Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Ingrīdas Ivanes personālizstāde “Iztulko mani”
galerijā LOOK!
19. oktobris–10. novembris
No 19. oktobra līdz 10. novembrim galerijā LOOK! būs skatāma Ingrīdas Ivanes personālizstāde “Iztulko mani”.
“Radot darbu, mani bieži vada nevis viena konkrēta ideja, bet dažādu sajūtu, noskaņu, emociju kopums. Tās pierakstot, veidojas brīva asociāciju ķēde, domu plūsma. Pamanīju, ka tajā ir zināma līdzība ar vārdu, asociāciju virkni, kas kā komanda tiek dota mākslīgā intelekta attēlu ģenerēšanas programmām.
Izstādes iecere ir māksliniecisks eksperiments, meklējot iespējas, labāk saprasties. Darbi tapuši mijiedarbībā ar mākslīgo intelektu, kā “sarunas” ievadu izmantojot manis uzņemtu fotoattēlu un ļaujot MI to apaudzēt ar manis aprakstīto emociju, nosaukto sajūtu vizualizācijām. Varbūt mākslīgais intelekts var būt man noderīgs sarunas partneris, kas palīdzētu precizēt domas un virzienu? Ģenerators darbojas ar precīzām definīcijām, zina vārdu nozīmi un tikai to, tā radītais attēls var atšķirties no tā, kā noteiktu sajūtu iedomājos vai asociēju es, iespējams, vārdi, ko izvēlos, neatbilst sajūtām un rada “kļūdas” attēlā. Taču šeit, atšķirībā no ikdienas komunikācijas ar cilvēkiem, es varu tās pamanīt un precizēt vēl un vēlreiz.
Darbi veidojas secīgi, katrs nākamais ir jauna mana emociju ķēde, reaģējot uz saņemto attēlu. Pēc tam šo sarunu “pārtulkojot” vēlreiz – gleznā. Pie kā šis dialogs novedīs – pie šķietami precīza emociju atveidojuma, strupceļa vai neko neizsakoša attēla?”
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Dainis Gudovska izstāde “Akvarelis un stikls. Spoži”
Talsu novada muzeja
18. oktobris–3. decembris
Talsu novada muzeja Izstāžu zālē no 18. oktobra līdz 3. decembrim būs skatāma Siguldas akvarelista un stikla mākslinieka Daiņa Gudovska darbu izstāde “Atkarīgu lietu neatkarība”.
Daiņa Gudovska darbos valda liela brīvība. Akvareļi ir krāšņas krāsu un formu spēles kopā ar veiklu otas rakstu. Stikla darbos, ja var salīdzināt, krāsu risinājums ir askētiskāks, toties pārsteidz formu daudzveidība un drosme spēlēties ar tik trauslu materiālu.
“Es runāju ar sevi. Tās ir manas atmiņas, iedomas, atspīdumi… Formveide – dīvaina. Tā ir dzeja, māksla, literatūra, ar kuru es dzīvoju, viss ir nebeidzamas spēles lauks. Sacere nereproducē redzamo, bet veido to redzamu. Māksla neapraksta pasauli – tā to rada… Galvenais – nesastingt savā smukumā”, tā par sevi izteicies mākslinieks.
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Ivonnas Zīles personālizstāde “Sakrālā ģeometrija”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
20. oktobris–19. novembris
No 20. oktobra līdz 19. novembrim Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā būs skatāma gleznotājas Ivonnas Zīles personālizstāde “Sakrālā ģeometrija”.
Ivonna Zīle personālizstādi “Sakrālā ģeometrija” raksturo šādi: “Dzīvi var skatīt kā sakrālu procesu, kam nav līdz galam izprotama iemesla. Tam var tuvoties, taču nav iespējams to pilnībā izprast. Šajā ceļā ir norādījumi – brīdinājuma un labvēlības zīmes. Tās pareizi nolasīt ir vieduma pazīme. Tā ir zīmju sistēma, sakrāla ģeometrija, kuras rakstā ieslēgta dzīves mistērija. Dzimšana, pasaules iepazīšana, attiecības ar cilvēkiem, mīlestība, vientulība, šaubas, bailes, cerības, vilšanās, dusmas, zaudējumi, prieks, sapņi, samierināšanās un nāve – katram no šiem jēdzieniem var piešķirt krāsu, formu un tekstūru bezgalīgās variācijās.
