Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izdevniecība “Neputns” laidusi klajā mākslas albumu “Purvītis”
Izdevniecība “Neputns” laidusi klajā mākslas albumu “Purvītis”. Albuma sastādītāja ir Laima Slava. Tekstu autori: Kristiāna Ābele, Eduards Kļaviņš, Māra Lāce.
Vilhelma Purvīša vārds, šķiet, varētu būt vienīgais, kuru saistībā ar latviešu mākslu zina pat paviršs interesents. To spoži atklāja arī Orsē muzejā Parīzē lieliskas atsauksmes guvusī Baltijas simbolisma mākslas izstāde, kurā tieši Vilhelma Purvīša darbi izcēlās ar savu meistarību un ainavas žanram unikālu, suverēnu izteiksmes spēku, atgādinot par viņa darbu starptautiskajiem panākumiem jau meistara jaunības laikā 19./20. gs. mijā un 20. gs. sākumā.
Lai gan gadu gaitā ir sakrājies lielāks skaits šim izcilajam gleznotājam veltītu izdevumu, tomēr jāatzīst, ka līdz šim neviens no tiem nespēj sniegt patiešām vispusīgu un vizuāli kvalitatīvu ieskatu viņa dzīvē un daiļradē. Šo robu aizpildīt meistara 150. jubilejas noskaņās tiecas jaunais izdevums, kas ietver apjomīgu viņa darbu albumu ar LNMM direktores Māras Lāces ievadu un dr. art. Kristiānas Ābeles padziļinātu un jaunām atklāsmēm bagātu pētījumu “Ainava ar gleznotāju” par Vilhelma Purvīša dzīvi un darbību mākslā.
Šis izdevums tiecas dot iespēju ieraudzīt gandrīz visus meistara apzinātos darbus gan Latvijā — muzejos un privātkolekcijās —, gan muzeju kolekcijās citviet. Gan Kristiāna Ābele, gan Vilhelma Purvīša jubilejas izstādes veidotāja, LNMM glezniecības fondu glabātāja Aija Brasliņa ir apzinājušas meistara darbu iespējamās atrašanās vietas, precizējušas datējumu un izvērtējušas to autentiskumu. Kā zināms, īpaši traģisks ir Purvīša izvēlēto darbu krājuma savam paša muzejam zudums Otrā pasaules kara izskaņā.
Profesionāli izcilu darbu šīs grāmatas tapšanā ir ieguldījusi grāmatas māksliniece Inese Hofmane.
Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, https://www.neputns.lv un labākajās Latvijas grāmatnīcās.
“Neputna” galerija
Tērbatas iela 49/51, Rīga
Atbalsta akcija “Estampi nedeg”
Restorāna “Osiris” telpās
20., 21. un 22. jūnijā
Šogad, 13. maijā Vecdaugavā nodegušajā mājā saglabājās melna aploksne ar adresātu “Madam Tatjana Krivenkova“. Iekšā ielūgums uz izstādes “On Fire” atklāšanu, kuru rīko Tornabuoni Art. Pagalmā apžūst zīmējumu sērija “Apokalipse”. Tā vienīgā cieta no ugunsdzēsēju lietavām. Notikušais liek meklēt mājvietu izglābtajiem estampiem. Trīs dienas pirms Līgo ‑ 20., 21. un 22. jūnijā no 12.00 līdz 21.00 restorāna “Osiris” telpās iespējams apskatīt un iegādāties Tatjanas Krivenkovas darbus uz papīra, tādējādi palīdzot gleznotājai radīt pamatu jaunai darbnīcai.
Restorāns “Osiris”
Kr. Barona iela 3, Rīga
Jāņa Kupča personālizstāde “Cietsirdīgās romances”
teātra namā “Jūras vārti”
22. jūnijs–31. jūlijs
No 22. jūnija līdz 31. jūlijam teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma Jāņa Kupča personālizstāde “Cietsirdīgās romances”.
