Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Baltic Lines VARES arhitektūras rezidence
Valgā
3.–9. jūnijs
WabaWangla instalācija Kreisihoone ēkā – Riia 5, Valga. Foto: De Jenz (Vibeke Jensen & Santiago de Waele)
No 3. līdz 9. jūnijam vienpadsmit Baltic Lines projekta dalībnieces un dalībnieki dosies uz Valgu (Igaunija), lai VARES arhitektūras rezidencē strādātu pie pētniecības un mākslas darbiem. VARES rezidences ietvaros notiks virkne publisku pasākumu.
“Baltic Lines: urbānās transformācijas un identitātes tīkli Rail Batlica projekta kontekstā” ir mākslinieciskās izpētes tīkls, kas reflektē par Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras megaprojektu, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Baltic Lines dalībnieki seko līdzi Rail Baltica tapšanai un pēta tādas tēmas kā Baltijas reģiona koncepts, arhivēšana kā politiska prakse, megaprojektu dokumentēšana. Oktobrī gaidāma projekta izstādes atvēršana “In the Closet” galerijā Viļņā.
5. jūnijā notiks sarunas ar mākslinieci Mariju Kapajevu “Filming, Screaming, Stitching, Writing, and Dancing: The Artistic Journey”. Marija Kapajeva (Igaunija/Lielbritānija) ir māksliniece, kas savos darbos izceļ perifēro vēsturi un noklusinātos stāstus, koncentrējoties uz robežidentitātēm feminisma skatījumā. Prezentācijas laikā Kapajeva pievērsīsies savas prakses metodoloģijai un iepazīstinās ar neseniem darbiem. Kapajevas praksē balstītie pētījumi ir vērsti uz autoetnogrāfiskām un feministiskām mākslinieciskās prakses metodēm. Viņas pētniecībā mākslas prakse kā dekoloniāls process veicina piederības un saiknes sajūtu postkoloniālajā pagātnē un tagadnē.
7. jūnijā notiks sarunas ar mākslinieci Hannu Samsoni “Trail Baltic: Wisdom Gathered Along The Path”. Hanna Samosone pēta mākslas robežas un mēģina uztvert nezināmo. 2020. gada rudenī viņa veica izturības mākslas performanci, izstaigāja topošo Rail Baltic maršrutu no Iklas līdz Tallinai, kā rezultātā tapa filma Trail Baltic: A Trip to the Green (2023), kas tiks izrādīta pec sarunas. Dokumentālā filma seko sievietes ceļojumam pa topošo Rail Baltic dzelzceļa trases koridoru.
Mēģinot veidot tiešraides pārraidi no 213 km garā maršruta, māksliniece Hanna Samosone pa ceļam satiek cilvēkus, kuru dzīves būs nešķirami saistītas ar nākotnes dzelzceļu. Ar cerībām, humoru un zaudējuma sāpēm dokumentālā filma ieskatās megaprojekta skarto cilvēku dzīvēs. Filmas fons ir neskarta ainava, kurai pēc daudzām pazīmēm drīzumā lemts mainīties.
8. jūnijā notiks Marias Kapajevas grāmatas a year-long scream (2024) lasījumi angļu, krievu un igauņu valodā. Kapajeva sāka rakstīt šo grāmatu 2022. gada 24. februārī – dienā, kad sākās plaša mēroga iebrukums Ukrainā. Grāmata aptver tādas tēmas kā identitāte, kolektīvā un individuālā atbildība un vaina, valoda un piederība, feminisms.
9. jūnijā gaidāms ieskats Baltic Lines mākslinieču un mākslinieku projektos. Baltic Lines mākslinieciskās izpētes projekta radošā nedēļa VARES rezidencē noslēgsies ar publiskām prezentācijām, kurās projekta dalībniecies/-ki pastāstīs par savu individuālo projektu idejām un radošo procesu.
Visi pasākumi notiks angļu valodā WabaWangla instalācijā Kreisihoone ēkā Valgā. Projekta iniciatores ir Diāna Mikāne, Paula Veidenbauma. Projekta mākslinieces/-ki pētnieces/-ki: Mattias Malk (EE), Eglė Šimėnaitė (LT), Valtteri Alanen (FI), Sofie Lucia Maria Carlson (SWE), Katariin Mudist (EE), Kamilė Vasiliauskaitė (LT), Aistė Gaidilionytė (LT), Gustavs Grasis (LV), Diāna Mikāne (LV), Paula Veidenbauma (LV), Danute Līva (LV)
Baltic Lines /VARES arhitektūras rezidence
Riia 5, Valga, Igaunija
Viktora Karnauha personālizstāde “Spēle”
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija”
5. jūnijs–5. jūlijs
No 5. jūnija līdz 5. jūlijam mākslas galerijā “Antonija” būs skatāma ukraiņu izcelsmes mākslinieka Viktora Karnauha (1950-2012) izstāde “Spēle”. Viktors Karnauhs bijis gleznotājs-monumentālists. Viņa gleznas ir spēcīgs abstraktā ekspresionisma piemērs. Tas akcentē emocionālu un spontānu glezniecības stilu, ko raksturo abstraktas formas, dinamiska kompozīcija un fokuss uz krāsas un formas izteiksmīgo potenciālu. Savos darbos Viktors pēta cilvēku pieredzi un mijiedarbību.
