Kas šonedēļ jāredz Rīgā un Latvijā?
Kristiānas Dimiteres izstāde “Ó A S I S”
galerijā ALMA
3. septembris–13. oktobris
No 3. septembra līdz 13.oktobrim galerijā ALMA norisināsies Kristiānas Dimiteres izstāde “Ó A S I S”.
“Reiz saņēmu zvanu no ēzeļa. Pārsteigums bija tik liels, ka viņa neparasto stāstu joprojām atceros, stāstīto vēl un vēl pārdomādama. Viņš teica, ka esot pieaudzis ēzelis un visu mūžu priecīgs vadājis ļaudis, to smagās nastas, daudz bēdu un maz prieka stāstu no tiem uzzinājis. Tos vērojot, viņam vienmēr brīnumainas šķitušas cilvēku rokas - pirksti, kurus var dažādi kustināt - gan strādājot, gan rakstot, gan muzicējot. Reiz kādam veterināram, kurš runājis vairākās valodās un mācējis arī ēzeļu valodu, ēzelis esot pavaicājis, kā viņam tikt pie tādām rokām. Pakaļkājas varot palikt, kādas ir, bet priekškāju vietā viņš ļoti vēlētos tādas rokas. Veterinārs atbildējis, ka viņam tādu spēju neesot, taču ieteicis kādu strūklaku, kas diendienā cilvēku vietā straumēm lej asaras. Daudziem, kas tajās mērkuši savas rokas, spārnus vai ķepas, piepildījušās viņu vēlēšanās.
Pēc vairāku gadu meklējumiem brīnumainiem nostāstiem apvīto strūklaku ēzelis atradis Bahčisarajā. No tās kausiņiem pie sienas plūstošie ūdeņi tiešām atgādinājuši raudāšanu un pati siena viņam likusies elpojam kā dzīva. Ēzelis esot palūkojies apkārt, vai nav liecinieku, jo neesot gribējis nevienu mulsināt, un svinīgi pacēlies uz pakaļkājām, pastiepjot priekškājas, lai pār tām nolītu strūklakas asaras. Satraukums cilājis ēzeļa krūtis un viņš esot pat iešņukstējies, juzdams, ka arī viņa acu kaktiņos sariesušās lielas asaras. Pievēris uz brīdi plakstus, kā sapnī viņš redzējis pret debesīm lūgšanā paceltas miljoniem cilvēku rokas. Tās visas uzvijušās debesīs, pēc kā pār zemi nolijušas Dieva asaras. Jā, ēzelis uzsvēra, tieši Dieva, jo lietus lāses nekad nav tik žilbinoši sudrabotas pat sapņos.
Atvēris acis, ēzelis ieraudzījis, ka strūklakas kausiņi pārvērtušies par cilvēku rokām. Pārsteiguma sajūsmā viņš mēģinājis sasist plaukstas, taču atskanējušais kaulainais klakšķis atgriezis viņu īstenībā: viņš joprojām bija tas pats ēzelis ar tām pašām ēzeļa kājām. Un tomēr viss ne tikai strūklakā, bet viņā pašā bija mainījies un viņam ļoti gribējies steigties atpakaļ pie cilvēkiem, lai turpinātu nest viņu smagās nastas.
Kāpēc ēzelis zvanījis tieši man, piemirsu pavaicāt, jo biju tik ļoti viņa stāsta iepriecināta, ka visas domas vijās ap to, kā to ātrāk iemūžināt. Pavaicāju tikai, kurp ēzelis nu grasās doties. Viņš atbildēja, ka uz kādu saules ļoti svilinātu tuksnesi, kur cilvēkiem bez palīga izdzīvot visgrūtāk un kur šajās grūtībās rūdītie tuksneša cilvēki esot draudzīgāki un prātīgāki par zaļojošo oāžu cilvēkiem. Tā mūsu saruna arī beidzās.
Vēl ilgi turēju ēzeļa stāsta iesildīto klausuli pie auss. Zvanījis viņš vairs nav, taču domās ar to joprojām šad tad mēģinu sarunāties. Tajās reizēs saucu viņu par Bahčisarajas ēzelīti, lai nesajūk ar citiem ēzeļiem, kurus ar to stāstiem nākas sastapt ik dienas.”
Kuratore Astrīda Riņķe.
Galerija ALMA
Tērbatas iela 64, Rīga
Jāņa Streiča personālizstāde “Atvasara”
Rīgas Latviešu biedrībā
4.–29. septembris
Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Baltajā zālē no 4. līdz 29. septembrim būs skatāma RLB Goda biedra Jāņa Streiča personālizstāde “Atvasara”. Baltajā zālē eksponēta meistara jaunrade, kas tapusi īpaši šai izstādei, kā arī hrestomātiskākās gleznas, ilustrējot Jāņa Streiča mākslinieciskā spektra daudzveidību. Tie ir dabas un izjūtu tvērumi, krāsas un īpaša gaisotne.
