Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Annas Heinrihsones izstāde “Kad es nomiršu, kļūšu par gaisu, kuru tu elposi”
Galerijā “Māksla XO”
2.–25. novembris
Anna Heinrihsone. 1. 2023, audekls, eļļa, 225 x 305 cm 
No 2. līdz 25. novembrim galerijā “Māksla XO” būs skatāma Annas Heinrihsones izstāde “Kad es nomiršu, kļūšu par gaisu, kuru tu elposi”.
“Vide, kurā dzīvoju, ir pilna apmāna un aizmiglotām sentencēm. Es pati arī meloju un daudz ko pasaku diametrāli pretēji tam, kā patiesībā domāju. Meklējot kādu izeju no šīs situācijas, rokos arvien dziļāk pagātnē. Vairs ne tikai savā, bet to cilvēku, kuru pievilkšanās saikni jūtu vēl arvien. Dažreiz jūtu, ka skatos ainavā vai uz kādu ielas stūri ar viņu acīm. Gribas saprast, ko viņi varēja un gribēja izdarīt, lai apzinātu katru mirkli, kuru ir nepieciešams piedzīvot. Jo vairāk skatos sevī, jo skaidrāk redzu punktus, kuri savieno laika attāluma matēriju. Viss ir saistīts. Visdrīzāk arī tajā bezgalībā ir pilns ar meliem, taču tos uztveru kā savus, nevis no citiem piedzīvotos,” stāsta Anna Heinrihsone.
Anna Heinrihsone ir viena no ievērojamākajām Latvijas laikmetīgajām scenogrāfēm un kostīmu māksliniecēm ar starptautisku pieredzi, kura paralēli scenogrāfijai regulāri rīko personālizstādes un piedalās glezniecības grupu izstādēs. Jau vairākus gadus kā savu glezniecības motīvu Anna Heinrihsone izmanto fotogrāfijas no ģimenes arhīva, koncentrējoties uz momentiem, kuros varoņi ir savstarpēji emocionāli tuvi un atbrīvoti.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Baltijas jauno kuratoru programmas konkursa uzvarētājas
Performances un vizuālās mākslas biennālē Performa Ņujorkā
1.–19. novembris
Ņujorkā no 1. līdz 19. novembrim norisināsies Performa biennālie, kurā piedalās Baltijas jauno kuratoru programmas konkursa uzvarētājas – neatkarīgā kuratore Tīna Pētersone (Latvija), mākslas vēsturniece un kuratore Aiste Joninaite (Aiste Jonynaite / Lietuva), kuratore un mākslas kritiķe Kerlija Ritvala (Kerly Ritval / Igaunija).
Performances un vizuālās mākslas biennāle Performa Ņujorkā kopā ar Igaunijas Laikmetīgās mākslas attīstības centru, Latvijas Laikmetīgās mākslas centru (LCCA) un laikmetīgās mākslas centru Rupert Lietuvā šī gada pavasarī izsludināja konkursu Baltijas jaunajiem kuratoriem. Konkursa uzvarētājas – Tīna Pētersone, Aiste Joninaite un Kerlija Ritvala jau oktobrī devušās uz Ņujorku, lai līdz pat novembra beigām strādātu biennāles komandā un piedalītos biennāles organizēšanā un laikmetīgās mākslas procesu pētniecībā starptautiskā mērogā.
Performa biennālē sastopas vizuālā māksla un performances, un šogad jaunus darbus tajā izrādīs tādi mākslinieki kā Marsels Dzama (Marcel Dzama), Nora Turato (Nora Turato), Francs Erhards Valters (Franz Erhard Walther) un citi. Performa jau teju 20 gadus ir bijusi nozīmīgs karjeras atspēriena punkts daudziem kuratoriem un mākslas notikumu producentiem.
MAREUNROL’S personālizstāde “Fieldwork: Invisible exercises”
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
3. novembris–29. decembris
No 3. novembra līdz 29. decembrim izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Lielajā zālē būs skatāma laikmetīgās modes un mākslas dueta MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa - Pēterkopa un Rolands Pēterkops) personālizstāde “Fieldwork: Invisible exercises”. Šī būs līdz šim vērienīgākā autoru vizuālo darbu reprezentācija, kurā māksla izgaismojas kā sajūtu telpa – vizuālās izteiksmes līdzekļi, pakļauti mākslinieku radītajam konceptam, ir iedarbīgākais instruments patiesības vēstīšanai.
