Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Ainavas dramaturģija”
galerijā “Daugava”
15. jūnijs–30. jūlijs
Dace Lielā. Mežs. 2020. Audekls, akrils.170x200 cm
No 15. jūnija līdz 30. jūlijam galerijā “Daugava” būs skatāma izstāde “Ainavas dramaturģija”, kurā eksponētas Līgas Purmales, Ilzes Avotiņas, Daces Lielās, Vijas Zariņas, Daigas Krūzes, Alekseja Naumova un Andra Eglīša gleznas.
Dramaturģija ir literatūras veids sarunas formātā. Vai ainavu glezniecība nav saruna, mākslinieka saruna ar dabu? Gleznot vajag tikai to, ko nevar vārdos pateikt vai uzrakstīt, tā ir neapstrīdama patiesība. Nevar noliegt, ka ainava rodas mākslinieka un dabas dialogā, kurā māksliniekam ir iespēja paust savu attieksmi, izjūtas, pārdomas, vēstījumu. Ainava var ietvert visplašāko noskaņu un pārdzīvojumu spektru, to mēs jau zinām no mākslas vēstures. Arī šodien daba ir iedvesmas avots un ne tikai, daba, šis mūžīgais lielums, ir arī saunas partneris māksliniekam par mūžīgajiem jautājumiem – kas es esmu , kurp eju….un varbūt tikai impresija – mirkļa tvērums, un arī tajā būs vēstījums.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Ceturtais starptautiskais performances mākslas festivāls “Starptelpa”
Latvijas Mākslas akadēmijā
15.–19. jūnijs
No 15. līdz 19. jūnijam Rīgā, šoreiz Latvijas Mākslas akadēmijā, notiks ceturtais starptautiskais performances mākslas festivāls “Starptelpa”.
“Šī gada festivāla tēma “citādība” ļauj pievērsties identitātes aspektu analīzei, jo sevišķi tikko pārdzīvotās pandēmijas kontekstā, kad novērojām sabiedrības polarizēšanos un populisma uzplaukumu,” stāsta Latvijas Performances mākslas vadītāja Laine Kristberga, “Nereti “citādais” kā atšķirīgais no pamatgrupas tiek marginalizēts un atstumts, balstoties uz pieņēmumiem un stereotipiem. Priekšstati par citādo var tikt konstruēti uz etniskās vai reliģiskās piederības, nespējas, seksuālās orientācijas, rases, dzimtes un dzimuma, sociāli ekonomiskā stāvokļa un citu parametru pamata, tādējādi citādā definēšana izkristalizējas arī kā politisks jautājums. Šis tematiskais loks paver plašas interpretācijas iespējas un disciplīnu mijiedarbības krustpunktu potenciālu.”
Festivāls “Starptelpa” savā norisē ietverot gan meistarklases, gan akadēmisko dimensiju, gan ārzemju un vietējo mākslinieku performances. 15. jūnijā būs Lielbritānijas profesora Dominika Džonsona lasīšanas meistarklase, kurā tiks pētīta radikālā estētikai performances mākslā; no 16. līdz 17. jūnijam – starptautiska konference, kuru rīko Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras nodaļa un kurā būs atsevišķa sekcija, veltīta ķermeņa un performativitātes tēmai; savukārt mākslinieku individuālās un grupas performances skatītāji varēs pieredzēt no 17. līdz 19. jūnijam.
Festivālā piedalīsies ārvalstu mākslinieki no Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Lietuvas, Serbijas, Meksikas un Itālijas. Savukārt Latviju tajā pārstāvēs gan vietējie mākslinieki, piemēram, Anna Maskava, Arvis Kantiševs, Laura Šterna, gan Latvijas Mākslas akadēmijas performances mākslas studenti un Latvijas performances mākslas centra performances kursa absolventi.
Ilonas Romules personālizstāde “Divas puses”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
15. jūnijs–17. jūlijs
Ilona Romule (1962). Vāze "ID kods". 2019 – 2021. DMDM kolekcija. Foto: Didzis Grodzs
No 15. jūnija līdz 17. jūlijam, atzīmējot Latvijā un pasaulē augsti novērtētās keramiķes Ilonas Romules jubileju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja patstāvīgajā ekspozīcijā būs skatāma mākslinieces personālizstāde “Divas puses”.
Izstāde turpina porcelāna darbu sēriju “Semantiskā migrācija”, kas tika eksponēta muzejā Baltijas valstu keramiķu izstādē “Creo Ergo Sum” 2021. gadā. To veidos trīs jaunas kompozīcijas un divas monumentālas vāzes, kas jau iekļautas DMDM kolekcijā — “ID kods" un “Hameleons”. Visi porcelāna darbi ir tapuši no 2019 līdz 2022. gadā Džingdeženā (Ķīna) un apgleznoti Latvijā 2022. gadā. Izstāde iecerēta, kā viena no trīs notikumiem — personālizstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Rotko centrā Daugavpilī “Martinsona mājā”) un Rīgas Porcelāna muzejā.