Jānim Kupčam (1969) ir divas nozīmīgas radošās darbības jomas, kurās notiek procesuāli meklējumi un raksturīga ir virzība no projekta uz projektu. Keramika un glezniecība. Glezniecībā Jānis Kupčs ir emocionāls, jūtīgs un nebaidās (baidās) būt ievainojams. “Cietsirdīgās romances” ir 2021. gada karstās vasaras Latgales iespaidu koncentrāts. Izstādes “Cietsirdīgās romances” ģeometrija atsaucas uz Šķilbēnu (Rekovas) Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas aizkustinošo interjeru – lakotajiem finiera rombiem, kas virknējas bezgalīgās rindās. Kā lūgšanu krelles. Kā ķēdītes ar uzklausīto lūgšanu pateicības ziedojumiem – votām1, kas rotā katoļu svētbildes. Votu veidoli – sirds, rokas, kājas, acs siluets visbiežāk liecina, par ko katra no tām ziedota. Kā stāsta Aglonas māsa Marija, kas votu vēstures pētniecībai pievērsusies jau no 2009. gada, – “Grūtāk ir saprast, piemēram, votu sirds formā… Vai tā ir mīlestība, vai cilvēks no visas sirds par kaut ko pasakās.” Ar sirdslietām tiešām nekad nav viegli. Iespējams, “Cietsirdīgās romances” ir arī mākslinieka paustā līdzība par radīšanu. Lai radītu ir jānocietina sirds pret tuvo apkārtni, pret līdzcilvēkiem, tāpēc romances (lasi-gleznas) ir cietsirdīgas un tomēr skaistas. Jāņa Kupča izstāde “Cietsirdīgās romances” ir savveida votas, ļaujot mums, darbu skatītājiem aizdomāties katram par savām “uzklausītajām lūgšanām”.
Izstādi papildina Jāņa Kupča darbu katalogs, kas tapis ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centra atbalstu.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Ievas Maurītes personālizstāde “Miers ar (...)”
Talsu novada muzejā
līdz 26. jūnijam
Līdz 26. jūnijam Talsu novada muzeja abās ēkās ir skatāma Ievas Maurītes personālizstāde Miers ar (...).
“Izstādes nosaukums esošajā brīdi var šķist pretenciozs, tomēr tas radies vēl šī gada janvārī, iesniedzot pieteikumu VKKF, brīdī, kad vēl tiešām valdīja relatīvs miers. Lai arī vārda miers lietojums tagad ir ieguvis pavisam citu nozīmi un vērtību, izstādes nosaukums vēlējuma formā bija, ir un būs aktuāls, jo ar mieru sevī daudz ātrāk iestāsies miers arī citur, citos un apkārt.
Savos monumentālajos darbos māksliniece izmanto galvenos grafikas izteiksmes līdzekļus – līniju un pavisam nedaudzu krāsu attiecības. Līnijas izteiksmes iespējas ir bezgalīgas, gluži kā pati līnija. Mākslinieka varā ir tās pakļaut. Krāsu ziņā māksliniece visvairāk mīl tieši melnā un baltā pretstatījums. Lieli laukumi un smalka līnija kontrastus viņas darbos padara vēl izteiksmīgākus, ekspresīvākus. Darbi ir brīvi un nepiespiesti, tajos organiski izpaužas mākslinieces raksturs.
Ievas Maurītes gleznās galvenokārt tiek reflektēts par kultūras un cilvēka mijiedarbību, veidojot pretnostatījumus, vedinot domāt par procesu izpratni; tas rezultātā rada arvien jaunus mākslas tēlus. Mākslinieces darbos tēli un simboli nav pašvērtīgi, tie ir cieši saistīti ar saturisko jēgu. Gleznām piemīt spēja runāt par to individuālā vizuālā valodā un dzīvot savu neatkarīgu dzīvi,” raksta Talsu novada muzeja direktors Uldis Pētersons.
