Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kristas Namnieces un Diānas Drozdeckas izstāde “Vai viss, kas spīd, ir priecīgs?”
galerijā “Istaba”
27. marts–21. aprīlis
No 27. marta līdz 21. aprīlim galerijā “Istaba” būs skatāma divu jauno mākslinieču – Kristas Namnieces un Diānas Drozdeckas pirmā personālizstāde “Vai viss, kas spīd, ir priecīgs?” Izstādes nosaukums radies sarunas rezultātā. Sākotnēji nenozīmīgais teikums pārvērties jautājumā, kuram atbilde nu jau skatāma vizuālā valodā, izstādes formātā. Jautājums ved dažādās pārdomās. Māksliniecēm tās ir divas atšķirīgas sajūtas, kā rezultātā apvienotas abas pieejas un dažādās tehnikas – keramika un grafika.
Objekti izstādē rada nojausmu par kādas kartes, laukuma robežām. Formas veidotas no vairāku laukumu kopuma, kas veidoti no akmensmasas. Rodas sajūta, ka kāds laukums spīd vairāk, kāds mazāk. Katrs spīd citādi, atkarībā no kāda leņķa uz to skatāmies, kā mākslinieces to pamanījušas, izmantojušas un attīstījušas tālāk. Grafiskā forma un laukuma spīdums ir kā atsauce uz grafīta materiālu, kuru slāņojot uz papīra var iegūt “līdzīgu” efektu. Eksperimentu rezultātā autores vēlējušās saprast cik lielā mērā ir iespējams šo grafīta sajūtu pārnest uz keramikas materiālu, kādas sajūtas tas rada, transformējoties citā formātā.
“Akmensmasas laukumi ir roku darbs. Katru laukumiņu, kas veido lielāku objektu individuāli apstrādājām un sagatavojām kā atsevišķu keramikas objektu. Materiāla spīdums, kas pasvītro izstādes konceptu, panākts glazējot. Laukumu savienošanai izmantojām šuvju špakteli,” darba tehnisko pusi skaidro mākslinieces.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Armīna Ozoliņa izstāde “Māksla pieder tautai”
Mākslas telpā “Aminori”
27. marts–28. aprīlis
No 27. marta līdz 28. aprīlim mākslas telpā “Aminori” būs skatāma Armīna Ozoliņa izstāde “Māksla pieder tautai”. “Vai tiešām māksla piederēja, pieder vai piederēs tautai?” – šādu jautājumu mākslas valodā uzdod mākslinieks Armīns Ozoliņš izstādē.
“Darbi izstādei radīti speciāli “Aminori” telpai,” stāsta mākslinieks. “Ideja par šādas izstādes veidošanu radās pandēmijas pašizolācijas laikā, pāršķirstot savu publikāciju izgriezumu krājumu. Tā izveidojās vizuāli darbi ar uzsvaru uz tekstu un atsaucēm. Vārdi ir gan drukāti, gan šablonēti, rakstīti ar roku un griezti digitāli. Kolāžu kompozīcijās redzami mani iespaidi un iedvesmas avoti no dažādām mākslas jomām un autoriem.”
Mākslas telpa “Aminori”
Krišjāņa Valdemāra iela 69, Rīga
“Tatjanai Sutai – 100. Atmiņu un mūzikas vakars”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
28. martā / plkst. 17.30
Romana Sutas memoriālās istabas atklāšana Elizabetes ielas dzīvoklī (tagadējā muzejā). 1987. Fotogrāfija. SBM kolekcija. Foto: Harijs Burmeistars
Mākslinieku Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas vienīgais bērns – meita Tatjana Suta – šogad svinētu savu simtgadi. Lai atzīmētu šo skaisto jubileju, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs 28. martā plkst. 17.30 rīko atmiņu vakaru, kurā par Tatjanu (vai Taņu, kā viņu mēdza saukt) stāstīs viņas laikabiedri un studenti. Būs arī muzikāla programma, ko uz klavierēm izpildīs pianists Aldis Kalniņš.
Tatjana Suta nāca pasaulē 1923. gada 28. martā Parīzē viņas vecāku ceļojuma laikā. Priecīgais notikums bija gaidīts nedaudz vēlāk, un steidzīgie ārsta meklējumi jauno pāri atveda uz kādu katoļu klosteri netālu no viņu naktsmītnes Monmartrā.
