Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Grupas izstāde “Pašpiepildošās gaidas”
galerijā LOOK!
16. oktobris–1. novembris
No 16. oktobra līdz 1. novembrim galerijā LOOK! būs skatāma grupas izstāde “Pašpiepildošās gaidas” ar Alises Builevicas, Spāres Vītolas, Katrīnas Biksones, Dāvja Ozola, Haralda Saknīša un Envijas darbiem.
“Pašpiepildošās gaidas” ir izstāde, kas reflektē par self fullfiling prophecy fenomenu, kas minēts jau sengrieķu mītos. Pašpiepildošo gaidu definīcija psiholoģijas zinātnē attiecas uz situācijām, kad spēcīgi stereotipi vai, tieši otrādi – vāji apzināti uzskati par kādu cilvēku vai iztēlotu situāciju veicina tādu (apzinātu vai neapzinātu) rīcību, kas galu galā izraisa šīs projekcijas materializāciju. Izstādes mākslinieki ar teksta palīdzību tika aicināti doties pašizpētes piedzīvojumā, lai radītu mākslas darbu, kas atspoguļotu pašpiepildošu gaidu konceptu. Darbi uzlūkojami kā interpretācija atgriezeniskajai saitei starp iekšējiem uzskatiem, iespaidiem un reāli piedzīvoto, rādot, kā gaidas bieži kļūst par reālu pieredzi.
Kad satiekas divi vai vairāk cilvēki, visticamāk, tiem ir ekspektācijas vienam par otru. Lai gan parasti tā ir pagātnes pieredze, kas čukst priekšā, taču pat tikko iepazīta cilvēka vizuālais izskats vien mūsos klusi izvij kādu sagaidāmu uzvedības modeli. Tāpat klasiskie sociālā statusa, vecuma, dzimuma un nodarbošanās stereotipi aktivizē noteikta veida uzvedības vai attieksmes gaidas un rīcību, kas, savukārt, liek citiem atbilstoši uz to reaģēt. Līdzīga pašpiepildošu gaidu mijiedarbība nemitīgi notiek arī starp katru no mums un plašāku matēriju.
Mēs prātā izlejam formas nākotnei un nākotne tās piepilda. Kāds neredzams zemapziņas spēks tiecas formu piepildīt, lai tā iegūtu materiālu ķermeni. Varbūt tomēr racionāls skaidrojums – vien domu un mērķtiecīgu darbību alķīmija, apvienojumā ar selektīvo uztveri liek pamatus ilūzijai, ka piepildās tas, par ko visvairāk domājam.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Anša Artuma daiļrades retrospekcija izstādē “∞ mirklis”
Jūrmalas muzejā
16. oktobris–30. decembris
Ansis Artums. Pavasaris Vāgnerdārzā. 1961. Audekls, eļļa, 73x92 cm. Ģimenes privātkolekcija
No 16. oktobra līdz 30. decembrim Jūrmalas muzejā būs skatāma gleznotāja Anša Artuma (1908–1997) izstāde “∞ mirklis”, kas ir mākslinieka radošā mantojuma un piemiņas svinēšana. Ansis Artums – Tukuma gleznotājs, virtuozais vienkāršo ziedu krāšņuma tvērējs, Slocenes krastu iemūžinātājs gadalaiku maiņās. Lielāko daļu savu darbu viņš radījis plenērā, kompozīcijās prasmīgi režisējot dabas uzstādījumus. Līdzās māksliniekiem Kārlim Neilim un Leonīdam Āriņam arī Ansis Artums veidojis Tukuma kā viena no mākslas centriem atpazīstamību Latvijā.
Izstādē apkopotās gleznas veidos ieskatu Anša Artuma daiļrades raksturīgākajās izpausmēs, – iluzori ļaujot ietiekties pilnīgā un harmoniskā esamībā, kur valda pārlaicīgs, mierpilns, nesteidzīgs dzīves vērojums, caurstrāvots ar klusu mīlestību pat pret šķietami vienkāršo, ikdienišķo.
Anša Artumam gleznieciskajā izteiksmē primārais ir krāsa un daba. Mākslinieks ne velti dēvēts par dabas režisoru: viņš talantīgi koriģējis dabas motīvus, radot audeklā savu kompozicionālo “zelta griezumu”. Darbiem raksturīga gleznieciska telpas un formu izpratne, tīrskanīgs, emocionāls kolorīts. Viņa daiļrade nosacīti dalāma divos posmos: 1) agrīnais (no 20. gs. 30. gadu sākuma līdz 40. gadu vidum), kad dominēja zināma atturība krāsu izvēlē, zemes krāsām tuva tonalitāte; 2) otrais (no 20. gs. 40. gadu vidus līdz mūža izskaņai) – spilgtais, košais, vitālais kolorīts.
