Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Tekstilmākslinieces Lienītes Slišānes adīšanas darbnīcā “Mīļoju”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
13. septembrī/ plkst. 17.00
Lienīte Slišāne. Cietsirdīgās spēles. 2021. 100% aitas vilnas dzija. Adīts ar rokām. 780x320 cm
13. septembrī plkst. 17.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notiks tekstilmākslinieces Lienītes Slišānes adīšanas darbnīcā “Mīļoju”, kur būs iespējams baudīt adīšanas meditatīvo noskaņu, mācoties izadīt rokrakstu burtus, kas raksturīgi Slišānes daiļraidei. Darbnīcā kopā ar tekstilmākslinieci tiks izmantota vilnas dziju, kas iemieso siltumu un mīļumu. Māksliniece uzsver, ka adīšana ar rokām ir terapeitiska, vilna – siltums, bet rokraksts – personības pazīme.
“100% aitas vilnas dzija sargā siltumu, uzsūc mitrumu un arī nedaudz “kož”, kas ir kā mikro masāža,” stāsta autore. Māksliniece ir pārliecināta, ka adīšanai ar divām adatām un dzijas pavedienu, atkārtotā un ritmiskā darbībā veidojot un savienojot valdziņus, piemīt spēja atslābināt prātu.
“Rīts. Es adu. Katrs rīts. Es adu. Klusums. Pirksti kā āķi. Diena. Nē, adatu skaņa. Adu. Valdziņu ritms. Rādītājpirkstā diega izveidota vaga. Es adu. Vakars. Dzijas klusuma skaņa. Adījums klēpī. Siltums. Nakts. Adu.”
Šonedēļ ir noslēdzošā 7. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles nedēļa. Šogad triennāle pulcē 79 autorus no 30 valstīm. Māksliniece Lienīte Slišāne tekstilmākslas triennālē izstādījusi lielformāta darbu “Cietsirdīgās spēles”, kurā ieadījusi tekstus no savām dienasgrāmatām.
Pieteikšanās anketa adīšanas darbnīcai.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Galerijas “Māksla XO” dalība
laikmetīgās mākslas mesē “POSITIONS BERLIN 2023”
14.–17. septembris
Klāvs Loris. Bez nosaukuma. 2023, audekls, tekstila pigments, laka, 200x150 cm
No 14. līdz 17. septembrim galerija “Māksla XO” piedalīsies laikmetīgās mākslas mesē “POSITIONS BERLIN 2023”, kur stendā #C09 pārstāvēs četrus laikmetīgus māksliniekus no Latvijas un Brazīlijas – Zani Žeivati, Klāvu Lori, Pauli Liepu un Lučianu Mariano.
Multi-disciplinārās mākslinieces Zanes Žeivates no Latvijas un brazīliešu gleznotājas Lučianas Mariano daiļrades ir krasi atšķirīgas, tomēr tās vieno fakts, ka abas autores ir sievietes un savos darbos vizuālā veidā risina sieviešu tiesību, sociālās vienlīdzības un sievietes izjūtu, pārdzīvojumu un vēlmju pasauli. Klāvs Loris savā jaunākajā gleznu sērijā caur abstrakciju mēģina izzināt veidus, kādos sastapties, pretoties un jaunradīt realitāti; kā veidojas realitātes un cilvēka attiecības, kas prasa regulāru pašiznīcināšanos un nemitīgu augšanu paralēli. Paulis Liepa reflektē par filozofiskiem un aktuāliem notikumiem plašā diapazonā – no pēdējā laika kara sadursmes punktiem līdz vienkāršiem sadzīves priekšmetiem un tēmām.
Galerija “Māksla XO”
Arņa Balčus izstāde “Scēna”
ISSP galerijā
15. septembris–16. novembris
No 15. septembra līdz 16. novembrim ISSP galerijā būs skatāma Arņa Balčus izstāde “Scēna”, kas pievēršas šodienas jauniešu alternatīvajai subkultūrai.
“Scēna” ir mūzikā sakņota kopiena Rīgā, kas savu kulmināciju piedzīvoja pēc pandēmijas, kad alternatīvās mūzikas grupu koncerti klubos DEPO, Republika un Lastādija kļuva par nozīmīgu platformu jauniešu socializācijai un radošai pašizpausmei. Šī izstāde, kuras kodolu veido Balčus fotogrāfijas, ir ne vien šī laikmeta fenomena dokumentācija, bet arī pašas subkultūras uzstādījums – izstādē varēs skatīt arī jauniešu darbus, notiks dažādi pasākumi ar viņu līdzdalību, tostarp koncerts un dzejas vakars.
Šī izstāde plašākā mērogā runā par šodienas jauniešu izaicinājumiem, jo aiz krāšņiem grimiem un agresīvas mūzikas slēpjas mūsdienu jauniešu dzīves problēmas – vēlme pašapliecināties, dzīves jēgas meklēšana, identifikācijas problēmas, psihiskās saslimšanas, kā arī sarežģītās attiecības savā starpā, kur netrūkst konfliktu, pašnāvības mēģinājumu un vardarbības. Ķermenis vairumā gadījumu ir vienīgais, pār ko tiem ir vara, un tas kļūst ne tikai par savas identitātes apliecināšanas veidu, bet arī par protesta instrumentu. Līdzās mūzikai un mākslai arī sevis rētošana, tetovēšana, dzimuma fluiditāte, seksuāla pašnoteikšanās, antisociāla uzvedība ir kā iestāšanās pret nolemtības sajūtu, ka šajā pasaulē nav iespējams ko mainīt.
