Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Birutas Jansones zīmējumu izstāde “Birutas stāstiņi”
mākslas telpā “Aminori”
2.–28. jūnijs
No 2. līdz 28. jūnijam grāmatnīcā un mākslas telpā “Aminori” skatāma mākslinieces Birutas Jansones zīmējumu izstāde “Birutas stāstiņi”. Biruta Jansone vairāk nekā 40 gadus strādājusi mākslas skolās un izaudzinājusi ne vienu vien mākslinieku paaudzi. Kopā ar dzīvesbiedru Jāni Robertu Jansonu dibinājusi un vadījusi Valmieras mākslas skolu, veidojusi mākslas skolu Skaņkalnes “Akmeņkalnos” un vairāk nekā 25 gadus nostrādājusi Mazsalacas mākslas skolā.
“Strādājot mākslas skolā, ierasti bija dot skolēniem uzdevumus, kas atraisīja iztēli, iedvesmoja eksperimentēt un attīstīt radošumu,” stāsta Biruta Jansone. “Nu skolas darbs beidzies, un varu izdomāt uzdevumus pati sev. Tāpēc radās ideja zīmēt uz melna papīra – kā eksperiments, kā izaicinājums.” Izstādē var aplūkot zīmējumu sēriju, kas radusies laikā no 2018. līdz 2022. gadam.
Mākslas vēsturniece Baiba Magdalēna Eglīte Birutu Jansoni nosaukusi par kontrastu cilvēku, un šos kontrastus māksliniece ielikusi arī savos zīmējumos. Arī – vēlēšanos parunāt, pastāstīt, par ko viņa domā, kas priecē, kas sāp. Izstāstīt to, ko mēdz rakstīt dienasgrāmatā, par ko pļāpā pie tējas tases, dalīties ar to, kas viņai svarīgs. Tāda privāta saruna publiskā veidā.
Grāmatnīca un mākslas telpa “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Izstāde bērniem “Sirds likums”
Valmieras muzeja Maršnera namā
2. jūnijs–29. augusts
No 2. jūnija līdz 29. augustam Valmieras muzeja Maršnera namā skatāma izstāde bērniem “Sirds likums”. Rozes Stiebras animācijas filma, Alekseja Naumova gleznas un zīmējumi.
Izstādē uzburtā košā un krāsainā vide aicina nokļūt latviešu animācijas filmu režisores Rozes Stiebras un mākslinieka Alekseja Naumova radītajā kopdarbā – animācijas filmā “Sirds likums” (2024). Tās fragmentus būs iespēja noskatīties izstādē, pieredzot zīmējumu atdzīvošanos uz ekrāna un saplūšanu ar runāto vārdu. Iejūtoties krāsainajā telpā un veroties Alekseja Naumova gleznās un zīmējumos, apmeklētāji nokļūs kaut kur starp īstenību un sapni, dosies neparastā ceļojumā uz iedomātu pasauli, kurā slejas diži nami, ir krāšņa daba, sadzīvo karaļnama iemītnieki un dzīvnieki ar cilvēciskām iezīmēm. Taču pats galvenais šajā stāstā ir tas, ka mīlestība vienmēr uzvar, un to spēj just vienīgi tie, kuriem krūtīs pukst sirds. Bērnus vēl sagaida radoša tematiska darbošanās.
“Sirds likums” ir režisores Rozes Stiebras pēdējā radītā pilnmetrāžas animācijas filma. Tā ieguvusi Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā labākā animācijas filma, Roze Stiebra atzīta par labāko animācijas filmas režisori, bet Aleksejs Naumovs – par labāko animācijas filmas mākslinieku. Filma balstīta latviešu rakstnieka Jāņa Ezeriņa pasakā “Jaunais likums”. Lomas ierunājuši Jaunā Rīgas teātra kursa aktieri. Komponists Valts Pūce, ieskaņojuši grupas “DaGamba” mūziķi. Kinodarbs tapis “Studijā Lokomotīve”.
Roze Stiebra ir Latvijas animācijas klasiķe, devusies mūžībā pērnā gada nogalē. Viņas veikums ir paaudzēs mīlēts, stāstiem raksturīga sirsnība, liriskums un simbolisms. Aleksejam Naumovam darbs pie filmas “Sirds likums” sniedzis pirmo pieredzi animācijā.
Valmieras muzeja Maršnera nams
Bruņinieku iela 3c, Valmiera
Jāņa Brinkmaņa (1909–1996) darbu izstāde
“Ziemeļrīga. Vasaras gaismā”
Dauderu muzejā
4. jūnijs–6. jūlijs
Jānis Brinkmanis. Daugavmala Vecmīlgrāvī, 1985
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nama Lielajā salonā no 4. jūnija līdz 6. jūlijam būs skatāma gleznotāja Jāņa Brinkmaņa (1909–1996) darbu izstāde “Ziemeļrīga. Vasaras gaismā”. Gleznās attēlota pilsētvide un dabas ainavas, ziedi, aplūkojams būs arī mākslinieka pašportrets.
Brinkmaņa gleznās visbiežāk atainota daba, Vecmīlgrāvja senās mājas, ieliņas, ziedošie dārzi. Noteicošu vietu daiļradē ar laiku ieņēma ziedu kompozīciju attēlojums. Mākslinieks arī pats bijis aizrautīgs dārzkopis un biškopis.
Viena no iespaidīgākajām personālizstādēm “Ziedi” tika sarīkota 1974. gadā Dabas muzejā, kam sekoja uzaicinājumi darbus izstādīt arī kultūras iestādēs ārpus Rīgas. Tā kā Jānis Brinkmanis nebija Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedrs, pēc atzinīgi novērtētās personālizstādes viņš nonāca zināmā izolācijā, un turpmāk gleznas drīkstēja izstādīt vien nelielās izstāžu zālēs. Distance no oficiāli akceptētās mākslas padomju okupācijas laikā viņu padarīja par mazāk redzamu dzīves laikā un nepelnīti aizmirstu pēc nāves.
Dauderu muzejs
Zāģeru iela 7, Rīga
Jauno mākslinieku izstāde “Burbuļa tiesa”
Brīvības ielā 40, Rīgā
5.–13. jūnijs
No 5. līdz 13. jūnijam Rīgā, Brīvības ielā 40 norisināsies izstāde “Burbuļa tiesa”, kurā piedalās seši jaunie mākslinieki: Emīlija Adumāne, Ramona Cimziete, Francis Hagendorfs, Vita Liepiņa, Līva Priedīte un Ralfs Žukovskis. Izstādes repertuārā apvienots daudzveidīgs tehniku spektrs – sākot no animētiem tamborējumiem un beidzot ar interaktīvām videoinstalācijām, mākslinieki eksperimentē ar materiāliem gan taustāmās, gan digitālās realitātēs.