Ekspozīciju veido dažādu mediju mākslas darbi un visu telpu caurvij nesinhronizētas skaņas instalācijas, kas tiecas izjaukt citādi starp darbiem pastāvošo harmoniju. Izstāde konceptuāli veidota kā ceļš caur vairākiem etapiem / idejām, kuras simbolizē MAREUNROL’S pašreizējo vizuālo praksi – divas ieejas abu mākslinieku radītajā vidē apzīmē cikla sākumu un ar to saistīto izvēles pieņemšanu; daba saskarsmē ar pilsētvides turbulenci rada kustīgu bilžu ainavu, kurā cilvēks ir tēlnieciski veidots mākslas darbs. Meditācija par radīšanu motivē apdomāt patiesības principus un meklēt skaisto, taču tas nereti var novest pie radošas izdegšanas. Tam seko pacēlums, sagurums, tiekšanās pēc nezināmā. Izstāde ir vizuāla mākslinieku darba dienasgrāmata, kas vistiešākajā veidā ļauj apzināties mākslas tapšanas procesualitāti – neredzamos prāta un prakses vingrinājumus. Gaismas eja virza uz noslēgumu, vai kārtējā cikla sākumu. Kustība un tālāka vingrināšanās ir neizbēgama.
Izstādes kuratore ir Auguste Petre.
Rīgas mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Tekstilmākslinieka Egila Rozenberga gobelēnu izstāde “Transfigurācija”
Liepājas muzejā
3. novembris, 2023–21. janvāris, 2024
No 3. novembra līdz 2024. gada 21. janvārim Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē būs skatāma tekstilmākslinieka Egila Rozenberga gobelēnu izstāde “Transfigurācija”. Izstādē aplūkojami tekstilmākslinieka lielformāta šķiedras mākslas objekti, kas pārliecinoši apliecina, ka senajai audumu mākslai, nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī izvēršot aktuālas idejas, ir iespēja pārliecinoši radoši izvērsties nākotnē.
Egila Rozenberga personālizstādes “Transfigurācija” nosaukumu var skaidrot trejādi. Pirmkārt, tas asociējas ar Bībeles teiku par Kristus apskaidrošanu, otrkārt, apzīmē sajūsmas pilnas, cildinošas pārmaiņas, bet, treškārt, ārējās formas maiņu – metamorfozi. Trešais skaidrojums vistiešāk saistās ar mākslinieka daiļradi kopš pirmās izstādes 1968. gadā ar nemitīgo rokraksta, tehniku un materiālu maiņu no klasiskā gobelēna līdz telpiskiem objektiem.
Egils Rozenbergs atzīst, ka personālizstāde “Transfigurācija” veltīta jaunai atklāsmei, cik interesantā, mainīgā un dinamiskā laikā mēs dzīvojam: “Jaunībā mēs aizrāvāmies ar vinila platēm, ar tā laika mūzikas fenomeniem “Bītliem”. Tad sekoja magnetofonu ēra ar lielajām spolēm, laiks, ko varētu raksturot ar grupu “Pink Floyd”, kad platās lentes nomainīja mazie aparāti ar šaurajām. Tad visu šo sfēru gan mūzikā, gan informācijā, gan filmu nozarē pārņēma video, kas tolaik ļāva uzzināt starptautiskos jaunumus, jo kinoteātros nebija iespējams redzēt pasaulē aktuālas filmas. Taču tagad arī šī ēra jau ir pagājusi, un esam nonākuši pie diskiem. Visas iepriekšējās tehnoloģijas ir “garīgi” novecojušas un jau aizmirstas, taču paši materiāli, kuri reiz bija unikāli izgudrojumi, ir saglabājušies, un es tos izmantoju savos austajos darbos. Ar to vēlos teikt, ka šķiedras pārvērtību ēra ir attīstījusies tikpat strauji kā jaunākās tehnoloģijas.”
Savā mākslā Egils Rozenbergs turpina meklēt jaunus materiālus, jaunas formas, tagadējā un aizejošā laika zīmes. Aužot ar poliesteru un polipropilēnu, kuri veiksmīgi kombinējas ar naturālajām šķiedrām, Egils Rozenbergs vēlas pierādīt, ka pārejas periods uz sintētiskiem materiāliem ir likumsakarīgs un pareizs. Labi vai slikti, bet jaunās tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvē, un tās ir jāizmanto kā sava laikmeta raksturojums.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Grupas izstāde “Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
4. novembris–29. decembris
Sergejs Lozņica, Vecā ebreju kapsēta. ATOMS & VOID, MISTRUS MEDIA, Nīderlande, Latvija, 2014. Filmas kadrs
No 4. novembra līdz 29. decembrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma “Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas” – grupas izstāde, pētniecība un plaša publiskā programma.
