Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Arņa Balčus grāmatas “Scēna” atvēršana
klubā DEPO
14. februārī
14. februārī plkst. 19.30 ar īpašu mūzikas un mākslas programmu klubā DEPO tiks atklāta Arņa Balčus grāmata “Scēna”, kas pievēršas jauniešu alternatīvajai subkultūrai.
Par scēnu sauc jauniešu kopienu, kas izveidojusies ap jaunu alternatīvās mūzikas grupu kā Nikotīņi, Pauls Raimonds, ŠŅK koncertiem Rīgas klubos DEPO un Republika, reizēm arī Lastādijā un Ādmiņu 4. Scēna nav tikai mūzika, tā ir kā platforma socializācijai, radošām aktivitātēm, daži to sauc pat par savām mājām. Grāmatas kodolu veido teju divsimt Balčus fotogrāfijas, kas uzņemtas vairāku gadu garumā, kā arī pašu grāmatas varoņu zīmējumi, kopā veidojot krāšņu, spilgtu, neparastu, taču arī tiešu un raupju uzstādījumu par šodienas jauniešiem, kuriem ir grūtības iekļauties sabiedrībā.
“Vājprātīgie militārie konflikti, neizbēgamās klimata izmaiņas, nežēlīgais kapitālisms ir mūsu mantojums jaunajai paaudzei. Vieni ātri kļūst par paklausīgiem sistēmas vergiem, bet citi krīt izmisumā un dažādos veidos projicē bezcerības un nolemtības sajūtu. Vai viņi var izmainīt pasauli vai arī ir jau par vēlu? Šī grāmata ir par jaunajiem cilvēkiem, kurus sistēma vēl nav paspējusi salauzt,” saka grāmatas autors Arnis Balčus.
Grāmata ir 240 lpp. bieza cietos vegānās ādas vākos, kā arī 8 lpp. pielikumu ar attēlu parakstiem, izdota vien 400 eksemplāros. Dizainu veidojis daudzu “Zelta Ābeļu” ieguvējs Aleksejs Muraško.
Klubs DEPO
Vaļņu iela 32, Rīga
Ingas Jurovas izstāde “Sarkanās durvis”
Jūrmalas muzejā
14. februāris–17.marts
Inga Jurova. Imagine. 2022. Audekls, akrils. 80x120 cm
No 14. februāra līdz 17. martam Jūrmalas muzejā būs skatāma gleznotājas Ingas Jurovas izstāde “Sarkanās durvis”. Izstādē pārstāvētas divas cieši saistītas tēmas – mākslinieces ģimene un Maskavas Forštate. Vienas dzimtas fotoalbums ir vēstures mikrokosms, no atmiņām izcelts attēlu un stāstu arhīvs. Otrs cikls ir par Maskavas Forštati, ko “dabūju mantojumā no tēva”, saka Inga Jurova. Māksliniece idealizē savu dzimto vietu, Maskačkas daudzīvokļu ēku attēlojot kā muižu no 18. gs. kompozīcijām – no tāla skatu punkta, priekšplāna lapu ieskautu.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala
Ineses Jakobi izstāde “Kaimiņu logi”
Jūrmalas muzejā
14. februāris–17.marts
Inese Jakobi. Logi. 2023. Aplikācija, 150x200 cm
No 14. februāra līdz 17. martam Jūrmalas muzejā būs skatāma tekstilmākslas vecmeistares Ineses Jakobi darbu sēriju “Kaimiņu logi”.
Logs māksliniecei ir kā metafora tiltam vai varbūt robežai starp iekštelpu un āru, starp personību un sabiedrību. Darbi tapuši no kādreiz iekārotiem, lietotiem, tad izmestiem kā vairs nederīgiem apģērbiem. Inese Jakobi to izmantoju kā atgādinājumu – nekas nekur nepazūd, viss krājas un reiz atgādina par mūsu domām, darbiem un nedarbiem.
“Mēs visi esam kaimiņi – tuvi vai tāli. Katrs ar savu izpratni, dzīves ritmu un formu. Kā sadzīvot blakus uz vienas zemes ? Man logs ir kā metafora tiltam vai, tieši pretēji, robežai starp iekštelpu un āru, starp personību un sabiedrību.”
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala
Ivonnas Zīles izstāde “Sieviete un jūra”
Jūrmalas muzejā
14. februāris–17.marts
Ivonna Zile. Gleznotāja. 2019. Audekls, akrils. 83x112 cm
No 14. februāra līdz 17. martam Jūrmalas muzejā būs skatāma gleznotājas Ivonnas Zīles izstāde “Sieviete un jūra”.
