Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstādes “Organizators” noslēdzošā performance “Elēģija”
Kultūrtelpā “Smilga”
21. oktobrī / plkst. 19.00
21. oktobrī plkst. 19.00 kultūrtelpā “Smilga” notiks Kates Krolles un Reiņa Bērziņa izstādes “Organizators” noslēdzošā performance “Elēģija”. Rīkotāji sola “skaņu, kustību, tekstu un krāmēšanos”, kā arī “dezorganizētas sarunas ar māksliniekiem”. Tajā piedalīsies abi izstādes Autori un dzejniece un performanču māksliniece Agnese Krivade.
Mākslinieku tandēma Kates Krolles un Reiņa Bērziņa kopīgi veidotā izstāde “Organizators” piedāvā lietu kārtošanai paredzētu priekšmetu, ko mēdz dēvēt par organizatoru, aplūkot kā spēli, nevis disciplinējošu rīku.
Mūsdienu produktivitātes kultūrā “kārtība” nereti kļūst par tirgus diktētu disciplīnu, kas izstumj spontanitāti, lēnu vērojumu un rotaļīgumu. Balstoties personiskā refleksijā, Kate un Reinis piedāvā savu pieeju lietu sakārtošanai. Viņi ikdienas notikumus pārvērš zīmējumos, gleznās un instalācijās, kā arī otrādi – gleznas, zīmējumi un objekti tiek pārvērsti ikdienas notikumos. Radītās formas tiek integrētas telpā kā atgādinājums, ka lietu kārtība ir atkarīga no skatupunkta. Iedvesmojoties no mākslinieka Alana Kaprova (Allan Kaprow) idejām par robežu izpludināšanu starp mākslu un dzīvi, izstāde atklāj ironisku un personisku skatījumu uz organizēšanu.
Kultūrtelpa “Smilga”
Eduarda Smiļģa iela 34A, Rīga
Kriša Salmaņa personālizstāde “Apvāršņi”
Galerijā ALMA
21. oktobris–19. decembris
No 21. oktobra līdz 19. decembrim galerijā ALMA būs skatāma Kriša Salmaņa personālizstāde “Apvāršņi”.
Uz prūšu zilā, Indijas dzeltenā, Neapoles dzeltenā, franču zilā, Venēcijas sarkanā, turku zilā, indiešu sarkanā, Sjēnas brūnā, angļu sarkanā, japāņu sarkanā, Austrumu zilā, Hanzas dzeltenā – latviešu pelēkais. Izstādē apkopoti pilsētas dzīves novērojumi: deviņi priekšmeti un sverama glezna.
Krišs Salmanis ir atturīgs intelektuālis, kura darbos minimāla un diskrēta forma parasti tiek savienota ar negaidīti paradoksālu funkciju. Neskatoties uz šķietami vienkāršo izpildījumu, satura aspekts sniedzas tālu ārpus domāšanas un lietu kārtības, kas veido ikdienā pieņemto normu. Darbu pievilcība ir acīmredzama ikvienam, kurš ir uzņēmīgs pret ironiskiem jokiem un konceptuāli nevainojamiem vēstījumiem.
Pat ja instalācijās izmantotie materiāli atsaucas uz atkritumu mākslas tradīciju un patērētāju sabiedrības triviālajiem atribūtiem, mākslinieks tos pasniedz kā dārgakmeņus vai savdabīgus laikmeta pieminekļus. Tīra koncepcija un materiāla deformācija ļauj Krišam savienot šķietami nesaderīgo, liekot skatītājam uzskatīt, ka viņa rūpīgi plānotajā inscenējumā viss ir noteikts nejauši.
Galerija ALMA
Tērbatas iela 64, Rīga
Starptautiska konference “Kultūras renovācija”
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”
22. oktobrī
22. oktobrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” nodibinājums “Liepāja 2027” aicina kultūras profesionāļus, pasākumu organizatorus, iestāžu vadītājus, producentus un ikvienu interesentu piedalīties starptautiskajā konferencē “Kultūras renovācija”. Šī gada konferences centrālais jautājums būs: vai kultūra šķir vai vieno?
Mūsdienu sabiedrībā aizvien vairāk tiek apzināta nepieciešamība pēc iekļaujošas kultūras vides, kurā ikvienam – neatkarīgi no vecuma, veselības stāvokļa vai sociālā statusa – ir iespēja piedalīties. Taču realitātē daudzviet Latvijā un Eiropā kultūras pasākumi joprojām ir pieejami tikai formāli, nevis pēc būtības.
“Kultūras renovācija” fokusēsies uz to, kā veidot kultūras vidi, kas ir ne tikai tehniski pieejama, bet arī patiesi saprotama, uztverama un jēgpilna dažādām sabiedrības grupām – cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību, kognitīviem vai emocionāliem izaicinājumiem, dažādu vecumu pārstāvjiem, kā arī cilvēkiem ar atšķirīgu sociālo pieredzi un vajadzībām.
Konference rosinās skatīties uz kultūru nevis kā privilēģiju, bet kā vienojošu spēku, kas veido iekļaujošu un saprotošu sabiedrību. Programmā paredzēti gan stratēģiski redzējumi, gan praktiski rīki un piemēri no Latvijas un Eiropas, kā arī darbnīcas, kurās pasākumu organizatori varēs iegūt konkrētas zināšanas par pieejamības nodrošināšanu savos pasākumos.
