Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 59. starptautiskajā mākslas izstādē
Skuja Braden multimediāla instalācija “Tirgot ūdeni upes malā”
23. aprīlis–27. novembris
Latvijas paviljona ekspozīcijai mākslinieču duets Skuja Braden kopā ar LLMC kuratorēm Andru Silapēteri un Solvitu Kresi radījušas multimediālu instalāciju, kas kartē mentālās, garīgās un fiziskās asis mākslinieču mājās. Māju un tās raksturu ekspozīcijā atbalso tēli porcelānā – materiālā, ko meistarīgi pārvalda Skuja Braden, ļaujot tam ieņemt vispārsteidzošākās formas. Porcelāns atdzīvojas ikdienas priekšmetos, strūklakās, izlokās ūdens šļūtenēs un ieņem dažādu ķermeņu formas.
Ekspozīcijā tiek sapludinātas robežas starp privātām un publiskām teritorijām un tiek uzdoti jautājumi, kā iespējams dzīvot un sadzīvot seismisku pārmaiņu pilnajā mūsdienu pasaulē, kad viesmīlība ir kļuvusi par neoliberālisma patēriņa preci, strauji ir augusi nepatika pret visu fiziski vai konceptuāli atšķirīgo, un agresija pret “ciemiņu” var kļūt par sabiedrību formējošu manifestu. Tādēļ der atcerēties, ka telpa starp mums un citiem ir vienlaikus tikpat tāla kā pirmatnējā jūra, bet arī tuvāka nekā mūsu pašu āda, – tās pašas okeāna pirmsākumu pēdas joprojām cirkulē mūsos.
Ekspozīcijā būs skatāmi vairāk nekā 300 Skuja Braden radīti porcelāna darbi.
Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 59. starptautiskajā mākslas izstādē
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022
21. aprīlis–10. jūlijs
Sigrīda Vīre, Kloē Jancis (Sigrid Viir, Cloe Jancis, EE), “Spoguļa priekšā, dienā pilnā ar aizrautību,tu uzliec masku pārāk cieši, tā knieš tev ādu”, 2021
No 21. aprīļa līdz 10. jūlijam Rīgas izstāžu zālēs un pilsētvidē norisināsies Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022 (RFB), kuras šī gada notikumu programmas galvenais fokuss ir izolācijas stāvoklis un tā dažādās izpausmes un ietekme.
Astoņās starptautiskās izstādēs un plašā izglītības pasākumu programmā biennāles mākslinieki un kuratori aicinās apmeklētājus apskatīt izolācijas būtību iespējami dažādās nozīmēs un no jauna mācīties lasīt informāciju, ko mums sniedz attēls. “Pēdējo divu gadu laikā dzīve izolācijā jeb „nokāpšana sevī” ir kļuvusi par mūsu jauno realitāti. No citas puses, bez pandēmijas, to veicina arī straujā tehnoloģiju attīstība, jo izolācijas stāvoklis cilvēkam ļauj izrauties no klātesamības visam un visur, radot sev tīkamu draugu loku un iedomu tēlus pašu radītā vidē. Ko izolācijas stāvoklis mums nodara, vai tieši otrādi – varbūt piedāvā?” temata aktualitāti skaidro Inga Brūvere, Rīgas Fotogrāfijas biennāles vadītāja un viena no izstāžu kuratorēm. “Tikmēr, attīstoties tehnoloģijām, fotogrāfija kā mākslas medijs ir iegājusi jaunā posmā, un izpratne par fotogrāfiju kā attēlu ir mainījusies. Mums arvien no jauna ir jāmācās lasīt informācija, ko iekļauj attēls,” viņa papildina.
Biennāles centrālā izstāde “Ekrāna ēra III: Klusā daba” turpinās 2018. gadā aizsākto izstāžu ciklu par tehnoloģiju ietekmi uz mūsdienu cilvēka un sabiedrības attīstību. Grupas izstādē piedalīsies 11 mākslinieki no Latvijas, Ziemeļvalstīm, Eiropas un Dienvidāfrikas un tā norisināsies izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” no 22. aprīļa līdz 12. jūnijam.
Aprīlī izstādes tiks atklātas arī “Rīgas mākslas telpas” Intro zālē un Kultūrtelpā “Smilga”. Savukārt maijā un jūnijā durvis biennāles apmeklētājiem vērs arī Latvijas Fotogrāfijas muzejs, galerija “Look!” un “ISSP Galerija”, kā arī vēl viena izstāde tiks atklāta “Rīgas mākslas telpas” Intro zālē.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022
Mikaloja Konstantina Čurļoņa darbu izstāde “Čurļonis. Zīmējot jūru”
Lūznavas muižā
19. aprīlis–16. maijs
No 19. aprīļa līdz 16. maijam Lūznavas muižā skatāma lietuviešu komponista un mākslinieka Mikaloja Konstantina Čurļoņa darbu izstādi “Čurļonis. Zīmējot jūru”. Tajā būs skatāms gan triptihs “Jūras sonāte”, gan arī Čurļoņa zīmētās jūras skices, kā arī fotogrāfijas, kurās redzams pats mākslinieks pie Melnās jūras. Mikaloja Konstantina Čurļoņa mākslas darbi veido simbolisma virzienam raksturīgo fantastisko tēlu, ilgpilno noskaņu pasauli, kur zemapziņai, sapņiem ir ļauts pieņemt reālus apveidus.
Lūznavas muiža
Pils iela 8, Lūznava, Lūznavas pagasts
Kristīnes Krauzes-Sluckas personālizstāde “Pagātnes piespiedu kustības”
Kultūrtelpā “Tu jau zini kur”
20. aprīlis–1. maijs
No 20. aprīļa līdz 1. maijam kultūrtelpas “Tu jau zini kur” Mazajā zālē būs apskatāma Kristīnes Krauzes-Sluckas personālizstāde “Pagātnes piespiedu kustības”.