Burbuļa tiesa ir maza telpa starp taisnību un kļūdu, kas veido mūsdienu pasaules neskaitāmās gradācijas un nokrāsas. Šīs daudzskaitlīgās taisnības vienlaikus eksistē šķietami neizprotamās savstarpējās attiecībās un attiecībās ar cilvēku, vienmēr saglabājot starptelpu, ko dēvējam par burbuļa tiesu.
Izmantojot dažādus paņēmienus, seši jauni mākslinieki izstādē piedāvā konstatētās savu taisnību atrašanās vietas, dzīvojot kluso telefonu laikmetā.
Brīvības iela 40, Rīga
Sintijas “Siins” Ukšes personālizstāde
“Monster Girls”
Galerija MASA
5.–29. jūnijs
No 5. līdz 29. jūnijam Riga Pride mēneša laikā galerijā MASA būs skatāma mākslinieces Sintijas Ukšes jeb Siins pirmā ilustrāciju personālizstāde “Monster Girls”. Variācijas Siins darbos uzrāda kvīru dažādības vizuālo attēlojamību ilustrāciju žanrā, kas ne tikai pieļauj, bet pat paredz pārķermeniskas formas, tiešas un netiešas metaforas un savas pasaules un to iemītnieku radošu intepretāciju un uzbūvi. Ilustrācija kā mākslas metode var tikt izmantota, lai atkārtotu skatītājiem zināmu neiekļaujošu standartu atkārtošanu un tādējādi to iesīkstēšanos popkultūrā. Siins veidotā lepni nerātno “Monster Girls” kopiena nepakļaujas un atgrūž šādu bināro pasaules garlaicību, tā vietā ļaujot ielūkoties melna lateksa un ādas priekos, kas būs draudzīgi atpazīstami arī Baltijas kvīru reivu apmeklētājiem.
Sintija Ukše, pazīstama arī kā Siins, ir latviešu vizuālais mākslinieks. Siinu visvairāk piesaista ilustrācija un tēlu dizains, īpaši pievēršoties abstraktai stilizācijai un neierastām formām. Siins iedvesmojas no šausmu medijiem, kā arī 80to un 90to gadu tēlu ilustrācijās un estētikā, atainojot cilvēkus un briesmoņus, un izpētot viņu savstarpējās attiecības.
Izstādes kuratore ir Mētra Saberova.
Galerija MASA
Elizabetes iela 67, Rīga
Kristapa Ancāna un Paula Rietuma izstāde
“Pavisam mazas svinības”
Mākslas stacijā “Dubulti”
6. jūnijs–15. septembris
No 6. jūnija līdz 15. septembrim Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma Kristapa Ancāna un Paula Rietuma izstāde “Pavisam mazas svinības”. Izstādes kuratore ir Inga Šteimane.
Izstāde iezīmē Mākslas stacijas “Dubulti” desmito darbības gadu. Kopš 2015. gada šī unikālā platforma ir devusi jaunu skatījumu uz laikmetīgās mākslas iespējām publiskajā infrastruktūrā. Dubultu stacija ir attīstījusies par hibrīdtelpu, neiemainot vienu funkciju pret citu, jo apmeklētājs ir viesis gan izstāžu telpā, gan stacijā. Šī mijiedarbība veido pieejamu kultūrtelpu, ļaujot laikmetīgajai mākslai ienākt sabiedrības ikdienā.
Izstādes centrā atrodas protoindustriālas modulārās sistēmas. “Pavisam mazas svinības” apbrīno trauslās robežas starp mākslu un dizainu, vienlaikus iedziļinoties smalkajās pārejas zonās, kur dažādas jomas, nozares un autorības satiekas ne tikai materiālā un formā, bet arī kopīgā ziņkārē par ikdienišķo daudzslāņainību un tās pretrunām sabiedrībā. Patiesie svētki neslēpjas tikai formā. Tie ir uzmanībā, apstāšanās brīdī, skatienā, kas uzkavējas nedaudz ilgāk, nekā nepieciešams.
Izmantojot telpiskas iejaukšanās un materiālu eksperimentus, izstāde interesējas par Dubultu stacijas daudzslāņaino arhitektonisko identitāti – sākot no tās saknēm sociālistiskas reprezentācijas arhitektūrā līdz formā iestrādātam avangardam, kas negaidīti savienots ar lirisku naratīvu. Ancāns un Rietums ciena šo publisko telpu, vienlaikus uzmanīgi pārveidojot tās fizisko un simbolisko klātbūtni.
Pauls Rietums saka: “Man ir ļoti svarīgi publiskos līdzekļus izmantot tādā veidā, lai tie strādā ar telpas kvalitāti, lai atdod tai atpakaļ kvalitāti, nevis tikai izmanto telpu. Publiskie līdzekļi, kas tiek ieguldīti telpā un projektā, tiek ieguldīti tā, lai tie nekļūst savtīgi un pašmērķīgi, lai nekļūst uz mākslinieka ego centrēti, bet lai vērsums ir uz kopīgo publisko telpu, uz vidi, kurā notiek publiska darbība, publiska pastāvēšana.”
Kristaps Ancāns komentē: “Par publiskās telpas kvalitāti – to var saprast funkcionāli, un var saprast kā kaut ko vizuāli baudāmu, pieņemamu vai nepieņemamu. Teiksim, vai mēs vēlamies atrasties noteiktās telpās vai nevēlamies. Vai, ieejot kādā telpā, mums pēkšņi sāk sāpēt galva, tāpēc, ka vides vizuālā kvalitāte nav tīkama. Man šķiet svarīgi to uzsvērt, ka kvalitāte var būt ne tikai funkcionalitāte, ne tikai pieejamība, bet arī tas, kā uztveram telpu. Mūsos darbojas domāšanas konstrukcijas.”
Izstāde šķīdina ne vien klasifikāciju robežas, bet arī ikdienas uzvedības impulsus. Skatītājs var kļūt par daļu no darba, apsēžoties uz skulptūras vai atspiežoties pret ideju. Šajā telpā robežas starp vērotāju un līdzdalībnieku kļūst neskaidras: vai objekts ir radīts, lai noturētu tavu svaru, vai – lai balstītu ideju. Šajā telpā funkcija valkā fikcijas masku, bet fikcija kļūst par struktūru funkcionālajā.
