Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Annas Aizsilnieces personālizstāde “Vībotnes kārta”
Mākslas stacijā “Dubulti”
9. novembris, 2022–31. janvāris, 2023
Anna Aizsilniece. ZEME, 2022. Gleznojums ar fermentētu vībotņu izvilkumu un akrila pigmenta piejaukumu uz “Skano” kokšķiedras plāksnēm, 135 x 176 cm. Foto: Mākslas stacija “Dubulti” arhīvs
No 9. novembra līdz 2023. gada 31. janvārim Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma vērienīga Annas Aizsilnieces jaundarbu personālizstāde “Vībotnes kārta”. “Es - vībotne. Gleznoju sevi. Gleznoju ar sevi”, saka Anna Aizsilniece. Izstādes kuratore ir Inga Šteimane.
“Vībotnes kārta” ir izstāde, kurā māksliniece Anna Aizsilniece runā par brīvību un kārtību, ko cilvēki tiecas meklēt, veidot un izprast. Vienlaikus Anna Aizsilniece attīsta laikmetīgu ekokonceptuālismu, kas izceļ nepamanītus resursus un to pielietojumu. Mākslas produkcija un tās ekosistēmiskie kritēriji ir Annas Aizsilnieces uzmanības centrā kopš 2009. gada, kad tapa pirmās tērpu kolekcijas projektā Recycled.lv.
Šoreiz vībotne – Latvijas pļavu augs – ir ielikts izstādes centrā ar savu plastisko, ekoloģisko un bioloģiskā pigmenta resursu. Tikpat liela nozīme izstādē ir vībotnes kultūrvēsturiskajam mantojumam mutvārdos un tradicionālajā mājturībā. Izstāde piedāvā iespēju tikties ar Annas Aizsilnieces unikālo sinkrētismu, kas savieno saturīgā koptēlā tradicionālu mītu, konceptuālu ekoloģiju, rokdarbus un popārtisku šarmu. Izstādē būs aplūkojami divpadsmit gleznojumi mākslinieces radītā autortehnikā – ar fermentētu vībotņu izvilkumu un akrila pigmenta piejaukumu uz kokšķiedras plāksnēm. Otas vietā – vībotņu slotiņas. Mākslas stacijas “Dubulti” pirmajā stāvā būs instalācija, kurā varēs nostāties starp vībotnēm un griezties pa saulei.
Annas Aizsilnieces mākslas projektu stāsts ir identitāte – individuāla un plašāka (sieviete, reģions, cilvēks). Māksliniece uzlūko “zināmas”, “pabeigtas” un “pielietotas” lietas kā veidojamu substanci un atrod tajās “neaizslēgto pusi”, lai radītu jaunu formu un saturu. Šī pieeja sasaucas ar laikmetīgās mākslas aktuālu tendenci tradicionālo mēdiju vietā lietot tā dēvētos anonīmos materiālus, kas var būt gan sociāli uzlādēti redīmeidi (patēriņa priekšmeti), gan netradicionāli jēlmateriāli. Annas Aizsilnieces skats uz vībotni apvieno abus – gan sociālu un ekoloģisku, gan vizionāru pieeju materiālam. “Kāpēc gan importēt un apčubināt, ja ir, piemēram, vībotne, kas te lieliski jūtas,” jautā māksliniece.
Izstādes nosaukumā vārdam “kārta” atbilst gan secības, gan statusa nozīme – laiks vībotnei.
Pirmā ekskursija izstādē kopā ar mākslinieci Annu Aizsilnieci un kuratori Ingu Šteimani notiks 12. novembrī plkst.14.00; nākamo ekskursiju datumi – 18. novembrī, 10. decembrī un 2023. gada 21. janvārī.
Mākslas stacijā “Dubulti”
Zigfrīda Meirovica prospekts 3, Jūrmala
Brīvdabas izstāde “Par spīti visam”
AB dambja parka teritorijā
No 9. novembra
Žaņa Bulava darbi
No 9. novembra AB dambja parka teritorijā būs skatāma mākslas centra “Noass” rīkota brīvdabas izstāde “Par spīti visam”. Izstādes ekspozīcija izvietota uz 5 stendiem, kuri kalpo par ieejas durvīm dažādu mākslinieku radošajā darbībā. Durvju atslēga ir QR kods, kuru noskenējot mobilajā telefonā, atklājas stāstījums, audio gids un papildus vizuālais materiāls no Latvijas Naivās mākslas muzeja krājuma.
Latvijas Naivās mākslas muzeja veidotajā ekspozīcijā “Par spīti visam” ir skatāmi Arnolda Skrastiņa, Vijas Vētras, Žaņa Bulava, Mihaila Ramusa un Edgara Krīgera darbi. Visu autoru radošā darba periods lielākoties saistīts ar “padomju laiku” un atjaunotās Latvijas valsts pirmo desmitgadi.
Izstāde, caurvīta ar pasaku motīviem, iepazīstinās skatītāju ar mākslinieku skatījumu uz neseno Latvijas pagātni – “padomju laika“ realitāti un šodienas mākslas kontekstu. Tas ir stāsts par okupāciju, represijām un izsūtījumu, pāri visam izceļot radošas personības vēlmi pretoties necilvēcīgam režīmam un vienlaikus pastāvēt kā saprātīgai būtnei. Ikkatrs ekspozīcijā iekļautais mākslas darbs ir emocionāli piesātināts un ietver mehānismu, kuram tikai nedaudz pieskaroties, atlaižas saspringtā atspere, sastingusī tēlu pasaule izplešas un pagātnes laiks rit atkal no jauna.
Skatītāji un parka apmeklētāji tiek aicināti iepazīties ar ekspozīciju, lai gūtu ieskatu naivajā mākslā – cilvēku radošajā darbībā, kas pastāvēja ārpus mākslas institūcijām, to normām un ierobežojumiem. Naivās mākslas darbu vērtība ir to unikalitātē, īpaši uzsverot autoru radošumu un uzdrīkstēšanos izteiksmes līdzekļu meklējumos.