Arnis Balčus ir fotogrāfs, žurnālists, kultūras projektu vadītājs, žurnāla “Foto Kvartāls” redaktors un Rīgas Fotomēneša direktors. Savos darbos Balčus galvenokārt pievēršas Latvijas sabiedrībai un videi, atklājot nacionālās identitātes īpatnības un pretrunīgas sociālpolitiskās parādības.
ISSP galerija
Marijas iela 13, K3, Rīga
Annas Afanasjevas, Magones Boleiko, Mārītes Guščikas un Ronalda Rusmaņa kopizstāde “Cita pasaule”
galerijā MuseumLV
15. septembris–28. oktobris
Anna Afanasjeva "Ar putniem", eļļa, audekls, 40 x 40 cm, 2022
No 15. septembra līdz 28. oktobrim galerijā MuseumLV apskatāma četru gleznotāju kopizstāde “Cita pasaule". Izstādes dalībnieku – Annas Afanasjevas (1981), Magones Boleiko (1985), Mārītes Guščikas (1980) un Ronalda Rusmaņa (1981) – mākslinieciskais rokraksts ir radikāli atšķirīgs, kas paskaidro izvēlēto izstādes tēmu un nosaukumu – par mūsdienu pasaules dažādību kā neapstrīdamu dominanti globālajā kontekstā. Tēma ir viena no aktualitātēm pasaules sociālajos procesos, kur atšķirīgais ir likumsakarīgs pasaules eksistences modelis.
Mākslinieki pārstāv 40-gadnieku paaudzi (izglītību ieguvuši Latvijas Mākslas akadēmijā), kas profesionālajā mākslas laukā ir apliecinājusi sevi un ieguvuši atpazīstamību. Piedalījušies daudzās grupu izstādēs un sarīkojuši personālizstādes. Autoriem ir izkristalizējušies mākslinieciskās izteiksmes paņēmieni un izveidojies tēmu loks, ar kura palīdzību mākslinieki runā par sev svarīgo. Izstādes saturisko konceptu veido vienlaicīgā pasaules dažādība un tās koeksistence. Šī tēma neizbēgami provocē jautājumu par indivīda personiskās un sabiedriskās telpas līdzāspastāvēšanu – kā tās sadzīvo viena ar otru un vai indivīds jūtas laimīgs šajā neizbēgamajā koptelpā? Cilvēku savstarpējās attiecības un savas identitātes meklējumi nav atdalāmi no pasaules globālās struktūras attīstības modeļiem, kas nemitīgi mainās un modificējas. Tāpēc personības individualitāte ir svarīgākais faktors šajā tik mainīgajā pasaules modelī.
Izstādē eksponēto gleznu stilistikai ir liela amplitūda – no individuāla modernisma versijām, fotoreālisma variācijām līdz liriskai abstrakcijai.
Izstādē iekļauti autoru jaunākie darbi, daudzi no kuriem ir izstādīti pirmo reizi.
Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Diāna Barčevska.
Galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Starpdisciplinārs seminārs “Testējot digitālo. Kiborgi, avatāri un mākslīgais intelekts”
14. un 15. septembrī
14. un 15. septembrī LMA Laikmetīgās mākslas, arhitektūras un dizaina institūts (LMDA) aicina apmeklēt starptautisko starpdisciplināro semināru “Testējot digitālo. Kiborgi, avatāri un mākslīgais intelekts” Kronvalda bulvārī 4. Semināra ietvaros starptautiski atzīti pētnieki, mākslinieki un kuratori dalīsies pieredzē par saviem pētījumiem un projektiem mākslīgā intelekta, virtuālās realitātes un cilvēka saskarsmes jomās.
Kiborgi un avatāri iemieso mūsdienīgās cilvēka eksistences formas digitālās un hibrīdās vidēs. Mūsdienu tehnoloģiju attīstība (virtuālās pasaules, paplašinātās pasaules papildrīki, mākslīgais intelekts) aicina pārvērtēt uztveres, ētikas un estētikas dimensijas, kas paredz cilvēka, tehnoloģiju un digitālo mediju savstarpējo mijiedarbi. Starpdisciplinārajā darbnīcā galvenā uzmanība tiks pievērsta hibrīdām digitālām iemiesošanās (embodyment) formām, jaunām maņu konfigurācijām un mākslīgā intelekta iztēles aspektam. Semināra mērķis ir veidot tiltu starp dažādām mākslas, zinātnes un teorijas disciplīnām, iekļaujot arī norises Baltijas reģionā.
Dalībnieki: Stefans Zorgners (filozofs, Džona Kabota Universitāte, Roma), Marks Rīss (mediju teorētiķis, Mākslas un dizaina universitāte, Ofenbaha), Rasa Šmite (mediju māksliniece, Liepājas Universitāte), Darja Popolitova (māksliniece, Igaunijas Mākslas akadēmija), Zane Onckule (kuratore, Rīgas tehnokultūras izpētes centrs), Dītmārs Kērings un Eva Zommeregere (arhitektūras pētnieki, LMDA), Sebastians Mīls (mākslas zinātnieks, LMDA).
