Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Pētera Taukuļa izstāde “Ceļā uz mākslu”
Liepājas Latviešu biedrības nama izstāžu galerijā
1.–31. jūlijs
Liepājas Latviešu biedrības nama izstāžu galerijā no 1. līdz 31. jūlijam būs skatāma Pētera Taukuļa izstāde “Ceļā uz mākslu”.
Šīs izstādes tēma saistās ar radošu cilvēku brīvību un vienotību. Abi šie jēdzieni ir neatdalāmi viens no otra gan individuālam māksliniekam, gan mākslinieku grupai.
Individuālā brīvība izriet no mākslinieka iekšējās pasaules vienotības. Ilgtspējīga brīvība rodas tad, ja mākslinieks velta uzmanību savas iekšējās pasaules attīstībai.
“Šajā izstādē es to atspoguļoju, atklājot dažādas tēmas savā mākslā, izmēģinot dažādas tehnikas un žanrus. Tā es varu izpētīt savas pasaules apslēptākos stūrīšus un nodibināt starp viņiem saikni,” stāsta darbu autors.
Liepājas Latviešu biedrības nams
Rožu laukums 5/6, Liepāja
Armanda Vecvanaga personālizstāde “Eksperiments ar saplāksni”
mākslas galerijā “Bazar’t”
1.–30. jūlijam
No 1. līdz 30. jūlijam mākslas galerijas “Bazar’t” telpās skatāma tēlnieka un metāla mākslinieka Armanda Vecvanaga personālizstāde “Eksperiments ar saplāksni”, kas piedāvā iespēju iepazīties ar daļu no mākslinieka pēdējo septiņu gadu laikā radītajiem darbiem, kuros galvenais materiāls ir saplāksnis jeb finieris.
Izstādē apskatāmi dažādi māklsas darbi, kas tapuši no saplākšņa. Uzmanība apzināti tika vērsta uz šo materiālu, jo pamatideja bija izcelt Latvijas dabas un cilvēka radīta materiāla brīnišķās vizuālās īpašības un plašo pielietojuma spektru. No šī materiāla ir tapuši gaismas ķermeņi, sienas dekori, gleznas, objekti un pat kāds transporta līdzeklis. Darbos ir vērojama māksliniekam raksturīgā formas plastika, faktūras un gaismas spēles. Pirmo reizi tiks izstādītas gleznas, kuru tēmai autors ir pievērsies kopš 2024. gada sākuma. Metālmākslinieks imitē un glezno metālu. Gleznās dominē rūsas un metāla pasaule, raupjas, it kā brutāli metinātas, šuves. Un tā visa ir tikai ilūzija.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs / Krasta iela 46, Rīga
Irinas Tīres fotoizstāde “Komponists Agris Engelmanis fotomākslā”
Liepājas bibliotēkā “Libris”
1. jūlijs–1. augusts
No 1. jūlija līdz 1. augustam bibliotēkā “Libris” būs skatāma Liepājas komponistam Agrim Engelmanim veltīta fotoizstādi. Tajā būs redzami 12 Irinas Tīres uzņemti melnbaltie fotomirkļi.
Savulaik fotogrāfijas bijušas izliktas Liepājas Latviešu biedrības nama lielajā zālē, kad notika A. Engelmaņa 80 gadu jubilejai veltīts koncerts.
Irinu Tīri un Agri Engelmani daudzus gadus vienoja cieša draudzība. Fotomāksliniecei izdevies “notvert” komponistu pārdomu un darba brīžos, izveidot itin kā nejaušus momentuzņēmumus, tomēr piesātinātus ar dziļu jēgu. Viņa bija biežs viesis komponista lauku mājās “Ausekļi”, kas atrodas Dunikas pagastā, un kur Agrim Engelmanim patika uzturēties gan vienatnē, gan ar ģimeni, lolojot un īstenojot dažādas radošās ieceres. Arī šeit Irinai Tīrei ir izdevies parādīt gan vecās lauku mājas, gan ap to esošās dabas skaistumu.
2026. gadā A. Engelmanim apritētu 90 gadu.
Bibliotēka “Libris”
Mirdzas Ķempes iela 11, Liepāja
Izstāde “Valda Buša laiks. Laikabiedri”
Bulduru Izstāžu namā
3. jūlijs–7. septembris
Andris Vītols Sabile.2006-2012. Audekls, akrils. 100x80 cm
Bulduru Izstāžu namā no 3. jūlija līdz 7. septembrim gleznotāja Valda Buša simtgadē skatāma izstāde “Valda Buša laiks. Laikabiedri” ar mākslinieka draugu un laikabiedru darbiem.
