Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Grafikas darbu izstāde “Kolekcija”
Pedvāles mākslas parkā
No 6. februāra
Ievas Maurītes grafika “4 govis un Firkspedvāles muiža”
No 6. februāra Pedvālē skatāma grafikas darbu izstāde “Kolekcija”, kurā izlikti darbi, kas tapuši Pedvālē grafikas simpoziju laikā, kā arī darbi, kas dāvināti Pedvāles mākslas parkam. Izstādē “Kolekcija” skatāmi 27 grafikas darbi. To autori ir mākslinieki Ilmārs Blumbers, Guntars Sietiņš, Māris Subačs, Ivars Poikāns, Ieva Iltnere, Jānis Mitrevics, Ivars Heinrihsons, Diāna Dimza Dimme, Vilnis Putrāms, Aigars Truhins, Ieva Maurīte, Laura Feldberga un citi mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Vācijas.
“Pirmais izstādei izvēlētais darbs bija Ievas Maurītes monotipija “4 govis un Firkspedvāles muiža”, kurā fiksēts gan tā brīža Firksu – Pedvāles muižas galvenā fasāde, gan noskaņa, kas šeit valdīja 2000. gadu sākumā,” stāsta izstādes kuratore Laura Miglone, “Kā otrais tai pievienojās atjaunotajā muižā 2021. gadā tapušais Birgitas Volšas nospiedums no granīta laukakmens “Daudzkārtīgais Ojārs”.
Pedvāles grafikas kolekcijas veidošana tika uzsākta jau deviņdesmito gadu sākumā, neilgi pēc Pedvāles parka dibināšanas. Toreiz, 1993. gadā kuratora Ivara Runkovska vadībā visā Latvijā notika mākslas akcijas “EP!” – 33 dažādas kultūras iestādēs vienlaicīgi tika īstenota identiska grafikas izstāde. Akcijas noslēgumā grafikas darbu kolekcija tika uzdāvināta tām kultūras iestādēm, kas tajā piedalījās. Šis dāvinājums kļuva par Pedvāles grafikas kolekcijas pirmo ieguvumu.
“Pedvāles mākslas parks jau no pašiem tā pirmssākumiem ir vieta, kur mājo ne tikai tēlniecība, bet arī glezniecība un grafika. Divtūkstošo gadu sākumā Pedvālē grafikas darbnīcas notika ikgadēji. Muižas telpās, kuras bija stipri cietušas padomju gados, tika izveidotas improvizētas darbnīcas, kurās mākslinieki varēja strādāt oforta, linogriezuma, kologrāfijas un citās tehnikās. Tāpat grafiķi eksperimentēja ar dažādiem dabā atrastiem materiāliem, ar neparastiem tehniskiem risinājumiem, iedvesmojoties no apkārtējās ainavas un Pedvāles noskaņām. Vēlākajos gados grafikas simpoziji netika organizēti, bet starp māksliniekiem, kuri viesojās Pedvālē bija arī tādi, kuri radīja zīmējumus vai savus darbus veidoja tuvus grafikai,” stāsta izstādes “Kolekcija” kuratore Laura Miglone.
Pēc muižas atjaunošanas un starptautiskās mākslinieku rezidences atklāšanas 2021. gada vasarā Pedvālē viesojās vācu māksliniece Birgita Volša. Viņa veidoja grafikas darbus, noņemot nospiedumus no parka kokiem un akmeņiem. Šie ir Pedvāles grafikas kolekcijas jaunākie darbi.
Izstādē “Kolekcija” izliktie darbi ir tikai maza daļa no grafikas, kas tapusi Pedvālē, uzsver izstādes rīkotāji. Izstādes mērķis ir iepazīstināt skatītāju ar dažādu paaudžu, tehniku un periodu grafikas mākslu.
Izstāde “Kolekcija” apmeklētājiem ir skatāma, sākot no 6. februāra katru nedēļas nogali no pl. 10 līdz 16. Apmeklējumam darba dienās iepriekš jāpiesakās pa tālruni 22401165.