Tatjana Suta mācījās Rīgas Franču licejā un bija ļoti pateicīga vecākiem par skolas izvēli. No pasniedzēja mesjē Boljē, jaunā francūža, Sorbonnas absolventa, kam Rīga bija pirmā darbavieta, Tatjana un citi skolnieki pārņēma ne tikai franču valodas zināšanas un mīlestību pret franču literatūru, bet arī īpašu franču garu – spēju ar zināmu pašironijas devu viegli uztvert visus dzīves patīkamos un nepatīkamos pārsteigumus. Ar saviem klasesbiedriem Tatjana visas dzīves garumā uzturēja draudzīgas attiecības.
Par pirmo lielo mīlestību Tatjanas Sutas dzīvē kļuva balets, ko viņa apguva privātajā Helēnas Tangijevas-Birznieces studijā un Operas baleta skolā.
1967. gadā Tatjana ar Romanam Sutam veltītu pētījumu absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot mākslas zinātnieces diplomu. Nedaudz vēlāk viņa sāka strādāt Latvijas Televīzijas Literatūras un mākslas raidījumu redakcijas Tēlotājas mākslas nodaļā. Darbam televīzijā Tatjana veltīja 24 dzīves gadus, bet pēc aiziešanas pensijā priekšplānā izvirzījās pedagoģiskais darbs – līdz pat savai nāvei 2004. gadā Tatjana Suta pasniedza mākslas vēsturi Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem.
Atmiņās un stāstījumos par mākslinieci Aleksandru Beļcovu, mākslas zinātnieci un baletdejotāju Tatjanu Sutu, kā arī leģendāro Sutu-Beļcovu ģimeni dalīsies mākslas zinātniece, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja, bijusī baletdejotāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja, tuva Tatjanas Sutas un ģimenes draudzene Dr. art. Ruta Čaupova, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, bijušais Tatjanas Sutas audzēknis Latvijas Kultūras akadēmijā Dr. art. Deniss Hanovs, māksliniece, starpnozaru mākslas grupas “Serde” vadītāja, Tatjanas Sutas audzēkne Latvijas Kultūras akadēmijā Signe Pucena un citi. Pasākumu moderēs Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras profesors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs, tuvs Tatjanas Sutas draugs un kolēģis Mg. art. Jānis Siliņš.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Rīga, Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs)
Alvja Pīzeļa personālizstāde “Lidojums”
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija”
28. marts–28. aprīlis
No 28. marta līdz 28. aprīlim klasiskās mākslas galerijā “Antonija” būs skatāma Alvja Pīzeļa personālizstāde “Lidojums”.
Mākslinieks par izstādi stāsta “Kā Jūs attēlotu lidojuma sajūtas? Vai tās vispār var attēlot? Satraukums, pacēlums, atraušanās no zemes, emocionāli nepatīkamas sajūtas, bailes, bezpalīdzība, atdošanās debesīm. Sirds pukst straujāk. Vai arī pozitīvas emocijas un piedzīvojuma sajūta?
Man bieži cilvēki pasūta uzgleznot peonijas. Tās vispār ir sarežģīti gleznojamas puķes- daudz ziedlapu, daudz smalku krāstoņu. Kad ķeros pie darba,es īstenībā negleznoju peonijas, es gleznoju sajūtas par tām. Un tā arī šī izstāde atspoguļo nevis pašu lidojumu, bet sajūtas par to.”
Klasiskās mākslas galerija “Antonija”
Brīvības iela 157-2, Rīga
Fotoizstāde “Brīvam būt. Uldis Briedis. Portreti (1966-2010)”
Kultūrtelpā “Ola Foundation”
29. marts–30. jūnijs
No 29. marta līdz 30. jūnijam kultūrtelpā “Ola Foundation” būs skatāma fotoizstāde “Brīvam būt. Uldis Briedis. Portreti (1966-2010)”.
Izstādē skatāmie fotogrāfa Ulda Brieža latviešu kultūras personību portreti ir tapuši kā sava laika zīmju, notikumu un gara fotopieraksti. Tiem ir dokumentāls un vienlaikus pārlaicīgs raksturs. To varoņu sejas, – notvertas visdažādākajos dzīves mirkļos, ļauj skatītājam sastapties ar radošuma būtību – to iekšējās brīvības sajūtu, kas, neraugoties uz laika ārējo rāmējumu, ir nepārtrauktā sasaistē ar avotu un patiesību. Radošums ir iekšējās brīvības manifestācija, kas nav ne apklusināma, ne noslēpjama. Tā ir brīvība būt un runāt universālajā zīmju, simbolu, tonalitāšu, triepienu, daudzpunktu un skaņas valodā.