Anša Artuma glezniecības stūrakmeņi – ainava un klusā daba. Visplašāko slavu viņš guvis ar saviem pavasara un vasaras ainu un ziedošu dārzu gleznojumiem, Tukuma ainavām, ziedošajām kastaņām un ceriņiem, fritilārijām un puķu vāzēm. Izstādē eksponēti darbi no ģimenes un citām privātkolekcijām, Tukuma muzeja un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kā arī no “Zuzeum” kolekcijas.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Kristiānas Ābeles lekcija “Par jūru un Jūrmalu Purvīša mākslā”
Aspazijas mājā Jūrmalā
17. oktobrī / plkst. 18.00
17. oktobrī plkst. 18.00 Aspazijas mājā Jūrmala notiks Vilhelmam Purvītim veltītā monogrāfiskā apcerējuma “Ainava ar gleznotāju” autores, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošās pētnieces un direktores Kristiānas Ābeles lekcija “Par jūru un Jūrmalu Purvīša mākslā”.
Kļuvis par Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru, gleznotājs Vilhelms Purvītis 1922. gadā vasaras sāka pavadīt Dubultos starp jūru un Lielupi. Purvītis nebija dīkdienīgs atpūtnieks, bet čakli strādāja, gleznodams upmalā, kāpās un Jūrmalas ieliņās. Lai gan jūra arī tolaik nebija viņa darbu galvenais motīvs, tās atveidojumam Purvīša mākslā iespējams ar pārtraukumiem sekot jau kopš 1896. gada, kad jaunais gleznotājs Latviešu etnogrāfiskās izstādes Dailes nodaļā debitēja ar gleznu “Jūrmala”. Plašu izvērsumu jūras tēma ieguva 1906.–1909. gadā, kad Purvītis dzīvoja Rēvelē (Tallinā), turklāt viņu ļoti iedvesmoja šī perioda noslēgumā pieredzētais jūrasbrauciens uz Špicbergenu, Islandi un Nordkapu.
Aspazijas māja
Zigfrīda Meirovica prospekts 20, Jūrmala
Jura Bergina personālizstāde “Dzīve un mirkļi”
Rīgas Porcelāna muzejā
18. oktobris–8. decembris
Foto: Gvido Kajons
No 18. oktobra līdz 8. decembrim Rīgas Porcelāna muzejā norisināsies latviešu porcelāna mākslinieka Jura Bergina personālizstāde “Dzīve un mirkļi”, kurā būs iespēja apskatīt gan mākslinieka agrīnās radošās darbības paraugus, kas nu jau uzskatāmi par Latvijas lietišķās mākslas zelta fondu, gan arī viņa jaunākos, pēdējos piecos gados tapušos autordarbus, kuros viņš eksperimentē ar formām, faktūrām un krāsām, meklējot jaunas izteiksmes iespējas un atklājot porcelāna daudzveidību. Porcelāna, šamota, akmensmasas un keramikas darbos spilgti atklājas keramiķa Jura Bergina meistarība un mākslinieciskais raksturs. Ekspozīcija būs iekārtota muzeja pirmā stāva skatlogos un interesentiem pieejama visas diennakts laikā.
Juris Bergins izaicina materiāla ierobežojumus un piedāvā novatoriskus tehniskos risinājumus, pievēršoties gan laikmetīgajai mākslai, gan tradicionālajiem motīviem.
“Porcelāns man ir ne tikai materiāls, bet arī filozofisks medijs,” saka Juris Bergins. “Tas ļauj izteikt gan trauslumu, gan izturību, un katrs darbs ir stāsts par šo kontrastu. Esmu nemitīgā dialogā ar materiālu, meklējot jaunas formas, kā to izteikt.”
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Jāņa Krieva retrospekcija “Pagājusī nākotne”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
18. oktobris, 2024–26. janvāris, 2025
Jānis Krievs pie vitrāžas sienas projekta Rīgas Sporta pilī. 1970. Publicitātes foto
No 18. oktobra līdz 2025. gada 26. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma ievērojamā latviešu dizainera un vides mākslinieka Jāņa Krieva pirmā retrospekcija “Pagājusī nākotne”, kas daudzpusīgi iepazīstina ar viņa sniegumu dizainā, kinētikas, vides un interjera mākslā.