Māksliniece saka: “Esmu sapratusi, ka jūras mainīgumam un skaistumam piemīt neierobežota krāsu, tekstūru un noskaņu gamma. Gleznojot jūru un mēģinot tai pietuvoties, neviļus manā redzes lokā nonāca sievietes. Tās, kuras bija man līdzās un tās, kuras vienkārši piesaistīja skatienu. Meklēju savas līdzinieces, piederīgās, vēroju viņas un vienlaikus vēroju arī sevi. Par ko sieviete domā, skatoties uz horizontu, brienot smagās smiltis un ieelpojot jūras gaisu, dzirdot viļņu šalkoņu un vēja čukstus?”
Šobrīd Ivonnas Zīles darbs saistās ar abstraktu kompozīciju gleznošanu, eksperimentējot ar akrilu un dažādiem mēdijiem, paplašinot akrila glezniecības iespējas, kā arī darbs ar stilistikas problemātiku un ainavas pārveidi abstrakcijā, izejot no plenēra pieredzes. Izstāde apskata dabā un dzīves situācijās novēroto, kas, pārveidots zīmēs, veido sakralizētu zīmju sistēmu.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala
Vitas Vieses gleznu izstāde “Ziedēšanas maģija”
Jaunmoku pilī
14. februāris–31. marts
No 14. februāra līdz 31. martam Jaunmoku pils Torņu zālē būs skatāma mākslinieces Vitas Vieses gleznu izstāde “Ziedēšanas maģija”, kura atspoguļo mākslinieces aizrautību ar ziedu gleznošanu, apbrīnojot to noslēpumainību un izceļot to skaistumu.
“Ziedu gleznošana ir mana meditācija, saruna pašai ar sevi,” atzīstas māksliniece. Mākslinieci iedvesmo arī pilsētas ainavas un dabas skati, kuri tverti ceļojuma iespaidos vai vienkārši pastaigājoties, tomēr ziedi uzrunā visvairāk, – to smalkās formas un sulīgās krāsas, kā arī reibinošās smaržas. Šīs savas sajūtas māksliniece mēģina nodot ar savām gleznām.
Līvas Kaprāles un Asnates Blankveinas dubultizstāde '”Portreti un citi radījumi”
Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis”
14. februāris–11. aprīlis
No 14. februāra līdz 11. aprīlim Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Izstāžu telpā būs skatāma dubultizstāde “'Portreti un citi radījumi” – tekstilmākslinieces Līvas Kaprāles filca darbi un Asnates Blankveinas leļļu ekspozīcija.
Tekstilmāksliniece Līva Kaprāle specializējās filcēšanas tehnikā, filcējums, kam tradicionāli lemts būt blīvam un biezam, tiek transformēts smalkās, plānās putekļveidīgās gleznās. Tekstildarbu radīšanas procesu Līva Kaprāle izjūt kā akvareļglezniecību. Tā ir kā toņu jaukšana un daudzkārtaina uzklāšana, kuras rezultātu ne vienmēr var pilnībā paredzēt, bet tieši šis reizēm klātesošais pārsteiguma mirklis ir daļa no mākslinieciskās radīšanas pievilcīgā brīnuma.
Asnates Blankveinas dzīvnieki nav radīti tikai tāpat vien, tajos ir ietverta interese par dažāda veida dzīvajām būtnēm, to savstarpējo saspēli, kas manāma sevišķi dažu darbu harmoniskajā saskarē, kā arī saistībā ar cilvēku. Tiek atspoguļots paradokss par to, ka dzīvnieks, kam bieži dabā ir piešķirta, piemēram, plēsēja loma, patiesībā var būt maigs un sargājams.
Siguldas Mākslu skola “Baltais flīģelis”
Šveices iela 19, Sigulda
Izstāde un publiskā programma “Starp mums viss labi”
Dzirnavu ielā 60A-21
15. februāris–31. marts
Mētra Saberova. Šļipatas vai čības. Tekstils. 2024. Foto: Krista Saberova
No 15. februāra līdz 31. martam norisināsies Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LCCA) izstāde un publiskā programma “Starp mums viss labi”. “Starp mums viss labi” aktualizē dzimtes un kvīriskā diskursu mijiedarbībā ar sociālpolitiskajiem kontekstiem sabiedrībā, identificējot plaisas starp identitātēm, minoritātēm un dažādām paaudzēm. Vienlaikus projekts problematizē to, kā tiek stāstītas un dokumentētas gan individuālās, gan LGBTK+ kopienas vēstures, un kā iesakņojušies pieņēmumi liek normalizēt un attaisnot vardarbību un neiecietību.