Dagnes Ventiņas personālizstāde “Un es esmu gatavs mirklim”
un
Ditas Lūses un Matiasa Jansona kopizstāde “Laiktelpa”
Jūrmalas muzejā
9. februāris–27. marts
Dagne Ventiņa. Skatoties pa logu. 2020. Audekls, eļļa. 60 x 50cm
No 9. februāra līdz 27. martam Jūrmalas muzeja Kamīnzālē būs skatāma jaunās gleznotājas Dagnes Ventiņas personālizstāde “Un es esmu gatavs mirklim”, bet 2.stāva zālēs divu jau pieredzējušu un atpazīstamu mākslinieku kopizstāde “Laiktelpa”, kurā vienotā ekspozīcijā satiekas gleznotājas Ditas Lūses un tēlnieka Matiasa Jansona darbi.
“Dagne Ventiņa skatās dabā, dara to ļoti rūpīgi un stāsta par vienkāršiem dzīves notikumiem, vērojumiem un sajūtām. Liek sev mirkli apstāties, būt pļavā, mežā, pie jūras. Lēnām vēro, ko cilvēki dara – lasa puķes, spēlē bumbu, brauc ar laivu vai vienkārši laiskojas… Mirklis ir apstājies, cilvēku figūriņas ir mazas, ap tām lieli un visai vientulīgi zeme – debess laukumi, tālumā visai ass horizonts un liekas, ainava ir tukša un bezgalīga. Un tomēr šī glezniecība ir silta un dzīva. Tas panākts ar kompozīciju un mazliet panaivu, plānu krāsas klājumu.”
Laiktelpa, laiks un telpa ir divus atšķirīgos medijos strādājošu vienas paaudzes māksliniekus gleznotājas Ditas Lūses un tēlnieka Matiasa Jansona vienojošā ass, ap kuru vērpjas viņu darbi. Trīsdimensionālie tēlniecības darbi pakļauj telpu un veido to. Materiāli, kuros strādā Matiass Jansons, apliecina laika klātbūtni. Ditas Lūses mākslā laika un telpas tēma, mirkļa un mūžības pretnostatījums ir pastāvīgi klātesošs. Ditu Lūsi un Matiasu Jansonu vieno savai paaudzei piemītošā idejiskā un estētiskā izpratne par mākslas sūtību. Abi autori pasauli uztver introverti, izvairās no tiešas ideju un viedokļu paušanas darbos. Drīzāk abus autorus interesē paņēmieni, ar kuriem provocēt skatītāja uztveri, liekot tai tālāk virzīties katram savas pieredzes un pārdzīvojumu ietvaros.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Otto Zitmaņa personālizstāde “STARP”
galerijā LOOK!
10. februāris–5. marts
No 10. februāra līdz 5. martam galerijā LOOK! būs skatāma Otto Zitmaņa personālizstāde “STARP”, kas atspoguļo mijiedarbību starp sabiedrību un atsevišķu indivīdu.
“Visās gan nodzīvotās, gan vēl nepienākušās dzīves situācijās esam bijuši un būsim “starp” – starp kultūru atšķirībām, starp audzināšanu un pieņemtiem dzīves principiem, starp cēloni un sekām, vēlmi saprast, nosodīt vai kļūt vienkārši par vērotāju, iesaistīties vai pamest novārtā. Starp savām interesēm vai citu.
Lai kāda būtu virzība, mēs jebkurā punktā esam kaut kam pa vidu.”
Otto Zitmanis ir mācījies Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un 2004. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Krāsu kontrasti, dramatiski piesātināti ķermeņu attēlojumi un oriģināls ironijas piejaukums piesaistījis Otto lielu uzmanību un augstu novērtējumu mākslas pasaulē jau no karjeras pirmsākumiem. Mākslinieka darbi iekļauti Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcijā, lielākajās privātkolekcijās Latvijā un citviet pasaulē.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Aļņa Stakles izstāde “Liegā apokalipse”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
11.februāris–1.maijs
No 11.februāra līdz 1.maijam Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma fotogrāfa Aļņa Stakles izstāde “Liegā apokalipse”. Izstādē būs aplūkojamas digitāli radītas kolāžas, kuras mākslinieks veidojis, izmantojot brīvi pieejamus attēlus no mākslas muzeju kolekcijām, zinātniskajām institūcijām un attēlu bankām.