Mākslinieces darba pamatā ir laiktelpas izjūta par kara destruktīvo dabu. Instalācijā izmantotais vatelīns – radīts, sapresējot sasmalcinātu audumu šķiedras – ataino traumu, kas atstāj neizdzēšamas pēdas indivīda personībā. Tā ir sadrumstalotas identitātes ainava, kas tiecas atgūt viengabalainību; tie ir apstākļi, kas piespiež transformēties un kļūt par citādo. Instalāciju papildinās Kaspara Jaudzema skaņu celiņš, kurā integrēti pārtvertie krievu karavīru ziņojumi frontes līnijā un zvanu ieraksti ar karavīru mājās palikušajām ģimenēm.
Paralēli izstādei norisināsies publiskā programma, kuras ietvaros tiks īstenoti pasākumi sadarbībā ar ukraiņu māksliniekiem.
Kultūrtelpa “Tu jau zini kur”
Tallinas iela 10-K3, Rīga
Ievas Bondares izstāde “Cilvēks manā dzīvē”
Lidojošo koku mājā
20. aprīlī
Venu dienu – 20. aprīlī Lidojošo koku mājā / 7. stāvā 42. studijā būs skatāma Ievas Bondares izstāde “Cilvēks manā dzīvē”.
Stāsts par šo izstādi aizsākās pirms 10 gadiem jūras malā, kur māksliniece pacēla pirmo nedaudz ierūsējošo drāts gabalu. Lielākajai daļai cilvēku varētu šķist, ka šī jūras krastā guļošā drāts gabala vieta ir tikai atkritumu tvertnē, taču Ieva tajā saskatīja ko neparastu – viņai pretī lūkojās cilvēka seja. Un tajā brīdī māksliniece zināja, ka viņai reiz būs izstāde, kas tiks veltīta cilvēkam! Ieva saka: “Vienmēr esmu mīlējusi cilvēkus! Neatkarīgi no viņu tautības, dzimuma, ādas krāsas, vecuma, reliģiskās piederības vai pārliecības un neatkarīgi no tā, vai savējais vai svešais. Galvenais, lai labs cilvēks! Cilvēki mani iedvesmo un stiprina! Tie uzlādē manas baterijas – vai esmu starp tiem vai arī varu tikai pasēdēt un pavērot… Tāpēc arī izstādes nosaukums ir “Cilvēks manā dzīvē”. Mēs visi esam maza daļiņa no šīs skaistās dzīves. Un tāpat kā katrs no mums ir tik dažāds, nav divu vienādu cilvēku šajā pasaulē, tā arī nav divu identisku mākslas darbu. Šīs izstādes darbi demonstrē cilvēku dažādību – skaistu, unikālu, reizēm nedaudz skarbāku, taču īstu! Katram savu! Tāpēc arī manos izstādes darbos katrs varbūt redzēs cilvēkus un sejas mazliet citādi. Un tā tam arī jābūt.
Skulptūras ir daļa no pasaulē ļoti augošās “recycled art” kustības. Tas ir veids, kā izmantot šķietami nevienam nevajadzīgus priekšmetus, no tiem izveidojot mākslu. “Ne viss vienmēr ir skaists no pirmā acu uzmetiena. Mums ir jāmācās saskatīt skaistais katrā lietā, katrā situācijā un arī katrā cilvēkā. Un to es novēlu ikkatram no Jums!”
Lidojošo koku māja / 7. stāvā 42. studijā
Strēlnieku iela 5, Rīga
Bernāra Sordē personālizstāde “Skats šodienā”
Liepājas muzejā
21. aprīlis–29. maijs
Sērija “Veltījums migrantiem” (bez nosaukuma). Diptihs II 2015 – 2018. 200 cm x 200 cm. Autors: Juris Kalniņš (“Fotocentrs”)
No 21. aprīļa līdz 29. maijam Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē būs skatāma franču izcelsmes domātāja, kibernētiķa, nākotnes pētnieka, pasniedzēja un mākslinieka Bernāra Sordē (Bernard Sordet, 1942-2021) personālizstāde “Skats šodienā”.
Izstādes darbu sērijas “Veltījums migrantiem” (“Hommage aux migrants”) kompozīcijās atspoguļojas autora skatījums uz cilvēku caur migrācijas prizmu, kas šajā ģeopolitiskajā situācijā, ieguvusi jaunu aktualitāti un rosina mūs domāt, līdzpārdzīvot, tā iekļūstot otra cilvēka subjektīvajā jūtu pasaulē.
Laikmetīgajos, ekspresīvajos Bernāra Sordē mākslas darbos sastopamies ar cilvēku tēlu atveidojumu jauktā tehnikā – stilistiski ieturētā, dažādu māksliniecisko risinājumu apvienojumā. Autora darbi aicina domāt par svešo tāpat kā par vietējo.
Iepazīstoties ar Sordē daiļradi, neviļus piezogas doma, ka autoram ir piemitusi intuitīva spēja paredzēt nākotnes notikumus. Neskatoties uz ko, ka Bernāra Sordē zemes dzīves gaitas aprāvās pirms gada – 2021. gada 21. aprīlī, viņa daiļradē nolasāms vēstījums, kas sasaucas ar pašreizējiem notikumiem Ukrainā un mudina uz dziļām pārdomām. Savos literārajos apcerējumos Bernārs Sordē apskata migrācijas fenomenu, tā potenciālu mainīt pasauli, padarot to vienlīdzīgāku un mierpilnāku.