Izstāde piedāvā apmeklētājiem iejusties 20. gadsimta 70.–80. gadu atmosfērā caur viena dizainera daiļrades prizmu. Jānis Krievs (1942–2016) bija viens no spilgtākajiem latviešu grafiskā dizaina, vides un interjera māksliniekiem un kinētiskās mākslas pārstāvjiem. Autora radošajam mantojumam ir īpaša, izcila vieta Latvijas dizaina vēsturē, un tā lielākā daļa glabājas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā.
Jānis Krievs bija novators vairākās nozarēs: sākot ar glezniecību, ko viņš studēja, turpinot ar interjeru projektiem un beidzot ar meklējumiem kinētiskās un protodigitālās mākslas jomā. Jāņa Krieva likteņa paradokss ir tāds, ka viņa aktīvākā darbība norisinājās laikā, kad padomju iekārta raustījās pirmsnāves konvulsijās – ideologi to sauca par “attīstīta sociālisma” periodu, bet vēlāk tas tika nodēvēts par stagnāciju. Tomēr Jāņa Krieva iztēlei nebija nekā kopīga ar politiski smacīgo gaisotni un ekonomikas atpalicību: viņš strādāja nākotnei, redzot to rietumniecisku, moderni skaistu un tehnoloģiski attīstītu.
Dīvainā kārtā tieši brūkošās varas ambīcijas “panākt un apsteigt kapitālismu” deva iespēju māksliniekam, kas drīzāk iederētos disidentu rindās, piepildīt pārdrošas, futūristiskas idejas, no kurām grandiozākā bija Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas interjeru rekonstrukcija. Jāni Krievu raksturo kompleksa, sintētiska pieeja telpas risinājumiem. Viņš pats uzsvēra, ka veido nevis dekoratīvus objektus vai interjerus, bet vidi: “Vecā “noformēšanas mākslas” stereotipa vietā nāk VIDES DIZAINS. Tas taču ir sarežģīts, sociāls process!”. Jāņa Krieva idejas apsteidza laiku un bija kā radītas nākotnes cilvēkiem. Vēl viens paradokss – reālā vēstures gaita bija nežēlīga pret jau realizētajiem projektiem un gandrīz visus tos pakļāva iznīcībai.
Padomju perioda dizains ir nepietiekami pētīta un popularizēta Latvijas kultūras vērtība, īpaši 20. gadsimta 70.–80. gadu mantojums, kas lielākoties ir gājis bojā, pārveidots un jaunākās paaudzes auditorijai vispār nav pazīstams. Mākslinieka radošais veikums ir pelnījis līdzvērtīgi nostāties vienā rindā ar Riharda Zariņa, Anša Cīruļa, Jūlija Madernieka un citu pirmskara dizaina klasiķu, kā arī pēckara laikabiedru – avangardiskās arhitektes Martas Staņas, dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķa un praktiķa Valda Celma – vārdiem, paplašinot sabiedrības priekšstatus par latviešu dizaina zelta fondu.
Izstādes nosaukumā ietvertais neloģisms “Pagājusī nākotne” savieno Jāņa Krieva jaunrades futūristisko, nākotnē vērsto redzējumu ar faktisko situāciju, ka viņa nozīmīgākie dzīvē īstenotie objekti – Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas vides dizains un stacijas pulksteņa kinētiskais risinājums, Daugavpils kultūras pils skatuves kinētiskā siena, Dzelzceļnieku kultūras pils kinētiskais objekts un skatuves cilnis, Rīgas Sporta pils foajē interjers u.c. – līdz mūsdienām nav saglabājušies. Jānis Krievs ir šī laikmeta protagonists, kurš pratis adaptēt laikmeta pretrunas: no vienas puses – plānveida ekonomikā pieejamos resursus un varas interesi tos ieguldīt jaunu publisko telpu radīšanā (īpaši saistībā ar 1980. gada Maskavas Olimpiskajām spēlēm), no otras – latviešu mākslinieku orientāciju uz Rietumu dizaina paraugiem, progresīvajām idejām un novatorismu.
“Izstāde apmeklētāju vecākajai paaudzei, iespējams, raisīs atmiņas, savukārt vidējai un jaunākajai paaudzei būs pilnīgs jaunatklājums,” sola Vilnis Vējš, projekta kurators. Lai sniegtu izvērstu priekšstatu par Jāņa Krieva talanta mērogu un izmantoto telpas organizācijas paņēmienu iedarbību, ekspozīcijā ietverti vairāk nekā 100 mākslinieka oriģināldarbi – ne tikai rasējumi un skices, bet arī to radoša interpretācija reālajos izmēros. Tāpat skatītāji varēs “izstaigāt” stacijas interjeru interaktīvā digitālā rekonstrukcijā. Izstāde uzsver autora daiļrades būtiskākās kvalitātes: nākotnes redzējumu, klātbūtnes sajūtu un komplekso pieeju.
