Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Pasākumu programma Ukrainas atbalstam
LNMM sietspiedes apdrukas darbnīca. Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, 2022. Foto: Krišjānis Piliņš.
Apritējis gads kopš Krievijas karaspēks sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Paužot solidaritāti un aicinot sniegt palīdzību Ukrainai, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā īpašu pasākumu un norišu programmu un atgādina par esošajām Ukrainas atbalsta iespējām.
Sietspiedes apdrukas zibakcija
2023. gada 24. februārī būs pagājis tieši gads kopš Ukrainā sākta neizprovocēta plaša mēroga Krievijas militāra agresija. Šajā dienā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs vēlas slavēt ukraiņu drosmi un spēku, kā arī pieminēt tās varoņus, tādēļ kopā ar Mākslas muzeju Jauniešu klubu rīko sietspiedes apdrukas zibakciju “Saulespuķes mieram”. Darbnīcā ikviens interesents varēs apdrukāt līdzpaņemtos tekstila izstrādājumus ar mākslinieces Elīnas Brasliņas radīto dizainu “Слава Україні!” (“Slava Ukrainai!”). Spēcīgo saukli, kas tiek izmantots kā ukraiņu tautas suverenitātes un pretestības apliecinājums, papildina grafisks saulespuķu zīmējums, simbolizējot mieru, jaunu sākumu un līdzpārdzīvojumu.
Darbnīca norisināsies divos cēlienos: plkst. 13.00–15.00 un plkst. 17.00–19.00 LNMM galvenās ēkas Konferenču zālē un Nodarbību telpā 1. stāvā. Apmeklētāji aicināti ņemt līdzi gludus dabīga materiāla tekstila izstrādājumus (T-kreklus, auduma maisiņus, džemperus u.c.). Dalība darbnīcā ir bez maksas, bet organizatori rosina ziedot līdzekļus Ukrainas atbalstam portālā ziedot.lv.
Lekciju cikls
Krievijas armija aizvien mērķtiecīgi iznīcina arī kultūras mantojuma objektus visā Ukrainā. Atgādinot par apdraudētajām Ukrainas kultūras mantojuma vērtībām, marta piektdienās LNMM piedāvās mākslas zinātnieka Eduarda Dorofejeva četru lekciju ciklu “Ukrainas māksla no 19. gadsimta līdz mūsdienām”. Lasījumi iepazīstinās ar mākslas un arhitektūras attīstību Ukrainā un to, kā ukraiņu mākslinieki ietekmēja mākslas procesus pasaulē. Dalībnieki varēs salīdzināt lekciju materiālu ar Latvijas piemēriem, tostarp darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, atklājot mūsu tautu līdzību un vienotību gan kultūrvēsturiskā, gan sociālpolitiskā kontekstā.
LNMM galvenās ēkas Konferenču zālē / Tēmas:
3.marts plkst. 18.00 19. gadsimta nacionālās mākslas tapšana
10. marts plkst. 18.00 Ukrainas māksla 19.–20. gadsimta mijā
17. marts plkst. 18.00 Ukrainas avangards un modernisms starpkaru laikā
24. marts plkst. 18.00 Māksla no Ukrainas PSR līdz Ukrainas Republikas laikiem
Ukraiņu mākslinieka izstāde
Atbalstot Ukrainas mākslinieku un galeriju centienus saglabāt radošā procesa nepārtrauktību kara apstākļos, līdz 2. aprīlim Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA sadarbībā ar “Galerie Les Noms” piedāvā ukraiņu mākslinieka Ivana Marčuka (Іван Марчук) personālizstādi “Pārtrauktais dialogs”. Visi aplūkojamie darbi pieder galerijas dibinātāja Jurija Gucu (Юрій Гуцу) privātkolekcijai un Baltijas valstīs vēl nekad nav bijuši eksponēti. Projekta kuratore un galerijas pārstāve Latvijā ir jaunā ukraiņu māksliniece un sabiedriskā aktīviste Marija Volina (Марія Воліна).