Bernārs Sordē uzaudzis franču pretošanās kustības dalībnieku ģimenē. Vēlāk ieguvis inženiera, kibernētiķa un ekonomista izglītību. Latvijā Bernārs Sordē nonāca 1998. gadā, uzsākot darbu Eiropas Komisijas delegācijā Rīgā un pēdējos septiņus savas profesionālās dzīves gadus veltīja Latvijai – Latvijas iestāšanās procesam Eiropas Savienībā un Latvijas valstiskuma stiprināšanai, sniedzot padomus Latvijas institūcijām ekonomikas un sociālajā politikā. Pirms tam Sordē ieņēmis vadošu amatu vienā no šobrīd Eiropā lielākajiem farmācijas uzņēmumiem “Synthélabo”, nodarbojies ar pētniecību Francijas valsts plānošanas institūcijās, tostarp strādājis Francijas Finanšu ministrijā un atbildējis par sadarbību ar Krieviju un Ukrainu.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Tomasa Hiršhorna izstāde “MĀKSLA=PATVĒRUMS”
Mākslas stacijā “Dubulti”
21. aprīlis–29. jūnijs
No 21. aprīļa līdz 29. jūnijam mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma Tomasa Hiršhorna izstāde “ART=SHELTER | MĀKSLA=PATVĒRUMS”, kuru pats mākslinieks sauc par klātbūtnes un radīšanas projektu. Cerība, radīšana, dialogs, iekļaušana, (mākslas) mīlestība un apmaiņa - jā; naids, dusmas, vardarbība, negatīvisms, pasivitāte un aizvainojums - nē.
Izdzīvojot Ukrainas karu un redzot, kā savu nozīmi zaudē struktūras, koncepti un vērtības, kas iepriekš tikuši uzskatīti par neapšaubāmiem un stabiliem, Mākslas stacija “Dubulti” piedāvā unikālu iespēju klātienē iepazīt Tomasa Hiršhorna “empīrisko” mākslu, kuras sistēmiskā kritika un cilvēka (indivīda) vērtības daudzināšana šķiet viens no atbilstošākajiem veidiem, kā īstenot morālo atbildību šajā laikā.
“MĀKSLA=PATVĒRUMS ir forma, mana forma, mūsu forma, kas uzlūkojama kā opozīcija karam Ukrainā, bet vienlaikus tā ir forma, kas apliecina manu pārliecību, instinktu un intuīciju saistībā ar visiem kariem un izturēšanos pret tiem: māksla var un tai vajag būt Patvērumam, māksla dod patvērumu un to veido,” saka mākslinieks.
Piecpadsmit dienas – no 21. aprīļa līdz 5. maijam mākslinieks Tomass Hiršhorns strādās Mākslas stacijā “Dubulti” no plkst. 9.00 līdz 18.00. Tiks radīts reizē mākslas darbs un darbnīcu telpa, reizē skulptūra un klātbūtne. Katru dienu mākslinieks vadīs kritisku darbnīcu ar nosaukumu “Enerģija=jā! Kvalitāte=nē!”. “Es kā mākslinieks noraidu jēdziena “kvalitāte” attiecināšanu uz saviem darbiem, un es negribu to attiecināt uz kāda cita darbiem. Katrs darbnīcu dalībnieks nāk ar kaut ko savu, ar kādu darbu, ko pats radījis, teiksim, ar tekstu, gleznojumu, zīmējumu vai dziesmu, ar kolāžu, skulptūru, video vai ko citu. Dalībnieks izvēlas tikai vienu savu darbu, lai to apspriestu saskaņā ar kritēriju Enerģija=jā! Kvalitāte=nē!,” paskaidro Tomass Hiršhorns. Improvizētā “studijā” turpat izstāžu zālē katru dienu notiks lekcijas, priekšlasījumi, diskusijas un sarunas ar skatītājiem.
Tomass Hiršhorns jau trīsdesmit gadus savā mākslā ietver kritiku un brīdinošus signālus par to, ka mūsu politiskā un sociālā vide ir trausla, ka tajā ir pārāk daudz izņēmumu un pārāk ierobežojoši (klasiski) kritēriji identitātei un atšķirīgajam. Savus jaunākos darbus Tomass Hiršhorns veido kā telpu un apstākļus, kur iespējams pavadīt laiku un kaut ko radīt, kur var sarunāties un iepazīties ar līdzcilvēkiem. Māksliniekam ir īpašs veids, kā viņš īsteno savu politiku – aci pret aci ar katru skatītāju individuāli. Šo metodi tradicionālā politika mēdz saukt par “neiespējamu”.
Līdzīgu “neiespējamu” utopismu piedāvā arī Tomasa Hiršhorna darbu forma – tās ir bezgalīgi izvērstas un subversīvas skulptūras no industriāliem, neekskluzīviem un “neaizvainojošiem” (jeb neelitāriem) materiāliem, bez laika ierobežojumiem kā darināšanas, tā uztveres procesā. Šo skulptūru pamatā ir subjektivitāte. Vispirms tie ir materiāli, ko visi pazīst un lieto.
Mākslas stacija “Dubulti”
Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala
Tēlnieka Ģirta Burvja personālizstāde “Gaismēnas”
Rīgas Latviešu biedrības namā
21. aprīlis–24. maijs
No 21. aprīļa līdz 24. maijam Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē būs skatāma tēlnieka Ģirta Burvja personālizstāde “Gaismēnas”. Izstāde stāsta par aktuālajiem jautājumiem sabiedrībai Latvijas identitātes meklējumos un jaunajiem izaicinājumiem māksliniekam 21. gadsimtā.
