vērmontas štata Konetikutas upes tuvumā atrodamos neskartos dabas stūrīšus un vērojot upes krastā izskalotos praulus.
Pēc paisuma staigājot upes krastos, māksliniece neviļus pamanīja, ka katram no atrastajiem koka gabaliņiem ir savs raksturs un līdzības. Kamēr viens atgādina krītošu eņģeli vai krastā gulošu čūsku, cits nes aļņa ragus vai lāča zobus. Cits atkal līdzinās kādai no senajām rūnu zīmēm. Māksliniece saskata ko īpašu pat visnecilākajā gabaliņā, bet atstāj skatītāja ziņā izvēlēties, ko tajos ieraudzīt pašiem.
Upe kā laika tecējuma simbols caur cilvēces vēsturi ir definējusi daudzus likteņus. Savu saikni ar šo reģionu māksliniece meklē, zīmējot straumes pulētās koku formas tieša vērojuma procesā. Tas ir mēģinājums veltīt pilnīgu uzmanību šim mirklim šeit un tagad, vienlaikus iedziļinoties sev apkārt esošajā dabā un tās vēsturē.
Rīgas Centrālā bibliotēka
Brīvības iela 49/53, Rīga / 2.stāvs
Starptautiskā emaljas mākslas biennāles izstāde “International Biennial of Enamel Art Vilnius 2024”
Kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”
līdz 31. augustam
Kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” līdz 31. augustam skatāma starptautiskā emaljas mākslas biennāles izstāde “International Biennial of Enamel Art Vilnius 2024”. Šis ir biennāles 10. jubilejas gads, un tas ir īpašs ar to, ka izstāde ceļo pa Baltijas valstīm. Iepriekš tā bija apskatāma Viļņā un Tallinā, bet tagad arī Siguldā, vēlāk – Panevēžā. Izstādē eksponēti 39 pasaules emaljas mākslinieku meistardarbi.
Tā kā šī tehnika prasa zināšanas, laiku un māksliniecisku tieksmi, emaljas darbus var redzēt tik reti. Biennāle sniedz unikālu iespēju aplūkot šos darbus vienuviet. Starptautiskā emaljas mākslas biennāle ir lielākais profesionālais pasākums, kas veltīts šai rotu mākslas formai. Kopš 2005. gada biennāle Viļņas galerijā “Meno Niša” norisinās jau desmito reizi. Tās kuratore, māksliniece Mārīte Dominaite (Marytė Dominaitė) bijusi visu 10 biennāļu kuratore un arī šoreiz pati iekārtoja izstādi Siguldā. Biennāles tēma – Meistardarbs – atspoguļo jubileju. Kuratore aicināja biennāles dalībniekus pārskatīt savus darbus, izvēloties tos, kas vienas vai citas īpatnības dēļ ir pelnījuši šādu raksturojumu. Darbs, kas atstājis vislielāko iespaidu, prasījis visvairāk pūļu, novedis pie jauniem atklājumiem vai panācis līdz šim neredzētu harmoniju. Tāpēc jubilejas emaljas biennāle ir gan retrospektīva, gan aktuāla: šeit var aplūkot gan pēdējos gadu desmitos tapušos, gan nupat radītus darbus, jo dažkārt labākais ir jaunākais.
39 mākslinieki no Latvijas, Francijas, Gruzijas, Igaunijas, Venecuēlas, Japānas un Lietuvas piedalās emaljas mākslas piedzīvojumā, meklējot šedevru. 10. Starptautiskās emaljas mākslas biennāles galvenā tendence ir vērsta uz glezniecisko un instinktīvo. Emalja var klāt rotaslietas, rokassprādzes, piespraudes vai gredzenus, skulpturālas formas vai gleznai līdzvērtīgas plāksnes. Izstādē aplūkojami 70 darbi.
Kultūras un mākslas telpa “Siguldas devons”
Pils ila 10, Sigulda
Eleonoras Pastares personālizstāde “Dialogs”
Līvānu stikla un amatniecības centrā
līdz 6. septembrim
Līdz 6. septembrim Līvānu stikla un amatniecības centrā skatāma mākslinieces un keramiķes Eleonoras Pastares personālizstāde “Dialogs”, kurā aplūkojami mākslinieces jaunākie darbi –izsmalcināti un eleganti porcelāna darbi. Eleonora Pastare stāsta: “Ar dabas radīto cilvēks mēroties nevar, tas arī nav mākslinieka radošā darba mērķis – atkārtot to, kas jau radīts, turklāt ģeniāli. Radošais process ietver sevī divus posmus: pirmais – doma, kas rodas, bet, lai to materializētu, nepieciešams darbs un materiāls. Daba un materiāls uzrunā ar savu enerģiju kā neizsmeļams iedvesmas avots, tas arī ir pamats manam radošajam darbam jeb brīvajam sapņu lidojumam. Katra mākslinieka lielākais izaicinājums ir papildināt vispārzināmo, redzēto un radīt jaunu interpretāciju. Katram no keramikas materiāliem piemīt sava burvība un pielietošanas īpatnības. Porcelāns ir mana mīlestība no pirmā pieskāriena. Porcelāns…tas ir stāsts par trauslumu, ko rada mākslinieks, bet kuru rūda uguns. Porcelānu es izjūtu kā smalku, trauslu, gandrīz gaisīgu materiālu un šīs izjūtas es cenšos ielikt savos darbos.”