Daudzslāņainais naratīvs, kas caurvij projektu, veidojas ap divu ar Rīgu saistītu personību dzīvēm un darbību: drēbnieku, piegrieztņu dizaineru un pašizdotu mācību grāmatu autoru Solomonu Levitānusu (Solomon Levitanus, 1875–1941) un Bauhaus tekstila studenti un dizaineri Ļubu Monastirsku (Ljuba Monastirsky, 1906–1941). Paverot dialogu un apmaiņu starp dzīvajiem un aizgājušajiem, izstāde tiecas sniegt argumentus par labu viņu mantojuma aktualizēšanai mūsdienu situācijā.
Iecerēta 80 gadus pēc abu slepkavībām, attiecīgi, Rīgas Centrālcietumā un Rumbulā, izstāde “Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas” ir Latvijas ebreju kultūras mantojuma piemiņas akts. Izceļot zināšanu nenoturību un arhīvu trauslumu, šis projekts konfrontē kolektīvo amnēziju, kuru radīja holokausta brutālā robežšķirtne, paverot telpu refleksijai par ķermeņa politiku vēsturiskā un mūsdienu kontekstā. Dažādu jomu laikmetīgo mākslinieku piesaiste paplašina izstādes naratīvu, savijot plašu atsauču un sakarību klāstu, lai paplašinātu vēsturiskā konteksta ietvaru, kas apņem abas personības.
Apvienojot unikālus arhīva materiālus, jaunradītus Kristas Dzudzilo un modes dizaineru MAREUNROL’S darbus, jaunai telpai un kontekstam pielāgotas dažādu paaudžu mākslinieču Albas D’Urbano un Daigas Grantiņas instalācijas, kā arī kinorežisora Sergeja Lozņicas filmu un Ground Penetrating Radar group ģeoarheoloģisko izpēti, izstāde pievēršas jautājumiem par kolektīvās atmiņas veidošanu, tulkošanas metodēm un matērijas radošu transformāciju. Kuratores ir Estere Kajema, Rikarda Mesnere un Zane Onckule.
Kauņā dzimušais Solomons Levitānuss publicēja piegrieztņu veidošanas grāmatas ik gadu no 1902. gada līdz aptuveni 1936. gadam ar 10 gadu pārtraukumu starp 1913. un 1923. gadu. Viņa mācību grāmatas tikušas tulkotas latviešu, lietuviešu, vācu, franču, poļu un krievu valodās un ieguvušas neskaitāmus starptautiskus apbalvojumus Briselē, Mariupolē, Romā un Rostovā, kā arī no dažādām skolām un ateljē Rīgā, Parīzē un Lodzā. Ievadvārdos Levitānuss vienmēr uzsvēra, cik svarīga viņam ir šo zināšanu izplatīšana starp drēbniekiem un apģērbu izgatavotājiem, izsakot savu vēlmi, lai grāmatas kalpotu par rīku viņu prakses un amata attīstībai. Savu zināšanu izplatīšanu viņš uztvēra kā domāšanas un tīklu veidošanas līdzekli, nereti grāmatās pārpublicējot lasītāju atsauksmes. Levitānuss īpašu uzmanību veltīja arī veidam, kādā viņš dalījās ar saviem norādījumiem, vienmēr pieturoties pie labvēlīga un rotaļīga toņa. Būtiski, ka viņš akcentēja izpratni par ķermeni un tā dažādajām formām un figūrām, mudinādams lūkoties uz apģērbu konstruēšanu caur medicīnisku prizmu, tiecoties tālāk par modes gaistošajām tendencēm un estētiku. (..) Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā ir vairākas Levitānusa grāmatas. Dažus no šiem izdevumiem izdevniecības joprojām piedāvā praktiskai lietošanai mūsdienās.
Ļuba Monastirska ir atgādinājums, ka, lai arī dizains lielākoties bijusi balto vīriešu joma, tajā pastāv un ir pastāvējuši izņēmumi, talantīgas sievietes, kuras pārvarējušas tām uzliktos ierobežojumus, lai radītu nozīmīgu pienesumu gan mākslai, gan dizainam. Rīgā dzimusī Monastirska 1926. gadā iestājās Bauhaus, kur apmeklēja mākslinieka un pedagoga Jozefa Albersa vadītos sagatavošanās kursus. Vēlāk viņa iestājās Guntas Štelclas (Gunta Stölzl) vadītajā aušanas kursā. Strādādama vadošās sava laika tekstilfabrikās, Pausa AG un Mosas Lēva-Bēra (Mosa Löw-Beer) ģimenes uzņēmumā, Monastirska pilnveidoja savas prasmes dekoratīvo un apdares audumu mākslinieciskajā dizainā, strādāja par koloristi, dizainēja izstāžu stendus un visbeidzot izstrādāja paraugus Mosas Lēva-Bēra sieviešu kolekcijām. Pēc piespiedu atgriešanās Rīgā 1933. gadā viņa atvēra dekoratīvo tekstīliju aušanas darbnīcu un nodibināja uzņēmumu “Teksma”, kas ražoja austus apģērbus un modes aksesuārus. Informācija, kas pieejama par šo Monastirskas radošās dzīves noslēdzošo daļu, dažādu iemeslu dēļ ir skopa; iespējams, arī tāpēc, ka Latvijā tobrīd dominējošā nacionālā romantisma doktrīna mazāk atbalsojās Monastirskas avangardiskajā dizaina valodā.