Izstāde aplūkojama parka teritorijā jebkurā diennakts laikā bez maksas.
Diskusija “Vai cilvēkam vajag suni?”
ISSP Galerijā
9. novembrī
Bjargejas Olafsdotiras darbs
9. novembrī, plkst. 18.30 ISSP Galerijā notiks diskusija “Vai cilvēkam vajag suni?” par cilvēka un mājdzīvnieka attiecībām.
Pēdējā laikā arvien biežāk lasāmas ziņas, kur dzīvnieku patversmes pauž bažas par atdoto un pamesto dzīvnieku skaita pieaugumu Latvijā. Līdz ar attālinātā darba iespēju paplašināšanos, pandēmija ieviesa augošu pieprasījumu pēc dažādu šķirņu un bezšķirņu kucēniem. Šī tendence iezīmēja ne vien cenu kāpumu tirgū, bet arī nepietiekamo piedāvājumu, par ko liecināja vairāku mēnešu garas rindas pēc sertificētu suņu audzētavu piedāvātajiem kucēniem. Savukārt mājsēdei beidzoties, daudzi no šiem jauniegūtajiem draugiem strauji nonāca patversmju aizgādībā, rosinot virkni jautājumu par cilvēka un mājdzīvnieka attiecībām.
Kā mums būtu jādefinē suņa funkcija laikā, kad pilsētu iedzīvotājiem tādas suņa spējas kā teritorijas sargāšana vai mājlopu ganīšana nav vitāli nepieciešami “pakalpojumi”? Kā mums vajadzētu uztvert šīs no mums tik atkarīgās būtnes – kā aksesuāru, ģimenes locekli vai varbūt noderīgu rīku, ko izmantot terapijas vai bērnu izglītības jomā? Par šiem un citiem jautājumiem diskutēs zoopsihologs Alberts Čipustanovs, sociālais psihologs Ivars Austers, antropoloģe Māra Neikena, un aktrise un suņu mīle Marija Linarte, bet sarunu moderēs Rvīns Varde.
Pasākums ir bez maksas. / Diskusija “Vai cilvēkam vajag suni?” ir noslēdzošais pasākums islandiešu mākslinieces Bjargejas Olafsdotiras (Bjargey Ólafsdóttir) personālizstādes “Rófurass. Cilvēks ar asti” ietvaros.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, 1. stāvs / Rīga
Ilonas Romules jubilejas izstāde “Izlaušanās gaisma”
Martinsona mājā Daugavpilī
10. novembris, 2022–20. aprīlis, 2023
No 10. novembra līdz 2023. gada 20. aprīlim Martinsona mājā Daugavpilī būs skatāma starptautiski atzītās latviešu keramiķes Ilonas Romules jubilejas izstādes “Izlaušanās gaisma”.
30 gadus ilgas radošās karjeras laikā māksliniece sarīkojusi 28 personālizstādes, piedalījusies vairāk nekā 50 starptautiskās konkursa izstādēs un vairāk nekā 30 grupu izstādēs, iegūstot 10 apbalvojumus, tostarp Grand Prix 6. Starptautiskajā mazo tējkannu konkursā Kalifornijā, ASV, 2014. gadā un zelta godalgu 1. Pasaules keramikas tējkannu konkursā Ķīnā 2019. gadā.
Ilona Romule ir dzimusi Rīgā mākslinieku ģimenē un kopš Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas 1985. gadā darbojas keramikas jomā. Šobrīd strādā kā brīvmāksliniece savā studijā Latvijā, bieži uzturas Starptautiskajā keramikas studijā Kečkemetā, Ungārijā, kā arī Ķīnā, pārsvarā strādājot ar augstā apdedzinājuma porcelānu.
Martinsona māja
Nikolaja iela 1, Daugavpils
Trīs autoru izstāde “+/- Bērni”
galerijā DOM
10. novembris–2. decembris
No 10. novembra līdz 2. decembrim galerijā DOM būs skatāma trīs autoru kopīga izstāde “+/- Bērni”. Katrs izstādes autors pārstāv kādu nosacītu sievišķības vai vispārcilvēcisku stereotipu, bet katram ir savs ļoti personīgs stāsts par attiecībām ar bērniem vai to neesamību.
Izstādes objekti veidoti kā atsauces uz sadzīves situācijām un attēlo gan ikdienišķo, gan emocionālo dzīvi attiecībās ar bērniem, izvēršot uz āru to, kas parasti tiek paslēpts un skaļi nepateikts, noklusēts personīgu, bieži vien sāpīgu vai nepieņemamu iemeslu dēļ.
Paredzēts, ka skatītājiem, it īpaši jaunākajiem, būs iespēja mijiedarboties ar objektiem, kārtot vai sajaukt priekšmetu izvietojumu, imitējot mājas kārtību vai nekārtību.
Izstādi veido: Mailo Štern (Laura Šterna) – performanču mākslinieks un aktīvists, šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijā. Piedalījies grupu izstādēs mākslas telpā PILOT, mākslas stacijā Dubulti, ar performancēm piedalījies Rīgas performanču festivālā Starptelpa.
Laura Feldberga – grafiķe, darbojas arī ar instalācijām, objektiem un performances mākslu, absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Organizē performances festivālu Starptelpa, pasniedz performances mākslas kursu L Latvijas Mākslas akadēmijā un Latvijas Performances Mākslas centrā.
Ilze Vēze-Balode – strādā kā atbalsta persona bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Mācās Latvijas Rakstnieku savienības organizētajā Literārās Akadēmijas dzejas nodaļā. Trīs bērnu mamma.