Pirmo reizi plašākai publikai parādīti lielformāta interjera dekori no kādreiz tikai padomju elitei pieejamā atpūtas nama “Dzintars” (tautā saukta “Astoņi luksi”) Jūrmalā, kuru pārvietošanu uz muzeja telpām un restaurāciju nodrošināja to tagadējais īpašnieks “Nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar”. Jāņa Krieva vadībā tapušā stacijas interjera detaļa – uzgaidāmās zāles soli, kuru dizaina autors ir Aivars Bērziņš, – izstādē nonākuši ar VAS “Latvijas dzelzceļš” atbalstu. Vēl ekspozīcijā apskatāmi atsevišķi darbi no Zuzānu kolekcijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma, kā arī kinofilmu fragmenti no Valsts Nacionālā arhīva.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Zinātniskie lasījumi “Vilhelms Neimanis – mākslas un arhitektūras mantojuma pētnieks un glabātājs”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
18. oktobrī / plkst. 12.00–16.20
Vilhelms Neimanis. Rīgas pilsētas mākslas muzeja fasādes skice. 1902. Papīrs, akvarelis. LNMM kolekcija. Publicitātes foto
18. oktobrī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs rīko zinātniskos lasījumus “Vilhelms Neimanis – mākslas un arhitektūras mantojuma pētnieks un glabātājs”, tā atzīmējot 175 gadus kopš muzeja galvenās ēkas arhitekta un pirmā direktora Vilhelma Neimaņa dzimšanas.
1849. gada 5. oktobrī Mēklenburgas mazpilsētā Grēvesmīlenē (Vācija) dzimis arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (Wilhelm Neumann, 1849–1919), kurš jau bērnībā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Krustpili un visu savu darba mūžu pavadīja Latvijā. Pētnieku rakstos Neimanis pat ticis nodēvēts par “Baltijas mākslas vēstures tēvu”, jo viņš sagatavoja un 1887. gadā publicēja pašu pirmo vietējā reģiona mākslas vēsturei veltīto apcerējumu “Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes tēlotājas mākslas un mākslas amatniecības vēsturisks pārskats no 12. gs. beigām līdz 18. gs. izskaņai” (“Grundriß einer Geschichte der bildenden Künste und des Kunstgewerbes in Liv-, Est- und Kurland vom Ende des 12. bis zum Ausgang des 18. Jahrhunderts”; Reval (Tallinn), 1887), par ko Leipcigas Universitāte viņam piešķīra filozofijas doktora un daiļo mākslu maģistra grādu. Turpmākajos gados Neimanis sagatavoja vēl virkni publikāciju gan par 18. un 19. gadsimta māksliniekiem, gan senāko laiku arhitektūras un mākslas pieminekļiem Latvijā un Igaunijā, kļūstot arī par vienu no arhitektūras mantojuma apzināšanas un aizsardzības pamatlicējiem Baltijā.
Pēc izglītības Vilhelms Neimanis bija arhitekts, 1878. gadā viņš kļuva par Daugavpils pilsētas arhitektu un veica šos pienākumus 17 gadus, projektējot sabiedriskas un sakrālas celtnes, muižu kungu namus un dzīvojamās mājas. Muzeju nozarē nozīmīgas ir divas viņa celtās ēkas – Kurzemes provinces muzejs (1898, nav saglabājies) un Rīgas pilsētas mākslas muzejs (mūsdienās – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka), kas apmeklētājiem bija atvērts 1905. gada septembrī. Neimanis ne tikai izstrādāja Rīgas pilsētas mākslas muzeja projektu un darbības programmu, bet arī vadīja ēkas būvniecību un pašu muzeju no tā izveidošanas līdz 1919. gada sākumam, rūpējoties par kolekcijas papildināšanu ar Baltijas izcelsmes mākslinieku darbiem, izstāžu veidošanu un katalogu sagatavošanu.
Vilhelma Neimaņa 175. jubilejai veltīto zinātnisko lasījumu programma veidota tā, lai iespējami daudzveidīgi atklātu viņa ievērojamo ieguldījumu Latvijas 19. gadsimta pēdējā ceturkšņa un 20. gadsimta sākuma kultūrā. Pasākums piedāvās ieskatu Neimaņa paveiktajā arhitektūrā, mākslas un arhitektūras izpētē, pieminekļu aizsardzībā un muzejniecībā.