Izstādē skatāmie Imanta Ziedoņa, Raimonda Paula, Mirdzas Martinsones, Katrīnas Pasternakas, Mārtiņa Brauna, Ulda Stabulnieka, Ērika Hānberga, Egona Līva, Haralda Sīmaņa un citi Latvijas kultūras autoritāšu portreti, kopumā vairāk kā 60, ir tapuši laika posmā no 1966. līdz 2010. gadam, un atspoguļo cilvēkus un notikumus vairāk kā pusgadsimta garumā. Tie iemieso sajūtu par Latviju, kas mājo mūsu katra zemapziņā, nodota no paaudzes paaudzē, bet kuru ik pa mirklim pazaudējam ikdienišķumā. Un par kuras trauslumu mums skarbi un tieši atgādina realitāte.
Uldim Briedim fotogrāfijā galvenā ir patiesība. Doma, kas atklājas caur žestu, acu skatienu, matu šķipsnu, gaismēnu, smaidu, pusvārdā sastingušu zilbi, asaru. Viņš pats par laika nogriezni, kurā dzīvo viņa varoņi, – laikabiedri un draugi, saka, – “tas bija kā starta šāviens cilvēku brīvībai.” Neierobežotai, absolūtai, kurā visas iespējas ir klātesošas. Skatoties Ulda Brieža uzņemtajos portretos, mēs it kā atkal no jauna pieredzam vēsturi. Un zināšanas. Arī par sevi.
Kultūrtelpa “Ola Foundation”
Ogļu iela 12A, Rīga
Maijas Kurševas izstāde “Lapa uz lapas”
laikmetīgās mākslas izstāžu zālē “TUR_telpa”
30. marts–29. aprīlis
Maija Kurševa. Foto: Aivars Liepiņš
No 30. marta līdz 29. aprīlim laikmetīgās mākslas izstāžu zālē “TUR_telpa” būs skatāma Maijas Kurševas izstāde “Lapa uz lapas”.
Maijas Kurševas izstāde “Lapa uz lapas” sastāv no 300 zīmējumiem, kas veidoti ar laku uz puscaurspīdīga zīdpapīra, un animācijas cilpas, kas radīta no šiem zīmējumiem. Klasiskās animācijas tehnikā veidotā animācijā redzama vējā plīvojoša papīra lapa. Izstādes rīkotāji tās kustību raksturo kā maigu un nomierinošu, dabisku un mierīgu kā elpošana. Attēlu miglainā materialitāte rada viegluma sajūtu un piešķir vērojumam papildu pieredzi. Pašreflektējošā mākslas darba formālais aspekts fokusējas uz cilpas principu, kurā aizturētais laiks atklājas atsevišķu mirkļu virknē, atgriežas sākuma punktā un atkārtojas no jauna. Animācijas kadri, kas eksponēti kā atsevišķi zīmējumi telpā un kā animācijas cilpa monitorā, rada sajūtu par telpas dinamiku un laika telpiskumu. “Lapa uz lapas” aicina skatītāju uz rāmām un mierinošām domām par laiku, telpu un kustību.
Maija Kurševa ir māksliniece, kas strādā ar plašu mediju klāstu, bieži vien tos apvienojot. Viņas pēdējo gadu izstādēs bijušas apskatāmas instalācijas, telpiskas struktūras, apvienojumā ar kustīgo attēlu, grafikām, zīmējumiem, skulptūrām. Mākslinieces idejas bieži vien rotē ap personīgām pārdomām par mākslas darba tapšanas procesu, telpas pakļaušanu idejai, izmantojot vizuāli lakoniskus izteiksmes līdzekļus. Neskatoties uz plašo mediju pielietojumu, zīmējums vienmēr bijis mākslinieces ideju pamatā un funkcionē arī kā ikdienas domu pieraksta veids.
Laikmetīgās mākslas izstāžu zāle “TUR_telpa”
Tallinas ielas kvartāls, Tallinas iela 10-3, Rīga
Izrāde “Surface” (“Virsma”)
Rīgas cirkā
30. marts–1. aprīlis
Foto: Jostijn Ligtvoet
No 30. marta līdz 1. aprīlim Rīgas cirkā viesosies Eiropas cirka un teātru festivālu jaunatklātais pārsteigums – beļģu cirka apvienība Familiar Faces, kas guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties savai inovatīvajai pieejai cirka valodai un scenogrāfijai. Rīgas cirka arēnā būs skatāma Familiar Faces izrāde “Surface” (“Virsma”) – izrāde uz ūdens klātas virsmas.
Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers uzsver izrādes unikalitāti gan formas, gan satura ziņā: “Parasti skatuves grīda pirms cirka izrādēm tiek slaucīta ļoti rūpīgi – lai nepaslīdētu kāja un kaut kas nenoietu greizi. Savukārt Familiar Faces ļaujas ūdens izaicinājumam – izmirkst paši un saslapina deju grīdu. Lai runātu par saskarsmi ar vidi un spēju kontrolēt apkārtējos apstākļus, cirka mākslinieki aizrautīgi virpuļo pa slideno virsmu. Viņi kontrolē apstākļus un vienlaicīgi tiem ļaujas, skatītājus apburot ar sarežģītiem akrobātikas un dejas elementiem.”
“Surface” aplūko mūsdienu cilvēka un dabas attiecības, runā par ekoloģiju, pamatu zem kājām un dabiskā līdzsvara meklējumiem, kā arī par cilvēka ķermeņa attiecībām ar ūdeni. Izrādē kā burtiskā, tā pārnestā nozīmē tiek meklēts līdzsvars, slidojot bez slidām un savienojot dažādas skatuves mākslas valodas: akrobātiku, līdzsvara disciplīnas, deju, tam visam pievienojot spēles elementus. Izrāde ir te strauja, te meditatīvi plūdena – kā jau ūdens stihija. Ūdens ir māksliniekiem zem kājām un ūdens viņiem līst uz galvas.
“Surface” augsti novērtēta Eiropas cirka mākslas festivālos un konkursos – izrāde ir arī cirka mākslas platformas circusnext 2018./2019. gada laureāte.
Rīgas cirks
Merķeļa iela 4, Rīga
Danielas Vētras multimediju izstāde “Declaration of Independence” (“Neatkarības deklarācija”)
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
31. marts–21. maijs
No 31. martā līdz 21. maijam izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” norisināsies mākslinieces Danielas Vētras multimediju izstāde “Declaration of Independence” (“Neatkarības deklarācija”). “Declaration of Independence” ir mākslinieciskās un reproduktīvās brīvības manifests, kas instalācijas, drāmas, performatīvās darbības, video, vokāla un skaņu mākslas sinerģijā nesaudzīgi pēta dzemdību un varmācības saikni brīdī, kad konservatīvais populisms rada globālus draudus sieviešu ķermeniskajai autonomijai un reproduktīvajām tiesībām. Daniela Vētra ar taisnīgām dusmām vēršas pret sabiedrības dubultmorāli, cenzūru un kaunināšanas praksēm, kurām anonīmais soctīklu pūlis pakļauj indivīdus, kas uzdrošinās publiski iestāties pret diskriminējošām normām.
Izstāde ir eksperimentāls feminisma mākslas darbs, ko radījusi vienas sievietes gribai pakļauta vīriešu komanda: mākslinieks Artūrs Virtmanis, kurators Igors Gubenko, komponists Toms Auniņš u. c. Skatītāju uzmanībai tiks piedāvāta multimediju instalācija, kuras telpu marķē distopiski posthumānā estētikā veidoti objekti – futūristisks medicīnas kabinets ar dzemdību krēslu, LED ekrānu ieskauts kauna podests, strūklaka ar grūtnieces-kiborga skulptūru, Daisecu Teitaro Sudzuki akmens, kā arī četras videoinstalācijas un komponista Toma Auniņa īpaši veidotais skaņu mākslas darbs.
Izstādes ietvaros 17. un 19. aprīlī plkst. 19.00 notiks Danielas Vētras režisēta imersīva izrāde pēc britu dramaturga Adama Donena lugas. Izrāde ietver kailuma un vardarbības ainas, tā nav piemērota bērniem, jauniešiem līdz 16 gadu vecumam un cilvēkiem, kuru jūtas spēj aizvainot transgresīva māksla.
Video mākslinieki: Adams Donens, Sandijs Ruļuks, Krišs Apšenieks, Andrejs Strokins, Emīls Geršinskis-Ješinskis, Māris Ločmelis, Egija Smeile, Lolita Epnere.