Izstādes “Sakrālā ģeometrija” realizēšana ir saskaršanās ar apjausmu, ka, esot šī brīža dzīves posmā, tālāko nosaka drosme, attieksme un iespējas. To pavada neziņas izraisīta trauksme, kopā ar ticību un cerību, ka ir kaut kāds augstāks spēks, kas procesus virza un vada.
Ikoniskā “Melnā kvadrāta” radītājs Kazimirs Maļevičs uzskatīja, ka gleznas ir vienkārši plakne, tāpēc nav jēgas tajās attēlot telpu, taču tieši caur krāsas plakni telpa kļūst abstrakta un iztēlojama. Tā raksturo sava laikmeta nemieru un neprognozējamību, situāciju, kad nav zināms, kādā secībā un kombinācijā notikumi, zīmes sakārtosies, kāda būs nākotne un kādas vērtības tā nesīs?”
Māksliniece Ivonna Zīle dzimusi Rīgā (1980), glezno eļļas un akrila tehnikā. Vienlaikus top darbi akvarelī, regulāri dodoties plenērā, kā arī gleznojot abstraktas kompozīcijas.
Izstādes kuratore ir Iveta Laure.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
17. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Tīra krāsa”
Rīgas Porcelāna muzejā
20. oktobris–10. decembris
Dainis Lesiņš. “Oranžērija”, 2023. Foto: Gvido Kajons
No 20. oktobra līdz 10. decembrim Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma 17. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Tīra krāsa”.
Rīgas Porcelāna muzejs kopj Starptautisko mazo formu porcelāna izstāžu tradīciju kopš 2006. gada. Mākslinieki ir aicināti iesniegt savus jaunākos darbus, kas tapuši pēdējo 2 gadu laikā un atbilst konkursa tehniskajām prasībām – porcelāna mākslas darbs ir ne lielāks par 21 x 21 x 21 cm un ne mazāks par 13 cm. Šogad izstādei dota tēma “Tīra krāsa”, aicinot pievērsties krāsai kā izteiksmes nesējam. Trīsdimensionālā mākslas darbā, protams, izšķiroši svarīga ir forma, objekta tektoniskā uzbūve un siluets, taču, kā mainās darba nozīme un uztvere, ja dominējošais izteiksmes līdzeklis ir krāsa? Tīra krāsa?
Krāsa un nekrāsa. Hromatisks un ahromatisks. Pamatkrāsas, pretkrāsas, siltie un vēsie toņi un pustoņi. Krāsa, krāsas laukums ir viens no formālajiem paņēmieniem vizuālajā mākslā. Izmantojot toņu spektra nokrāsas un attēlojot gaismēnu, ir iespējams panākt apjoma ilūziju un reālistisku tēlojumu. Savukārt kārtojot krāsu laukumus ritmos, simetriskās un asimetriskās kompozīcijās, ir iespējams iegūt abstraktu ekspresiju. Krāsa iedarbojas uz mūsu maņām.
Darbi izstādei tiek izvēlēti konkursa kārtībā. Žūrijas sastāvā strādāja Rīgas Porcelāna muzeja darbinieces: direktore Iliana Veinberga, ekspozīcijas un izstāžu kuratore Ieva Nagliņa, dokumentu sistēmu vadītājas Ginta Eksne un Diāna Lauriņa; papildus kā eksperte tika pieaicināta māksliniece Ieva Bertašiūte-Grosbaha.
Izstādē piedalīsies 15 mākslinieki no 7 dažādām valstīm: Iveta Aigare (Latvija), Neringa Akcijonaitite (Lietuva), Adile Feiza Čakira Ezgindogdu (Turcija), Ilze Emse-Grīnberga (Latvija), Ven-Ši Harmana (Taivāna), Kimija Ino (Brazīlija-Japāna), Dainis Lesiņš (Latvija), Magdalena Maros (Polija), Valda Podkalne (Latvija), Inita Reimandova (Latvija), Ainārs Rimicāns (Latvija), Līga Skariņa (Latvija), Ivanda Spulle-Meiere (Latvija), Otars Vepkhvadze (Gruzija), Solvita Zāle (Latvija).
