Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Jauno mediju mākslas festivāls
“UPDATE 2023: Automatizētais radošums”
Liepājā
21.–25. novembris
Imants Zodziks. Analogais foto
No 21. līdz 25. novembrim Liepājā norisināsies starptautiskais Jauno mediju mākslas festivāls “UPDATE 2023: Automatizētais radošums”, pulcējot vairāk nekā 100 jauno mediju māksliniekus, mākslas studentus, dizainerus un jauno tehnoloģiju ekspertus no ASV, Vācijas, Igaunijas, Ukrainas, Latvijas u.c. valstīm, kuri radošajās darbnīcās Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijā un meistarklasēs tiešsaistē pētīs automatizācijas procesus mākslā, dizainā un radošajā praksē – gan mākslīgā intelekta rīkus, gan konceptuālas metodes inovatīvu, mulimediālu mākslas darbu radīšanai. Festivāla noslēgumā radītie mākslas darbi un prototipi plašākai publikai tiks prezentēti izstādē Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes galerijā, kur tie būs aplūkojami no 25. novembra līdz 22. decembrim.
Festivāla radošo darbnīcu vadītāji (mākslinieki un dizaineri Krista Dzudzilo, Reinis Kalvelis, Imants Žodžiks, Sola Sarratea, Pīters Gomezs, Oleksandrs Sirouss, Sabrina Dērlinga-Džounsa, Tāvi Suisalu, un Džons Grziniks) savā radošajā praksē strādā ar ļoti dažādiem medijiem, kā fotogrāfiju, 3D printēšanu, video, skaņas ierakstiem, datorģenerētiem attēliem, mākslīgā intelekta rīkiem, spēļu dzinējiem un arī ikdienišķiem objektiem un to simboliskajām nozīmēm, kuru lietošanā viņi apmācīs darbnīcu dalībniekus, vienlaikus apsverot konceptuālus un praktiskus jautājumus, kas saistīti ar radošuma un radošo industriju darba automatizāciju – vai radošā darbā var iestāties rutīna? Kādā mērā tehnoloģijas palielina radošā darba jaudu un kvalitāti? Kāds jaunrades potenciāls piemīt mākslīgajam intelektam un vai rada konkurenci māksliniekiem un dizaineriem?
Tiešsaistē ikvienam ērti pieejamas būs meistarklases un diskusijas festivāla nedēļas vakaros. Meksikāņu audio inženieris Huans Ernandezs Čiko piedalījies skaņu celiņu izstrādē vairākām industrijā atzītām filmām, kā piemēram, The Candidate (Netflix, 2019), Radical (Sundance Film Festival 2023, Festival Favorite Award), un meistarklasē iepazīstinās ar skaņu slāņošanu kā nozīmīgu skaņas dizaina elementu. Pētnieks un mākslinieks Jānis Garančs iepazīstinās ar aktuālākajām platformām, kurās veidot imersīvas un interaktīvas 3D un virtuālās realitātes vides, sniedzot īsu ieskatu to lietojumā. Vācijā strādājošais irāņu mākslinieks Rozbē Asmani demonstrēs, kā nemateriālo mantojumu var saglabāt ar 3D skenēšanas un modelēšanas palīdzību, izmantojot programmu Blender. Savukārt nedēļas noslēgumā festivāla viesi, mākslinieki, un Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijas pētnieki tiešsaistes diskusijā iztirzās automatizācijas nozīmi radošu rezultātu sasniegšanā, tostarp arī mākslīgā intelekta rīku ietekmi uz radošo sfēru – mākslu, dizainu, radošajām industrijām.
25. novembra vakarā, festivāla UPDATE 2023 noslēgumā, kultūrvietā “Kursas putni”, Kuģinieku ielā 5, Liepājā, būs vērojamas audiovizuālas performances.
Dmitrija Lavrentjeva personālizstāde “Apokalipse”
mākslas galerijā “Art Platz”
22. novembris, 2023–31. janvāris, 2024
Dmitrijs Lavrentjevs. Apokalipse. 150x115 cm. 2023.
No 22. novembra līdz 2024. gada 31. janvārim mākslas galerijā “Art Platz” būs skatāma Dmitrija Lavrentjeva (1970) personālizstāde “Apokalipse”.