Seminārs notiks angļu valodā. Klausītāju vietu skaits ir ierobežots, dalībai seminārā iepriekš jāreģistrējas, izmantojot saiti: https://forms.gle/eC5udq1DCq6QfqnS6
Semināra kuratori: Sebastians Mīls, Dītmārs Kērings, Eva Zommeregere (LMDA).
LMA Laikmetīgās mākslas, arhitektūras un dizaina institūts
Kronvalda bulvāris 4 (324. telpa), Rīga
Urbānās kultūras un kino mākslas forums
“Art on Screen. Transitions/Māksla uz ekrāna. Pārejas”
Cēsīs
15. un 16. septembrī
No 15. līdz 16. septembrim Cēsīs norisināsies divu dienu forums “Art on Screen. Transitions/Māksla uz ekrāna. Pārejas”, kurā caur arhitektūru un kino mākslas darbiem aicinās dziļāk palūkoties uz aktuālajiem teritoriju revitalizācijas jautājumiem un jaunajām ekonomikas paradigmām – cilvēki rada vietas, vietas pievelk cilvēkus vai abējādi. Foruma ietvaros notiks arhitekta Toma Kokina lekcija, pilsētplānotāju un mākslinieku diskusijas, ekskursija uz Līgatnes papīrfabriku, kā arī būs iespēja bez maksas noskatīties divas zviedru dokumentālās mākslas filmas.
“Nosauciet vienu lietu, kas stāv uz vietas. Nosauciet vienu vietu, kas vienmēr ir tā pati. Vai tie būtu gadalaiki, politiskās iekārtas, veseli laikmeti – realitātē nav nekā, kas nemainītos. Arī pilsētu šķietamā pastāvība ir ilūzija. Ikdienā tās var likties garlaicīgi nemainīgas, tomēr viss kļūst citādāks, kad ieraugām kopienas, kas šeit dzimušas, briedušas, novecojušas un aizgājušas. Vai ēka var tikt salīdzināta ar dzīvu cilvēku un veselas kopienas var tikt uzskatītas par dabiski-mākslīgiem veidojumiem gluži kā pašas pilsētas? Celtnes top par mītnēm, ēkas kļūst par mājām, rūpnīcas iztērē savus skursteņus un atgriežas mežā, aiz sevis atstājot paaudžu atmiņas un to vienu nemainīgo – to kā bija, bet vairs nekad nebūs. Šīs ir tās paradigmas, uz kurām centīsimies palūkoties,” atklāj foruma kurators Jānis Ķīnasts.
Cēsu pilsēta nu ir kļuvusi par jauna novada centru, un uz tās pleciem gulst arī jaunas atbildības, parādās jaunas iespējas. Viena no tādām iespējam ir Cēsu Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas korpusi, kas aiz sevis atstājuši pierakstu vietējās kopienas vēsturē, bet tagad pārtop par radošo un digitālo kvartālu “Rainis”.
Arī novadam tagad piegulošā Līgatne tikusi pie kāda stāsta turpinājuma – Papīrfabrikas atdzimšanas. Tajā ne tikai atgriežas papīra ražošanas prakse, bet tā top par vietu, kurā godā tiek celti vēstures artefakti un radītas jaunas tradīcijas. Šī ražotne savos divos pastāvēšanas gadsimtos nav bijusi tikai vieta, tā radījusi un darījusi Līgatni par to, kas tā ir.
Forums tiks atklāts 15. septembrī ar arhitekta Toma Kokina lekciju bijušajā Cēsu Neredzīgo biedrības ražošanas blokā jeb topošajā radošajā un digitālajā kvartālā “Rainis”. Turpinājums – Kino CĒSIS ar Aleksandera Rinusa (Alexander Rynéus) filmu “Spīguļu rūpnīca” (The Glitter Factory, 2022), kā arī ievadlekciju un sarunām pirms seansa.
Savukārt, 16. septembrī iecerēta ekskursija Līgatnes Papīrfabrika pēc kuras apmeklējuma plānota atgriešanās Cēsīs, lai Kino CĒSIS skatītos Terēzas Traores Dahlbergas (Theresa Traore Dahlberg) filmu “Mikrocements” (Microcement, 2021) ar ievadlekciju un sarunām pirms seansa.
Urbānās kultūras un kino mākslas forums “Art on Screen. Transitions/Māksla uz ekrāna. Pārejas”
Lindas Vilkas personālizstāde “re->kur ir palicis mans laiks”
Liepājas mākslas galerijā “Romas dārzs”
17. septembris–10. decembris
No 17. septembra līdz 10. decembrim Liepājas mākslas galerijā “Romas dārzs” būs skatāma Lindas Vilkas personālizstāde “re->kur ir palicis mans laiks”. Izstāde ir refleksija par mākslinieka būtību un viņa uzdevumiem, kā arī to mijiedarbību ar sabiedrību. Ko sabiedrība sagaida no mākslinieka? Vai mākslinieka darbs ir kaut kā saprotami izmērāms – laikā, materiālā, naudā, graudā? Varbūt patiesā mākslas vērtība ir spēja atklāties, saglabāt savu autentisko būtību un pārliecinoši pārnest to visdažādākajos risinājumos, frāzēs un izpausmēs. Uzdrošināties darbos risināt emocionālos sabiezējumus, iekšējos strīdus vai citus ikdienas izaicinājumus, tie tiek šķetināti, risināti un galu galā – atrisināti.