Ivans Marčuks radījis individuālu glezniecisko stilu, ko pats dēvē par “pliontanismu” (no ukraiņu пльонтати – aust, pīt, savienot). Parasto otas triepienu vietā viņš it kā seko pavedienam un auž mežģīņu tīklu uz audekla vai kartona. Autors glezno fantastiskas figūras un florālus motīvus sirreālisma stilā, hiperreālistiskus portretus, enigmātiskas ainavas un abstraktas ekspresīvas kompozīcijas.
NFT mākslas darbi lielveikalos
Pērnā gada septembrī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Ukrainas Nacionālais mākslas muzejs bija pirmās mākslas institūcijas, kas saņēma dāvinājumu no Ukrainas labdarības projekta “META HISTORY” – NFT mākslas darbu Borodjankas gaiļa formā, kas simbolizē ukraiņu izturību, drosmi un atgādina, ka māksla vieno tautas visā pasaulē. Šie 3D modeļi tapuši, iedvesmojoties no 14 pasaules ievērojamāko muzeju kolekciju meistardarbiem. Latvijas gaiļu pamatā ir pazīstamā latviešu mūsdienu mākslinieka Ginta Gabrāna darbi “Fotonu ainava #32” un “Fotonu ainava #4” (2010) no LNMM krājuma. Pateicoties sadarbībai ar vides reklāmas uzņēmumu “Clear Channel Latvia”, kolekcijas “The Incredible Rooster” digitālie mākslas darbi no 24. februāra būs skatāmi lielākajos tirdzniecības centros Rīgā (“Rīga Plaza”, “Domina”, “Galerija Centrs”, “Spice”, “Spice Home”).
***
Atgādinām, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja apmeklējums Ukrainas civiliedzīvotājiem, uzrādot pilsonību apliecinošu dokumentu, joprojām ir bez maksas. Tāpat brīva ir viņu dalība zīmēšanas nodarbībās bērniem un pieaugušajiem “Es un māksla”.
Kā īpašs papildinājums LNMM galvenās ēkas apmeklējumam visiem ukraiņu valodas pratējiem ir LNMM mobilās lietotnes audiogids ukraiņu valodā, kas ļauj ne tikai iepazīt muzeja ēku, vēsturi un rekonstrukciju, bet arī 23 stāstos atklāt izcilu latviešu meistardarbu izlasi, kas aplūkojami muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Mobilo lietotni iespējams bez maksas lejupielādēt vietnēs “GooglePlay” un “AppStore”.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Jāņa Borga lekcija
“Erotiskās kultūras attīstība Ziemeļitālijas Renesansē un tās ievirze ceļā uz mūsdienu Rietumu mākslu”
Viesnīcā “Neiburgs”
21. februārī / 18.30
21. februārī plkst. 18.30 viesnīcas “Neiburgs” cafe telpās notiks mākslas zinātnieka Jāņa Borga lekcija “Erotiskās kultūras attīstība Ziemeļitālijas Renesansē un tās ievirze ceļā uz mūsdienu Rietumu mākslu”.
Kopā ar Jāni Borgu interesenti varēs turpināt iesākto ceļojumu pasaules kultūras mantojuma vēsturē, šoreiz klausoties stāstījumā par renesanses laikmetu, iepazīstot sensacionālus, jutekliskus mākslas darbus, kuri atstājuši ietekmi mūsdienu Rietumu mākslā.
Viesnīca “Neiburgs”
Jauniela 25/27, Rīga
Andra Kaļiņina izstāde “Baltā zāle”
TUR_telpā
23. februāris–25. marts
No 23. februāra līdz 25. martam TUR_telpā būs skatāma Andra Kaļiņina laikmetīgās mākslas izstāde “Baltā Zāle”. Šī būs jau otrā izstāde TUR_telpas ciklā “No aukstuma gaismā”.
