Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Mans digitālais mežs”
Francijas institūtā
19.–30. novembris
No 19. līdz 30. novembrim Francijas institūtā mediatēkā ir apskatāma izstāde “Mans digitālais mežs”, kas turpina digitālajām kultūrām veltīto mēnesi “Digitālais novembris”. Izstāde ir interaktīva un daudzpusīga, un apmeklētājs pats izvēlas, ko vēlas redzēt un uztvert.
Izstāde “Mans digitālais mežs” ir sadalīta 4 savstarpēji neatkarīgās daļās.
Pirmā daļa ir veltīta darbam La forêt universelle” (Universālais mežs), to piedāvā Francijas institūta programma UNLOCK. Cécile Palusinski un Elsa Mroziewicz radītais darbs patiesībā ir daļa no milzīgas freskas. Atturīgu krāsu ainavā iekrāsoti ir tikai dzīvnieki. Mākslinieces aicina iepazīt vairāku sugu vēsturi, kas šobrīd atrodas uz izmiršanas robežas. Skatītājs ir aicināts noskanēt iespaidīgajā gleznojumā esošos dzīvniekus, lai ieraudzītu, kā tie atdzīvojas un stāsta savu vēsturi.
Otrā daļa ir veltīta WWF FOREST aplikācijai, nevalstiskās organizācijas WWF un Assemblr studijas veidotajai spēlei. Šī aplikācija aicina iepazīt Ķīnas mežus, kas ir dzīvības pilni, bet briesmu apdraudēti. Aplikācijā tiek izmantota paplašinātā realitāte, ar kuras palīdzību skatītājs ir aicināts izbaudīt pieredzi, kurā apvienota izklaidējoša un izzinoša informācija. Tā ir iespēja pārdomāt savas ikdienas attiecības ar vidi, jo īpaši ar mežu.
Trešā daļa ir veltīta mūzikai, īpašu uzmanību vēršot uz diviem māksliniekiem, kuri izmanto dabu kā radošo materiālu. Britu mūziķis un biškopis Bioni Samp, kurš komponē elektronisko mūziku, iedvesmu smeļas no savām bitēm un paša radītiem izgudrojumiem. Savukārt, mūziķa-biologa Tarun Nayar (un viņa projekta Modern Biology) uzmanības centrā ir augu dabiskie bioelektriskie lauki, kurus viņš pārvērš mūzikas notīs.
Izstādes ceturto daļu veido lasītava ar grāmatu izlasi visiem vecumiem.
Atsevišķi darbi pieejami, izmantojot mobilo telefonu. Mediatēkā ir pieejams viss nepieciešamais ierīču klāsts izstādes pilnvērtīgai iepazīšanai.
Francijas institūts Latvijā
Raiņa bulvāris 9, Rīga
Latvijas avangarda mūzikas un mākslas grupai NSRD veltīta izstāde
“NSRD: Informācija par transformētu situāciju”
Radvilas pils mākslas muzejā Viļņā
21. novembris, 2024–23. februāris, 2025
“Doktora Enesera binokulāro deju kursi”. Performance Salaspils Botāniskajā dārzā, 1987. Foto: Imants Žodžiks
No 21. novembra līdz 2025. gada 23. februārim Radvilas pils mākslas muzejā Viļņā būs skatāma Latvijas Laikmetīgā mākslas centra (LLMC) un Lietuvas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) sadarbībā tapusi izstāde “NSRD: Informācija par transformētu situāciju”, kas veltīta leģendārajai Latvijas avangarda mūzikas un mākslas grupai “Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca” (NSRD) un viņu domubiedru lokam. Izstāde būs plašākā grupas darbībai veltītā ekspozīcija ārvalstīs pēdējo 35 gadu laikā, radot iespēju iepazīstināt starptautisko auditoriju ar Latvijas neoficiālās jeb pagrīdes mākslas vēsturi un tās ietekmi mūsdienās. Izstādes kuratores: Māra Traumane (LMA) un Māra Žeikare (LLMC).