“Mākslinieka personālizstādē “Apokalipse” var sajust gan klusas skumjas, gan apslāpētu izmisuma un brīdinājuma kliedzienu, gan poētiskas notis, gan neitrālas filozofiskas pārdomas, pieņemot esošo. Mākslas darbi aicina aplūkot laika substanci no augstāka skatupunkta, kam jebkura “pagātne” un “nākotne” ir uz mūžības skalas iezīmēts “tagad”. Jebkurš dzīves, nāves moments, tas, kas notiek pirms tam vai pēc tam, ir vienlīdzīgs salīdzinājumā ar absolūta lielumu un tikai transgresivitātes gaisma var atklāt cilvēkam eksistences dievišķo būtību,” raksta kinokritiķis Dmitrijs Rancevs.
“Dmitrija Lavrentjeva daiļradē atrodamie tēli, motīvi, notikumi un personāži vairāku gadu tūkstošu un gadsimtu garumā ir formējuši cilvēces apziņu, zemapziņu un bezapziņu. Mākslinieks aicina iedziļināties cilvēka domas un pārliecības slāņos, aicinot apšaubīt un pētīt mūsu kolektīvās apziņas robežas. Vai tas būtu renesanses polimāts Leonardo da Vinči, Melnās Dievmātes altārglezna, Pikaso rozā perioda “Meitene uz bumbas” vai reliģijas šķelšanās, Dmitrija Lavrentjeva mākslā mēs sastopamies ar šo dažādo naratīvu saplūšanu, kas sniedzas ārpus mākslas darba formālajām robežām un vienlaikus ir katalizators introspekcijai un dialogam mūsu nepārtrauktajā cilvēka eksistences ceļojumā. Drosmīgi, atklāti un personīgi mākslinieks savos darbos pauž emocionālo ekspresiju un gluži kā filozofiskā diskursā uzdod jautājumus par metafiziskām kategorijām kā Dievs, Laiks, Telpa, Esamība, Sākotne. Apokalipses četru vēstnešu – mēra, kara, bada un nāves – simbolika kalpo kā līdzeklis plašām garīgām pārdomām par pasaules kārtību un cilvēka būtību un skatīties uz Apokalipsi kā uz augstākās transcendences izpausmi.
Autodidakta Dmitrija Lavrentjeva mākslinieciskais darbības lauks aptver plašu vizuālās mākslas spektru, ietverot gleznas, kolāžas, skulptūras, litogrāfijas, apgleznotu keramiku un īsfilmas. Viņa mākslas darbus raksturo neparasts ekscentrisms, dzīvas krāsas un emocionāli izteikumi. Asas un izteiksmīgas līnijas, nevīžīgas un šķietami deformētas formas ir pamatelementi, kas veido viņa unikālo radošo stilu,” raksta Biruta Auriņa, Mg. art.
Mākslas galerija “Art Platz”
Alberta iela 4-9, Rīga
Laikmetīgās grafikas izstāde “Post Scriptum”
Jūrmalas muzejā
23. novembris–30.decembris
Ilze Lībiete. No cikla "Garāmejot". 2020. Krāsaina litogrāfija
No 23. novembra līdz 30. decembrim Jūrmalas muzejā būs skatāma laikmetīgās grafikas izstāde “Post Scriptum”. Izstādi organizē biedrība Grafikas Kamera un tā ievada biedrības 30 gadu jubilejas gadu, kas savu kulmināciju sasniegs 2024. gada 14. decembrī.
“Grafika ir aizraujoša. Grafika ir melna, balta, krāsaina. Grafika ir liela, maza, apaļa, kvadrātaina, daudzstūraina, telpiska. Grafika ir viegla, grūta, procesuāla, paredzama, neparedzama, aizrautīga, ietilpīga. Rada prieku, vilšanos, skumjas, dusmas, mieru, gandarījumu, veicina pieķeršanos. Grafika ir daudzveidīga, daudzšķautņaina, daudzslāņaina. Grafika ir visur. Grafika ir neizsmeļama. Grafika mūs vieno,” izstādes pieteikumā raksta biedrība “Grafikas kamera”, kas dibināta 1994. gadā.