Tilburgas TextielMuseum kolekcijā ir trīs trauslas, pieticīgas tekstila rakstu studijas – vienīgie saglabātie Monastirskas darbi – domājams, radītas Bauhaus kontekstā un vēlāk izgatavotas uzņēmumā Pausa AG. Izstādē “Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas” šie nelielie paraugi pirmoreiz skatāmi publiski.
Izstādei pavada publiskā programma, ko veido veido darbnīcas, sarunas un tikšanās, kuru mērķis ir paplašināt un kontekstualizēt izstādītos darbus, kā arī Monastirskas un Levitānusa biogrāfijas, kultivējot jaunus uztveres rakstus un figūras.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, k-1, Rīga
Izstāde “Smoke of the fatherland”
Maxim Boxer galerijā
4. novembris–1. decembris
No 4. novembra līdz 1. decembrim Maxim Boxer galerijā būs skatāma izstāde “Smoke of the fatherland”, kur būs izlikti Igora Guroviča grafikas darbi, Mišas Guroviča videodarbi un Lisas Okšanskajas izšuvumi. Mākslinieki ir ģimene, kas pārcēlusies no Maskavas uz Erevānu.
“Dzīve ir mainījusies. Ir mainījušies rituāli un izdzīvošanas stratēģijas. Dažas negaidītas jaunas stratēģijas ieviesušās. (..). Katru dienu no rīta viena stunda gleznošanai. Ja zīmē no rīta, visa diena iegūst jēgu un laiks rit ātrāk. Es zīmēju mājās, attēlojot dūmus no skursteņiem. Armēnijā ir daudz rūpnīcu un cauruļvadu. Rūpnīcas ir pamestas, un dūmu vairs nav. Dūmus izgudroju es. Jo vairāk es zīmēju, jo mazāk māju un vairāk dūmu. Dūmus es zīmēju ar lineālu. Kad zīmē ar lineālu, tu neesi īsts mākslinieks. Ja nolem, ka neesi mākslinieks, tu it kā nedomā par to, vai esi labs vai slikts mākslinieks. Un tas ietaupa daudz enerģijas un laika. (..) Šķiet, ka viss ir pareizi sakārtots, ja ir rūpnīca un skurstenis, tad ir dūmi. Un tas nozīmē, ka ir dzīvība un viss būs kārtībā, jo viss pasaulē ir saprātīgi iekārtots. Bet izskatās, ka nekas vairs nebūs labi,” izstādes pieteikumā raksta Igors Gurovičs.
Lisa Okšanskaja par savu jaunāko darbu sēriju stāsta: “Alvas figūriņas, jaunlaulāto pāris no nolupuša bakelīta, celuloīda lelle un skārda krokodils – visi pensijas vecuma – turpina savu trako ceļojumu Parīze-Telaviva-Maskava-Erevāna. Tie ir nejauši priekšmeti, kas steigā likti čemodānā. Vai jūs kolekcionējat vintage? Nē, es iegādājos sev sarunu biedrus.
Pirmie uz jaunā plaukta parādās akmeņi. Armēnija ir akmeņu valsts. Visi akmeņi ir veci, ļoti, ļoti veci. Es atnesu jaunu akmeni no pastaigas, un tas būs vecākais priekšmets plauktā. Jaunākais būs puķe podiņā. Mēs piešķiram priekšmetiem nozīmi un atmiņu, daži izrādās ļoti trausli, bet citi dzīvo tūkstoš gadu.
Igors smejas, ka es no rītiem sarunājos ar puķēm, kamēr viņš zīmē vēl vienu bildi, kurā redzams bezķermenisks dūms. Viņš zīmē uz krustvārdu mīklas lapas, un viņa zīmētās mājiņas lapas rūtiņās ir it kā speciāli paredzētas izšūšanai.”
Maxim Boxer galerija
Lāčplēša iela 48, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības studentu darbu izstāde “T–Faktors. Turpinājums”
Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpā DUO
līdz 1. decembrim
Foto: Krista Saberova
Līdz 1. decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) izstāžu telpā DUO skatāma LMA tēlniecības studentu darbu izstāde “T–Faktors. Turpinājums”.