Bulduru Izstāžu namā eksponētas gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Talsu novada muzeja krājumiem, kā arī Talsu Krūmu mākslas grupas mākslinieku Andra Vītola, Guntas Kalseres, Gunas Millersones un Andra Biezbārža piederībā esošajiem darbiem pastāsta par Valda Buša draugu mākslu. Tie ir gleznotāji, kuri darbojās Latvijas mākslas telpā reizē ar viņu 20. gadsimta 80.–90. gados un 21. gadsimta sākumā. Īpaša vieta izstādē atvēlēta Borisa Bērziņa darbiem.
Otrs šīs izstādes nosaukums pavisam noteikti varētu būt arī “Meistari un mācekļi”: tie, kuri pazīst Valda Buša glezniecību, kādu laiku tajā noteikti (1970.–80. gados) varēja pamanīt Borisa Bērziņa mākslas ietekmes. Savukārt Talsu mākslinieku grupas kodola – Talsu Krūmu mākslas grupas – pirmā aktīvā desmitgade pavisam noteikti risinājās Valda Buša personības un glezniecības iespaidā.
Uz Talsiem gleznot Valdis Bušs kādu laiku brauca visai bieži. Iespējams, tāpēc, ka toreiz, jaunajos talsiniekos, viņš sajuta viņu vēlmi mazpilsētas vidē vairāk uzdrošināties, būt atvērtiem, drosmīgiem un varbūt pat stipri nekaunīgiem gleznotājiem. Bušs bija īstais skolotājs. Līderis un virzītājspēks. Tas Talsiem bija liktenīgi un laimīgi. Gleznotāji Andris Vītols, Gunta Kalsere, Guna Millersone un Andris Biezbārdis turpmāk veidoja sevi par radošu mākslinieku vienotni, kurā veiksmīgi savienojās katra gleznotāja personīgie rokraksti ar iekšējo brīvību, dinamiku un piesātinātu krāsu.
Buša draudzība ar gleznotāju Borisu Bērziņu bija pašsaprotama; viņus vienoja gadi un kopā aizvadītais laiks vēstures griežos. Un abiem piemita tāda rakstura īpašība kā veselīga pašapziņa – gan kā sabiedrības locekļiem, gan kā māksliniekiem. Viņu abu glezniecības procesi laimīgi aizgāja katrs savu ceļu, bet draudzība un cieņa vienam pret otru turpinājās. Ar Valda Buša līdzdalību sarīkotā abu meistaru kopizstāde Talsu novada muzejā 2001. gada maijā un jūnijā pierādīja divu spēcīgu individualitāšu un līdz izcilībai izkoptas glezniecības satikšanos: Bušs ir Bušs un Boriss ir Boriss. Šajā izstādē, pateicoties Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, ir izdevies izstādīt tos pašus, 2001. gadā Talsos eksponētos Borisa Bērziņa darbus. Talsu muzeja piedāvātie Krūmu mākslas grupas darbi ir tapuši no 1993. līdz 2007. gadam; tas bija laiks, kurā šo mākslinieku četrinieku rotāja Valda Buša personības un draudzības klātbūtne. Eksponēti arī Talsu mākslinieku pēdējo gadu darbi. Izstādes kuratore gleznotāja Guna Millersone.
Bulduru Izstāžu nams
Muiža iela 6, Jūrmala
Ievas Maurītes un Daces Pētersones izstāde “Tava roka”
Ola Foundation telpās
4. jūlijs–20. oktobris
No 4. jūlija līdz 20. oktobrim Ola Foundation telpās būs skatāma izstāde “Tava roka”, kas apvieno divu izcilu mākslinieču – Ievas Maurītes un Daces Pētersones – darbus. Izstāde būs emocionāli piesātināts un vizuāli izteiksmīgs mākslas notikums, kas apliecinās māksliniecisko saikni starp divām paaudzēm. Izstāde ir Ievas Maurītes piemiņas veltījums viņas mammai Dacei Pētersonei.
Dace Pētersone (1944–2021) vislielāko sava aktīvā radošā darba daļu strādājusi mākslas keramikā gan ar mālu, fajansu un šamotu, gan porcelānu. Tajā pašā laikā neatņemama radošās darbības sastāvdaļa autores darbos visdažādākajos mēdijos vienmēr bijis zīmējums. Izstādē “Tava roka” mākslinieces meita Ieva Maurīte izstāda Pētersones lielfomāta batikas un plašu zīmējumu ciklu uz metāla plāksnēm, daļa no kuriem, autores pēdējā sērija “Apokalipse”, iepriekš nav bijusi publiski apskatāma. No ievērojamā telpisko keramikas objektu klāsta būs izstādītas monumentālās, no akmens masas veidotās rokas un porcelāna darbs no sērijas “Pāvila vēstules”.