“Porcelāns ir mana valoda, un tāpēc tai jābūt tekošai un nevainojamai. Nav nozīmes, kādā valodā tiek klusēts, vissvarīgākais — kādā valodā tiek runāts,” tā uzskata māksliniece Ilona Romule.
Iedvesmu saviem porcelāna darbiem māksliniece rod kultūras, filozofijas un mākslas vēstures dziļā izpratnē, to bagātinot ar nepārprotami izteiksmīgām radošās fantāzijas atklāsmēm, kas skar cilvēka dabu, viņa zemapziņas kaislības un vēlmes. Trīsdimensiju priekšmetu formas darbojas sinerģijā ar filigrānu apgleznojumu vai grafiski izsmalcinātu zīmējumu. Doma materializējas hibrīdfigūrās, kas porcelāna valodā nevainojamā profesionālā izpildījumā, nereti apvienojumā ar simboliem, stāsta par cilvēka iekšējo, neapjausto būtību. Māksliniece veidojusi arī skulpturālus dizainiskus gaismas ķermeņus retajā litofānijas tehnikā.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Berlīnē dzīvojoša britu mākslinieka Stīvena Vilksa
Izstāde-performance “Ceļojošie ēzeļi”
galerijā “Māksla XO”
16. jūnijs–23. jūlijs
Māksla XO galerija sadarbībā ar Galeria Szydlowski (Varšava) un Kai Hilgemann Galerie (Berlīne) no 16. jūnija līdz 23. jūlijam piedāvā unikālu iespēju piedzīvot Berlīnē dzīvojoša britu mākslinieka Stīvena Vilksa (Stephen Wilks) izstādi-performanci, kas aptvers skulptūras no porcelāna, gleznas, zīmējumus un mehānisku, rotējošo skulptūru “Ēzeļu karuseli”, kā danse macabre alegoriju, brīdinot cilvēkus par zemes dzīves laicīgo dabu...
Tā būs vienreizēja iespēja skatīt klātienē šo skulptūru grupu, kas eksistē vien divās versijās, no kurām pirmais “Ēzeļu karuselis” 2010. gadā tika pārdots izsoļu namā Sotheby’s, lai ienākumus ziedotu Amsterdamas Mākslas akadēmijas atbalstam un paglābtu to no slēgšanas. Neskatoties uz to, ka Stīvenu Vilksu mākslā interesē augstās patiesības meklējumu, katrā viņa darbā ir aplūkota mūsdienu realitāte – no ikdienišķām lietām līdz pilsētu struktūrām, zemes un okeānu dzīlēm, klimata pārmaiņām, maza indivīda pārdzīvojumiem vai lielai politikai. Iedvesmu un idejas viņš smeļas garās pastaigās pa pilsētu vai laukiem. Pēc mākslinieka domām, ikdienišķo parādību paaugstināšana par kaut ko negaidītu un poētisku ir mākslas lielā misija.
Stīvens Vilks ir ass vērotājs ar labu humora izjūtu un dziļām zināšanām pasaules kultūrā. Apdāvināts ar labu materiāla izjūtu, mākslinieks spēlējas ar to dažādām īpašībām un to radītām asociācijām. Jebkurš materiāls viņa rokās pārvēršas mākslā.
Stīvena Vilksa netipiskie ceļojumi pa pasauli aizsākās 1999. gadā, kad mākslinieks uzšuva savu pirmo ēzeli: lielu, dabiska izmēra lupatu lelli no pelēka auduma, ar asti, krēpēm, lielām pogu acīm un vēderu ar rāvējslēdzēju, kas pildīja arī somas funkciju. Pirmais lupatu ēzelis, vārdā Baltazars, kļuva par pastāvīgu Stīvena Vilksa kompanjonu pastaigās pa pilsētu. Vārdu savam pavadonim viņš aizņēmās no franču režisora Robēra Bresona 1966. gadā tapušās filmas “Au hasard, Balthasar”, kuras galvenais varonis ēzelis kļūst par metaforu radībai, kurai jāpacieš nežēlība, nepateicība un uzmanības trūkums. Ar laiku Baltazaram pievienojās seši citi ēzeļi, kuri uzsāka savu, kaut kādā ziņā no mākslinieka neatkarīgu dzīvi, ceļojot pa visu pasauli un vienus pagaidu saimniekus nomainot pret nākamajiem. Procesā veidojas aizbraukšanas, ierašanās un šķiršanās ritms, un notiek pastāvīga mija starp publisko un privāto telpu. Ceļojumu laikā ēzeļu vēderi piepildās ar piezīmēm, fotogrāfijām, skicēm. Tikšanās, atmiņas, individuālās realitātes tiek pārnestas tālāk ar ceļojuma nepārtrauktību. Ēzeļi pārvēršas par starpniekiem un sociālās intersubjektivitātes radītājiem.