Rīgas Latviešu biedrības nams
Merķeļa iela 13, Rīga
Dzintras Rozentāles karikatūru izstāde “Vai es jūku prātā?”
Liepājas muzejā
4. septembris–3.novembris
Dzintra Rozentāle. Pūš. 2024
No 4. septembra līdz 3. novembrim Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē būs skatāma Dzintras Rozentāles karikatūru izstāde “Vai es jūku prātā?”.
Savā līdzšinējā radošajā darbībā autore pazīstama kā akadēmiskā tēlotājmākslas virziena pārstāve, par ko saņēmusi vairākas godalgas mākslas izstādēs un konkursos. Līdztekus klasiskā manierē radītajiem darbiem, jau kopš agras jaunības aizrāvusies ar karikatūras žanru, taču nekad līdz šim to nav atrādījusi plašākai publikai.
Atzīmējot septiņdesmito dzīves jubileju, autore beidzot jūtas gatava plašākai publikai demonstrēt savu veikumu karikatūras žanrā. Dzintra Rozentāle uzskata, ka laiks, kurā mēs dzīvojam, ir izaicinājumu pilns – notiek lietas un notikumi, kurus mēs nespējam ietekmēt un ir tādi izaicinājumi, uz kuriem varam nolūkoties ar vienu vienīgu vēlmi – saglabāt veselo saprātu.
“Šajā laikā ir stipri mainījušies dzīves principi un ideāli. Tieksme pēc mūsdienu ideāliem un vēlme kļūt pamanītam un būt mīlētam, bieži vien cilvēkus padara par dzīvām karikatūrām, un tā rodas iedvesma šīs “dzīvās karikatūras” iemūžināt zīmējumos. Dažādas dzīves situācijas kļūst par ierosmi radošajai darbībai. Bieži vien, lūkojoties uz apkārt notiekošo, rodas jautājums: “Vai es jūku prātā?’”, jo ir stipri mainījušās sabiedrības vērtības, cilvēku savstarpējās attiecības un attieksme gan pret sevi, gan apkārtējiem”, pauž māksliniece.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Jauna ekspozīcija “Profesora Hohštetera anatomiskais kabinets”
RSU Anatomijas muzejā
No 5. septembra
No 5. septembra Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejā tiks atvērta jauna un unikāla ekspozīcija “Profesora Hohštetera anatomiskais kabinets”. Šajā izstādē būs apskatāmi vēsturiskie anatomiskie preparāti, kas tapuši laikā no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam. Šo vērtīgo kolekciju RSU 2021. gadā uzdāvināja Šveices anatoms un anatomijas vēsturnieks Oskars Baldomero.
Profesors Artūrs fon Hohšteters (1918.–1997.) bija ievērojams austriešu izcelsmes Šveices anatoms un mīlēts pasniedzējs Bāzeles Universitātē. Viņa dzīves laikā sakrātā anatomiskā kolekcija ir viena no lielākajām un visaptverošākajām šāda veida kolekcijām, kas satur vairākus desmitus tūkstošu preparātu. Šī kolekcija veidojusies vietās, kurās profesors Hohšteters studējis vai strādājis, tostarp Austrijā, Šveicē un Kanādā, un senākie kolekcijas priekšmeti nāk no 18. gadsimta.
20. gadsimta otrajā pusē medicīnas institūcijās mainījās attieksme pret anatomiskajām kolekcijām, un mācību procesā arvien biežāk tika izmantoti plastikāta modeļi un digitāli risinājumi. Tādējādi daudzas vēsturiskās kolekcijas tika pamestas vai pat iznīcinātas. Taču profesors Hohšteters šajos preparātos saskatīja ne tikai izglītības, bet arī zinātnisko vērtību, un turpināja tos izmantot gan izglītībā, gan pētniecībā.
Pēc profesora Hohštetera nāves viņa kolekciju mantoja viņa līdzgaitnieks Oskars Baldomero, kurš 2022. gadā dāvināja vairākus kolekcijas priekšmetus RSU Anatomijas muzejam, lai tie turpinātu kalpot izglītības misijai un ietekmētu cilvēku dzīvi.
Jaunā ekspozīcija, kuras dizainu veidojusi kompānija DdStudio mākslinieka Jāņa Mitrēvica vadībā, atradīsies muzeja pazemes stāvā un būs iekļauta muzeja pamatekspozīcijā.