Mākslinieka gleznās ir daudz kubisma elementu, īpaši fragmentāri un ģeometriski figūru un objektu attēlojumi. Katra figūra gleznā ir iesaistīta dažādās aktivitātēs vai pozās un stāsta par cilvēku attiecībām, sociālo dinamiku un eksistences sarežģītību. Mākslinieks sadala objektus ģeometriskās formās, radot daudzpusīgu skatu uz ainu. Abstraktu formu un figūru pretstatīšana rada sapņainu, sirreālu atmosfēru. Šķiet, ka figūras un objekti eksistē plūstošā, nenoteiktā telpā, radot noslēpumainības un neskaidrības sajūtu. Dažādiem elementiem gleznās, piemēram, objektiem un figūru pozām, ir simboliska nozīme. Šie simboli attēlo dažādus dzīves aspektus, emocijas un filozofiskus jēdzienus. Gleznu kompozīcijas sabalansē haotiskus elementus ar strukturētām formām. Šī dualitāte varētu simbolizēt spriedzi starp haosu un kārtību dzīvē un cilvēka stāvokli. Ģeometrisko formu izmantošana figūru un objektu gleznošanā ir galvenā metode mākslinieka daiļradē. Šis paņēmiens ne tikai piešķir kubisma elementu, bet arī uzsver darba abstrakto raksturu. Darbu kompozīcijas dinamiskas un plūstošas, ar figūrām un formām, kas šķietami kustas. Tas rada enerģijas un kustības sajūtu, piesaistot skatītāju un ievelkot viņu gleznā.
Mākslinieks izmanto dažādus gleznošanas paņēmienus, lai radītu dziļumu un tekstūru. Glezno gan ar lieliem, gan ar maziem triepieniem, izstrādā sīkas detaļas kas piešķir darbiem sarežģītību un bagātību. Pārsvarā izmanto siltu zemes toņu krāsu paleti, kas kontrastē ar vēsākiem zilajiem un zaļajiem. Ar krāsu palīdzību Viktors izceļ abstraktas formas un pastiprina gleznas emocionālo ietekmi.
Klasiskās mākslas galerija “Antonija”
Brīvības iela 142, Rīga
“LMA Dizaina dienas (24)”
Latvijas Mākslas akadēmijā
6 jūnijs–14. jūlijs
No 6. jūnija līdz 14. jūlijam Latvijas Mākslas akadēmijas 1. stāva zālē būs skatāma šī studiju gada Dizaina nodaļas bakalaura, maģistra un profesionālā doktora programmu studentu labāko darbu izstāde, kas ir centrālais “Dizaina dienu (24)” pasākumu programmas notikums.
“LMA Dizaina dienas” līdzās LMA tradicionālajam Karnevālam, Jaunmarkai un Diplomandu izstādei ir kļuvis par neatsveramu pasākumu, kurš atspoguļo studentu veikumu, jaunradi un studiju procesa aktualitātes tieši dizaina jomā. Šogad Dizaina dienas notiks septiņpadsmito reizi pēc kārtas, un šī gada tematiskais kodols akcentēs dizaina kā procesa nozīmi, atklājot neredzamos stāstus aiz katra darba un projekta.
“Izstādes autori savos darbos pievēršas procesu eksperimentiem, ilgtspējai, atkārtotu materiālu izmantošanai, lietotāju pieredzei pakalpojumu dizainā, brīvības, telpas, labbūtības un eko-centrētas dizaina pieejas izpratnes veicināšanai, kā arī citiem sabiedrībā aktuāliem un izaicinošiem jautājumiem”, norāda Matīss Zvaigzne, LMA Dizaina nodaļas vadītājs.
Izstādē vienkopus būs redzami labākie studiju darbi un diplomdarbi – kopskaitā 44, kurus atlasījuši Dizaina nodaļas pasniedzēji. Apmeklētāji izstādē varēs izbaudīt plašu radošu darbu klāstu, sākot no avangarda modes kolekcijām līdz praktiskiem dizaina produktiem, interjera risinājumiem un metāla dizaina instalācijām. Izstādi pavadīs dinamiska programma ar prezentācijām, radošajām darbnīcām un stāstu sesijām, komunikācijas dienu un LMA modes skates kolekciju izstādi/šovrūmu. Šovrūmā būs iespēja redzēt šī gada kolekciju tērpus un noskatīties divas filmas, kas veltītas radošā darba procesa aizkulisēm un tā pārsteidzošajiem rezultātiem. Izstādes norises laikā pirmo reizi darbosies dizaina Pop–Up veikals, kurā būs apskatāmi un iegādājami studentu darbi, un īpaši, šī gada Modes skatei un Dizaina dienām radītie krekli, zeķes, un divi izdevumi.
LMA Dizaina nodaļa, kurā ir piecas specialitātes: grafikas, produktu, interjera, metāla un modes dizaina, un šajā nodaļā bakalaura un maģistra programmās studē 208 studenti. Izstādē šogad piedalīsies arī LMA īstenotās starptautiskās maģistra programmas Pakalpojuma dizaina stratēģijas un inovācijas programmas – SDSI studenti.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Tekstgrupas “Orbīta” jubilejas izstāde “Grota tālu no jūras”
mākslas centrā Zuzeum
7. jūnijs–25. augusts
No 7. jūnija līdz 25. augustam mākslas centrā Zuzeum būs skatāma izstāde “Grota tālu no jūras”, kura apvienos vairākus dažādos laikos tapušus tekstgrupas “Orbīta” darbus – precīzāk, jaunas, īpaši izstādei radītas jau iepriekš īstenotu ideju un objektu versijas. Šo darbu radīšanas impulss bija autoru interese par teksta dabu un teksta pastāvēšanas formām.
“Grota tālu no jūras” aicinās doties meditatīvā pastaigā, dreifēt starp mirgojošām atklāsmēm un noskaņoties uz prom slīdošu, bet sajūtamu vilni. Pārstāvētajās instalācijās sadzīviski un ikdienišķi priekšmeti izmantoti tiem neierastas funkcijas veikšanai – poētiskā vēstījuma nodošanai. Ekspozīcijā iesaistīti arī tādi faktori kā saules gaisma un gaisa pūsma.