Izstādē aplūkojami pēdējos gados radītie darbi un tādas autori uzrunājušās tēmas, kā piemirsto nomaļu modināšana, koprade, dzimtas un pašrefleksijas izpausmes dažādu mediju risinājumos.
Linda Vilka (1995) ir multidisciplināra māksliniece un stāstu veidotāja; kā māksliniece strādā ar atmiņu, tās fiksācijas nozīmīgumu un uzmanības piesaisti lauku teritorijām. Savus novērojumus izklāsta instalācijās, video darbos un performatīvās darbībās publiskajā vidē, tam visam cauri vijot tekstuālo formu – abstraktas un reizēm visai absurdas frāzes un rindas, kuras visbiežāk fiksētas no apkārtējās vides, cilvēkiem un izdzīvotajām situācijām.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Lienes Rumpes izstāde “Akupunktūra kaktusam”
galerijā DOM
līdz 30. septembrim
Līdz 30. septembrim galerijā DOM skatāma Lienes Rumpes izstāde “Akupunktūra kaktusam”.
Sausajā, nesaudzīgajā tuksnesī parādās Kaktuss-Asklēpijs. To neskar dzīvību uzturošā ūdens trūkums un svelmaina karstuma viļņi. Akupunktūras praktizētāji uzsāk meklējumus, lai harmonizētu ķermeņa trauka iekšējo svētnīcu, izmantojot smalko adatu mākslu. Kaktuss tiem rāda tālāko ceļu kā apņēmīgs izturības sargs. Tomēr apslēptas pamestības vidū, kādreiz rūkoša ugunskura paliekas vedina uz satraucošu atklāsmi, norādot uz ne tik cēlu kaktusa lomu. Dzeloņainais dziednieks izsauc rūpīgu uzmanību gan pirms, gan arī pēc tā alķīmiskās metamorfozes. Slimnieku ievainotie orgāni tiecas atjaunot iepriekšējās saiknes ar vienoto ķermeni. Viņi guļot zina, ka izdošanās atkarīga no veiksmīgas upurēšanas Kaktusam-Asklēpijam. Sasirgušie aicina ievērot sen izteiktu lūgumu: “Atdodiet viņam to, tikai neaizmirstiet!”
Lienes Rumpes mākslas darbus raksturo kolektīvo priekšstatu cēlonības izjautāšana, vizuālās loģikas konfigurācijas, telpisko struktūru stratēģijas un to izpaušana ar jēdzienisku personāžu palīdzību.
Galerija DOM
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Ievas Liepiņas izstāde “Atmiņu restaurācija”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 30. septembrim
Līdz 30. septembrim mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma gleznotājas Ievas Liepiņas izstāde “Atmiņu restaurācija”.
Ieva Liepiņa strādā tradicionālajā eļļas tehnikā un darbus veido izmantojot klasiskus žanrus – portretu, kluso daba, ainavu. Reizēm tos savijot vienu ar otru. Realitāte Ievas Liepiņas gleznās tiek romantizēta un estetizēta. Cilvēks, dabas elementi, materiālā pasaule, urbānā vide ir poētisks tēls, emocionālā vēstījuma nesējs skatītājam.
Agrākajos darbos cilvēka figūra bieži tiek traktēta kā atpazīstama kultūrvēsturiska zīme vai idealizēts figūras vispārinājums, šobrīd māksliniecei nozīmīgāks kļūst reālā laikabiedra portretējums.
Trīspadsmit gadus Ieva Liepiņa kopā ar gleznotāju Agniju Ģērmani organizē starptautiskus plenērus Mazirbē. Glezno lībiešu portretus, viņu mājas un dārzus, tradicionālos tautas tērpus. Izstādē skatāmi arī darbi no gleznu sērijas “Lībiešu aubes”.
Ievas Liepiņas gleznās liela nozīme ir zīmējumam, viņu interesē ritmu un līniju plastika, detaļu smalka izstrāde. Krāsu intensitāte vietām tiek sakāpināta un krāsu laukumi tiek plāni lazēti viens virs otra, lai tādējādi saglabātu virsmas caurspīdīgumu un akvarelisku vieglumu.
Mākslas galerija “Bazar’t”
T/c “Mols” 2. stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Alises Mediņas izstāde “Izbaudīt mirkli”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 30.septembrim
Līdz 30. septembrim mākslas galerijas “Bazar’t” skatāma gleznotājas Alises Mediņas darbu izstāde “Izbaudīt mirkli”.
Alise ir gleznotājas, kura savā radošajā darbībā paliek uzticīga tradicionālajām vērtībām – reālistiskai eļļas glezniecībai. Tomēr gleznas ir laikmetīgas, tvertas šī laikmeta cilvēka pasaules izjūtā.