RSU Anatomijas muzejs
Kronvalda bulvāris 9, Rīga
Izsludināta pieteikšanās performances mākslas kursam
Pieteikšanās līdz 5. septembrim
Performances mākslas kursa absolvente 2023./2024. mācību gadā Marika Mitriķe. Performance "nemelot ≠ teikt patiesību" / "to not lie ≠ to tell the truth". Rīgas Performances festivāls Starptelpa 2024 (Rīgas cirks). Foto: Dace Kundrāte
Latvijas Performances mākslas centrs jau septīto gadu piedāvā profesionālā līmenī apgūt Latvijā unikālu performances mākslas kursu “Personiskās pieredzes transformācija ķermenī, darbībā un objektā”. Kursa laikā – no 2024. gada 22. septembra līdz 2025. gada 18. maijam – tā dalībnieki pētīs performances mākslas trajektorijas un radīs noslēguma performances mākslas darbu, kuru varēs prezentēt starptautiskajā Rīgas Performances festivālā “Starptelpa” (2025), tādējādi ne tikai iegūstot zināšanas un prasmes, bet arī sasniedzot plašāku auditoriju ar jaunradītu darbu.
Mācības norisināsies Latvijas Performances mākslas centra un mākslu terapijas un izglītības centra MĀ TELPA telpās Rīgā, Miera ielā 15. Atsevišķas nodarbības tiks plānotas ārpus Rīgas, piemēram, Pedvāles Mākslas parka mākslinieku rezidencē.
Mācību kurss dalībniekiem piedāvā gan teorētiskas zināšanas par performanci, gan iespēju praktiski izzināt un apgūt performances mākslu kā pašizpētes procesu, integrējot personiskos atklājumus ķermenī, kustībā, objektā, kompozīcijā. Kurss atvērts dažādu nozaru pārstāvjiem – gan profesionāļiem, gan studentiem, tostarp interesentiem bez iepriekšējas pieredzes.
Kursa pasniedzējas ir mākslas zinātniece Laine Kristberga. deju un kustību terapeite un buto dejas māksliniece Simona Orinska, māksliniece Laura Feldberga. Kursa izskaņā lekcijas un nodarbības vadīs arī mūzikas un skaņas, kā arī vokālās pedagoģijas vieslektori.
Mācību kursam var pieteikties līdz 5. septembrim, sūtot savu CV un pieteikuma vēstuli uz e-pastu: starptelpa@rigaperformance.lv, pamatojot interesi par dalību kursā.
Latvijas Performances mākslas centrs
Festivāls Survival Kit 15 / izstāde “Mērījumi”
Amatu ielā 4, E. Smiļģa ielā 34a un Strazdu ielā 4
6. septembris–6. oktobris
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotais festivāls Survival Kit šoruden Rīgā noritēs jau 15. reizi. Festivāla mākslinieciskā vadītāja Jusi Koitelas (Jussi Koitela) kūrētā izstāde “Mērījumi” būs aplūkojama no 6. septembra līdz 6. oktobrim trīs adresēs Daugavas abos krastos – Amatu ielā 4, E. Smiļģa ielā 34a un Strazdu ielā 4. Kā ik gadu festivālu bagātinās plaša publiskā un izglītības programma, domājot par laikmetīgās mākslas pieejamību dažādām sabiedrības grupām. Atsevišķa notikumu programma “Naktsmērs” notiks arī mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros.
Turpinot izstādes “Mērījumi” virstēmu, festivāla publiskajā programmā aicināti piedalīties mākslinieki un domātāji, kuri reflektēs par dažādiem zināšanu veidiem, ko rada pilsēta un tās iedzīvotāju kopienas. Survival Kit 15 publiskās programmas kuratore Gundega Laiviņa izceļ: “Programma veidota ar mērķi atgādināt par iedzīvotāju tiesībām uz piekļuvi pilsētas resursiem, tiesībām mainīt pilsētu un mainīties pašiem. Tā aicina ieraudzīt pilsētu nevis kā nofiksētu un pabeigtu vidi, kurā pārvietoties, bet drīzāk porainu un allaž mainīgu telpu, kur kaut kas kļūst iespējams.”
Gundegas Laiviņas kūrētā Survival Kit 15 publiskā programma veidota četrās epizdodēs – “Mākslinieks” (11. septembrī), “Vieta” (21. septembrī), “Daba” (29. septembrī) un “Nākotne” (5. oktobrī) – un noritēs gan festivāla izstādes adresēs, gan citviet Rīgā.
Programmas pirmā epizode svinēs mākslinieka zināšanas, kas nereti veidojas ciešās attiecībās ar pilsētu, tās vietām un kopienām. Izstādes mākslinieki Linda Boļšakova, Luīze Rukšāne, Līga Spunde un Konstantīns Žukovs pastaigās Vecrīgā atklās kā pilsēta ietekmē jaunrades procesu un kur paliek unikālās zināšanas, kas rodas mākslinieciskās izpētes laikā.