Paralēli izstādei “Tīra krāsa”, kas skatāma Rīgas Porcelāna muzeja 1. stāva skatlogos, muzeja mainīgās ekspozīcijas telpā notiek Ievas Bertašiūtes-Grosbahas personālizstāde “Pirkstu nospiedumi”.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Vecrīga (ieeja no Konventa sētas)
Ievas Bertašiūtes-Grosbahas personālizstāde “Pirkstu nospiedumi”
Rīgas Porcelāna muzejā
20. oktobris 10. decembris
Ievas Bertašiūtes-Grosbahas darbs no cikla “Pirkstu nospiedumi”. Foto: Rusne Šimulinaite
No 20. oktobra līdz 10. decembrim Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma lietuviešu mākslinieces Ievas Bertašiūtes-Grosbahas personālizstāde “Pirkstu nospiedumi”.
Māksliniece Ieva Bertašiūte-Grosbaha ir lietuviešu izcelsmes profesionāla keramiķe, kuras iecienīto materiālu centrā ir porcelāns. Personālizstādē būs skatāma viņas jaunāko darbu izlase. No porcelāna, māla un citiem keramikas materiāliem viņa rada funkcionālus un tēlnieciskus objektus, kā arī veido no tiem konceptuālas instalācijas.
“Lai gan pamatā strādāju ar keramiku, mani darbi ir starpdisciplināri. Es meklēju saskares punktus, kur satiekas dažādas mākslas un zinātnes disciplīnas. Mani darbi ietver divas būtiskas puses - joku un nopietnu vēstījumu,” stāsta māksliniece.
Autore savos pētījumos doktora studiju ietvaros ir pievērsusies keramikas materiālu taktilās pieredzes nozīmei radošajā darba procesā un uzdevusi jautājumu: ko zina mākslinieka rokas? Tieši ar rokām veidots lielāks vai mazāks objekts ir mākslinieces daiļrades centrā. Tāpēc izstādes nosaukumā ietverta atsauce uz rokas pieskāriena nozīmi. Ikviens darbs ir kā pirkstu nospiedums, tā noņemšana, un ietver ne vien fizisku darbību, bet arī emocionālu iesaisti, idejas virzīšanu un identitātes zīmogu.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Vecrīga (ieeja no Konventa sētas)
Jāņa Dzirnieka personālizstāde “Sintētiskas vides optimizācija gaistošam priekam”
festivāla “Zemlika” ietvaros
tukšā veikala telpās Durbē
20. un 21. oktobrī
20. un 21. oktobrī festivāla “Zemlika” ietvaros tukšā veikala telpās Raiņa ielā 29, Durbē notiks Jāņa Dzirnieka personālizstāde “Sintētiskas vides optimizācija gaistošam priekam”. Izstādē atrastās lampas piedzīvos savu otro dzīvi ar pievienotiem elementiem un sveķos iekapsulētās spuldzēs. Polistirola skulptūras ir modulāras un pielāgojamas telpām, kurās tās tiek novietotas.
“Katra grieziena līnija ir improvizētas griešanas kustības ieraksts materiālā, kas pēc tam netiek apstrādāts, nav labojams vai maināms. Visa darbība noris pirms griešanas procesa izpildes definētā laukumā. Izgriestās līnijas objekta iekšienē savstarpēji krustojas un veido salaiduma vietas, kas šiem objektiem un to elementiem ļauj būt modulāriem un izvietojamiem dažādās konfigurācijās. Izmantojot šo griešanas metodi neveidojas nekādi materiālu pārpalikumi, kas ir it īpaši svarīgi ekstrudētā putuplasta kontekstā, jo tas ir izolācijas materiāls, kas sastāv līdz pat 98% no gaisa — līdz ar to pārstrādei tas ir ļoti neizdevīgs. Tas ir viens no vislētākajiem un demokrātiskākajiem sintētiskajiem polimēriem.