Līdz šim Stīvena Vilksa ēzeļi pabijuši Mozelē, Parīzē, Marseļā, Brēmenē, Berlīnē, Barselonā, Amsterdamā, Pekinā un Tokijā.
2022. gada maijā uz Latviju devies pilnīgi jauns, Stīvena Vilksa šūts ēzelis, kurš kā sava pirmā ceļojuma galamērķi ir izvēlējies Rīgu, lai piepildītu savu vēderu ar jauniem iespaidiem un piedzīvojumiem.
Stīvens Vilks dzimis (1964) Bridžvoterā, Somersetas grāfistē, Anglijā. Studējis angļu literatūru Kenterberijas Universitātē; tēlotājmākslu Parīzes mākslas akadēmijā un Valsts mākslas akadēmijā Amsterdamā. Savā daiļradē pievēršas dažādām mākslas formām – zīmējumam, grafikai, glezniecībai, tēlniecībai, fotogrāfijai un keramikai. Kopš 1991. gada sarīkojis 43 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 100 grupas izstādēs visā pasaulē. Stīvena Vilksa darbi iekļauti vairāk kā 20 publiskās mākslas kolekcijās pasaulē. Stīvens Vilks dzīvo un strādā Berlīnē.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela14, Rīga
Kristiana Fuksa izstāde “Istaba Nr. 5”
galerijā “Alma”
līdz 30. jūlijam
Kristiana Fuksa izstāde “Istaba Nr. 5” galerijā “Alma” ir turpinājums instalācijai “Istaba nr. 4. Veltījums Marselam Prustam” izstādē “Galerija ALMA @ Padures muiža”, kas norisinājās 2021. gadā no 17. septembra līdz 30. novembrim.
Melnā telpā, starp trīs kanālu animāciju, gultu, melno gultasveļu un skulptūru, projicēta Man Ray (1890–1976) fotogrāfija, kurā redzams Marsels Prusts mirkli pēc nāves. Gultā, kurā rakstnieks 13 gadu laikā sarakstīja epohālo romānu ciklu “Zudušo laiku meklējot”. Žans Kokto (1889–1963) Les Nouvelles Littéraires oktobra/novembra numurā rakstīja: “Tie, kas ir redzējuši šo miera, kārtības un pilnības profilu, nekad neaizmirsīs brīdi, kad šī neticamā rakstīšanas mašīna apstājas, kļūstot par mākslas objektu: šedevru blakus neskaitāmu manuskriptu kaudzēm, kurā turpinās dzīvot mūsu drauga ģēnijs, kā miruša karavīra rokas pulkstenis.”
Trīs kanālu animācijas sākas ar sapni. Pēc tā caur Sodomas un Gomoras meteoriem mēs nonākam Germantu pilī, kur kalpi gatavojas viesībām. Tad mēs iepazīstam Baronu Šarlī, vēl guļošo Žipjēnu un Ziloņpuķes kungu. Pēc Žipjēna un Barona mīlestības novērošanas – kas iespējama tikai ar kukaiņa palīdzību – sākas viesības. Piebrauc karietes, ierodas viesi. Marsels uzkāpj pa kāpnēm uz viesību zāli. Pulkstenis, koka skulptūra, saliekusies telpā kā vecs vīrs. Putniņš, kas kādreiz pulkstenim ziņojis par pilnu stundu ir aizlidojis. Tas atrodas ārpusē, starp galerijas telpu un kiosku, kurā redzama reāllaika animācija.
Kristians tic, ka vienīgā lieta, ko varam atstāt mantojumā ir mūsu nemateriālās vērtības – idejas, mākslas darbi un citas domu vērtību formas. Viss cits pārvērtīsies pīšļos un pelnos.
Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
Katrīnas Ģelzes otrā personālizstāde “DECLASSIFIED”
Tallinas ielas Kvartālā
līdz 17.jūnijam
Līdz 17. jūnijam Tallinas ielas Kvartālā skatāma Katrīnas Ģelzes otrā personālizstāde “DECLASSIFIED” jeb “ATSLEPENOTS”, kas tapusi globālās krīzes, diskriminācijas un vardarbības pārņemtā pasaulē – sociālpolitisko jautājumu skarbo realitāti izpaužot caur rotaļīgu zinātniskās fantastikas estētikas prizmu.
Pārkāpjot izstādes slieksnim, skatītājs nonāk detektīva lomā. Kriminālnoziegumi, konspirāciju teorijas un paranormālais savijas, aicinot ikkatru no mums izmeklēt cilvēces un indivīda vērtību kodolu. Mākslas darbi iemiesojas citas galaktikas civilizācijā, tādējādi atbrīvojot mūs no vēlmes dalīt kategorijās, bet mudināt rakties dziļāk. Zem redzamā virskārtas un aizspriedumiem visus vieno pamatvērtības un tiesības uz drošību, vienlīdzību, mīlestību un brīvību. Tomēr līdz pat šai dienai tās ne tuvu netiek īstenotas.