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Lekciju cikls “Modes fotogrāfija”
ISSP telpā
22. oktobrī
22. oktobrī ISSP uzsāk jaunās sezonas profesionālās izglītības programmu sadarbībā ar Riga Fashion Week, aicinot uz trīs lekciju ciklu “Modes fotogrāfija”. Lekciju programmā ar savu pieredzi dalīsies fotogrāfe Jūlija Sinka (“Beauty Photography in Detail”), stiliste Sintija Selička-Užāne (“From Vision to Impact: A Stylist’s Role in Modern Branding”) un pazīstamais igauņu modes fotogrāfs Kertin Vasser (“Behind the Flash: A Conversation with Kertin Vasser”).
Pasākums sniegs ieskatu mūsdienu modes fotogrāfijas procesā un būs vērtīgs gan profesionāļiem, gan tiem, kuri vēlas tuvāk iepazīt modes nozari.
ISSP telpa
Berga Bazārs, Marijas iela 13-k.3, Rīga
Jekaterīnas Grjazevas izstāde “Akvareļa elpa”
Jūrmalas muzejā
22. oktobris–30. novembris
Jekaterīna Grjazeva. Ūdensrozes. 2019. Papīrs, akvarelis, tuša, 35,5x43,5 cm
No 22. oktobra līdz 30. novembrim Jūrmalas muzejā būs skatāma Jekaterīnas Grjazevas izstāde “Akvareļa elpa”. Izstādi “Akvareļa elpa” māksliniece velta savai mātei Hedvigai Dikai viņas deviņdesmitajā dzimšanas dienā. Tajā skatāmas Hedvigas Dikas ainavas un ziedu klusās dabas, kā arī Jekaterīnas Grjazevas ceļojumu iespaidi akvarelī.
Jekaterīna teic: “Kopš bērnības atceros mammu gleznojam. Pateicoties viņai, māksla bija neatņemama manas dzīves daļa, un mākslinieka profesija man kļuva par kaut ko pašsaprotamu. Lielākā daļa manu darbu, tāpat kā mammas, ir akvareļu iespaidi ceļojumu laikā. Tā ir iekšēja nepieciešamība (laikam izveidojusies jau kopš bērnības) iemūžināt skaistuma un sajūsmas brīžus, kas piepilda katru ceļojumu. Dzīve mākslā obligāti nenozīmē neskaitāmas izstādes un atpazīstamību — dzīve mākslā ir radīšana, sekojot dvēseles saucienam, veidojot savu īpašo... akvareļa elpu.”
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Madli Kaljustes lekcija “Piezīmes par pasaules zīmēšanu”
Mākslas muzejā “Zuseum”
23. oktobrī / plkst. 17.30
23. oktobrī plkst. 17.30 mākslas muzejā “Zuzeum” izstādes “Kosmosa kuģis Zeme” publiskās programmas ietvaros arhitekte un redaktore Madli Kaljuste sniegs lekciju “Piezīmes par pasaules zīmēšanu”.
Kā mēs zīmējam pasauli, kurā dzīvojam, – un kā šie zīmējumi, modeļi un vīzijas veido to, kā dzīvojam tajā? Madli Kaljuste aicina uz sarunu par tēmām, zīmējumiem un projektiem, kas saistīti ar redzēšanu, uztveri un maldināšanu – par stāstiem, kuros arhitektūra savijas ar cilvēku izpratni par apkārtējo vidi un tās atainojumu.
Madli Kaljuste ir zinātkāra un reizēm nepacietīga arhitekte, kas māca, zīmē, raksta un lasa. Pašlaik viņa ir Igaunijas arhitektūras žurnāla “MAJA” redaktore, taču ir strādājusi arī kā projektu vadītāja, tulkotāja un apkopēja – visas šīs pieredzes viņa uzskata par sava plašā profesionālā redzesloka daļu.
Viņa studējusi arhitektūru un pilsētplānošanu Igaunijas Mākslas akadēmijā (EKA) un Oslo Arhitektūras un dizaina skolā (AHO). Viņas diplomdarbs “Plānotāja māja” (2020) saņēma Igaunijas Arhitektu savienības studentu balvu un pētīja attieksmi pret esošo vidi mūsdienu arhitektūras domāšanā un zīmējumos – tēmas, kas joprojām ir nozīmīgas viņas darbā un tiks aplūkotas arī lekcijā Rīgā.Pieteikšanās lekcijai šeit.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Pasākumu cikls “Mītrade”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
22. oktobris–3. decembris
No 22. oktobra līdz 3. decembrim, trešdienu vakaros, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krātuvē Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijā “Skulptūru mežs” norisināsies jau trešais pasākumu cikls “Mītrade”, kura programma tapusi, svinot ekspozīcijas piecu gadu jubileju.
Katram apmeklētājam būs iespēja piedalīties vizuālās mākslas, mūzikas un teātra, kā arī mākslas un kultūras vēstures meistarklasēs un lekcijās, kas veicinās pieredzes un ideju apmaiņu kultūras un mākslas nozarē, iedvesmojot meklēt inovatīvas metodes un risinājumus arī personīgajā darbības laukā.