NSRD un viņu domubiedru projektus raksturo starpdisciplināra radošā darbība literatūrā, mūzikā, arhitektūrā, performances un video mākslā. Apvienību 1982. gadā dibināja Hardijs Lediņš un Juris Boiko, iesaistot Ingunu Rubeni (Černovu) un Imantu Žodžiku. Tiesa grupas projektos bieži vien līdzdarbojās daudz plašāks dalībnieku loks, un ne visi grupas domubiedru projekti – akcijas, dizaina un arhitektūras idejas vai diskotēkas – saistāmi ar NSRD.
Izstāde “NSRD: Informācija par transformētu situāciju” pievērsīsies dažādajiem NSRD radošās sadarbības modeļiem, kas kopš 1970. gadu beigām, neraugoties uz padomju laika ierobežojumiem, ļāva NSRD un viņu līdzgaitniekiem īstenot novatoriskas idejas, piesakot avangarda, jaunā viļņa un postmodernisma estētiku dažādos mākslas veidos.
NSRD, kā leģendāra mūzikas un mākslas apvienība, iedvesmojusi daudzus mūsdienu māksliniekus un mūziķus. Ar NSRD radošo mantojumu izstādē mijiedarbosies Maija Kurševa, Evita Vasiļjeva, Kaspars Groševs, tekstgrupa “Orbīta” (Semjons Haņins, Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs) un mūzikas apvienība “Alejas” (Kirils Ēcis, Spāre Vītola, Reinis Žodžiks), veidojot gan tiešas atsauces uz NSRD, gan sasaucoties ar grupas radošajiem impulsiem.
Par godu izstādei, sadarbībā ar Beļģijas mūzikas izdevniecību STROOM, tiks izdota NSRD vinila plates papildtirāža (izdošanas datums tiks paziņots drīzumā). Interesenti ar grupas darbību aicināti iepazīties plašāk arī iegādājoties rakstu krājumu “NSRD. Juris Boiko un Hardijs Lediņš” (LLMC, 2016).
Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Radvilas pils mākslas muzejs
Zinātniskā konference “Akti. Fakti. Artefakti”
LNRMM kultūrtelpā “Tintnīca”
21. un 22. novembrī
21. un 22. novembrī Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (LNRMM) kultūrtelpā “Tintnīca” rīko ikgadējo zinātnisko konferenci. Šogad muzejs turpina konferenču un rakstu krājumu sēriju “Akti. Fakti. Artefakti”, kurā runāt par aktualitātēm muzeoloģijas jomā Latvijā, kā arī iepazīt dažādu Latvijas muzeju krājumu. Mūsdienās arvien aktuālāks kļūst jautājums par digitālo laikmetu un tā ienākšanu muzeja krājumā, tāpēc šogad konferences centrā ir tieši krājums un tā komplektēšana gan kādreiz, gan arī tagad.
Konferences nosaukumā ietvertie jēdzieni ir cieši saistīti ar muzeoloģiju, pētniecību un darbu muzejā. Akts – noteiktā formā sastādīts dokuments; fakts – fiksēta informācija par kādu pazīmi, parādību, notikumu u.c.; artefakts – cilvēka izgatavots vai veidots priekšmets, piemēram, darbarīks vai mākslas priekšmets muzeoloģijā.
Muzeologs Fransuā Meress: “Muzejs, nenodarbojoties ar pētniecību, nevar pastāvēt, lai gan publika (arī politiķi, ierēdņi u. c.) to īsti nesaprot. Muzeja krājumu var izmantot, uztvert un bagātināt, veicot tā izpēti”. LNRMM ikgadējā konference aktualizē muzeja krājuma pētniecisko potenciālu ne tikai LNRMM, bet arī citos Latvijas muzejos, atmiņu institūcijās un izglītības iestādēs.
Konferencē tiks aplūkotas tādas tēmas kā komplektēšanas tendences agrāk un tagad, muzejs digitālajā laikmetā, mūzikas instrumenti: jaunieguvumi, komplektēšana, pētniecība, starptautiskā nozīme Latvijas krājumos un arhīvos, aktuālās teorētiskās pieejas muzeoloģijā, ilgtspēja un iekļaujošs muzejs.
Konferences tiešraidi varēs vērot muzeja mājaslapā rmm.lv, kā arī LNRMM lapā sociālā tīmekļa vietnēs Facebook un Youtube, kur būs iespējams uzdot jautājumus referentiem un iesaistīties diskusijās.