Izstādē “Baltā zāle” gleznotājs un scenogrāfs Andris Kaļiņins iepazīstinās ar jauniem, tieši TUR_telpai radītiem darbiem, kurus iedvesmojusi mākslinieka interese par muzeoloģiju un glezniecības materialitāti visdažādākajos tās aspektos. Izmantojot visu TUR_telpu kā mākslas instalāciju, Kaļiņins izvieto savas gleznas abstrahētas mākslas vēstures muzeja telpas ietvarā un ļaujas rotaļīgi apspēlēt veidu, kā strukturēti Eiropas muzeji un tajos eksponētie mākslas virzieni. Ievērojamo Eiropas mākslas muzeju apmeklējumu laikā Kaļiņinu allaž īpaši intriģējušas iespaidīgās glezniecībai atvēlētās telpas. Šīs zāles kā tempļi krāsai un glezniecības procesam uz mākslinieku atstājušas neizdzēšamu iespaidu. Savai kārtējai personālizstādei viņš izveidojis gleznu instalāciju, kas vienlīdz lielā mērā atsaucas gan uz muzeoloģiskām tēmām, gan mākslas virzieniem vēstures ritmā. Kaļiņins īpaši izceļ robežšķirtni starp laiku pirms un pēc Apgaismības – starp laikmetiem, kad dievišķais kā vienīgais gaismas avots ar savu spozmi apslēpj Apgaismības atsegto potenciālu, kad gaisma pārtop daudzšķautņainā realitātē, ko tehnoloģiski un zinātniski aprakstījuši, citstarp, Gēte un Ņūtons. “Baltajā Zālē” Kaļiņins paralēli gleznu ekspozīcijai izmanto iespēju apcerēt gaismas, krāsas, atspīduma un absorbācijas iedarbi vienlaikus hiperreālā un abstraktā kontekstā.
TUR_telpa
Tallinas iela 10-3, Rīga
Izstāde Betweenness: Technoculture and the Baltics.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
24. februāris–8. aprīlis
No 24. februāra līdz 8. aprīlim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā norisināsies grupas izstāde Betweenness: Technoculture and the Baltics (“Starpesamība: tehnokultūra un Baltijas valstis”). Tās dalībnieki: Beka Abe (ASV), Uģis Albiņš (LV), Valdis Celms (LV), Jānis Dzirnieks (LV/NL), Flo Kasearu (EE), Olivers Lariks (AT/DE), Deimants Narkevičs (LT), Normans Orro & Jūnass Timmi (EE), Adriana Ramiča (ASV), TARWUK (ASV), Evita Vasiļjeva (LV/NL). Kuratores: Riga Technoculture Research Centre (RTRU) (Zane Onckule un Elizaveta Šneidermane).
Grupas izstāde Betweenness: Technoculture and the Baltics tiek organizēta kā kulminācijas pasākums RTRU pirmajai sezonai, kas sākās ar izstādi un performancēm Ņujorkā, kam sekoja tiešsaistes platformas-žurnāla rtru.org atklāšana. Izstādes centrā ir starpdisciplināra un uz tehniku vērsta pieeja laikmetīgās mākslas programmu veidošanā. Termins “tehnokultūra” attiecas uz mijiedarbību starp tehnoloģiju un kultūru un to politiku. Tikai ar aktīvu starpniecību un pētniecību ir iespējams efektīvi novērot “tehnokultūras” likmes, robežas un nepārbaudītās īpašības mūsdienu vizuālajā kultūrā, kas ne tikai papildina, bet arī lielā mērā attīsta mūsdienu realitātes priekšnoteikumus. Kopā pulcējot dažādu paaudžu māksliniekus, pētniekus, programmētājus un dizainerus un pētniekus no Baltijas, ASV un Eiropas, Betweenness: Technoculture and the Baltics izseko tehnokultūras ietekmei uz mākslas ražošanu pēdējo piecdesmit gadu laikā.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, Rīga
Latviešu un ukraiņu mākslinieku izstāde “Kur gaismas vara, lai nebūtu kara?”
Preiļu Kultūras centrā
24. februāris–31.marts
Ieva Muzikante. “Gaismas un tumsas cīņa”
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja kolektīvs ir atsaucies iniciatīvai 2023. gada 24. februārī pieminēt Ukrainas kritušos varoņus Krievijas izraisītajā necilvēcīgajā karā un no 24. februāra līdz 31. martam Preiļu Kultūras centra izstāžu zālē būs skatāma izstāde “Kur gaismas vara, lai nebūtu kara?”. Izstādes iniciators bija Preiļu novada Goda pilsonis Jānis Streičs. Izstādē piedalās tēlnieki Ģirts Burvis, Tālivaldis Muzikants, Vija Dzintare, Jānis Strupulis. Glezniecību pārstāv Gunta Brakovska, Ieva Muzikante, Jānis Streičs, Laine Kainaize, Velta Riekstiņa, Kaspars Bērziņš, Juris Ģērmanis, Marija Zenkova, Svitlana Kislova, Andrijs Kislovs.