DOM galerija
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Starptautisks simpozijs “(Būvējot) jaunas perspektīvas
praksē balstītā mākslas, dizaina un arhitektūras pētniecībā”
Latvijas Mākslas akadēmijā
10. un 11. novembrī
Mousserons. Autori: Anastasia Kuznetsova, Amirhossein Rezaeicherati, Merlina Stephens Dupeyron; Studija UMI VII, Urban Material Intelligence, 2020. Pasniedzēji: Liss C. Werner, Valmir Kastrati, Zvonko Vugreshek
10. un 11. novembrī Latvijas Mākslas akadēmijas K2 korpusā notiks pirmais LMA Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta organizētais starptautiskais simpozijs “(Būvējot) jaunas perspektīvas praksē balstītā mākslas, dizaina un arhitektūras pētniecībā”. Jaunais institūts dibināts 2021. gadā, tā vadošie pētnieki un simpozija programmas vadītāji ir Dr. Eva Zommeregere (Eva Sommeregger, Austrija) un Dr. Dītmārs Kērings (Dietmar Köring, Vācija). Divu dienu simpozija programmā starptautiski pētnieki un profesionāļi piedāvās aktuālus skatījumus uz radošām, starpdisciplinārā praksē balstītām pētniecības metodēm.
Simpozijā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par kritiskuma lomu laikmetīgajā mākslas, arhitektūras un dizaina pētniecībā un radošo pētījumu spēju reaģēt uz šodienas aktualitātēm. Simpozija lektori stāstīs, kā dažādas teorētiskās perspektīvas var palīdzēt pārvarēt tradicionālos bināros dalījumus – nošķīrumu starp subjektu un objektu, urbāno un rurālo, dzīvo un nedzīvo, arhitektūru un tās lietotājiem, algoritmisko pārvaldību un tās ētiskajām dimensijām.
Pulcējot 25 starptautiskus arhitektūras, dizaina, mākslas pētniekus un praktiķus, četrās tematiskās sesijās simpozijs pievērsīsies (post)digitālajam un (post)humānajam kontekstam, kurā tiek veikts pētnieciskais darbs, kā arī stratēģijām, kas varētu veicināt domāšanas pārmaiņas un iespējamu radikālu prakses pārveidošanu nākotnē. Sesijā, kas pievērsīsies telpiskām praksēm krīzes apstākļos, tiks meklētas atbildes un jautājumu: kā praksē balstīta pētniecība ļauj veidot jaunas nozīmes vai pat kļūt par aktīvu spēku katastrofas situācijās, piemēram, Ukrainas kara kontekstā. Urbāniste/ pilsētplānotāja Anastasija Ponomarjova (Anastasiya Ponomaryova, Ukraina) stāstīs par pieredzi CO-HATY projektā – kolektīvā NVO iniciatīvā, kas šobrīd nodrošina mājokļus Ukrainas kara bēgļiem, sadarbojoties ar brīvprātīgajiem, pašvaldībām un māju īpašniekiem. Debatēs par ainavas un identitātes attiecībām pētnieki un mākslinieki, t.sk. Andris Eglītis un Kristaps Epners no Latvijas, sniegs ieskatu dažādās izpratnēs par ainavu kā resursu savā radošajā praksē. Katrai sesijai sekos paneļdiskusija, kurā starptautiskie dalībnieki dalīsies pieredzē un skatupunktos, sarunā iesaistot arī auditoriju.
Simpozija darba valoda ir angļu.Simpozija programma pieejama šeit.
Simpozijā gaidāma trīs uzaicinātu vieslektoru (keynote) uzstāšanās. Ar lekcijām uzstāsies pieredzējusi arhitekte, pedagoģe, pētniece, arhitektūras biroja Tactile Architecture vadītāja Lisa Kristīne Vernere (Liss Christine Werner, Vācija), mākslinieks, dizainers un pētnieks, Viļņas Mākslas akadēmijas asociētais profesors un Lietuvas Kosmosa aģentūras dibinātājs (Lietuvas paviljons Venēcijas biennāles 17. starptautiskās arhitektūras izstādē) Julijons Urbons (Julijonas Urbonas, Lietuva) un pedagoģe, māksliniece un pētniece, sociālo prakšu pētniecības profesore Vilema de Kūninga akadēmijā (WdKA, Roterdama) Mišela Terana (Michelle Teran).
Latvijas Mākslas akadēmija / K2 korpuss
Oskara Kalpaka bulvāris 13, ieeja no pagalma
Agijas Jansones personālizstāde “Starp Debesīm”
Galerijā “Bazar’t”
10. novembris–9. decembris
No 10. novembra līdz 9. decembrim galerijā “Bazar’t” tepās t/c “ Mols” otrajā stāvā būs skatāma Agijas Jansones (Auderes) personālizstāde “Starp Debesīm”. Izstādē būs skatāmi eļļas tehnikā gleznoti lielformāta darbi, miniatūras un arī zīmējumi. Tie tapuši gan mākslinieces dzimtenē Latvijā, gan arī mītnes zemēs Norvēģijā un Spānijā.
Šī ir intriģējoša mākslinieces Agijas Jansones (Auderes) atgriešanās Latvijā pēc vairāku gadu izstāžu pauzes. “Nosaukums “Starp debesīm” ir dots kā vienojošs motīvs trim valstīm, kurās tapušas gleznas. Skatiens aizķeras pie cilvēka, mākoņa, jūras, zieda, bet pāri visam plešas debesis. Tās ir kā simbols mūžībai un cilvēka iztēles neierobežotai spējai ieraudzīt, sajust un to visu izdzīvot. Šoreiz savas Debesis ietērpu gleznās un nododu savam skatītājam, aicinot doties kopīgā ceļojumā. Gleznas ir acis, kuras skatās mūžības bezgalībā. Tās ir manas acis, bet, es ceru, arī skatītāji to ieraudzīs,” stāsta māksliniece.
Galerija “Bazar’t”
Tc “Mols” / 2. stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Aicina iesniegt darbus Liepājas vizuālās mākslas izstādei
No 8. līdz 11. novembrim
No 8. novembra līdz 11. novembrim Liepājas muzejs aicina Liepājas un apkārtnes māksliniekus iesniegt darbus Liepājas vizuālās mākslas kopizstādei “Trauslais laikmets”. Katrs mākslinieks muzeja mācību centrā var iesniegt ne vairāk kā divus darbus.