LNRMM kultūrtelpa “Tintnīca”
Pulka iela 8, Rīga
Ainara Mielava personālizstāde
Mākslas galerijā MuseumLV un kultūras centrā Grata JJ
22. novembris–28. decembris
Ainars Mielavs. "Es tevi mīlu". Akrils, audekls. 2024
No 22. novembra līdz 28. decembrim mākslas galerijā MuseumLV un kultūras centrā Grata JJ būs skatāma mākslinieka Ainara Mielava pirmā personālizstāde. Ainars Mielavs ir pazīstams latviešu dziesmu rakstnieks un dziedātājs jau nepilnus 40 gadus. No 1976. līdz 1985. gadam ieguvis profesionālu mākslinieka izglītību Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas Akadēmijā. Gleznošanu mācījies pie izcilajām meistarēm Silvas Linartes un Silvijas Jēkabsones. Pēc 30 gadu pārtraukuma atsācis gleznot 2016. gadā. Izstādē izlikti darbi, kas tapuši laikā no 1981. līdz 2024. gadam.
Mākslas galerija MuseumLV un kultūras centrs Grata JJ
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Ikgadējā vizuālās mākslas izstāde
“Rudens 2024. Māksla. Simbols vai pašvērtība?”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
22. novembris, 2024–19. janvāris, 2025
No 22. novembra līdz 2025. gada 19. janvārim Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā būs skatāma ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “Rudens 2024. Māksla. Simbols vai pašvērtība?”.
Izstādes uzsaukumā tika uzdoti tēmu rosinoši jautājumi: “Vai māksla ir tikai simbols, ko tā vēstī? Vai, piedzīvojot politiskos uzbrukumus tēlniecības darbiem, komiksiem u.c. mākslai, māksliniekam ir jāvirzās neitrālu tēlu meklējumos vai jātveras abstrakcijā?”. Tika vērsta uzmanība uz karu Ukrainā, uz tā ietekmi uz Latvijas kultūras dzīvi, uz radušos neviennozīmīgi vērtējamo mākslas vērtību demontāžu. Būtu nozīmīgi atzīmēt, ka LMS atbalsta Ukrainu un Ukrainas māksliniekus cīņā par savas neatkarīgas valsts pastāvēšanu. “Karš Ukrainā ir aizsācis jaunas kultūras lauka pašsvārstības, kas rezultējas kā formas destrukcijas un individuālās pašizolācijas virzieni. Atbalstāma mērķa vārdā, stiprinot nacionālo pašapziņu un patriotismu, notikusi vēršanās pret Latvijas mākslas vērtībām, tās politizējot, cenzējot un runājot par mākslas darbiem kā simbolu, ignorējot to mākslinieciskās vērtības, autorību. Divu gadu laikā koordinēta destruktīva viļņa ietekmē Latvijas pilsētu publiskajā telpā notikušas izmaiņas un tikuši demontēti nozīmīgu Latvijas autoru darbi un arhitektoniskie ansambļi. Publiskajā telpā destrukcijas aizsākums bija nevainīgs – murāļa kritika, vēlāk komiksu aizliegums un vēlāk – pieminekļu demontāžas likums, kas jau šobrīd darbojas kā publisko vidi degradējošs un iespējami var kļūt par rīku politisko partiju rēķinu kārtošanai. Vidē izrautais darbs rada tukšumu, kas vietumis tiek atvietots ar īstermiņa kiča stilistiku vai apzaļumošanu, dizainu, kas ir protezēšanas mēģinājums, ne risinājums. Ir ticis jaunradīts tēlniecības žanrs un termins kā “Militarizētā tēlniecības kompozīcija”. Nemanot sāk aktualizēties autoritārisms, viedokļu neiecietība un kam neizbēgami sekos sociālā apātija. Kā stiprināt mākslas aizsardzību? Kā aicināt sabiedrību redzēt mākslas darbā ko vairāk kā attēloto tēlu?”
Izstādei “Rudens 2024. Māksla. Simbols vai pašvērtība?” 170 iesniegtos profesionālo vizuālās mākslas un dizaina mākslinieku, šo nozaru vidusskolu un augstskolu studentu pieteikumus izvērtēja un mākslas darbu atlasi ekspozīcijai veica izstādes žūrija.