Alnis Stakle pēta fotogrāfijas medija attīstību un uzskata, ka mēs dzīvojam okulārā kultūrā, kurā vēsturisko un laikmetīgo attēlu konstelācijas bieži ir nozīmīgākas par realitāti. Jo kas gan mūsdienās ir realitāte, ja ne neaptverams attēlu kopums. Attēli ir pamats zināšanu pārnesei, kolektīvai atmiņai, izklaidei, kultūras izziņai un galu galā tie sniedz bezgalīgas iespējas atgriezties pie vieniem un tiem pašiem notikumiem, personām un objektiem, lai atklātu arvien jaunas pagātnes interpretācijas. Vienlaikus attēlu pasaule ik mirkli kļūst arvien piesātinātāka, un mūsu spējas to aptvert un saprast ik mirkli kļūst ierobežotākas. Poētiski izsakoties, karte ir kļuvusi plašāka par teritoriju.
Pateicoties komunikāciju tehnoloģiju attīstībai, šobrīd mēs varam piekļūt gandrīz visai vizuālajai kultūrai, ko ir uzkrājusi cilvēce, un ne tikai piekļūt, bet bieži vien arī iegūt kanonizētus objektus un attēlus savā digitālajā arhīvā. Mūsdienās, kad ikviens no mums ir kļuvis par producentu un vizuālu stāstu stāstnieku, lai pašizpaustos, pievērstu sev uzmanību, publiski slīgtu melanholiskās sajūtās sociālos medijos, pelnītu, nodarbotos ar pilsonisko žurnālistiku utt., attēlu pasaules pieejamība vairs nav privilēģija, bet pašsaprotama tradīcija.
“Mani interesē kanonizēto mākslas, zinātnes un žurnālistikas attēlu likteņi, un to potenciāls ietvert laikmetīgas jēgas. Institūcijas, kuras atlasa, uzkrāj un apzināti veido attēlu kolekcijas mākslā, zinātnē un žurnālistikā, ir iemantojušas autoritatīvu statusu kultūrā. Šo institūciju kolekcijas apriori tiek uzskatītas par vizuālās kultūras “zelta fondu”, kas būtu jāsaglabā nākotnei. Manās kolāžās ir izmantoti attēli no atvērtas piekļuves mākslas muzeju kolekcijām, zinātniskajām institūcijām un dažādām attēlu bankām, kuru uzkrātos attēlus var uzskatīt par ikoniskām laikmeta un pagātnes liecībām. Kolāžu pamatā ir meklējumi pēc sintaktiskām vizuālās valodas saiknēm starp dažādu laikmetu, mediju un vizuālās kultūras nozaru attēliem. Kolāžās ir izmantoti vizuālajā komunikācijā noturīgi idejiskie un tehniskie kodi, kuri spēj šķērsot laikmetu, mediju un kultūru robežas. Saiknes starp dažādiem vizuālās kultūras laikposmiem un medijiem ir izsekojamas, pievēršoties personu pozām un žestiem, krāsu scenogrāfijām, līdzīgiem objektu un arhitektūras tvērumiem.
Kolāžu tehniskais izpildījums ir balstīts attēlu pēcapstrādes programmu rīku algoritmos, ļaujot tiem dominēt pār attēlu fragmentu izdalīšanas akurātumu un precizitāti. Šādi digitālās pēcapstrādes tehnoloģiskās īpatnības kļūst par daļu no kolāžu idejiskā un tehniskā koda”, stāsta izstādes autors.
Sēriju “Liegā apokalipse” Latvijas skatītāji varēs aplūkot pirmo reizi, kā arī īpaši šai izstādei Alnis Stakle ir veidojis jaundarbu - digitālo kolāžu, izmantojot Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma vērtību – Strenču foto darbnīcas kolekciju.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas)
Izstāde “No skices līdz…”
Liepājas Latviešu biedrības namā
Līdz 28. februārim
Līdz 28. februārim Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā apskatāma Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas fotostudijas “Fotast” izstāde “No skices līdz…”, kas veltīta māksliniecei Irinai Tīrei.