Lasījumu pirmā sesija būs veltīta Vilhelmam Neimanim kā mākslas vēsturniekam un kultūras mantojuma saglabāšanas jomas celmlauzim Baltijā. Elita Grosmane aplūkos Neimaņa ieguldījumu Latvijas 13.–18. gadsimta arhitektūras un mākslas vēstures pētniecībā un Rīgas Doma rekonstrukcijas procesā. Mārtiņš Mintaurs izvērtēs Neimaņa lomu arhitektūras mantojuma saglabāšanā, salīdzinot to ar laikabiedra, austriešu mākslas vēsturnieka un pieminekļu aizsardzības speciālista Aloiza Rīgla paveikto. Savukārt Kristiāna Ābele ieskatīsies Neimaņa sagatavotajās publikācijās par vietējiem māksliniekiem, īpašu uzmanību pievēršot bagātīgi ilustrētajam biogrāfisko apceru krājumam “Baltijas gleznotāji un tēlnieki 19. gadsimtā” (“Baltische Maler und Bildhauer des XIX Jahrhunderts”; Riga, 1902).
Lasījumu otro sesiju, kuras fokusā būs Neimaņa devums arhitektūrā un muzejniecībā, ievadīs Silvijas Grosas stāstījums par Vilhelmu Neimani kā arhitektu, iezīmējot atsevišķus aspektus viņa bagātīgajā veikumā. Edvarda Šmite raksturos Rīgas pilsētas mākslas muzeja darbības pirmos 13 gadus, kad Neimanis veica tā direktora pienākumus, bet Baiba Vanaga pieskarsies Neimaņa starptautiskajām saitēm, muzeja un tā kolekciju atpazīstamības veicināšanas centieniem.
Dalība pasākumā ir bez maksas. Vietu skaits ierobežots (70 sēdvietas). Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 svinīgā apbalvošanas ceremonija
Rīgas cirkā Arhitektūras nedēļas ietvaros
18. oktobrī
No 14. līdz 19. oktobrim ar dažādiem pasākumiem tiek atzīmēta jau par tradīciju kļuvusī Arhitektūras nedēļa. Tās kulminācija būs Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 svinīgā apbalvošanas ceremonija 18. oktobrī Rīgas cirkā, kad tiks paziņoti augstākā apbalvojuma pašmāju arhitektūrā laureāti.
Arhitektūras nedēļu 14. oktobrī atklās Pasaules arhitektūras diena Talsu novadā, kuras galvenā tēma ir “Laukumi pilsētās”. Dienas programmā ir gan lekcijas un diskusija, gan izzinoša pastaiga pa Talsiem, iepazīstot pilsētvidi un nozīmīgākos arhitektūras objektus. Dienas noslēgumā, no plkst. 17.00 līdz 19.00, apmeklētājiem durvis vērs interesantākie Talsu novada objekti, kuru vidū ir Nurmuižas pils ansamblis, Dievturu nams “Dzintari”, jaunā Kolkas tirgus ēka un citi.
15. oktobrī notiks Latvijas Arhitektu savienības (LAS) brīvdomīgās izglītības iniciatīvas “Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks” radošā darbnīca, kurā tiks noskaidrots, kurš Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) ceremonijā saņems bērnu balvu arhitektūrā “Zirnis".
16. oktobrī Arhitektu namā (Torņa ielā 11, Rīgā) arhitekti pulcēsies seminārā “Krāsošanas kvalitātes standarts: Valmieras pilsētas piemērs”, kas rīkots sadarbībā ar LAGB 2024 Lielo partneri “Tikkurila”, un iepazīstinās ar Latvijā pirmo Krāsošanas kvalitātes standartu, kā arī tā pielietojumu objektos Valmierā, par kuriem stāstīs arhitektu biroja “Sestais stils” arhitekte Vita Polkovņikova.
Trešdienas pēcpusdienā Arhitektu namā tiksies jaunizveidotās LAS un Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta mentoringa programmas dalībnieki. Mentoringa programma atklāta septembrī ar mērķi veicināt jauniešu profesionālo attīstību un karjeras izaugsmi arhitektūras nozarē, piedāvājot viņiem iespēju studiju laikā būt ciešā sadarbībā ar pieredzējušiem arhitektiem.
Savukārt Arhitektūras nedēļas kulminācija – Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 svinīgā ceremonija – ar pavadošajiem pasākumiem notiks 18. oktobrī Rīgas cirkā. Plkst. 16.00 viesi gaidīti uz fināla jeb starptautiskās žūrijas vieslekcijām, plkst. 18.00 ekskursijās pa Rīgas cirka ēku vedīs tās pārbūves arhitekti no arhitektu biroja “NRJA” un Rīgas cirka pārstāvji. Plkst. 19.00 norisināsies svinīgā apbalvošanas ceremonija, kuras laikā tiks paziņoti objekti un procesi, kas saņēmuši augstākos apbalvojumus Latvijas arhitektūrā.