Izstādes nosaukums “Starp mums viss labi” aizgūts no poļu rakstnieces Dorotas Maslovskas (Dorota Masłowska) lugas ar tādu pašu nosaukumu. Luga stāsta par trīs paaudžu sievietēm, kuras dzīvo nelielā dzīvoklī Varšavā un savā ikdienā vēro pagājušā gadsimta Polijas vēstures komplekso norišu panorāmu, kas ietver sociālās un nacionālās identitātes problemātiku.
Izstādes un publiskās programmas “Starp mums viss labi” dažādu paaudžu dalībnieki kopā apdzīvos dzīvokli – izstādes norises vietu Dzirnavu ielā 60A-21 – gan sarunājoties savā starpā, gan aicinot izstādes viesus dalīties savās pieredzēs un pārdomās. Tā piemēram, dizainere Rūta Jumīte un izglītības programmu kuratore Ieva Laube sadarbībā ar kritiķi un pētnieku Ventu Vīnbergu iekārtos “Stāstu viesistabu”, kas sociālas akcijas formā aicinās dokumentēt LGBTK+ vēstures Latvijā. Akcija paredz apzināt, kādas ir vēstures pierakstīšanas iespējas un robežas, un kā caur to apzināšanu un mediēšanu iespējams ietekmēt sabiedriskos procesus.
Izstādes kuratore Andra Silapētere uzsver: “Šodienas mākslinieciskās prakses bieži sniedzas ārpus mākslas darba kā vienas noteiktas izteiksmes formas, tādēļ ļoti būtiska ir izstādes publiskā programma, kuras mērķis ir veidot neformālu platformu sarunām un zināšanu apmaiņai ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas kontekstā. Izstādes publiskā programma ietvers diskusijas, darbnīcas un filmu izrādīšanu.”
Projektā piedalīsies mākslinieki, kuratori un pētnieki, kuri šobrīd strādā ar dzimtes un LGBTK+ kopienai aktuālām tēmām gan veidojot izstādes, gan veicot plašākus pētījumus, izceļot reģiona specifiku vēstures un šodienas kontekstā – Annemarija Gulbe, Antti Jarvi (FI), Atis Jākobsons, Eleanore de Montesquiou (EE/FR), Felicita Pauļuka, Ieva Laube, Igors Gubenko, Inga Lāce, Ingrīda Pičukāne, Jaana Kokko (FI), Kalle Hamm (FI), Konstantīns Žukovs, Krišjānis Elviks, Mētra Saberova, Monta Cimdiņa, Raisa Maudit (ES), Agnė Bagdžiūnaitė (LT), Rūta Jumīte, Taka Taka (GR), Vents Vīnbergs u. c.
Norvēģu mākslinieces Solveigas Setemsdālas izstāde “LABI NORIJ LIELISKI”
RIXC galerijā
16. februāris–23. marts
Solveiga Setemsdāla.LABI NORIJ LIELISKI, 2020.
No 16. februāra līdz 23. martam RIXC galerijā norisināsies norvēģu mākslinieces Solveigas Setemsdālas (Solveig Settemsdal) izstāde “LABI NORIJ LIELISKI”. “LABI NORIJ LIELISKI” ir video mākslas darbs, kas pēta savienojumus un pārrāvumus starp fizisko un digitālo realitāti. Video kadri no Kalifornijas tuksneša atklāj cilvēku veidotas struktūras, kas aiztur ūdeni – reālās video lokācijas tiek pretstatītas abstraktām Google 3D algoritmiskām vizualizācijām, ko papildina teksts, kas caurdur membrānas starp abām realitātes versijām un atklāj starp tām notiekošos procesus. Video tika uzņemti izpētes brauciena laikā Kalifornijas tuksnešos, kur māksliniece pētīja cilvēku radītas struktūras, kas aiztur ūdeni.
Māksliniece sekoja ūdens ceļiem un Kolorado upei, kuras mākslīgi veidoto irigācijas kanālu pārplūšana 20. gs. Saltona baseinā radīja Saltona jūru. Gan Kolorado upe, gan Saltona jūra mūsdienās ir ļoti piesārņotas, jo tajās ieplūst tuvējo lauksaimniecību notekūdeņi, kas satur mēslojumu, smagos metālus un toksīnus. Ar ūdeni apgādājot lielāko daļu ASV dienvidrietumu, gan Kolorado upe, gan ezers izžūst un vējš nes prom izžuvušās, sausās un toksiskās ezera gultnes smiltis. Māksliniece pretstata šīs ekoloģiskās katastrofas skartās zonas ar netālu esošajām turīgajām oāzēm, ko piepilda mākslīgas, cilvēku veidotas struktūras.