Paredzēts, ka šogad izstāde Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē notiks no 17. novembra līdz 11. decembrim. Līdz ar izstādes atklāšanu notiks Liepājas kultūras pārvaldes veicināšanas balvu pasniegšana. Izstādes atklāšanas dienā profesionāla žūrija vērtēs kopizstādes darbus un piešķirs balvas par mākslinieciski augstvērtīgākajiem un interesantākajiem darbiem. Kopējais Kultūras pārvaldes balvu fonds – 1000 eiro. Liepājas muzejs iegādāsies vienu izstādes darbu muzeja mākslas krājuma papildināšanai.
Šogad izstādes vadmotīvs atspoguļojas tās nosaukumā “Trauslais laikmets”. Notikumi Ukrainā un Krievijas agresija ir sašķobījuši mūsu līdzšinējo paredzamo dzīvi un stabilitāti. Līdztekus enerģētikas krīzei, kas savērpusi daudzus pavedienus citās saimniecības nozarēs un dzīves jomās, radījusi zināmu satraukumu, neziņu un ieviesusi korekcijas līdzšinējās dzīves uztverē un paradumos.
Izstādes mērķis ir atklāt Liepājas profesionālās vizuālās mākslas parādi, eksponējot trīs pēdējo gadu laikā radītus darbus, radot priekšstatu par Liepājas mākslas dzīves kopskatu, tendencēm un virzību.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Izstāde “Imanta Lancmaņa māksla”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
12. novembris, 2022–26. februāris, 2023
Imants Lancmanis. Pašportrets pie Sējas ozola 2019. gada 27. septembrī. 2021. Audekls, eļļa. Autora īpašums. Publicitātes foto
No 12. novembra līdz 2023. gada 26. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā būs skatāma vērienīga izstāde “Imanta Lancmaņa māksla”.
Lai arī Imanta Lancmaņa daiļradi var piepulcināt laikmetīgās postmodernās glezniecības straumei, pats mākslinieks izvēlējies to apzīmēt kā konceptuālo romantismu. Izpratne par vecmeistaru mantojumu, dabas studijas, kā arī dzīvā iztēle ir vienlīdz ietekmējušas viņa darbu tēlveidi.
LNMM Lielajā zālē tematiski grupētas Imanta Lancmaņa gleznas, kuras tapušas sākot no 1958. gada. Imants Lancmanis beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1966. gadā. Kopš tā laika viņš izkopis individuālo rokrakstu un iemiesojis tajā savu pasaules redzējumu visos klasiskajos glezniecības žanros. Vairāki gleznu cikli – darbi par Bībeles tēmu un Ozolu cikls – pie skatītāja nonāk pirmo reizi. Izstādē eksponēti arī portreti, kamerstila klusās dabas un ainavas.
Imanta Lancmaņa daiļradē bijis pārrāvums, kad viņš intensīvi darbojās, vadot Rundāles pils muzeju, pētot un aprakstot mākslas vēstures liecības, pasniedzot stila mācību Latvijas Mākslas akadēmijā 17 gadu garumā. Atsevišķas ekspozīcijas sadaļas atklāj šīs mākslinieka radošā darba šķautnes un iepazīstina ar gleznu tapšanas etapiem – fotogrāfijām, skicēm, kartoniem. Izstādes tituldarbs ir “Pašportrets pie Sējas ozola 2019. gada 27. septembrī”, kurā autors – nopietns, ar fotoaparātu rokās – atrodas Latvijas dabā, pie viena no būtiskiem latviešu tautas simboliem.
Izstādē iekļauti Imanta Lancmaņa darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja, Rundāles pils muzeja un Bauskas muzeja krājuma, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Mākslinieku savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Zuzānu kolekcijas, mecenātu Teterevu ģimenes kolekcijas, no likvidējamās AS ABLV Bank mākslas darbu kolekcijas un daudzām privātkolekcijām.
Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Helēna Demakova, izstādes mākslinieks un grafiskais dizainers – Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Pētersons.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Izstāde “Vienā valodā”
Eiropas Savienības mājā
līdz 14. novembrim
Ronalda Ļeonova darbs
Līdz 14. novembrim Eiropas Savienības (ES) mājā Rīgā skatāma mākslinieka Viļņa Heinrihsona audzēkņu un VSAC “Jelgava” klienta Ronalda Ļeonova radošo darbu izstāde “Vienā valodā”, ko rīko Māras Muižnieces mākslas skola sadarbībā ar fondu “Nāc līdzās!”.
Fondā atzīmēja, ka Ronalds Ļeonovs, neskatoties uz to, ka savu dzīvi veselības traucējumu dēļ vada sociālās aprūpes centrā un sadzīvo ar šizofrēnijas radītajām grūtībām, brīvajos brīžos izsaka sevi radoši, zīmējot krāsainas, daudzveidīgas kompozīcijas. Šī būs jau otrā fonda “Nāc līdzās!” veidotā radošā izstāde, kurā būs redzami Ronalda Ļeonova darbi. Pirmā ir izstāde “Autsaidera māksla”, kura vēl ceļo pa Latviju un patlaban ir skatāma Daugavpilī.
Ideja izveidot jauniešu zīmējumu izstādi, izmantojot tos pašus krāsu toņus vai citus vizuālās valodas elementus, kādi sastopami Ļeonova darbos, pieder Māras Muižnieces mākslas skolas pedagogam Heinrihsonam. Tādā veidā līdzās mākslā ir jaunieši no mākslas skolas un mākslinieks Ļeonovs, kas apliecina, ka mākslas valodai nav robežu.
Autoriem bija dota brīvība izvēlēties, cik cieši turēties pie izvēlētā darba vizuālajām izpausmēm un cik daudz ielikt no sevis, ko papildināt, izmainīt. Katrs jaunietis beigās izvēlējās vienu zīmējumu tālākā darba veikšanai.