Šī izstāde ir fotogrāfu stāsts par savu kolēģi Irinu Tīri, viņas patiku uz fotografēšanu, zīmēšanu un gleznošanu. Ekspozīcijā izvietotajās fotogrāfijās notvertas emocijas gan darbojoties, gan pārdomu brīžos, bet īpaši izceltas mākslinieces rokas, kas, turot zīmuli, otu vai fotoaparātu, sievišķīgi smalkā un oriģinālā manierē rada Irinas skatījumu uz apkārt esošo. Izstāde interesanta ar to, ka fotogrāfijās atspoguļots mākslas darba tapšanas process un līdzās tam redzams arī rezultāts – mākslinieces radītais darbs.
Izstādē “No skices līdz...” apskatāmas Ilgas Lasmanes, Ilonas Gabaliņas-Kilas un Rolanda Drāznieka fotogrāfijas, kā arī pašas Irinas Tīres darbi.
Liepājniece Irina Tīre ir foto māksliniece, gleznotāja, grafiķe. Kopš 1978. gada Liepājas Tautas fotostudijas dalībniece. Par panākumiem nacionālās un starptautiskās izstādēs Irinai Tīrei piešķirts Starptautiskās foto mākslas federācijas (FIAP) goda nosaukums AFIAP (foto māksliniece). 2013. gadā izdota Irinas Tīres fotogrāmata “Skatiens", 2015. gadā iznācis papildinātais izdevums “Liepāja grafikās”. 2007. un 2017. gadā māksliniece titulēta kā “Gada liepājniece”.
Liepājas Latviešu biedrības nams
Rožu laukums 5/6, Liepāja
Osvalda Zvejsalnieka glezniecības izstāde “Karalis un vilki”
Rīgas Sv. Pētera baznīcā
Līdz 15. martam
Osvalds Zvejsalnieks. Karalis un vilki. 2021
Līdz 15. martam Rīgas Sv. Pētera baznīcā ir skatāma “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” 2021. gada galvenās balvas ieguvēja Osvalda Zvejsalnieka glezniecības izstāde “Karalis un vilki”.
Vēsturiski balva izveidota, lai godinātu latviešu gleznotāja Jāzepa Pīgožņa piemiņu un mūža ieguldījumu Latvijas glezniecībā un lai glezniecībā turpinātu attīstīt un popularizēt Latvijas ainavu, vienotu Latvijas galvaspilsētas un novadu kultūras procesus. Septītajā konkursa izstādē, 2021. gadā, galveno balvu ieguva gleznotājs Osvalds Zvejsalnieks.
Osvalds Zvejsalnieks (1944) ir viena no nozīmīgākajām personībām savas paaudzes un Latgales mākslas apvienojošajā visumā. Savu ceļu glezniecībā iezīmējis ar regulārām personālizstādēm un līdzdalību kopskatēs kā Latvijā, tā ārvalstīs. Viņa līdzšinējo piesātināto dzīvi Latgales kultūras atdzimšanā, kopšanā var saistīt ar tik daudziem vērienīgi iedzīvinātiem darbiem, kas guvuši simbolisku jēgu un nezūdamības piepildījumu, ka veicējs pavisam droši dēvējams par Latgales un visas Latvijas kultūras zīmi. “Osvalds Zvejsalnieks un Latgale ir nešķirami jēdzieni, kā sabiedriskā, pedagoģiskā darba nozīmē, tā gleznieciskajā piepildījumā. Arī šai izstādei gleznotājs vēlējies rādīt to piesātinājumu un radošo daudzpusību, kuru meklējis un atradis dzimtās zemes pamatīgumā un gara vitalitātē. .. Var visai droši apgalvot, ka latviešu glezniecībā nav otra meistara, kas ar tādu sirsnību, izpratni, sava veida dokumentalitāti tik izvērstā kvantitātes un kvalitātes pakāpē uz saviem audekliem ir saglabājis Rēzeknes un Dagdas, Krāslavas un Viļakas, Varakļānu, Balvu un Preiļu, Ludzas ainavas. Faktiski visu “trešās zvaigznes” pilsētiņu skarbo skaistumu ar šaurajām ieliņām, mazdārziņu trakulīgo ziedēšanu. Vēl tikai varētu piebilst, ka viens no Osvalda Zvejsalnieka raksturīgajiem tēliem ir Latgales dievnami un katedrāles,” novērtē mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.
Ekspozīciju lielā mērā veido darbi, kas tapuši dabas studiju laikā dažādos plenēros Latgales novados, Lietuvā, Spānijā.