Izstāde “Izbaudīt mirkli”, kā jau septembrim pienākas, saistīta ar atgriešanos pilsētā. Alise meistarīgi glezno ne tikai saules pielietus pagalmus, bet arī ataino brīnišķīgus lietus atspulgus Rīgas ielās. Raiņa bulvāris, parks pie operas, Bastejkalns nakts tumsā un spuldzīšu gaismā, iela pie Nacionālā teātra – ir gleznas, kurās var nolasīt konkrētas vietas, bet pamatā tajās Rīga tomēr ir vairāk noslēpumaina, tēlains vispārinājums, kas rada noskaņu. “Es gan esmu visu dzīvi Rīgā dzīvojusi, bet kaut kur nepazūd tā sajūta, it kā es būtu tūrists. Tāda mazliet sajūsma, kad tu ej un domā – jā, bet tiešām tik skaisti! (..) Gatavošanās izstādei bija vairāk kā atgriešanās brīžos, kuri ir kādā veidā aizkustinājuši, likuši apstāties un vērot. Ir skaidrs, ka tas mirklis paiet, tajā nav iespējams atgriezties, bet to var iemūžināt, apturēt gleznā. Un tie ir bijuši gleznas vērti mirkļi,” saka Alise.
Mākslas galerija “Bazar’t”
T/c “Mols” 2. stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Starptautiska ceļojošā miniatūrgrafikas izstāde “Blusa”
Ādažu kultūras centrā
līdz 1. oktobrim
Ugnes Žilites (Ugnė Žilytė) mākslas darbs (Lietuva)
Ādažu kultūras centrā līdz 1. oktobrim skatāma starptautiskā miniatūrgrafikas izstāde “Blusa”. Miniatūrizstādes tradīciju biedrība “Grafikas kamera” kopj jau kopš 2012. gada. Miniatūra ir šķietami mazs mākslas darbs (tā izmēri nepārsniedz 25x25 cm), bet var ietilpināt lielas un būtiskas domas vai filozofiskas idejas. Ikreiz izstādei tiek izvēlēta kāda tēma, šoreiz tā ir “Blusa”. Tēma ir aizgūta no parunas “Katram savas blusas”. Katram ir kāds ierosinātājs, katalizators, radošā nemiera uzturētājs. Blusa ir mazs, melns kukainītis, kas var radīt fiziski jūtamas sekas. Tāpat arī maza formāta darbs, kas sācies no viena punkta vai līnijas, var ierosināt iztēli.
Izstādē darbiem dažādās grafikas tehnikās piedalās 32 mākslinieki no 5 valstīm: Pēters Alliks (Peeter Allik, EE), Ilgnese Avotiņa, Kristīne Belte, Rūta Briede, Emīlija Justīne Brieze, Nastasja Gančarova (Nastassia Gancharova, BY), Inga Goštautaite (Inga Goštautaitė, LT), Vaidots Janulis (Vaidotas Janulis, LT), Mārīte Kluša, Vaiva Kovieraite-Trumpe (Vaiva Kovieraitė-Trumpė, LT), Imants Krepics, Agnese Kurzemniece, Maeva Lenaghana (Maev Lenaghan, LT), Vita Lēnerte, Inese Lieckalniņa, Ilze Lībiete, Rosa Magī (Rosa Magee, LT), Marija Marceļonite-Paļuke (Marija Marcelionytė-Paliukė, LT), Ieva Nagliņa, Anita Nikuļceva, Kristīne Nonvilaite (Kristina Nonvilaitė, LT), Lāsma Pujāte, Roberts Rabiejs (Robert Rabiej, PL), Aleksandra Runde, Ieva Saulīte, Guntars Sietiņš, Kate Seržāne, Larisa Šellare, Sabīne Vekmane, Agņeška Zavadska (Agnieszka Zawadska, PL), Ugne Žilite (Ugnė Žilytė, LT).
Izstāžu kuratore ir māksliniece Lāsma Pujāte. Šogad kā līdzkuratore pievienojusies māksliniece Justīne Lūce.
Ādažu kultūras centrs
Gaujas iela 33 A, Ādaži
Matiasa Jansona personālizstāde “50/50”
Cēsu Izstāžu namā
līdz 1.oktobrim
Līdz 1. oktobrim Cēsu Izstāžu namā skatama Matiasa Jansona personālizstāde “50/50”. Izstādē apskatāmie darbi tapuši pēdēju desmit gadu laikā, tas ir laika posms kopš iepriekšējās tēlnieka personālizstādes šajā ēkā. Darbus, galvenokārt, apvieno tikai laiks, autora rokas un prāts, kas tos veidojušas. Pārsvarā skulptūras tapušas klasiskos, ilgmūžīgos tēlniecības materiālos – granītā, marmorā, dolomītā, bet ir arī radošais veikums citos materiālos.
Īpaša sadaļa veltīta mākslinieka mātei, tēlniecei Maijai Baltiņai (1941–2016), kura kopā ar tēvu Andreju Jansonu (1937–2006) un vectēvu prof. Kārli Jansonu (1896–1986), vienmēr ir bijuši radošā ceļa etaloni.
“Dzīve sastāv no dažādiem komponentiem – laika/satura, gadiem/procentiem – un tikai mūsu pašu ziņā ir – kā to visu mēģināt izmantot/sabalansēt,” norāda Matiass Jansons.