“Inovatīvs. Tas ir tāds apzīmējums, ko reti izmanto sarkastiski un vēl aizvien drīkst uztvert kā komplimentu, taču ceļš uz sulīgu, godīgu un jaudīgu jaunradi ir ilgs. Māksla nav sprints, bet drīzāk maratons. Publiski gan lielākoties redzami vien daži, spožākie garās distances pieturpunkti, tāpēc studentu izstādes ir īpašs žanrs. Tajās jaušami meklējumi, mēģinājumi, vēsmas par nākotni, progresu un procesa nepārtrauktību,” teikts izstādes pieteikumā.
Izstādē valda apzināta eklektika, ar mērķi nevis selekcionēt viendabīgu turpinājumu, bet ļauties veidošanās procesam. Izstādē sastopami darbi no mācību procesa pašiem pamatiem līdz pat maģistra diplomam. Tie veidoti kā klasiskos, tā arī netradicionālos materiālos un tehnikās. Domtelpa, no kuras idejas smeļas jaunie autori ir plaša. Poētiski, atsvešināti, asprātīgi, abstrakti, konceptuāli vai kontekstuāli, tie visi ir pārdzīvojumi, kas materializējušies tēlniecībā.
Izstādē piedalās: Anita Indāre, Anna Prokofjeva, Annija Krausa, Artūrs Bogdanovs, Artūrs Berkmanis, Artūrs Dimiters, Fēlikss Zips, Kevins Mednis, Krists Janstevics, Liene Lintere, Monta Kurzemniece, Natālija Nāzare, Oto Holgers Ozoliņš, Roberts Bāliņš, Viktorija Galkina, Rūta Patmalniece.
Izstādes kuratori: Ieva Stalšene sadarbībā ar LMA tēlniecības katedras mācībspēkiem Gļebu Panteļejevu un Olgu Šilovu.
Taču katrs turpinājums sevī glabā liecības par pagātni, pat ja tās ir autoram neapzinātas. Izdevniecībā “Neputns” tapusi Dr. art. Rutas Čaupovas grāmata “Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi”. Apjoma ziņā tās ir 520 lapaspuses un apmēram 1500 attēli kas stāsta un parāda tēlniecību Latvijā 100 gados – no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām.
LMA izstāžu telpa DUO
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Alises Builevicas gleznu izstāde “Atrasties”
Jaunmoku pilī
līdz 9. decembrim
Jaunmoku pils Torņu zālē līdz 9. decembrim skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas absolventes un “Latvijas valsts mežu stipendija mākslā 2022” stipendijas ieguvējas Alises Builevicas gleznu izstāde “Atrasties”, kur tiek nojaukta robeža starp dabu un personu.
Izstādē apskatāmi mākslas darbi, kuri tapuši vairāku gadu laikā. Kopīgais ir personas pazušana vai parādīšanās Latvijas dabā, tiek nojaukta robeža starp vidi un personu. Pārsvarā tās ir gleznas akrila un eļļas tehnikā, bet ir arī eksperimenti grafikas tehnikā un zīmējums ar pasteli. Iedvesmu saviem mākslas darbiem Alise rod mežā, kur arī nereti glezno. Māksliniecei sirdij tuvākie meži atrodas Kurzemes pusē.
“Meža un dabas tēmu attēlošana mākslas darbos man ir ļoti tuva. Gleznojot šo darbu, domāju par to, vai tik tiešām visiem mežiem vajadzīgi nosaukumi un robežas, kas tos atdala citu no cita. Visi meži varētu būt viens liels mežs”, pārdomās dalās māksliniece.
Alise Builevica balvu “Latvijas valsts mežu stipendija mākslā 2022” saņēma par savu darbu “Mežs”.
Baltijas mākslinieku izstāde “Emocional Scenes”
Galerijā “Arka” / Viļņā
līdz 17. decembrim
Līdz 17. decembrim galerijā “Arka” Viļņā skatāma Baltijas mākslinieku izstāde, kurā Latviju pārstāv Krišs Salmanis, Līga Spunde, Maija Kurševa, Diāna Tamane. Izstādes kuratore ir Šelda Puķīte.