Izstādē piedalās: Jekaterīna Bai (Jekaterīna Baije), Ēriks Balodis, Leons Balodis, Monta Beca, Maija Bērziņa, Kaspars Bērziņš, Ludvigs Bērziņš, Andris Biezbārdis, Aleksandrs Boče, Ruta Bogustova, Gunta Brakovska, Agnese Brūvere-Alpe, Meldra Bula, Ilze Dilāne, Aldis Dobenbergs, Lelde Dobele, Anastasija Dubovska, Vija Ilze Dzintare, Linda Freiberga, Evija Freidenfelde, Jānis Garančs, Maija Graudiņa, Elena Griščenko, Jekaterīna Grjazeva, Artūrs Gross, Atis Ieviņš, Ingrīda Irbe, Matiass Jansons, Ojārs Jansons, Sandra Sabīne Jaundaldere, Laine Kainaize, Līga Kalniņa, Anete Kalniņa, Indulis Kalniņš, Viola Karule, Linda Kozule, Gunta Krastiņa, Andris Krastiņš, Aleksandra Krivma, Rolands Krišjāns, Šarlote Lablaika, Sandra Lagzdiņa, Iveta Laure, Inese Līne, Toms Lucs, Rasmus Marks, Marija Matvejeva, Diāna Matele, Ivans Mazeins, Elizabete Miķelsone, Ilze Muceniece-Adamaite, Nellija Muižniece, Emīls Kristiāns Muzikants, Ieva Muzikante, Tālivaldis Muzikants, Nikifs, Rūta Patmalniece, Ilze Pauliņa, Alberts Pauliņš, Baiba Pika, Gatis Pīpkalējs, Aivis Pīzelis, Rita Pranča, Kristīne Priedīte, Jevgenijs Pugins, Laila Puriņa, Maija Purgaile, Valdis Putniņš, Katrīna Purviņa, Igors Rostikovs, Svetlana Saveļjeva, Katrīna Sēle, Anna Silabrama, Ilda Sīlis, Gulnara Skutele, Emma Sofia, Evija Stukle-Zuitiņa, Ance Šadauska, Anna Šenke, Sigita Šrēdere, Inese Sudare, Velga Timrota, Ingemāra Treija, Zane Ulmane, Māris Upzars, Klāvs Veinbahs, Dagne Ventiņa, Gerda Vilnīte, Adriāna Vīgnere, Ēra Zalcmane, Marija Zenkova, Hongge Zhang (Mary), Inese Ziemele, Marta Karolīne Ziņģīte, Ivonna Zīle.
Izstādes “Rudens 2024. Māksla. Simbols vai pašvērtība?” atklāšanā tiks paziņots autors, kurš kļūs par LMS Balvas īpašnieku un iegūs iespēju rīkot personālizstādi LMS galerijā 2025./2026. gadā.
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Izstāde “Gleizds, šķēres, papīrīt`s”
Medicīnas vēstures muzejā
23. novembris, 2024–30. marts, 2025
Izstādes “Gleizds, šķēres, papīrīt’s” vizuālis
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā no 2024. gada 23. novembra līdz 2025. gada 30. martam būs skatāma izstāde “Gleizds, šķēres, papīrīt’s”. Veltīta fotogrāfa Jāņa Gleizda (1924–2010) radošo eksperimentu saistībai ar tā laika zinātnisko pētniecību ķirurģijā, izstāde vienotā stāstā savij tādas tēmas kā nespēja un padomu erotika, medicīniski pārveidota ķermeņa estētika un sabiedrības pirmie soļi pretim citādākā pieņemšanai.
Izstādē aplūkojama fotogrāfa Jāņa Gleizda darbība 1970. un 80. gados, īpaši izceļot ilgstošo sadarbību starp mākslinieku un Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta mediķiem. Laikā, kad oficiālajai mākslas videi bija jāatbilst padomju valsts diktātam, “mākslās neskolotais” institūta fotolaborants Gleizds un savos eksperimentos visnotaļ radošie mediķi izstrādāja estētiskos principus, lai ar inovatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem ļautu erotiskajai fantāzijai piešķirt padomju pilsoņa ideoliģizētajam ķermenim gaismas auras ieskautas dzimumpazīmes.