Ievas Maurītes darbos galvenais izteiksmes līdzeklis ir līnija, askētisks, pat minimālistisks zīmējums uz monohroma fona. Izstādē tiks eksponēti lielformāta darbi uz audekla.
Par izstādi viņa saka: “Izstāde “Tava roka” ir veltījums manai mammai Dacei Pētersonei. Dace ir ne tikai izcila keramiķe ar lielisku formas, plastikas, proporciju un kompozīcijas izjūtu, bet arī, un manā uztverē galvenokārt, virtuoza zīmētāja, ko arī vēlos izcelt šajā izstādē, parādot mammas darbus citos materiālos, ne tikai keramikā.”
Ola Foundation
Ogļu iela 12A, Rīga
Daiņa Gudovska izstāde “Ārpasaules klusais klaiņotājs”
Liepājas muzejā
4. jūlijs–1. septembris
No 4. jūlija līdz 1. septembrim Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē būs skatāma stikla mākslinieka un akvarelista Daiņa Gudovska izstāde “Ārpasaules klusais klaiņotājs”. Mākslinieks aicina palūkoties uz trauslo stikla mākslas pasauli klusa klaiņotāja acīm. Eksponētajos darbos tiek veikts nošķīrums no cilvēka būtības, saglabājot autora iekšējo psiholoģisko uztveres būtību.
Kā uzsver Eiropas Stikla mākslas festivāla MELTING BORDERS kuratore no Polijas Anita Bialic, viņa mākslinieka rokraksts gan stikla mākslā, gan akvareļglezniecībā ir dinamisks un izteiksmīgs, dzīvs un jauns, kā viņš pats. Viņa talants izpaužas rotaļīgos, brīžiem izaicinošos ritmos un izcilā formas izjūtām, nereti provocējot skatītāja intelektu.
Daiņa Gudovska stikla skulptūras spēj pārsteigt, tās ir piesātinātas un vienlaikus vieglas, slēpjot saspringto nervu, kas uztur dzīvības vibrācijas sajūtu. Savos darbos viņš apzināti abstrahē tiešo realitātes izpausmi.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Ata Jākobsona personālizstāde “Debess ķermeņi”
izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
5. jūlijs–25. augusts
No 5. jūlija līdz 25. augustam izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” būs skatāma Ata Jākobsona personālizstāde “Debess ķermeņi”. Izstāde veidota sadarbībā ar Ode projects un māksliniekiem Reini Semēvicu, Lindu Boļšakovu, Sandru Kosorotovu.
Brūkot vecajai pasaulei un veļoties nospiedošai satraucošu ziņu lavīnai, daudzi no mums ir attapušies personīga nemiera, izsīkuma un disharmonijas ielenkumā.
Mūsu maņas ir pieskaņojušās baiļpilnām tumsas sfērām. Tomēr, kā indivīdiem, mums piemīt spēja izvēlēties tās frekvences, ar kurām sinhronizējamies, tādējādi pievēršoties eksistences cerīgākajām šķautnēm un rotājot savas orbītas ar gaismu un cerību.
Smalkā pasaules mikro un makro procesu saspēle atspoguļo fundamentālo saikni starp visām būtnēm. Mūsu iekšējie procesi ietekmē plašākus procesus. Būtiski apzināties, ka mūsu iekšējā disharmonija atbalsojas uz āru, ietekmējot gan kopienas, gan ekoloģisko īstenību. Ar vērīgu introspekciju un apzinātu pievēršanos konkrētajam mirklim varam attīstīt dziļāku saikni paši ar sevi un tiem neredzamajiem spēkiem, kas ietekmē mūsu realitāti. Šī apzinātā klātbūtne ļauj mums sajust esības smalkās nianses un virzīties savā ceļā skaidri un mērķtiecīgi.
Kā sinhronizēties ar savu apkārtni un citām esības formām? Ēteriskajā savstarpējās sasaistes un rezonanses sfērā mēs esam debesu būtnes, kuras sastāv no vibrāciju frekvencēm, kas veido mūsu neredzamos paplašinātos ķermeņus, nosakot mūsu pieredzes un saiknes. Frekvence ir visaptveroša. Vibrāciju enerģija, kas bieži paliek nepamanīta, it visam piešķir viļņu dabu.
Caur mākslas darbiem, skaņdarbiem un transformatīvām praksēm, šī izstāde ir aicinājums atklāt neredzamās pasaules frekvences un piedzīvot individuālās un kolektīvās apziņas vienojošo spēku. Izpētes centrā ir jēdziens par dzīvi saskaņā ar dabas ritmiem, vides apziņu un personīgo labbūtību, kā arī to kopsaucēju meklēšana.