“Pēdējie gadi ir bijuši īpaši seismiski, būtiski mainot mūsu iekšējās tektoniskās plātnes. Par to liecina sabiedrības vērtību transformācijas, veids, ka politiķi pieņem lēmumus, un tas, kā kultūras rada jaunas vai pārņem vecās mitoloģijas. Māksliniekiem šajās ģeoloģiskajās kustībās ir aizvien lielāka loma, jūtīgi skenējot un absorbējot pārmaiņas. Izmantojot savus emocionālās apstrādes filtrus, viņi pēta un atdzīvina šajā fiziskajā pasaulē maģiskākās un apokaliptiskākās ainavas – tās, kas atgādina politiskos, kultūras un ekoloģiskos atlantus, digitāli pārveidotus metaversus, personīgos dzimtas kokus un fragmentētu un sentimentālu atmiņu kolekcijas,” teikts izstādes pieteikumā.
Izstādē piedalās: Eike Eplik (EE), Alexei Gordin (EE), Kristi Kongi (EE), Maija Kurševa (LV), Anna Mari Liivrand (EE), Aurelija Maknytė (LT), Laura Põld (EE) un Lou Sheppard (CA), Monika Radžiūnaitė (LT), Krišs Salmanis (LV), Rūta Spelskytė (LT), Līga Spunde (LV), Diāna Tamane (LV/EE), Neringa Vasiliauskaitė (LT/DE) un Kristina Õllek (EE).
Galerija “Arka”
Aušros Vartų gatvė 7, Viļņa
Aicina pieteikties Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējai vizuālās mākslas izstādei
Pieteikšanās līdz 19. novembrim
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) aicina profesionālus vizuālās mākslas un dizaina māksliniekus, šo nozaru vidusskolu un augstskolu studentus piedalīties LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstādē “Māksla. Izklaide. Rudens 2023. Izolācija. Bailes. Novēršanās. Ideālu demontāža”, kas notiks no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 14. janvārim.
Savu dalību izstādei var pieteikt ar 1-3 vizuālās mākslas darbiem, kas tapuši laika posmā no 2020. līdz 2023. gadam. Mākslas darbu izpildījumam jāatbilst augstiem kvalitātes kritērijiem un jāuzrāda vizuālās mākslas laikmetīgās tendences. Darbu tehnika nav ierobežota. Multimediju darbu autoriem jāparedz savs audio un video tehnikas nodrošinājums uz ekspozīcijas laiku.
Aizpildītu pieteikuma anketu - https://failiem.lv/u/2y9yafum7e, autora CV, kā arī pieteikto darbu attēlus, sūtot uz e-pastu: lms.rudens@inbox.lv, aicināti pieteikt līdz 19. novembrim.
Izstādei iesniegtos pieteikumus izvērtēs un mākslas darbu atlasi ekspozīcijai veiks izstādes žūrija. Izvērtējot iesniegto darbu māksliniecisko kvalitāti, izstādes “Māksla. Izklaide. Rudens 2023. Izolācija. Bailes. Novēršanās. Ideālu demontāža” atklāšanā tiks paziņots autors, kurš kļūs par LMS Balvas īpašnieku un iegūs iespēju rīkot personālizstādi LMS galerijā 2025./ 2026. gadā.
Latvijas Mākslinieku savienība
Olgas Krikunas un Mašas Kovtunas izstāde “Ēnu serenāde”
427 galerijā
līdz 23. decembrim
Līdz 23. decembrim galerijā 427 skatāma ukraiņu mākslinieču Olgas Krikunas un Mašas Kovtunas izstāde “Ēnu serenāde”. “Savos darbos mākslinieces izzina nostalģijas, ilgu un nebeidzamu identitātes meklējumu tēmas. Nesenākā pagātnē viņas ir sākušas pētīt dzīves sarežģījumus un sazarojumus kara laikā. Kā ukraiņu māksliniecēm, kas dzīvo ārvalstīs, mākslas priekšplānā izvirzās nenoteiktība, izolācija un paaugstināta modrība. “Ēnu serenāde” ir piesātināta ar mākslinieču niansētajām introspekcijām, kas izpludina realitātes un eskeipistu fantāzijas robežas,” stāsta kuratore Kristina Džiljoti.
Maša Kovtuna (1993) strādā ar instalācijām, ko veido glezniecība, video un tēlniecība ar uzsvaru uz nostalģijas savstarpēju izpratni ar melanholiju un identitātes meklējumiem, ko nosaka Prāgā ilgstoši dzīvojoša imigranta situācijas specifika. Viņas darbi saistīti ar māju tēmu šī vārda visplašākajā nozīmē - kā intimitātes un drošības zaudēšana pasaulē, kuras pamatā ir nebeidzama tagadnes plūsma, kas strauji noveco.