Eksperimentējot ar dažādām tehnikām, tiek uzburta sadrumstalota, zibsnīga, pārsātināta un nemitīgi mainīga mūsdienu pasaule, kurā pierādījumu un faktu vietā virsroku gūst emocijas un sociālo mediju saturs, pieļaujot, piemēram, “mediju tiesas prāvas” vai propogandu.
Pretskata portreti piepilda telpu ar aizturēšanas izolatora atmosfēru, bet lielās acis aicina ieskatīties dzīvei un nāvei tieši sejā (vai gluži otrādi, aizvērt tās un aizmirsties, nodzīvojot dzīvi slēpnī), izgaismojot atklātības spēku, bet reizē ievainojamību. Spilgtas, izlecošas krāsas, kontrastējoši sensorie materiāli un svešas dzīvības formas piedāvā tik vilinošo iespēju aizbēgt uz fantāziju zemi. Estētiskais baudījums kļūst par izdzīvošanas mehānismu citādi tik vardarbīgā, baisā un netaisnīgā mūsdienu realitātē.
Izstāde “ЛАВ = LOVE”
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros
17. jūnijs–10. jūlijs
Foto no Andreja Strokina kolekcijas: “ЛАВ 74-24”
No 17. jūnija līdz 10. jūlijam izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” Intro zālē būs skatāma Fotogrāfijas biennāles 2022 izstāde “ЛАВ = LOVE”.
Izstāde “ЛАВ = LOVE” sniedz ieskatu Andreja Strokina, Irēnas Bužinskas un Bolderājas grupas privātkolekcijās, kas veidojušās, gudrās rokās nonākot sava laika dzīvi apliecinošam, bet vēlāk šķietami liekam, neaktuālam, pamestam materiālam. Tās ir fotogrāfijas, atklātnes, diapozitīvi, kas ietver neskaitāmus reiz, kaut kur un ar kādu patiešām notikušas dzīves mirkļus, atmiņā saglabājamas norises un pozitīvas emocijas. Mūsdienās daudzi krāšanas veidi ir izpelnījušies cieņu un pat akadēmiskus nosaukumus (filatēlija, numismātika, bonistika, filumēnija, faleristika u.c.), lielā mērā pateicoties iesaistei tirgus attiecībās. Tomēr vairums šādu nodarbju hobija līmenī turpina piepildīt jebkuram vecumam, tautībai, ekonomiskajam slānim un sabiedriskajam statusam piederīgo ļaužu dzīves.
“Izstādē “ЛАВ = LOVE” redzamais lielā mērā attiecināms uz filokartiju – atklātņu kolekcionēšanu –, tomēr terminoloģija vēl nav devusi vārdu tai atmiņu kolekcionēšanai, kas šobrīd ir visizplatītākā un masveidīgākā, proti, personiskās dzīves brīžu fotofiksēšanai. No šodienas skatpunkta raugoties, šajos attēlos fiksētais uztverams kā daudzslāņains, interpretācijām atvērts materiāls jaunām kultūras atmiņas konstrukcijām,” iezīmē izstādes kuratore, Rīgas Fotogrāfijas biennāles vadītāja Inga Brūvere.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Martina Vizbuļa izstāde “if(){} else(){} || else if(){}”
RIXC galerijā
17. jūnijs–3. septembris
No 17. jūnija līdz 3. septembrim RIXC galerijā būs skatāma Martina Vizbuļa izstāde “if(){} else(){} || else if(){}”. Telpām, kurās mēs ikdienā uzturamies mēdz būt katrai sava īpaša atmosfēra. Martins Vizbulis izstādē šo atmosfēru jeb noskaņu izmanto kā materiālu saviem darbiem. Autors radījis vairākus īpašus datu uzkrājējus kā abstraktus ciļņus, kas aprīkoti ar sensoriem un izvietoti dažādās telpās: koncertzālē, krogā, autora mājās un galerijā. Ievāktie dati, tādi kā gaisa temperatūra, trokšņu līmenis, gaismas intensitāte un alkohola molekulu klātesamība gaisā, vizualizēti unikālās, no elektronisko shēmu platēm veidotās datu ainavās, ko autors dēvē par sensoro datu reālismu.