Teksts mākslas darbā veido gan saikni, gan disonansi starp abu veidu video kadriem, “ieejot” un “izejot” no reālās un virtuālās pasaules. Videoklipi nav sinhronizēti, ļaujot veidoties jaunām saiknēm un nozīmēm starp vārdiem un attēliem katrā video cilpā.
Līdz ar izstādes atklāšanu sākas arī norvēģu mākslinieces divu mēnešu ilgā rezidence Ziemeļu kultūras punkta (Nordic Culture Point) programmas atbalstītajā RIXC rezidenču programmā, kuras laikā Solveiga Setemsdāla veidos jaunu video mākslas darbu “VIĻŅI”. RIXC rezidences laikā jaunradīto vidoemākslas darbu māksliniece prezentēs rezidences noslēgumā, 27. martā, pl. 18:00 RIXC galerijā. Videomākslas darbs tiks veidots, izmantojot datus un video no Irbenes radioteleskopa, vides skaņas un sarunu ierakstus ar zinātniekiem un vietējo personālu, kas dzīvo un strādā Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā. Māksliniece demonstrēs videodarbu un vadīs vieslekciju par skaņas formām dažādos atkārtojumos, koncentrējoties tieši uz viļņiem, iepazīstinot klausītājus ar sarežģītām viļņu formām un to atbalsīm dabā: šķidruma dinamiku, vēja straumēm, encefalogrāfiskajām delta frekvencēm un to, kā tās var izmainīt ar dungošanu.
Solveiga Setemsdāla ir norvēģu starpdisciplināra māksliniece, kas strādā ar dažādiem medijiem, tostarp tēlniecību, video, fotogrāfiju, zīmējumiem un audio. Māksliniece pēta materiālu mainību un īslaicīgumu, kā arī to, kā objekti un idejas laika gaitā transformējas, izmantojot analogos un digitālos medijus.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Jauno mediju mākslas izstāde “Automātiskais radošums”
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā
16. februāris–5. marts
Taavi Suisalu. Touch Of The Network
No 16. februāra līdz 5. martam Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas izstāžu zālē norisināsies jauno mediju mākslas izstāde “Automātiskais radošums”.
Starptautiskās izstādes “Automātiskais radošums” mākslas darbi ataino mūsdienu tehnoloģiju un automatizēto procesu nozīmi sabiedrības un indivīda uztveres, identitātes un labklājības veidošanā, kā arī neapzinātās, automātiskās darbības, ko cilvēks izvērš, pielāgojoties mašīnas veiktspējai. Igauņu mākslinieks Taavi Suisalu poētiskā video instalācijā izgaismo ierīču savstarpējo komunikāciju cilvēka elektroniski pastarpinātās saziņas un attiecību uzturēšanai. Liepājā strādājošais mākslinieks Gustavs Lociks atklāj mākslīgā intelekta radošās realitātes konstrukcijas daudzslāņainos lielformāta digitālās grafikas darbos, bet ukraiņu mākslinieks Oleksandrs Sirous no automatizēti ievāktiem savu tautiešu ķermeņu datiem virtuālajā realitātē konstruējis decentralizētu arhīvu kā pieminekli savas tautas sāpīgajai eksistencei. Savukārt māksliniece Krista Dzudzilo notvērusi brīdi izpildītājmākslinieka praksē, kur sastopas rutīna un radošums, ķermeniskā izpildījuma precizitāte un skanējuma interpretācija iztēlē.
Izstāde tapusi jauno mediju mākslas festivāla UPDATE ietvaros, aicinot atpazīstamus māksliniekus no dažādām pasaules valstīm un mākslas nozarēm reflektēt par radošuma automatizācijas procesiem kopā ar jaunajiem mediju māksliniekiem un dizaineriem no Latvijas un ārzemēm.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Alejas iela 18, Liepāja
Aināra Rimicāna personālizstāde “Kad man vairs nebūs…”
Rīgas Porcelāna muzejā
16. februāris–14. aprīlis
Ainārs Rimicāns. Softis. 2023. Autora īpašums. Foto: Gvido Kajons
No 16. februāra līdz 14. aprīlim Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma Aināra Rimicāna personālizstāde “Kad man vairs nebūs…”. Mākslinieks pārfrāzē populārās dziesmu vārdus un papildina: “Kad man vairs nebūs…” spēka, gribēšanas, naudas, iedvesmas…, bet, kamēr ir, – ir arī izstāde!”