Padomju sabiedrībā, kas cilvēkus ar “invaliditāti” izstūma ārpus redzamības zonas, gadījums ar latgaliešu jaunekli, kurš atbrauca uz Rīgu pēc protēzēm un kļuva par slavenību, bija izņēmums. Zaudējis 24 gadu vecumā abas plaukstas, Jānis Gleizds nonāk Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskajā institūtā kā pacients, bet pēc operācijas, kas ļauj viņam apgūt fotogrāfa amatu, iekārtojas te darbā par fotolaborantu, nostrādājot institūtā 40 gadus. Līdztekus pamatdarbam, viņš ir kaislīgs fotoamatieru kluba “Rīga” biedrs, un viņa fotomāksla izpelnās daudzu starptautisku konkursu balvas. Šādus panākumus nodrošina Gleizda savdabīgā fotomontāžas metode, kas bija tapusi sintēzē ar viņa novērotajiem eksperimentiem traumatoloģijas un ortopēdijas institūta operāciju zālē.
Institūts “tautas runās” bija pazīstams, lai arī daudzas no tur veiktajām ķirurģiskajām manipulācijām oficiāli bija zināmas tikai ierobežotam ļaužu lokam – pirmās dzimuma maiņas operācijas Padomju Savienībā, protezēšanas pakalpojumi impotences skartajiem, krūšu pārveide sievietēm. Ap pacientēm, kuras "pa blatu" bija tikušas pie plastiskajām operācijām, vijās leģendas, vairojot ticību medicīnas neierobežotajām spējām. Savukārt Gleizda meistarīgās fotokolāžas iekvēlināja fantāziju, kas jauniegūto ķermeni pārvietoja no padomju piezemētās realitātes uz jutekliskiem paradīzes dārziem.
Atskats uz Gleizda daiļradi uzrāda pārmaiņas, kādas piedzīvojusi Latvijas sabiedrība savā attieksmē pret ķermeni un seksualitāti, arvien lielāku vērību te pievēršot dabīguma un mākslīgā attiecībām.
Izstādes kuratori ir Anna Volkova un Vladimirs Svetlovs.
Medicīnas vēstures muzejs
Ukrainas neatkarības iela 1, Rīga
Lindas Vilkas personālizstāde “slēgta. Notiek koncerts”
Izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
līdz 29. decembrim
Līdz 29. decembrim izstāžu zāles “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” Intro zālē skatāma Lindas Vilkas personālizstāde “slēgta. Notiek koncerts”.
Nobīdes laika plānojumā, neplānotas materiālu izmaksas, drukas kļūdas tekstos, atklāšanas dienas stress un daudzi citi faktori ir labi pazīstami līdzgaitnieki izstāžu veidotāju pieredzes arsenālā. Izstādē “slēgta. Notiek koncerts” aplūkojama mākslinieces Lindas Vilkas “apzināti radīto kļūdu kolekcija”. Viņas novērojumi, ietilpināti dažāda izmēra vizuālajās kompozīcijās, aptver virkni misēkļu, kas pieredzēti izstāžu iekārtošanas procesā. Šis ir aicinājums pieņemt mūsu pašu nepilnības un saskatīt tajās savu iekšējo dzinējspēku.
Kļūdas caurvij ne tikai radošo darbu, bet arī ikvienas nozares ikdienu: valdības maldās savos lēmumos, uzņēmumi neizpilda solījumus, cilvēki piedzīvo krīzes. Tieši pateicoties šīm nepilnībām- kļūdām, izņēmumiem un neizpildītiem solījumiem – sabiedrības mehānismi spēj pastāvēt, tie liek mums reaģēt, risināt un pielāgoties. Kuras kļūdas ar vieglu sirdi piedodam, bet par kurām smagi maksājam?
Linda Vilka (1995) ir multidisciplināra māksliniece, mākslas doktore un vieslektore Vides mākslas katedrā Latvijas Mākslas akadēmijā. Zināšanas papildinājusi apmaiņas semestros ArtEZ Universitātē Enšedē un Viļņas Mākslas akadēmijā. Māksliniece bieži strādā ar emocionāli piesātinātiem tematiem un atmiņas fiksāciju, īpašu uzmanību pievēršot lauku teritorijām un tur sastopamajiem stāstiem. Viņas darbi ir izstādīti instalācijās, gleznās, video un performatīvās akcijās publiskajā vidē. Linda bieži izmanto arī tekstuālo formu, fiksējot apkārtējās vides iespaidus abstraktos un reizēm absurdos izteikumos.
Izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Maijas Demiteres kinētiskais mākslas darbs “Pārmaiņu mikrokosmoss”
Pasaules mazākajā izstāžu zālē Aizputē
Pasaules mazākajā izstāžu zālē Aizputē skatāms Maijas Demiteres kinētiskais mākslas darbs “Pārmaiņu mikrokosmoss”, atklājot cilvēka ietekmi uz ūdens ekosistēmām un aicinot pārdomāt mūsu ikdienas paradumus, kas ietekmē planētas klimatu un resursus.
Aļģes ir būtiskas Zemes klimata sistēmas sastāvdaļas, jo tās veic fotosintēzi, absorbējot atmosfēras oglekļa dioksīdu (CO₂) un ražojot skābekli. Lai gan meži bieži tiek dēvēti par planētas “zaļajām plaušām”, faktiskie galvenie skābekļa ražotāji ir jūras fitoplanktons un aļģes, kas nodrošina vairāk nekā pusi no globālā skābekļa apjoma.
Cilvēku darbības un piesārņojums negatīvi ietekmē ūdens ekosistēmas, kas bieži paliek neredzamas. Mūsu uzdevums ir ne tikai izvērtēt savus ikdienas paradumus, bet arī pieprasīt izmaiņas no tiem, kas kontrolē lielākās emisijas – valdībām un uzņēmumiem. Ūdens ekosistēmu veselības saglabāšana ir priekšnoteikums mūsu nākotnei, un tas prasa gan individuālu, gan kolektīvu rīcību.
Maijas Demiteres pētnieciskās un mākslinieciskās intereses saistītas ar ekoloģiju un mākslas darbu ietekmi uz cilvēku uzskatiem par tādām tēmām kā pārtika un atkritumi.
Pasaules mazākā izstāžu zāle
Pasta iela 6, Aizpute
Aijas Zariņas darbs “Izzudīs starpība starp dzīvību un nāvi?”
“Neputns” galerijā
līdz decembrim
Aija Zariņa pie darba “Izzudīs starpība starp dzīvību un nāvi?”, 2018. 198x175 cm, audekls, eļļa
“Neputns” galerijā līdz decembrim aplūkojams 2018. gadā radītais Aijas Zariņas darbs “Izzudīs starpība starp dzīvību un nāvi?”
“Neputns” galerija
Tērbatas iela 49/51, Rīga
Izstāde “Miervalža Ķemera Sarkandaugavas ainavas”
Dauderos
līdz 2025. gada 12. janvārim
Līdz 2025. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā skatāma izstāde “Miervalža Ķemera Sarkandaugavas ainavas”. Izstādē eksponēti Dauderu krājumā esošie mākslinieka 1930.–1940. gados gleznotie pasteļi, kuros atspoguļota urbāni-industriālā Sarkandaugavas vide.
Miervaldis Ķemers (1902–1980) bija luterāņu mācītājs, kurš 1947. gadā kļuva par diplomētu mākslinieku. Lai arī Ķemers vēl starpkaru Latvijā un vēlāk vācu okupācijas laikā bija mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) pie Vilhelma Purvīša un guvis latviešu glezniecības vecmeistara atzinību, tomēr padomju okupācijas apstākļos diploms par LMA pabeigšanu viņam tika liegts, atteica arī uzņemšanu Latvijas PSR Mākslinieku savienībā. Pat viņa darbu izstādes kultūras iestādēm rīkot bija aizliegts vai arī bija apskatāmas ļoti īsu laiku. Nonācis zināmā izolācijā, Miervaldis Ķemers turpināja gleznot, bet paralēli līdz 1964. gadam pildīja luterāņu mācītāja pienākumus Sarkandaugavas Svētās Trīsvienības baznīcā, un nevienu brīdi neapsvēra domu par aiziešanu no baznīcas, kaut apzinājās, ka viņa ticība un kalpošana Dievam bija izšķirošs šķērslis oficiālas atzinības saņemšanai.