Martins Vizbulis ir LMA Vizuālās komunikācijas nodaļas bakalaura un maģistra programmu absolvents un LMA Audiovizuālās mediju mākslas nodaļas Vides mākslas apakšnozares vadītājs. Savā radošajā darbībā jau vairākus gadus Martins Vizbulis aizrāvies ar mikrokontrolieru un dažādu sensoru studijām, kas mākslas darbiem piešķir tiešu komunikācijas funkciju ar skatītāju. Mikrokontrolieru un sensoru studijas mākslinieks pasniedz studentiem Latvijas Mākslas akadēmija, sadarbībā ar pasniedzēju Alvi Misjunu un studentiem, savienojot realitāti ar virtuālo realitāti.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Antras Meikes gleznu izstāde “Manas pilsētas krāsas”
Kuldīgas novada muzejā
17. jūnijs–21. augusts
No 17. jūnija līdz 21. augustam Kuldīgas novada muzejā būs skatāma Antras Meikes gleznu izstāde “Manas pilsētas krāsas”. Mākslinieces krāšņās gleznas rosinās apmeklētājus vērīgāk ielūkoties Kuldīgas vecpilsētas arhitektūras niansēs un atklāt sev jaunu skatu punktu uz pilsētu, kura nevienu neatstāj vienaldzīgu.
“Kuldīga ir pilsēta, kura ar savu daudzveidību piesaista ikvienu. Arī man Kuldīga ir devusi iespēju izpausties glezniecībā, ļaujoties tās toņu pārpilnības aicinājumam. Tādēļ vēlējos šo, iespējams, skaistāko mazpilsētu parādīt caur savu krāsu prizmu,” par savu izstādi stāsta māksliniece.
Filigrāni precīzie akrila otas gleznojumi paver brīnišķīgi kolorītus Kuldīgas pilsētas arhitektūras nianšu atainojumus. Košajās pasteļkrāsās iemirdzas Kuldīgas jumti un pagalmi. Rotaļīgi vieglie gleznojumi rada dinamiskas un vienlaikus sapņaini romantiskas pilsētas iespaidu. Rakursi un krāsu daudzveidība pārsteigs pierasto Latvijas ainavu un brūni pelēkās krāsu paletes cienītājus. Izstādē dzirksteļo tirkīzzilā, oranžā, melnā, kā arī rozā krāsa. Kuldīga apbur ikvienu, rosinot uz mirkli apstāties un baudīt šarmanto vecpilsētu.
Kuldīgas novada muzejs
Pils iela 5, Kuldīga
Kristīnes Krauzes-Sluckas ārtelpas projekts “Atbalss”
līdz 19. jūnijam
Ārtelpas projekts “Atbalss”, Kristīne Krauze-Slucka, no sērijas “Atbalss”, 2019-2022. Foto: Madara Gritāne
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros līdz 19. jūnijam Rīgas pilsētas pieturvietās norisinās mākslinieces Kristīnes Krauzes-Sluckas ārtelpas projekts “Atbalss” (kuratore Anete Skuja)
Rīgas iedzīvotāji un viesi aicināti iesaistīties šajā ārtelpas projektā. 10 Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās dažādos Rīgas rajonos – Imantā, Zasulaukā, Centrā, Āgenskalnā, Pļavniekos, Mežciemā, Salās, Juglā un Mežaparkā – izstādītie vizuālie darbi papildināti ar QR kodu, kas iepazīstina skatītājus ar mākslīgās runas sintēzes fragmentiem, ļaujot iztēloties dzīvi distopiskā pasaulē.
Nākotnes sabiedrība ir zaudējusi spēju dzīvot uz zemes virsmas. Cilvēki ir uzsākuši dzīvi pazemē – katrs dzīvo izolācijā un vienatnē. Tā ir dzīve, kas balstīta uz sociālo distancēšanos un attālinātu komunikāciju; visu pazemes iedzīvotāju fiziskās, mentālās un intelektuālās vajadzības apmierina ar Mašīnas starpniecību. Ēdiens, mūzika, gulta, vanna vai cilvēku savstarpējā komunikācija ir vienas pogas un slēdža attālumā. “Atvienoties” no Mašīnas nozīmē sociālo izstumtību un drošu nāvi, jo cilvēki ir pazaudējuši savus dabīgos izdzīvošanas instinktus un prasmes – šādu distopisku pasauli 1909. gadā attēloja angļu rakstnieks Eduards Morgans Forsters (Edward Morgan Forster) novelē “Mašīna apstājas” (“The Machine Stops”).
Projekts sastāv no hlorofila attēliem, kuri veidoti uz organiskām augu lapām un iegūti ar dabiskā saules apgaismojuma palīdzību. Nonākot vienā no desmit pieturvietām, ar QR koda starpniecību klausāmi īsi mākslīgās runas sintēzes fragmenti, kas ieved noveles “Mašīna apstājas” aprakstītajā pasaulē, skatītājam ļaujot reflektēt par tehnoloģiju pārsātināto ikdienas dzīvi un mūsu attiecībām ar dabu.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022
Izstāde “Vainaga stāsts”
kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
līdz 30. jūnijam
Brigitas Strodas vainags izstādē
Rīgas kultūras un atpūtas centra “Imanta” 1. stāva galerijā līdz 30. jūnijam skatāma izstāde “Vainaga stāsts”.