22. oktobrī plkst. 17.00 ciklu atklās mākslas vēsturniece Dr. h. c. art. Edvarda Šmite ar lekciju “Mīts par piemiņu”, piedāvājot ieskatu dažādās pieminekļu interpretācijas teorijās un aspektos. Uzmanības fokusā būs attieksme pret pieminekļiem kā politiskiem, sociāliem un kultūras simboliem noteiktos vēsturiskajos periodos, sniedzot gan zināmus, gan mazāk pazīstamus piemērus, galvenokārt Latvijas kontekstā.
29. oktobrī plkst. 17.00 interesenti aicināti pievienoties sarunai un tušas glezniecības meistarklasei “Sievietes monstra mītrade” ar mākslinieci Sabīni Verneri. Lekcijā tiks aplūkoti sieviešu tēli sengrieķu mitoloģijā, īpaši izceļot Sirēnas un Medūzu. Klātesošie uzzinās, kā šie tēli laika gaitā transformējuši savu veidolu un nozīmi, un kā tie ietekmē attieksmi pret sievietes balsi, ķermeni un skatienu mūsdienās. Praktiskajā daļā dalībnieki izmēģinās tušas glezniecību, izmantojot sengrieķu vāzes kā konceptuālo ietvaru.
26. novembrī plkst. 18.00 “Skulptūru meža” mītisko tēlu ieskautajā telpā, kur satiekas senatne un mūsdienas, notiks skaņrades lektorijs “Mītrade un dzīres” ar aktrisi un režisori Mariju Bērziņu un mūziķi, dziedātāju un komponistu Arianu Sevišķi, kuri atdzīvinās sengrieķu filozofa Platona vārdus. Viņa “Dzīres” – mūžīgais dialogs par mīlestības jēgu un tās daudzveidīgajām izpausmēm – savīsies ar LNMM ekspozīcijai veltītajiem skaņdarbiem. Smalkie sengrieķu mūzikas aranžējumi, virtuozā ģitārspēle, sintezatoru ēteriskais pavadījums un lasījumi radīs noskaņu, kas klausītāju ievedīs filozofiskās pārdomās un atstās paliekošu iespaidu vēl ilgi pēc pēdējās nots izskanēšanas.
3. decembrī plkst. 17.00 notiks saruna un lekcija “Nākotnes mītrade” par pārprastajiem un nesaprastajiem orākuliem Senajā Grieķijā ar klasiskajām filoloģēm Ilonu Gorņevu un Ilzi Rūmnieci. Antīkajā pasaulē pareģojums tika uzskatīts par nozīmīgu orientieri šaubu un nedrošības situācijās vai svarīgu notikumu gaidās. Tomēr, saņemot pareģojumu, allaž rodas jautājums, kā to saprast un iztulkot cilvēka dzīves pavērsienu kontekstā. Pasākumā tiks runāts par orākulu mīklaino dabu, izteiktā pareģojuma sekām un cēloņsakarībām. Pētnieces aplūkos orākulu dažādos lasījumus un atšķirīgās (kļūdainās) interpretācijas, spriežot par dievu un cilvēku, likteņa, izvēles un brīvās gribas aspektiem sengrieķu mīta un dzīvesziņas kontekstā.
Dalība – ar iepriekšēju pieteikšanos.
LNMM muzeja krātuve
Pulka iela 8, Rīga
Izstāde “Mans ceļš. No Rozentāla studijas līdz profesijai”
Jūrmalas muzejā
24. oktobris–11. janvāris
Indriķis Zeberiņš. Idille siena vezumā. 1928. Papīrs, zīmulis, 23,6x32,3 cm. Zuzānu kolekcija
No 24. oktobra līdz 11. janvārim Jūrmalas muzejā būs skatāma četrām izcilām Latvijas kultūras personībām – Jānim Jaunsudrabiņam, Albertam Kronenbergam, Indriķim Zeberiņam un Oto Skulmem – veltīta izstāde “Mans ceļš. No Rozentāla studijas līdz profesijai”. Izstāde tapusi sadarbībā ar biedrību “Kronenbergs un Draugi”, Zuzeum mākslas muzeju, Zuzānu kolekciju un mākslas zinātnieci Sanitu Oši.
1906. gada rudenī Rīgā, Alberta ielā 12, durvis vēra gleznotāja Jaņa Rozentāla privātā mākslas studija. Tur sākās četru izstādes varoņu – Jāņa Jaunsudrabiņa, Alberta Kronenberga, Indriķa Zeberiņa un Oto Skulmes – ceļš mākslā. Studijā viņi satikās ar Meistaru, apguva mākslas pamatus, ieguva ticību izvēlētajam ceļam un pārliecību par savu varēšanu, sajuta īpašo Meistara darbnīcas auru – garīgas attīstības piestrāvoto atmosfēru. Pedagoga ietekme mākslinieku radošajā darbībā saglabājās vēl daudzus gadu desmitus, palīdzot veidot viņu radošo ceļu. Četrus studistus vieno laiks, atmiņas un Rozentāla dzīvoklī aizsākusies draudzība.
Izstāde aicina izsekot četriem likteņiem, četriem stāstiem mākslā, četrām latviešu kultūrā nozīmīgām personībām. Katrs no viņiem pirmskara gados īstenojis sekmīgu, taču ļoti atšķirīgu karjeru – ne tikai glezniecībā, bet arī literatūrā, grāmatniecībā un teātrī.