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Vitas Mercas gleznu izstāde
mākslas galerijā “Jēkabs”
līdz 15. jūlijam
Līdz 15. jūlijam mākslas galerijā “Jēkabs” ir skatāma Vitas Mercas (1951) gleznu izstāde, kurā eksponētas pēdējā gada laikā tapušas gleznas.
Vita Merca glezno klusās dabas un ainavas. Ainavās viņa attēlo ikdienišķus skatus – koku pudurus, mijkrēsli mežā un dzidro gaisu. Konkrētas vietas un lietas attēlojums Vitai Mercai nav svarīgs. Uzmanības centrā ir noskaņa, gaisma, kas caurstrāvo telpu un izceļ detaļas. Gaisīgais efekts Mercas gleznās ir panākts ar īpaši plānu eļļas glezniecības tehniku, kas savā caurspīdīgumā līdzinās akvarelim. Efektu paspilgtina gleznas plaknē apzināti atstātās objektu kontūras, ko māksliniece pirms gleznošanas ir ieskicējusi ar zīmuli. Tomēr aiz gleznu šķietamā viegluma slēpjas pamatīgs darbs, ko māksliniece ir ieguldījusi, līdz perfekcijai noslīpējot katras gleznas kompozīciju – tajās nav nekā nejauša, katrai ziedlapiņai ir sava, pārdomāta vieta.
Vitas Mercas daiļradē dominē gaišie pasteļtoņi. Tomēr izstādē būs aplūkojamas arī dažas “tumšās” gleznas, kurās ziedu kompozīcijas atainotas uz tumša, piesātināta fona, savā ekspresijā līdzinoties holandiešu vecmeistaru klusajām dabām. Līdztekus ziedu kompozīcijām, izstādē varēs redzēt arī pavasara tēmai veltītas ainavas.
Mākslas galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, Rīga
Raida Kalniņa un Shady Ladies izstāde “Sapņi un Kokteiļi”
Galerijā 427
līdz 30. jūlijam
Līdz 30.jūlijam galerijā 427 skatāma Raida Kalniņa un Shady Ladies izstāde “Sapņi un Kokteiļi”. Izstādes kurators ir Kaspars Groševs.
“Mēs sākām ar zivīm, ietītām un dāsnumā pasniegtām. Maldījāmies caur Malēniju uz Kurzemi, no Prāgas uz Vērmanes dārzu. Satikšanās reizes ‑ allaž sporādiskas, bet auglīgas, ar nosēdumiem, kas izskalojas virs viļņiem un notverti gaisā. Klausoties Mārītes Veisbergas balsī, mēs vilkām triepienus un atlūzas iztēlotā notikumā, kas galu galā atklājas kā materiālu un pavedienu saruna telpā.”
Galerija 427
Stabu iela 70, Rīga
Tēlnieka Roberta Bāliņa personālizstāde “Personības”
dizaina viesnīcā “Grand Poet”
Foto: Lauma Kalniņa
Šajā vasarā dizaina viesnīcā “Grand Poet” sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju ir skatāma tēlnieka Roberta Bāliņa personālizstāde “Personības”.
Izstādē “Personības” apvienoti darbi, kuri ir vērsti uz cilvēka būtības izpratni. Ikvienā no darbiem ir sava veida ieskats cilvēka esencē. Šie ieskati vērsti uz konkrētām situācijām, kuras tēlniekam bija svarīgas darbu radīšanas brīdī. Darbos ir apvienotas tradicionālās tēlniecības zināšanas, tehniskās prasmes un mūsdienu problēmas, radot skulptūras ar lielu intensitāti.
“Veidojot savus darbus, es cenšos vienmēr atrast ko interesantu, citādāku – es to saucu par “saldo ēdienu”, no kura nevar atteikties. Jo vairāk darbos šādu vietu, jo labāk! Tie rodas brīdī, kad, veidojot skulptūru, ir sasniegts posms, kad viss zināmais jau ir, un atliek nezināmā un pārsteigumu pilnā veidošanas daļa. Šajā posmā darbs iegūst savu glanci un unikalitāti – to, kāpēc vispār bija vērts veidot darbu. Tās ir nianses, kuru dēļ gribas pateikt “Mmmm” un rodas salda patīkama garša. Tad gribas uzkavēties pie darba maksimāli ilgi un izprast darba būtību,” aicinot apmeklēt personālizstādi, stāsta mākslinieks Roberts Bāliņš.
Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Tēlniecības katedras vadītājs Gļebs Panteļejevs Robertu raksturo kā tēlnieku, kas talantīgi spēj ietērpt savu stāstu fiziskā veidolā: “Roberta antropocentriskajā mākslā pastāv netverama, gaisīga materialitāte, viegluma efekts ir organisks un pašsaprotams. Ir sajūta, ka darbi radušies paši, izkristalizējušies no pirmatnējā ķīmisko elementu šķīduma un, autora uzburti, veidojas un izaug no nezināmā substrāta. Roberts ir liels stāstnieks, turklāt viņam izdodas veikli nepaklupt aiz vēlmes izstāstīt visu, tagad un tūlīt. Viens no mākslinieka veiksmes nosacījumiem ir savas mākslas valodas un tehnisko paņēmienu atrašana.”
Veidojot unikālu jauno Latvijas mākslinieku darbu kolekciju, “Grand Poet” katras izstādes noslēgumā iegādājas vienu izstādes apmeklētāju novērtētāko darbu un iekļauj to viesnīcas mākslas kolekcijā “Grand Poet Art Collection”. Viesnīcas kolekcijā iekļautas jau septiņas jauno latviešu mākslinieku gleznas un šogad tā tiks papildināta ar vienu no jaunā tēlnieka radītajām skulptūrām.
Roberts Bāliņš 2022. gadā absolvējis LMA, iegūstot bakalaura grādu tēlniecības nodaļā. Piedalījies tādos projektos kā starptautiskā kopizstāde Japānā “Transformation”(2021), kopizstāde Liepājas muzejā (2020), kopizstāde Kultūrtelpā Točka (2020), kopizstāde pie Raiņa pieminekļa (2021), kopizstāde Dzelzceļa muzejā “Mākslas Otrā Puse” (2021), Kultūrdevas “100 g kultūras” (2020), kā arī uzstādīts viņa vides objekts pie Ogres slimnīcas (2020).
Dizaina viesnīca “Grand Poet”
Raiņa bulvāris 5/6, Rīga
Izstāde “Gadsimta gleznotāja. Birutai “Baumanei 100”
Jelgavas Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzejā
līdz 24. jūlijam
Foto: Jānis Brencis
Līdz 24. jūlijam Jelgavas Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Gadsimta gleznotāja. Birutai “Baumanei 100”.
Biruta Baumane (1922–2017) – viena no latviešu glezniecības virsotnēm. Viņas radītais caurvij mūsu mākslas kopainu vairāk nekā pusgadsimta garumā. Biruta Baumane gleznojusi to, ko redzējuši, ko jutusi un pārdzīvojusi, to, ko mīlējusi, – savu zemi, tās cilvēkus, viņu un savu dzīvi. Nekas nav izdomāts, viss ir īsts un patiess. Arī viņas mīlestība pret glezniecību, bet vēl vairāk pret dzīvi.
“Biruta Baumane teikusi, ka viņas glezniecība ir viņas dzīve, kā tā ir kā dienasgrāmata, bet dzīve – tas ir laiks, kurā mēs piedalāmies, laiks, kam mēs piederam ar saviem darbiem, jūtām, domām un arī redzējumu par to. Īpašs ir radošas personības redzējums, kas materializē šo laiku skaņās, formās, krāsās, vārdos, radot mākslas darbus, kuros dzīvo šis laiks, kļūstot par pārlaicīgo, par mākslu. Gleznotāja Biruta Baumane nekad nav atradusies tur augšā, “baltajā marmora tornī”, un rezignēti, sevi sargājot, vērojusi notiekošo dzīves arēnā, jo tornis ir arī cietoksnis – patvērums, vieta, kur sevi nosargāt; viņa vienmēr bijusi dzīves arēnā – spēlmanis. Biruta Baumane par visu vairāk mīl dzīvi, viņa ir teikusi, ka pat vairāk nekā glezniecību. Varbūt. Viņai piemīt spožs talants izdzīvot katru mirkli, katru sekundi un baudīt to – sajust dzīves garšu. Viņas mākslā reflektējas visa dzīve – krāsaina, dinamiska, dramatiska, arī sentimentāla, skumja un apcerīga, stipra un varena.