Izstādes galvenais mērķis ir nodemonstrēt, cik dažādi var būt vainagi. Piesaistot amata meistarus un māksliniekus, lai radītu iespējami plašāku priekšstatu, izstādes saturu veido dažādi vainagi un to gleznojumi no vēsturiskiem eksemplāriem līdz mūsdienīgām galvas rotām.
Izstādē radīta kā stāsts – vainags var būt vēstures liecība, galvas rota un arī vieta fantāzijas lidojumam. Katrs apmeklētājs varēs nesteidzīgi pārdomāt, ko nozīmē un simbolizē šī gadsimta nezūdošā galvas rota, un varbūt rast atbildi – kāds ir vainaga fenomens un spēks, kāpēc cauri laikiem to liekam galvā, ceļam godā un apbrīnojam.
Izstādē piedalās: Liepājas muzejs, Zīļu vainags, Ilze Laizāne, Brigita Stroda, Helga Jaksone, Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, Kōras vainagi, Kroņu darbnīcas.
Izstādes kuratore Līga Ploriņa
Rīgas kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas 2022. gada diplomandu izstāde
“Lai dīgst!”
Latvijas Mākslas akadēmijas ēkās
līdz 10. jūlijam
Līdz 10. jūlijam abās Latvijas Mākslas akadēmijas ēkās, Kronvalda bulvārī 4 un Kalpaka bulvārī 13, skatāmi visu 2021./2022. studiju gada Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu diplomdarbi.
Diplomandu izstādē “Lai dīgst!” apskatāmi vairāk kā 180 jauno mākslinieku radošā procesa rezultāts.
Izstādi papildina dažādi pilotprojekti – durvis izstādes apmeklētājiem atvērs LMA praktiskās doktorantūras un starpdisciplinārās mākslas maģistratūras specializācijas POST studiju telpas, kur līdzās diplomandu darbiem var ieraudzīt izcilāko LMA studentu veikumus. Īpašā veidā – ar foto animāciju kolāžu izstādē sevi pārstāv arī Mākslas zinātnes nodaļas absolventi.
Izstādes vizuālās identitātes autors ir LMA Grafikas dizaina nodaļas vadītājs docents Matīss Zvaigzne, bet koncepcijas “Lai dīgst!” autori ir LMA grafikas dizaina studenti Rimants Šveicars, Kristaps Šulcs, Rihards Znutiņš-Znutāns, Dārta Galiņa, Luīza Jansone un Ketlīna Priede. Grafiskajā identitātē izmantots arī grafikas dizaina studentes Alisas Miļuhinas radītais burtveidols “Genesis Display”.
Izstādi papildina visu diplomandu darbu elektroniskais katalogs, kas būs aplūkojams vietnē virtuaal.lma.lv. Līdzās darbu attēliem un video katalogā var izlasīt paplašinātus darbu aprakstus un tuvāk iepazīt katra mākslinieka ideju un ieceri. Mākslas darbu aprakstus iespēja klausīties ar valodu tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” nodrošināto balss sintēzes risinājumu “Tildes Balss”, kas veidots, izmantojot jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas.
Izstādes mērķis ir iepazīstināt apmeklētājus ar dažādu mākslas apakšnozaru absolventu darbiem – no glezniecības līdz audiovizuālām instalācijām –, raisīt dialogu par mākslas un kultūras aktualitātēm un piedāvāt svaigu, neierobežotu jauno mākslinieku skatījumu uz pasauli.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Kalpaka bulvāris 4, Rīga
Analogās fotogrāfijas un instalāciju izstāde “Visums”
Cēsu Svētās Annas lūgšanu namā un
mākslas telpā “Mala”
līdz 19. jūlijam
Līdz 19. jūlijam Cēsīs skatāma foto un instalāciju izstāde “Visums”, kas norisinās divās atsevišķās vietās – kādreizējās Cēsu alus darītavas sargu mājā un Sv. Annas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā – kuras jau gadiem zaudējušas savu funkciju, pamestas un nu atvērtas, lai uzņemtu deviņu starptautisku mākslinieku darbus. 2022. gada aprīlī un maijā Ruckas mākslas rezidenču centrā norisinājās divas starptautiskas mākslinieku rezidences, kurā piedalījās 10 mākslinieki no deviņām valstīm. Savas uzturēšanās laikā mākslinieki ar mūsdienu stāstnieku zinātkāri devās izpētes gājienos, vēsturisko arhīvu izrakumos, meklēdami sejas un sastapdami balsis no vietējās kopienas. Lūkojot liecības, iepazīstoties ar tradicionālajiem ticējumiem un paražām, piešķirot formu gadalaiku maiņai un nemieram pasaulē, mākslinieki ņēma dalību pavasara rezidencē Cēsīs un vietējās kopienas dzīvē. Ar saviem atradumiem atgriezās fotolaboratorijā, lai atklātu savāktās atmiņas un dokumentētu tās analogajā fotogrāfijā, kas dažādos medijos pielāgota izrādīšanai foto un instalāciju izstādē “Visums”.