Izstāde “Post Scriptum” ir kā neliela piebilde, pieturas punkts lai dotos tālāk. Izstāde plaši atspoguļo laikmetīgās grafikas kopainu Latvijā un apvieno dažādu paaudžu māksliniekus, kuri grafiku izvēlas kā galveno vai vienu no saviem radošās izpausmes veidiem. Tā parāda atšķirīgas pieejas tēmu lokam – no stāstījuma līdz abstrakcijai, no dabas līdz priekšmetiskajai videi – un plašas izvēles tehniskajos risinājumos – gan klasisku dažādu grafikas tehniku lietojumu, gan inovatīvus centienus un eksperimentus mākslas robežu paplašināšanā. Izstādes darbos kopumā lietotas teju visas grafikas tehnikas: augstspiedums, digigrāfija, digitālā druka, kokgriezums, linogriezums, litogrāfija, oforts, sietspiede, zīmējums, kā arī jauktas tehnikas un telpiski objekti un instalācijas. Izstrādes kuratores Ieva Nagliņa, Ilze Lībiete
Izstādē piedalās: Andris Abiļevs, Ilgnese Avotiņa, Aleksandrs Boče, Emīlija Brieze, Ansis Butnors, Jekaterina Beļajeva, Maija Dragūne, Evija Freidenfelde, Ināra Garklāva, Vidaga Grīnberga, Dārta Hofmane, Mārīte Kluša, Sergejs Koļečenko, Jeļena Koževņikova, Inguna Krolle-Irbe, Gunārs Krollis, Agnese Kurzemniece, Inese Lieckalniņa, Paulis Liepa, Ilze Lībiete, Justīne Lūce, Ieva Nagliņa, Anita Ņikuļceva, Anna Orniņa, Lāsma Pujāte, Vilnis Putrāms, Sabīne Vekmane, Kate Seržāne, Olafs Šāvelis, Larisa Šellare, Ausma Šmite.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Santas Frances personālizstāde
“Esmu redzams šajā attēlā, un man tas nepatīk”
ISSP galerijā
24. novembris, 2023–7. marts, 2024
Santa France. “Esmu redzams šajā attēlā, un man tas nepatīk”* 2023.
No 24. novembra līdz 2024. gada 7. martam ISSP galerijā būs skatāma Santas Frances personālizstāde “Esmu redzams šajā attēlā, un man tas nepatīk”*.
Santas Frances izstāde, kura tapusi organizācijas Wunder Kombinat un ISSP Galerijas sadarbībā, ir pirmais no izdevumu “WunderKombināts II. Latvijas mākslas gadagrāmata 2023” ievadošās programmas pasākumiem.
Izstāde ir veidota kā izdevumā ietvertās vizuālās esejas izvērsums telpā. Apspēlējot cilvēka nebeidzamo vēlmi pēc kontroles pār savu likteni, iekšējā miera meklējumiem un izmisīgiem mēģinājumiem izbēgt no eksistenciālām šausmām, māksliniece Santa France ir izveidojusi vizuālu stāstu, kas vēsta par konfliktu starp dažādiem domāšanas veidiem – maģisko un katastrofālo, kā vizuālu un konceptuālu atsauci izmantojot japāņu Ikebana un Kintsugi tehnikas. Ikebana praksē mākslinieks no dažādiem organiskiem materiāliem veido floristikas kompozīcijas, ievērojot noteiktus principus, lai dabu strukturētu sev tīkamā formā. Konkrētu darbību veikšana ar mērķi ietekmēt lietu kārtību un notikumu iznākumu ir saskaņā arī ar maģiskās domāšanas principiem. Pretstatīta tiek katastrofālā domāšana, kas apzīmē stāvokli jeb tendenci, kurā indivīds fokusējas uz potenciāli paša sliktākā scenārija īstenošanos, uztverot to kā reālu, pat ja tas ir absurds un neiespējams. Taču arī sliktākais scenārijs – katastrofa – ne vienmēr nozīmē kaut kā beigas un pilnīgu kontroles zaudēšanu. Cita japāņu mākslas jeb amatniecības prakse – Kintsugi, tiek izmantota saplēstu keramikas trauku labošanā, savācot lauskas un atkal savienojot tās veselā objektā. Trauka saplīšanu un tās rezultātā radušās plaisas uztverot nevis kā ko slēpjamu, bet kā daļu no tā vēstures.
* Frāze “Esmu redzams šajā attēlā, un man tas nepatīk” (I’m in this photo and I don’t like it) atsaucas uz vairs neeksistējošu Facebook opciju, kuru izvēloties lietotājs spēja paslēpt citu cilvēku augšupielādētos fotoattēlus. Opcija bija atrodama zem izvēlnes ar nosaukumu “Kas notiek?” (What’s going on?) un vēlāk šī frāze kā arī izvēlnes ekrānšāviņs tika izmantota kā reakcijas attēls jeb meme, lai pārpublicētu un raksturotu humoristiski paškritiskus attēlus.