Izstāžu nama otrajā stāvā skatāmi dažādās mākslas tehnikās radīti darbi, kuru autori – Kristaps Strauts, Dita Lūse, Jānis Aizkalns, Kestutis Benedikas (Lietuva), Iveta Šmite, Christopher Flach (ASV), Inga Jurova, Rihards Delvers, Juris Švalbe, Jānis Gutāns–Grasis, Ingrida Vaitkiene un Arunas Vaitkus (Lietuva), Ivo Folkmanis, Signe Vanadziņa, un Inga Miezīte.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Ilzes Smildziņas personālizstāde “Laika nav”
Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta”
līdz 8. oktobrim
Līdz 8. oktobrim Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 1. stāva galerijā skatāma Ilzes Smildziņas personālizstāde “Laika nav”. Māksliniece par izstādi saka šādi: “Laika nav vai nav laika... Glezniecība būtībā ir laika apstādināšana, vai ignorēšana. Ar vieglu roku mēs sapinam pagātni ar tagadni, vai pat iespējamo nākotni. Laiks kā atskaite, kurai īsti nav nozīmes ne tikai glezniecībā, bet mākslā kopumā. Ja nu laiks nav būtisks, tad kāpēc nekad nepietiek laika? Mākoņi ir saistošais elements, kas manos stāstos laiku un telpu padara nebūtisku.”
Līdz ar to skatītājiem ir iespēja pašiem interpretēt, kur gleznotāja savu darbu varoņus – draugus, paziņas vai nejauši satiktos cilvēkus, ir attēlojusi. Lai šī interpretāciju varētu notikt, māksliniecei ir svarīgi radīt telpu un plašumu, kas “pilnīgi reālas ainas padara sirreālas.”
Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Arta Butes izstāde “ARTisCOOL! / Ainava un klusā daba”
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā
līdz 10. oktobrim
Artis Bute. Novakare. 125x70 cm, kartons, akrils, laka. 2023
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) jaunajā izstāžu zālē līdz 10. oktobrim skatāma mākslinieka Arta Butes izstāde “ARTisCOOL! / Ainava un klusā daba”, kas atklāj mākslinieka un gleznotāja unikālo pieeju mākslai, kas izkristalizējusies vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā. Butes darbos iekļautas atsauces uz pagājušo laikmetu – jūgendstila un Art Deco mākslu, kuru meklēšana var izvērsties par īpašu izklaidi erudītam skatītājam. Izstādē būs apskatāmi darbi, kas tapuši pēdējo gadu laikā, kā arī vairāki Arta darba inventāra elementi un viņa veidotais scenogrāfijas makets Liepājas teātra izrādei “Aija” (Jānis Jaunsudabiņš, Oļģerta Krodera režija (1986)).
Artis Bute glezno gan figuratīvas kompozīcijas, gan izteikti ornamentālus un abstraktus darbus, ievērojot līdzsvaru un precizitāti detaļās. Lai gan viņa darbu kompozīcijas nerada telpas ilūziju, tās palīdz izpaust priekšplāna, vidējā un aizmugures plāna attiecības, radot spēcīgu vispārinātu sajūtu un noskaņu.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Alejas iela 18, Liepāja
Madaras Melas gleznu izstāde “Telpas svārstības”
Cēsu Jaunajā pilī
līdz 15. oktobrim
Līdz 15. oktobrim Cēsu Jaunās pils 3. stāvā skatāma jaunās mākslinieces Madaras Melas gleznu izstāde “Telpas svārstības”. Izstāde ir ļoti personisks stāsts, par sevis pētniecību, savu iekšējo procesu novērošanu un izprašanu, stāsta centrā liekot absurdu mīlestību pret melanholiju. Izstādes iekārtojums apmeklētājus mudinās šo stāstu izdzīvot pašiem, mijiedarbojoties ne tikai ar mākslas darbiem, bet ar telpu, kurā atdzīvojas pārdzīvojums, raisās pārdomas un izpaužas laika dziedējošā daba līdz emocijas piedzīvo brīvo kritienu.
Stāsta atspoguļojums veidots divās daļās – vienu no tām skatītāji varēs iepazīt caur gleznām, otru – caur bilžu sēriju “Putekļi”, radītu photogram tehnikā. Visi darbi tapuši laika periodā no 2020. līdz 2022. gadam: daļa studiju laikā Latvijas Mākslas Akadēmijā, pasniedzējas Ievas Iltneres vadībā un daļa – studējot Parīzē “Ecole Nationale Supérieure des Arts Décoratifs”.
Māksliniecei šī ir pirmā personālizstāde, līdz šim Madara Mela piedalījusies vairākās mākslinieku grupu izstādēs.
Cēsu Jaunā pils
Pils laukums 9, Cēsis
Vlada Ogaja izstāde “Crucifixions / Krustā sišana”
galerijā CUT ART
līdz 20. oktobrim
Galerijā CUT ART līdz 20. oktobrim skatāma mākslinieka Vlada Ogaja izstāde “Crucifixions / Krustā sišana”. Mākslinieks Vlads Ogajs izvirza morālas dilemmas neirotiskā un depresīvā tagadnē. Viņš izmanto arhaisku simbolu valodu ar augstu optisko un kultūras caurviju. Viņš dod priekšroku materiāliem, kas ir viegli pieejami patērētāju apritē. Mākslinieks izmanto tūlītējus un izteiksmīgus semantiskos kodus, slēpjot sarežģītību zem estētiskās virspuses.