Osvalds Zvejsalnieks 1971. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju un kopš 1976. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, strādā Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā, ir Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktors un Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles profesors un ir viena no pazīstamākajām personībām Latgales kultūras un sabiedriskajā dzīvē, piemēram, viņš bija viens no skulptūras “Latgales Māra” atjaunošanas entuziastiem un realizētājiem. 2019. gadā saņēmis “Boņuka” balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā.
Rīgas Svētā Pētera baznīca
Reformācijas laukums 1, Rīga
Ivetas Gabaliņas izstāde “Konstantīns”
Rīgas Mazākajā galerijā
Līdz 18. martam
Līdz 18. martam Rīgas Mazākajā galerijā skatāma fotogrāfes Ivetas Gabaliņas personālizstāde “Konstantīns”. Izstādi veido 7 fotogrāfiju portrets un tā centrā – mākslinieks Konstantīns Žukovs, kura izstāde “Melnā neļķe. 2. daļa” pašlaik skatāma ISSP Galerijā. Ivetas Gabaliņas izstāde RMG veidota kā niansēts satelītprojekts, kuratores vizuāls pieraksts par jauno mākslinieku.
Skatloga centrā esošais Konstantīns atrodas vienlaikus sastingumā un kustībā. Attēlu kopums, kurā viņš piefiksēts ar pāris sekunžu nobīdi, veido dobumu jeb padziļinājumu mākslinieka prātā un ideju ģenerēšanas procesā. Iveta Gabaliņa Konstantīnu “atplēsusi”, parādot kā brutalitāte (iespējamais – ārējais) saskaras ar trauslo (iekšējo, radošo). Darbs nav izaicinošs, bet drīzāk filozofiski aicinošs.
Māksliniece darbu komentē: “Kādā Satori.lv publicētā sarunā Kaspara Irbes pētniece, vēsturniece Ineta Lipša iesaka izvairīties “istiem” un “ismiem”. Ilgi domāju par viņas sacīto, kūrējot Konstantīna Žukova izstādi ISSP Galerijā, kas veltīta homoseksualitātei Latvijā un tikusi atvērta vienlaikus ar manis radīto mākslinieka portretu Rīgas Mazākajā Galerijā. Kas slēpjas aiz šiem istiem un ismiem? Vai tā ir varas radīta ideoloģija ar nievājošas attieksmes pieskārienu kā norāda Lipša, vai arī kādas personas iemiesota konstrukcija? Kā runāt par tēmām, kas tik jūtīgas, ka šķiet, vienīgā pieklājīgā runas forma ir runāšana čukstus? “Konstantīns” ir portrets laikā un man tas atklāj arī procesu, kurā mākslinieks aicina skatītāju atbrīvoties no priekšstatu uzslāņojumiem.”
Kuratori: Mārtiņš Mielavs un Auguste Petre.
Rīgas Mazākā galerija
Aristida Briāna iela 9
Sarmītes Bogdanovičas fotoizstāde “Cieši klāt”
Daugavpils Māla mākslas centrā
Līdz 10.aprīlim
Līdz 10.aprīlim Daugavpils Māla mākslas centrā skatāma Sarmītes Bogdanovičas fotoizstāde “Cieši klāt”, kurā apskatāmas 19 ziedu un mirkļa skaistuma pilnas fotogrāfijas.
Foto sērija “Cieši klāt” simboliski runā par cilvēcisko nepieciešamību pieglausties dabai un ļaut, lai daba pieglaužas mums, tādā veidā cilvēki var bagātināties, pieklust, rast mieru un ļaut dabai atrast sevi. Sarmīte Bogdanoviča savos darbos iemūžina ziedu un cilvēku dvēseles noskaņas, kas skatītājam liek piekļauties citai realitātei, ziedlapu romantisma noskaņai. Fotogrāfijas cieši saistītas ar sajūtām un atmiņām, tie ļauj just kā elpo paša zieda stāsts.