Aināra Rimicāna darbu ekspozīciju būs iespējams aplūkot gan muzeja izstāžu zālē, gan arī pirmā stāva skatlogos. Skatlogos izvietoti jaunākie darbi, kas tapuši pēdējo gadu laikā, savukārt izstāžu zālē – par autora zelta fondu uzskatāmie porcelāna autordarbi. Apmeklētājiem būs iespēja mielot acis ar dažādiem gardumiem, kā piemēram, saldējumu kraukšķīgā porcelāna vafelē – tas autoram atgādinot par prieku bērnībā, kad esot bijis grūti – saldējums vienmēr spējis novirzīt domas un iepriecināt. Būs arī gardo smalkmaizīšu sērijas darbi. Skatlogos būs aplūkojami ne tikai gastronomiski pārsteigumi, bet arī aisbergi un laivas.
Muzeja izstāžu telpā savukārt būs apskatāmi plaši un starptautiski atpazīstami darbi, kā, piemēram, porcelāna “gumijas” zābaki, dekorēti ar Rīgas Porcelāna rūpnīcas dekoliem – sietspiedes tehnikā ar keramiskajām krāsām uz papīra tiražētu zīmējumu.
Izstādē “Kad man vairs nebūs…” būs aplūkojami ikdienā nereti sastopami priekšmeti, kas pārtapuši un atdzimuši smalkos un filigrānos mākslas daros. Ekstravagantie darbi tapuši daudzu gadu gaitā, katrs ar savu konceptu kādai noteiktai izstādei vai mākslas biennālei, tie satikušies vienkopus vienā izstādē parādot mākslinieka daudzpusīgumu, humora izjūtu un rotaļīgumu.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Diānas Tamanes personālizstāde “Half-Love”
Kanzan galerijā, Japānā
16. februāris–31. marts
No 16. februāra līdz 31. martam Kanzan Gallery, Japānā būs skatāma latviešu/igauņu mākslinieces Diānas Tamanes personālizstāde “Half-Love”. Šī ir Tamanes pirmā izstāde Japānā.
Kanzan Gallery ir Tokijā bāzēta galerija, kas galvenokārt veltīta laikmetīgajai fotogrāfijai un video, kas kopš 2016. gada organizē vietējo un starptautisko mākslinieku izstādes.
Šobrīd Tamane atrodas 6 nedēļu rezidencē Japānā. Paradise AIR mākslinieku rezidenču programma tika izveidota 2013. gadā un iekārtota kādreizējā viesnīcā (Matsudo, Čibas prefektūrā, pilsētā netālu no Tokijas). Izstāde “Half-Love” norisinās šīs rezidences ietvaros.
Darbu sērija “Half-Love” seko mākslinieces pusmāsas, viņas tēva jaunākās meitas no otrās laulības, dzīvei no dzimšanas līdz pagājušā gada vasarai. Attēli tapuši, kopīgi pavadot laiku ģimenes mājās Kursīšos, kur viņas satiekas ik vasaru. Laika ritējums darbu sērijā tiek atklāts gan vizuāli, gan metaforiski, motīviem atkārtojoties. Fotogrāfiju uzņemšanas process Tamanei ir iespēja gan kopīgi pavadīt laiku ar krietni jaunāko pusmāsu, gan vēlreiz izspēlēt savas bērnības pieredzes uz šķietami idilliska piejūras ciemata fona.
Diāna Tamane par personālizstādi “Half-“Love”, kas notika Tartu Mākslas muzejā 2022. gadā, saņēma Ado Vabbes balvu. Par šo pašu projektu viņa ir nominēta arī Purvīša balvai 2025. “Half-“Love” sērija ir iekļauta Tartu Mākslas muzeja kolekcijā.
Vinetas Grozas un Valda Putniņa izstāde “Dieva Zīmes”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
16. februāris–16. aprīlis
No 16. februāra līdz 16. aprīlim Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas profesores Vinetas Grozas un viņas audzēkņa Valda Putniņa stikla mākslas izstāde “Dieva Zīmes”.
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesores Vinetas Grozas un viņas audzēkņa Valda Putniņa simbioze kopizstādē uzsver gaismas nozīmi garīgajos un fiziskajos procesos, veidojot vizuālas metaforas stiklā. Mākslas darbu ekspozīcija liek domāt par vērtību noturību, iespēju izvēlēties virzību, ātrumu un mērķi. Mākslinieki veidojot, interpretējot un radot izmanto stikla materiāla īpašības: izturību, gaismas caurlaidību, plastiku, trauslumu, asumu, funkcionālismu.