Daniela Vētra (1991) ir multimediju māksliniece, kuras prakses fokusā ir ķermeņa performatīva mijiedarbība ar vidi un auditoriju, radot imersīvas un transformējošas kolektīvas pieredzes. Māksliniece strādā instalācijas, dzīvās mākslas (live art) un eksperimentālā teātra medijā, veidojot savus darbus kā afektīvi piesātinātus autobiogrāfiskus stāstus ar asiem, nevienlīdzību nosodošiem sociālpolitiskiem vēstījumiem. Vētras performances un izrādes ir “totāli mākslas darbi” (Gesamtkunstwerken), kuros ķermeņa ekspresīvas darbības iedzīvina gaismas, skaņas, objektu, video un teksta radītu sinestētisku telpu.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Purvīša balva 2023 / Kandidātu darbu izstāde
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
1. aprīlis–11. jūnijs
No 1. aprīļa līdz 11. jūnijam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma astotā Purvīša balvas izstāde. Ekspozīciju veido spilgts glezniecības, tēlniecības, instalāciju, foto- un video mākslas kopums, ko radījuši astotajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2021. un 2022. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie seši mākslinieki un autoru kolektīvi.
Purvīša balvas 2023 kandidāti ir Evelīna Deičmane, kura balvai nominēta par izstādi “Dejorgāns / Tanzorgan” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (04.11.2022.–31.01.2023.); Ance Eikena, kura balvai nominēta par personālizstādi “Dievs Tēvs Debesīs” mākslas telpā “Brīvība” (10.12.2021.–08.01.2022.); Kristaps Epners, kurš balvai nominēts par darbu “Maslova” bijušajā Rīgas Biržas bankas ēkā festivāla “Survival Kit 13” ietvaros (03.09.–16.10.2022.); Daiga Grantiņa, kura balvai nominēta par personālizstādi “Lauka telpa” Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (07.05.–31.07.2022.); Darja Meļņikova balvai nominēta par izstādi “The Anticipation” (“Gaidas”) galerijā “427” (11.05.–05.06.2021.) un Evita Vasiļjeva un Kaspars Groševs, kuri balvai nominēti par izstādi “Zilā līča māja” Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā Mākslas festivāla “Cēsis 2022” ietvaros (09.07.–14.08.2022.).
Purvīša balvas 2023 ieguvēju noteiks starptautiska žūrija septiņu profesionāļu sastāvā, izvērtējot fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē. Laureāta vārds tiks nosaukts 26. maijā.
Izstādes norises laikā no 8. līdz 24. maijam apmeklētājiem būs iespēja balsot par savu favorītu, kurš tiks paziņots balvas pasniegšanas pasākumā. Skatītāju balsojums tiks organizēts sadarbībā ar vadošo ziņu mediju “Delfi”.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Grupas izstāde “Decentrējot, izkliedējot vienuviet / Decentrality dispersed in one place”
Padures muižā
1.–30. aprīlis
No 1. līdz 30. aprīlim Padures muižā būs skatāma grupas izstāde “Decentrējot, izkliedējot vienuviet / Decentrality dispersed in one place”. Grupas izstādē piedalās Annemarija Gulbe, Luīze Rukšāne, Rūdolfs Štamers, Karlīna Mežecka, Inga Meldere, Atis Jākobsons, Pēteris Sīlis, Anna Malicka, BmwAudi, Hele, Pauls Rietums un Marta Viktorija Agruma.
Centrālais tēmu loks ietver jautājumus par centra un provinces attiecībām, uzmanības centru nobīdes iespējamību, to potenciālo decentralizāciju. Pārvietojoties uz un no vietām, kur kultūras un mākslas norises koncentrējušās, vienlaikus apzinoties, ka pastāv vide, kas ar savu šķietami nepieblīvēto telpu aicina izpausties, autori veic novērojumus, kas iezīmē trajektorijas un izaicina periodiskas cirkulācijas, muižā atgriežoties atkāroti vai nonākot pirmoreiz.
Ja par norises mājvietu izvēlēta perifērija, vai tā var kļūt par piesaistošu uzmanības centru, teju līdzvērtīgu vietām, kurās apdzīvotība, tāpat jebkuri citi procesi jau tik cieši sablīvēti un pārklājušies neskaitāmas reizes atkārtojoties?