Izstāde tapusi ciešā sadarbībā ar trim partneriem, vadošiem nozares uzņēmumiem Latvijā, kuru ieguldījums ir ne tikai materiāls, bet arī konceptuāls. Dizaina un izgatavošanas process pats par sevi kļuva par izstādes naratīva neatņemamu daļu – dzīvu dialogu starp radošo ieceri un rūpniecisko precizitāti.
“Latvijas Finieris”, viens no ievērojamākajiem augstas kvalitātes bērza saplākšņa ražotājiem Eiropā, nodrošina izejmateriālu, kas kalpo par pamatu modulārajai sistēmai.
“Troja”, kas pazīstama ar individuāli pielāgotiem koksnes apstrādes risinājumiem, piedalījās fizisko formu izstrādē un prototipu veidošanā.
“IGLU”, starptautiski atzīts bērnu mēbeļu un rotaļlaukumu ražotājs, sniedza iespēju sadarboties un pētīt potenciālus, uzdot jautājumus par esošajiem ražošanas procesiem un altenratīvām stratēģijām to izmantošanā.
Kristaps Ancāns un Pauls Rietums ir sadarbojušies vides objektos “Nepūt pīlītes” un “Pēc pieraksta vai nejaušības” (abi 2024) Latvijā un viņu kopdarbs būs redzams izstādē “Kad vējš pūš” no 26. jūlija galerijā domobaal Londonā. Viņu sadarbība turpināsies uz izstādes “Pavisam mazas svinības” bāzes, attīstot radošu virzienu, kas sapludina robežas starp mākslu un dizainu, kā arī sistēmiski jaunā kvalitātē īsteno sadarbību starp ieceri un ražošanu.
Jau desmit gadus Mākslas stacija “Dubulti” kalpo kā iekļaujoša un eksperimentāla platforma laikmetīgajai mākslai Latvijā. Desmit gados izveidotas 40 unikālas izstādes. Mākslas stacijas “Dubulti” dibinātāja un vadītāja ir mākslas zinātniece Inga Šteimane.
Kim? otrais festivāls “Ēdene: Saldie sešpadsmit”
Hanzas ielā 22, Rīgā
7. jūnijs–3. augusts
Festivāls un svinības ar nosaukumu “Ēdene: Saldie sešpadsmit”, norisināsies no 7. jūnija līdz 3. augustam, un tas izcels Kim? Laikmetīgā mākslas centra, kurai sešpadsmit gadus ir bijusi un aizvien ir būtiska loma laikmetīgās mākslas procesu atbalstīšanā kā lokālā, tā starptautiskā mērogā, pieaugšanu (coming of age) un vienlaicīgi – “saldos sešpadsmit”.
Kopš dibināšanas 2009. gadā Kim? sadarbojies gan ar jauniem, gan jau pazīstamiem māksliniekiem, teorētiķiem, kuratoriem, filosofiem, tulkotājiem un domātājiem, tiecoties sniegt atsaucīgu kontekstu viņu darbiem un padarīt kritiskas prakses pieejamas plašākai auditorijai. Šajā institūcijai tik svarīgajā brīdī “Ēdene: Saldie sešpadsmit” māksliniekiem un skatītājiem vaicā, ko nozīmē no jaunieša kļūt par pieaugušo, no amatiera par ekspertu, no ideālisma pāriet uz reālismu? Ko nozīmē pieņemt šā procesa pavadoni apjukumu un ar to strādāt?
“Ēdene: Saldie sešpadsmit” nrisināsies Hanzas ielā 22, kur pārredzamā nākotnē pēc renovācijas durvis vērs ar jaunām darbības funkcijām bagātināta, fiziski un intelektuāli lielāka, tomēr Kim? identitātei nemainīgi radniecīga mājvieta. Šajā institūcijas pārejas brīdī mākslinieki tiek aicināti veidot īslaicīgas – pāris nedēļas apskatāmas – instalācijas, kas sasaucas ar festivāla tēmu un vienlaicīgi smeļas iedvesmu no ēkas vēstures, kas savulaik kalpojusi par mājvietu vairākām mācību iestādēm, tostarp Rīgas Ekonomikas tehniskajai koledžai, Rīgas Pārtikas rūpniecības, mehānikas un tehnoloģiju tehniskajai koledžai un Rīgas Biznesa koledžai.
Šī izglītības un zināšanu uzkrāšanas vēstures akumulācija pievēršas pārdomām par to, kam tiek dota iespēja mācīt un kas tiek mācīts, un tādējādi iegūst noteicošu lomu mākslinieku intervencēs. Kritiskā pedagoģija un sastingušās zināšanu jomas tiks pārdefinētas un no jauna uzlūkotas caur saviesīgas koleģialitātes prizmu, veidojot saikni ar radošiem indivīdiem, kas ir ieinteresēti un vēlas piedalīties jaunu sociālo attiecību veidošanā. Šajā hiperprofesionalizācijai un vēlā kapitālisma tirgus prasībām pakārtotajā laikmetā festivāla rotaļīgā programma atbalsta starpdisciplinārus mākslas darbus, sadarbībā balstītas performances un publiskās programmas, kuras rāda ceļu uz nākotnes briedumu, kas lauž rāmjus un klišejas, nevis aicina tām sekot.
“Ēdene: Saldie sešpadsmit” pulcē starptautiskus dažādu paaudžu māksliniekus un radošas apvienības, kuri darbojas plašā mediju spektrā. Festivāls aptver gan jaunus pasūtījumus, gan agrākus darbus, kas iepriekš Rīgas un Baltijas kontekstā nav izrādīti. Izstādi pavadīs bagātīga publiskā programma, tostarp mākslinieku sarunas un izvērsti festivāla atklāšanas un noslēguma pasākumi ar performancēm, dīdžeju uzstāšanos un dzīvajiem koncertiem.
___
Izstādes dalībnieki: Daniels Čū un Mikaela Durāna (Daniel Chew, Michaela Durand, US), GolfClayderman (Aksels Bruks (LV/CH) un Margrieta Griestiņa (LV)), Daiga Grantiņa (FR/LV), Ella Krugļanska un Alans Rīds (Ella Kruglyanskaya, Alan Reid, US), Maija Kurševa (LV), Džošs Klains (Josh Kline, US), Miķelis Mūrnieks (NL/LV), Aura Rozenberga (Aura Rosenberg, DE/US)
Atklāšanas performances 6. jūnijā: Miho Hatori (US/JP), GolfClayderman u.c.