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureātus izvēlēsies fināla žūrija – Sille Pihlaka (Sille Pihlak, Igaunija), arhitekte, pētniece, lektore, Igaunijas Mākslas akadēmijas Arhitektūras fakultātes dekāne, biroja “PART” līdzdibinātāja; Elodī Degavra (Elodie Degavre, Beļģija), arhitekte, pētniece Lēvenes Katoļu universitātē, kinorežisore; Makss Hāke (Max Hacke, Vācija), arhitekts, arhitektūras studijas “Büro Hacke” dibinātājs, Mīsa van der Roes balvas 2024 laureāts.
Latvijas Arhitektūras gada balva ir nacionālas nozīmes augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā, kas tiek pasniegts ik gadu. Šogad apbalvojums piedzīvo jau 29. gadskārtu. Balva ne tikai akcentē izcilākos sasniegumus Latvijas arhitektūrā un rūpējas par nozares attīstību, bet arī veicina sabiedrības izpratni par arhitektūru.
Karinē Paronjancas gleznu izstāde “Zīda ceļš”
Rundāles Multifunkcionālajā centrā
No 20. oktobra
No 20. oktobra Rundāles Multifunkcionālajā centrā būs skatāma Karinē Paronjancas gleznu izstāde “Zīda ceļš”, kas ir daļa no pasaulslavenā armēņu izcelsmes režisora Sergeja Paradžanova 100 gadu jubilejai veltīto pasākumu cikla.
“Šī izstāde ir alūzija par Paradžanova multikulturālo radošumu, kā arī manu personīgo “zīda ceļu” mākslā, kas tiecas apvienot Austrumus un Rietumus. Balta zīda pavediens caurvij visas manas gleznas. Tā ir likteņa līnija, smalku emocionālo stāvokļu neirogrāfija. Dažreiz diegs vij ligzdas vai veido izsmalcinātu mežģīni, bet dažreiz savelkas ciešā un saspringtā mezglā, meklējot atbildes uz galvenajiem esības jautājumiem.
Bieži vien audekla vietā izmantoju audumus ar vēsturi , ar rokām austus un izšūtus senus galdautus vai pat palagus. Tas padara glezniecības procesu ļoti personisku , pat intīmu. Es gruntēju šos audumus pēc senas tradicionālas receptes – ar pelnu un medus piejaukumu. Izmantoju pelnus no Jāņu nakts rituālā ugunskura, kur sadeguši pērnā gada ziedu vainagi un vecā Ziemassvētku eglīte. “Mani interesē, kā forma pārvēršas pelnos,” rakstīja Paradžanovs. Mani savukārt iedvesmo jaunu nozīmju un vizuālo formu radošie meklējumi, liecības par bijušo, kuras sabirzušas pelnos.
Tautastērpa gabals, miniatūrs kāzu kleitas mežģīņu gabaliņš, laika gaitā izbalējis ar rokām izšūts lakatiņš ar kāda iniciāļiem… Šie cilvēku dzīves un likteņu fragmenti, sašūti lielformāta audeklā, tiek izstādē eksponēti no abām pusēm, dodot skatītājam iespēju ieskatīties procesa otrā pusē. Un tad divas vienas medaļas puses veido vienotu vēstījumu ar atvērtu finālu. Tā ir arī atsauce uz paša Paradžanova tehniku, kurai raksturīga pietāte un mīlestība pret pagātnes artefaktiem (strādājot tostarp ar auduma gabaliņiem), veidojot no šiem fragmentiem dīvainas kolāžas un asamblāžas.
Katrs ir laipni aicināts dāvināt kādu viņam nozīmīgu lina vai kokvilnas auduma gabalu, pēc vēlēšanās pievienojot tam mutisku vai rakstisku priekšvēsturi. Es sašūšu šos dažādos dzīves fragmentus vienotā audeklā – jaunā gleznā,” stāsta māksliniece.
Izstādes atklāšanā notiks grāmatas “Paradžanovs. Pasaules”. Grāmatā ir pirmā Paradžanova tekstu izlase latviešu valodā. Karinē Paronjancas un Ilzes Paegles-Mkrtčjanas sastādītās un apgāda “Pētergailis” izdotās grāmatas dizainu veidojis Aleksejs Muraško. Bagātīgi ilustrētajā izlasē “Paradžanovs. Pasaules. Scenāriji un vēstules no zonas” ir apkopoti pasaulslavena kinorežisora un mākslinieka Sergeja Paradžanova (1924–1990) kinoscenāriji un vēstules, kolāžas un grafikas. Paradžanova tekstus papildina arī citu autoru esejas, paskaidrojoši ievadvārdi un plaši komentāri.