“Orbīta” ir dzejnieku un multimediju mākslinieku apvienība no Latvijas. Tās dalībnieki ir Semjons Haņins, Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs un Sergejs Timofejevs. Projekts dibināts 1999. gadā. Savā darbībā “Orbīta” balstās teksta, skaņas un attēla sintēzē un mijiedarbībā. Lai arī teksta klātesamība nav obligāts nosacījums, nereti par darbu radīšanas impulsu kalpo pašu autoru dzejas teksti.
Sākotnēji projekta dalībniekus vienoja ideja par kopīgu izdevumu. Iecere tika īstenota vairāku “Orbītas” izdoto almanahu un daudzu bilingvālu dzejas krājumu veidolā. Paralēli notika eksperimenti ar dažādiem formātiem: ar performatīvo formātu (uzstāšanās kopā ar mūziķiem un “dzejas performances” idejas izkristalizēšanās), skaņu mākslu (vairāki audiodiski, skaņu mākslas instalācijas), kā arī ar teksta un kustīga attēla apvienošanu (videodzeja). Vēlāk “Orbīta” savu darbības lauku paplašināja, pievēršoties arī mākslas objektu un instalāciju veidošanai.
Izstāde “Grota tālu no jūras” notiek “Orbītas” pastāvēšanas 25. jubilejas gadā.
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
Izstāde “Straight, No Chaser”
mākslas centrā Zuzeum
7. jūnijs–25. augusts
Alicja Kwade. Stella Stella. 2023. Patinēta bronza, akmens
No 7. jūnija līdz 25. augustam mākslas centrā Zuzeum būs skatāma izstāde “Straight, No Chaser”. Izstādē redzami darbi no Zuzānu kolekcijas, ārzemju galerijām un Latvijas muzejiem, sākot no 16. gadsimta ikonām līdz mūsdienu mākslas darbiem. Starp tiem ir tādi latviešu vecmeistari kā Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls un Johans Valters. Apskatāma arī daļa no nozīmīgas Visvalža Ziediņa memoriālās kolekcijas, Latvijas laikmetīgas mākslas pārstāvji Andris Grinbergs, Laimonis Stīpnieks, Rudīte Dreimane un tādi starptautiski zināmi mūsdienu mākslinieki kā Alicja Kvade, Tomass Hiršhorns un Deivids Altmejds.
Sekojot mākslas centra Zuzeum uzaicinājumam, pētnieciskā grupa “La Méditerranée” no Parīzes radījusi izstādi un izstrādājusi arhitektūras elementus, “Torni” un “Cepelīnu”, kuri sakņojas Rīgas vēsturē un atbalsojas unikālajā Zuzānu kolekcijas raksturā. “Tornis” tapis iedvesmojoties no puzura formām un atgādina “Cepelīna” pietauvošanās signālmastu. Tā ideja radās iepazīstot Rīgas Centrāltirgus ēkas, kas ir būvētas izmantojot daļas no cepelīnu angāriem. Šeit izveidotie divi darbi papildinās plašāku kolekciju, kuru grupa “La Méditerranée” gadu gaitā iecerējusi un realizējusi savās izstādēs. Agrāko darbu maketi arī ir skatāmi izstādē. “La Méditerranée” dalībnieki vēlas nākotnē apkopot savu arhitektūru kolekciju, sagaidot, ka tā kļūs par ciematu, kurā būtu iespējams mitināties nelielai cilvēku grupai.
“La Méditerranée” ir uz izstāžu praksi orientēta pētnieciskā grupa, kuru 2020. gadā dibinājuši Uliss Geslers, Mateo Revillo un Edgars Sarins. Jau desmit gadus katrs no viņiem attīsta ekosistēmas izstāžu procesu ietvaros. “La Méditerranée” uzskata izstādi par aktīvu sistēmu, tiecoties pāriet no klasiska uz eksperimentālu un dinamisku prezentācijas modeli. Lai aprakstītu šo procesu, “La Méditerranée” izmanto analoģiju ar džeza ansambli, jo mākslinieki savā studijas praksē līdzinās vientuļiem saksofonistiem, kuri vingrina skaņkārtas, bet vienlaikus ar savu darbu iekļaujas ansambļa improvizācijā.
Improvizācijai ir būtiska loma grupas darbības modelī, pietuvinot to džeza mūzikas praksei. “La Méditerranée” neatlasa darbus atbilstoši kādai tēmai, bez hierarhijas uzlūko mākslas darbu kopumu un vadās pēc the law of the good neighbour (labu kaimiņattiecību likums) austriešu mākslas vēsturnieka Abija Varburga garā. Atradumi un brīva atlase piešķir darbiem atjaunotu jēgu, kuru ierastās metodes liedz. Zīmīgās vēstures epizodes, ģeogrāfijas krikumi un individuālo trajektoriju kopums, kas nosaka katra darba unikālo veidolu, ir tās atšķirīgās taktis kas iezīmē skatīšanās ritmu. Apgrieztā perspektīva uz mākslas darbiem, kur katrs ienes savu ritmu, atklāj tos konkrētajai vietai un kopīgi piedzīvotajam mirklim. Visi līdzās pastāvošie skatupunkti komponē izstādi kā mākslas darbu.
Savu nosaukumu “Straight, No Chaser” izstāde aizguvusi no slavenā amerikāņu džeza mūziķa Teloniusa Monka 1967. gada skaņdarba.