Santa France ir latviešu digitālā māksliniece, kuras darbība lielākoties ir saistīta ar 3D programmatūras piedāvātajām iespējām un to pielietojumu web kolāžu, video, animētu GIF attēlu un digitālo ilustrāciju veidošanā. Viņas kompozīcijām raksturīgā hiperreālistiski sterilā vide un kontrastējošie organiskie un cilvēka radītie objekti ne tikai atmasko to veidošanā izmantotās programmatūras vizuālās valodas īpatnības, bet arī vēsta par mūsdienu eksistences problēmām – digitālo kultūru, sevis refleksiju, nostalģiju un vientulību, kas saistīta ar dzīvi tiešsaistē.
Izdevuma “WunderKombināts II. Latvijas mākslas gadagrāmata 2023” prezentācija notiks 15. decembrī. Pasākumu programmas ietvaros 24. novembrī plkst. 18.00 ISSP Galerijā notiks starptautiska paneļdiskusija “EAST not LEAST”, veltīta Austrumeiropas reģiona pašredzējumam 21. gadsimta trešajā desmitgadē. 25. novembrī plkst. 11.00 Latvijas Mākslas akadēmijā notiks beļģu kuratores un mākslas kritiķes Anas Paenhuisenas lekcija un radošā darbnīca studentiem “Mākslas rakstīšana”.
ISSP Galerija
Marijas iela 13–k3, Rīga
Simpozijs, darbnīca un performance
izstādē “Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas”
24. un 25. novembrī
Krista Dzudzilo. as close as possible I. 39x40 cm. Betons. 2023. Foto: Ansis Starks
Kim? Laikmetīgās mākslas centra Izstādes “Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas” publiskās programmas ietvaros šonedēļ notiks Simpozijs, darbnīca un performance ar mērķi paplašināt un kontekstualizēt izstādītos darbus, kā arī Ļubas Monastirskas un Solomona Levitānusa biogrāfijas, kultivējot jaunus uztveres rakstus un figūras. Atšķirīgās aktivitātes rosinās kolektīvu refleksiju par materiālu, mijiedarbojoties ar to in situ.
Simpozijs “Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas” notiks 24. novembrī (plkst 14.00–18.30) Latvijas Mākslas akadēmijā (K2 ēkā).
Simpozijā piedalīsies kuratores Estere Kajema, Rikarda Mesnere un Zane Onckule ar ievadu Solomona Levitāna un Ļubas Monastirskas biogrāfijā un radošajā praksē.
Muzeja “Ebreji Latvijā” direktors, Iļja Ļenskis sarunā ar vēsturnieku un LNB vadošo pētnieku Gustavu Strengu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Krājuma saglabāšanas centra konservācijas eksperti Austru Aizpurieti diskutēs - Vai grāmata var būt lieu de mémoire?
Laikmetīgās modes un mākslas duets MAREUNROL’S stāstīs par objektu veidošanu auduma ciļņu formās, kas sasaucas ar Solomona Levitānusa telpisko tilpuma domāšanu.
Gaidāms pētnieces Mikaelas Martinezas Detlingeres stāstījums audio ierakstā “Masu apbedījuma vietas pazemes slāņu kartēšana: Rīgas Vecie ebreju kapi” par izpētes darbu un to, kā uztvert vizuālos skenējumus, kas attēlo izstādē aplūkojamos zemes modeļus.
Modes dizaineres Santa Matule un Simona Veilande dalīsies atziņās no savas kopīgās tekstila darbnīcu sērijas, ko iedvesmojušas Solomona Levitānusa mācību grāmatas.
Simpozijas noslēgumā būs mākslas darba prezentācija pēc Recollection Bureau: An Instructive Happening, Latvijas Mākslas akadēmijas POST grupas hapeninga, kas papildināja izstādes atklāšanu Kim?.
25. novembrī plkst. 12.00–14.00 Kim? telpās notiks zīnu veidošanas darbnīca jauniešiem “Drēbnieka draugs: Zīna darbnīca” ar kuratorēm Esteri Kajemu un Rikardu Mesneri, lai kopīgi domātu par sarežģītās tēmas atspoguļojumu taustāmā, izglītojošā un rotaļīgā materiālā. Vingrinājumi ietvers meditatīvu zīmēšanu, radošo rakstīšanu un pārdomas par apzinātību.
Savukārt 25. novembrī plkst. 13.00–16.00 Kim? telpās māksliniece Alba D’Urbano kopīgi ar šuvēju Klinta Lau performances “Hautnah” (Piegulošs) ietvaros darinās tēlu no apdrukāta auduma – izstādē redzamā instalācijas pārtaps par drēbnieka darbnīcu ar visu apģērba izgatavošanai nepieciešamo. Redzēšana un dzirdēšana ir daļa no pieredzes – divdimensiju virsmas pārvēršana trīsdimensiju objektā.