Vairāk nekā trīsdesmit izstādē eksponētajos darbos un to lielformāta attēlos skatāmi jaunu materiāli-tehnisko risinājumu meklējumi mūsdienu tēlniecībā, sākot no metāla miniatūrām, līdz pat ietilpīgiem zemes, akmens un koka veidojumiem dabā, kā Ako ansamblis Daugavmalā un citi. Skatāmi arī no vienas loksnes veidotie metāla origami – literāro poēmu pieminekļi ievērojamiem rakstniekiem, piemēram, lielformāta foto no Augustam Deglavam un viņa romānam Rīga veltītā pieminekļa Rīdzinieki, kurā atpazīstami arī Rīgas Latviešu Biedrības pirmie dibinātāji. Apmeklētāji varēs novērtēt arī Laivcilvēku un Domakmeņu vispārinātos tēlus gan skulptūru, gan monumentālu būvju izpildījumā, ainavās Latvijā un ārzemēs.
Rīgas Latviešu biedrības nams
Merķeļa iela 13, Rīga
Jauna izstāžu sezona
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
22. aprīlis–26. jūnijs
22. aprīlī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs uzsāk pavasara izstāžu sezonu ar sešiem jauniem izstāžu projektiem un jaunas izstāžu telpas – “Martinsona māja” – atklāšanu.
“Martinsona māja” – jauna izstāžu telpa veltīta izcilākajam un pasaulē atpazīstamākajam latviešu keramikas māksliniekam Pēterim Martinsonam (1931–2013). Pirmajā izstāžu sezonā “Martinsona mājā” būs apskatāma pastāvīgā ekspozīcija ar Pētera Martinsona darbiem, mainīgā ekspozīcija “Ķīpsalas keramika” no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra krājuma un atvērtais keramikas krājums.
“Martinsona mājas” atklāšanas dienā – 22. aprīlī visas dienas garumā būs skatāma Elīnas Titānes (LV) un Abraham Kenny (AU) performatīva instalācija “Zudušās pilsētas”.
Valdas Podkalnes izstāde “Eseju arēna”
Materiālu un ideju daudzslāņainība fiksēta Valdas Podkalnes instalācijās, kuras apskatāmas un izjūtamas izstādē “Eseju arēna”. Kā atzīst māksliniece: “Es strādāju pie “domu salām”, no kurām katra ietver noteiktu vēstījumu, vīziju, sapni vai atmiņas, kas pārtop manu pieredzes pasauli atspoguļojošās instalācijās. Mana notikumu uztvere un interpretācija ir saistīta ar pagātnes un tagadnes, privātuma un publicitātes, intimitātes, bērnības un zaudējuma tēmām.” Izstāde balansē starp nepieciešamību atrasties “šeit un tagad” un reflektīvām atmiņām par apkārt notiekošo, kas kļūst par priekšnoteikumu atgūt iespēju būt šajā stāvoklī.
“Mūsu dzīve sastāv no stāstiem, no kuriem daži ir piedzīvojumiem bagāti, tik spraigi un plaši, ka ar tiem varētu aizpildīt veselas grāmatas, bet citi glabājas dziļi atmiņas un zemapziņas kambaros. Tieši šobrīd šķiet, ka atmiņām ir zelta vērtība. Lai gan dzīvojam “šeit un tagad”, mūsu tagadne ir zaudējusi ikdienas dzīvei raksturīgo vieglo rutīnu.
Mani skulpturālie darbi un to atspoguļojumi ir veidoti uz divu gadu pandēmijas un tās seku fona un tiek eksponēti uz pašreizējo sāpju fona, kas saistās ar Ukrainā notiekošo. Tajos ir manas refleksijas par šī laika noskaņojumu. Kā izejmateriālu izmantoju porcelānu, kas vienmēr ir fascinējoši, jo tā tīrība un cietība, bet vienlaikus arī trauslums tiešā saskarē ar citiem materiāliem ļauj radīt īpaši daudzslāņainu saturu,” stāsta Valda Podkalne.
Izstāde “Ebreju mākslinieki starpkaru Latvijā: Meklējumos”
Par atspēriena punktu šai izstādei kalpo Rīgā un Liepājā 1939. gada sākumā notikusī “Žīdu grafiķu izstāde”, kuras 252 darbi piedāvāja ieskatu 60 autoru mākslā. Autori nāca no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas, ASV, PSRS un Palestīnas. Īpašu nozīmi šai izstādei piešķīra ne tikai apjoms un izstādīto darbu kvalitāte, bet arī tas, ka daudziem autoriem tā bija pēdējā izstāde pirms II Pasaules kara, bet lielai daļai – arī pēdējā izstāde viņu dzīvē.
Latvijā pirmā ebreju mākslinieku izstāde notika no 1920. gada 15. novembra līdz 31. decembrim. Izstādes iedvesmotājs un kurators bija mākslinieks un mākslas teorētiķis Mihails Jo. Tomēr pagāja vēl vairāki gadi, līdz aktivizējās ebreju mākslas dzīve. 1927. gada 17. februārī tika nodibināta “Žīdu tēlojošo mākslinieku biedrība”. Kopā tajā bija ap 30 biedru, tās darbības centrā galvenokārt bija izstāžu rīkošana, un kopumā septiņu gadu laikā tika sarīkotas piecas izstādes. Neskatoties uz publikas interesi, pēc 1932. gada biedrība izstādes vairs nerīkoja, un pēc K.Ulmaņa apvērsuma, 1934. gada septembrī-oktobrī, tā tika likvidēta kā “politiski nevēlama”.
Vairāku mākslinieku daiļradē bija jūtams reģionālais konteksts, viņi gleznoja tajā skaitā Latgales ainas, pilsētu skatus, iedzīvotāju tipus. Ja vairāki Daugavpils un Krāslavas skati nav nonākuši līdz mums, vai zināmi vien preses reprodukcijās, tad M. Parparova gleznotās lauku ainas ir saglabājušās, un dod labu ieskatu tajā, ko kritiķi dēvēja par “interesanti tvertu žanra reālismu no Latgales īpatās dzīves un ļaudīm, tāpat raksturīgus žīdu tautas tipus”.