Izstādē pārstāvētie mākslinieki: Matilde Albuī, Deivids Altmejds, Jānis Avotiņš, Valdis Āboliņš, Anda Ārgale, Māris Ārgalis, Natālija Bola, Valdis Celms, Vija Celmiņš, Rudīte Dreimane, Andris Grinbergs, Tomass Hiršorns, Miriama Kāna, Saņa Kantarovskis, On Kavara, Nika Kutateladze, Alicja Kvade, Inga Meldere, Miervaldis Polis, Vilhelms Purvītis, Mateo Revillo, Janis Rozentāls, Edgar Sarin, Uga Skulme, Laimonis Stīpnieks, Nastaran Šahbazi, Johans Valters, Manon Vertenbrok, Visvaldis Ziediņš
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
Barbaras Gailes personālizstāde “Aqua.Ūdens”
Mākslas stacijā “Dubulti”
7. jūnijs–29. septembris
No 7. jūnija līdz 29. septembrim Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma Barbaras Gailes personālizstāde “Aqua.Ūdens”. Visi darbi ir jauni un izstādīti pirmoreiz.
Barbara Gaile parādīs autortehnikā ar akrilu un pigmentiem uz audekla darinātas gleznas, kā arī zīmējumus, kas ir piesūcināti ar visiem ūdens dotumiem un rada pārsteidzoši ticamas ilūzijas iespaidu: “Ūdens tiešais tēls ļauj saukt Barbaras Gailes darbus par estētiskām ainavām. Ūdens fizikāli bioloģisko aspektu māksliniece tēlo kā idealizācijai piemērotu matēriju un rada noskaņas. Barbara Gaile izmanto konceptuālu pieeju, kur ūdens ir kļuvis par ekrānu, ja tā var teikt, kas atspoguļo debesis, diennnakts stundu, gaismas stāvokli, vēju, neredzamu augu un dzīvnieku valsti, kas dod ūdenim krāsu un plastisku izteiksmību. Ūdens un visi tā atomi kļūst par ainavisku tēlu. Bet tieši tāpat katra aina ir apziņas momenta tēls un, saslēdzoties ar citām ainām, - apziņas mainības pieraksts. Tas rada izstādes kritisko aspektu - kas ir tie konteksti, kas liek runāt par ūdeni tieši tagad? Barbaras Gailes autorskata paņēmienu var salīdzināt ar pasīvu kameru, kas novietota ūdens priekšā un ilgākā laikā reģistrē katru vissīkāko niansi,” stāsta izstādes kuratore un Mākslas stacijas “Dubulti” vadītāja Inga Šteimane.
Barbara Gailes kopš 1998. gada dzīvo un strādā Parīzē.
Skatītāji tiek aicināti uz ekskursija izstādē kopā ar mākslinieci un kuratori 8. jūnijā plkst. 14.00, 21. jūlijā plkst.14.00, kā arī 29. septembrī plkst. 14.00.
Mākslas stacija “Dubulti”
Zigfrīda Meirovica prospekts 3, Jūrmala
Īrijas mežģīņu izstāde “Smalkais skaistums”
Liepājas interjera muzejā
7. jūnijs–1. septembris
No 7. jūnija līdz 1. septembrim Liepājas 17.–19.gs. interjera muzejā “Hoijeres kundzes viesu nams” būs skatāma Īrijas mežģīņu izstāde “Smalkais skaistums”, kas tapusi sadarbībā ar Īrijas vēstniecību Latvijā un Īrijas mežģīņu darinātāju ģildi.
Izstāde vēsta par Īrijas mežģīņu darināšanas tradīcijām. Tajā varēs aplūkot vairāk nekā 50 oriģinālas, rokām darinātās mežģīnes, kas tapušas dažādās tehnikās, laika periodā no 19. gadsimta līdz mūsdienām.
8. jūnijā no plkst. 10.30 līdz13.00 un no plkst. 14.30 līdz 17.00 “Hoijeres kundzes viesu namā” būs iespēja piedalīties Īrijas mežģīņu darināšanas meistarklasēs, ko vadīs prasmīgā, pieredzes bagātā mežģīņu darinātāja no Īrijas – Moira Trenore (Máire Treanor).
Moira Trenore tamborē un veido īru mežģīņu dizainus kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem, un vairāk nekā 30 gadus strādā par pasniedzēju, vadot meistarklases Eiropā un ASV.
Mežģīņu meistare ar saviem padomiem dalās virtuālajā vidē publicētos video stāstos un ir vairāku grāmatu autore. Pasākuma norises laikā būs iespējams iegādāties autores grāmatu, ko izdevis Mežģīņu muzejs Kalifornijā, ASV.
Valda uzskats, ka mežģīņu tamborēšanu aizsākušas īru mūķenes klosteros, vēlāk tamborēšana kā mājamatniecības veids izplatījies visā valstī. Šo rokdarbu tehniku īpaši izkopa Dublinas un Belfāstas apkārtnē. 1824. gadā Īrijas pilsētā Limerikā tika atvērta pirmā mežģīņu ražotne.
Mežģīņu izgatavošana Īrijā par nozīmīgu nozari kļuva Lielā bada laikā, 1840. gadā. Lai uzlabotu dzīves apstākļus, īrietes meklēja dažādus veidus, kā papildināt savus un ģimenes ienākumus.
Uz Īriju tika atgādāti Eiropas mežģīņu izstrādājumi, kuri kalpoja par paraugu un, izmantojot uz vietas pieejamos materiālus un paņēmienus, tika radītas īru mežģīnes. Jaunajām mežģīnēm doti to izgatavošanas vietu nosaukumi, un tā radās Karikmakrosas, Borisas, Kenmaras un citu apdzīvotu vietu mežģīnes. Dažādos reģionos atšķirīgas ir mežģīņu darināšanas tehnikas – tamborējumi, knipelētas mežģīnes, izšūtas mežģīnes, u.c.
Dalība meistarklasē ir bez maksas, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, līdz 6. jūnijam rakstot uz Īrijas vēstniecības Latvijā e-pastu: eventsriga@dfa.ie (latviešu valodā norādot savu vārdu, uzvārdu un uz kuru no meistarklasēm (rīta vai pēcpusdienas grupu) vēlaties pieteikties).