Darbu sēriju šai izstādei Atis Jākobsons radījis iedvesmojoties no dabā sastopamo frekvenču viļņu plūsmas novērojumu paraugiem. Tas ir vizuāls pētījums par cilvēka mijiedarbību ar pasauli vibrācijas enerģijas līmenī un tās iedarbību uz cilvēka psihi un zemapziņu.
Ata ekspresīvais krāsu lietojums un ideja par gaismu uzbur meditācijā vai transcendentālos sapņojumos gūtas sajūtas apjausmu. Katrs darbs kalpo par meditatīvu portālu, mudinot uz kontemplāciju par mūsu kosmiskajām saiknēm un neredzamo enerģiju, kas veido gan mūsu personīgo, gan visas planētas labbūtību.
Izstādei radītie skaņdarbi, kuru līdzautors ir Reinis Semēvics kalpos kā instruments, kas samazinās distanci starp vizuālās mākslas darbiem un auditoriju. Sandra Kosorotova uzstāsies ar lasījumu-performanci–dziedinošu seansu par rituāliem. Sadarbībā ar starpdisciplināro mākslinieci Lindu Boļšakovu notiks radošās darbnīca ar un par augu pasauli, kuru mērķis ir veicināt dziedināšanu un atjaunot mūsu saikni ar dabas ritmiem.
Izstādes kuratore un pētniece – Anna Vilīte.
Izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Mākslas vasara Strenčos
līdz 1. septembrim
Skanošo ainavu plenērs*
5.–7. jūlijs
Foto: Vladimirs Brjuņins
Mākslinieku apvienība “Orbīta” līdz 1. septembrim aicina piedzīvot Mākslas vasaru Strenčos (Valmieras novadā). Skaņas, vēstules, fotogrāfijas, sarunas, pastaigas un plenēri – Strenčos aicinām būt daļai mākslas, kas dzīvo mums visapkārt.
Strenču fotodarbnīcas aktivitāšu kuratores Annas Volkovas un kuratora Vladimira Svetlova vadībā Strenčos jau sācies process meilārta iepazīšanai un tradīcijas atjaunošanai. Kā īpaša mākslas forma meilārts (angliski mail art, tulkojumā – mākslas sūtījumu apmaiņa) uzplauka 1960., 1970. gados – brīvdomības un tradīciju pārvarēšanas laikā. Tas bija arī starptautisks mākslas apmaiņas ceļš, piedaloties māksliniekiem, kuri dzīvoja un darbojās aiz dzelzs priekškara Austrumeiropā. Viņi nevarēja nedz vest, nedz sūtīt savus darbus uz valstīm ārpus Padomju Savienības, bet apmaiņu ar pasta sūtījumiem neviens nebija atcēlis.
Meilārts aktuāls ir arī mūsdienās. Par meilārta mākslinieku un kopienas dalībnieku var kļūt ikviens interesents. Lūdzam izveidot savu vēstuli, vēstījumu tā, lai pašam tas šķistu interesants, pievienot kaut ko no savas dzīves, kas šķiet svarīgs, un līdz 1. augustam nosūtīt: Strenču fotodarbnīca, Pulkveža Zemitāna iela 4, Strenči, LV-4730. Vēstulēs var būt fotogrāfijas, zīmējumi, dzeja un ne tikai. Formāta nosacījums – lai sūtījumu var ievietot pastkastē. Sūtījumu var adresēt arī meilārta darbnīcas dalībniekiem, viņu adreses atrodamas tīmekļvietnē fotodarbnica.lv.
Darbnīcas laikā tapušais, kā arī iedzīvotāju iesūtītais būs apkopots izstādē, ko atklās Strenčos 24. augustā un kas būs skatāma līdz 1. septembrim.
Bet šonedēļ no 5. līdz 7. jūlijam videogrāfa Andreja Strokina un fotoentuziasta Vladimira Brjuņina vadībā norisināsies Skanošo ainavu plenērs, kam pievienoties aicināts ikviens interesents. Sedas (pilsēta sešu kilometru attālumā no Strenčiem) fotogrāfa Vladimira Brjuņina vadītā pastaiga aizvedīs uz Strenču un apkārtnes ainaviskākajām vietām, aicinot ne tikai skatīties, bet arī ieklausīties. Noslēgumā – darbu prezentācija un saruna ar Andreju Strokinu par pāreju no foto medija uz video.