Māksliniece par izstādes koncepciju saka: “Šobrīd, kad laikmeta īpatnību dēļ apskāviens kļūst par retāku tuvāk mīlestības formu, daba ir tā, kuru bieži vien cilvēks izvēlas, lai gūtu mieru un atpūtu. Aizvien ir redzami daudz cilvēku, kas brīvdienās atrod laiku, lai izvēlētos pastaigu mežā, vai zveju kādā klusā upes līkumā. Fotogrāfijas simboliski runā par šo cilvēcisko nepieciešamību pieglausties dabai un ļaut, lai daba pieglaužas mums. Tas ir kā mazs simbols tam, ka tādā veidā mēs varam bagātināties, pieklust, rast mieru. Ļaut dabai mūs atrast un mums pieglausties.”
Sarmīte Bogdanoviča fotogrāfe, māksliniece un četru bērnu mamma dzimusi un augusi Rēzeknē. Pēc vidusskolas absolvēšanas ceļš veda uz Daugavpili, kur tika uzsāktas studijas filoloģijas fakultātē, pēc kuras absolvēšanas izglītošanās tika turpināta mākslas fakultātē. Izaugsmi mākslā un fotogrāfijā sniedza arī mācības PIKC DDMV “Saules skola”.
Daugavpils Māla mākslas centrs
18. novembra iela 8, Daugavpils
Zentas Loginas un Elīzes Atāres gobelēnu izstāde “Rozā raķete”
Dundagas pilī
Līdz 1. maijam
Zenta Logina, Elīze Atāre. Ķīmija. 1969. Kokvilna, vilna. 165 x 177 cm. Zuzānu kolekcija.
Līdz 1. maijam Dundagas pilī ir skatāma vērienīga Zentas Loginas un Elīzes Atāres gobelēnu izstāde “Rozā raķete”. Izstādē eksponēti divdesmit divi Zentas Loginas un Elīzes Atāres darbi no Zuzānu kolekcijas. Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Kalniņa.
Zentas Loginas (1908-1983) mākslas darbiem ar Visuma ainu vīzijām padomju laikos tika piekārta abstraktās mākslas birka, un līdz izstāžu zālēm šie darbi nenonāca. Tad viņas māsa Elīze Atāre (1915-1993) iemācījās aust, lai šos kosmiskos metus savā oriģinālajā autortehnikā iestrādātu gobelēnos un tie varētu tikt eksponēti no padomju ideoloģijas brīvākajās tekstilmākslas izstādēs. Tomēr Zentas Loginas vārds pilnā apmērā izskanēja tikai viņas piemiņas izstādē, kas arī bija viņas pirmā personālizstāde. To četrus gadus pēc māsas aiziešanas mūžībā sarīkoja Elīze Atāre Rīgas Sv. Pētera baznīcā (1987). Lai redzētu šo izstādi, cilvēki stāvēja garā rindā, tik pārsteidzoša bija Zentas Loginas daiļrades iepazīšana, kas skatītājus “mudināja apzināties savas esības īsteno būtību, savu saistību ar Visumu” - toreiz rakstīja Elīze Atāre.
Zenta Logina mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1925-1928). Vēlāk savu gleznotprasmi viņa attīsta Romana Sutas un akadēmiķa Sergeja Vinogradova privātstudijās (1928-1931). Trīsdesmitajos gados Zenta Logina strādā par asistenti Romana Sutas studijā, bet 1936. gadā trīs mēnešus papildinās Berlīnē, kur mācās tekstīliju zīmēšanu. 1945. gadā Zenta Logina iestājas LPSR Mākslinieku savienības gleznotāju sekcijā. 1950. gadā Mākslinieku savienības biedra statusu viņa zaudē, atkārtoti topot par Mākslinieku savienības biedra kandidāti. 1953. gadā viņu vēlreiz uzņem Mākslinieku savienībā, bet jau lietišķās mākslas sekcijā, kas nozīmē, ka turpmāk viņa aicināta izstādīt tikai tekstilijas.
“Gribās runāt un klusēt. Un tomēr prāts ņem pārsvaru - klusēt. Man pēdējā laikā, stiprāk kā jebkad, ir nobriedusi atziņa – dzīvot tikai sevī un neļaut nekādiem vējiem nokaut savu individuālo cilvēku. Mākslinieks nedrīkst sevi pazaudēt neapvaldītā pūlī. Neskumsti par vientulību – tie, kas domā un jūt (kaut drusku vairāk kā citi), ir vienmēr vieni.” Tā vēstures griežos – 1942. gada 25. aprīlī, gadu pēc vīra Bonifācija Logina apcietināšanas, vēstulē vīra brālim Henrikam Loginam rakstīja Zenta.