Eiropas Savienības māja
Aspazijas bulvāris 28, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju darbu izstāde
“Tēlniecība/keramika/stikls”
Jūrmalas muzejā
līdz 20. novembrim
Bruno Strautiņa darbs
Līdz 20. novembrim Jūrmalas muzejā skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju darbu izstāde “Tēlniecība/Keramika/Stikls”.
Izstādē apvienojušies Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas pasniedzēji tēlnieki Bruno Strautiņš, Gļebs Panteļejevs, Olga Šilova, keramiķi Dainis Lesiņš, Dainis Pundurs, Ainārs Rimicāns, Līga Skariņa, Ženija Loginova un stikla mākslinieki Inguna Audere, Ilze Dūdiņa, Inita Ēmane, Agnese Gedule, Vineta Groza, Sandra Utāne. Viņi visi blakus pedagoga darbam ir aktīvi savā nozarē strādājoši mākslinieki, kuri veido šodienas Latvijas mākslas kopainu.
Izstādi vienojošais simbols ir plauksta. Plaukstas nospiedumi uz virsmām rada nejaušus grafiskus nospiedumus un līniju ritmus, kuri ir kā laika liecība par bijušajiem un nākotnes notikumiem.
Izstādes kuratores Agnese Gedule un Vineta Groza.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Rūtas Dimdiņas personālizstāde “Netveramais aptveramajā/Redzējumi Portugālē”
Jūrmalas muzejā
līdz 20. novembrim
Līdz 20. novembrim Jūrmalas muzejā skatāma jaunās gleznotājas Rūtas Dimdiņas personālizstāde “Netveramais aptveramajā/Redzējumi Portugālē”. Izstāde reflektē par pieredzēto un izjusto, apceļojot šo senās kultūras zemi.
Dr. Art. Andris Teikmanis: “Ainavu glezniecība ir viena no meditatīvākajām vizuālās mākslas formām. Ainavas pārnes skatītāju uz citu vietu vai uz citu zemi un laiku. Tomēr šī pārnese notiek caur mākslinieka redzējumu, pieredzi, skatījumu, sapņiem un mīlestību. Rūtas Dimdiņas “Netveramais aptveramajā” ir mākslinieces aicinājums kopā ar viņu doties ceļojumā uz Portugāli. Ļauties krāsu un formu priekam, ļauties Portugāles dabas, ainavu, cilvēku un dzīves vilinājumam.”
Rūta Dimdiņa (1992) 2017. gadā ieguvusi bakalaura grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā. No 2017. gada aktīvi piedalās izstādēs. Gleznotāja savā daiļradē pārsvarā pievēršana ainavas, portreta, animālijas žanram.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Paulas Stutiņas personālizstāde “piezīmes”
Kalnciema kvartāla galerijā
līdz 22. novembrim
Līdz 22. novembrim Kalnciema kvartāla galerijā skatāma Paulas Stutiņas (1995) personālizstāde “piezīmes”. Māksliniece par izstādi stāsta: “Savā dzīvē esmu eksistējusi vizuālās mākslas vidē dažādos rakursos. No vidējās profesionālās mākslas izglītības, līdz mākslas analizēšanai un aprakstīšanai, mākslas muzeja vadīšanai, izstāžu iekārtošanai un mākslas mācīšanai citiem. Esmu iejutusies šajās lomās. Galu galā secinu, ka mākslu nevar piespiest mīlēt, cienīt vai saprast. Tas ir katra paša rokās. Tomēr ir svarīgi to piedāvāt.
Izstādē redzamie darbi ir pirmie, ko gleznoju bez citu komentāriem vai ieteikumiem, bez uzdevuma, tēmas un absolūtas mākslas likumu ievērošanas. Visi darbi ir abstrakti un bez nosaukumiem. Man nav svarīgi jums skaidrot, ko tajos redzu es, vai kāda ir to nozīme, es gribu aicināt katru no jums tur ieraudzīt kaut ko sev – visas atbildes, sajūtas un pārdomas ir patiesas. Šiem mākslas darbiem nav vienotas tēmas vai kopīgs stāsts, tie ir kā ieraksti dienasgrāmatā, katrs par savu dienu un tās notikumiem vai pārdzīvojumiem – piezīmes. Līdzīgi kā mūzika, abstraktā māksla aizskar katru individuāli un personiski. Vajag tikai ļauties, ieklausīties sevī un noticēt tam, ko dzirdi.”
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Izsludināts trešais konkurss
“BDO jauno mākslinieku balva”
Darbu iesniegšanas termiņš – 25. novembris
Veicinot kultūras un mākslas mecenātisma tradīcijas Latvijā, BDO Latvia jau trešo gadu pēc kārtas izsludina balvu jauno mākslinieku atbalstam.
Konkursam aicināti pieteikties jaunie mākslinieki, kas 2022. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā absolvējuši maģistra studijas vizuālās mākslas, vizuāli plastiskās mākslas vai audio-vizuālās mediju nozarē.
“BDO jauno mākslinieku balvas” mērķis ir atbalstīt jaunos māksliniekus pēc vizuālās mākslas, vizuāli plastiskās vai audio-vizuālās mediju maģistra studiju pabeigšanas Latvijas Mākslas akadēmijā, ar mērķi palīdzēt tiem sniegt atpazīstamību, atzinību un novērtējumu.
2021.gadā par konkursa uzvarētāju kļuva glezniecības apakšnozares absolvents Reinis Bērziņš ar darbu “///(((!”, savukārt 2020. gadā galveno balvu ieguva māksliniece Amanda Ziemele ar monotipiju no darbu sērijas personālizstādē Neunauge, 2019, (Ekernforde, Vācija).
Konkursa darbu iesniegšanas termiņš 2022. gada 25. novembris plkst. 12:00, sūtot uz e-pastu: annija.matisa@bdo.lv.