Padures muiža piedāvā iespēju veidot kontaktu ar mākslas darbiem nesteidzīgi, ilgāk nekā izstāžu apmeklējumos ierasts, mākslas pieredzēšanai iespējams paplašinājums pat vairāku dienu garumā. Lūgums apmeklējumu pieteikt savlaicīgi sazinoties ar Jāni Lazdānu tālr.: + 37129640028, Alisi Volansku tālr.: +371 29 753 278 vai Annemariju Gulbi: annemarijagulbe@gmail.com, instagram: @annemarijag vai pa tālr.: +371 26258118
Izstādes kuratore ir Annemarija Gulbe.
Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Troksnis”
Kultūras centrā “Siguldas Devons”
2.–30. aprīlis
No 2. līdz 30. aprīlim Kultūras centrā “Siguldas Devons” būs skatāma Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Troksnis”, kas veidota kā daļēji retrospektīva ekspozīcija, piedāvājot vienkopus aplūkot mākslas tandēma pēdējā laikā tapušos skaņas un kinētiskos objektus, kas iepriekš atsevišķi bijuši iekļauti izstādēs “ALL'ARM” (2020), “Baltic Sia” (2021) un “Skaņurīki” (2022). Visos šajos projektos mākslinieki pievērsušies netradicionālai skaņas un mūzikas izpētei, radot unikālus skaņas mākslas objektus, kuri darbojas ar sensoru palīdzību.
Izstādes kuratore ir Auguste Petre.
Kultūras centrs “Siguldas Devons”
Pils iela, Sigulda
Elitas Patmalnieces personālizstāde “Elita dabā un pilsētā”
Blīdenes kultūras namā
2. aprīlis–31. augusts
No 2. aprīļa līdz 31. augustam Blīdenes kultūras namā būs skatāma Elitas Patmalnieces personālizstāde “Elita dabā un pilsētā”.
“Elita ir autentiska un patiesa it visā, ko viņa dara. Viņa neseko mākslas pasaules tendencēm un tās konjunktūrai. Viņa ir Pati, un ar katru jaunu projektu rada savu, unikālu Pasauli, kas atrodas mijiedarbībā ar esošo. Viņa būvē tiltus starp redzamo un neredzamo; sapņiem un realitāti. Divi galvenie viņas darbu temati ir cilvēki un daba, un abu savstarpējā saistība. Dažkārt Elitas zīmējumi ataino šķietami pazīstamus elementus – dzīvniekus, ziedus, acis, lūpas...taču veids, kā viņa tos izgaismo un pietuvina skatītājam, tiem piešķir teju maģiskas īpašības. Elitas darbi atgādina, ka jebkurš mirklis, ikviena ikdienišķa epizode mūsu dzīvē ir brīnums. Viņa aicina pamanīt to, kam reizēm paskrienam garām kā pašsaprotamam. Viņas darbi izgaismo cilvēka būtību, to, ko mūsdienās apstiprinājusi arī neirozinātne – mūsu apziņa un zemapziņa atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā, un tās abas pieder mums. Tie parāda arī, cik būtiski ir sapņi un radošums. Kā savulaik par radošumu teica Karls Jungs: “tā ir dzīva lieta, kas implantēta cilvēka psihē.” Elitas darbos var pamanīt Pikaso, Frīdas Kālo un popārta ietekmi, taču tā ir tikai savveida kodu sistēma–daļa no Elitas uzburtā naratīva. Līdzīgi ir ar krāsu–viņa daudz izmanto melnbaltā dualitāti, savukārt mirkļos, kad viņa izvēlas spilgtus krāsu toņu, viņa spēlējas arto frekvencēm un emocijām, ko noteiktas krāsu kombinācijas izraisa skatītājā. Elita intuitīvi apzinās mākslas dziedējošo spēku un caur saviem darbiem cenšas vairot cilvēkos prieku. Neatņemama Elitas rokraksta daļa ir līnija un zīmējums. Viņa seko līnijai – impulsīvi un ar lielu meistarību. Līnija ceļo viņas iztēles labirintos un manifestējas zīmējumu, objektu un apģērbu uzdruku/siluetu formā. Vienlaikus, Elitai ir ļoti svarīgi, lai šī līnija būtu tīra un nesamākslota–visā, ko viņa dara,” stāsta Una Meistere, kultūras žurnāliste, mākslas portāla Arterritory redaktore.
Blīdenes kultūras nams
Blīdene, Saldus novads
Tatjanas Semanes personālizstāde “Personīgā kosmogonija”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
līdz 16. aprīlim
Tatjana Semane “Movement”, audekls, eļļa, 70x90 cm, 2017
Līdz 16. aprīlim Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā skatāma gleznotājas Tatjanas Semanes personālizstāde “Personīgā kosmogonija”.