20. gadsimta traģiskie notikumi – karš, okupācija, represijas, trimda, baiļu atmosfēra un nepieciešamība pielāgoties esošajiem apstākļiem – izjauca viņu dzīves un mākslas gaitas. Tomēr atstātais radošais mantojums mūsu kultūrā joprojām iezīmējas spilgti un savdabīgi. Viņu ceļi veido mūsējo – nu jau citā gadsimtā.
Izstādes kuratore ir Sanita Oše.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
ISSP 2025./2026. gada profesionālo meistarklašu cikls
24. oktobris–23. maijs
ISSP aicina tos, kas jau strādā vai vēlas profesionāli strādāt ar fotogrāfiju, pieteikties 2025. gada rudens / 2026. gada ziemas un pavasara meistarklašu ciklam, kurā norisināsies šādas meistarklases:
24.10.2025. - Kertin Vasser - Flash, fashion and photography (angļu valodā)
29.11.2025. - Ingus Bajārs - Fotostudijas pamati: Viens gaismas avots
06.12.2025. - Mārtiņš Goldbergs - Sporta fotogrāfija: Kustība, emocija, stāsts
17.01.2026. - Edijs Pālens - Fotožurnālistika: Profesija un stāstniecības forma
07.03.2026. - Elena Kononova - Fotogrāfijas pēcapstrāde: No brīfa līdz gala rezultātam
28.03.2026. - Madara Kuplā - Arhitektūras un interjera fotogrāfija
04.04.2026. - Pēteris Vīksna - Radošā fotogrāfija: Inscenējums pilsētvidē
23.05.2026. - Aiga Rēdmane - Portrets kā zīmols
Vietu skaits ierobežots. Pieteikumi tiek pieņemti, kamēr meistarklasē ir brīvas vietas.
Meistarklases sniedz iespēju attīstīt izpratni par konkrētiem žanriem fotogrāfijā, uzlabot tehniskās prasmes, kā arī paplašināt savu radošo vīziju robežas un iegūt jaunas atziņas par nozares niansēm, pavadot intensīvu, piepildītu dienu kopā ar jomas profesionāļiem un kolēģiem.
Meistarklašu vadītāji ir pieredzējuši fotogrāfijas profesionāļi, kas piedāvā ieskatu savā praksē un atklāti dalās ar ilggadēji uzkrāto pieredzi un praktiskiem padomiem jeb tips & tricks.
Katra meistarklase ietver vadītāja veidotu prezentāciju ar ieskatu izvēlētajā tēmā, kā arī praktisko daļu – fotogrāfa darba demonstrāciju, individuālās vai grupu fotosesijas un/vai dalībnieku darbu skati.
ISSP telpa
Berga Bazārs,Marijas iela 13-k.3, Rīga
Vidvuda Zviedra personālizstāde “Reiz bija zila zāle un zaļas debesis”
Mākslas stacijā “Dubulti”
24. oktobris, 2025–1. februāris, 2026
No 24. oktobra līdz 2026. gada 1. februārim Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma mākslinieka Vidvuda Zviedra personālizstāde “Reiz bija zila zāle un zaļas debesis”.
“Kas notiek ar mūsu psihi, ņemot vērā, ka vardarbība ir tik redzama, bet mūsu ietekme tik niecīga?” – jautā Vidvuds Zviedris, kurš kopš 1995. gada dzīvojis un strādājis Amerikā, bet 2020. gadā atgriezies dzimtenē un tagad piedāvā savu līdz šim lielāko personālizstādi.
Mākslinieks norāda, ka, strādājot pie šīs izstādes, viņš pilnā mērā ļāvis izpausties tēlu radīšanas un domāšanas veidiem, kurus agrāk bija ierobežojis. “Agrāk es strādāju, iznīcinot sākuma variantu, veicot pārstrādi un atrodot ko svarīgāku. Taču šoreiz es ļāvos instinktam un sevi nelaboju,” saka Vidvuds Zviedris un piebilst, ka zemapziņas iekustināšana viņam šķiet mākslā vissvarīgākā.
“Izstādes darbi tēlaini raksturo pretrunu starp indivīdu – katru cilvēku – un varas definētu anonīmu cilvēkresursu, ko patīk darbināt politikai. Caur kontrastiem darbu mērogā un to radītajā spriedzē izstāde risina tēmu par līdzatbildību mūsdienu pasaulē. Vidvuds Zviedris savā mākslā dinamiski pārvietojas no glezniecības uz lielformāta tēlniecību, uz objektiem, uz fotogrāfiju; viņš iesaista atrastus un ar pieredzi uzlādētus materiālus. Savu simbolisku vietu izstādē raduši arī mākslinieka sešgadīgās meitas zīmējumi,” stāsta kuratore Inga Šteimane.
Uz jautājumu, ko mākslinieks teiktu tiem skatītājiem, kas atpazīs izstādes nosaukumā Ojāra Vācieša dzejas rindas, Vidvuds Zviedris atbild: “Gan dzeja, gan māksla iedarbojas uz mūsu psihi neparedzami. Izlasot šos Ojāra Vācieša dzejas vārdus, mums nav precīzas vēstījuma skaidrības, bet ar skanējuma ačgārnību un noslēpumainību tie liek kaut kam mūsos iekustēties. Es ceru, ka skatītāji to varētu sajust – ka mani darbi balstās uz citu strāvojumu, kas nav apzināti domāts cilvēka psihes manipulācijai. Tie veidoti tā, lai modinātu cilvēkos to snaudošo akmeni, kurš, pakustoties, ļauj mums saredzēt šo pasauli mazliet citādāk.”