Izgrieztajām formām nav nevienas tiešas reference. Katrs grieziens ir kustības ieraksts materiāla plaknēs, kura telpiskā daļa slēpjas tā iekšienē. Šajā konkrētajā gadījumā formām piemīt barokāls un korozīvs raksturs. Baroks veltīts tiem, kas dzīvo jēlnaftas produktu radītā ekonomiskā pārticībā. Korozīvais raksturs ir saistīts ar šī materiāla izraisītajām negatīvajām sekām un tā plašo/vieglo pieejamību un negatīvo ietekmi uz klimatu.
Konstruktīva likums (Constructual Law – no angļu val.) definē dizaina veidošanos dzīvos un nedzīvos organismos, kā arī sociālajās struktūrās. Jebkurai plūsmai definētā laukumā ir tieksme attīstīties mazākajā pretestības virzienā. Tā rezultātā plūsmai optimizējoties formas kļūst struktuāli sarežģītākas un to raksturs kļūst korozīvāks, jeb tās iegūst tēlu, kas manā izpratnē vizuāli asociējams ar ļaunumu.
Izmantot lietotu putuplastu bija lēmums, kas balstīts ne tikai vadoties pēc plākšņu estētiskās kvalitātes un kontrastu starp ievainotajām, putekļainaijām ārējām plaknēm un vibranto iekšpusi, bet arī vērā ņemot vēlmi neatbalstīt plastmasas un naftas industriju kopumā. Tas savā ziņā pastiprina griešanas metodes materiālu bezpāpalikumu nozīmi. Kopumā visa sintētisko polimēru industrija, kas pēc Otrā pasaules kara ir veicinājusi ekonomisko attīstību, pilnībā mainot plašpatēriņa priekšmetu pieejamību, dizainu un kvalitāti, veidojot asociācijas ar utopiska sapņa piepildījumu par pārticību, pašreizējajā realitātē veido morālo saikni ar vides destrukciju, piesārņojumu, kvalitātes trūkumu un degredāciju jeb distopiju,” par impulsiem darbu darīšanai stāsta tās autors un “VV Foundation”, ar kuru sadarbībā šī izstāde Durbē iespējama.
Jānis Dzirnieks (1992) ir latviešu mākslinieks, kurš studējis vizuālās komunikācijas Latvijas Mākslas akadēmijā un ieguvis maģistra grādu Piet Zwart institūtā Roterdamā. Viņa prakse ietver materiālu un procesuālu izpēti, kuras rezultātā top skulptūras, instalācijas un mākslas darbi. Tajos bieži vien tiek izmantotas atrastas pop-up reklāmas, lampas, zinātniskas ilustrācijas un siltuma regulēšanas ierīču daļas. Viņu interesē spēcīgi tehnoloģizēti procesi, plānota novecošanās, sintētiskas vides optimizācija un ievainojamību izmantošana.
Veikala telpas
Raiņa iela 29, Durbe
Aivara Kleina izstāde“Mans ceļš”
Liepājas muzejā
20. oktobris–31. decembris
Aivars Kleins plenērā. Liepājas SEZ publicitātes foto
No 20. oktobra līdz 31. decembrim Liepājas muzeja anfilādē būs skatāma gleznotāja un koktēlnieka Aivara Kleina darbu izstāde “Mans ceļš”. Izstāde ir atskats uz mākslinieka radošo periodu no 1983. gada līdz 2023. gadam.
Aivara Kleina ceļš mākslā balstās uz trīs pīlāriem: Dievs, daba un darbs. 1981. gadā pabeidza Liepājas mākslas skolas koktēlniecības nodaļu, glezniecības pamatu izpratni apguvis pie gleznotāja Valtera Uztiča. Aivars Kleins izmēģinājis dažādus glezniecības stilus – no ikonām līdz puantilismam, apstājās pie kubisma. 1993. gadā Aivars Kleins absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju.
1990. gadu sākumā kontrabasists Aleksandrs Strelits-Strēle esot aizvedis Aivaru Kleinu uz viņa pirmo foreļupi, no tā laika foreļupes ir kļuvušas par gleznotāja galveno glezniecības motīvu. Kā atzīst mākslinieks, 30 gados ir izstaigātas daudzas Lejaskurzemes mežu upītes, gūstot veldzējumu pasakainajā dabas harmonijā.