Liepājas 17.–19.gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”
Kungu iela 24, Liepāja
Katrīnas Neiburgas personālizstāde “Sologāmija”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
8. jūnijs–4. augusts
Katrīna Neiburga. Sologāmija. Videodarba ekrānšāviņš. 2023.–2024. Autores īpašums. Publicitātes foto
No 8. jūnija līdz 4. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma Katrīnas Neiburgas personālizstāde “Sologāmija”.
1993. gada decembrī amerikānietes Lindas Beikeres (Linda Baker) radinieki un tuvākie draugi saņēma īpatnēju uzaicinājumu uz kāzām, kurās nebija paredzēta līgavaiņa klātesamība (nonexistent groom). Kāzu ceremonijā, kas norisinājās viņas 40. dzimšanas dienā, 75 viesu un 7 līgavas māsu klātbūtnē Linda salaulājās pati ar sevi, uzsverot, ka tas nav ne skumju vadīts, ne feministisks akts: “Šis ir par labvēlību pašam pret sevi, negaidot, kad to iztēloto labumu tev sniegs kāds cits.”* Pasaules laulību vēsturē Lindas Beikeres kāzas tiek minētas kā viens no pirmajiem sologāmijas gadījumiem mūsdienu sabiedrībā. Šim piemēram 2003. gadā sekojusi arī Dženifera Hoza (Jennifer Hoes), savukārt 2022. gadā plašu rezonansi medijos izraisīja indiešu blogeres Kšamas Bindu (Kshama Bindu) paziņojums par tradicionālu hindu kāzu ceremoniju pašai ar sevi.
No etimoloģiskā viedokļa jēdziens “sologāmija” skaidrojams pavisam konkrēti: laulības (sengrieķu γάμος (gámos)) pašam vai pašai ar sevi (solus), kas konceptuāli saistās ar sevis pieņemšanu, taču neatbalso kādas reliģiskas vai juridiskas kategorijas. Sologāmijas pamatprincipu komplektā var nojaust gan feministiskas perspektīvas manifestāciju, gan narcisma aizmetņus, gan individuālās identitātes pašapliecinājuma rituālus. Vienlaikus sologāmijas vērtība ir atklātība, cieņa un spēja risināt adekvātu dialogu pašam ar savu būtību un vēlmēm.
Personālizstādē, kas pievēršas sologāmijas izpētei un šīs parādības interpretācijām, Katrīna Neiburga caur emocionālu piesātinājumu un vieglu ironiju reflektē sev raksturīgā atvērtumā un personīgās pasaules irdinājumā. Vairākās video epizodēs autore radījusi pietuvinātu pašnovērojumu dažādās ikdienas situācijās: jūtīgā sarunā vai karstasinīgā strīdā pašai ar sevi, dejā ar mājas objektiem pie mīļākās dziesmas, mīlestības un seksualitātes izpausmēs, pieņemot sevi šeit un tagad. Vai mēs meklējam kādus attaisnojumus pašcieņai? Un ja tos meklējam, tad – kādēļ? Katrīnas Neiburgas tuvplāna māksla nav atbilde uz citu uzdotajiem jautājumiem, bet gan rezonējošs mudinājums saņemties, pārkāpt neveiklo robežu un beidzot attīstīt dzīvas attiecības katram ar sevi.
Līdz ar videodarbiem, kuri LNMM baltajā Kupola zālē tiek projicēti kā viena kopīga stāsta dažādi autonomi kaleidoskopiski fragmenti, ekspozīcijā iekļauti šo “paša” attiecību novērojumu artefakti: sologāmijas dzīves protēzes un laimes akmeņu kleita – mākslinieces reālo sajūtu iedzīvinātāja. Izstādes apmeklētājiem pieejama arī sologāmijas rokasgrāmata, kurā apkopotas vairāku kultūras personību refleksijas par aktuālo tēmu.
* Biederman Ward, Patricia. Here Comes the Bride, All Alone. Los Angeles Times, 1993. Pieejams: www.latimes.com/archives/la-xpm-1993-12-23-we-4659-story.html
Izstādes kuratore ir Auguste Petre. Sologāmijas artefaktus veidojuši Anna Ansone u Nils Jumītis, skaņu radījis Antons Grauds.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Laikmetīgās mākslas centra 15 gadu jubilejas svinības
Jauns starptautisks festivāls “Jauna adrese: ĒDENE”
8. jūnijs–28. jūlijs
“Jauna adrese: ĒDENE”, dizaina autors: Krišs Salmanis, 2024
Atzīmējot 15 pastāvēšanas gadus, Kim? Laikmetīgās mākslas centrs nāk klajā ar ikgadēju starptautisku laikmetīgās mākslas festivālu Rīgā, piesakot savas topošās jaunās telpas – vēsturisku pirmsrenovācijas ēku un tai pieguļošo iekšpagalmu Hanzas ielā 22.
Konceptuāli “ĒDENE” atklājas kā izstāde/vieta/performance. Piesūcināts ar vēstures slāņiem, pats mēģinājums doties šajā neapdzīvojamajā vidē kļūst par metaforu mākslinieku-aģentu konkrētās sociālās telpas noskaņu un revibrāciju pētījumiem. Būvējot “ĒDENI”, viens no acīmredzamākajiem jautājumiem ir saistīts ar bažām tikt no tās izraidītiem. Tomēr līdzās šaubām rodas jauna izdevība apstrīdēt ierasto vizualitāti kā iespaida radīšanas normu.