KIM? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2–K1, Rīga
Mārtiņa Lablaika foto izstāde “Portreti un vērojumi”
Mencendorfa namā
24. novembris–24. decembris
No 24. novembra līdz 24. decembrim Mencendorfa nama bēniņos būs skatāma Mārtiņa Lablaika foto izstāde “Portreti un vērojumi”.
Izstādē apskatāmi darbi, kas tapuši pēdējo 15 gadu laikā. Izstādē apskatāmas divas tēmas – klasiski portreti, kuros redzami laikabiedri, kolēģi un draugi un fotogrāfa vērojumi – distancēti ikdienas skati Rīgā un citās Eiropas pilsētas.
Mārtiņš Lablaiks(1973) fotogrāfs ar vairāk kā 20 gadu stāžu, sadarbojies ar dažādiem preses izdevumiem, darbojies reklāmas fotogrāfijā. Šobrīd strādā par fotogrāfijas un datorgrafikas pasniedzēju Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un fotogrāfu Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Artūra Virtmaņa personālizstāde “Psihopomps: iesācēja ceļvedis viņpusē”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
25. novembris, 2023–11. februāris, 2024
Publicitātes attēls Artūra Virtmaņa personālizstādei “Psihopomps: iesācēja ceļvedis viņpusē”. 2023.
No 25. novembra līdz 2024. gada 11. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma Artūra Virtmaņa personālizstāde “Psihopomps: iesācēja ceļvedis viņpusē”.
Ekoloģiskā krīze, karš, pandēmija un nevienlīdzība ir kļuvuši par daļu no normālības. Distopiski pasaules bojāejas scenāriji arvien vairāk kļūst par mūsu realitāti. Jebkura sistēma, atstāta pašplūsmai, laika gaitā tiecās uz haosu: siltuma enerģija izkliedējas, bioloģiskie organismi iet bojā, sabiedrības sabrūk. Vai pastāv kāds, kas varētu mūs ievest šajā jaunajā realitātē, ceļvedis, kas mūs varētu sagatavot pārmaiņām?
Izstāde “Psihopomps: iesācēja ceļvedis viņpusē” sniedz iespēju ieraudzīt katastrofu kā izrādi (spectacle), kur drūmais un melanholiskais saplūst ar sapņaino un ekstātisko. Telpa un vide kā mākslas objekts un performatīvs notikums ļauj skatītājam piedzīvot uzburtas apokalipses ainas kā patiesi īstas un vienlaikus izbaudīt tās estētiski kā vērotājam no malas. Ar savu klātbūtni apmeklētājs kļūst par daļu no instalācijas. Projekts neaktualizē kādu konkrētu dabas, vides, tehnoloģisko vai sociāli politisko kataklizmu, bet drīzāk katastrofas ideju kopumā. Izstādi papildina performatīvu intervenču programma, kuru mērķis ir aktivizēt telpisko instalāciju.
Artūrs Virtmanis (1971) studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, eksperimentējis ar kino, papīra arhitektūru, procesuālo mākslu, performanci, tēlniecību, glezniecību un grafiku. Strādājot ar tādām tēmām kā entropija, melanholija, mesiānisms un utopija, Artūrs Virtmanis rada trauslas lielformāta instalācijas, kurās apvienojas ogles zīmējumi un multimediāli telpas inscenējuma elementi. Viņa veidotajām instalācijām raksturīgs filozofisks poētiskums, kā arī intensīvs vizuālais un metaforiskais piesātinājums.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
“Radio Naba” fotokonkurss “Valoda”
Skatītāju balsojums līdz 28. novembrim
Anna Dzērve. Pamielo acis. 2023
“Radio Naba”, atzīmējot savu 21. gadadienu, rīkoja fotokonkursu “Valoda”. Konkursā piedalījās 187 konkursantu darbi no visas Latvijas, kā arī no ASV un Lielbritānijas.