Mākslas stacija “Dubulti”
Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala
Ekskursija ar izstāde “Kosmosa kuģis Zeme” kuratoru
Mākslas muzejā “Zuzeum”
25. oktobrī / plkst. 13.00
25. oktobrī plkst. 13.00 izstādes “Kosmosa kuģis Zeme” ietvaros notiks ekskursija ar izstādes kuratoru Gustavu Grasi.
Izstāde veidota kā 20. gadsimta otrās puses grafikas darbu virknējums, kas piedāvā dažādas versijas par cilvēka klātbūtni pasaulē – tās pielāgošanu, pārveidošanu, izpostīšanu un piedzīvošanu. Darbi atklāj attieksmes pret vidi, tehnoloģijām un telpas izjūtu, kas caurvij dažādu paaudžu mākslinieku domāšanu. Kurators Gustavs Grasis ekskursijas laikā dalīsies ar stāstiem par izstādes veidošanas procesu – darbu atlasi, tematiskajām līnijām un idejām, kas apvieno šos māksliniekus vienā kopīgā redzējumā par mūsu planētu kā kopīgu mājvietu.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Izstāde “Akmens Galvas III, Izmeklējums”
Doles salā
25. oktobris–30. novembris
No 25. oktobra līdz 30. novembrim Doles salā ceturto gadu pēc kārtas norisinās brīvdabas laikmetīgās mākslas izstāde “Akmens galvas III, Izmeklējums”. Tā piedāvā gan īpaši izstādei veidotus, gan iepriekš tapušus Andra Grīnberga & Kaspara Zborovska, Lienes Pavlovskas, Madaras Peisenieces, Haneles Zanes Putniņas, Diānas Tamanes un Elīnas Vītolas darbus.
Izstādē būs skatāmas instalācijas, grafikas, nepastāvīgi skulpturāli objekti, fotogrāfijas un glezniecība, kas, izmeklējot realitātes miesu – diezgan tieši un brutāli vai ieslīgstot smalkās niansēs –, taustoties oktobra tumsā, izgaismo personisku motīvu vadītus naratīvus.
Mākslinieki pievēršas atsevišķu, sev sen jau nozīmīgu vai laimīgu nejaušību piegādātu cilvēku un vietu pētīšanai, aktualizēšanai un sevis meklēšanai caur tiem.
Meklējumi var pārveidot meklētājus par sevis maketiem mērogā viens pret tūkstoti vai tūkstotis pret vienu, palielinot vai samazinot alkas pēc nozīmes, kas reizēm kalpo kā bākuguns, bet citkārt kļūst par maldugunīm ceļā.
Izstāde “Akmens galvas” atsaucas uz Salaspils teritorijā atrasto skulptūru “Akmens galva”, kuru var datēt ar 11. gadsimtu kā seno līvu radītu dievu atveidu, taču pastāv arī viedoklis, ka tā ir daudz nesenāku laiku viltojums. Izvēlējāmies to par daudzgadīga projekta simbolu – visiem melnajiem plankumiem mūsu zināšanās –, tādējādi iedvesmojot māksliniekus drosmīgi pieiet saviem pētījumiem.
Kuratore ir Madara Peiseniece.
Daugavas muzejs / Doles sala
Salaspils pagasts, Salaspils novads
Fotoizstāde “Starp soļiem un skatieniem”
Pēdvales Starptautiskās mākslinieku rezidences izstāžu zālē
25. oktobris–21. decembris
No 25. oktobra līdz 21. decembrim Pēdvales Starptautiskās mākslinieku rezidences izstāžu zālē būs skatāma fotogrāfa Skota Merakla (Scott Maracle) personālizstāde “Starp soļiem un skatieniem” (Between Steps and Sightlines).
Skots Merakls ir Mohoku nācijas loceklis, kas pieder Haudenosaunee konfederācijai un dzīvo Tjendinagas Mohoku indiāņu rezervātā, Ontārio, Kanādā. Viņš ir Bruņurupuču klana pārstāvis – klans, kas ir dziļi saistīts ar Māti Zemi. Bruņurupuču klana ļaudis tiek uzskatīti par zemes sargātājiem, un viņu pienākums ir rūpēties par vidi. Tāpēc Merakla fotogrāfiju tematika galvenokārt veltīta dabai un videi, bieži vien atspoguļojot arī cilvēces radīto postu un nolaidību.
Bruņurupuču klana pārstāvji kalpo arī kā zināšanu un gudrības avots cilts ietvaros, nododot pieredzi un sniedzot vadību nākamajām paaudzēm, un šī filozofija atspoguļojas arī Merakla mākslinieciskajā pieejā.
Izstādē būs aplūkojami darbi no pieciem dažādiem tematiskajiem cikliem: “Rezervāts: attēli no indiāņu zemēm”, “Cilvēka roka”, “Daba”, “Cilvēce” (Humankind) un “858 soļi”.
Lai gan Merakla darbos cilvēku figūras parasti nav sastopamas, šajā izstādē viņš iekļauj vienu no jaunākajām tēmām – “Cilvēce” –, attēlus, kuros cilvēks redzams kā daļa no ainavas.