Pašreizējā izstāde ir vienlaikus gan mēģinājums reflektēt par pirmskara ebreju mākslinieku izstādēm, gan piedāvāt plašākas auditorijas uzmanībai mazāk zināmus autorus. Par dažiem no viņiem trūka pat biogrāfijas pamatdatu, un izstādes sagatavošana bija vienlīdz mākslas kuratoru un vēsturnieku darbs. Izstādes nosaukums “Ebreju mākslinieki starpkaru Latvijā: Meklējumos” ietver sevī ne tikai pašu mākslinieku centienus rast savu identitāti, bet arī kuratoru iesākto pētniecisko darbu.
Izstādes kuratori: Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja direktore Dr.art. Nataļja Jevsejeva un muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis.
Martins Gaubs un Arvids Martinaitis. Izstāde “Labāk nebūs!”
Arvids Martinaitis. Nikna vāvere un es. Jaukta tehnika, 200 × 120, 2021
Izstādi “Labāk nebūs!” sagatavojuši Martins Gaubs un Arvids Martinaitis. Košums, plašums un nebeidzama simbolu valoda ir abiem Lietuvas māksliniekiem kopīgi radošie instrumenti, lai arī realizēti atšķirīgos materiālos.
Arvids Martinaitis strādā dažādos medijos – viņa daiļrade izpaužas gan glezniecībā, gan grafikā, gan zīmējumā, tomēr šai izstādei esam izvēlējušies glezniecību, kas vissulīgāk atklāj viņa mākslinieciskās dziņas sevi realizēt, eksplodēt un būt. No pirmā acu uzmetiena vērotājs varētu saskatīt darbos ironiju; otrajā reizē – pamanīt līdzības starp gleznā risināto stāstu un savu paša pieredzi; visbeidzot, identificējis un interpretējis piedāvātajā naratīvā smalkas detaļas un sasaistījis tās ar savu personīgo vēsturi, skatītājs atrod jaunas nozīmes, kas paplašina tā pasaules uzskatu.
Martins Gaubs mākslā ironizē, un viņa darbi ir humora pārpilni – groteski, karikatūriski, parodējoši, lai kādā izpausmē viņš darbotos. Neraugoties uz mākslinieka aktivitāti arī glezniecībā un grafikā, izstādei esam apzināti izvēlējušies tēlniecību, izceļot formas, kuras jau ir atpazīstamas kā “gaubiskas”. Gauba stilistikā neglītais un kroplais iegūst izteiktus apveidus un šķiet pievilcīgs un rotaļīgs, nepazaudējot perfektās vai apzināti mainītās proporcijas un tēlu dzīvīgumu ne cilvēka, ne floras vai faunas elementu atveidē. Martins ir virtuozs gan lielās formās, gan mazā sīkplastikā. Viņš savijas dejā ar savu radīto tēlu un vissarežģītākajā uzdevumā atrod vieglumu, kurš turpina caurstrāvot darbus, arī sastopoties ar tiem izstāžu zālē. Viņa darbi izsauc smaidu, dod vielu sarunām, reizēm nobiedē, bet vienmēr sauc atpakaļ un aicina atkal sastapties, jo skatītājs nespēj nedomāt – ar ko gan mākslinieks pārsteigs nākamreiz?
Haralda Jegodzienska izstāde “Kā ripojošs akmens”
Radošums kā reiz iesācies neapturams process Haralda Jegodzienska darbos un izstādē “Kā ripojošs akmens” uzrunā aktīvu vērotāju. Tādu, kurš mākslinieka veidotos tēlus spēs savā uztverē papildināt un mainīt – kā mākonī, ieraudzīt aizvien jaunas multiformas, kuras, iespējams, arī autors nav apjautis. Uz Haralda izstādi jādodas kā uz eksperimentālās mūzikas koncertu – pilnībā ļaujoties nezināmajam, ar atvērtību uztvert racionālajai pasaulei neraksturīgo.
“Ja es gribētu uzzīmēt galvu un piešķirt tai patiesās kontūras, tad spētu atspoguļot vien ārējo veidolu. Attiecīgi uzreiz būtu klātesošs mans personīgais impulss, attīrot nosvērtās līnijas un švīkas vai piepildot tās ar emocijām un līdz ar to – pamatīgi mainot.
Tikai aiz ārējām izpausmēm esošie līmeņi aiztiecas līdz mūsu patiesās esības laukiem.
Ko gan līdz vēlme to materializēt, un kāpēc tas jādara?
Šajā gadījumā izceļas nobēdzinātie nemateriālās pasaules dārgumi, un ir jāļauj tiem attīstīties kā sava veida “mākoņgleznām”. Proti, matērija ir izveidota šķietami provizoriski nemainīta, taču tās impulsi var pārraidīties uz vērotāju arvien jaunās izmaiņās.
Vērotāja dzīvīgums ir vēlams, jo šādi ir izsekojami mana skulpturālā darba dinamiskie impulsi,” stāsta Haralds Jegodzienskis.
Latgales reģiona mākslinieku izstāde “Nav izņēmums”
Pēdējo gadu notikumi ir spilgti iezīmējuši savstarpējo saistību, kas globālā mērogā ietekmē visus zemeslodes iedzīvotājus. Tas ir izpaudies gan ekonomikā, gan politikā, gan veselības aprūpē, un izņēmums nav arī mākslas pasaule. Tāpat izņēmums nav arī Latgales reģions, kur mākslas dzīve ir turpinājusies un atsevišķu cilvēku radošums ir izpaudies jaunos darbos.
Izstādē “Nav izņēmums” apskatāmi 44 Latgales reģiona mākslinieku darbi, kas raksturo pēdējo gadu sajūtas, fiksējot gan pārmaiņas, kas skārušas ikdienas dzīvi, gan nemainīgās vērtības, kas gadu gaitā vieno pasauli kopīgā mākslas valodā.