Birutu Baumani vienmēr esmu pieņēmusi kā neapstrīdamu lielumu mūsu glezniecībā. Viņas glezniecības nozīmību latviešu kultūrā apliecina arī pussimts gleznu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, no kuras ik pa laikam kādu var sastapt izstādēs. Viņa ir piederīga pie tiem patiesajiem lielumiem, ko neviens neapšauba, un, ja nu kāds tomēr to dara, tad vairāk aiz vēlmes piesaistīt sev uzmanību. (..) par mākslinieku nekļūst – par mākslinieku piedzimst. Var jau slavēt labo skolu, augsto profesionālo līmeni, bet šoreiz būtiskākais ir kaut kas cits – talants un intuīcija,” raksta mākslas zinātniece Anda Treija.
Jelgavas Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzejs
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Laikmetīgās keramikas izstāde “Šķidrumi”
Rīgas Porcelāna muzejā
līdz 7. augustam
Valda Podkalne. “Transformācija Nr.1” (darba fragments). Porcelāns, epoksīda sveķi. 2022. Foto: Gvido Kajons
Rīgas Porcelāna muzejā līdz 7.augustam skatāma laikmetīgās keramikas izstāde “Šķidrumi”, kas pulcē dažādu paaudžu māksliniekus ar atšķirīgiem rokrakstiem, bet kopīgu materiālu – porcelānu – un vienojošo tēmu – šķidrumi.
Mākslinieki ierosināto tēmu ir attīstījuši vairākos virzienos – no eksistenciāli jutīgiem līdz estētiski un jēdzieniski asprātīgiem. Izstādē piedalās desmit autori: Anna Ceipe, Agnese Čemme, Lauris Krauze, Simona Ķīvite, Jānis Leimanis, Dainis Lesiņš, Valentīns Petjko, Valda Podkalne, Ainārs Rimicāns un Andris Vēzis.
Šķidrumi cilvēku sadzīvē var būt ļoti nemanāmi, tomēr, sākot tos uzskaitīt, atskārstam, cik tie ir nozīmīgi jeb neizbēgami. Bez noteiktiem šķidrumiem mēs nevaram izdzīvot, savukārt citi ir drīzāk greznība. Dažādiem šķidrumiem piemīt atšķirīgas subjektīvas un objektīvas īpašības: smaržīgs, lipīgs, veselīgs, indīgs, caurspīdīgs, biezs utt.
Porcelāns ir divējādi saistīts ar šķidrumiem. Viens no porcelāna agregātstāvokļiem ir šķidra masa, kas tikai pēc atliešanas formā un apdedzināšanas pārtop objektā. Porcelāna ķīmiskās un fizikālās īpašības ļauj radīt priekšmetus, ko lietot sadzīvē, piemēram, šķidrumu uzglabāšanai, ieliešanai un izliešanai.