Par 21 labāko darbu atzīti un šobrīd skatītāju simpātijas balsojumā portālā LSM.lv piedalās: Agne Kaša “Savstarpējā nesaprašanās dabas līmenī”, Anna Dzērve “Pamielo Acis”, Annija Balčūne “Otrpus ēterā teiktajam”, Dace Pudāne “Vadātājs”, Dace Umblija “Klusēt. Šeit runāt nedrīkst.”, Elza Neimane “pazust starptelpu gaismā”, Ērika Daņiloviča “Maģiska mēle”, Evita Macāne “Spēja saprast valodu”, Ginta Jasmīna Pētersone “Divpusēji”, Ivars Vucens “Debates”, Juris Grīnfelds “Savstarpējā komunikācija”, Karlīna Jansone “i fluently lie in many languages but am totally sincere in only one”, Kaspars Zborovskis “Ķermeņa valodas brīvība”, Katerina Terlanova “Bez valodas”, Krists Kūla “Bābeles tornis”, Liāna Strode “Kad klusēju...”, Luīze Zvirgzda “Domas valodas ietērpā”, Maija Sjomkane ““Es Tevi mīlu” zīmju valodā”, Māris Kreitenbergs “Vienā valodā”, Olaines 1. vsk. fotopulciņš “Radošā fotogrāfija” darbs “Verbālā higiēna”, Valdis Putniņš “Nedzimtā valodā”.
Nobalsot par savu favorītu iespējams līdz 28. novembrim pulksten 23.59. Minēto autoru darbi būs skatāmi ceļojošajā fotoizstādē “21x21”.
Izstāde “Ceļa zīmes”
kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
līdz 10. decembrim
Līdz 10. decembrim kultūras un atpūtas centra “Imanta” 1. stāva galerijā skatāma izstāde “Ceļa zīmes”.
Māksliniekus, kas piedalās izstādē, vieno Jaņa Rozentāla Mākslas skola – mācības Latvijas Mākslas akadēmijas ēkas dienvidu spārnā, plenēra prakses, skolotāju personības, kolhoza kartupeļu lauki, kopīgas blēņas… un laiks. 40 gadus pēc skolas beigšanas klases biedri satikušies kopīgā izstādē, lai palūkotos cits uz citu un to, ko ir radījuši. Lai mēģinātu nolasīt, kāds ir tās paaudzes vēstījums, kas vieno vai atšķir no citām paaudzēm, kā arī kopīgi atcerēties un dalīties dažādajās pieredzēs.
Pēc skolas beigšanas, studējot, strādājot, veidojot ģimenes, iesaistoties sabiedriskā dzīvē, katrs ir sekojis citām zīmēm. Piedzīvojot laikmetu griežus, katrs ir pārdomājis, ko paņemt no mācītā, ko atmest, kā līdzsvarot jaunrades brīvību ar izdzīvošanu, mākslinieka iekšējo pasauli ar laikmeta pieprasījumu, cieņu pret tradīciju ar globālās pasaules piedāvājumu.
Māksla joprojām ir klātesoša katra dzīvē kā glezniecība, grafika, dizains, mākslas pedagoģija, fotogrāfija, vai arī veids kā izjust dzīves skaistumu un nozīmību.
Izstādē piedalās Agnija Ģērmane, Laima Akmentiņa, Māra Ozola, Ilze Briška, Igors Irbe, Kārlis Zemītis un citi.
Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Vijas Zariņas personālizstāde “Ainavas kods”
galerijā “Daugava”
līdz 20. decembrim
Vija Zariņa. Baltā saule. 2023. Audekls, eļļa. 90x90 cm
Līdz 20. decembrim galerijā “Daugava” skatāma Vijas Zariņas izstāde “Ainavas kods”. Izstādē māksliniece turpina savas pēdējo desmitgades mākslas tēmas – ainavas – interpretāciju. Ekspozīciju veido mākslinieces šī gada darbi, priekšplānā izvirzoties aramzemes motīvam. “Gribas to dēvēt par unikālu tēmas pieteikumu mūsdienu latviešu nozīmīgo ainavu gleznotāju plejādē, kas katrs savā veidā ar ainavas žanra palīdzību vizualizē nacionālās identitātes kodu.
Vijas Zariņas mākslā ainava tiek abstrahēta no konkrētas vietas, taču plašais panorāmiskais tēlojums un specifiskais kolorīts nešaubīgi liek to identificēt kā Latvijai piederīgu, kas katram skatītājam atsauc atmiņā redzētas ainas. Mākslinieces ainavas interpretāciju gribas dēvēt par laikmetīgu nacionālas ainavas tēmas risinājumu, kur tīru krāsu radītas plaknes vibrācijas un lakoniski akcenti distancējas no romantisku jūtu pārņemta dabas mīļotāja izjūtām, uzrunājot modernu cilvēku, kas jūtas organiski dabā, taču neaizmirst par savu urbāno dzīves daļu. (..) Vijas Zariņas gleznotās ainavas ir noskaņu piestrāvotas, tām piemīt tikai māksliniecei raksturīgs kolorīts un tehniska virtuozitāte, kas atšķirt to citiem un akcentē mākslinieces individualitāti,” izstādes pieteikumā raksta mākslas zinātniece Diāna Barčevska.