Konkursa balvas fonds 2000 eiro.
Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot”, notiks konkursa noslēdzošā darbu izstāde. Laiks un vieta tiks izziņots 2022. gada decembrī.
Ar konkursa nolikumu iespējams iepazīties šeit.
Izstāde “Маріуполь не скорний” / “Mariupole–nesalauzta”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
līdz 25. novembrim
Linda Daņiļevska “21.marta rīts – zudis Kuindži memoriāls”, 2022, audekls, eļļa, 100x100 cm
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā līdz 25. novembrim skatāma izstāde “Маріуполь не скорний” / “Mariupole–nesalauzta”. Izstādē eksponēti mūsdienu Ukrainas un Latvijas mākslinieku darbi, kas skaudri ļauj sajust kara cirstās rētas, vienlaikus atklājot arī Ukrainas sirsdspēku, spītu un pašcieņu, kas nav ļāvusi un neļaus sagumt nežēlīga, fiziska pārspēka priekšā.
“Mēs esam nācija, kuru nevar nospiest uz ceļiem. Mēs, mākslinieki, šo ziņu gribam nest pasaulē, uzrunājot starptautisko sabiedrību ar audeklu un krāsu,” saka ceļojošā izstāžu projekta “Маріуполь не скорний” / “Mariupole–nesalauzta” idejas autors, kurators, Mariupoles mākslinieks Valērijs Juričkovskis. Viņš atzīmē, ka ceļojošās izstādes ideja kuratoram aizsākusies Krievijas aplenktajā Mariupolē. Izkļuvis no aplenkuma, Valērijs Juričkovskis uzrunājis katru autoru personīgi un veidojis dāvināto darbu kolekciju kara pārņemtajā Ukrainā. Izstāde “Маріуполь не скорний” / “Mariupole–nesalauzta” nemitīgi papildinoties jau tikusi eksponēta Kijivā, Ivanofrankivskā un citās Ukrainas pilsētās, bet Rīgā mākslas projekts sāk starptautisku apriti. Nākamā izstādes ekspozīcija plānota Viļņā, pēc tam Varšavā. Paužot atbalstu un solidarizējoties ar Ukrainas māksliniekiem, katrā starptautiskajā izstādē kurators uzrunās Latvijas, Lietuvas, Polijas u.c. valstu māksliniekus ar aicinājumu papildināt tās kolekciju ar jauniem darbiem. Izstādes mērķis ir mākslas valodā veicināt starptautisku garīgo atbalstu Ukrainas cīņai par neatkarību.
Izstādē “Маріуполь не скорний” / “Mariupole–nesalauzta” būs apskatāmas gleznas, kas tapušas gan īsi pirms kara, gan kara pirmajās dienās, gan dienās, kad demokrātiskā pasaule elpu aizturējusi sekoja līdzi “Azovstaļ” aizstāvju varonīgajai cīņai aplenktajā Mariupolē. Pilsētas aizstāvju portreti izstaro savādu gaismu, viņu acīs dzirkst lepns spīts, pašaizliedzība un nesalaužama mīlestība pret Ukrainu.
Mākslinieku darbos izstādē “Маріуполь не скорний” / “Mariupole–nesalauzta” skatītājs nolasīs Ukrainas vēstures atsauci par Maidana notikumiem, atgādinājumu par “Pašcieņas revolūciju” un nesalaužamās brīvības un mīlestības ilgām un jūtām. Mīlestību ukraiņiem nespēs atņemt nedz bumbu atstātie krāteri, nedz sagrautie tilti. Zaudējumi ir sāpīgi, bet ticība uzvarai, ticība savai nācijai vienmēr būs stiprāka. Slava Ukrainai! Varoņiem Slava!
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde
“Latvijas valsts mežu stipendija mākslā 2022”
AS “Latvijas valsts meži” Rīgas klientu centrā
līdz 30. novembrim
Dārta Madara Cielava. “Triptihs — Vasaras ainavas”. Audekls, eļļa, 10 x 20 cm x 3 gab., 2022. Bakalaura programmas Glezniecības apakšnozares 2. kurss
Līdz 30. novembrim AS “Latvijas valsts meži” Rīgas klientu centrā skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde “Latvijas valsts mežu stipendija mākslā 2022”. Jaunie mākslinieki savos radošajos darbos sasaista jaunradi ar meža augošo lomu Latvijas tautsaimniecībā.
Izstādē apskatāmi 15 konkursa finālistu darbi, kas papildināti ar aprakstiem.
Konkursa uzvarētājs – LVM stipendijas ieguvējs – tiks paziņots 24. novembrī. Konkursa uzvarētājs saņems vienreizēju stipendiju – 1500 eiro. Stipendiju konkurss tiek rīkots kopš 2017. gada sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.
Lēmumu par stipendijas piešķiršanu pieņems žūrijas komisija no LVM un LMA, vērtējot pretendentu māksliniecisko profesionalitāti un darbu atbilstību konkursa radošajam uzdevumam.
AS “Latvijas valsts meži” Rīgas klientu centrs
Vaiņodes iela 1, Rīga
Foto kluba “Ogre” izstāde “Tuvu. Tālu. Tepat”
Ogres Centrālās bibliotēkas Kafijas namiņā
līdz 30. novembrim
Līdz 30. novembrim Ogres Centrālās bibliotēkas Kafijas namiņā skatāma foto kluba “Ogre” izstāde “Tuvu. Tālu. Tepat”, ko veido septiņu autoru neatkarīgas kolekcijas. Autoru darbus vieno iedvesmošanās no Ogres, Latvijas un ilgām pēc tās. Vairākās kolekcijās var atpazīt Ogres vidi, piemēram, Edmunda Mieriņa “Ogres stacijā” aicina ielūkoties vidē, kas ikdienā paslīd garām. Tatjana Stumbre “No augšas” vēro sniegoto Ogri no daudzstāvu mājas loga neparastā rakursa. Aivara Slišāna ogrēniešu portreti tapuši akcijā “Viena diena Ogrē 2011”. Ramonas Juhņevičas darbos Ogres upes ūdeņi veido gandrīz abstraktus rakstus. Ludmilas Milleres “Dzīvas laivas” ir stāsts par laivu lomu ūdens tuvumā dzīvojošu cilvēku gaitās. Vilnis Lulle “Sīkos ūdens pilienos” risina tēmu par attiecību un sapratnes meklējumiem. Dace Voitkeviča “Ilgas” ir pārdomas par skumjām pēc mājām un tautiešiem svešumā.