“Šķidrumam piemīt spēks, kas izlauž sev ceļu, tāpēc tas plūst kur vēlas. Visciešāk kā cilvēciskas būtnes esam saistīti ar ūdeni, kas ir nozīmīgs mūsu eksistencei. Un tā kā procentuāli ievērojamu mūsu ķermeņa masas daļu sastāda ūdens, es labprāt uzlūkoju māksliniekus kā šķidrumus. Izstāde veidojas kā unikāls kokteilis, kas nodots skatītāja baudījumam,” stāsta izstādes kuratore Ieva Nagliņa.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Mākslinieku apvienības “+K+M+B”
skaņas instalāciju izstāde “Sabile burbuļo”
Sabiles mākslas centrā
līdz 28. augustam
Līdz 28. augustam Sabiles mākslas centrā jeb Sabiles sinagogā skatāma mākslinieku apvienības “+K+M+B” skaņas instalāciju izstāde “Sabile burbuļo”. Izstādes tapšanu iedvesmojis Sabiles vīna kalns un tā apkārtnē izsenis izkoptās vīna darīšanas tradīcijas, mākslinieku apvienībai radot mākslas darbus, kuru pamatā ir vīna rūgšanas process un tā laikā radusies skaņa.
Par veiksmīgu fermentācijas procesu liecina regulārs “burbulis”, kas savā ziņā darbojas kā komunikācijas zīme, ko rūgstošais vīns dod tā vīndarim – rūgšana norit veiksmīgi un gala iznākumā gaidāms labi noraudzēts vīns. Rūgšanas laikā radušies burbuļi un to pārsprāgšana izstādē izmantota kā skaņas pamatelements, ar ko audiāli tiek eksperimentēts, taču ne tikai. Augusta beigās, izstādei noslēdzoties, tās laikā rūgušais mākslas darbs tiks pārvērsts un piedāvāts citādi baudāmā veidā, mākslinieku apvienībai radot brīnuma dziru. Lai izstādes laikā rūgtu īsts vīns, Abavas vīna darītava nodrošinājusi gan traukus, gan sulas, uzticot mākslinieku apvienībai uzraudzēt vīnu mākslas notikuma laikā. Abavas vīna darītavas īpašnieks Mārtiņš Barkāns par šo sadarbību saka: “Novērtēju, ka +K+M+B ir gatavi iesaistīties šādā avantūrā un kopīgiem spēkiem mēģināsim sasniegt, lai izstādes laikā rastos jauns gala produkts. Manuprāt, šī izstāde ļaus mums ikvienam izprast, cik eksperimentāla ir vīna darināšana – rūgšana ir ļoti dzīvīgs process, kurš ir ne tikai jāuzrauga, bet no tā ir atkarīga vīna kvalitāte.”
Sabiles mākslas centrs ar šo izstādi svin viena gada jubileju, kopš arhitektūras piemineklis – bijusī sinagogas ēka – ir atjaunota un atvērta apmeklētājiem, regulāri piedāvājot profesionālu laikmetīgo mākslu un mūzikas koncertus.
Mākslinieku apvienība +K+M+B (Kristians Brektes, Modris Svilāns un Māris Butlers) sevi sauc par mistiķiem, kas darbojas eksperimentālās mūzikas laukā, iedibinot okultā pagānaisma trokšņu mūzikas žanru. +K+M+B pēta eksperimentālās elektroniskās mūzikas savienojamību ar dažādu kultūras simbolu lietojumu, savās performancēs izaicinot skatītājus dekonstruēt izmantoto kultūras simbolu nozīmes, kā arī radot jaunu tēlu sistēmu, kas dzīvo neatkarīgi no cilvēku aizspriedumiem.
Sabiles mākslas centrs
Strautu iela 4, Sabile
Gunāra Cīlīša darbu izstāde “Ar vērdiņu kabatā”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
līdz 4. septembrim
Gunārs Cīlītis. Ilustrācija Kārļa Skalbes pasakai “Pasaka par vērdiņu”. 1979. Papīrs, guaša. LNMM kolekcija. Publicitātes foto
Līdz 4. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs ciklā “Paaudze” ir skatāma Gunāra Cīlīša darbu izstāde “Ar vērdiņu kabatā”.