Lekcija 10. jūnijā: “We Don't Need No Education: kūrējot skolas ietvaros un ārpus tās” (Alēna Klēra Feldmane, US)
Noslēguma performance 1. augustā: Deivids Vītauts Aukščūns (Deividas Vytautas Aukščiūnas, LT), Jete Lona Hermanis (Jette Loona Hermanis, EE/LV) un Glorija Viktorija Regosa (Gloria Viktoria Regotz, CH)
____
Izstādes ietvaros iekārtotajā “Pirātiskajā bibliotēkā” tiks piedāvās neautorizētas grāmatu versijas, zīni un YouTube saites, kuras atlasījuši mākslinieki un citi festivāla dalībnieki. Festivāls kalpos par norises vietu arī Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera dizaina nodaļas vasaras skolai, kuras dalībnieki (Čārlijas Blēdelas (Charly Blödel, DE/NL) un Edgara Janes (LV/NL) vadībā) īstenos intervenci – pilsētvides bāru/skatuvi –, lai aktivizētu Ēdenes iekšpagalmu-dārzu kā sabiedrisku telpu.
Paralēli šī gada festivālam ēkas augšstāvā savās temporālajās studijās darbosies pirmās Kim? Vasaras rezidences ieguvēji – starptautiski mākslinieki un kuratori.
“Ēdene: Saldie sešpadsmit” līdzkuratores ir Alēna Klēra Feldmane (Alaina Claire Feldman), Kalifornijas Universitātes Irvina Langsona institūta un Kalifornijas Mākslas muzeja galvenā kuratore, un Kim? programmas direktore un kuratore Zane Onckule. Festivāla direktore ir Evita Goze.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Hanzas iela 22, Rīga
MAREUNROL’S personālizstāde “Neredzamās skaņas, iedomātās ainas”
Galerijā ASNI
6.–14. jūnijs
Tikai nedēļu – no 6. līdz 14. jūnijam galerijā ASNI norisināsies mākslas dueta MAREUNROL’S personālizstāde “Neredzamās skaņas, iedomātās ainas”. Izstādē mākslinieki aicina apzināties jēdzienu “medijs”, centrā novietojot preses konferences pulti, kas metaforiski simbolizē mūsdienu baznīcas kanceli. Šī pults veidota kā vizuāli skulpturāla skaņas instalācija, tai tēlainā veidā koķetējot ar šī brīža mediju radītās realitātes smagnējumu un sadrumstalotību.
Katrs laikmets ievieš jaunus izaicinājumus, un šobrīd par tādu ir kļuvusi mediju radītā kakofoniskā realitāte. Vienlaikus šajā troksnī ir tuvredzīgi vainot kādu ārpus cilvēka ietekmes esošu spēku, un tas ļauj uz esošajiem procesiem raudzīties daudz vērīgāk, apzinātāk un atbildīgāk, ar ironiju izvērtējot pašu nozīmīgumu.
Izstāde “Neredzamās skaņas, iedomātās ainas” ir kā tēlaina preses konference pārdabiskajam, kuras laikā tiek uzdoti neskaitāmi jautājumi par to, kādēļ pasaulē ir tik daudz neskaidrā un necilvēciskā. Jautājumu ir ļoti daudz, tikmēr konferences norisei ir atvēlētas vien dažas minūtes. Caur šo darbu MAREUNROL’S aicina skatītāju aizdomāties par to, cik liels mediatora (medija) spēks piemīt mums pašiem un kā mēs to izmantojam, veicinot informatīvo blīvumu šajā pasaulē. Līdz ar to aktualizējas jautājums par to, vai turpināt vairot troksni, vai arī atstāt telpu klusumam un mieram.
“Vai mēs kultivējam polarizēšanos vai vienotību, radām pieņēmumus un pārpratumus vai izpratni? Kā mēs paužam viedokļus, dažādos redzējumus, interpretācijas, kā piedzīvojam sagurumu, bezcerību, bailes, frustrāciju un kā pārdzīvojam par fragmentāro uztveri, kas dominē pār spēju iedziļināties? Šis darbs ir kā monuments, kas ļauj aizdomāties par paradoksu – pēkšņi, no it kā plašā demokrātiskā skatījuma, esam attapušies vienveidībā un pārblīvēta informatīvā lauka epicentrā, kur viss šķietami ir pieejams. Vai arī tā ir tikai ilūzija par visa pieejamību,” darbu komentē MAREUNROL’S.
Izstādes nosaukumā ietvertā nenoteiktība piedāvā reflektēt par cilvēka iekšējās pasaules procesiem, kuru rezultātā rodas telpa, kurā apstāties un aizdomāties par iespējamās neiespējamības un neiespējamās iespējamības jautājumiem.
2026. gadā MAREUNROL’S kopā ar Bruno Birmani pārstāvēs Latviju Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē.
Galerija ASNI
Kr. Valdemāra iela 17A, Rīga
Daugavpils kvīru grupas izstāde “Nieki”
Galerijā DOM
6.–29. jūnijs
No 6. līdz 28. jūnijam Riga Pride mēneša laikā galerijā DOM būs skatāma Daugavpils kvīru kopienas instalācijas izstāde “Nieki’’. Izmantojot pēdējo divu gadu laikā mērķtiecīgi audzētās saites starp Rīgas un Daugavpils kvīru aktīvistiem, izstāde sniedz platformu iedziļināties kvīrajā Daugavpilī jeb “Daugaypilī’’ ,aicinot iepazīt tās iedzīvotāju nenogludinātos naratīvus. Izstāde paredzēta kā paplašināts un daudzveidīgāks turpinājums Daugavpils kā sociāli un politiski niansēta Latvijas reģiona aktualizēšanai un sarunu veidošanai Rīgas kultūrvidē.
Izstādes virsmērķis ir atbalstīt Daugavpils kvīru kopienas augošo pašizpratni par sevi kā par spējīgu pārmaiņu virzītājspēku reģionālā un plašākā brīvas Latvijas mērogā. Ievācot Daugavpils kvīru kopienas personīgo atmiņu lietisko arhīvu, tiek veidota kopienas asamblāža pilsētas apkaimju kartes veidolā. Kartes formēšana no ikdienišķiem materiāliem atsaucas gan uz augsto statusu, kas tiek piešķirts mākslinieku radošās darbības arhīviem, šeit ļaujot priekšplānā pavirzīt citus spēlētājus, kā arī ikdienas dzīves nospiedumi satuvina ar nemaz ne tik tālu dzīvojošajiem līdzcilvēkiem.
Izstādes iekārtojums tiek papildināts ar Rēzeknē un Daugavpilī mītošā mākslinieka Erena Abramova gleznām, kura pašportretu skatiens īpaši izceļ indivīda ievainojamību, kas gan neliedz autoram turpināt iestāties par savām tiesībām demokrātijas priekšā. Erens Abramovs ir topošais LMA Latgales filiāles mākslinieks – gleznotājs. Erens strādā gan ar akadēmisko glezniecību, gan ar digitālājiem līdzekļiem, veidojot dažādas ilustrācijas. Tās balstītas uz mākslinieka jūtām, pārdzīvojumiem, interesēm un LGBTQ+ tēmām.