Izstāde “Dieva Zīmes” stimulē vērotājā sajust eksistences trausluma līnijas, vizualizē garīguma apjomus “telpas” bezgalīgumā, veicina spēka sajūtas dziļākajās zemapziņas datnēs, aktivizē latvisko kodu izcelsmes piederības kopās, transformē laika sajūtas plastiskā radīšanas dimensijā, asociatīvi reflektē zīmes un izgaismo radīšanas pirmsākumus divu organismu mijiedarbībā.
Izstādē eksponētie darbi izvēlēti māksliniekiem iedvesmojoties no Ogres Zilo kalnu tektonikas, Ogres novada vēsturiskās piederības un rada vīziju nākotnes cerības aspektiem.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Agneses Čemmes izstāde “Ceru šis epasts jūs atradīs”
MABOCA galerijā “Visuma Centrs 2”
17. februāris–27. marts
No 17. februāra līdz 27. martam MABOCA galerijā “Visuma Centrs 2” būs skatāma Agneses Čemmes izstāde “Ceru šis epasts jūs atradīs”.
Izstāde “Ceru šis e-pasts jūs atradīs” (no angļu val. – I hope this email finds you well) ir klasiska rinda, ar ko iesākas oficiāli epasti. Tas ir ievads, kas ziņo par – kādu iespēju, atbildi darba pieteikumam, konkursa rezultātiem, par to, ka ir pienācis jauns rēķins jūsu abonementam filmu straumēšanas platformā vai tomēr rets vēstījums, kas neskar dzīves administratīvo pusi.
Agnese Čemme šajā izstādē turpina pasta telpas tēmu, kas atsaucas uz viņas tikko notikušo izstādi “Mailroom” Necessaire space Vīnē, 2023.gada augustā. Īstas vēstules jau ir retums, bet dažreiz gadās kāds labs epasts, kas ierauga dienasgaismu uz īstas lapas. Dažkārt, gaidītās vēstules pazūd ceļā vai paciņa pienāk apbružāta un saturs iegūst pavisam citu formu. Citu formu var iegūt 7 gadus veca vēstule, to pārlasot ar šodienas skatu.
Izstādē “Ceru šis epasts jūs atradīs” Agnese izveidojusi 10 pasta kastītes, 10 ielūgtiem māksliniekiem. Izejas punkts ir epasts, kam, izvēlētie mākslinieki, var atbildēt ar īstu vai elektronisku sūtījumu X uz Visuma centru 2, tā veidojot izstādi, kur mijiedarbojas zīmējums, teksts, skulptūra un neparedzamība.
“Tā kā izstādes atklāšana ir februāra vidū, tad tēma ir Valentīna dienas pasts. Tur var būt viss, kas ar to saistās. Mīlestības vēstule citam māksliniekam vai pašam sev. Izgriezums no atmiņu kladītes, sirds formas šokolādes kaste(glezna) utml.; viss ko vienmēr gribējies otram uzdāvināt, bet licies pārāk cringe. Esmu arī no tiem, kas Valentīna dienai parasti iet ar līkumu, bet šī izstāde ir lieliska iespēja šogad darīt kaut ko citu,” stāsta Agnese Čemme.
Izstādē piedalās: Emīlija Berga, Anna Egle, Beāte Gredzena, Michael Holland, Shady Ladies, Luīze Nežberte, Dāvis Ozols, Luīze Rukšāne, Roberts Svizencs & Alise Gaile, Lote Vilma Vītiņa.
MABOCA galerija Visuma Centrs 2
Poruka iela 4, Madona
Izstāde “Tōkaidō ceļš”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
17. februāris–5. maijs
Utagava Hirošige (Utagawa Hiroshige, 1797–1858). Nr. 33. Širasuka: Šiomi nogāzes ainava, vertikālais Tōkaidō. 1855. Papīrs, krāsains kokgriezums (ņišiki-e). LNMM kolekcija. Publicitātes foto (Fragments)
No 17. februāra līdz 5. maijam Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Boses zālē būs skatāma izstāde “Tōkaidō ceļš”, kurā būs eksponētas 10 japāņu mākslinieka Utagavas Hirošiges un viņa mācekļa Utagavas Hirošiges II ainavas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas.
Edo periodā (1603–1868) Tōkaidō bija nozīmīgākais ceļš, kas savienoja Kioto un Edo. Tas veda gar Japānas austrumu krastu, un tā ainaviskie skati iespaidojuši daudzus māksliniekus.
LNMM krājumā glabājas sešas Utagavas Hirošiges (Utagawa Hiroshige, 1797–1858) ukijo-e grafikas no dažādiem “53 Tōkaidō staciju” cikliem. Tieši šis cikls bija par cēloni tam, ka Hirošigi sāka dēvēt par vienu no labākajiem ukijo-e grafikas ainavistiem līdzās viņa jau tik labi pazīstamajam laikabiedram Kacušika Hokusai (Katsushika Hokusai, 1760–1849).