Vija Zariņa stāsta: “Es šajā izstādē joprojām iedvesmu smeļos dabā. Es dabu nenogleznoju tiešā veidā, bet rekonstruēju sajūtu par redzēto un izjusto. Uzmanības centrā joprojām Latvijas ainava ar tās tālēm plašo, horizontu, laukiem, pļavām un aramzemi. Gribu to uzgleznot tik skaidri, vienkārši, saprotami, kodolīgi un emocionāli ,kā tautas dziesmu. Manas gleznas ir veidotas eļļas tehnikā uz audekla.”
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Jeļenas Morozovas un Veras Bondares izstāde
“Dzīvie iespaidi: divas sievietes, divas realitātes”
galerijā “MuseumLV”
līdz 13. janvārim, 2024
Līdz 2024. gada 13. janvārim galerijā “MuseumLV” skatāma izstāde “Dzīvie iespaidi: divas sievietes, divas realitātes”. Izstāde ir ceļojums caur divu gleznotāju, Veras Bondares un Jeļenas Morozovas, daiļradi. Šo divu mākslinieku daiļrade skatītājus aicina iegrimt pasaulē, kur gaismas un ēnas, realitāte un ekspresija, reālais un abstraktais veido savstarpējo harmoniju.
Vera Bondare ir māksliniece, kuras mākslu raksturo rūpīga precizitāte un reālisma meistarība. Viņas gleznas kalpo kā logi uz pasauli, kur ikdienas mirkļi iegūst dziļu nozīmi un skaistumu. Ar gaismas un ēnas spēli Vera pārvērš parastas ainas īstās gleznās, mudinot mūs pārdomāt ikdienas skaistumu un nozīmi.
Jeļena Morozova, no otras puses, piedāvā izpaust emocijas un abstraktus konceptus, izmantojot izteiksmīgas kompozīcijas un krāsu bagātību. Viņas darbi ir dinamiski un izstaro dzīvību, piesaistot mūs ar savu enerģiju un krāsu spēli. Jeļena pēta pasaules daudzveidību caur spilgtām krāsām un dinamiskām kompozīcijām, aizvedot mūs tālāk par fiziskās realitātes robežām.
Galerija “MuseumLV”
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Birutas Baumanes gleznu izstāde “Dzīves alkas”
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā
līdz 19. februārim, 2024
Līdz 2024. gada 19. februārim Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma Birutas Baumanes gleznu izstāde “Dzīves alkas”.
Birutas Baumanes mākslas darbiem ir vērojamas spilgtas socreālisma iezīmes. Darbi aptver visu viņai nozīmīgāko tematiku – ainavas, ostas, portreti, akti, svētki, klusās dabas, lauku pirtis, cirks. 1960. gados pēc kāzu apmeklējuma Latgalē, Birutai Baumanei nav sveša arī Latgales tematika. Šo kāzu svinēšanas sajūsmu viņa atspoguļo darbu ciklā par Latgali.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
Rīgas iela 8, Daugavpils
Izdota Jāzepa Grosvalda grāmata “Persijas ainas”
Līdz ar izstādi “Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai”. Jāzeps Grosvalds. 1891–1920”, kas līdz 2024. gada 30. martam skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, klajā nācis sadarbībā ar apgādu “Neputns” un redaktori Laimu Slavu veidots vizuāli krāšņs izdevums – mākslinieka Jāzepa Grosvalda grāmata “Persijas ainas”.
“Persijas ainas [Tableaux persans]” ir Jāzepa Grosvalda sarakstīts teksts, kas tapis neilgi pēc viņa atgriešanās no militārās ekspedīcijas Tuvo Austrumu zemēs. Manuskripts, lai arī iesākts latviešu valodā, bija pabeigts franču valodā Parīzē 1919. gadā. Tajā ietverti ceļojuma spilgtāko vērojumu un pārdzīvojumu apraksti, kas papildināti ar pētījumiem par Persijas vēsturi un mākslas attīstību.