Pieteikšanās plenēram, rakstot uz e-pastu orbita@orbita.lv, e-pasta tēmā norādot plenēra nosaukumu, bet vēstulē dažos teikumos pastāstot par sevi un savu interesi par plenēra tēmu. Dalībnieku skaits – ierobežots.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 izstāžu cikla
“Mūsdienu fotogrāfijas vēstures” otrā daļa
ISSP Galerijā
5. jūlijs–15. augusts
Uldis Brauns, Lauku ainava ar motociklistu uz ceļa Embūtes apkārtnē, 1956 (no Latvijas Nacionālā arhīva)
No 5. jūlija līdz 15. augustam Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 ietvaros ISSP Galerijā būs skatāma izstāžu cikla “Mūsdienu fotogrāfijas vēstures” otrā daļa, kurā atspoguļotas Annemarijas Gulbes un Konstantīna Žukova versijas un interpretācijas par vietējās fotogrāfijas vēstures rakstīšanas procesiem.
Latvijas fotogrāfijas pētnieku 21. gadsimta uzdevums ir vienlaikus konstruēt un dekonstruēt – aizpildīt plašus “baltos plankumus” un kritiski pārskatīt līdzšinējos naratīvus. Izstāžu ciklā izcelta ikvienas vēstures versijas subjektivitāte un dažādas vietējās fotogrāfijas mazāk zināmas šķautnes. Izstādes “Mūsdienu fotogrāfijas vēstures II” autori radījuši jaunus darbus dialogā ar dažādu periodu fotogrāfiem un fenomeniem. Viņu alternatīvās vēstures interpretācijas un pieturpunkti izgaismo perspektīvu dažādību un piedāvā atkāpties no iespējami didaktiskas kanona versijas.
Annemarijas Gulbes veidotā instalācija izgaismo ceļus kā simbolu Latvijas ainavā un tās dokumentācijā, aplūkojot fotogrāfa, operatora un režisora Ulda Brauna mantojumu – fotogrāfijā, kā arī viņa vienīgajā spēlfilmā “Motociklu vasara” (1975). Brauna plašais fotogrāfiskais arhīvs atspoguļo pēckara Latvijas vidi un viņam pašam noderējis filmēšanas vietu izvēlei. Gulbe akcentē dokumentālās pieejas un montāžas poēzijas pārklāšanos vietas identitātes veidošanā, un aicina atskatīties atpakaļskata spogulī. Savukārt Konstantīns Žukovs turpina jau uzsākto māksliniecisko izpēti par kvīru vēsturi Latvijā, šoreiz pievēršoties “gadījuma izpētei” kuras fokusā ir Latvijas Nacionālā Opera kā ēka, pilsētvides daļa un kopiena. Izmantojot Čaikovska baletu “Gulbju ezers” kā metaforu, Žukovs akcentē vēstures noklusēto un cenzēto pusi – personiskus stāstus, kas netiek izcelti ne ģimenes albumos, ne oficiālos vizuālos arhīvos, bet drīzāk lasāmi starp rindiņām.
Izstāžu cikla kuratore – Liāna Ivete Žilde. Vienotu notikuma scenogrāfiju veidojusi māksliniece Liene Pavlovska, atsaucoties uz vēsturisko cianotipijas tehniku.
ISSP Galerija
Marijas iela 13, K3, Berga Bazārs, Rīga
Guntas Krastiņas gleznu izstāde “Transcendence”
Liepājas muzejā
5. jūlijs–11. augusts
Gunta Krastiņa.“Nākotnes perspektīva”. 2022. Akrils, eļļa, audekls, 100x50 cm
No 5. jūlija līdz 11. augustam Liepājas muzeja anfilādē būs skatāma mākslinieces Guntas Krastiņas gleznu izstāde “Transcendence”. Izstādes ideja radusies intuitīvi, pēdējo četru gadu notikumu iespaidā, kad pasauli pāršalca pandēmija un ziņas par karu Ukrainā, radot mākslinieces zemapziņā vīzijas un tēlus, nereti pārpasaulīgus un transcendentālus.
Transcendence – brīdis, kad tiek iziets ārpus izziņas un pieredzes robežām, solis ārpus klātbūdamā brīža. Šie brīži tika piefiksēti un ar laiku pārnesti uz audekla.
Katru gadu māksliniece uzglezno vismaz vienu gleznu ciklu – ap desmit gleznām. Tajos autore risina kādu viņai pašai vai sabiedrībā aktuālu tēmu. Ļoti reti tiek gleznoti darbi, kuri neveido ciklu. Izstādē “Transcendence” Gunta Krastiņa apskatei piedāvā līdz šim Liepājā neredzētus darbus.