Līvānu stikla un amatniecības centrs
Domes iela 1, Līvāni
Ričarda Plintas skulptūru izstāde “Ķermeņu atbalsi”
Nosaints slepenajā bārā
līdz 15. septembrim
Līdz 15. septembrim slepenajā bārā Nosaints skatāma Ričarda Plinta skulptūru izstāde “Ķermeņu atbalsi”. Plinta veido dialogu starp materiāliem un sievietes ķermeņa unikālo kontūru maigumu, piedāvājot neparastu un intīmu mākslas pieredzi.
Jau divus gadus Ričards Plinta pēta sievietes ķermeņa jutekliskumu un formas kontūras, prasmīgi atklājot šīs atšķirības, radot atlējumus un izsmalcinātas skulptūras. Plintas māksliniecisko ceļu raksturo dziļa ziņkārība un aizraušanās ar dažādu materiālu apguvi, sākot ar kokapstrādi, pārejot uz gleznošanu ar eļļas krāsām un galu galā atrodot savu īsto mediju modelēšanā un formu veidošanā.
Viņa darbi izceļas ar spilgtu krāsu mijiedarbību, kur katra skulptūra iegūst dekoratīvu, bet vienlaikus dziļi izteiksmīgu identitāti. Izmantojot augstas kvalitātes akrila sveķus, Plinta rūpīgi akcentē katra ķermeņa individualitāti un iedzimto skaistumu, godinot tā unikalitāti un radot spēcīgu vizuālu dialogu starp formu un materiālu.
Slepenais bārs Nosaints
Teātra iela 12, Rīga
Rietumu Bankas kolekcijas gleznu izstāde
Rietumu Bankas galerijā
līdz 19. septembrim
Rietumu Bankas galerijā līdz 19. septembrim skatāma Rietumu Bankas glezniecības kolekcijas izstāde, kurā pirmo reizi plašākai publikai tiek eksponēti 35 latviešu mākslinieku 19. un 20. gadsimta darbi.
“Šajā izstādē mūsu priekšā ir gandrīz visa Latvijas mākslas vēsture. 19. gadsimta reālisms un impresionisms Jaņa Rozentāla un Johana Valtera gleznās, 20. gadsimta 20. gadu mērenā modernisma piemērs – Francisks Varslavāns, 20. gadsimta 30. gadu ekspresīvo glezniecību pārstāv Jānis Tīdemanis un Leo Svemps. Tāpat varam redzēt arī latviešu tonālo glezniecību, kas ir īpaši tipiska 20. gs. 30. gadiem un vēlākajam laika periodam un spilgti izpaužas Valda Kalnrozes ainavās. Izstādīti arī nesenākie Rietumu Bankas ieguvumi – Jāņa Pauļuka 20. gs. 40.–70. gados gleznotie darbi. Šajā periodā Pauļuks, spilgts novators latviešu mākslā, veidoja virkni drosmīgu kompozīciju brīvā gleznošanas manierē,” stāsta izstādes kuratore, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Natālija Jevsejeva.
Rietumu Bankas galerija
Vesetas iela 7, Rīga
Izsludināta pieteikšanās konkursam “Cēsu novada mākslas balva 2024”
Pieteikšanās līdz 30. septembrim
Vizuālās mākslas konkurss-izstāde “Cēsu novada mākslas balva 2024” ir kultūras nozares tradīcija, kas aizsākta 2020. gadā un ko īsteno Cēsu muzeja Izstāžu nams kopā ar Cēsu novada pašvaldību. Gada balva mākslā tiek rīkota, lai izgaismotu profesionālo mākslinieku veikumu un sniegtu atbalstu radošajā darbā.
Dalībai konkursā-izstādē aicināti pieteikties profesionāli mākslinieki, kuri dzīvo, strādā vai ir saistīti ar Cēsu pilsētu vai Cēsu novadu. Mākslas darbs kopā ar pieteikuma anketu jāiesniedz līdz 30. septembrim plkst. 18.00 Cēsu Izstāžu namā (Cēsis, Pils iela 3).
Viens mākslinieks drīkst iesniegt vienu darbu, kas radīts ne agrāk kā gadu pirms konkursa izsludināšanas 2024. gada 29. jūlijā. Iesniedzamie darbi var pārstāvēt jebkuru vizuālās mākslas žanru: glezniecību, grafiku, tēlniecību, fotogrāfiju, instalāciju u.c.