Dialogā ar iesaistītajiem māksliniekiem “ĒDENES” tematisko arku iezīmē pievēršanās iluzorajiem pašreprezentācijas rīkiem, refleksijām par šodienas sabiedrību tās dažādajās izpausmēs, valdošajām ideoloģijām, publisko un privāto telpu. Tā atklājas kā sensora pieredze, ko rada divu agrāk realizētu instalāciju – Bed-Room-Bed un Impulse – sakausējums (Evita Vasiļjeva), performatīvs radio signālus tverošs un raidošs “Ēdenes kabinets” (Tīrkultūra), četrus savstarpējā horeogrāfijā iesaistītus personāžus dokumentējoša videodarba pirmizrāde (Viktors Timofejevs), audiovizuāla instalācija kā cilvēces agrīno arhitektonisko formu pārcēlums, kas svārstās starp pirmējo sākotni un nemitīgi no jauna uznirstošu digitālo ekosfēru ar tās skaniskajām atmiņām (Jonass Vendelīns, Evita Mandži), interjerā ievietotas, klusējošas lielformāta mūsdienu sabiedrības vanitas (Santa France), vietai piesaistīts skulpturālu darbu kopums, kas izriet no intereses par vispārēju pakļautību optimizācijai un rezultējas iekšēji augošā kompleksitātē (Jānis Dzirnieks), rūpīgi veidota datoranimācija, kura izseko ne-gluži-cilvēciska varoņa nemierpilnajām aktivitātēm un apcer tēlu veidošanas ilūzijas, sabiedrību, ideoloģiju un pati “sevi” (Saņa Kantarovskis), pozitīvās-negatīvās telpas apcerošs, spokains telpisks iekārtojums (Agate Tūna), vietai piesaistīta instalācija, kas uzsver saskari ar izstādes apmeklētāju trauslo atmiņu un rūpīgi izmeklētu neviennozīmību un ikdienību (Laura Kaminskaite), skarba sentimenta piesātināta, ieilgušo reģionālo konfliktu fiksējoša trausla liecība (Nikita Kadans), ritmisks stāsts par koloniālās laupīšanas garīgajām sekām, sapludinātām ar zemi, debesīm, jūru, mītu un vietu (Sky Hopinka), kā arī dziļi intīmas kolektīvās enerģijas un izstādes atklāšanas performances laikā un pirms tās radītu objektu konstelācija (YBDG), savukārt tradicionālāku mediju – mazo formu glezniecību – ienes autora (Kaspars Groševs) sērija par veco vīru, kurš gāja, gāja, un nu jau ir atgriezies mājās – “Ēdenē”. Ekspozīcijas pieredzējumu papildina arī arhitektu biroja “Vilnis Mičulis” veidotais gaidāmās atjaunotās ēkas modelis, kas uzejams pastaigā pa izstādes telpām.
Nosaukums “Jauna adrese: ĒDENE” ir literāra un iztēlota konstrukcija, kas, no vienas puses, uzrāda mākslas institūcijas dzīves ciklu, ģentrifikācijas un citu ārēju apsvērumu dēļ mainot mājvietas, caur to norūdoties, pilnveidojoties un augot. Vienlaicīgi nosaukums ietver arī pašcitējošu atsauci uz 2010. gadā notikušu Kim? hepeningu, kad pamestā, kokiem un krūmiem pieaugušā spīķerī bez jumta mākslinieku un scenogrāfu grupa Kaspars Groševs, MAREUNROL’S, Rūdolfs Bekičs (t. sk. arī šīgada “ĒDENES” dalībnieki) iekārtoja improvizētu viesnīcu – “Ēdeni”, kurā bija viegli ienākt, bet apgrūtinoši pārvietoties, un viesi drīz meklēja izeju. Pagājuši desmit un vēl pāris gadi, un Kim? atgriezušies pie šīs mantras ar jaunu satraukuma un mērķtiecības noskaņu.
Festivāla kuratores: Evita Goze, Žanete Liekīte, Zane Onckule
Festivāla direktore: Zane Čulkstēna
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs / ĒDENE
Hanzas iela 22, Rīga
Baltijas valstu fotogrāfijas izstāde “Human Baltic”
Tokijā / Spiral mākslas centrā
līdz 9. jūnijam
Māra Brašmane. Pagalms Pārdaugavā, 1966
Līdz 9.junijam prestižajā Spiral mākslas centrā Tokijā skatāma vērienīga Baltijas fotogrāfijas izstāde “Human Baltic”. Baltijas humānistiskās fotogrāfijas izstādē Japānā iekļauti vairāk nekā 120 darbi no Baltijas fotogrāfijas dārgumu krātuves, kas veidoti laika posmā no 1960. līdz 1990. gadiem. Izstādē pārstāvēti 16 svarīgi perioda mākslinieki: Andrejs Grants, Aivars Liepiņš, Gvido Kajons, Gunārs Binde, Māra Brašmane un Zenta Dzividzinska no Latvijas; Algimantas Kunčius, Algirdas Šeškus, Aleksandras Macijauskas, Violeta Bubelytė, Romualdas Požerskis no Lietuvas; un Arno Saar, Ene Kärema, Kalju Suur, Peeter Tooming, Peeter Langovits no Igaunijas.
Neraugoties uz dažādām tehnikām un tēmām, autorus vieno humānistiskās fotogrāfijas pieeja: ikdienas dzīves iemūžināšana, dažreiz ikdienišķa un garlaicīga, citreiz romantizēta. “Tas, kas mums šķiet ikdienišķs un pārāk vienkāršs, var radīt interesi japāņiem, ļaujot viņiem iepazīt Baltijas cilvēku raksturu,” secina izstādes producents Sergejs Grigorjevs.
Tā laika humānistiskās fotogrāfijas prakse Baltijas valstīs pārstāvēja pastāvīgu cīņu par izteiksmes brīvību, identitāti un atmiņu. Tas noteica izstādei izvēlēto fotogrāfiju atlasi, iekļaujot gan cenzētus vai iepriekš nepublicētus attēlus, gan kritiskus, ironiskus un aktu žanra piemērus, kas padomju laikā tika aizliegti.