Pirms piecpadsmit gadiem Aivaram Kleinam pasliktinājās redze, kā rezultātā viņš nolēma doties impresionista Edgāra Degā pēdās, kurš redzes problēmu dēļ pievērsās balerīnu atveidošanai, bet Aivars Kleins sāka grebt vienkočus – traukus un karotes, arī laivas, bet nelielas. Šobrīd, pateicoties medicīnas attīstībai, mākslinieka redze ir atjaunota un viņš sevī jūt lielu aicinājumu, cik Dievs dos, turpināt gleznotāja ceļu.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18,Liepāja
Izrāde-ekspedīcija “carry on”
Rīgas cirkā
21. un 22. oktobrī
21. un 22. oktobrī Rīgas cirkā viesosies performatīvās mākslas pasaulē pazīstamais projekts “carry on” (https://cirks.lv/jaunumi/izrade-instalacija-carry-on-rigas-cirka/). Šī izrāde-ekspedīcija jau paviesojusies dažādās pasaules pilsētās un arvien tiek veidota no jauna, pielāgojot iestudējumu konkrētajai norises vietai.
Iestudējums radīts kā poētisks ceļojums laikā un telpā cauri 135 gadus senajai cirka ēkai – nelielas skatītāju grupas dosies nepilnu stundu garā ekspedīcijā pa īpašu maršrutu, kas ļaus ielūkoties arī ikdienā publiski nepieejamajās aizskatuves telpās. Katrā no maršruta pieturas punktiem būs kāds izrādi veidojošs elements – cirka, kustības, audiovizuāli, scenogrāfiski un tekstuāli tēli, kas savienosies daudzšķautņainā telpas pieredzes stāstā.
Izrāde Rīgas cirkā tapusi, apvienībai “fieldworks” (Norvēģija/Beļģija/Japāna) sadarbojoties ar apvienību “IevaKrish & Tuvumi” (Latvija). Jau kopš 2015. gada “fieldworks” mākslinieki un darba autori Heine Advāls (Heine Avdal) un Jukiko Šinozaki (Yukiko Shinozaki) veido performances sabiedriskās vietās, kas atrodas pārtapšanas procesā. Labu laiku pirms pirmizrādes mākslinieki iecerētajā norises vietā uzsāk izpēti – iepazīstas ar telpas raksturu, tās arhitektūru, iemītniekiem, vēsturi un nostāstiem –, lai caur kustību, objektiem un skaņām veidotu savu interpretāciju par vietas garu.
Projekts “carry on” jau pabijis Skandināvijā, Itālijā, Ungārijā, Beļģijā, Vācijā, Japānā un tapšanas stadijā 2016. gadā arī Latvijā – Ruckas rezidencē. Līdzās izrādes veidotājiem un pastāvīgajiem projekta dalībniekiem katrā norises vietā izrādēs iesaistās arī vietējie mākslinieki – aktieri, dejotāji, gaismu un skaņu mākslinieki. Rīgas iestudējumā piedalīsies Heine Advāls, Jukiko Šinozaki, Geibels Eibens, Rolands Laitens, Krišjānis Sants, Ieva Gaurilčikaite-Sants, Agnese Bordjukova, Emīlija Berga, Mariano Gedvillo.
Apvienības “IevaKrish & Tuvumi” mākslinieks Krišjānis Sants, kurš ar “fieldworks” sadarbojas jau vairākus gadus un ir piedalījies “carry on” izrādēs citur pasaulē, stāsta: “Katrā jaunā norises vietā tiek veidota unikāla telpas pieredze – vai tas būtu publiskais peldbaseins, viesnīca, muzejs vai cirks. Šī nav dokumentāla ekskursija pa cirku, bet gan drīzāk iespēja piedzīvot alternatīvu cirka versiju – skatītājs nonāk neparastā pasaulē, kur ir durvis, kas pašas atveras, dažādi ceļā sastapti tēli, skaņas un tekstuālas norādes. Rodas sajūta, ka pati ēka ar mums sarunājas, sāk elpot un kļūst vēl vienu darba izpildītāju.”