“Visums ir ieskatīšanās mūsdienu Platona alā ar analogās fotogrāfijas rīkiem – fotokamera, foto palielinātājs, acs kadrē ēnas, kuras atspīd uz šīs alas sienām, piedāvājot gaismas skarto dienu realitātes atspulgu. Šodien māksla ir trausla, pandēmijas novājināta, Ukrainas kara ziņu straumes izgrūstīta, reducēta par dārgu preci, no kuras var atteikties; mākslai nācies bēgt, rast patvērumu, pārņemt citas telpas, ne-telpas, meta-telpas. Abām mākslinieku grupām, kas pavasarī katra mēnesi pavadīja Cēsīs, Ruckas mākslas rezidenču centrā netika dota ne tēma, ne uzdevums, ne arī apsolīta gala izstāde. Tomēr uzturēšanās laikā mākslinieki pameta savu ērto alu un ar mūsdienu stāstnieku zinātkāri devās ārpasaulē, radot saturu izstādei”, skaidro izstādes kurators Alberto Di Gennaro.
Izstādes darbu autori ir Victor Drouineau (Francija), Paola Favoino (Itālija), Julia Forrest (ASV), Zoe Harodi (Izraēla), Anna Krieps (Luksemburga), Alexandra Krolikowska (Ukraina), David Gabriel Moreno (ASV), Lucas Riewe (Vācija), Christopher Wittine (Austrija).
Cēsu Svētās Annas lūgšanu nams
Lielā Kalēju iela 6, Cēsis
Mākslas telpa “Mala”
Lenču iela 11, Cēsis
Multimediālā izstāde “Neredzamās dzīves”
Vidzemes koncertzālē “Cēsis”
līdz 14. augustam
Līdz 14. augustam Vidzemes koncertzālē “Cēsis” pieejama multimediālā izstāde “Neredzamās dzīves”. Vizuālās mākslas izstāde, kas pielāgota cilvēkiem ar funkcionāliem redzes traucējumiem, Latvijā izveidota pirmo reizi. Izstādē ar attēlu saturu var iepazīties klausoties audio aprakstus jeb tiflo komentārus, bet telpā orientēties palīdz taktilās zīmes.
Izstādi radījuši piecpadsmit fotogrāfi no Latvijas, Serbijas un Melnkalnes sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāvjiem Cēsīs un kuratori Līgu Lindenbaumu. Tā vēsta par Cēsīs dzīvojošiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem un viņu pieredzēm. Ar dokumentāliem, metaforiskiem un poētiskiem paņēmieniem pietuvojoties viņu dzīvēm, caur fotokameras aci tiek atklāta varoņu ikdiena. Izstādi papildina skaņu celiņš – fotogrāfijās redzamo personu iemīļotie skaņu ieraksti un fragmenti no intervijām. Pieejami arī īpaši sagatavoti audio komentāri, kas paredzēti cilvēkiem ar funkcionāliem redzes traucējumiem, lai tie spētu iepazīties ar izstādes vizuālo saturu. Izstādi producē Ruckas mākslas fonds.
“Kopā ar izstādes komandu projekta tapšanas laikā atklāju jaunu pasauli, jo līdz šim par neredzīgo un vājredzīgo cilvēku kopienu zināju ļoti maz. Atskārtām, ka funkcionāli redzes traucējumi ir plašs spektrs ar dažādām redzes grūtībām. Tikai daļa kopienas ir pilnībā neredzīga, citi spēj redzēt konkrētos leņķos vai attālumos, uztvert gaismu, apjomus un pat lasīt tekstu, ja tas ir pareizi pasniegts. Šīs zināšanas centāmies izmantot izstādes iekārtojuma un dizaina izstrādē.
Pētījām vietējās un starptautiskās vadlīnijas pieejamas vides nodrošināšanā, aplūkojām rietumu muzeju pieredzi un tajos ieviestos risinājumus mākslas pieejamības veicināšanā,” stāsta izstādes kuratore Līga Lindenbauma.
Tiflo komentāru tekstus rakstījusi dzejniece Evelīna Andžāne un daudz palīdzēja Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāvji, kuri konsultēja un sniedza savus ieteikumus. Klausoties tiflo komentāru, rodas vēlme aplūkot fotogrāfijas vēlreiz, jo tie pievērš uzmanību detaļām, kuras attēlā var nemanīt. Tādējādi audio apraksti izstādē rada papildus dimensiju, kas kļūst interesanta visiem apmeklētājiem, ne tikai cilvēkiem ar funkcionāliem redzes traucējumiem.”
Tiflo komentāri tika izstrādāti sadarbībā ar vadošo tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmumu Baltijā “Tilde”. Pielietojot balss sintēzes tehnoloģiju, rakstītais teksts tika pārvērsts balsī. Tildes izstrādātā teksta–runas sistēma (TTS) parastu tekstu pārvērš runā, tādējādi dodot iespēju cilvēkiem ar redzes grūtībām lietot datorprogrammas, pārlūkot internetu un sazināties, izmantojot e-pastu, bet šajā gadījumā – uztvert izstādē eksponētos attēlus.