Krusts kļūst par Vlada Ogaja izvēlētās mākslas darba formas pulsējošo sirdi. Viņš lieto terminu “krustā sišana”, lai seno diskursu aktualizētu šodienā, izvairoties no retorikas ap drāmām, kas tiek piedēvētas konkrētiem krustiem.
Krusta ģeometriskā tēma tādējādi kļūst klātesoša tagadnē, infografikas sistēmā, kas ir pārvarējusi ideoloģijas undogmatismu.
Vlads Ogajs ir jauns mākslinieks ar korejiešu saknēm, absolvējis Maskavas Mākslas teātra studijas nodaļu, viņš pašlaik strādā arī kā mākslinieks teātra un kino nozarē kopā ar režisoru Kirilu Serebņņikovu. Vlads ir piedalījies filmu projektos kā mākslinieks, kā arī bijis nominēts un ieguvis prestižas balvas Venēcijā, Berlīnē un Kannās.
Galerija CUT ART
Alberta iela 1, Rīga
Ditas Lūses un Irēnas Lūses darbu izstāde “Par pārējo domāsim rīt”
Kuldīgas Mākslas namā
līdz 29. oktobrim
Līdz 29. oktobrim Kuldīgas Mākslas namā skatāma Ditas Lūses un Irēnas Lūses darbu izstāde “Par pārējo domāsim rīt”, ļaujot skatītājiem nokļūt garīga miera piesātinātā un harmoniskā dabas, gaismas un cilvēciska dvēseles viegluma simbiozē, kas staro no autoru darbiem, mudinot apstāties un baudīt. Dažādās tehnikās radītie darbi atspoguļo mākslinieču spēju apturēt un dokumentēt savus skaistākos un laimīgākos esības mirkļus.
Kā skaidro Dita Lūse: “Mani interesē tas, kā uztveram gaismu un laiku. Gaisma vienmēr ir svarīga vizuālajā mākslā, taču mani interesē gleznot tieši gaismu kā objektu. Laiks kā tagadne, kurā saplūst pagātnes atmiņās un acu priekšā redzamais. Un mākslas darbs, ja tas izdevies, ievelk skatītāju un uz mirkli ļauj tam atrasties ārpus laika. Ap šo kodolu veidojas tēmas, pie kurām strādāju. Piemēram – saules gaismas pielietas senās klosteru telpas, kurās jūtama pagājušā laika klātbūtne. Cauri lapotnei mirguļojošas gaismu un ēnu spēles, kas garāmgājējam nojauc realitāti uz mājas fasādes. Trauslās dzīvu radību un augu struktūras, izgaismotas rentgena staru mirklīgajā un bezkaislīgajā gaismā. Augu ņirboņa pļavā, sajaucoties ar acumirkļa gaismiņām, kuras lēkā acu priekšā. Senu fotogrāfiju un vēstuļu izraisītās atmiņas, arī mantotās atmiņas, kas izlaužas cauri laikam un ietekmē mūsu šodienu. Mani saista gaismas, telpas un laika emocionāla iedarbība glezniecībā. Gaismas ņirboņa izceļ vai arī, gluži pretēji, klusina telpu, piešķir videi atmosfēriskumu. Laiks kā pagātnes klātbūtne ir klātesošs flīžu rakstos, marmora grīdu musturos un ažūros metālkalumos. Un telpa sniedz to klusumu un vienatni, ko es, tāpat kā daudzi citi, meklēju šajā steidzīgajā laikā. Daudzos manos darbos ir ornamentu raksti – ar acīm sekojot musturiem, var aizmaldīties domās, pazaudēt sevi, vai, gluži pretēji, pabūt vienatnē ar sevi un ārpus laika.”
Savukārt Irēna Lūse par savu darbu tēmām vēsta sekojošo: “Man vienmēr ir sagādājusi baudu atrašanās dabā, mežā. Tāpēc, droši vien nav nejauši, ka gadiem ejot, pievērsos šai tēmai, zināmā mērā personificējot dabu. Koki ir mani draugi, ar kuriem sarunājos, un kuri, klusi šalcot, atbild man. Strādāju dažādās tehnikās – patīk ogles zīmējumi, kuri dod iespēju izteikt ekspresiju ar minimāliem līdzekļiem, bet akvareļu darbos ļaujos acumirklīgam.”
Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga
Ritas Brokas izstāde “Dziļūdens”
Daugavas muzejā
līdz 31. oktobrim
Līdz 31.oktobrim Daugavas muzeja telpās skatāma mākslinieces Ritas Brokas izstāde “Dziļūdens”. Mākslinieces galvenais iedvesmas avots ir dziļais, baisi tumšais un necaurredzamais ūdens klaids Daugavā pie Ikšķiles. Dzīve blakus betona krastos iegrožotajai upei, nemanāmi sasaistījusi ikdienu ar notiekošo aiz dambja. Dziļūdens klātbūtne iedvesmojusi radīt, izmantojot vietējā vidē pieejamos augus, zemi un ūdeni. Darbi, kas tapuši laika posmā no 2019. līdz 2023.gadam, dokumentē savas izcelsmes vietas identitāti. Dabiskā krāsojuma procesā tekstila šķiedrā augu un ūdens atstātajos rakstos organiski tiek iemiesots vietas uztverē rasto sajūtu spektrs, piešķirot garīgam pārdzīvojumam taustāmu formu un saturu. Darbu kolekcijā Daugavmalas teritorija atklājas konstruējoties no lokālajai videi raksturīgiem ainavas motīviem multidimensiālos objektos un vides fotogrāfijā, fragmentāri apvienojoties vienotā veselumā – mēļi hipnotizējošā dziļumā, rūsgani pelēkā nogaidošā pamirumā, baltā pirmsākumā un melni urdošā neatbildamā jautājumā.