Izstādi veido trīs cikli: “Intuīcija”, “Modus operandi” un “Transcendence”. Cikls “Intuīcija” radies Ukrainas kara iespaidā, kad tas vēl nebija sācies, bet bija nolasāms transcendentāli. Pēdējais cikla darbs tika radīts dienu pirms kara sākuma. Arī ciklā “Modus operandi” redzami tēli un zīmes, kas norāda uz cilvēku darbībām, vai tās būtu cīņas, alkas, mīlestības, vai prieka meklējumi. “Transcendence” ir jaunākais cikls, kas sevī apvieno abus iepriekšējos ciklus, atainojot to, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, cilvēka pieredzes, galīgās un empīriskās pasaules robežām.
Lai gan nepilnos četros gados piedzīvotie notikumi ir smagi, izstādē skatāmo darbu sižeti un tēli vieš pozitīvas emocijas un cerību, ka notikumi sakārtosies tiem lemtajā kārtībā un risinājums būs labvēlīgs visiem.
Gunta Krastiņa glezno regulāri, daudzveidīgi, ļaujoties radošajai brīvībai, vadoties no iekšējas nepieciešamības radīt un iedvesmu gūstot no visa, kas ir ap viņu. Tādējādi laika gaitā mainās mākslinieces gleznošanas stils – no reālisma uz abstrakcionismu, no sirreālisma uz konceptuālo mākslu, no puantilisma un tašisma uz sensisko reālismu, no ekspresionisma uz jūgendstilu.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Ukraiņu mākslinieku Romana Butima un Pavlo Kirika izstāde “Derīguma termiņš”
DOM galerijā
5.–27. jūlijs
No 5. līdz 27. jūlijam DOM galerijā būs skatāma izstāde par ekoloģijas un patērnieciskuma tēmu “Derīguma termiņš”. Projektu 2021. gadā Krakovā realizēja ukraiņu mākslinieki Romans Butims un Pavlo Kiriks. Trīs mēnešus autori apmeklēja vietējos sadzīves atkritumu savākšanas punktus, izmantojot izmestos priekšmetus kā scenogrāfiju savām inscenētajām fotogrāfijām. Projekts tika nominēts Fine Art Photography Awards 8. izdevumā (Londona, 2021).
Autori vēlas uzsvērt, ka saredz šobrīd Krievijas imperiālismu kā aktuālāku drauds nekā klimata problēmas. Izstādes ietvaros būs iespējams piedalīties labdarības izlozē, kā arī iegādāties autoru fotogrāfiju izdrukas. Visi ienākumi tiks ziedoti fondam Come Back Alive, kas profesionāli nodarbojas ar brīvprātīgo darbu, palīdzot Ukrainai uzvarēt karā pret Krieviju.
Romans Butims ir ukraiņu fotogrāfs, kurš dzīvo Krakovā, Polijā. Romans nodarbojas ar māksliniecisko, reklāmas un reportāžas fotogrāfiju. Viņa darbi publicēti World Press Photo Instagram kontā, kā arī tiešsaistes žurnālos Photo Vogue Italia un The Eye of Photography Magazine. Pavlo Kiriks ir ukraiņu rakstnieks un grafiķis, kurš dzīvo Krakovā, Polijā. Viņš ir Krakow City Artist Scholarship 2024 un izdevniecības Smoloskyp literārā konkursa (Kijeva, 2016) laureāts.
DOM galerija
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Līvas Veiguras starpdisciplināra izstāde “Realitātes blaknes”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
6. jūlijs–16. augusts
No 6. jūlija līdz 16. augustam Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma mākslinieces Līvas Veiguras starpdisciplinārā izstāde “Realitātes blaknes”. Izstāde ir stāsts par spoguļošanos starp telpām un dzīves ceļiem, par mākslas pamatvērtībām un procesu, kas rosina ceļot, izdzīvot un pieredzēt citpasaulīgumu.
Turpinot vecmāmiņas sapni par keramiķes karjeru, māksliniece rada paralēlu pasaules izpratni, daudzslāņaini savijot un aktualizējot vairākus māksliniecei nozīmīgus jautājumus, kuri skar dzimtu, pašuztveri un pārdzīvojuma klātesamību mākslas radīšanas procesā.
Neatņemama daļa no Līvas Veiguras darbu būtības ir mākslas vēstures godināšana, kas sniedz iespēju ielūkoties citu radošu personību ietekmēs un nostiprinātajās mākslinieciskajās saiknēs. Šajā stāstā ietekmēšanās ir kā realitātes blakne, pret kurām māksliniece nemeklē zāles. Vērotājs, kurš tver dzīvi paralēli, nespēj izvairīties no ietekmes, jo kādā brīdī tā ieņem jaunu formu un neplānoti transformē to par radītāju. Izstādē ļoti būtisks ir arī vēstījums par to, ka esot māksliniekam tikai radīšanas procesā iespējams tā pa īstam sastapties ar sevi.