Kad Krievija iebruka Ukrainā, apziņa kliedza, ka tas nav pareizi. Kad bez žēlastības ar raķetēm tika nogalināti mierīgie civiliedzīvotāji, kad tika izvarotas sievietes, pazemoti un spīdzināti gūstekņi, kad no bumbu sprādzieniem zem drupām mira bērni, katra normāla cilvēka sirds tika ievainota un apziņā bija tikai viena doma – kaut kas tāds 21. gadsimtā nav iespējams. Bet ir iespējams. Kas noticis ar cilvēkiem, kuri posta, slepkavo, izvaro?
Uz šo jautājumu atbildi meklē mākslinieki, kuri izveidojuši ļoti spēcīgu un dzīvi apliecinošu kopdarbu par karu Ukrainā.
Muzeja kolektīvs pateicas Mamedovu un Andrejčenko ģimenēm no Harkivas apgabala par atbalstu pasākuma organizēšanā.
Preiļu Kultūras centrs
Raiņa bulvāris 28, Preiļi
Mākslas muzeju Brīvprātīgā darba programma
aicina pieteikties brīvprātīgos fotogrāfus
līdz 26. februārim
Mākslas muzeju Brīvprātīgā darba programmā šobrīd aktīvi darbojas 28 kultūras un mākslas procesos ieinteresēti brīvprātīgie, no tiem seši fotogrāfi, kuri ar savu iniciatīvu un prasmēm sniedz papildu atbalstu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) struktūrvienību darbā. Vienlaikus dalība programmā piedāvā iesaistītajiem paplašināt izpratni par muzeja darbību un Latvijas vizuālās mākslas nozari.
Mākslas muzeju brīvprātīgie fotogrāfi iemūžina vizuālās mākslas vēsturē ierakstāmus notikumus, attīstot personīgo talantu valstiski nozīmīgā kultūras iestādē. Brīvprātīgie veic foto reportāžas no ekspozīcijām, izstādēm, to svinīgajām atklāšanām un citiem muzeja publiskajiem pasākumiem, kā arī fiksē muzeja apmeklētājam neredzamo pusi – krājuma un restaurācijas darbu. Uzņemtie foto un video materiāli tiek izmantoti gan muzeja komunikācijas un izglītības darba, gan arhīva vajadzību nodrošināšanai. Savukārt Mākslas muzeju brīvprātīgie var bez maksas apmeklēt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un tā struktūrvienību izstādes un ekspozīcijas, piedalīties programmas koordinatoru organizētajos pasākumos un saņemt apliecinājumu par veikto brīvprātīgo darbu.
Lai pieteiktos par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja brīvprātīgo fotogrāfu, nepieciešams līdz 26. februārim aizpildīt pieteikuma anketu.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Romāna Borisova izstāde “Mana Viļņa”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
līdz 5. martam
Līdz 5. martam Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centra vestibilā (-1. stāvā) skatāma lietuviešu mākslinieka Romāna Borisova (Romanas Borisovas) akvareļu izstāde “Mana Viļņa”. Izstāde veltīta Viļņas 700. gadadienai un ir kā ceļojums pa Viļņu, kur uz brīdi tiek apstādināts laiks un vērotājam tiek dota iespēja pamanīt laikā noslīpēto skaistumu.
Romāns Borisovs ir pazīstams mākslinieks, ceļotājs, Austrumprūsijas un Lietuvas Dižkunigaitijas arhitektūras mantojuma hronists. Viņa darbos iemūžināts izzūdošais arhitektūras mantojums – vecās baznīcas, kapličas, pilsdrupas, pagalmi un šķērsielas.