Gunārs Cīlītis (1927–2007) – gleznotājs vai grafiķis? Pats Cīlītis domāja un juta sevi kā gleznotāju, tas bija svarīgāk par visu pārējo, bet vienmēr gadījās kas tāds, kas aizveda sāņus. Tomēr, lai kas tas nebūtu – zīmējums, leļļu filmas tēls, neliela karikatūra, grāmatas vai žurnāla ilustrācija – katram mākslas darbam tika veltīta uzmanība kā tajā brīdī būtiskākajam.
No 1957. gada Gunāra Cīlīša vārds bieži parādījās zem ilustrācijām žurnālos “Zvaigzne” un “Dadzis”, taču gleznošanai laika joprojām bija par maz. Cīlītim kabatā vienmēr bija ideju varianti uz lielākiem vai mazākiem papīra gabaliem, sērkociņu kastītēm un salvetēm, kā arī nežēlīgi nokavēti iesniegšanas termiņi, bet redaktoram uz galda liktā zīmējumu mape nokaitēto situāciju mirklī mainīja.
Gunāra Cīlīša “Pašportrets uz tilta” (1957), kas tika eksponēts LPSR 2. jauno mākslinieku darbu izstādē, izraisīja neiedomājami lielas diskusijas un atstāja spēcīgu ietekmi uz viņa turpmāko ceļu mākslā. Negaidīti asā un iznīcinošā vadošo mākslas kritiķu reakcija Cīlītim neļāva sadzirdēt arī diskusijās izskanējušo atbalstu. Cīlītis – gleznotājs – atkāpās savas darbnīcas noslēgtībā.
Jau 1961. gadā sagatavotos dokumentus LPSR Mākslinieku savienības Glezniecības sekcijai Gunārs Cīlītis 1966. gadā iesniedza Grafikas nodaļai, un tika pārliecinoši uzņemts, bet pašam tas īsti pacēlumu neradīja, jo bija sevis kā gleznotāja noliegums. Turpmākā izstāžu darbība vairāk saistījās ar grafiku un karikatūru, kas, Cīlīšaprāt, bija tikai naudas darbs. Tomēr mākslinieks jau toreiz un joprojām ir atzīts kā izcils grāmatu mākslas profesionālis – E. Hemingveja “Kam skanēs zvans”, A. Bela “Saucēja balss”, Z. Skujiņa “Sarunas ar jāņtārpiņiem”, R. Ezeras “Pati ar savu vēju”, “Varmācība” un D. H. Lorensa “Lēdijas Čaterlejas mīļākais”.
1966. gadā saņemts vilinošs piedāvājums jaunā nozarē – veidot scenogrāfiju Dailes teātrī A. Arkanova un G. Gorina komēdijai “Kāzas Eiropas mērogā”. Režijā debitēja Pauls Putniņš. Kostīmu skices Cīlītis veltīja konkrētajam aktierim, kas izdevās labi, pat komiski, aktierus tas aizrāva. Tāpat skatuves dekorāciju skices sākumā šķita interesantas, taču ne pārāk veiksmīgi izveidojušās attiecības ar skatuves inženieri noveda pie kļūdas, kuru pirms izrādes vairs nevarēja labot – dekorācijas bija par sīku.
Tad sākās kino laiks kopā ar režisoru Arnoldu Burovu un kādiem desmit fanātiskiem leļļiniekiem. Darba apliecībā līdzās Gunāra Cīlīša vārdam rakstīts mākslinieks inscenētājs, un tas nozīmē, ka no slavas neizbēgt! Joks, bet tā arī notika. Studijā tapušās leļļu filmas bija šūpuļdziesmas veselai paaudzei – “Pigmalions” (1967), “Dullais Dauka” (1968), “Pasaka par vērdiņu” (1969), “Vanadziņš” (1978). Par pašu galveno kļuva Kārļa Skalbes “Pasaka par vērdiņu”, kas nodrošināja to, ka Cīlītim kabatā, pašam nemanot, ieripoja mūžam neizmaināmā burvju monēta.