Epizode “Vieta” veltīta vietas atmiņai, zināšanām un praksēm, kas to padara unikālu. Epizodes centrā – holandiešu pētnieka, kuratora un aktīvista Renē Bora (René Boer) priekšlasījums, kas aplūkos idejas no viņa grāmatas “Gludā pilsēta” (Smooth City: Against Urban Perfection, Towards Collective Alternatives, Valiz 2023), kurā autors aicina būt kritiskiem pret globālo pilsētas centru attīstības tendenci, kas pamazām izdzēš vietas atmiņu, neatgriezeniski mainot tās garu. Līdzās publiskajai lekcijai Bors vadīs meistarklasi pilsētplānošanas un vietrades studentiem, kuras laikā padziļināti pētīs pilsētas centru attīstības tendences, par piemēru ņemot Vecrīgu.
Trešā publiskās pogrammas epizode “Daba” atklās pilsētas un dabas nesaraujamās, sarežģītās attiecības kolektīva rituāla formā – divās flāmu mākslinieces Mirjamas van Imshūtas (Myriam van Imschoot) vadītās sisināšanas sesijās.
Savukārt pēdējā Survival Kit 15 publiskās programmas epizode būs veltīta nākotnes pilsētai. Programmas “Nākotne” satura veidošanā un īstenošanā iesaistīti Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Brīvprātīgo programmas jaunieši, jaunie kuratori – Dīvs Jankavs, Valters Kronbergs, Violeta Kokoreviča, Anete Liepiņa, Katrīna Purviņa, Kate Rune, Karīna Šumkova. Sadarbībā ar mākslinieci Gundegu Eveloni kā mentori, jaunie kuratori piedāvās četras mākslinieciskas intervences, reflektējot par zināšanu veidiem, kas veidos nākotnes pilsētu. Teorētisko ietvaru jauniešu programmai atvērtā lekcijā piedāvās kritiskā posthumānisma un nākotnes urbānisma pētniece Debra Benita Šova (Debra Benita Shaw) no Lielbritānijas.
Visu festivāla laiku interesenti aicināti izmantot iespēju pieteikties mākslas mediatoru vadītām ekskursijām izstādes “Mērījumi” centrālajā norises vietā Amatu ielā 4.
Alekseja Naumova izstāde “Sirds likums metropolēs”
Ojāra Vācieša muzejā
6. septembris–20. novembris
Aleksejs Naumovs. Burano. Vakara saule, 2023
No 6. septembra līdz 20. novembrim Ojāra Vācieša muzejā būs skatāma Alekseja Naumova izstāde “Sirds likums metropolēs”, kur varēs gan izbaudīt krāšņās pilsētu ainavas, gan ielūkoties animācijas filmas radošajā procesā.
“Aleksejs Naumovs ieved mūs līdz ekstāzei košā ainavā jau ar animācijas filmas “Sirds likums” pirmajiem kadriem. Šajā ampluā studijas “Lokomotīve” komandā gleznotājs Aleksejs Naumovs savā jubilejas gadā atver jaunu šķautni daiļradē,” stāsta izstādes kuratore Dace Micāne-Zālīte.
Režisores Rozes Stiebras jaunās filmas “Sirds likums” stāsta pavediens aizsākas kādā tālā karaļvalstī. “Sirds likums” filmas ainavām, kā stāsta mākslinieks, iedvesma nāk no Burāno – Venēcijas salas, kura blakus Venēcijas dodžu spozmei attīstījusi savu “Paradīzes salas” krāsu neatkārtojamību. Jāpiebilst, ka tieši Itālijas ainavu gleznošana ir jo tuva māksliniekam.
Izstādē varēs izsekot animācijas filmas radošajam procesam, jo ekspozīcijā apskatāmi mākslinieka akrila tehnikā radītie darbi, kā arī fragmenti no animācijas filmas “Sirds likums”, kas ar studijas “Lokomotīve” atsaucību tiks rādīta ekspozīcijā.
“Sirds likumam nav robežas. Izstādei izvēlēta vienojošā tēma – pasaules metropoles. Sirds likuma reālā eksistence ir klātesoša metropolēs. Alekseja Naumova gleznotās ainavās audekla krāsu palete ļauj dzīvi plūst Sēnai, Temzai, arī Daugavai, lībiešu valodā – Vēnai. Arī Arkādiju ziemas ainavā noglāsta Naumova otas,” stāsta Micāne-Zālīte. “Pasaules metropoļu ainavas gaismās, spuldzēs, atspulgos un cilvēku dzīves ritmos atrodams ik solī vienojošais sirds likums – mīlestība.”