Rundāles Multifunkcionālais centrs
Pilsrundāle 1
Roberta Bāliņa izstāde “Mazie Milži”
DOM galerijā
līdz 26. oktobrim
Līdz 26. oktobrim DOM galerijā skatāma Roberta Bāliņa izstāde “Mazie Milži”. Mākslinieks par izstādes izejošo punktu izmanto savu pieredzi ar artrītu, ar kuru sirgstot, negatīvo emociju intensitāte nomaina pozitīvo. Šīs sajūtas ir kā lieli viļņi ar zemiem un augstiem punktiem. Mākslinieks par mērķi izvirzījis šos viļņus nomierināt, atrast tiem ritmu, lai tie tik ļoti neiespaidotu viņa dzīvi.
Roberts Bāliņš ir tēlnieks, savā radošajā praksē strādā ar formas vienkāršību, abstrakciju un pievēršas dažādiem uztveres mehānismiem. Izstāde notiek Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2024 ietvaros.
DOM galerija
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Ilzes Laizānes personālizstāde “Ābolu gads”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 31. oktobrim
Līdz 31.oktobrim mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma mākslinieces Ilzes Laizānes personālizstāde “Ābolu gads”.
Izstādē apskatāmi vairāki eļļas tehnikā veidoti darbi, kas tapuši gan pēdējo gadu laika, gan šajā vasarā.
Glezniecībā interesē vārdos – neizsakāmais, nenotveramais mirklis un forma. Sievišķā un vīrišķā enerģija, kas ir vienlīdz svarīgas mūsu dzīvē, jo tās ir neticami jaudīgas. Izstādē “Ābolu gads” vairāk tiek pētīta sievišķā daba un tās maģiskums. Sievišķā enerģija, kas bauda dzīvi un mīlestību, bauda skaistumu, dabu un krāsas. Tās dabā ir dejot, svinēt, greznoties. Dabas ainas, ziedošās pļavas, ziedi, putni, iemieso sievišķo, radošo enerģiju kuras fiziskais skaistums ir redzams un taustāms.
Gleznās attēlotas simboliskas, figurālās kompozīcijas, aiz kuru skaistuma slēpjas kāds patiess stāsts, noslēpums. Māksliniece ir reālisma virziena gleznotāja, kas iespaidojoties no dabas, rada jaunus motīvus, ar ko iepriecināt savas mākslas cienītājus, draugus un vienkāršus garāmgājējus.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Oktobris – Spānijas mēnesis Mākslas muzejā Rīgas Birža
Úrsula Moreno. Foto: Steven Hendrix
Līdz 15. decembrim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA apskatāma izstāde “España Blanca y Negra: Spānijas vīzija no Fortuni līdz Pikaso”. Izstādes noskaņās muzejs aicina uz dažādiem pasākumiem, kas iepazīstina ar spāņu kultūras daudzveidību. Oktobrī muzejs aicina iepazīt spāņu kultūras daudzveidību – tradīcijas, mūziku, literatūru un nacionālo virtuvi.
17. oktobrī plkst. 14.00 notiks sudraba senioru pēcpusdiena: Stāsti par “balto” karalisko Spāniju.
18. oktobrī plkst.18.00 gaidāms “Degustācijas vakars: Spānijas vīzija”. Šefpavāra Havjera Garsijas (Javier García) spāņu tapu degustācija – autentiskas receptes un unikāla gatavošanas pieeja, ko iedvesmojusi gan Spānijas, gan Meksikas virtuve. Havjers Garsija piedāvās dažādu spāņu tapu degustāciju, kas sevī apvieno autentiskas receptes un unikālu pieeju, ko iedvesmojusi gan Spānijas, gan Meksikas virtuve.
19. oktobrī plkst.11.00 notiks darbnīca “Mūsdienu ainavas abstrakcija”. Ikvienam būs iespēja ļauties radošām izpausmēm, veidojot abstraktas ainavas kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Erasmus programmas studenti no Spānijas Mariju Hesusu Ernandesu (María Jesús Hernandez).
22.–24. oktobrī plkst.11.00–16.00 notiks rudens skola bērniem “Spāņu mākslas mozaīka”
25. oktobrī plkst. 19.00 muzeja ātrijā notiks koncerts “Spānijas ritmi”. Uzstāsies latīņu mūzikas grupa ‘’Baltinos’’, kas muzikāli iepriecinās un iekustinās ikvienu.