Muzejā Hirošiges darbi nonākuši 1956. gadā kā pirkums no latviešu tēlnieka Gustava Šķiltera (1874–1954) kolekcijas. Visticamāk mākslinieks ukijo-e grafikas iegādājies Parīzē, kad papildinājis savas zināšanas Ogista Rodēna darbnīcā (1900–1905).
Mūsdienās Hirošigi uzskata par vienu no pēdējiem izcilajiem Japānas tradicionālās ukijo-e grafikas meistariem, un viņa daiļrade ietekmējusi virkni 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma Eiropas un Amerikas māksliniekus.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Izstāde “Jānis Sudmalis. Glezniecība”
Liepājas muzejā
Līdz 10. martam
Jānis Sudmalis. Dzirnavas
Līdz 10. martam Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē skatāma Liepājas muzeja simtgadei veltīta muzeja dibinātāja un ilggadējā direktora Jāņa Sudmaļa (1887–1984) gleznu izstāde “Jānis Sudmalis. Glezniecība”.
Viens no lielākajiem Kurzemes muzejiem – Liepājas muzejs – šī gada 30. novembrī atzīmēs 100 gadu jubileju. Pieminot Liepājas muzeja simtgadi, un godinot muzeja dibinātāju un tā ilggadēju vadītāju Jāni Sudmali (1887–1984), Liepājas muzeja jubilejas gadā būs skatāmas vairākas izstādes, tostarp arī Jāņa Sudmaļa daiļrade.
Liepājas muzeja simtgadei veltītajā izstādē “Jānis Sudmalis. Glezniecība” skatāmas 45 Jāņa Sudmaļa gleznas un skices no Liepājas muzeja mākslas priekšmetu kolekcijas. Izstādē skatāmie darbi tapuši Liepājā un tās apkārtnē. Mākslinieks gleznojis reālisma un impresionisma, vēlāk galvenokārt stingra reālisma tradīcijās ieturētas ainavas, klusās dabas un portretus. Darbos iemūžinātas idilliskas lauku ainavas, ikdienas ritējums lauku sētās un pilsētas ielās. Tverts arī pilsētas industriālais pulss Liepājas ostā un ražotnēs. Gleznas un skices galvenokārt gleznotas eļļas tehnikā.
Jānis Sudmalis bija lietišķās mākslas meistars, nopelniem bagāts skolotājs, tautas mākslas izpētes entuziasts, fotogrāfs un gleznotājs, kuru aizrāva Kurzemes bagātā etnogrāfija, arheoloģija un vēsture. Līdz ar to par būtisku savas dzīves uzdevumu Jānis Sudmalis uzskatīja nepieciešamību pētīt un vākt Kurzemes tautas mākslu un etnogrāfiju.
Šī darba rezultātā 1924. gada 30. novembrī Liepājā izveidoja novada pētīšanas muzeju. Vēstures un mākslas muzejs (šobrīd – Liepājas muzejs) tika atklāts bijušās 8. latviešu pamatskolas ēkā Alejas (tagad Čakstes) laukumā. Jānis Sudmalis, mainoties amata nosaukumiem – mantzinis, vadītājs, pārzinis, direktors – turpina Liepājas muzeju vadīt līdz 1958. gadam.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Izsludināta pieteikšanās mākslas kritikas skolai
Pieteikšanas līdz 11.martam
Kristaps Ģelzis.Mākslas kritiķa guļamistaba. 2000. LCCA digitālās kolekcijas īpašums
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LCCA) aicina topošos mākslas kritiķus pieteikties LCCA trešajai Mākslas kritikas skolai, kas notiks no šīgada 5. līdz 8. aprīlim Rotko muzejā Daugavpilī.
Lekcijās un individuālās nodarbībās dalībniekiem būs iespēja apgūt mākslas kritikas pamatus, jaunas pieejas un metodes vizuālās mākslas izpratnē, vispārējas rakstības prasmes, kā arī uzlabot spēju kritiski analizēt laikmetīgās mākslas valodas nianses un vispārējos procesus. Mākslas kritikas skola notiks mākslas zinātnieces un kritiķes Santas Hiršas vadībā.