Pabeidzis dizaina studijas Viļņas Mākslas akadēmijā, R. Borisovs ilgus gadus studējis viduslaiku Eiropas pilsētplānošanu un arhitektūras akvareļu liešanu, tāpēc viņa darbos dominē Lietuvas, Austrumprūsijas un Rietumeiropas valstu arhitektūras mantojuma izpēte un vizuālā dokumentēšana. Viļņa viņa darbos ieņem īpašu vietu, jo viņš ir dzimis un audzis Viļņā.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Izstāde “Mirklis divatā”
Mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 31. martam
Līvas Paklanes Fanelli darbs
Līdz 31. martam mākslas galerijas “Bazar’t” telpās skatāma grupas izstādē, kur mākslinieki savus darbus veltījuši mīlestības tematikai ar nosaukumu “Mirklis divatā”.
Izstādē, kas tapusi un īpaši veidota (Mīlestības vārdā), tiek interpretēta mīlestība, laulība, kopdzīves tēma. Vienlaikus, šī izstāde ir mākslinieku veltījums sev svarīgām tēmām par un ap mīlestību, cik cilvēku, tik arī dažādā tā mīlestības sajūta un pati mīlestība. Grupas izstādē “Mirklis divatā” skatāmi darbi, kurus radījuši vairāk nekā 40 pašmāju autori, tostarp: Alise Mediņa, Ivonna Zīle, Elga Grīnvalde, Elīna Alka Rikmane, Līva Paklane Fanelli, Sarmīte Caune, Ilze Smildziņa, Kaspars Perskis, Igors Bernāts, Pēteris Līdaka un daudzi citi.
Mākslas galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / t/c “Mols” 2.stāvs
Elīnas Šteinbergas izstāde “Pārrakstīts”
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā
līdz 2. aprīlim
Līdz 2. aprīlim Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma izstāde “Pārrakstīts”, kurā māksliniece Elīna Šteinberga apvieno divus mākslā plaši izmantotus medijus – fotogrāfiju un tekstilmākslu.
Elīna Šteinberga (dzimusi 1997. gadā) 2017. gadā pabeigusi PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas formas tekstila nodaļu, šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļā, brīvajā laikā aizraujas ar fotogrāfiju. 2022. gadā absolvējusi Starptautisko fotogrāfijas vasaras skolu ISSP, kurā ieguvusi impulsu mākslas darbos apzināti apvienot abus sev tik tuvos mākslas veidus. Tā rezultātā ir tapušas iestrādes telpiskai fotogrāfiju sērijai “Pārrakstīts”, kas rosina pārdomas par cilvēka atmiņu un tās neizbēgamo dabu – pārveidot notikušo.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
Rīgas iela 8, Daugavpils
Izstāde “Mirdza Jurča” no muzeja krājuma
Rīgas Porcelāna muzejā
līdz 9. aprīlim
Kafijas servīze “Tauta”. Forma – Jēkabs Bīne (1938). Apgleznojums – Mirdza Jurča. RPFF. 1958. Rīgas Porcelāna muzeja krājums. Foto: Gvido Kajons
Rīgas Porcelāna muzejā līdz 9. aprīlim skatāma Rīgas Porcelāna muzeja krājuma izstāde, kas veltīta Mirdzas Jurčas (1921-2001) daiļradei. Viņas radošais mūžs saistās gan ar A/S “M. S. Kuzņecovs” Porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabriku 20. gs. 30. gados un darbu Rīgas Keramikas fabrikā kara laikā 20. gs. 40. gados, gan ar mākslinieces štata vietu Rīgas Porcelāna un fajansa pēckara gados, jau padomju okupācijas laikā. Līdz 20. gs. 70. gadiem Mirdza Jurča ir radījusi neskaitāmus apgleznojumus un dekora dizaina paraugus masveida ražošanai gan fajansā, gan porcelānā. Vienlīdz veikli viņa prata radīt rotājumus autoritārai un totalitārai iekārtai raksturīgajā “tautiskajā stilā”, kā arī vēlāk – modernisma laikmetu raksturojošus lakoniskus risinājumus. Līdzās šķīvju, krūžu, krūku, servīžu un citu priekšmetu grafiskajam noformējumam, Mirdza Jurča ir radījusi arī vairākas trauku formas, īpaši mākslinieciski izteiksmīgas – fajansā.