Izstādi, atbilstoši “zaļā režīma” prasībām var aplūkot darba dienās no 10.00 līdz 17.00 un sestdienās no 12.00 līdz 16.00, iepriekš piesakoties pa tālruni 29141121.
Dundagas pils
Pils iela 14, Dundaga
Grafiķes Jeļenas Antimonovas izstāde “Sīzifs un Kolumbīne”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Līdz 3. septembrim
Foto: Kristians Luhaers
Līdz 3. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva ātrija galerijā skatāma grafiķes un ilustratores Jeļenas Antimonovas (1945–2002) darbu izstāde “Sīzifs un Kolumbīne”. Tā apmeklētājiem ļauj atklāt Jeļenas Antimonovas piemirsto, bet spilgto māksliniecisko rokrakstu, pārvērtēt viņas radošo mantojumu un rast tam aktuālu vietu Latvijas mākslas vēstures stāstos.
Jeļenas Antimonova studējusi glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā, taču viņas radošā darbība turpinājās grafikas jomā, un spilgtais rokraksts vispilnīgāk novērtējams ofortā. Autores darbiem raksturīgas graciozas, vijīgas līnijas, grezni un dekoratīvi raksti, sarežģītas kompozīcijas un perfekts tehniskais risinājums. Viņa savalda temperamentīgo, mežonīgo līniju, ļaujot tai vaļu drapēriju krokās, augu vijumos vai personāžu matu lokās.
Mākslinieces darbos bieži ietvertas vizuālas atsauces uz iepriekšējo gadsimtu mākslu. Jeļena Antimonova skrupulozi pētīja vēstures avotus – gotiskos sienas paklājus ar iemīļotajiem tūkstoš ziedu (mille-fleurs) motīviem, viduslaiku grāmatu miniatūras, jūgenda, baroka un rokoko periodu grafikas mākslu. Caur pievēršanos vēsturei Jeļena Antimonova veido pati savu pasaules modeli. Grafiķe izmanto alegorijas, līdzības un metaforas, lai veidotu sapnim līdzīgu estētiku vai sirreālistisku tēmas interpretāciju, veikli apvienojot dažādus stilus un laikmetus, tiešumu un nosacītību, dokumentalitāti un fantāziju.
Izstādē ietverti arī pārsteidzoši, maz zināmi materiāli par Jeļenas Antimonovas radošo darbību, rādot viņas talanta daudzpusību. Video formātā apskatāms autores 1996. gadā tapušais pašizdoklis ar nerātno dainu ilustrācijām, kas veidotas tolaik vēl maz pielietotajā un inovatīvajā datortehnikā. Tāpat citiem atklājums būs mākslinieces dienasgrāmatas. Izstādē apskatei izlikts 1983. gadā plānotājs ar autores piezīmēm, kā arī dzirdami ieskaņoti tā fragmenti. Vitrīnā apskatāmi krāšņie, viduslaiku manuskriptu iedvesmotie iesējumi, ko Jeļena Antimonova veidoja 1980. gadu sākumā ādas mākslinieciskās apstrādes studijā “Plastika”. Izstādē eksponētie oforti, litogrāfijas, ekslibri un citi mākslas darbi pieder mākslinieces ģimenei, LNB krājumam, kā arī privātkolekcijām.
Izstādes saturu veidojuši Dmitrijs Zinovjevs un Anda Boluža, dizains – Andrejs Lavrinovičs.
Izstādes ietvaros rubrikā “Sarunas izstādēs” izveidots raidieraksts “Kurš paliks mākslas vēsturē?” Sarunā par jautājumiem – kāpēc citi mākslinieki paliek mākslas vēsturē, bet citi tiek aizmirsti?; vai tā ir nejaušība, vai likumsakarība? – piedalās četri mākslas vēsturnieki: Ieva Astahovska, Ieva Lejasmeijere, Dmitrijs Zinovjevs un Anda Boluža. To iespējams noklausīties LNB Spotify un SoundCloud vietnēs.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