Viens no izstādes nozīmīgākajiem cikliem ir “858 soļi” – melnbaltu fotogrāfiju sērija, kas tapusi fotogrāfa ģimenes īpašumā Tjendinagas Mohoku teritorijā. Tas ir ģimenes īpašums jau vairāk nekā simt gadus, un lielākā tā daļa ir neskarta savvaļas zeme. Pēdējos sešus gadus Merakls dokumentējis šo teritoriju dažādos gadalaikos. Projekta nosaukums “858 soļi” attiecas uz attālumu no viņa mājas durvīm līdz vietām, kur uzņemtas fotogrāfijas, un atpakaļ.
Ar izstādi “Starp soļiem un skatieniem” Skots Merakls aicina skatītājus iegrimt dabas ainavās, atklāt nemanītos ikdienas skatus un pārdomāt cilvēka attiecības ar vidi un pasauli ap mums.
Izstādes kuratore ir Laura Miglone
Pedvāles mākslas parks
Pedvāle, Sabile
Izsludināta pieteikšanās dalībai
Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējās vizuālās mākslas izstādei
Pieteikšanās līdz 31. oktobrim
Līdz 31. oktobrim Latvijas Mākslinieku savienība izsludina pieteikšanos dalībai ikgadējā vizuālās mākslas izstādē “Rudens 2025. Polittehnoloģiju kultūra”. Aicināti piedalīties profesionālie vizuālās mākslas un dizaina mākslinieki, kā arī šo nozaru vidusskolu un augstskolu studenti.
Mūsdienu kultūra dažkārt kļuvusi par mehānismu, kurā tiek atražota paredzamība, ambīcijas un “pareizie” naratīvi. Mākslas izstāde “Rudens 2025. Polittehnoloģiju kultūra”, kā vizuālo refleksiju platforma, vēlas izzināt, kā kultūra kļūst par daļu no politiskām tehnoloģijām un kā šajās struktūrās vēl iespējams saglabāt māksliniecisko patiesumu. Izstāde meklēs atbildes uz jautājumu – vai māksla joprojām var būt radošs akts, nevis tikai vēl viens produkts mākslas tirgū?
Izstāde tiks veidota pēc četriem uzstādījumiem, kas, izstādes rīkotāju redzējumā, vienlaikus veido mūsdienu kultūras mehānismus: atzinības alkas – kļūst par radošuma metodi, kā veidot “pareizo” mākslu; divkosība – institūcijas, kas tiecas pēc “neitrālitātes”, klusībā apliecina savu politisko pozīciju; atmiņas, kas izdziest – kultūrpolitika, tās oficiālie naratīvi un cenzūra pārraksta atmiņas un dokumentāciju, bet digitālās manipulācijas un teksta kolāžas atklāj, kā vēsture tiek veidota no jauna; radīt, nevis ražot – mākslinieks cenšas saglabāt savu balsi laikā, kad radošums tiek standartizēts un mērīts.
Latvijas Mākslinieku savienība
11. novembra krastmala 35, Rīga
Daces Abrickas izstāde “Krāsu mirkļi”
Poļu kultūras centrā
līdz 3. novembrim
Līdz 3. novembrim Poļu kultūras centrā Daugavpilī skatāma Daces Abrickas gleznu izstāde “Krāsu mirkļi”. Izstādē eksponētie darbi tapuši galvenokārt 2025. gadā un atspoguļo mākslinieces smalko skatījumu uz Latvijas ainavām un ziediem. Tie nav eksotiski augi, bet gan pazīstami, ikdienā sastopami ziedi, kas caur glezniecību un krāsām iegūst jaunu emocionālu dziļumu un poētisku noskaņu.
Poļu kultūras centrs
Varšavas iela 30, Daugavpils
Aicina pieteikt Latvijas Mākslas gada balvas 2026 žūrijas pretendentus
Pieteikšanās līdz 14. novembrim
Līdz 14. novembrim Kultūras ministrija (KM) aicina valsts un pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas un juridiskās personas, kuras darbojas vizuālās mākslas jomā pieteikt pretendentus darbam Latvijas Mākslas gada balvas 2026 žūrijā.
Izvirzot kandidātu, jāiesniedz pamatojums, pretendenta dzīvesgājums (Curriculum Vitae) un rakstisks apliecinājums tam, ka pretendents piekrīt būt par žūrijas locekli un nepretendēs uz kādu no nominācijām un balvām par māksliniecisko darbību 2026. gadā.
Žūrijas locekļi tiek apstiprināti uz vienu gadu, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, un katrs žūrijas loceklis var darboties žūrijā divus termiņus pēc kārtas.
Jāņa Roņa personālizstāde un “Piebalgas Porcelāna Fabrika” izstāde
Rīgas Porcelāna muzejā
līdz 7. decembrim
Vāze “Sapņu stacija”. J. Ronis. Autordarbs. 2020. Priv. īp. Foto: Gvido Kajons / Rīgas Porcelāna muzejs
Līdz 7. decembrim Rīgas Porcelāna muzejā skatāma mākslinieka, Rīgas Porcelāna muzeja pirmā direktora un “Piebalgas Porcelāna Fabrikas” dibinātāja Jāņa Roņa personālizstāde un ražotnes darbu skate. Abas izstādes iezīmē Rīgas Porcelāna muzeja divdesmit piecu gadu jubilejas gada sākumu.