Izstādē iekļauta arī Baltijas ceļam veltīta interaktīva lietotne, kas aicina Tokijas iedzīvotājus iepazīt fenomenu, kas vienoja divus miljonus cilvēku. Lietotne piedāvā maršrutu ap galeriju pa Tokijas ielām un alejām, prezentējot neredzētas fotogrāfijas un retus video materiālus, kā arī vēsturiskus komentārus un jaunu mediju saturu.
Kolekciju kūrēja Dr. Agnė Narušytė (Lietuva) kopā ar Baltijas valstu kuratoriem Ivetu Gabaliņu (ISSP, Latvija) un Toomasu Järvetu un Kristelu Aimee Laur (Juhana Kūsa dokumentālās fotogrāfijas centrs, Igaunija).
Spiral Garden galerija
Tokija
Maijas Bērziņas personālizstāde “Saulainā”
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā
līdz 30. jūnijam
Maija Bērziņa “Trīs dārzā”, audekls, eļļa, 100x100 cm, 2003.gads, autores īpašums
Līdz 30. jūnijam Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā skatāma gleznotājas Maijas Bērziņas personālizstāde “Saulainā”.
Gleznotāja Maija Bērziņa, saka: “Pēdējos piecos gados mani saista spēks, tā izpausme un tā simboli – vīrieša un zirga tēli. Tiem raksturīgs dinamisms, mutuļojoša enerģija un neizsīkstošs dzīvesspars, jūtu pacēlums. Krāsu un emociju izvirdums paceļ aizrautīgā, priekā viļņojošā pasaulē.” Pavasara plaukums, ziedi, auļojoši zirgi, ūdeņi – mākslinieces iemīļotās tēmas glezniecībā un plenēram Maija Bērziņā izvēlas jūru dažādās Latvijas vietās – Kuivižu jūrmala, Ragaciems, Lapmežciems, Klapkalnciema zvejnieku loms, pievakare Klapiņos. “Mūsdienu trauksmainajā laikā svarīgi nostiprināt cilvēciskās saites, ģimeniskās vērtības un gara spēku un izturību, saglabājot dzīvesprieku, možumu, sirds siltumu,” raksturojot personālizstādi, uzsver gleznotāja. Viņas glezniecība ir brīva un atraisīta, un ekspresīvā interpretācijā tuva Marka Šagāla daiļradei.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Sarmītes Caunes personālizstāde “Īpašo mirkļu noskaņas”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 30. jūnijam
Līdz 30. jūnijam mākslas galerijas “Bazar’t” telpās t/c “Mols” otrajā stāvā skatāma gleznotājs Sarmītes Caunes personālizstāde “Īpašo mirkļu noskaņas”.
Māksliniece sevi dēvē par noskaņu tvērēju, un tas nav pārspīlēti. Iedvesmu gleznām Sarmīte radusi ik rīta pastaigās gar jūras krastu, piesātinātos toņos tērpušos ostu skatos, Venēcijas kanālu rītu saules rotaļās, kā arī Spānijas dienvidu silto vakaru iespaidos. Radošajā darbnīcā Parīzā Cite Internale des Arts, kur Sarmīte radoši strādāja divus mēnešu, tapušas gleznas ar Francijas iespaidiem. Gleznojot brīvā dabā, rodas darbi ar māksliniecei īpašo mirkļu noskaņām. Smalkajā un niansētajā akrila gleznojumā - dažviet spoži iemirdzas ūdens rotaļas, citviet baltie toņi vizuļo sniegā, kuģu gaismas skatītāju sauc līdzi nezināmās pasaules mistikā.
Mākslas galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / 2. stāvs
Arvīda Barševska fotogrāfiju izstāde “Tuvāk saulei”
Latgales Centrālajā bibliotēkā
līdz 26. jūlijam
Līdz 26. jūlijam Latgales Centrālajā bibliotēkā skatāma Daugavpils Universitātes rektora, profesora, akadēmiķa Arvīda Barševska fotogrāfiju izstāde “Tuvāk saulei”. Ekspozīcijā apvienotās fotogrāfijas ir tapušas starptautiska fotomākslas plenēra – ekspedīcijas laikā Marokā no šī gada 14. līdz 24. aprīlim. To autors fotografēšanas mākslu ir apguvis pie pasaulslavenā fotogrāfa Jurija Molodkoveca (Sanktpēterburga) un viņu uzskata par savu māksliniecisko skolotāju.
Fotomākslas plenērs – ekspedīcija Marokā nebija nejauši izvēlēta vieta. Maroka ir neparasti krāsaina ziemeļrietumu Āfrikas valsts, kurā lielāko daļu teritorijas aizņem daudzkrāsaini tuksneši un koši kalni. (..) Marokā ir daudz zilu māju, kas kolosāli izceļas uz dzeltenbrūnajām smiltīm, savukārt oāžu krāšņie dārzi kontrastē uz tuksnešu fona.
“Marokā visur ir sajūta, ka esi tuvāk Saulei, kura dienā ir ļoti karsta, saulrieta laikā – zeltaina, bet rītausmā – vēsa. Tikai Sahāras putekļu vētru laikā tā paliek pelēka. Mums, ziemeļniekiem, pavasarī gribas vairāk saules, bet marokiešiem saule ir ikdiena,” stāsta Arvīds Barševskis
Latgales Centrālā bibliotēka
Rīgas iela 22a, 2. stāvs, Daugavpils
Mary Zhang personālizstāde “Pūķa laiva”
mākslas galerijā MuseumLV un Grata JJ
līdz 31. jūlijam
Līdz 31. jūlijam mākslas galerijā MuseumLV un Grata JJ skatāma Mary Zhang personālizstāde “Pūķa laiva”, kur izlikti darbi, ko māksliniece izveidojusi 10 gadu laikā dzīvojot Rīgā.