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga
Zinātniskie lasījumi “Laikmeta Straume”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
6. septembrī / plkst. 13.00
Jūlijs Straume. Paklājs “Bezdelīgas”. 1930. Druvienas Vecās skolas-muzeja kolekcija. Publicitātes foto
6. septembrī plkst. 13.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notiks otrie zinātniskie lasījumi, veltīti Jūlijam Straumem, “Laikmeta Straume”, šoreiz skatot mākslinieka sniegumu sociālajā un pedagoģiskajā jomā Latvijā, kā arī pievēršoties daiļrades un iedvesmas avotu analīzei.
Zinātniskie lasījumi tiek organizēti, lai dalītos jaunākajos pētījumos par ievērojamā tekstilmākslinieka, etnogrāfa un pedagoga Jūlija Straumes (1874–1970) radošo mantojumu viņa 150. gadadienā. Jūlijs Straume bijis Austrumkaukāza zemju kultūrai svarīgu etnogrāfisko liecību krājējs un apkopotājs, Latvju sieviešu nacionālās līgas (LSNL) aušanas kursu dibinātājs un sociālās programmas izstrādātājs un ieviesējs. Autora darbi pārstāvēti Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) kolekcijā un ir iekļauti muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā “Klasiskās vērtības”.
Rudens sesijā aicinātie eksperti aplūkos sociālpolitisko stāvokli Latvijā 20. gadsimta sākumā ar akcentu uz sieviešu pašnoteikšanos, proti, Latvju sieviešu nacionālās līgas aušanas darbnīcu izveidi. Tāpat klausītāji uzzinās par Jūlija Straumes iespaidiem no Japānas kultūras, ieraudzīs ornamentu rokrakstu līdzību ar Jūliju Madernieku (1870–1955), kā arī novērtēs mākslinieka brāļa Jāņa Straumes (1861–1929) pienesumu mūzikā.
Lasījumus atklās DMDM Tekstilmākslas un ādas mākslas kolekcijas glabātāja, pētniece Rūta Rinka, kura raksturos kopsakarības Jūlija Straumes un Jūlija Madernieka daiļradē. 2004. gadā izdotās grāmatas “Jūlijs Straume” autore Laima Kļaviņa pievērsīs uzmanību dizainera un vides attiecībām, izsekojot Jūlija Straumes dzīves svarīgākajiem posmiem un profesionālajai izaugsmei laikmeta sociālo un politisko izmaiņu kontekstā. Par mākslinieka pedagoģisko talantu runās pētniece Zane Bērziņa, izceļot atsevišķus Latvju sieviešu nacionālās līgas darbības aspektus, bet Dr. hist. Imants Ļaviņš savā referātā apkopos Japānas mākslas motīvu atskaņas Jūlija Straumes jaunradē.
Lielu nozīmi meistara dzīvē veidoja brāļa Jāņa Straumes personības ietekme, kā arī atbalsts mākslas izglītības ieguvē, tādēļ saistoši, ka lasījumu noslēgumā par Jāni Straumi un viņa ieguldījumu latviešu mūzikā plašāk pastāstīs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Nošu nodaļas galvenā bibliotekāre Ilze Lazdiņa.
Bagātināt priekšstatu par latviešu lietišķās mākslas vecmeistara sniegumu palīdzēs Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 15. septembrim notiekošā izstāde “Atmiņas ģenētiskais kods. Azerbaidžānas paklāji”, kurā organiski integrēti publikai vēl neredzētie Jūlija Straumes darbi, kas tapuši Azerbaidžānas teritorijā, – neatkārtojami paklāju raksti, ko viņš fiksējis un kolorējis fotogrāfijās ekspedīciju laikā. Tāpat pasākuma dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Jūlija Straumes darbiem pastāvīgajā ekspozīcijā “Klasiskās vērtības” un noskatīties Latvijas Televīzijas 1999. gadā uzņemto filmu “Latvija XX gadsimts. Latviešu tekstilmākslinieka J. Straumes liktenis”.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Lūgums muzejā ierasties 15 minūtes pirms pasākuma sākuma.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs / 3. stāvs
Skārņu iela 10, Rīga
Dāņu ainavu arhitekta Torbena Šēnherrsa lekcija
Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā
6. septembrī / plkst. 13.00
Eiropas kultūras mantojuma dienu programmas ietvaros 6. septembrī plkst. 13.00 Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā notiks lekcija, kurā ievērojamais dāņu ainavu arhitekts Torbens Šēnherrs (Torben Schønherr) izrādīs savus projektus un dalīsies pieredzē par estētiski augstvērtīgas un visām paaudzēm pieejamas vides veidošanu vietās ar augstu kultūrvēsturisko vērtību. Ieeja — bez maksas ar iepriekšēju reģistrēšanos, pasākuma valoda — angļu. Reģistrēšanās: forms.gle/D5m6psZ5QfdLiiDF9
2024. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu galvenā tēma ir kultūras mantojuma pieejamība un drošība. Ilggadīgās darbības laikā Šēnherrs ir strādājis visās ainavu arhitektūras disciplīnās un dažādos mērogos, kā arī ar pilsētplānošanas projektiem. Lekcijā Rīgā Torbens Šēnherrs tuvāk iepazīstinās ar darbiem, kas īstenoti vietās ar augstu kultūrvēsturisko vērtību, to saglabājot, izceļot un padarot pieejamu. Piemēru vidū ir risinājumi Dānijas senākās pilsētas Rībes Doma laukumā, Vīborgas vēsturiskās vecpilsētas, Hilkes viduslaiku baznīcas, vēsturisko Menstedas kaļķakmens raktuvju pieejamības nodrošināšanā. Ainavu arhitekts pievērsīsies arī universālā dizaina principiem, kas īstenoti, kopā ar arhitektu un mākslinieci izveidojot Vestledas taku uz liedagu. Izvietota Dānijas rietumos pie Ziemeļjūras, tā ikvienam neatkarīgi no fiziskajām spējām ļauj baudīt kāpu ainavu un pludmali, vienlaikus demonstrējot gan funkcionālu, gan radošu skatījumu un notverot vietas garu.