Izstādei darbus veidojuši fotogrāfi Boriss Abramovičs (Boris Abramović, RS), Elīne Buka (LV), Irēna Čučkoviča (Irena Čučković, RS), Aleksandra Drečuna (Aleksandra Drečun, ME), Paulis Jakušonoks (LV), Sāra Kecmana (Sara Kecman, RS), Stefans Kosanovičs (Stefan Kosanović, RS), Monta Krūze (LV), Duško Miljaničs (Duško Miljanić, ME), Ana Mitroviča (Ana Mitrović, ME), Darko Sretiks (Darko Sretic, RS), Eva Strazdiņa (LV), Nada Vojinoviča (Nada Vojinović, ME), Nicole Lee Zvaigzne (LV), Milošs Zvicers (Miloš Zvicer, ME). Izstādes kuratore - Līga Lindenbauma.
Vidzemes koncertzālē “Cēsis”
Raunas iela 12, Cēsis
Atklāts Ojāra Feldberga mākslas objekts “Kliedziens”
brīvdabas mākslas muzejā “Pedvāle”
Brīvdabas mākslas muzejā “Pedvāle” atklāts Ojāra Feldberga mākslas objekts “Kliedziens”. Radīt vides objektu mākslinieku rosinājis karš Ukrainā. Ojāru Feldbergu emocionāli uzrunājuši fotoattēli ar izpostītājiem labības laukiem un pilsētām, reportāžas un māksliniekus sūtītās ziņas no Ukrainas. Līdz ar to radusies iecere veidot mākslas vides objektu, kas paliks kā piemiņa arī pēc kara beigām un liecinās par traģiskajiem notikumiem.
Brīvdabas mākslas muzejs “Pedvāle”
Kaspara Līduma vides objekts “Baltijas straume”
Bulduros
Foto: Jūrmalas valstspilsētas arhīvs
Jūrmalas pilsētvidē – Bulduros, izejā uz jūru Vienības prospektā, – uzstādīts jauns vides objekts “Baltijas straume”, kas simbolizē Baltijas tautu vienoto spēku.
Vides objekta autors ir mākslinieks Kaspars Līdums. Skaidrojot idejas konceptu, autors norāda, ka skulpturālā darba atrašanās vietai ir dziļi simboliska nozīme, jo Bulduros 1920. gadā notika Baltijas jūras valstu valdību konference.
Objektā simboliski atainotas mūsu jūras bagātības un tautu vienotais spēks. Skulpturālais darbs ir 3,1 metru augsts, to veido 680 tērauda plāksnītes zivju formā. Dažādos leņķos izvietotās objekta atspīdošās virsmas rada viegluma un ēnu efektus, maina noskaņu dažādos laikapstākļos un piešķir objektam mirdzošu un bagātīgu nokrāsu. Skulpturālais darbs iekļaujas apkārtējā vidē un saplūst ar gājēju ceļa kustības atzarojumu.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs laidis klajā
izstādes “ES_TEXT” katalogu
Izstādes “ES_TEXT” katalogs. Vāks. Dizains: Leonards Laganovskis. 2022. Publicitātes foto
Izstāde “ES_TEXT”, kas bija eksponēta Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā no 5. februāra līdz 1. maijam, izraisīja plašu interesi – to apmeklēja 19 976 skatītāji. Noslēdzot projektu, izdots bilingvāls katalogs (latviešu un angļu valodā), kurā aplūkoti lingvistiskā konceptuālisma pirmie paraugi un attīstība Latvijas mākslā no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz pat 2022. gadā īpaši izstādei radītiem darbiem. Jāatzīmē, ka izstādei veidotā Arta Ostupa skulptūra “Valodas robežas” un Preiļu konceptuālistu grupas ekspozīcija tika nominēta Purvīša balvai 2023.
Ievērojams skaits grāmatā reproducēto darbu glabājas LNMM 20. gadsimta otrās puses – 21. gadsimta mākslas kolekcijā un jau kļuvuši par Latvijas mākslas klasiku. Katalogā publicēti gandrīz visi izstādes eksponāti – ap 200 mākslas darbu – objekti un instalācijas, glezniecība un grafika, fotogrāfija un video, grāmatas un dienasgrāmatas, mākslinieku arhīvu materiāli.
Izdevumā lasāmas Elitas Ansones, Vitas Kalnbērziņas, Jāņa Taurena un Kārļa Vērdiņa esejas, kas veltītas mākslas darbiem, kuros ietverti teksti, – tekstu mākslai jeb lingvistiskajam konceptuālismam. Pirmo reizi ir tapis tik plašs apkopojums par Latvijas mākslu, kas skatāma tekstu mākslas ietvarā.
Grāmata pieejama LNMM veikalā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