Līva Veigura (1990) ir māksliniece, kuras darbos satiekas fotogrāfija un zīmīga pamatvērtība – keramika. Darbos tiek konstruēta sava sajūtu pasaule, kurā māksla ir nozīmīgs izdzīvošanas mehānisms, jo bez tās šī pasaule būtu tukša.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 15, Ogre
Literāri skanisks priekšnesums
“Donbasa aprikozes Savvaļā”
7. jūlijā
7. jūlijā, plkst. 18.00 brīvdabas mākslas telpa “Savvaļa” notiks ukraiņu dzejnieces Ļubas Jakimčukas, mūziķes Latvītes Cirses un tulkotājas Māras Poļakovas literāri skanisks priekšnesums “Donbasa aprikozes Savvaļā”, kuru papildinās mūziķa un dzejnieka Aleksandra Barona uzstāšanās.
Kaut arī pēdējos gados iznākuši vairāki nozīmīgi tulkojumi, Latvijā vēl arvien ir fragmentārs priekšstats par ukraiņu literatūru, tostarp dzeju. Arī paši ukraiņu rakstnieki tikai retu reizi atrod ceļu uz Latviju, kas ir saprotams kara laikā. Tomēr interese par ukraiņu literatūru ir ārkārtīgi pieaugusi daudzviet pasaulē, un liela daļa lasītāju arī Latvijā ir atklājuši sev Ukrainas kultūru. Šobrīd ukraiņu literatūra mums ir visaktuālākā un laikmetīgākā – jo īpaši tas sakāms par jaunākās paaudzes aktīvajiem un talantīgajiem autoriem.
Ukraiņu dzejniece Ļuba Jakimčuka ieradīsies Latvijā, lai tiktos ar lasītājiem – dzejas un ukraiņu literatūras interesentiem. Notikumā piedalīsies koklētāja Latvīte Cirse un šobrīd aktīvākā tulkotāja no ukraiņu valodas Māra Poļakova. Ļuba Jakimčuka un Latvīte Cirse veidos kopīgu literāri skanisku priekšnesumu, sapludinot ukraiņu valodu ar latviešu kokles skaņām. Jakimčukas ievērojamākais dzejas krājums ir “Абрикоси Донбасу”, (Donbasa aprikozes). Tas ir tulkots vairākās valodās, tostarp angļu, franču un igauņu. Žurnāls “Forbes” to ir iekļāvis 10 būtiskāko ukraiņu grāmatu par karu skaitā. Arī Jakimčukas likteni smagi ietekmējusi Krievijas agresija jau 2014. gadā, kad viņa bija spiesta doties projām no mājām okupētajā Luhanskas apgabalā. Šī pieredze ir klātesoša viņas radošajā darbībā.
Savukārt koncerta otrajā daļā uzstāsies mūziķis un dzejnieks Aleksandrs Barons. Savvaļā dzirdēs viņa laikmetīgās folkmūzikas žanra dziesmas.
Jāatgādina, ka brīvdabas mākslas telpas “Savvaļa” takas šogad papildinājuši Latvijas Mākslas akadēmijas “POST” nodaļas studentu darbi.
Brīvdabas mākslas telpa “Savvaļa”
Kristīne Abikas darbu izstāde “Dārzkopja gads”
Mākslas galerijā Kuldīgā
līdz 4. augustam
Līdz 4. augustam Mākslas galerijā Kuldīgā skatāma Kristīnes Abikas izstāde “Dārzkopja gads”.
“Mantojot vecu dārzu Ventmalā, dzīve iegūst citas prioritātes. Tu iestājies interneta dārzkopju grupās, regulāri kļūst braucieni uz lielveikalu “Mājai un dārzam”, pastiprinās interese par kūdras substrātu veidiem un pavasaros laiks sapresējas un pazūd: ir jābūt Dārzā.
Manās rokās nonāca čehu rakstnieka Karela Čapeka grāmata “Dārzkopja gads” – un nostāvēja labu laiku plauktā, jo – nebija sīkas vaļas, dārzs taču. Krietni vēlāk, garajos ziemas vakaros sāku to lasīt. Pirmais iespaids – tas taču ir par mani! Un tevi, un – tevi arī! Čapeks ir brīnišķīgi aprakstījis mūs visus – dārza atkarīgos.