Torbens Šēnherrs (1943, Dānija) ir ainavu arhitekts ar plašu pieredzi skvēru, vēsturisko dārzu un pilsētvides projektu īstenošanā. 1984. gadā dibinājis ainavu arhitektūras uzņēmumu “Schønherr”, kura valdē strādāja līdz 2014. gadam. Šēnherrs turpina strādāt individuāli, ir vairāku grāmatu un publikāciju autors, uzstājas ar priekšlasījumiem par senioriem draudzīgām pilsētām un universālā dizaina pieeju, pilsētu vēsturisko centru, ēku un parku pieejamības uzlabošanu. Paralēli darbam ainavu arhitektūrā raksta dzeju.
Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā
Marijas iela 13/3, Rīga
Koncertcikls “Vasaras vakara kamermūzika”
Zuzeum izstāžu zālē
6., 7., un 8. septembrī
Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un mākslas centrs Zuzeum turpina pirms pieciem gadiem aizsākto muzikālo sadarbību, piedāvājot ciklu “Vasaras vakara kamermūzika”. Koncerti norisināsies Zuzeum izstāžu zālē trīs vakarus – 6., 7., un 8. septembrī.
Koncertprogrammas veidošana uzticēta Sinfonietta Rīga mākslinieciskajam partnerim, pasaulslavenajam klarnetistam, komponistam un diriģentam Jērgam Vidmanim, kurš līdzās vienu otram kārtojis dažādu laikmetu un stilu skaņdarbus, piedāvājot publikai jaunu emocionālu mijiedarbi ar atšķirīgās paradigmās dzimušu mūziku, vienlaikus demonstrējot paša individuālo gaumi un mūzikas izpratni.
“Vasaras vakara kamermūzika” trīs koncertos dosimies pastaigā no klasicisma laika līdz pat mūsdienām: 6. septembra programmā “Mocarta Klarnetes kvintets un Vidmaņa cirka dejas” līdztekus slavenā klasiķa šedevram, būs iespēja iepazīt Vidmaņa, kā komponista daudzpusīgo kamerdaiļradi, turklāt, šis koncerts ar Eiroradio un Latvijas Radio 3 “Klasika” tiešraides starpniecību izskanēs vairākās Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā. 7. septembra vakarā varēs smelties iedvesmu no četru mūslaiku rīdzinieku jaunākajiem muzikālajiem veikumiem, savukārt 8. septembris aizritēs muzikālā ceļojumā starp Šūberta prieka caurstrāvoto oktetu un Vidmaņa cieņpilno veltījumu šim Vīnes romantiķim. Ar muzikāli papildinošiem stāstiem pirms kamermūzikas vakaru noslēdzošās programmas, Jērgs Vidmanis – Sinfonietta Rīga mākslinieciskais partneris, būs sastopams pirmskoncerta sarunā.
Koncertprogrammas ietvaros mākslas centrā Zuzeum mazajā izstāžu zālē būs skatāma speciāli veidota glezniecības ekspozīcija no Zuzānu kolekcijas. Šajā mūzikas un mākslas mijiedarbībā, ikvienam koncerta apmeklētājam būs iespēja rast savas personiskās asociatīvās kopsakarības.
Mākslas centrs Zuzeum
Lācplēša iela 101, Rīga
Elzas Sīles personālizstāde “Zaķīšu pirtiņa / bailes un trīsas”
izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
7. septembris–27. oktobris
No 7. septembra līdz 27. oktobrim izstāžu zāles “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” Lielajā zālē būs skatāma Elzas Sīles personālizstāde “Zaķīšu pirtiņa / bailes un trīsas”.