Izstādē piedalās: Alīna Petkune, Agita Zemīte, Ludvigs Bērziņš, Aivars Bulis, Ilgvars Zalāns, Ilona Linarte Ruža, Dace Pudāne, Anastasija Dubovska, Žanna Vērdiņa, Svetlana Saveļjeva, Aiva Žūriņa, Inguna Liepa, Imants Haņeckis, Ingūna Levša, Ilze Griezāne, Ēriks Volonts, Anna Silabrama, Sanri, Nataļja Marinoha, Eleonora Pastare, Annele Slišāne, Viktorija Grappa, Vija Stupāne, Ksenia Shinkovskaya, Kristīne Nicmane, Diāna Apele, Darja Smirnova, Edgars Vronskis, Oksana Vronska, Vēsma Ušpele, Ilona Abdulajeva, Una Gura, Dāvis Ieviņš, Valija Platace, Sarmīte Bogdanoviča, Nellija Dzalba, Viktorija Valujeva, Agra Ritiņa, Ivo Folkmanis, Uldis Čamans, Mairita Folkmane, Aleksandra Šļahova, Lilija Zeiļa, Andris Bižāns.
Fotogrāfa Tomass Tūls un keramiķes Anne Tirna instalācija “Atspulgi”
Izcilās igauņu keramiķes Annes Tirnas un viena no Igaunijas labākajiem dabas fotogrāfiem Tomasa Tūla dabas iedvesmotā instalācija “Atspulgi” piemēro atspulga jēdzienu attiecībām starp cilvēkiem. Varbūt tieši tur slēpjas izstādes īpašais valdzinājums – sapņainā, noslēpumainā mežotne, ko veido izgaismotas formas un struktūras lielformāta attēlos pie sienām un figūrās uz izstāžu zāles grīdas, rada mistiskas, maģiskas telpas, kur tumsa un gaisma pieskaras līdzīgiem atspulgiem mūsu dvēseles slēptākajās dzīlēs.
“Es gādāju ‘modeļus’ – izgaismotus objektus un instalācijas, savukārt fotogrāfs lika lietā prasmi atrast īstās vietas un notvert mirkļa burvību. Mūsu mērķis bija radīt tēlainas karaļvalstis, kurās keramikas objekti atklātos kā dabas daļa.
Kameras lēca tvēra porcelāna, stikla un šķiedru objektus tā, it kā tie būtu organiski vienoti ar apkārni, teju vai iznirstoši no tās dzīlēm.
Radīt izgaismotas keramikas skulptūras, kas dabiski iekļautos ainavā, atrast īsto vietu un gaismu, apturēt mirkli un piedāvāt to publikai bija vienreizīgs radošs ceļojums,” stāsta Anne Tirna
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3
Martinsona Māja
Nikolaja iela 1, Daugavpils cietoksnis
Elitas Patmalnieces personālizstāde “Mirklis”
Mākslas galerijā PUTTI
Mākslas galerijas PUTTI telpās skatāma Elitas Patmalnieces personālizstāde “Mirklis”.
“Ir tikai šis mirklis – tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Elitas radītā telpa ir veltījums ikvienam no mums. Mākslas darbs, kas liek palūkoties sev apkārt, sajust enerģiju, laiku un mirkli, kas nemitīgi mainās. Izstādes apmeklētāji var burtiski ienākt Elitas radītajā pasaulē, kas ļauj ieraudzīt sevi no vairākām pusēm, kā daļu no mākslas darba, sajust dažādās savas personības šķautnes. Ļaujoties dzīves krāsu virpulim, nonākot tā centrā, izkristalizējas tieši tas, kas šajā mirklī katram no mums ir svarīgs. Izdzīvot, sajust, būt pateicīgiem par to, kas mums ir dots,” teikts izstādes pieteikumā.
Mākslas galerija PUTTI
Peitavas iela 5, Rīga
Metālmākslinieka Andra Dukura izstāde “Tabors”
Kauguru Kultūras namā
līdz 30. aprīlim
Kauguru Kultūras namā līdz 30. aprīlim skatāma izstāde “Tabors”. Tās autors ir metālmākslinieks Andris Dukurs no Rūjienas, kurš metāla skulptūrās iekausējis romu dzejas tekstus. Atrast romu dzeju neesot bijis tik vienkārši. Andris Dukurs skaidro: “Dzeja ir ņemta no visdažādākajiem avotiem. Man palīdzēja profesionāla romu vēstures un kultūras pētniece Ieva Tihovska, kas tieši ar to nodarbojās, un viņa man īsā laikā sameklēja dažādus. Tur ir Dainis Krauklis, kas nav profesionāls dzejnieks, bet, manuprāt, tas viņa darbs ir visinteresantākais. Tad ir profesionālis Ēriks Kleins un Rudēviča dzejoļi.”
Romiem nav savas valsts, bet ir savs karogs, sava himna un Starptautiskā Romu diena, ko visā pasaulē pirmoreiz atzīmēja 1971. gadā. Izstāde tapusi, atzīmējot Romu dienu.
Kauguru Kultūras nams
Raiņa iela 110, Jūrmala
Neatkarīgo mākslinieku darbu izstāde “Exhibition 1.4.”
Mākslas centrā MASA
līdz 1. maijam
Līdz 1. maijam mākslas centrā MASA skatāma neatkarīgo mākslinieku darbu izstāde “Exhibition 1.4.” Izstādes ekspozīcija ietver instalācijas, datorgrafiku, glezniecību un darbus, izpildītus jauktā tehnikā.