Izstāde notiek starptautiskā fotogrāfijas simpozija “Egona Spura ceļš 2022” ietvaros.
Ogres Centrālās bibliotēkas Kafijas namiņš
Brīvības iela 35, Ogre
Izstāžu cikls “Mammu, nomirt spēšu pats”
mākslas krustpunktā, bārā/grāmatnīcā “Bolderāja”
līdz 11. decembrim
Līdz 11. decembrim jaunizveidotajā izstāžu telpā - alternatīvās mākslas krustpunktā – bārā/grāmatnīcā “Bolderāja” ir skatāms izstāžu cikls “Mammu, nomirt spēšu pats”, kas risina iekšējās neatkarības jeb gara brīvības tēmu. Pirmā šajā ciklā ir mākslinieces Elīnas Semanes darbu sērija, kas tapusi tieši šīs tēmas pētījuma ietvaros. Elīnas māksla nav piesaistīta vienam medijam, un arī šoreiz blakus pastāvēs fotogrāfija un objektu pasaule. Savos darbos Semane uzrāda skaistā neviennozīmīgo dabu, vēršot uzmanību uz gara sāpju izpausmēm. Viņas radošajā praksē kliedziens vienmēr iekļauj čukstus. Savā jaunākajā darbu sērijā māksliniece akcentē cilvēka paškonfrontāciju kā nepieciešamību ceļā uz gara brīvību, vienlaikus atgādinot, ka to atņemt var tikai sev pats. Autore rosina skatītāju palūkoties uz pietuvošanos nāvei kā dzīvības un cilvēcības apliecinājumu.
Elīnas Semanes darbi būs skatāmi līdz 13. novembrim. Pēc tam savus jaunākos darbus secīgi eksponēs Ieva Stalšene un Katrīna Ieva.
Izstāžu triloģija tiecas uzdot jautājumus, kas ikdienā neieņem prioritāru vietu; jautājumus, kas, iespējams, šķiet, jau sen it kā atbildēti, bet varbūt nemaz nav patiesi apdomāti. Vai ir iespējama absolūtā brīvība? Vai gara brīvību var mums laupīt, vai to sev atņem katrs pats? Kā es varu zināt, vai esmu brīvs?
“Šīs izstādes ir stāsts par drosmi atšķirties un neiederēties. Gara brīvība, manuprāt, paģēr atteikšanos no polaritātes, spēju pieņemt to, ka nekas nav viennozīmīgs, drosmi ticēt sev. Es domāju, ka vajag ieskatīties acīs tumsai un ieraudzīt tur gaismu. Es vēlējos, lai šis projekts notiek novembrī, jo tas ierasti ir neatkarības mēnesis, taču, lai dzīvotu brīvā valstī, ir vajadzīgi iekšēji brīvi un drosmīgi cilvēki. Lai tur nonāktu, par to ir jādomā,” stāsta triloģijas kuratore, māksliniece Ieva Stalšene.
Alternatīvās mākslas krustpunkts - bārs/grāmatnīca “Bolderāja”
Avotu iela 29, Rīga
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstāde
“Sienas: No minimālisma līdz detalizācijai”
Panevēžas pašvaldības ēkā
līdz 31. decembrim
Čongjiņs Juaņs (Chongyin Yuan, Ķīna). PILSĒTAS KRĀSAS 23. Audekls, akrils. 2019, 120 x 100
Līdz šī gada beigām Lietuvas pilsētas Panevēžas pašvaldības ēkā ir skatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstādes “Sienas: No minimālisma līdz detalizācijai”. Izstādes koncepta pamatā ir detalizētu telpisko veidojumu un minimālismā balstītas krāsu saspēles meklējumi glezniecības darbos.
Reflektējot par laika un telpas, kā arī telpas un cilvēka attiecībām, mākslinieki izstādē skatāmajos darbos ir atspoguļojuši reālas un abstraktas arhitektūras formas un struktūras, apkārtējā vidē esošo ēku un domās radīto aizsargsienu vai barjeru fragmentus. Mākslinieku uzmanības centrā ir gan vēsturisku un degradētu teritoriju ēkas, kur pamesto telpu sienas daudzos kultūras slāņos glabā sociālus un intīmus stāstus, gan personīgo emociju un sajūtu pasaule, kas, gleznotājam eksperimentējot ar niansētu toņkārtu, tekstūru un faktūru daudzveidību, veido vienotu veselumu – dziļu un emocionālu saturu.
Izstādē eksponētos darbus apvieno Marka Rotko vārds un viņa mākslinieciskais rokraksts. Visi pārstāvētie mākslinieki ir Daugavpils Marka Rotko mākslas centra rīkoto starptautisko glezniecības simpoziju dalībnieki: Ingrīda Ivane, Ieva Rupenheite, Ludmila Procenko, Māris Upzars (Latvija), Nika Gžimska (Polija), Petra Heitketere (Vācija), Larss Strands, Ērlings Stjuarts Rode (Norvēģija), Čunjiņs Juaņs (Ķīna), Dastins Borks (ASV)
Panevēžas pašvaldības ēka
Laisvės square 20, Paneveža, Lietuva
Ilmāra Blumberga darbu izstāde “Neredzamā nozīme”
teātra namā “Jūras Vārti”
līdz 2023. gada 8. janvārim
Līdz 2023. gada 8. janvārim teātra namā “Jūras vārti” skatāma Ilmāra Blumberga (1945-2016) darbu izstāde “Neredzamā nozīme”. Izstādē izlikti Ilmāra Blumberga dažādās tehnikās veidoti mākslas darbi, kas tapuši pēdējos mākslinieka darbības trīsdesmit gados.