Tatjana Semane personālizstādi “Personīgā kosmogonija” raksturo šādi: “Manas gleznas ir kā pieturas ceļā, pa kuru rit mana dzīve. Noteikti šajā ārkārtīgi straujajā ceļojumā daudz kas sen jau ir aizmirsts, tomēr gleznas ir starp tām lietām, kuras atspoguļo un glabā atmiņas par kādu vietu un laiku, kad tās tika radītas, par sajūtām, emocijām, domām, piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem un sapņiem, neļaujot tam visam pilnīgi izzust.”
Personālizstādei autore atlasījusi darbus eļļas tehnikā uz audekla un korķa koka, kas tapuši laikposmā no 2015. līdz 2023. gadam.
“Tatjana Semane ir apguvusi glezniecību pašizglītības ceļā, ilgtermiņā uzturoties ārpus Latvijas. Viņas rokraksts ir sakņots starptautiskajā mākslas un izstāžu praksē, kurā ilgstoši dominē modernisma stilistika, īpaši pievēršoties postimpresionisma un naivisma izpausmēm,” par mākslinieci raksta Igors Dobičins. Autore krāsu un tēlu valodā sublimē filozofiskās un autobiogrāfiski eksistenciālās atziņas. Gleznās izmantotie simboli un tēli: lelle, manekens, kas bieži ir ar pašportreta iezīmēm, koks, māja, ābols, acs, zirgs, virvju trepes u.c. rāda savpatno Tatjana Semanes veidoto semantisko pasauli. Darbi ir personīgas refleksijas par tādām tēmām, kā cilvēka iekšējā pasaule, personīgā kosmogonija, rīcības izvēle it īpaši liktenīgie lēmumi un darbības, drosme doties nezināmajā, lai apjēgtu lietu būtību un sevi. Autore gleznu ciklos interpretē gan Vecās derības, gan antīkās pasaules un citu kultūru zīmes, priekšmetus, simbolus, kuri piepildīti ar māksliniecei īpašu un svarīgu nozīmi.
Tatjana Semane piedalās izstādēs kopš 2000. gada.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Sigitas Daugules, Vinetas Kaulačas un Māra Čačkas izstāde “Vīzijas un sliekšņi - 2”
Veicas pilsētas galerijā “Kunsthaus Weiz” / Austrija
līdz 6. maijam
Austrijā, Veicas pilsētas galerijā “Kunsthaus Weiz” līdz 6. maijam skatāma Latvijas mākslinieku Sigitas Daugules, Vinetas Kaulačas un Māra Čačkas izstāde “Vīzijas un sliekšņi - 2”. Izstādes tēmu loks saistīts ar starptautiskajā mākslas telpā aktualizēto sarunu par glezniecības medija nozīmi un vietu mūsdienu mākslas praksē. Mākslinieki tiecas stāstīt vienotu stāstu, izmantojot mākslas darbus, kuros vienlaikus kopīgajam izgaismojas katra mākslinieka atšķirīgais rokraksts.
Vineta Kaulača skaidro, ka “Vīzijas un sliekšņi - 2” izstādes īpatnība ir tās mijiedarbība ar Austrijas unikālo, pilnībā stikloto kultūras centra arhitektūru. “Kunsthaus Weiz tiek izstādīta lielformātu darbu sērija, kas uzlūko telpu, telpiskās attiecības un laiku kā dimensijas, kuras ieraugāmas pateicoties izmaiņām un distancei. Šī darbu sērija vienkopus tiek izstādīta pirmo reizi. Savos darbos esmu pastiprināti pievērsusies telpas un laika pieredzes iespējamiem definējumiem glezniecībā, izmantojot atsauces publiski pieejamās telpās ar tām raksturīgo arhitektūras valodu. Izstāde Austrijā iedvesmo ar saspēli starp izstādes darbiem un telpu - ne tikai izstāžu zālēm, bet visu celtni kopumā, kas ir lielisks laikmetīgās arhitektūras un kultūras būves piemērs, ko īstenojuši Dietmar Feichtinger Architecte. Pati izstāde nav atraujama no telpas, kurā darbi tiek eksponēti, un šajā gadījumā telpas risinājuma mūsdienīgie un ažūrie paņēmieni, gaisīgais un nepārtrauktais pilna augstuma stiklojums, vedina uz saspēli arī ar ārtelpu un skata punktu dažādību,” atklāj māksliniece.