Olga Krikuna (1994) savos mākslas darbos izmanto dažādus medijus, tostarp glezniecību, objektus un video, kurus viņa secīgi izkārto, lai izveidotu komplicētas instalācijas. Apvienojot fiktīvu naratīvu elementus ar atsaucēm uz eksistējošiem kulturāli un sociāli nozīmīgiem simboliem, viņa izgudro sevi apšaubošu mūsu laikmeta mitoloģiju. Viņa strādā ar tādām tēmām kā identitāte, sabiedrības sadrumstalotība, spriedze kā sekas personiskām neatbilstībām un bailes kā reakcija uz to. Viņas prakse spēcīgi sakņojas intuīcijā, emocijās un personīgajā pieredzē, kuras elementiem tiek pieiets ar izteiktu vizuālo stilistiku un specifisku estētiku, padarot viņas darbus līdzīgus sirreālām vīzijām vai sava veida sapņainam transam, novedot pie suģestējošas vizuālas pieredzes.
Galerija 427
Stabu iela 70, Rīga
Ivana Vitjuka izstāde “Pieskarties skaistajam”
Čiekurkalna bibliotēkā
līdz 31. decembrim
Līdz 31. decembrim Čiekurkalna filiālbibliotēkā skatāma ukraiņu mākslinieka Ivan Vitjuka izstāde “Pieskarties skaistajam”, kurā izstādītas 55 gleznas.
Mākslinieka glezniecības “odziņa” ir reālisms: sadzīves ainas, portreti, lauku un pilsētas ainavas, klusā daba. Visi izstādes darbi tapuši Latvijā pēdējo 2 gadu laikā, kopš mākslinieks kopā ar dzīvesbiedri un trīs bērniem ar mugursomām plecos ieradās Rīgā no kara skartās Ukrainas. “Tik gleznaina un skaista jūsu zeme!,” atzīst mākslinieks un glezno to.
Čiekurkalna bibliotēka
Čiekurkalna 1. līnija 64, Rīga
Izstāde “Katram savs krēsls. Krēsli un sēdēšana Rīgā no 13. gadsimta līdz mūsdienām”
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā
līdz 27. oktobrim, 2024
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā līdz 2024. gada 27. oktobrim skatāma vērienīga izstāde “Katram savs krēsls. Krēsli un sēdēšana Rīgā no 13. gadsimta līdz mūsdienām”. Izstādē eksponētie teju 50 krēsli no Rīgas vēsturei nozīmīgās un stilistiski daudzveidīgās muzeja krēslu kolekcijas sniedz priekšstatu, kā Rīgas sabiedrībā kopš 13. gadsimta pakāpeniski ienāca rietumu kultūrai raksturīgā sēdēšana krēslos. Krēslu lietošana kļuva arvien demokrātiskāka un izplatījās Rīgas pārvaldē, dažādās organizācijās, publiskajā telpā un privātajos mājokļos.
Atzīmējot 250. gadadienu, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs īpaši lepojas ar Latvijā lielāko kultūrvēsturisko mēbeļu kolekciju. Muzeja krājumā tiek glabāti vairāk nekā 400 krēsli, ko rīdzinieki izmantojuši no 17. gadsimta līdz mūsdienām.
Ne vienmēr krēsls ir bijis tik pašsaprotama mēbele kā tas ir mūsdienās. Izstāde demonstrēs cilvēku sēdēšanas iespēju un paradumu progresu no par sēdmēbelēm izmantotiem priekšmetiem līdz krēsliem kā varas simboliem. Dažādu viduslaiku un jauno laiku profesionālo organizāciju, gan ievērojamu privātpersonu krēsli – katram ir sava vēsture.
Izstādē dižojas arī krēsli no muzeja krājuma, kas iekļauti Latvijas Kultūras kanonā – tie ir mākslinieka Anša Cīruļa (1883–1942) radītā Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjera daļa.
Būs aplūkojams arī krēsls ar Zviedrijas karaļa Kārļa XII monogrammu, Rīgas Rātes krēsls, Rīgas pilsētas galvas viesu pieņemšanas zāles krēsls, Melngalvju nama svētku zāles krēsls, Mazās ģildes vecajo sola amata krēsls, Zvejnieku brālības krēsls, Rīgas brīvmūrnieku ložas “Pie zobena” meistara krēsls, Tērbatas Universitātes latviešu studentu korporācijas “Lettonia” konventa krēsls, Rīgas Latviešu biedrības krēsls no 1908. gadā nodegušā nama Marķīza Pauluči ielā, Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības krēsls, Latvijas armijas Daugavgrīvas artilērijas pulka Virsnieku kluba krēsls, izgatavots pēc Jūlija Madernieka skices, Latvijas Nacionālās operas skatītāju krēsls, baroneses Helēnas fon Fītinghofas kabineta garnitūras krēsls, Grosvaldu ģimenes dzīvoklī Teātra bulvārī 2 lietotais krēsls, politiķa Bruno Kalniņa krēsls no mājas darba kabineta Mežaparkā un vēl un vēl.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Palasta iela 4, Rīga
Inta Pujāta vides objekti “Oduma meitys” (Ādama meitas)
Rēzeknes novadā pie Adamovas ezera
Rēzeknes novadā pie gleznainā Adamovas ezera ir uzstādīti unikāli, vairāk nekā 5 metrus augsti arhitekta Inta Pujāta radīti vides objekti “Oduma meitys” (Ādama meitas).