Ķemers attēlo ne tikai izteiksmīgus Vecrīgas vai Rīgas centra skatus, bet pievēršas arī galvaspilsētas nomalēm. Dzīvodams Sarkandaugavā, mākslinieks gleznojis gan jau pieminēto Svētās Trīsvienības baznīcu, gan bijušās rūpnīcas “Provodņik” ēku un Daugavas attekas. Tāpat šķietami dzīvespriecīgas lauku ainavas mijas ar tumšiem, vējā locītiem kokiem un nemierīgiem Daugavas ūdeņiem.
Vēlākā mūža posmā tapušajos darbos, arī Dauderu nodaļas krājumā esošajos, jau redzami krietni maigāki un mierīgāki krāsu toņi, īpaši rudens ainavu ciklā. Savukārt zilā, pelēkā un baltā krāsa daudz izmantota, lai iemiesotu ziemas ainavās auksto dienu noskaņu, sniega kupenas un apsnigušos kokus.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa
Zāģeru iela 7, Rīga
Atklāti četri vides mākslas objekti – “Debess locīšana”, “Mākoņķērājs”, “Klusā daba” un “Zars Mērkaķī”
Ķengaragā
Rīgas domes un Latvijas Mākslas akadēmijas sadarbības rezultātā radies maršruts “Pastaigu kvadrāts ar stipri noapaļotām malām” ar pieturas punktiem topošajā Ķengaraga parkā. Pastaigas aptuvenais garums ir 1,28 kilometri, un, sekojot autoru noteiktajai trajektorijai, var sastapties ar četriem vides mākslas objektiem, kurus veidojuši trīs jaunie mākslinieki – Spāre Vītola veidojusi objektus “Debess locīšana” un “Mākoņķērājs”, Lauma Muižarāja veidojusi vides objektu “Klusā daba”, Krišjānis Beļavskis – “Zars Mērkaķī”.
Katrs no “satiktajiem” publiskās mākslas objektiem zināmā mērā kalpo kā apkārtnes papildinātājs. Piemēram, pie Ķengaraga putnu vērošanas torņa ir iespēja iepazīties ar Spāres Vītolas veidoto kompozīciju “Debess locīšana”. Turpinot ceļu gar Daugavu un šķērsojot tiltiņu, sagaida nākamais vides objekts – “Mākoņķērājs”. “Kluso dabu” var vērot netālu no automatizētās degvielas uzpildes stacijas, bet “Zaru Mērkaķī” – aiz bērnu rotaļu laukuma.
2024. gadā Rīgas pašvaldība sāka projektu ar mērķi izveidot kopienas vides mākslas objektus apkaimēs. Vides mākslas objektu īstenošana šajā apkaimē ir uzticēta Latvijas Mākslas akadēmijai. Piedāvātos vides mākslas objektus ir izstrādājuši jaunie mākslas studenti, to tehniskā realizācija uzticēta profesionāliem ražotājiem.
Swedbank dāvina Rīgas pilsētai piecus vides objektus
un filosofu stāstus par vērtībām
14. novembrī svinīgā ceremonijā Āgenskalnā Swedbank pasniedza dāvanu Rīgas pilsētai – piecus izzinošus vides objektus un audio stāstus, kas manifestē piecas pārlaicīgas idejas un vērtības. Vides objekti izvietoti piecās Rīgas apkaimēs – Āgenskalnā, Zaķusalā, Pļavniekos, Sarkandaugavā un Čiekurkalnā, simboliski attēlojot taisnīgumu, mērenību, atbildību, gudrību un drosmi. Skenējot uz vides objekta izvietoto QR kodu, par katru vērtību iespējams klausīties Latvijas filosofu un domātāju ierunātus audio stāstus latviešu un angļu valodā.