Ritas Brokas pētnieciskās intereses: ainava un tās reprezentācija tekstila medijā, multisensorā uztvere, identitātes un vietas piederības aspekti neverbālajā interpretācijā, tekstila kultūras vēsture. Radošajā darbā konceptuāli tiek izmantoti vienīgi biodegradējami dabiskas izcelsmes izejmateriāli, objekti un krāsa, otrreizēja lietojuma vai utilizēšanai paredzēti sadzīves priekšmeti, tekstils.
Daugavas muzejs
Dolesmuiža
Spāņu mākslinieka Pako Rokas ilustrāciju izstāde
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
līdz 31. oktobrim
Līdz 31. oktobrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas 7. stāva ātrijā skatāma spāņu mākslinieka Pako Rokas (Paco Roca, 1969) ilustrāciju izstāde.
Pako Roka ir studējis mākslas un dizaina skolā Valensijā un strādā galvenokārt komiksu mākslas jomā. Rokas komiksi ir tulkoti daudzās valodās. Kā ilustrators viņš strādājis laikrakstos “El País”, “Il Corriere Della Sera” u. c., kā arī veidojis reklāmu tādām organizācijā kā “Greenpeace”, “Ārsti bez robežām”, “Sarkanais Krusts” u. c.
Izstādē var aplūkot Pako Rokas ilustrāciju izlasi, no kurām daudzas tapušas Giljermo Korrala van Dammes (Guillermo Corral van Damme, 1971) grafiskajam romānam “Melnā gulbja dārgums”. Giljermo Korrals van Damme ir rakstnieks un ievērojams diplomāts, kurš strādājis Spānijas diplomātiskajos dienestos ASV, Kubā, Turcijā, Tanzānijā un Eiropas Savienībā. Kopš 2021. gada viņš ir Spānijas vēstnieks Igaunijā.
Pako Roka ir saņēmis daudzus apbalvojumus, tostarp Spānijas Nacionālo komiksu balvu un Spānijas valdības Zelta medaļu tēlotājmākslā, Eisnera balvu (The Will Eisner Comic Industry Awards) par labāko tulkoto komiksu ASV “San Diego Comic-Con”, balvu par labāko komiksu Francijā, ko piešķir laikraksts “Le Parisien”. Savukārt Itālijā mākslinieks ir saņēmis “Yellow Kid Comic Book Award” balvu kā gada labākais autors. Pako Rokas apbalvojumu sarakstā ir arī Japānas mediju mākslas festivāla komiksu izcilības balva, kā arī daudzas citas atzinības.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmija par godu keramikas katedras simtgadei
izsludina Open Call izstādei Rīgas Svētā Pētera baznīcā
Pieteikšanās līdz 15. decembrim
Dārtas Berkmanes darbs
Iezīmējot Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas katedras simtgades pasākumus, 2024.gada februārī – martā Rīgas Svētā Pētera baznīcā norisināsies mākslas vēstures bakalaura 4. kursa studentu veidota izstāde “No zemes līdz mākslai”.
Izstādes ideja rosina atklāt jaunu skatījumu uz eksistences un veidošanas procesiem, dzimšanu un dzīvošanu, senču un vēstures nozīmi, pārdzimšanu un katra dzīvā organisma nozīmi pirmatnējā sākumā. Neatklātie jautājumi par pasauli, ticību, dabu, dzīvi, kosmoloģiju un laiku vienmēr ir aktuāli, to interpretēšana ļauj saprast laikmetīga mākslinieka skatījumu uz mūsdienu pasaules lietu ritējumu jaunā gaismā.
““No zemes līdz mākslai” konceptuālais mērķis ir apvienot Latvijas keramiķu talantu vienotā stāstījumā par radīšanu, kas iemieso dabas spēku ar cilvēku mijiedarbību veidošanas procesā. Keramika kā pasaules sākuma mītu sastāvdaļa, kā harmonija un miers, kā līdzsvars un atdzimšana no jauna,” komentē Jūlija Abramova, jaunā mākslas vēsturniece un galvenā Rīgas Porcelāna muzeja kolekcijas krājuma glabātāja.
Dalībai izstādē tiek uzrunāti Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas katedras absolventi, studenti un mācību spēks, akadēmijai piesaistītie keramikas mākslas pratēji, tēlniecības un veidošanas darbu radītāji – mākslinieki, kurus saista izstādes tēma un vēlme radīt! Pieteikties aicināti arī ar jau iepriekš veidotiem darbiem visās keramikas tehnikās. Mākslas darbam jābūt atbilstošam tēmai, tēlniecības vai keramikas tehnikas veidojumam, kura parametri (augstums, platums, dziļums) NAV mazāki par 25 cm. Eksponētie mākslas darbi tiks iekļauti izstādes katalogā.
Pieteikšanās izstādei līdz 15. decembrim; pieteikuma anketa un izstādes nolikums šeit.
Titulbilde: Foto: Arnis Balčus