Rīgas cirks
Merķeļa iela 4, Rīga
Izziņoti starptautiskās Mies van der Rohe Laikmetīgās arhitektūras balvas 362 nominanti
To vidū 7 projekti no Latvijas
Ola Foundation. Foto: Reinis Hofmanis
Eiropas Komisija un Fundació Mies van der Rohe izziņojuši 2024. gada Eiropas Savienības Laikmetīgās arhitektūras balvas / Mies van der Rohe balvas 362 nominantus. Nominēti labākie būvdarbi/projekti, kas pabeigti laikā no 2021. gada aprīļa līdz 2023. gada maijam 38 Eiropas valstīs. Nominēto darbu vidū ir septiņi projekti no Latvijas – Atbalsta centrs “Pērle” Cēsīs (ĒTER), brūzis “Manufaktūra” (SAMPLING), Ogres Centrālā bibliotēka un dzimtsarakstu nodaļa (PBR birojs), Ola Foundation (UPB), Mācību centrs Mārupē (Good Pattern), AVOTI biroja ēka (MADE ARHITEKTI) un zinātnes centrs VIZIUM Ventspilī (Audrius Ambrasas Architects; Arhitekta J. Pogas birojs).
No šī nominantu saraksta žūrija līdz 2024. gada janvārim atlasīs 40 izcilus projektus un līdz 2024. gada aprīlim izraudzīs finālistus. Balvas ieguvēju(-us) paziņos 2024. gada maijā.
Mies van der Rohe ir ievērojama modernisma arhitekta vārdā nosauktā fonda un Eiropas Savienības balva - viena no prestižākajām balvām arhitektūrā. Tā tiek pasniegta reizi divos gados par sasniegumiem arhitektūrā Eiropā. Kandidātus piesaka īpaša neatkarīgu Eiropas ekspertu grupa, kā arī dažādu arhitektu asociāciju un Eiropas Arhitektu padomes pārstāvji.
Izstāde “Gaisma 2”
Galerijā “Daugava”
Līdz 4.novembrim
Līdz 4.novembrim galerijā “Daugava” skatāma izstāde “Gaisma 2”, kurā turpinās iepriekšējā izstādē aizsāktā gaismas tēma. Būs aplūkojami latviešu gleznotāju darbi, kuros autori atklāj kā tēlot gaismu – vienu no dzīvības enerģijas spēkiem, kas ietekmē visus pasaules procesus – bez tās nav iedomājama dzīves telpa un kustība tajā. Tā maina realitāti un attieksmi pret to visplašākajā tās amplitūdā. Vizuālajā mākslā attiecības ar gaismas interpretāciju nosaka mākslinieku attiecības ar krāsu, kas ir viena no visiedarbīgākajiem elementiem mākslas darbā. Pēc fizikas likumiem iedala trīs grupās – izstarotā gaisma, atstarotā gaisma un izkliedētā gaisma. Katrā no izstādīto autoru darbiem var atrast piederību šim zinātniskajam formulējuma, pat ja tas noticis neapzināti. Izstādē “Gaisma 2” izstādīti dažādu paaudžu latviešu mākslinieku – Ievas Baklānes, Andra Eglīša, Laimes Eglītes, Līgas Purmales, Kaspara Zariņa un citu mākslinieku darbi, kas reflektē par šo tēmu katrs savā individuālā interpretācijā.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1-1A, Rīga
Edgara Miķelsona 65 gadu jubilejas izstāde “Mana Pārdaugava”
Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā
līdz 4. novembrim
Edgars Miķelsons. Pārdaugava rudenī.