Projekta “Filosofija pilsētā” iniciatore ir Swedbank, un tā autori ir dizaina studija H2E sadarbībā ar ainavu darbnīcu ALPS un filosofu Igoru Gubenko. Dizaineru Ingūnas Eleres, Holgera Elera un Mārtiņa Vītola veidotās skulptūras daudzveidīgi interpretē vienu un to pašu pamatformu – apli, vēstot par pārvērtībām, kas nodrošina pagātnes ideju aktualitāti šodienā. Skulptūrās ietvertos vēstījumus šķetina audio stāsti, kuri aicina uz gudrām, drosmīgām, samērīgām, taisnīgām un atbildīgām pārdomām par šodienas izaicinājumiem. Stāstu veidošanā un ierunāšanā piedalījušies Māra Rubene, Igors Šuvajevs, Ella Buceniece, Gints Grūbe, Eva Johansone, Rūdolfs Reinis Vītoliņš, Paula Lūcija Lejiņa un Arno Titovs.
"Kas ir laba dzīve? Filosofija nesniedz gatavas atbildes, bet aicina meklēt tās pašam. Asu globālu satricinājumu laikā, kad vakardienas pārliecības vairs nav pašsaprotamas, šādi meklējumi ir aktuāli kā nekad. Gudrība, drosme, mērenība, taisnīgums un atbildība ir pieci tikumi, kas nu iemājojuši Rīgas apkaimēs, apliecinot seno patiesību, ka pilsēta ir filosofijas īstā arēna. Skulptūras un to pavadošie mūsdienu Latvijas domātāju stāsti rosina patstāvīgi meklēt labas dzīves būtību gan atsevišķa cilvēka, gan kopienas mērogā," par vērtībām un to nozīmi ikdienā aicina aizdomāties filosofs Igors Gubenko.
Veidojot projektu, īpaši domāts arī par bērniem un jauniešiem. Filosofu un domātāju audio stāstu saīsinātajās versijās bērniem un jauniešiem vienkārši un saprotami izstāstīts galvenais par katru no vērtībām. Savukārt platformā “Dzīvei gatavs” pieejams stundu plāns skolotājiem, kas palīdzēs interesanti un iesaistoši mācību stundās par vērtībām runāt ar pamatskolas un vidusskolas vecuma jauniešiem. Mācību stunda pieejama šeit.
Roche Latvija prezentējusi mūsdienu latviešu mākslas kolekcijas jaunākos darbus
Atbalstot vietējos māksliniekus, ilggadējais latviešu mākslas atbalstītājs Roche Latvija iegādājies četrus laikmetīgās mākslas darbus, kas tiks izvietoti Roche globālā biznesa centra (Roche Services & Solutions) jaunajās telpās Rīgā, Rīgas zaļākajā biroju kompleksā “Verde”.
Roche Latvija mūsdienu mākslas kolekciju sāka veidot 1997. gadā ar tēlnieces Ilzes Emses plastisko skulptūru “Mazā dejotāja”. Turpmākajos gados kolekcija paplašinājusies, pieaugot darbu un mākslinieku skaitam, kā arī daudzveidojot pārstāvētos mākslas veidus. Te pārstāvēti mākslinieki, kuru darbi ir starptautiski atzīti un kuru rokrakstus atpazīst mākslas cienītāji ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, – pavisam 12 autori un viņu darbi glezniecības, tēlniecības, tekstila un stikla mākslas tehnikā. Kolekciju turpmāk papildinās arī Amandas Ziemeles “Playfield” un Maijas Kurševas “Black lines”, “June” un “Smoke”. Darbus kolekcijai izvēlējusies Roche Services & Solutions vadība Latvijā kopā ar darbiniekiem.
“Ir vairāk nekā viens iemesls sākt veidot vai turpināt attīstīt korporatīvo mākslas kolekciju. Tā ir ne tikai ilgtermiņa investīcija, bet arī veids, kā runāt un kā apliecināt sava uzņēmuma vērtības un uzlabot darbinieku labbūtību. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka šādi tiek atbalstīti mūsu mākslinieki un veidota mūsu reģiona mākslas vēsture,” stāsta “Kim?” Laikmetīgās mākslas centra dibinātāja Zane Čulkstēna.
Ikdienā mākslas darbus var apskatīt Roche Latvija darbinieki, uzņēmuma viesi un partneri, taču atsevišķi darbi priecē arī garāmgājējus, piemēram, tēlnieces Olgas Šilovas kinētiskā pilsētvides skulptūra “Šūpoles” pie ieejas ēkā Miera ielā, kas ik rītu sagaida darbiniekus un viesus, radot prieku un atvērtības sajūtu.