Kuratore ir Mētra Saberova. Publiskās programmas ietvaros 19. jūnijā notiks paneļdiskusija ar Daugavpils pilsoniskajiem aktīvistiem.
Galerija DOM
E.Birznieka–Upīša iela 15, Rīga
SAVVAĻA atklāj 6. sezonu
No 7. jūnija
Savvaļa. Foto: Aleksejs Beļeckis
Ar bagātīgu kultūras programmu 7. jūnijā tiks svinēta brīvdabas mākslas telpas SAVVAĻA sestā sezona ar vairāku latviešu mākslinieku jaundarbu atklāšanu, kā arī dzejas lasījumiem, alta vijoles koncertu un, saulei rietot, dejām dīdžeju izraudzītā pavadījumā.
Būtiska Savvaļas sastāvdaļa ir mākslas instalācija un izstāžu paviljons, kas ik gadu piedzīvo fizisku transformāciju. “Turpinoties Pelēkā kuba pārvērtībām, pērnā gada Vēju kubs būs atkal pārtapis par izstāžu paviljonu un vienlaikus par šo izstāžu dalībnieku. Sezonas laikā viena otrai klāsies pāri vairākas izstādes,” stāsta instalācijas “Kubs Nr. 4” autors Andris Eglītis. Pirmā dalībniece gaidāmajā ciklā ir māksliniece Ieva Putniņa ar personālizstādi “Stikli Kubā”.
Līdzās Putniņas izstādei un “Kubam Nr. 4”, septītajā jūnijā tiks atklāti arī Oto Holgera Ozoliņa un Zanes Zelmenes darbi. “Tā ir mākslas instalācija, kas apvieno dabas spēku, senas tradīcijas un mūsdienu dizainu. Instalācijas centrā ir piramīdveida skulptūra no māla stieņiem, kas savienoti ar 3D drukātiem, tumsā spīdošiem savienojumiem. Šis objekts simbolizē altāri dabai – zemei, gaismai un laikam,” par darbu ar nosaukumu “Zemes Altāris” stāsta autore Zane Zelmene.
Visus vizuālās mākslas jaundarbus, kā arī objektus no iepriekšējiem gadiem Savvaļas mežu takās apmeklētāji varēs apskatīt jau no plkst. 14:00 vai arī pievienoties oficiālajam atklāšanas pārgājienam kopā ar pašiem māksliniekiem plkst. 18:00. Savukārt plkst. 16:00 norisināsies Marijas Luīzes Meļķes performance “Individuālie dzejas lasījumi”, kurā būs iespēja dzidrēt no vairākiem autoriem viņu rakstītos tekstus pavisam personīgā formātā.
Līdz ar vasarīga mijkrēšļa iestāšanos, plkst. 20:00 gaidāms koncerts, kurā altists Pēteris Trasuns izpildīs dažādu laikmetu un stilu mūziku. Kā arī, tiks izpildīta Annas Fišeres “Spēka dziesma pasaules galam”, kurā altistam pievienosies komponiste pati, lai izdziedātu spēka vārdus. Nakts Savvaļā tiks sagaidīta dīdžeju vadītās dejās un priekā par to, ka beidzot ir vasara.
Daces Voitkevičas personālizstāde “Puika, paklausies!”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
7. jūnijs–28. septembris
No 7.jūnija līdz 28. septembrim Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma Daces Voitkevičas personālizstāde “Puika, paklausies!”.
Izstāde ir personiskā pieredzē balstīts fotogrāfes Daces Voitkevičas vizuāls stāsts ar interaktīviem elementiem par bērna dzīvi ar autiskā spektra traucējumiem. Autiskā spektra ierobežojumi reizēm ir neredzami, taču sabiedrības izpratne var ievērojami veicināt atbalstu dažādām vajadzībām. Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem ir bagāta iekšējā pasaule, taču nereti grūtības sagādā tajā dalīties ar citiem. Tāpat kā visi, viņi savā veidā izzina pasauli, meklē saskarsmi un drošību. Izprotot dažādas vajadzības, izstāde aicina apzināties kopējo un atšķirīgo cilvēku ikdienā.
Izstādes autore stāsta: “Reizēm atbalstam nevajag daudz, tikai saprast izaicinājumus, ar kuriem ikdienā saskaras cilvēki ar autismu.”
Dace Voitkeviča ir fotogrāfe, kuras interešu lokā ir dokumentāli stāsti par mūsdienu sabiedrību, interešu kopienām un vidi.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Eleonoras Agostīni izstāde “Sinestēzija: Pētījums par viesmīlību”
ISSP Galerijā
7. jūnijs–18. jūlijs
No 7. jūnija līdz 18. jūlijam ISSP Galerijā būs skatāma itāļu mākslinieces Eleonoras Agostīni izstāde “Sinestēzija: Pētījums par viesmīlību”, kas skata uztveres, atmiņas un telpas savstarpējās saiknes. Izstādes atklāšana 6. jūnijā norisināsies arī izstādei veltīta mākslas performance ar Laikmetīgās dejas apvienības KUUP dalību.
Izstāde “Sinestēzija” iezīmē turpinājumu mākslinieces Eleonoras Agostīni ilgtermiņa projektam “Pētījums par viesmīlību”. Projektā māksliniece reflektē par trīs teātra pieredzes līmeņiem – skatuvi, aizkulisēm un performatīvo darbību –, lai skatītu, kā tiek iemiesotas un uztvertas dažādas sociālās lomas. Izstādē apvienoti vizuāli arhīva materiāli, fotogrāfija, kustīgais attēls, skaņa un teksts.
Izstādes centrā ir mākslinieces mātes tēls – viņas žesti, kustības un uzvedība kā viesmīlei –, kas kļūst par galveno fokusu performatīvo sociālo lomu izpētē. Restorāns tiek pārveidots par skatuvi, kurā savienojas novērotāja un novērotā pozīcijas, veidojot naratīvu starp individuālo pasaules redzējumu un sabiedrības gaidām. “Pētījums par viesmīlību” aicina skatītājus pārdomāt sociālo mijiedarbību daudzslāņainību, izspēlētās lomas un mainīgās robežas starp reālo un iestudēto.
Izstādes ietvaros 7. jūnijā norisināsies arī radošā darbnīca, kuru vadīs Eleonora Agostīni un kas būs veltīta kolāžai, fotogrāfijai un performatīvai praksei.