Līdz 4.novembrim Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā skatāma mākslinieka Edgara Miķelsona 65 gadu jubilejas izstāde “Mana Pārdaugava’’. Pārdaugava ar tās mazajām ieliņām, koka ēku apbūvi, romantiskām muižiņām, koku alejām, iekšpagalmiem, arī industriālām būvēm, neapšaubāmi rada savdabīgu, neatkārtojamu gaisotni. To mākslinieks labi pazīst un arī ataino savos darbos, notverot mirkli, sajūtas, šī laika gaisotni, dažkārt parādot pilsētu no neparasta skatu punkta. Šajā izstādē skatāmi vairāk kā 30 darbi – gan vēl iepriekš neizstādīti, jauni, gan arī senāki darbi. Mākslinieks strādā jauktā tehnikā. Rada savus darbus uz papīra, izmantojot zīmuli, ūdenskrāsas, pasteli, guašu. Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1987.gada.
Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
Uzvaras bulvāris 2a, Rīga
Jevgēnija Pugina personālizstāde “Mana jūra”
Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
līdz 8. novembrim
Līdz 8. novembrim Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 1. stāva galerijā skatāma fotomākslinieka Jevgēnija Pugina personālizstāde “Mana jūra”. Fotomākslai viņš sācis pievērsties 1970. gados, apgūstot šā amata pamatus patstāvīgi, kā arī apmeklēdams fotoklubus “VEF” un “Rīga”. Savās fotogleznās Jevgeņijs seko klasiskajam ainavas principam. Bet gala rezultāts nav shematisks un sastindzis, tas ir emocionāls un patstāvīgs, jo, dzīvojot Jūrmalā, Kauguros, viņam ir iespēja vērot mūžam mainīgo jūru un savā stabilajā fotogrāfa rokrakstā paust subjektīvu attieksmi un mīlestību pret to. Jevgeņijs parasti saka un raksta: “Mana jūra”.
Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižs bulvāris 29, Rīga
Anetes Meleces ilustrāciju izstāde
“Anetes kiosks: stāsti, grāmatas, ilustrācijas un citas lietas”
Siguldas pils kompleksa Dīķa mājā
līdz 12. novembrim
Foto: Ginta Zīverte
Līdz 12. novembrim Siguldas pils kompleksa Dīķa mājā skatāma Anetes Meleces ilustrāciju izstāde “Anetes kiosks: stāsti, grāmatas, ilustrācijas un citas lietas”. Šī ir mākslinieces pirmā retrospektīvā izstāde. Tā radīta galvenokārt bērniem, Siguldā Dīķa mājas galerijā atdzīvinot un pārfrāzējot Anetes grāmatu stāstus. Šī ir interaktīva izstāde – bērni te drīkst šķirstīt grāmatas, līmēt uzlīmes Laika bikšu kosmosa stūrī un satikt kioska Olgu, kā arī apskatīt mākslinieces radīto ilustrāciju oriģinālus. Ienākot Anetes kioskā, vari ienākt vairākās pasaulēs vienlaikus – vari nošļūkt pa Laika bikšu slīdkalniņu, izveidot jaunu zvaigznāju melnajā visumā, salasīt skrienošos zirņa bērnus, noskatīties animācijas filmu, aplūkot zīmējumus pie sienas un spēlēt Miega centrāli pa miedziņa rāciju. Bet varbūt vislabāk vienkārši apsēsties mīkstos spilvenos un izlasīt visas Anetes sarakstītās un ilustrētās grāmatas.
Anete mācījusies Mālpils vidusskolā, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, un 2003. gadā iestājusies Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Mācoties akadēmijā, Anete iepazinās ar ilustrāciju, animāciju, un viņas viens no svarīgākajiem skolotājiem bija profesors Ojārs Pētersons. Diplomdarbā Anete uztaisīja savu pirmo animācijas filmu “Vilma šodien nestrādā”. Aneti vienmēr interesējusi ilustrācija, viņas pirmie zīmējumi parādās žurnālā “Kuš!” Pirmā ilustrētā grāmata “Nepareizas dzīves skola”, ko sarakstījusi Maira Dobele, iznāk 2008. gadā apgādā “Liels un mazs” un gūst panākumus. Pēc studiju beigšanas Anete pārceļas uz Šveici. Tur viņa strādā par grafikas dizaineri, bet 2010. gadā sāk studēt maģistrantūrā Lucernā. Anetes otrā animācijas filma “Kiosks”, kas uzņemta Šveicē, gūst panākumus dažādos festivālos visā pasaulē un 2014. gadā saņem balvu kā labākā Šveices animācijas filma. Pēc filmas motīviem 2019. gadā iznāk grāmata “Kiosks”, kura tulkota 20 valodās un saņēmusi vairākas balvas, ieskaitot Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu. 2021. gadā Anete saņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Izcilības balvu.