Ekspozīcijā iekļauti gan darbi no Ilmāra Blumberga cikla “Venēcijas zīmējumi”, gan no pēdējās mākslinieka radītās darbu sērijas “Beigas ir”, kā arī dažādi atsevišķi glezniecības lielformāta darbi, tādējādi piedāvājot retrospektīvu atskatu uz autora daiļradi kopš 1990. gada.
Izstādes vadmotīvs “Neredzamā nozīme” izvēlēts, pētot mākslinieka manuskriptus un pašrocīgos pārdomu pierakstus, kas veikti radošā procesa gaitā. Šo pierakstu izdarīšanas laiks ir nezināms.
Teātra nams “Jūras Vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Ilzes Smildziņas darbu izstāde “Zelta mākoņi”
Aspazijas mājā Jūrmalā
līdz 2023. gada 14. janvārim
Līdz 2023. gada 14. janvārim Aspazijas mājā skatāma gleznotājas Ilzes Smildziņas darbu izstāde “Zelta mākoņi”.
Lai gan visus izstādē apskatāmos darbus caurvīs dažāda lieluma eļļas tehnikā gleznoti mākoņi, kas ir kļuvuši par mākslinieces atpazīstamības zīmi, Ilze Smildziņa uzsver, ka gleznās ietvertie sižeti ir svarīgāki par fonu: “Mākoņi ir saistošais elements, kas manos stāstos laiku un telpu padara nebūtisku.” Līdz ar to skatītājiem ir iespēja pašiem interpretēt, kur gleznotāja savu darbu varoņus – draugus, paziņas vai nejauši satiktos cilvēkus, ir attēlojusi. Lai šī interpretāciju varētu notikt, māksliniecei ir svarīgi radīt telpu un plašumu, kas “pilnīgi reālas ainas padara sirreālas.”
Ilze Smildziņa ar mākoņiem sāka aizrauties 2013. gadā. Māksliniece mākoņus glezno pēc atmiņas, apzinoties, ka reizēm uzlabo dabā redzēto: “Es droši vien nevarētu dzīvot vietā, kur nav mākoņu. Katrā ainavā tiem būtu jābūt. Tā ir ainaviskā vērtība un, kas rada kolosālāko perspektīvu. Mākoņi pastiprina tālumu un tuvumu.”
Izstādē “Zelta mākoņi” būs apskatāmi pēdējos gados tapušie Ilzes Smildziņas darbi, četras gleznas Aspazijas mājā piedzīvos pirmizrādi.
Aspazijas māja
Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
Jūlijas Šilovas un Viktorijas Grappas darbu izstāde “Refleksija”
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas bibliotēkā
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) bibliotēkā skatāma Jūlijas Šilovas un Viktorijas Grappas darbu izstāde “Refleksija”, kur aplūkojami dažādi darbi – klusā daba, sietspiedes darbi, portreti.
Pašrefleksija psiholoģijā ir iekšējās komunikācijas process ar sevi. Pamatā šī ilgstošā darbība cilvēkam dod iespēju apzināties savu esošo stāvokli, analizējot savu jūtu un reakciju spektru, izsecinot to cēloņus, meklējot risinājumus. Šis process atdzīvina cilvēka būtības mērķi, papildinot enerģijas rezerves ar pozitivitāti un skaidrāku virziena izjūtu. Lielākajā daļā gadījumu vizuālās mākslas pārstāvju refleksijas process ir acīmredzams, lielisks piemērs ir Jūlijas Šilovas un Viktorijas Grappas darbi.
Galvenie objekti, ar ko māksliniece Jūlija Šilova (1996) strādā, ir cilvēks un vide. Mākslinieci aizrauj dabas formu pētīšana un analīze. Par galveno vides objektu uzskata Cilvēku, portretos akcentē katra individualitāti, parādot to ar tehniku, kolorītu, raksturīgākajām emocijām, apkopojot tādā veidā sajūtas un iespaidus par konkrētu personību.
Gleznojot klasiskajā manierē, Jūlija rada tēlus, kas balstās viņas personīgajā pieredzē, sajūtās un emocijās. Lai gan tās ir subjektīvas, Jūlija cenšas radīt universālus tēlus. Mākslinieces darbos bieži vien valda trauksmes sajūta, kas nav nomācoša, tā drīzāk iegremdē skatītāju mentālajā telpā, ļaujot sajust darbu, nezinot tā tapšanas detaļas. Pēc Jūlijas domām, mākslai jāvēršas pie lietām, kas ir tuvas un patiesas ikvienam, tuvinot cilvēkus caur to emocionāli.
Izstādē “Refleksija” eksponētie Viktorijas Grappas (1995) darbi ir sietspiedes eksperimenti, kā arī portreti, kuri ir savu sāpju, vājumu un pārdzīvojumu nesēji. Mākslas darbu tēlu izveide notiek neapzināti, procesa gaitā, saspēlē ar sevi un krāsām, mākslinieces mērķis ieraudzīt un pieķerties pie konkrēta fragmenta, triepiena vai līnijas, kas tajā brīdī pārliecinās, uzrunās, rezonēs ar sevi pašu. Tādēļ gleznošanas process ir ļoti intīms un emocionāls, un apkārtējo cilvēku kritika mākslas darba procesā netiek uztverta, tā paiet garām, jo mērķis ir iedziļināties monologā, nevis diskusijā.
Interesenti, kuri nav RTA darbinieki vai studenti, aicināti apmeklējot izstādi, iepriekš sazināties pa tālruni 29441103, lai iekļūtu RTA telpās.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas bibliotēka
Atbrīvošanas aleja 115 / k-4, Rēzekne
Titulbilde: Imants Lancmanis. Klusā daba. 1969. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