Iztēlojieties pasauli pēc globālas katastrofas, kurā Jūs esat viens no nedaudzajiem izdzīvojušajiem. Ir pazudusi gandrīz visa tehnoloģija, saglabājusies tikai neliela daļa zināšanu un darba rīku, taču atgriezušās bailes dabas varenības priekšā. Tomēr cilvēks ir nolēmis cerēt un vēlas izpaust šo jaunatklāto cerību kādā fiziskā formā – bet kā tā varētu izskatīties?
Līdz šim iespaidīgākajā mākslinieces Elzas Sīles darbu izstādē gan Latvijā, gan pasaulē, “Zaķīšu pirtiņa / bailes un trīsas”, kas veidota kā instalācija-labirints, kas sastāv no vairāk nekā 200 elementiem, nosedzot 1500 m² lielu platību, māksliniece sniegs savu redzējumu par to, kas un kādā veidā no pastāvošā kultūras mantojuma parādītos cilvēku pašdarinātajos objektos un vidēs.
Izstādē piedalās arī viesmākslinieki Yusuke Muroi un Yuka Hotta (Japāna). Kuratore ir Dolfina.
Elza Sīle (1989) ir Šveicē dzīvojoša latviešu māksliniece, kas savos darbos izmanto glezniecības, tēlniecības, datora radītu attēlu un tekstu elementus.
Izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Baltic Analog Lab kolektīva izstāde “Kā (pie)rakstīt gaismu”
izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
7. septembris–27. oktobris
No 7. septembra līdz 27. oktobrim izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” būs skatāma Baltic Analog Lab kolektīva izstādi “Kā (pie)rakstīt gaismu”.
Baltic Analog Lab (BAL) ir mākslinieku kolektīvs no Rīgas. Kopš 2016. gada tajā darbojas filmu veidotāji un fotogrāfi, kurus interesē analogie mediji, galvenokārt koncentrējoties uz dažādiem eksperimentiem ar filmlentes materialitāti.
Izstādei “Kā (pie)rakstīt gaismu” piemīt performatīva daba. Tās ietvaros BAL kolektīva biedri rīkos dažādas darbnīcas, filmu seansus, projekcijas un performances. Katrs notikums izstādes telpā aiz sevis atstās skatāmu objektu.
7. septembrī izstādi atvērs Sintijas Andersones paplašinātā kino performance “3MM”, kura notiks Rīgas pilsētas “Baltās nakts” kultūras foruma ietvaros. Izstādes “Kā (pie)rakstīt gaismu” laikā Armands Anže vadīs lielformāta analogā foto darbnīcu. Ieva Balode – bezkameru filmu darbnīcu lieliem un maziem, tiks rīkoti BAL biedru īsfilmu seansi un vēl daudz kas cits.
Izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Aicina pieteikties Mākslas muzeju Jauniešu klubā
Pieteikšanās līdz 11. septembrim
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina jauniešus no 15 gadu vecuma kļūt par daļu no dinamiskā Mākslas muzeju Jauniešu kluba – programmas, kas muzejos darbojas jau 6 sezonas.
Mākslas muzeju Jauniešu klubs (MMJK) ir dinamiska bezmaksas mākslas muzeju (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka, Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, Muzeju krātuve) izglītības programma ar mērķi iepazīstināt skolas un studiju vecuma jauniešus ar kultūras un mākslas nozarēm un to daudzveidību, palīdzot viņiem apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kas noderēs nākotnes studijās un profesionālajā karjerā.
Lai pieteiktos Mākslas muzeju Jauniešu klubam, līdz 11.septembrim jāaizpilda anketa. Pieteikumā jāiesniedz īss video, iepazīstinot ar sevi un pastāstot par savu motivāciju.
7. sezonā Mākslas muzeju Jauniešu klubs piedāvā viena gada programmu no 2024. gada septembra līdz 2025. gada jūlijam. MMJK dalībnieki darbosies mākslas muzejos, tiekoties ar dažādiem speciālistiem – māksliniekiem, dizaineriem, kuratoriem, krājumu glabātājiem u.c., strādās pie vairākiem projektiem, tostarp publiskiem pasākumiem, video interviju sērijām un izstādes. Tāpat būs iespēja piedalīties dažādos mākslas muzeju rīkotajos pasākumos, veidot sadarbības ar citām jaunatnes un kultūras organizācijām, kā arī iesaistīties izstāžu izglītības programmu izveidē kopā ar programmas koordinatorēm.