Izstādes veidotāji: Anete Melece, Rūta Briede, Līva Ziediņa, Evija Stukle-Zuitiņa, Toms Gustavs Ozoliņš, Ilona Valaine-Blekte. Izstāde ir daļa no Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivāla programmas.
Siguldas pils
Pils iela 16/1, Sigulda
Tekstilmākslinieces Līvas Kaprāles izstāde “Sapņu un sajūtu ietvari”
Dauderu muzejā
līdz 26. novembrim
Līdz 26. novembrim LNVM Dauderu nodaļā skatāma tekstilmākslinieces Līvas Kaprāles izstāde “Sapņu un sajūtu ietvari”. Tā iepazīstina ar tekstilmākslinieces plānā vilnas vēlumā un citās ažūrās tehnikās radītajiem gleznieciskajiem darbiem.
Lielākā daļa izstādē redzamo darbu ir veidoti filcēšanas tehnikā. Tajos attēlotais vizuālais veidols nereti konfrontēts ar tekstiltehnikas fizikālajām īpašībām – proti, blīvais un biezais filcējums transformēts smalkās, plānās putekļveidīgās gleznās, puscaurspīdīgās vitrāžās. Arī mašīnadījumā un jauktās tehnikās veidotajos darbos panākts gaisīgums un struktūru caurspīdīgums.
Autores darbi apliecina, ka vilna, lins un dažādas citas šķiedras sniedz plašas iespējas gleznieciska tēla vai grafiska tekstilzīmējuma radīšanai. Filcēšanas procesu pati māksliniece izjūt kā akvareļglezniecību: jaucot krāsu toņus un klājot tos daudzās kārtās vienu virs otra, radošais rezultāts vienmēr sagādā neparedzamu pārsteigumu. Neierastās krāsās veidoti arī mākslinieces pašportreti, kuros atspoguļotās emocijas pazīstamas gandrīz ikvienam cilvēkam.
Tekstildarbu ietvariem un arī kā dažādu laikaposmu, arhitektūras stilu un vietu liecinieki izstādē izmantoti loga rāmji – gan oriģināli, gan to kopijas. Daži ir atceļojuši no Viļņas, daži iegūti vai kopēti no autorei mīļajām 20. gadsimta sākuma vasarnīcu ēkām.
LNVM Dauderu nodaļa
Zāģeru iela 7, Sarkandaugava
Imanta Lancmaņa gleznu izstāde “Ainavas un klusās dabas”
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī
līdz 3. decembrim
Foto: Jelgava.lv
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē līdz 3. decembrim skatāma Imanta Lancmaņa gleznu izstāde “Ainavas un klusās dabas”. Eksponētās mākslinieka gleznas – Zemgales ainavas un klusās dabas, tostarp ziedu gleznojumi – iekļautas izstādē no autora kolekcijas, Latvijas Mākslinieku savienības krājuma, Zuzānu kolekcijas un vairākām privātkolekcijām.
Izstādē skatāmas mākslinieka gleznotās Zemgales ainavas un klusās dabas, kuru starpā ir gan seni, gan arī līdz šim vēl neeksponēti darbi.
Mākslinieks norāda, ka ainava ierasti viņa figurālajos darbos ir tikai fons, lai attēlotu iecerēto tēmu. Kluso dabu un ziedu gleznojumos mākslinieks rūpīgi un skrupulozi attēlo katru detaļu un ziedlapiņu. Tikpat svarīga ir materialitāte, apgaismojums un jūtīgs tonālais krāsu pielietojums, bieži atgādinot 17. gadsimta holandiešu glezniecību. Pēdējā laikā gan radušies arī dabas skati ar Zemgales plašumu un debesīm, kas vienlaikus atsauc atmiņā bērnību, kad mākslinieks vēlējies izzināt, kas atrodas aiz tālā horizonta.
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca
Akadēmijas iela 1, Jelgava