Rīgas Porcelāna muzeja pirmā stāva skatlogos skatāma Jāņa Roņa personālizstāde – dažādu periodu porcelāna mākslas darbu un ražošanai izstrādāto formu izlase. Tā iezīmē Jāņa Roņa kā mākslinieka evolūciju un atklāj viņa unikālo stilu. Te var novērtēt, cik filigrāns un īpašs ir autora roku darbs, kas radīts vienā eksemplārā, vienlaikus meklējot paralēles ar “Piebalgas Porcelāna Fabrikas” produkciju, kuras daudzveidīgo izstrādājumu formas lielākoties radījis Jānis Ronis.
Savukārt muzeja izstāžu zālē pazemes stāvā skatāma plašāka “Piebalgas Porcelāna Fabrikas” darbu izlase, akcentējot gan formu dizainu, gan pievēršoties atsevišķiem autoriem, ar kuriem fabrika sadarbojas gan pavairojamu, gan unikālu dekoru izstrādē. Jāņa Roņa rokai pieder pirmie formu dizaini, ar kuriem ražotne sevi pieteica, piemēram, kolekcijas “Burzītā” (2002) un “Adītā” (2006), kā arī šobrīd aktuālā “Dimanta” kolekcija (2018) u.c. Radošā vīzija tiek realizēta arī piesaistot citus māksliniekus vai meklējot jaunus ceļus mūsdienu digitālajā realitātē.
Jānis Ronis ir keramiķis, kura radošais mūžs ir iekritis pārmaiņu laikos – izglītība un pirmās profesionālās iemaņas keramikas mākslas un rūpniecības jomā ir iegūtas padomju laikos, savukārt profesionālā attīstība un briedums jau saistāms ar laiku pēc Padomju Savienības sabrukšanas un Latvijas neatkarības gadiem 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā. Viņa zinātkārais raksturs un nemitīgi urdošais gars ir rosinājis meklēt ceļus, kā nepazaudēt, saglabāt un attīstīt porcelāna mākslas jomu un industriju Latvijā. Sākotnēji bijis viens no tiem, kurš lūkojis kādā veidā noturēt Rīgas Porcelāna rūpnīcu, kuras abos iecirkņos studiju laikā darbojies kā mākslinieks. 1993. un 1994. gadā Piebalgā (Cēsu novada Inešu pagasta “Kalnziedu” mājās) Jānis Ronis organizējis un vadījis starptautisko keramikas simpoziju “Dzirnas”, vēlāk izveidojis un vairākus gadus vadījis Latvijas Mākslinieku savienības keramikas bāzi Zvārtavas pilī (tag. LMS muzeja starptautiskais mākslas un izglītības centrs). Sekojoši jau kā Rīgas Porcelāna muzeja direktors piedalījies privatizētās ražotnes muzeja krājuma pārņemšanā pašvaldības valdījumā un pieejamības nodrošināšanā plašai sabiedrībai; paralēli muzejā attīstīta radošās darbnīcas platforma – tās mērķis bija pulcēt porcelānā strādājošos māksliniekus un kļūt par sava veida atbalsta punktu radošām personām pārmaiņu laiku nestabilitātē. Drīz vien tika dibināts uzņēmums SIA “Porcelāna Galerija”, kas sākotnēji darbojās Melngalvju namā, vēlāk – Kalnciema ielā, bet 2007. gadā pārcēlās uz tagadējo atrašanās vietu Inešu pagastā, iegūstot nosaukumu “Piebalgas Porcelāna Fabrika”, kas dots, lai godinātu Piebalgas vēsturisko kultūrtelpu un izceltu tās attīstību jaunā virzienā. “Piebalgas Porcelāna Fabrika” ir pirmais un šobrīd lielākais pēc neatkarības atgūšanas dibinātais uzņēmums, kas nodarbojas ar porcelāna priekšmetu izgatavošanu un dekorēšanu.
Divdesmit trīs darba gados “Piebalgas Porcelāna Fabrika” savas produkcijas izstrādē ir sadarbojusies ar gandrīz piecdesmit dažādiem māksliniekiem. To starpā gan profesionāliem keramiķiem, grafiķiem, gleznotājiem, tekstilmāksliniekiem u.c., gan arī topošajiem speciālistiem un mākslas studentiem, kas ir vēl tikai sava ceļa meklējumos. Pie formām minami Inta Celmiņa, Normunds Laņģis, Andrejs Legzdiņš, Aigars Lenkevičs, Inese Līne, Pēteris Ronis u.c.; dekoru dizaina izstrādē vai autorgleznojumiem ir bijuši piesaistīti Diāna Dimza-Dimme, Edvards Grūbe, Tatjana Krivenkova, Māris Subačs, Pēteris Martinsons, Agnese Bule (kolekcija “Latviešu sapnis”), Edgars Folks (kolekcija “Bērnu grāmatu grafika”), Aivars Vilipsōns un Roberts Koļcovs (kolekcija “Latviešu grafiķi”), Natālija Laminska (kolekcija “Dzīvnieki”), Irēna Lūse (kolekcija “Pasaku mežs”), Ieva Ratnika (kolekcija “Pļava”), Biruta Stafecka (kolekcija “Gleznotājs”) un daudzi citi.