Dalība pasākumos ar iepriekšēju pieteikšanos.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Izstāde un akcija “Disidents”
Stūra mājā
līdz 10. novembrim
Līdz 10. novembrim Stūra mājā skatāma izstāde un akcija “Disidents”, kurā piedalās mākslinieki “Some1”, Oļegs Tillbergs, Kirils Panteļejevs, Andris Maračkovskis, Jānis Noviks, Herberts Verpakovskis, Jansons, Raitis Hrolovičs un “Mo”.
Izstādē mākslinieki savus darbus pamato ar domas un idejiskās pašizpausmes nozīmīgumu, paužot savu viedokli un skatījumu individuālās izteiksmes materializācijā, aicinot skatītājus netieši iesaistīties analītiskā disputā par vārda brīvības un globālās situācijas ietekmi uz cilvēka pašnoteikšanās tiesībām.
Izstādes un akcijas darbi veidoti no dažādiem materiāliem, objektiem, kas izvietoti Stūra mājā. Tie atspoguļojot mākslinieku redzējumu, emocijas un izjūtas par pašreizējo situāciju, kad ikvienam esot jāpieņem lēmums un nostāja nedrošajā laikā. “Esi atbildīgs – disidents var izraisīt neatkarību!!!” ir vadošais izstādes un akcijas vadmotīvs.
Stūra māja
Brīvības iela 61, Rīga
Diānas Tamanes darbi grupas izstādē Love is Louder
mākslas centrā BOZAR Briselē
līdz 2025. gada 5. janvārim
Diāna Tamane. No mana ģimenes albuma II
Līdz 2025. gada 5. janvārim mākslas centrā BOZAR Briselē norisinās grupas izstāde Love is Louder, kurā līdzās mākslinieku Treisijas Eminas, Luīzes Buržuā, Fēliksa Gonsalesa-Toresa, Marinas Abramovičas un Ulaja, Joko Ono un Džona Lenona darbiem apskatāma arī Latvijas mākslinieces Diānas Tamanes fotogrāfiju sērija.
Izstāde Love is Louder (“Mīlestība ir skaļāka”) apkopo vairāk nekā 80 mākslinieku darbus no 1967. gada “mīlestības vasaras” līdz mūsdienām. Iekļaujot dažādus medijus – glezniecību, skulptūru, video un multimediju instalācijas, tā pievēršas tam, kā pēdējo 50 gadu laikā izpratne par mīlestību ir kļuvusi plašāka par priekštatu par tradicionālu pāri vai nukleāro ģimeni, kā mūs ietekmē draudzības un ko nozīmē uzlūkot mīlestību kā vienu no sabiedrības stūrakmeņiem.
Māksliniece Diāna Tamane, kas dzīvo un strādā starp Rīgu un Tartu, ir viena no starptautiski pamanāmakajām Latvijas māksliniecēm. Izstādē viņa piedalās ar darbu “No mana ģimenes albuma II” (2013), kurā, izmantojot ģimenes albumos atrastas fotogrāfijas, detalizēti pietuvināta autores ķermeniskā saskare ar viņas ģimenes locekļiem.
“Ņemot vērā pašreizējo drūmo stāvokli, kādā atrodas pasaule, kurā joprojām ir uzskatāmas Covid-19 pandēmijas sekas, plosās brutāli kari un nākotne izskatās tik neskaidra, domāju, ka mums ir jāsūta pozitīvs signāls, izvēloties tēmu, kas vienmēr ir motivējusi cilvēkus, tostarp māksliniekus,” stāsta BOZAR izstāžu programmas direktore Zoja Greja. Lēmums izstādes laika nogriezni uzsākt ar hipiju kustības dzimšanu pieņemts, lai uzsvērtu mīlestības revolucionāro potenciālu, jo mīlestības vasara bija tieša reakcija pret Vjetnamas karu un cieši saistīta ar cīņu par pilsoņu tiesībām,
Navigējot starp personīgo un politisko, izstāde pievēršas dažādiem mīlestības aspektiem: romantiskai mīlestībai, mīlestībai un tuvībai starp ģimenes locekļiem un draugiem, kā arī nozīmēm, kādas mīlestībai piešķir sabiedrība.
Diānas Tamanes darbu pamatā ir personīgi stāsti, kas veidojas, apkopojot viņas pašas, kā arī viņas radinieku ikdienas pieredzi, iespaidus, ieradumus un atmiņas. Mākslinieces darbos ģimenes albumi, dokumenti un privātas sarakstes pārvēršas katalizatoros, ļaujot ne tikai atklāt aizkustinošus autobiogrāfiskus stāstus, bet arī trāpīgi atainot sabiedrību un mūsu neseno vēsturi.