Noslēdzoties MMJK 6. sezonai, tapa īpašs video rullītis, kas pieejams mākslas muzeju YouTube kanālā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Aicina māksliniekus piedalīties “Artisuno” mākslas kalendāra projektā
Pieteikšanās līdz 15. septembrim
Jau trešo gadu pēc kārtas “Artisuno” veido unikālu kalendāru ar latviešu laikmetīgo mākslinieku darbiem. 2025. gada kalendāra tēma ir “Miers”. “Tas būtu iekšējais miers, dabas miers, harmonija ar apkārtējo vidi, miers no kara vai jebkura cita interpretācija, kas jums ir tuva. Miers ir jēdziens, kas mums katram var nozīmēt kaut ko īpašu, un mēs meklējam mākslas darbus, kas spēj atklāt un atainot šī jēdziena dažādās dimensijas. Ja esi mākslinieks, šī ir lieliska iespēja pievienoties “Artisuno” projektam un kļūt par daļu no ekskluzīvā “Māksla & Kalendārs 2025”. Šis projekts ne tikai piedāvā platformu, lai parādītu savu mākslu plašākai auditorijai, bet arī sniedz iespēju iedvesmot un radīt mieru cilvēku dzīvēs ik dienu,” informē kalendāra veidotāji. Pieteikumus daliai var sūtīt līdz 15. septembrim. Vairāk informācija atrodama Artisuno.
Ievas Liepiņas gleznu un Evijas Džonsones fotoskiču izstāde “Klusais kailums”
Bazar’t Mākslas telpā
līdz 30. septembrim
Bazar’t Mākslas telpas Mazajā izstāžu zālē līdz 30. septembrim skatāma izstāde “Klusais kailums, kas ir divu mākslinieču eksperiments, atrast kopīgo pilnīgi dažādos mākslas izpausmes veidos. Izstādē skatāmas Ievas Liepiņas gleznas un Evijas Džonsones fotoskices. Izstāde tapa mijiedarbībā. Džonsones foto mirkļi iedeva motīvus gleznām, savukārt, Ievas spēcīgās krāsu izjūta atgrieza Evijas skicēs krāsainībā. Izstādē vijas vasaras mirkļi kā spilgti krāsu zibšņi.
Ievas glezniecība ir smalka un jūtīga. Viņa ar eleganci parāda gan smalko sievietes pasauli, gan attiecības ar dabu, vīrieti. Evijas notvertie kadri laikā un telpā rada asociācijas ar kino skicēm, filmas kadrējumu viņas dzīves filmai, kuru viņa redz un cenšas parādīt arī citiem. Abas spēlējas ar redzamo un sapņu pasauli, transformējot esošo par vēlamo. Mākslā ir neiedomājams daudzums kombināciju, lai izspēlētu savas sajūtas un vibrācijas, kas tobrīd ir svarīgas. Vasara atraisa iztēli ar savu siltumu, vēju un dabas bagātību.
Ieva Liepiņa stāsta: “Izstādes darbi ir mana šīs vasaras fiksācija. Ķiršu laiku nomaina Medemciema aronijas, kaut kur sapņu dārzos nogatavojas citroni, bet Vecpiebalgā zied ūdensrozes. Un tajā visā cilvēks – kails savā neaizsargātībā, paslēpies dabā, meklējot un rodot tur mieru un patvērumu.”
Evija Džonsone turpina: “Šie mani darbi ir mazi mirklīši no vasaras steigas, kad ieraudzīju pasaules kluso skaistumu. Parasti vairāk mīlu melnbalto pasauli. Redzu tā. Bet ir brīži, kad krāsa ir ļoti svarīga. Ieva iedvesmoja redzēt atkal košās krāsās kā senāk, kad ceļoju pa Indiju, Meksiku un citur.”
Bazar’t Mākslas telpa
T/c “Mols”, Krasta iela 46, Rīga
Izstāde “Andris Eglītis. Šī vieta kaut ko stāsta”
Galerijā “Daugava”
līdz 19. oktobrim
Līdz 19.oktobrim galerijā “Daugava” skatāma ekspozīcija “Andris Eglītis. Šī vieta kaut ko stāsta”, kas veltīta mākslinieka Andra Eglīša glezniecībai. Tajā vienkopus skatāmi dažādos laika posmos un vairāku sēriju ietvaros tapušas gleznas. Tematiski tās aptver Eglīša spēju amplitūdu maza līdz vidēja izmēra formātos – tajos autors nevis dokumentē, bet gan izjūt ainavu. Uz audekla virsmas sastopas materialitātes izaicinošā daba, mēģinājumi fiksēt gaismas un tumsas attiecības, kā arī ikdienas tvērumi. Dažādas noskaņas atdzīvojas šķietami “necilu” pilsētas nomaļu kadrējumos, paša mākslinieka būvētu telpisku instalāciju portretos un savvaļas saspēlēs ar urbāno vidi. Te piedzīvojama stāstniecība, kurā mākslinieks tiešā veidā runā caur krāsas vieliskumu un allaž izzūdoša mirkļa tvērumu.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