Atsevišķs virziens ir Latvijas mākslinieku darbu replikas porcelānā, piemēram, Beatrises Kārkliņas slavenais suvenīrs “Stārķītis”, Latvītes Mednieces svečturis gliemeža formā, vai tēlnieces Ēvī Upenieces bronzas skulptūru izlases pārcēlums porcelānā. Kā arī kolekcija “Latvijas kultūras mantojums”, kurā plaši tiek izmantotas Latvijas mākslas klasiķu, piemēram, Jūlija Madernieka, Jūlija Straumes, Vilhema Purvīša, Jaņa Rozentāla darbu reprodukcijas, kas ir pārnestas uz porcelāna dekolu tehnikā. Jauns virziens ir digitālo tehnoloģiju izmantošanas iespējas gan formu jaunradē, gan īpaši dekoru izstrādē.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Ar Johana Valtera un Vilhelma Purvīša darbiem
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedalās
izstādē “Deivids Hoknijs. Dziesma par zemi”
Monsas Mākslas muzejā
līdz 25. janvārim, 2026
Izstāde “Deivids Hoknijs. Dziesma par zemi” Monsas Mākslas muzejā, Beļģija. 2025. Publicitātes foto
Līdz 2026. gada 25. janvārim Monsas Mākslas muzejā skatītājiem ir atvērta vērienīga starptautiska izstāde “Deivids Hoknijs: Dziesma par zemi”, kurā ar divām Johana Valtera un Vilhelma Purvīša gleznām piedalās Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Izstāde “Deivids Hoknijs: Dziesma par zemi” (“David Hockney. Le chant de la terre”) Monsas Mākslas muzejā (Beļģija, CAP/Le Musée des Beaux-Arts de Mons) veidota kā savdabīgs vizuāli muzikāls ceļojums, kurā apvienota glezniecība, dzeja un mūzika, un kura vadmotīvs ir Gustava Mālera (Gustav Mahler, 1860–1911) monumentālā simfonija – kantāte. Idejas autore ir Orsē muzeja Parīzē goda kuratore, mākslas vēsturniece Izabella Kāna (Isabelle Cahn), kas pazīstama kā 19. gadsimta otrās pusēs – 20. gadsimta sākuma mākslas eksperte un daudzu starptautisku izstāžu kuratore.
Monsas izstādes koncepcijas pamatā ir slavenā britu mākslinieka Deivida Hoknija (David Hockney, 1937) gleznu kolekcija, kuru vidū īpaši izceļas iespaidīgas lielformāta un uz iPad radītās kompozīcijas. Līdzās šai centrālajai figūrai ekspozīcija tematiski izgaismo Vincenta van Goga (Vincent van Gogh, 1853–1890), Konstantīna Menjē (Constantin Meunier, 1831–1905), Alberta Edelfelta (Albert Edelfelt, 1854–1905), Edvarda Munka (Edvard Munch, 1863–1944) un citu ievērojamu autoru daiļradi.
Projekts pēta saikni starp cilvēku un dabu: zemi, laukiem, gadalaikiem, ziediem, vientulību un dzeju, piedāvājot izvērstu emocionāli piesātinātu stāstu sešās sadaļās: “Alma mater”, “Vientuļnieks rudenī”, “Pavasara reibums”, “Flourescenses”, “Četri gadalaiki” un “Perspektīva Deivida Hoknija darbos”, ko papildina trīs imersīvās telpas. Katrā zālē notiek saspēle starp glezniecību, mūziku un tekstu, atspoguļojot Mālera skaņdarbu “Dziesma par zemi” (“Das Lied von der Erde”). 1907.–1908. gadā sacerētā simfonija ir veltījums dabai, tās trauslajam skaistumam un dzīvības spēkam. Izstādē tas atklājas kā kopīga tēma – universāls gars, kas caurvij darbus, savieno māksliniekus un pavada apmeklētāju gan vizuālā, gan skaņas instalāciju pasaulē.
Dialogu ar Hoknija daiļradi un citiem Eiropas mākslas klasiķiem veido latviešu vecmeistara Johana Valtera “Zemnieku meitene” (ap 1904), kas savulaik kļuva par vizuālo identitāti izstādē Orsē muzejā “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” (2018). Kuratores Izabellas Kānas redzējumā Valtera zemnieku meitene sadaļā “Alma mater” ir pavisam atšķirīgs, uz nākotni vērsts tēls citu gleznotāju – Žana-Fransuā Milē (Jean-François Millet, 1814–1875) un Žila Bretona (Jules Breton, 1827–1906) – zemnieku tēlu virknē. Viņa paskaidro: “Zemnieku figūras lauku ainās dažkārt rada melanholisku iespaidu, kas vērojams Ziemeļeiropas simbolistu darbos ap 20. gadsimta sākumu.”
Vilhelma Purvīša glezna “Rudens” (ap 1913) skatāma sadaļā “Vientuļnieks rudenī”, kur tā harmoniski sabalsojas ar Vinsenta van Goga agrīnajām sadzīves ainavu un kluso dabu kompozīcijām un gaismām tumšajās rudens krāsās. Zīmīgi, ka ziemeļnieciskās noskaņas līdzās Edvarda Munka darbiem akcentē arī igauņu gleznotāja Konrāda Megi (Konrad Mägi, 1878–1925) audekli.
Izstāde “Deivids Hoknijs: Dziesma par zemi” ir viens no ambicioziem projektiem, ko realizē Monsas pilsēta. Vienlaicīgi tā aktualizē Latvijas sadarbības projektu veidošanu ar Beļģijas kultūras institūcijām.
CAP / Monsas Mākslas muzejs
Rue Neuve 8, 7000, Monsa, Beļģija
Titulbildē: Vidvuda Zviedra ilustrācija