Cilvēka vulgaritāte un viņa primāras vajadzības ir tas, ar ko mēs mostamies no rīta un redzam apkārt katru dienu, bet rūpīgi cenšamies ignorēt. Zaza Zahidovs no Uzbekistānas runā par to skaļi un bez cenzūras. Cik ilgi mēs esam dzīvi, valdīti ar kaislēm, alkatību, drosmi un varonību? Cik ātri mēs esam miroņi bez to klātbūtnes? Atbildi var atrast “Melnajā”.
Austras Austrumas rekonstruēta detektīvu stāsta varonis bijis meklējis lietu, kas bija viņam ļoti svarīga. Iezīmējot jaunas stratēģijas, meklējot padomus grāmatās, smeļoties idejas no rakstiem, viņš nokļuva sava prāta ieslodzījumā un gāja bojā, pat neuzzinot, ko bijis meklējis. Atbilde bija paslēpta viņa pašā - atbilde bija mākslā. Jūtas ir grūti pārvērst objektā, ja nevari tās apzināt. Māksliniece piedāvā caur zemapziņu apcerēt mūsu būtību un apzinātu dzīvi, iegrimstot efemerā inscenēta nozieguma vietas atmosfērā.
Mistiskā trīsvienība: Grigorijs, Matilde un Elena ceļo pa kariķēta milža gremošanas traktu, ko iezīmē raksturīgo krāsu gradients. Taču paši varoņi pat nenojauš, ka autore, Anastasija Aņikina, viņus radījusi, lai atrautos no garlaicīgām lekcijām. Tāds ir šo nelaimes putnu kontrastainās dzīves stāsts.
Smeļoties iedvesmu Filipa Dika un Oldosa Haksli futuristisko grāmatu motīvos, kā arī skatoties anime “Evangelions” un “Rēgs bruņās”, Irina Rogaļova ļauj skatītājam iegrimt antiutopiskajā kiberpanka scenārijā, kur tehnoloģiskais progress uzvar cilvēka dabu un rada jaunus skaistuma un seksualitātes jēdzienus.
Abstrakcionisms mākslinieces Black Skich darbos atspoguļo tieksmi pēc stabilitātes. Autore to sasniedz novērojot un atkāpjoties no apkārtējo notikumu haosa. Tikai nejaušība ir perfekta, jo norit bez nodoma, un tieši tas padara nejaušību par pabeigto. Krāsa ieņem nestabilu pozīciju, tolaik monohroms pievērš uzmanību formu sajūtai, nevis attēla noskaņai.
Patriks Kļaviņš ir izveidojis savu mini armiju, kas sastāv no vairāk nekā 80 plastilīna figūrām, no kurām katra ir apveltīta ar personību un īpašībām. Katru dienu tēlnieks veido jaunus personāžus un pārtaisa vecos. Viņa krāšņajā visumā varoņi pastāvīgi cīnās par visspēcīgākā titulu un sastāda Patrikam kompāniju viņa ikdienas dzīvē.
Anastasija Baranova pēta skumju un lepnuma paradigmu: kādas krāsas, objekti un to kontrasti var atspoguļot minoru bez asarām, savukārt, mažoru bez tonalitātes.
Mākslas centrs MASA
Alauksta iela 7a, Rīga / otrajā stāvā
Andas Sproģes jubilejas gleznu izstāde “Saruna ar sevi”
Bauskas muzejā
līdz 10. maijam
Līdz 10. maijam Bauskas muzejā būs skatāma mākslinieces Andas Sproģes jubilejas gleznu izstāde “Saruna ar sevi”.
“Mani iedvesmo ceļojumi, jūra, ūdens, gaisma, sajūtas un daba kopumā. Tāpēc pēdējo gadu laikā gleznās, caur dažādu emociju prizmu, tiek apspēlēta ūdens tēma – fiziski, emocionāli un psiholoģiski pārdzīvotais kā ūdens kustība, kā vētra, dramatiski krāsu salikumi. Ūdens, kas atrodas cilvēka ķermenī ir nepārtrauktā kustībā, ceļā uz jaunrades meklējumiem. To sajūtu katru dienu, tāpēc vienmēr esmu ceļā uz….”, stāsta māksliniece Anda Sproģe.
Māksliniecei patīk gleznot akrila tehnikā, lazējoši un plūstoši. Caurspīdīgos pigmenta slāņos, toņi klājas citi pār citu. Aizrauj tieši darbs ar pašu krāsu, tās jaukšana, notecējumi, šķiešanās, mešana, pilināšana.
Emocijas un pārdzīvojumus reflektē ne tikai vizuālā valoda, bet arī mūzika, kam ir liela loma sajūtu pasaulē. Tāpēc, izstādei “Saruna ar sevi” tiek radīts īpašs skaņu celiņš, kas papildinās emocionālo pārdzīvojumu. Mūzikas autors ir mūziķis Normunds Everts.
Bauskas muzejs
Kalna iela 6, Bauska
Dinas Dubiņas izstāde “Gaismas pusē”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 15. maijam
Līdz 15. maijam t/c “Mols” mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma Dinas Dubiņas izstāde “Gaismas pusē” – emaljas, gleznas, miniatūras, rotas. Šīs izstādes mērķis ir lūgt Gaismas spēku palīdzību un aizsardzību. Šajā sarežģītajā laikā māksla ir tā, kas cilvēkiem var sniegt mierinājumu un prieku, savukārt prieks ir vienīgais, kas stiprina psihisko jeb dvēseles enerģiju, kura nodrošina cilvēka veselību un materiālo labklājību.
Eņģeļi ir Dieva sūtņi,– cīnītāji pret tumsas varu, – tie dod mīlestību, spēku, remdē bēdas. Eņģeļi mums ir blakus visu laiku, bet nāk palīgā tikai tad, ja viņus sauc. Šo darbu radīšanas process ir bijis ļoti īpašs – pārdabiskā veidā visu laiku ir bijusi eņģeļu klātbūtnes sajūta.