Mary Zhang ir māksliniece, kas tver mirkļus, tāpēc izvēlējusies tehniku, kas ir ātrākā. “Ar arhitekta paradumiem un gadiem ilgu darbu zem liela spiediena ir dabiski, ka manās mākslinieciskajās tēmās parādās īpašības vārds strauji. Ceru, ka mani darbi sasaucas ar šo strauji mainīgo sabiedrību. Es vēlos paust izpratni par mūsdienu sabiedrību un mīlestību pret mākslu,” viņa stāsta. Melnās un baltās līnijas ir iegūtas no mākslinieces asinīs esošā austrumu tintes gēna. Pēc katra darba pabeigšanas viņa pievieno tam senos ķīniešu dzejoļus un uzrakstus, pamatojoties uz attēlu, apvienojot ķīniešu un rietumu stilus.
Mary Zhang ir ļoti aktīva māksliniece, kas šo gadu laikā ir izveidojusi sadarbību ar Mihaila Čekova Rīgas Krievu teātri un citiem māksliniekiem, un šī ir viņas otrā izstāde galerijā MuseumLV. Izstādes kuratore ir Laura Tuča.
Kultūras centra Grata JJ mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Nacionālā kultūras padome dibinājusi
nozares gada balvu vizuālajā mākslā
29. maijā uz pirmo sēdi jaunajā sastāvā sanāca Nacionālā kultūras padome, lai izskatītu vairākus kultūras nozarei būtiskus jautājumus. Svarīgākais no tiem – diskusija par nozares gada balvas vizuālajā mākslā izveidi. Pēc diskusijām Nacionālā kultūras padome vienbalsīgi atbalstīja nozares gada balvas vizuālajā mākslā dibināšanu.
Balva būs augstākais valsts apbalvojums mākslā, novērtējot aizvadītā gada sniegumu vizuālajā mākslā Latvijā.
Iecerēts, ka ekspertu žūrija balvai izvirzītos darbus sāks vērtēt no 2025. gada. Lai izvēlētos balvas organizatorus, Kultūras ministrija tuvākajā laikā plāno izsludināt konkursu, ar kura uzvarētāju tiks slēgts līdzdarbības līgums par darbu izvērtēšanu un balvas pasniegšanas ceremonijas norises organizēšanu.
Ierosinājumu veidot nozares gada balvu iesniegusi Kultūras ministrijas konsultatīvā institūcija – Latvijas Vizuālās mākslas padome. Balvas izveides nepieciešamība tiek pamatota ar argumentu, ka vizuālās mākslas nozare ir līdzvērtīga citām kultūras nozarēm, kurās šādi nacionālas nozīmes apbalvojumi jau ir, veicinot regulāru un kvalitatīvu nozares attīstības izvērtējumu un izceļot būtiskākos sasniegumus. Piemēram, “Lielais Kristaps” kinomākslā, Spēlmaņu nakts balva teātra mākslā, Lielā Mūzikas balva, Latvijas Dizaina gada balva, Latvijas Arhitektūras gada balva, Latvijas Literatūras gada balva, “Zelta ābele” grāmatu mākslā u.tml.
Iznācis Arvja Vigula stāstu krājums “Fermi paradokss”
Izdevniecība “Orbīta” laidusi klajā rakstnieka Arvja Vigula prozas krājumu “Fermi paradokss”.
Arvis Viguls (1987) ir latviešu dzejnieks, tulkotājs un atdzejotājs, žurnāla “Strāva” redaktors. Četru dzejas krājumu autors, Ojāra Vācieša prēmijas, Dzintara Soduma balvas, Annas Dagdas prēmijas, divkārtējs LALIGABA un Dzejas dienu balvas laureāts. Vigula dzeja atdzejota un publicēta vairāk nekā 20 valodās, izdotas izlases spāņu, vācu, horvātu un poļu valodā. Regulāri piedalās starptautiskos literatūras festivālos, 2017. gadā iekļauts Eiropas desmit daudzsološāko autoru sarakstā.
“Fermi paradokss” ir Vigula debija prozā. Grāmatā apkopoti pēdējos piecos gados tapuši stāsti. Kā skaidro krājuma ieskaņā citētās Vikipēdijas rindas, “Fermi paradokss ir acīmredzama neatbilstība starp varbūtības aprēķiniem par ārpuszemes civilizāciju eksistēšanu un zinātnisku pierādījumu trūkumu par kontaktiem ar šādām civilizācijām.”
Autors Arvis Viguls par krājumu saka: “Grāmatas nosaukums, protams, ir metafora. Teju visi stāstu varoņi tādā vai citādā veidā apdzīvo savu privāto, vientuļo planētu, nespēdami rast kontaktu ar būtnēm tur, ārā, lielajā izplatījumā. Varētu teikt, ka “Fermi paradokss” ir grāmata par neiespējamu komunikāciju, mentālo izolāciju un lielo vientulību, ar kuru katrs esam nākuši šai pasaulē un kuru tā cenšamies apdzēst, meklēdami savu atspulgu citos.”
Grāmatas redaktors Vilis Kasims teic: “Arvja Vigula darbos smiekli vienmēr ir tikai rokas stiepiena attālumā no sāpēm un smeldzes. Tāpat ir arī šajos stāstos, kas lasot šķiet kā pieredzējuša meistara rokas darināti, lai gan ir Vigula debija prozā. “Fermi paradokss” ir valodiski un strukturāli noslīpēts, emocionāli spēcīgs un bieži pārsteidzošs krājums, kas aizkustinās ne tikai viņa dzejas cienītājus vien.”
Grāmatas iegādājamas grāmatnīcās “Globuss”, ”Jānis Roze”, “Bolderāja”, kā arī interneta platformā talka.lv.