Konkurss-izstāde “Cēsu novada mākslas balva 2024” notiks Cēsu Izstāžu namā no 2024. gada 11. oktobra līdz 8. decembrim. Izstādes noslēgumā visus mākslas darbus vērtēs žūrija – pieaicināti profesionāli mākslas nozares darbinieki. Ar Cēsu novada pašvaldības atbalstu izveidots balvu fonds – viena Zelta balva 700 EUR apmērā, divas Sudraba balvas katra 500 EUR apmērā un viena Skatītāju balva 300 EUR apmērā.
Konkursa dokumenti (nolikums, pieteikuma anketas veidlapa) atrodami šeit.
Cēsu novada mākslas balva 2024
Mākslas salons “Nodilušās vēlmes”
galerijā MASA studija
līdz 13. oktobrim
Līdz 13. oktobrim galerijā MASA studija notiek mākslas salons "Nodilušās vēlmes", kas pēta cilvēka vēlmju un sapņu daudzpusīgo raksturu, dokumentējot to evolūciju, transformāciju un ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību. Tematiskā grupas izstādē kuratore zem viena jumta harmoniski apvieno 12 dažādu virzienu mākslinieku darbus ne tikai no Latvijas, bet arī no Ukrainas.
Izstādē piedalās Kristians Brekte, Aleksandrs Nesterjuks, Andriy Klishyn (Ukraina), Alīna Burlakova, Viola Karule, Ieva Zinere, Reinis Baumanis, Eduards Tutiņš, Sergejs Studzinskis & Maija Antipova, Dāvis Paulis, Elya Asadullaeva, Zoja Golubeva.
MASA studija
Elizabetes iela 67, Rīga
Izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”
Tallinas mākslas halles Lasnamē paviljonā
līdz 20. oktobrim
Zuzanna Hercerga, Brīvprātīgās par brīvību. 8 koka kastes, dažādi mediji. 2016–2020. Priekšplānā: veltījums Latvijas ebreju tautības ārstēm Mirjamu Rudinai un Brainai Rudinai-Foss. Foto: Margarita Ogoļceva
Līdz 20. oktobrim Tallinas mākslas halles Lasnamē paviljonā skatāma izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”. Kuratores Margaretas Tali un Ievas Astahovskas veidotā izstāde pievēršas solidaritātes, empātijas un vēsturisko traumu pārmantojumam, jautājumiem par neseno pagātni, un tam, kādu iespaidu šī pagātne atstājusi uz šodienu Baltijas reģionā un tā kaimiņvalstīs.
Izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules” ir daļa no starptautiska starpdisciplināra projekta “Izzināt sarežģīto pagātni” (2019–2024), kura ietvaros šī pati izstāde bija skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā (2020) un Nacionālajā mākslas galerijā Viļņā (2022) – abu izstāžu līdzorganizators bija Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC).
Kuratores Margareta Tali un Ieva Astahovska (LLMC) norāda, ka izstādes mērķis ir domāt par to, kā māksla var iesaistīties vēstures globālo saikņu ieraudzīšanā, minoritāšu perspektīvas izpratnē un empātijas veicināšanā. Mākslinieku attēlotās pieredzes bieži vien ir aizmirstas vai izslēgtas no vispārējās vēstures – izstādē tās tiks atsegtas caur individuāliem stāstiem, ģimenes vēsturēm un arhīvu pētījumiem, vienlaikus pievēršoties arī kolektīvai kultūras atmiņai. Šo pieredžu atsegšana veido jaunas ģeogrāfiskas un laika saiknes starp notikumiem un procesiem, kā arī pēta pagātnes iedvesmotus dziedināšanas veidus.
Izstādē “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules” Tallinā piedalās mākslinieki no Baltijas valstīm, kā arī Ukrainas, Polijas, Somijas, Norvēģijas, Vācijas un Nīderlandes: Vika Eksta, Eleonora de Monteskjū, Tanels Randers, Paulīna Puķīte, Lia Dostijeva un Andrijs Dostlijevs, Zuzanna Hercberga, Jāna Kokko, Janija Mihalina un mākslinieku grupa “Ģimenes saikne”.
Tallinas mākslas halle
Jaan Koorti 24, Tallinn
12. brīvdabas vides mākslas objektu plenēra darbi
Pedvāles Mākslas parkā
Sanda Zeme. “Kas tev aiz ādas?”
Augusta sākumā noslēdzās 12. brīvdabas vides mākslas objektu plenērs un teju 100 hektāru plašais Pedvāles Mākslas parks ir papildināts ar pieciem jauniem darbiem, ko veidojuši septiņi mākslinieki – parka saimnieks Ojārs Arvīds Feldbergs, Sanda Zeme, Jānis Gutāns-Grasis, Ievas Vītolas-Lindkvistas un Oles Lindkvista, kā arī lietuviešu mākslinieki Inga Raubaite un Žilvins Višinsks.
Tēlniecības simpozijus un plenērus parka izveidotājs mākslinieks Ojārs Arvīds Feldbergs sācis rīkot no 1994. gada.