Gleznotāja un mākslas zinātniece Sigita Daugule stāsta: “Pirmo reizi kopā ar Vinetu un Māri izstādījāmies pagājušā gada jūnijā Viļņā un paši bijām pārsteigti par to, cik mūsu darbi labi izskatās kopā. Mēs esam ļoti dažādi kā mākslinieki, tomēr mūsu gleznas savstarpēji “neēdas”, tās lieliski papildina viena otru.”
Mākslinieks Māris Čačka savos izstādes darbos attēlo aizvadīto gadu sajūtu un vīziju kopumu, kas turpina refleksiju abstraktā valodā par dabas norisēm, dabas ritmiem, cilvēku un to vietu dabā.
Izstādes “Vīzijas un sliekšņi – 2” kuratori ir Pāvels Terentjevs un Georgs Gratcers.
Galerija “Kunsthaus Weiz”
Rathausgasse 3, 8160 Weiz, Austrija
Projekts “Kreatīvā revolūcija. Baltkrievija 2020”
Mākslas stacijā “Dubulti”
līdz 28. maijam
Līdz 28. maijam Mākslas stacija “Dubulti” sadarbībā ar baltkrievu biedrību Latvijā “Supolka” norisinās projekts “Kreatīvā revolūcija. Baltkrievija 2020”. Ekspozīcija stāsta par notikumiem, kurus izraisīja prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā 2020. gada 9. augustā, kad zaudētājs Lukašenko, izmantojot autoritatīvo varu, falsificēja vēlēšanu rezultātus, nosauca sevi par uzvarētāju un deva pavēli spēka struktūrām pielietot vardarbību, lai apspiestu plašos, demokrātiskos un miermīlīgos Baltkrievijas iedzīvotāju protestus.
Uz vairākām dienām Baltkrievija pārvērtās kaujas laukā. Milicija pielietoja skaņas un gaismas granātas, gumijas lodes un cietsirdīgi, daudzreiz līdz nāvei piekāva cilvēkus. Neapbruņotie iedzīvotāji, izvairoties no tiešām sadursmēm ar miliciju un omoniešiem, sāka pulcēties savu mikrorajonu pagalmos. Tā radās viens no Baltkrievijas jaunās demokrātiskās kultūras galvenajiem fenomeniem – protesta pagalmi. Lielās un mazās pilsētās, pilsētu mikrorajonos sāka pulcēties apkārtējo namu iedzīvotāji, kas pirms tam viens otru pat nepazina. Protestu izpausme bija mierīga – cilvēki dalījās ar informāciju par tuvinieku un draugu arestiem, par to, kā sniegt palīdzību, vārīja tēju, dziedāja un spontāni rīkoja dažādas lekcijas un sarunas.
Projekts “Kreatīvā revolūcija. Baltkrievija 2020” veltīts tam, lai parādītu Baltkrievijas jauno demokrātisko kultūru, tās ētiskos principus, kreatīvās stratēģijas un vizuālos elementus, kas izmantoja laikmetīgus paņēmienus.
Ekspozīciju strukturē astoņi hronoloģiski stāsti fotogrāfijās, komentāros un lietišķajos atribūtos, kas norisinājās 2020. gada vasarā un rudenī – bruņotais varas terors pret miermīlīgajiem protestiem, miermīlīgās demonstrācijas – tā dēvētie Sieviešu marši un Svētdienas marši, stāsti par represētajiem un Baltkrievijas demokrātiskās kultūras fenomeni – Protesta pagami un pēc viena principa veidotie baltsarkanbaltie Protesta karogi, kas apliecināja visdažādāko iedzīvotāju kopienu, iestāžu un atsevišķu personu līdzdalību revolūcijā.
Izstādē aplūkojamas Jauhena Jerčaka, Jauhena Acecka, kā arī citu autoru fotogrāfijas (viņu vārdi netiek atklāti drošības apsvērumu dēļ). Otrajā stāvā skatāmi ievērojamā Baltkrievijas dizainera Vladimira Ceslera plakāti un starptautiski pazīstamās keramiķes Hannas Mjadzvedzevas darbi, ko projektam palīdzēja nodrošināt Daugavpils Marka Rotko Mākslas centrs. Projekta kuratori ir Inga Šteimane un Dzianis Davidaus.