Muzeja pamata ekspozīcijā ikdienā ir apskatāmas sešas priekšmetu grupas, kuru dekoru autore ir Mirdza Jurča. Savukārt, krājuma izstādes mērķis ir izcelt konkrēto autori ārpus kopējā plūduma un akcentēt viņas unikālo rokrakstu. Izstādē Rīgas Porcelāna muzejā eksponēti ap sešdesmit priekšmetiem un priekšmetu grupām, kuru formas vai dekora autore ir Mirdza Jurča. Daudzas no tām publiski tiek izrādītas pirmo reizi. Līdzās Mirdzai Jurčai, izstādē izskanēs arī citu autoru vārdi, piemēram: Jēkabs Bīne, Anatolijs Travņikovs, Anastasija Zumente, Levons Agadžanjans, Taisija Poluikēviča, Aina Mellupe, Ilga Vanaga, Ēriks Ellers un Valdis de Būrs, tā kā šo autoru rūpnieciskajām formām māksliniece ir devusi savu redzējumu noformējuma risinājumam.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izdevis
Krisas Krausas kulta romāna “Es mīlu Diku” tulkojumu
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izdevis Krisas Krausas romāna “Es mīlu Diku” (I Love Dick) tulkojumu sērijas “Nozīmīgu estētikas, vizuālās mākslas un kultūras teorijas sacerējumu tulkojumu sērija” ietvaros.
“Tulkojumu sērija” jau kopš pirmā izdevuma 2005. gadā, mērķtiecīgi veidota, lai latviešu valodā padarītu pieejamus pasaulē zīmīgus sacerējumus un līdz šim izdoti jau vairāk kā piecpadsmit autoru darbu tulkojumi. Grāmatu “Es mīlu Diku” no angļu valodas tulkojusi Agnese Krivade, kura uzrakstījusi arī grāmatas pēcvārdu, kur viņa raksta: “Katrā ziņā šī grāmata Tevi provocēs “ieņemt nostāju”, visviens, vai pirms lasīšanas būsi izvēlējusies vientuļās meitenes vai apvainotā zēna, laikmetīgās mākslas speciālista vai akadēmiskās feministes, konservatīva skeptiķa vai labticīga lasītāja lomu. Brīdinu arī, ka tā var sēt apjukumu (tautas valodā – raut jumtu), gluži kā mākslas ballītē notikusi saruna ar interesantu cilvēku, kurš beigās izrādās šizofrēniķis. Tā var radīt nedrošības sajūtu ar savu liminalitāti: aiz šī samtainā vāciņa Tevi gaida skrejceļš, koridors, tārpeja, šķīstītava – telpa, kur notiek milzīga pārkārtošanās.”
Izdevuma redaktors ir Dens Dimiņš, korektore Ildze Jurkāne. Grāmatas maketu veidojis Ints Vikmanis, sērijas māksliniece Anna Aizsilniece.
Krisas Krausas (Chris Kraus) romāns “Es mīlu Diku” izdots 1997. gadā un tas ir kļuvis par “kulta klasiku”, aizsākot jaunu laikmetīgās kultūras tendenci, ko autore sauc par “vientuļās meitenes fenomenoloģiju”. Tam mūsdienās ir sekotāji kā laikmetīgajā mākslā, tā kultūrkritikā, feminisma aktīvistu vidū un pat popkultūrā. Grāmata aizsāka ne tikai jaunu literatūras žanru, bet arī alternatīvu kultūras kritikas formu, vienotā sistēmā skatot mākslu, sociālo cīņu, garīgo veselību, seksualitāti un radikāli subjektīvu pārdzīvojumu. 2017. gadā Amazon Studios veicis darba ekranizāciju arī TV seriāla formātā.
Krisa Krausa (dzimusi 1955. gadā) ir amerikāņu režisore, rakstniece, mākslas kritiķe, kas atzīta par vienu no oriģinālākajām laikmetīgās mākslas un kultūras rakstniecēm, kura intelektuālo un kritisko prātu balsta uz tā emocionālo ietvaru.
Grāmatas var iegādāties Latvijas Laikmetīgā mākslas centra birojā Alberta ielā 13, internetveikalā www.lcca.lv, kā arī grāmatnīcās Latvijā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13, Rīga