Eleonora Agostīni (Itālija, 1991) ir vizuālā māksliniece, kas strādā ar fotogrāfiju, kolāžu, performanci un instalāciju.
Izstādes kurators ir Rocco Venecia.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k.3, Rīga
Multimākslinieka Arņa Martinelli personālizstāde “Mitoloģija. Rekonstrukcija”
Talsu novada muzejā
7. jūnijs–27. jūlijs
No 7. jūnija līdz 27. jūlijam Talsu novada muzeja izstāžu zālē būs skatāma multimākslinieka Arņa Martinelli personālizstāde “Mitoloģija. Rekonstrukcija” – audio/vizuālu kompozīciju cikls, kurā tiek rekonstruēti būtiskākie Eiropas kultūras mīti.
Mākslinieks rekonstruē nozīmīgākos Eiropas kultūras mītus, pasniedzot tos kā triju personu mijiedarbību nedaudz paradoksālā, postromantiski ironiskā veidolā. Katrs tēls slēpj vai daļēji atklāj savu stāstu, taču to saspēle piefiksēta robežsituācijā kādā tiem svarīgā brīdī. Mākslinieka skatījumā šie naratīvi ir veidojuši un joprojām veido cilvēka apziņas un pasaules uztveres formēšanās metareflektisku fonu.
Figūras tēlotas kā atdzīvojušās skulptūras, kuru atveidošanā izmantoti gan grafiski, gan gleznieciski paņēmieni. Kompozīcijas nevar uzskatīt par gleznām, jo autors šoreiz apzināti ignorē klasiskos glezniecības principus, lai lielizmēra grafikas vai plakāti precīzāk atklātu idejas strukturālās pamatvērtības. Darbu ekspresija un disonējošie akcenti palīdz izteikt sākotnējo ideju vēstījumus. Konfliktu prioritātē dominē humānisma virsvērtība.
Tēmu izvēle sākas ar pirmā pāra kārdināšanu, tālāk ved uz antīko pasauli caur Orfeja, Eiridīkes un Aglonīkes mistēriju, Tēzeja, Minotaura un Ariadnes drāmu, un Kentaura konfrontāciju ar Erosu un Psīhi. Kristietības laikmeta būtiskākie kultūrvaroņi Fausts, Hamlets un Parsifāls ar saviem pavadoņiem Mefistofeli, Margarētu, Ofēliju, Joriku, Amfortasu un Kundriju manifestē individualitātes šaubu un potenciālas attīstības ceļu, kas atklājas caur mūsdienām tuvāku personāžu prizmu.
Septiņas vizuālās ainas (2,50x2,10 m) papildina pēc analoģiska principa veidotas skaņu kompozīcijas, tādējādi veidojot sinerģiju starp vizuālo pieredzi un audiālo dimensiju (“Mythology”, Op.16 pieejams “Spotify”, “Apple Music” u. c.).
“Jāatzīmē, ka šis nav mitoloģijas atšifrējums vai paskaidrojums, jo mītos vienmēr klātesošs ir neizskaidrojamais, nojaušamais, ko skatītājs–klausītājs var rekonstruēt tam aktuālo tēlu sistēmā. Mīti nav tikai pagātne, tie dzīvo mūsu zemapziņā un veido realitāti, kurā mēs paši esam to dalībnieki,” tā izstādes autors.
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Līvas Graudiņas un Katrīnas Martas Riņķes izstāde “Gaismas atmiņa”
Cēsu Vecajā alus brūzī
7. jūnijs–6. jūlijs
Līva Graudiņa. "Gaismas atmiņa Nr.67"
No 7. jūnija līdz 6. jūlijam Cēsu Vecajā alus brūzī būs skatāma multimediālā izstāde “Gaismas atmiņa”. Gleznotājas Līvas Graudiņas un eksperimentālās filmas mākslinieces Katrīnas Martas Riņķes darbos atspoguļota izlaušanās no tumsas un sava iekšējā spēka atgūšana. “Gaismas atmiņa” atklāj gaistošo mirkli – trauslu, tomēr pilnu kustības un spēka. Šis stāvoklis raksturo brīdi, kad notiek prāta atbrīvošana un jaunu skatpunktu meklējumi. Izstādes nosaukums ietver gaismas pētniecību un tās atcerēšanos – gaisma nav tikai fizisks elements, tā kļūst par metaforu, simbolizējot atmiņas mirkļa spēku.
Līvas Graudiņas darbiem raksturīga Ziemeļeiropas dabas tonalitāte un gaismas sajūta. Māksliniece par pēdējos divos gados tapušo darbu sēriju stāsta: “Gleznās kā tehniski, tā saturiski risinu trauslā sastinguma un mūžīgās mainības mijiedarbību, kur mazākā kustība var izjaukt līdzsvaru, pat iznīcināt iepriekš radīto.” Dabas motīvi kalpo gan kā vizuālas, gan konceptuālas atsauces, atklājot gaismas fenomena nepastāvību caur vieglu, caurspīdīgu eļļas glezniecību un intuitīviem triepieniem. Gleznu ciklā, atsaucoties uz Italo Kalvino filozofisko eseju “Spirāle” (The Spiral, 1965), tiek pētīta dabas elementu semiotika un cilvēka uztveres mehānismi, kas veidojas no personīgās pieredzes un instinktiem.
Mijiedarbībā ar Katrīnas Martas Riņķes analogā kino darbiem izstāde veido taktilu deju starp glezniecības un kustīgā attēla medijiem. Māksliniece stāsta par darba “Dialogs starp ķīmiju un nejaušību” tapšanu: “Ar lukturīti spīdinot gaismu nakts melnā tumsā uz vēl gaismu nesatikušas kino filmiņas un maisot to cauri pāris kilogramiem izlietotu kafijas biezumu, es paļaujos uz nejaušību un intuitīvu laika izjūtu. (..) Veidojot filmas uz foto emulsijas, gala rezultāts bieži ir neparedzams – tomēr pamatmateriāli paliek nemainīgi: foto emulsija, tēls un virsma, uz kuras tas tiek projicēts vai izdrukāts.”
Izstādes telpisko partitūru veido jaunās scenogrāfes Anna Meldera un Paula Graudaka, akcentējot atmiņu gaistošo dabu, gaismas vibrācijas un dabas elementu klātbūtni. Tiek radīta mainīga vide, kurā veidojas daudzslāņains dialogs starp gleznām, kustīgo attēlu, skaņu un skatītāju. Dabas motīvi šeit kļūst par piesātinātu zīmju sistēmu, kas ļauj interpretēt Līvas Graudiņas un Katrīnas Martas Riņķes darbos ietvertos naratīvus un aicina skatītāju piedzīvot gaismas atmiņu kā vizuālu, mitoloģisku un konceptuālu fenomenu.