LCCA Mākslas kritikas skolas nolūks ir veicināt mākslas kritikas attīstību Latvijā un stimulēt jaunu, daudzveidīgu skatpunktu ienākšanu kultūras mediju telpā. Kā neformālas izglītības projekts tā orientēta uz jaunajiem autoriem, palīdzot apgūt mākslas kritikā nepieciešamos domāšanas un rakstīšanas rīkus, meklēt un izkopt savu individuālu skatījumu. Mākslas un kultūras kritika ir būtisks sabiedrības pašrefleksijas rīks, kas mums ļauj labāk saprast gan mākslas sniegto estētisko pieredzi, gan dažādus tajā ietvertos sociālo pieredžu, atmiņu, pārdzīvojumu, uzskatu, emociju slāņus.
Mākslas kritikas skolā aicināti pieteikties autori ar nelielu rakstīšanas pieredzi, humanitāro zinātņu studenti, topošie kultūras un mākslas pētnieki, kuriem interesē profesionāla darbošanās mākslas kritikā.
Pieteikties LCCA Mākslas kritikas skolas trešajai sezonai iespējams, sūtot savu CV un īsu recenziju (aptuveni 3000 – 5000 rakstu zīmju apjomā) par paša izvēlētu mākslas notikumu (izstādi, izdevumu, performanci) uz info@lcca.lv līdz 11. martam ar norādi: LCCA Mākslas kritikas skola.
Izvērtējot pieteikumus tiks izvēlēti 10 dalībnieki, kuriem būs iespēja piedalīties klātienes nodarbībās Daugavpilī 5. – 8. aprīlī, kā arī noslēguma nodarbībā aprīļa beigās, Rīgā. Skolas norises laikā dalībniekiem būs jāraksta recenzijas par Rotko muzejā aplūkojamajām izstādēm – veiksmīgākie teksti tiks publicēti kultūras medijos.
Informācija uzņemšanas gadījumā tiks sniegta individuāli e-pasta formā līdz 15. martam. Jautājumu gadījumā par pietiekšanos, lūgums sazināties ar Andru Silapēteri, rakstot uz e-pastu: silapetere@lcca.lv
Skolas programma un uzturēšanās Rotko muzejā ir bez maksas, taču dalībniekiem pašiem jāsedz ēdināšanas un transporta izmaksas.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Sigurda Vīdzirkstes un Sigitas Daugules darbu izstāde “Visuma elementi”
Koncertzālē “Cēsis”
Līdz 7.aprīlim
Sigurda Vīdzirkstes darbs
Līdz 7. aprīlim koncertzālē “Cēsis” mākslas galerijā ir skatāma Rotko muzeja krājuma izstāde “Visuma elementi”, kurā izlikti latviešu trimdas mākslinieka Sigurda Vīdzirkstes un spilgtas mūsdienu Latvijas glezniecības pārstāves Sigitas Daugules mākslas darbi.
Izstādē “Visuma elementi” tiek meklētas paralēles divu dažādu paaudžu mākslinieku radošajos rokrakstos. Eksperimentējot ar glezniecības tehnikām un paņēmieniem, katrs mākslinieks atklāj savu unikālo laika un telpas redzējumu.
Izstādes vienojošā tēma ir Visums jeb universs – līdz galam neatklāta, cilvēka prāta un apziņas robežu ietvaros izzināta laiktelpa. Tā sastāvdaļas jeb elementi ietver gan visas dabā eksistējošās formas, gan arī enerģijas, kas jau izsenis nodarbina cilvēka – mākslinieka radošās izziņas procesus.
Koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12, Cēsis
Margaritas Stārastes 110 gadu jubilejai veltīta izstāde
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Līdz 30. aprīlim
Līdz 30.aprīlim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 7. stāva ātrijā skatāma izstāde “Margaritas Stārastes lielā diena: lelles un dekorācijas no Filmu studijas “Animācijas brigāde” filmām “Zīļuks”, “Kraukšķītis”, “Sārtulis”, “Zaķu lielā diena””, kas ir veltījums mākslinieces 110. gadu jubilejai.
Margaritas Stārastes radītajiem pasaku tēliem – Zīļukam, piparkūku vīriņam Kraukšķītim “Ziemas pasakā , zīmulim Sārtulim no grāmatas “Sārtuļa brīnišķais ceļojums” un Lieldienu zaķēniem no grāmatas “Lieldienas! Lieldienas!” ir veltīta Filmu studijas “Animācijas brigāde” četru filmu leļļu un dekorāciju izstāde. Izstādē apmeklētājiem ir iespēja baudīt četrus gadalaikus, izpētīt filigrānos pasaku tēlus, epizodes no filmām, ko tik meistarīgi veidojuši leļļu animācijas mākslinieki.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Titulbilde: Atis Jākobsons. Zilo koraļļu istaba. Keramika, 2023-2024. Foto: Atis Jākobsons / Izstāde un publiskā programma “Starp mums viss labi”