Šī izstāde ir mana interpretācija Dārza kultam ar atpazīstamiem, taču subjektīvi izceltiem pieturpunktiem un dārza dzīves detaļām, kas papildināti ar citātiem, scenogrāfiskiem elementiem un vēsturiskiem artefaktiem,” stāsta Kristīne Abika.
Mākslas galerija
Pils iela 2, Kuldīga
Brīvdabas mākslas izstāde “Art e fakti”
“Briania” pagalmā
līdz 23. augustam
Līdz 23. augustam “Briania” pagalmā Riga Last Thursdays sadarbībā ar M/Gallery piedāvā brīvdabas mākslas izstādi “Art e fakti”. Šī gada izstādē piedalās 16 mākslinieki: Clara Thurid Wahrenberg, Dārta Berkmane, Elīne Buka, Elizabete Ruša, Ērika Daņiloviča, Evita Valdmane, Jānis Arnis, Karīna Šumkova, Kristīne Petrovska, Marta Cīrule, Māris Mortukāns, Nastassia Navitskaya x Maria Skvortsova, Nellija Daņiloviča, Ojūna Batbajara, Pārsla Cinovska.
Pagājušā gada brīvdabas izstādē “Art e fakti” mākslinieki iedziļinājās cilvēka pieredzes daudzveidīgajos slāņos, atklājot materiālās un nemateriālās nogulsnes, kas veido mūsu kolektīvo vēsturi un personīgos stāstus. Šogad turpinām iesākto tēmu no citas perspektīvas.
Jēdziens “artefakts” apzīmē ne tikai mākslas darbus vai cilvēka darinājumus, bet arī anomālijas, defektus un kļūdas dažādās vizuālās attēlošanas formās, piemēram, analogajā vai digitālajā fotogrāfijā. Izvirzot priekšplānā šo tehnisko vārda “artefakts” nozīmi, izstādes veidotāji rosina ne tikai dalībniekus, bet arī skatītājus reflektēt par mūsu attieksmi pret kļūdām un defektiem kā cilvēciskās pieredzes izpausmēm, kā arī to, kā kļūdas ietekmē un nosaka jaunradi.
Kļūdas var būt ne tikai negaidītas novirzes no iecerētā, ieplānotā, bet arī veiksmīgas sakritības, kas pašas piesaka sevi, tā ļaujot rasties kam jaunam, neplānotam, spontānam. Tās dažkārt ļauj nejauši sastapties ar nekonvencionālo, neierasto un transgresīvo, kā arī saredzēt jau zināmo jaunā veidā.
Kurators ir Elizabete Andersone, līdzkuratore – Anete Kalēja.
“Briania” pagalms
A.Briāna iela 9, Rīga
Vides instalācija “Kopgalds”
Galerijā Centrs
līdz 30. septembrim
Vecrīgā, tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” līdz 30. septembrim vērojama un izmantojama vides instalācija “Kopgalds”, kas nodrošinās kopā būšanu un mazinās sabiedrībā pieaugošu problēmu – vientulību. Kopgalds veidots, lai plašākai publikai radītu pieejamu tikšanās vietu un notikumu platformu, dodot iespēju notikt meistarklasēm, sarunām, darbam, mācībām un citām sociālām aktivitātēm pilsētvidē. Kopgalds ir daļa no šīs vasaras Pilsētas pikniks aktivitātēm Galerijā Centrs.
Kopgalds un Pilsētas pikniks ir radies kā atbilde un risinājums sabiedrībā pieaugošajai vientulības problēmai. Balstoties uz Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas “Kantar” veikto aptauju, vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka ir jutušies vientuļi, turklāt katrs trešais vientuļi jūtas regulāri. Sabiedrībās, kurās biežāk nekā citās ir novērojamas vientulības pazīmēs, raksturīga zema sociālā iesaiste – retāk apmeklēti kultūras pasākumi, publiskas ēdināšanas vietas, tādējādi arī retāk piedaloties kopējā ekonomikas veidošanā.
“Rīdzenes iela ir daļa no mūsu tirdzniecības centra, taču ar Kopgalda izvietošanu mēs vēlamies šo ielu padarīt publiskāku un ļaut to izmantot kā vietu, kur pulcēties, tikties un piedzīvot ko jaunu. Vienlaikus šis galds ir veidots arī kā sociāls projekts, ar kuru vēlamies aktualizēt sabiedrībā pieaugošo vientulības problēmu un ar dažādiem pasākumiem – mazināt vientulību mūsu sabiedrībā,” tā Lāsma Vilande, tirdzniecības centra “Galerija Centrs” vadītāja.
Galerija Centrs
Audēju iela 16, Vecrīga