Cēsu Vecais alus brūzis
Lenču iela 11, Cēsis
Atklāta pieteikšanās Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Vasaras skolai Alūksnē
Pieteikšanās līdz 22. jūnijam
Vasaras skola. Foto: Klāvs Vasiļevskis
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) aicina jaunos mākslas un kultūras jomas profesionāļus pieteikties ikgadējai neformālās izglītības programmai “LLMC Vasaras skola”, kas šogad norisināsies no 6. līdz 11. augustam Alūksnē. 2025. gada Vasaras skolas programma “Māksla, aģence un institucionālā transformācija” būs veltīta institucionālās kritikas dažādajiem kontekstiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā. Pieteikšanās atvērta līdz 22. jūnijam.
LLMC Vasaras skola tiek rīkota jau divpadsmito gadu, ik vasaru kādā no Latvijas pilsētām pulcējot dalībniekus un lektorus gan no Latvijas, gan ārvalstīm, lai brīvā, starpdisciplinārā formātā padziļināti pievērstos laikmetīgās mākslas procesiem, attīstītu kritisko domāšanu, diskusiju kultūru un kolektīvas radošās prakses.
Teju nedēļu ilgajā diskusiju un lekciju ciklā LLMC Vasaras skolas dalībnieki pārdomās institucionālās kritikas kopīgās un atšķirīgās iezīmes Centrālās un Austrumeiropas mākslā un kultūrā un to, kādi ārējie faktori ietekmējuši institucionālās prakses reģionā. Programma pievērsīsies iekļaušanas un ilgtspējas jautājumiem, kā arī izvērtēs stratēģijas, kā izvairīties no mākslas un kultūras instrumentalizācijas politisku nostādņu ietvarā – izglītības, veselības aprūpes un vides jomās.
Pieteikties dalībai Vasaras skolā aicināti humanitāro un sociālo zinātņu maģistrantūras un doktorantūras, kā arī bakalaura līmeņa studenti, jaunie mākslinieki, mākslas zinātnieki, kuratori un kultūras pētnieki. Programma notiks angļu valodā. Dalībniekiem jāsedz daļējas izmitināšanas un ēdināšanas izmaksas 150 eiro apmērā.
Pieteikšanās līdz 22. jūnijam, aizpildot pieteikuma formu, tai pievienojot motivācijas vēstuli.
LLMC Vasaras skolas programmu veido Andra Silapētere, Mārīte Lempa un Andris Freibergs.
Lauras Buholtes izstāde “Relikvijas'”
Padures muižā
līdz 26. jūnijam
Līdz 26. jūnijam Padures muižā skatāma mākslinieces Lauras Buholtes personālizstāde “Relikvijas” – klusās dabas žanra interpretācija, kur priekšmeti kļūst par cilvēka iekšējās pasaules spoguļiem.
Izstādē redzamās gleznas atklāj it kā ikdienišķus priekšmetus – traukus, audumus, priekšmetus no bērnības. Taču tās nav tikai “lietas”. Tās kļūst par atmiņu nesējiem, kas sevī glabā mīlestību, zaudējumu, klusumu un pieķeršanos. Māksliniece aicina skatītāju uzdot sev jautājumu: “Kāpēc mēs tik ļoti pieķeramies lietām, kurām nav materiālas vērtības? Un kur lai liekam to, ko šie priekšmeti mums nozīmē?”
Laura Buholte savā glezniecībā piešķir klusajai dabai intīmu un simbolisku dimensiju, padarot katru darbu par emocionālu stāstu. Personālizstāde redzama dziļa interese par atmiņas vizualizāciju, ikdienas priekšmetu dzeju un to spēju uzrunāt skatītāju bez vārdiem.
Padures Muiža, Kuldīgas novads
Ingrīdas Rutkas personālizstādes “Visums un caurumi” un Kapitālais remonts”
galerijā “Bazar’t”
līdz 30. jūnijam
No 1. līdz 30. jūnijam galerijā “Bazar’t” būs skatāmas mākslinieces Ingrīdas Rutkas divas personālizstādes – “Visums un caurumi” un Kapitālais remonts”.
Izstāde “Kapitālais remonts” atklāj cilvēka iekšējo pārbūvi caur vizuālām metaforām. Ekspozīcijā autore pievēršas cilvēka iekšējās pasaules pārbūvei, izmantojot vizuālas metaforas, kas atspoguļo personīgās transformācijas un atjaunošanās procesus.
Izstādes darbos dominē tēmas par iekšējo pārbūvi, personīgo izaugsmi un dzīves cikliskumu, kuras māksliniece attēlo caur simboliskiem elementiem un abstraktām formām. Darbi veidoti, izmantojot dažādas tehnikas un materiālus, radot daudzslāņainu un dziļi personisku vizuālo stāstījumu.
Katrā darbā jūtams laika ritējums, kurā slāņi nosedz un atsedz cits citu, radot daudzbalsīgu tekstūru stāstu. Te, kā pēc remonta sienas – vēl nepabeigtas, bet jau piesātinātas ar jaunu nozīmi.
“Kapitālais remonts ir ne tikai par fizisku telpu atjaunošanu, bet arī par mūsu iekšējo pasauli. Tas ir stāsts par to, kā mēs pārveidojam sevi, pielāgojamies un augam,” skaidro māksliniece Ingrīda Rutka.
Savukārt izstādē “Visums un caurumi” autore turpina pētīt Visuma bezgalību, ritmiskumu un neredzamās pasaules mehānismus. Ekspozīcijā iekļauti darbi autortehnikā uz papīra, kuros centrā – cauruma kā portāla simbolika un pulsējošas kustības vizualizācija.
Izstādes konceptuālā ass balstās Visuma cikliskuma idejā – pulsācijā, ieelpā un izelpā, kas atbalsojas gan dabas procesos, gan mūsos pašos. Darbos dominē simboliski “caurumi” – tie nav vienkārši tukšumi, bet enerģētiski vārti, caur kuriem plūst kustība, pārmaiņas, informācija un dzīvība.
Māksliniece iedvesmojusies no astrofizikas teorijām, kurās melnie caurumi tiek aprakstīti kā dinamiski un transformējoši – kā portāli, kas var pārtapt baltajos caurumos un radīt jaunas, nezināmas formas. Šī doma caurstrāvo arī izstādes kodolu: “Melnais caurums sevī nes baltā cauruma ideju jau tā sākotnējā stadijā...”