Izstādē skatāmas arī miniatūras un rotas. Darbos izmantotie materiāli – kapars, juvelieru emaljas, 22 karātu zelts. Šie ir materiāli ar tīru saules enerģiju!
Mākslas galerija “Bazar’t”
T/c “Mols” / Krasta iela 46, Rīga
Ukrainas un Latvijas mākslinieku kopizstāde “Karš un Miers”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 31. maijam
Līdz 31. maijam t/c “Mols” mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma grupas izstāde “Karš un miers”, kurā apskatāmi mākslas darbi dažādās tehnikās un formās kā atbalsts Ukrainai un mieram. Izstādē kopā izstādīti vairāk kā 80 mākslas darbi, kurus varēs ne tikai apskatīt, bet arī iegādāties, daļa naudas tiks ziedota Ukrainas atbalstam. Ekspozīcija visu laiku tiks papildināta ar jauniem mākslinieku darbiem.
Izstādes kuratore, pasniedzēja un māksliniece Marija Zeņkova par izstādes ideju: “Miers kā pats vērtīgākais, kas ir cilvēkam, jo ar mieru var izskaidrot karu. Miers tuvāko cilvēku portretos, ikdienas rūpēs, sīkumos, kas katru cilvēku iepriecina ikdienā. Tās var būt arī abstraktas izjūtas un formas nacionālajā apziņā, konkrētas lietas, kas ir mums visapkārt. Izstādē piedalās daudzi mākslinieki, kuri caur saviem darbiem parāda savu miera sajūtu. Mākslinieki ļoti emocionāli un izjusti uztver pasauli. Izstādes tēma ir ļoti plaša, kas ļauj ikvienam izteikt savu individuālo redzējumu. Viens darbs būs veltīts karam kā pretspēks mieram, karš vienmēr atnāk negaidīti un izjauc kārtību un iznīcina ierasto dzīvi.”
Izstādē būs apskatāmi profesionālu Ukrainas mākslinieku Andreja Kislova, Marijas Zeņkovas, Eleonoras Butenko, Nadijas Loļinas, Ļudmilas Nacļišviļi un Veroņikas Kiričenko darbi, kas tapuši Latvijā, atrodoties bēgļu gaitās.
Izstādē savus darbus miera tēmai izstādījuši Latvijas mākslinieki: Rasa Šūlca, Ivonna Zīle, Igors Bernāts, Evija Džonsone, Līva Pakalne Fanelli, Kaspars Perskis, Liena Bondare, Liene Liepiņa, Līga Ķempe, Dace Zēģele, Aleksandrs Neberekutins, Līga Juška, Dina Ābele, Ieva Liepiņa, Antra Ivdra, Hunjuņs Džans, Kate Seržāne, Jeleņa Kažoka, Elmar Magerram, Alvīne Bautra, Lāsma Pujāte, Daiga Krūze, Madara Gulbis, Anna Šenke, Alise Mediņa, Neonilla Medvedev, Sarmīte Caune, Zane Lūse, Valters Kiršteins, Ilze Smildziņa, Pēteris Līdaka, Ieva Caruka, Artūrs Vītiņš, Barbara Ābeltiņa, Ineta Freidenfelde, Modris Brasliņš, Elīna Alka Rikmane, un daudzi citi.
Mākslas galerija “Bazar’t”
T/c “Mols” / Krasta iela 46, Rīga
Diānas Tamanes izstāde “The typology of touch”
Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejā
līdz 5. jūnijam
Diāna Tamane. Flower Smuggler, 2016-2019.
Līdz 5. jūnijam Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejā skatāma Diānas Tamanes personālizstāde “The typology of touch”. Kurators – Peeter Talvistu.
Izstāde darbojas kā kopsavilkums mākslinieces darbiem par sievietēm viņas ģimenē, kurā bez pašas autores ir iesaistītas trīs sieviešu paaudzes. Lai gan centrālie darbi ir faktiski četru (un vēlāk trīs) sieviešu portreti, visas galvenās varones tiek uzrunātas arī atsevišķi caur viņu personīgajiem stāstiem un kopīgo likteni, veidojot kolektīvu ģimenes portretu.
Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejs
Kursi 5, Tallinn, 10415
Alnis Stakle uzvarējis “Sony World Photography Awards”
fotogrāfijas konkursa profesionālajā kategorijā
Alnis Stakle uzvarējis prestižajā “Sony World Photography Awards” fotogrāfijas konkursa profesionālajā kategorijā. Fotogrāfs uzvarēja ar attēlu kolāžu sēriju “Mellow Apocalypse” jeb “Maigā apokalipse”.
Latviešu fotogrāfs bija viens no deviņiem pretendentiem profesionālās kategorijas radošuma (Creative) apakškategorijā. Viņa iesniegtais darbs “Mellow Apocalypse” ir attēlu kolāžu sērija, kas ir veidota no publiski pieejamu avotu vizuālajiem materiāliem – muzejiem, zinātniskām institūcijām un brīvpieejas attēlu glabātuvēm. Detalizēti izstrādātajās kolāžās saplūst un saduras dažādi elementi. Runājot par uzvaru, Stakle saka: “Es esmu ļoti pārsteigts un priecīgs būt viens no “Sony World Photography Awards” uzvarētājiem. Šī ir lieliska atzinība un iedrošinājums man kā fotogrāfam un pasniedzējam, kurš māca par fotogrāfiju.”
Alnis Stakle nav vienīgais latvietis, kurš ir guvis laurus šī gada “Sony World Photography Awards” konkursā. Brīvās kategorijas Nacionālo balvu ieguva rīdzinieks Viktors Rimarevs ar attēlu “Haze” jeb “Dūmaka”, kurā tika notverts mirklis, kad Baltijas jūras krastu bija pārņēmusi zemā migla.