Ar filmiņas varoņiem 1970. gadā tapa grāmata, kuras poligrāfijas kvalitāte atkal sarūgtināja mākslinieku. Vēlreiz vērdiņš par sevi atgādina 1978. gadā, kad Gunārs Cīlītis saņēma piedāvājumu no izdevniecības “Liesma” veidot jaunas ilustrācijas, ar kurām viņš bija gandrīz apmierināts. “Naudas lietas” māksliniekam nebeidzās ar šo grāmatiņu, kas piedzīvoja tirāžas atkārtojumus. No 1997. līdz 2001. gadam vērdiņam blakus pieripoja Latvijas Bankas konkursos radītās monētas. Viena no sarežģītākajām bija monēta ar pogcaurumiem, kas 2001. gadā ieguva starptautisku atzinību kā izcili radošs monētas koncepts.
1971. gada izstādi Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) izstāžu zālē kopā ar draugiem Uģi Mežavilku un Aleksandru Stankēviču varēja uzskatīt par vēl vienu mēģinājumu līdzās karikatūrām, ilustrācijām un leļļu filmu metiem parādīt nesen pabeigtās gleznas “Skatlogs” (1971), “Pašportrets ar vecākiem” (1968) un “Karš” (1970), kuru savai kolekcijai iegādājās Mākslinieku savienība, bet izstāde pašam Cīlītim radīja vilšanās sajūtu – šķita, ka viņš atkal nav saprasts. Pēc 35 gadu pārtraukuma negaidīts bija aicinājums piedalīties izstādē “Latviešu glezniecība. 50. gadu 2. puse – 70. gadi” Pēterbaznīcā, un no šīs izstādes Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) iegādājas savai kolekcijai mākslinieka pašportretu “Grīziņkalns – Āgenskalns”.
Latvijas Nacionālā arhīva krātuvē ir paliela kaste, pilna ar Gunāra Cīlīša rakstītajām dienasgrāmatām, reizēm pavisam skopi un īsi teikumi, reizēm garāka saruna ar sevi un vientulība, par kuru pat tuvākie draugi nebija nojautuši. Mākslinieks rakstījis jau kopš 1945. gada un līdz mūža beigām, kas kļuva par pamatu Rūtas Muižnieces monogrāfijai “Uz kurieni līdzens ceļš?” (2016) un bija neatsverams palīgs šīs izstādes sagatavošanā.
LNMM krājumā glabājas 6 Gunāra Cīlīša gleznas, 19 ilustrāciju oriģināli un filmu skices, kas nonāca muzejā pēc mākslinieka nāves, savukārt dienasgrāmatas, karikatūras, ilustrāciju oriģināli un variantu skices nonāca Latvijas Nacionālajā arhīvā, ar kura laipnu atbalstu daļa no šī materiāla tiek parādīta izstādē. Pavisam nesen Latvijas Mākslas akadēmijas metodiskā fonda krātuvei izdevās atgūt Cīlīša diplomdarbu, kas arī ir iekļauts ekspozīcijā. No LMS kolekcijas izstādē apskatāma glezna “Karš”, kuras tapšanas laikā dienasgrāmatā atkārtojas tikai viens vārds – Čehoslovākija un domas par 1968. gada demokrātisko procesu samalšanu ar brutālu PSRS armijas militāro spēku.
Izstādes kuratore ir Ilze Putniņa.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Izdota monogrāfija “Egils Rozenbergs”
Foto: Didzis Grodzs
Apgāds VIA ARS izdevis monogrāfiju “Egils Rozenbergs”, kurā apkopota ievērojamā latviešu tekstilmākslinieka piecdesmit gadus garā, panākumiem bagātā daiļrade, tā iepazīstina ar autora gobelēnu tapšanas līkločiem no 20. gadsimta 70. gadiem līdz mūsdienām. To papildina anotācijas angļu un franču valodā, vairāk nekā 70 darbu reprodukcijas, kā arī plašs autora izvēlēto dokumentālo fotogrāfiju klāsts. Grāmatas autore ir mākslas zinātniece Dace Lamberga, monogrāfijas sastādītāja ‑ Dita Podskočija.