Grāmata pirmo un vienīgo reizi tikusi publicēta 1978. gadā Stokholmā divās valodās – franču un latviešu. Tagad tā ir lasāma četrās valodās: oriģinālā manuskripta franču valodā faksimils, tulkojumi latviešu, angļu un zviedru valodā. Jaunais izdevums papildināts ar apjomīgu vizuālo materiālu – vairāk nekā 300 akvareļiem, skicēm, dokumentiem, dienasgrāmatu lapām. Tajā reproducēti gandrīz visi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un Vermlandes muzeja (Värmlands Museum; Kārlstade, Zviedrija) kolekcijās esošie Jāzepa Grosvalda Austrumu cikla darbi, kā arī liela daļa citās kolekcijās esošo šī cikla kompozīciju.
Izvērstu ievadrakstu sarūpējusi mākslas vēsturniece, izstādes ““Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai”. Jāzeps Grosvalds. 1891–1920” kuratore Ieva Kalnača. Grāmatas dizaina autore ir māksliniece Inese Hofmane. Izdevumā izmantots rediģēts 1978. gada publikācijai veidotais Veronikas Strēlertes latviešu valodas tulkojums.
LNMM direktore Māra Lāce ievadtekstā atzīst, ka grāmata ir iespēja ienirt patiesa talanta radītā pasaulē, un uzsver, ka ““Persijas ainas” ir unikāla liecība par Jāzepu Grosvaldu kā izcilu sava laika personību – rakstnieka spējām apveltītu mākslinieku, cilvēku, kurš, apvienojot sevī romantiķa, intelektuāļa un vienlaikus arī rīcības cilvēka īpašības, spēja redzēt un, runājot tā laika laikmetīgajā valodā, līdzi pārdzīvot un pārvērst izteiksmīgos mākslas darbos jaunā, modernā 20. gadsimta laika izjūtas.”
Grāmata nopērkama apgāda “Neputns” un muzeja veikalā, kā arī aizpildot formu. Pēc pieprasījuma saņemšanas ar Jums sazināsies muzeja darbinieks.
Sadalītas konkursizstādes “Cik vērts?” balvas
Galveno balvu ieguvis mākslinieks Dāvis Ozols
Dāvis Ozols. Ēna. 2023. Audekls, akrils, eļļa. 70 x 50 cm
Bulduru Izstāžu namā līdz 30. decembrim skatāma konkursizstāde “Cik vērts?”, kura ataino mākslinieku redzējumu par dzīves vērtībām – gan tiešā, gan ironiskā veidā atklājot sabiedrības noskaņojumu par visdažādākajām tēmām. No 146 mākslinieku pieteiktajiem 237 darbiem, izstādei tika atlasīti 50 autoru darbi, kuri piedalījās konkursā par balvām. Galvenā balva (700 EUR) tika piešķirta māksliniekam Dāvim Ozolam par darbu “Ēna”.
Konkursizstādes žūrijā darbojās mākslas zinātniece Baiba Guste, gleznotāja Sandra Strēle, mākslas zinātnieks Guntars Gritāns.
“Sākotnēji digitālā formātā vērtētos darbus ieraudzīt izstādes telpā kā fiziskus trīsdimensionālus un divdimensionālus objektus ir spēcīgs piedzīvojums. Konkursizstādei pieteiktie darbi pārstāv ļoti plašu mākslas mediju loku un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu klāstu. Aizraujoši vērot, kā izmantotie materiāli un to savienojumi veido izstādes tēmas – dažādu dzīves vērtību – saturisko stāstījumu,” stāsta gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas profesionālās doktorantūras studente, konkursizstādes “Cik vērts?” žūrijas pārstāve Sandra Strēle.
Veicināšanas balvas (400 EUR) un iespēju izveidot personālizstādi Bulduru Izstāžu namā ieguva māksliniece Anna Egle par darbu “Bēglīši” un mākslinieks Ādams Sūna par darbu “Stabiņu diagrammas”.
Jūrmalas muzeja balva tika piešķirta māksliniekam Ādamam Sūnam par darbu "Stabiņu diagrammas".
Jūrmalas pašvaldības Kultūras nodaļas balvu saņēma māksliniece Dita Lūse par darbu “Zūdošais laiks”.
Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra balvu saņēma māksliniece Elīna Vagre par darbu “The Crown” (Kronis).
Arī izstādes “Cik vērts?” apmeklētāji līdz 16. decembrim var balsot par savu iecienītāko mākslas darbu. Skatītāju simpātiju balsojuma uzvarētājs saņems balvu 300 eiro apmērā.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