Ints Pujāts stāsta: “Šis ir mans veltījums tiem, kas devušies pasaulē laimes meklējumos. Oduma meitys ir kā gaismas simbols ceļam mājup.”
Objekta tēli rada emocionālu pārdzīvojumu – sieviešu figūras rokās tur izgaismotu elementu, simbolizējot Mēness gaismu un ceļu caur tumsu. Abas skulptūras veidotas no priedes un egles izstrādājumiem.
Ints Pujāts skaidro: “Vēlos mums apkārt veidot uz pārmaiņām iedvesmojošu vidi. Esmu pārliecināts , ka sakārtota un harmoniska vide, veicina harmoniju un līdzsvaru cilvēkā. “Oduma meitys” ir mans veltījums Latgalei. Būšu priecīgs, ka pateicoties abām māsām piesaistīšu ceļotājus apmeklēt Latgali, iepazīstot latgaļu identitāti. Vides objekti ir novietoti un apskatāmi manā lauku īpašumā pie Rēzeknes. Tie ir labi redzami gan ceļojot ar laivu pa Adamovas ezeru, gan dodoties garām īpašumam. Šobrīd plānojam īpašumā izveidot centru, kur būs iespējams gūt līdzsvaru un iepazīt Latgales tradīcijas.”
Interese par vides objektiem Pujātam radusies tēva ietekmē, kurš savā dzīves laikā centies padarīt apkārtējo vidi interesantu. Radot īpašus vides objektus, atrodot parastos akmeņos īpašu pievilcības spēku, rokot dīķus un mainot apkārtnes reljefu. Iedvesma Oduma meitys idejai gūta no senas Adamovas ezera teikas, kas stāsta par māsām, kuras palīdzējušas brālim pasaulē neapmaldīties, laimi meklējot. Teika vēstot, ka tumšajās un lietainajās naktīs māsām vajadzēja ņemt rokās Mēness gabalu, kāpt visaugstākā kalna virsotnē, kas slejas ap ezeru, un turēt rokās spožo mēness šķēpeli sev virs galvas tā, lai tā spīdētu spoži un brālis rastu ceļu atpakaļ.
Vides objektu “Oduma meitys” idejas autors un finansētājs ir arhitekts Ints Pujāts, vides objektu tapšanā piedalījies koktēlnieks Juris Upenieks, kā arī projektu realizēt ir palīdzējuši darbu vadītājs Didzis Petrovs un transporta pārvaldnieks Jānis Ančupāns
Adamovas ezers
Izveidota jauna Digitālās bibliotēkas vietne
Alberts Zemdega ( no labās) pie Saldus pilsētas valdes nama Striķu ielā 15, 1943.g. 12. oktobrī.No kreisās gleznotājs Vilhelms Purvītis / https://www.digitalabiblioteka.lv/
Digitālajai bibliotēkai izveidota jauna vietne, kas pieejama www.digitalabiblioteka.lv. Tā ir pieeja Latvijas arhīvu, muzeju, bibliotēku, organizāciju, kopienu un privātpersonu uzkrātajiem attēliem, dokumentiem, periodiskajiem izdevumiem, grāmatām, kartēm, muzeju priekšmetiem, gleznām, notīm, kinofilmām, skaņas un video ierakstiem. Kopā šobrīd atrodamas vairāk nekā 3,8 miljonu digitālās vienības par jebkuru tēmu.
Digitālās bibliotēkas saturu veido vērtības no vairāk nekā 500 partneru krājumiem un kolekcijām no visas Latvijas un pasaules, un Digitālajā bibliotēkā satiekas kultūras mantojums, stāsti un cilvēki. Latvijas Nacionālā bibliotēka apvieno digitālo saturu Digitālajā bibliotēkā un pārvalda Digitālā kultūras mantojuma platformu.
Digitālās bibliotēkas vietnes izveidošanu līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Latvijas valsts. No 2017. līdz 2022. gadam Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar Latvijas Nacionālo arhīvu, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Kultūras informācijas sistēmu centru realizēja projektus “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)” un “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)”, kuru rezultātā ir tapusi Digitālā bibliotēka.