Izstāde ir simbolisks turpinājums mākslinieces iepriekšējiem darbu cikliem, kuros jau vairākkārt izcelts dabas un Visuma struktūru atkārtojošais raksturs. Šajā projektā īpaša uzmanība pievērsta gan materiāla plastikai, gan grafiskam smalkumam, kas mijas ar dinamisku telpiskumu.
Mākslas galerija “Bazar’t”
T/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Ivara Heinrihsona izstāde “Koks. Papīrs”
Galerijā “Bastejs”
līdz 27. jūlijam
Līdz 27. jūlijam galerijā “Bastejs” skatāma Ivara Heirihsona izstāde “Koks.Papīrs”.
Galerija “Bastejs”
Skultes iela 10, Priedaine, Jūrmala
Franču fotogrāfa Filipa Maržo izstāde “Baltijas piezīmes”
Jūrmalas Kultūras centrā
līdz 30. jūlijam
Līdz 30. jūlijam Jūrmalas Kultūras centrā skatāms franču mākslas fotogrāfa Filipa Maržo (Philippe Margeault) foto projekts “Baltijas piezīmes”, kas tapis sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā. Izstādē apskatāmas fotogrāfijas, kas uzņemtas 2024. gada nogalē, kad fotogrāfs viesojies Latvijā.
Filips Maržo (1970) ir franču fotomākslinieks, Parīzes EFET Fotogrāfijas skolas absolvents (2016). Maržo galvenokārt nodarbojas ar tradicionālo, analogo fotogrāfijas mākslu, izmantojot Hasselblad 501CM un Ricoh GR21 kameras (analogā fotogrāfija uz melnbaltiem gaismjutīgiem materiāliem) un Leica M9 kameru (digitālā fotogrāfija).
“Baltijas piezīmes” ir ceļojums apkārt Baltijas jūrai. Ceļojums cauri astoņām valstīm: Somiju, Poliju, Vāciju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Dāniju, Zviedriju un to salām. Fotogrāfu Filipu Maržo vienmēr ir vilinājušas šīs Ziemeļeiropas valstis.
“Es tur jūtos ērti un mierīgi. Arī mana māte mīlēja šīs valstis, un, kad es staigāju, mani pavada viņas klātbūtne. Man patīk šīs zemes, kur vari būt vientulībā. Vienatne ir visur. Piekrastes ir apveltītas ar unikālu gaismu, atmosfēru, kādu es nekad neesmu citur atradis, nekur citur, izņemot Baltiju. Es gribētu tur pazust un nekad neatgriezties,” stāsta fotogrāfs.
Projekts “Baltijas piezīmes” aizsākās 2016. gadā, un plānots to turpināt vēl dažus gadus. Lai to paveiktu, 2018. gadā Filips Maržo pārcēlās no Parīzes uz Gdaņsku Polijā, lai ikdienā varētu iegremdēties Baltijas klimatā, to iepazīt, izprast un izjust tā atmosfēru, izpētīt tās piekrasti un iepazīt tās iedzīvotājus. Gdaņskā izveidojis tādu kā “bāzes nometni”, lai varētu ceļot (vai atgriezties) uz citām Baltijas valstīm.
“Savās fotogrāfijās es ievēroju līdzības un atšķirības starp šīm astoņām valstīm, starp konkrētiem reģioniem un vietām, kas ir tieši vai vēsturiski saistītas ar Baltijas valstīm. Es vēlos parādīt ne tikai raksturīgas vietas, bet īpaši vēlos arī iemūžināt to īpašo garu, kas piemīt šim reģionam,” saka Filips Maržo.
Jūrmalas Kultūras centrs
Jomas iela 35, Jūrmala
Mākslinieki aicināti pieteikties Vijas Celmiņas fonda stipendijai vizuālajā mākslā
Pieteikšanās līdz 31. jūlijam
Vijas Celmiņas fonda stipendijas logo ar Saturnu izveidojusi māksliniece Sarmīte Māliņa, iedvesmojoties no LNMM kolekcijas darba – Vijas Celmiņas litogrāfijas “Saturna markas” (1995)
Līdz 31. jūlijam Latvijas māksliniekiem ir iespēja pieteikties Vijas Celmiņas fonda stipendijai vizuālajā mākslā.
Vijas Celmiņas fonda stipendija, ko Amerikas Savienotajās Valstīs dibinātais Vijas Celmiņas fonds (Vija Celmins Foundation Inc.) izveidojis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) un Latvijā dzimušo amerikāņu mākslinieci Viju Celmiņu, paredz ik gadu piešķirt 30 000 ASV dolāru vienam Latvijas māksliniekam vai mākslinieku apvienībai, kas apliecinājusi augstu māksliniecisko kvalitāti un aktīvi darbojas vizuālās mākslas jomā.
Žūrijas locekle, mākslas zinātniece Elita Ansone atzīmē iniciatīvas aktualitāti: “Materiālā spriedze Latvijā daudziem cilvēkiem ir neizturama. Arvien vairāk mākslinieku izvēlas dzīvot citās valstīs. Vijas Celmiņas fonda stipendija paredzēta tieši Latvijā rezidējošam māksliniekam. Kādam talantīgam māksliniekam šī stipendija dos iespēju vienu gadu pievērsties tikai radošajai izaugsmei. Talants – tā ir dabas dāvana. Talantiem ir jāuzticas un jādod brīvība radīt, lai dzimtu unikāli neatkārtojamais mākslā.”
Stipendijas mērķis ir sniegt būtisku atbalstu radošai darbībai un veicināt mākslas mecenātismu Latvijā. Vijas Celmiņas fonds apņēmies nodrošināt šo atbalstu desmit gadu garumā – no 2025. gada oktobra līdz 2034. gada oktobrim.
Visa aktuālā informācija (pieteikšanās kārtība, nosacījumi, pieteikuma forma) pieejama LNMM mājaslapas sadaļā ARSENĀLS “Vijas Celmiņas fonda stipendija”.
Stipendijas ieguvējs tiks paziņots oktobrī.
Lai nodrošinātu stipendijas pretendentu pieteikumu izvērtēšanu un nominantu atlasi, izveidota žūrija piecu ekspertu sastāvā. 2025.–2026. gadā stipendiātu izvēlēs: LNMM 20. gs. otrās puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja Dr. art. Elita Ansone, Kim? Laikmetīgās mākslas centra un darba devēju konsultācijas uzņēmuma “ERDA” dibinātāja, Latvijas Mākslas akadēmijas padomes locekle Zane Čulkstēna, mākslinieks, galerijas “427” līdzdibinātājs un kurators Kaspars Groševs, māksliniece, galerijas “LOW” un Rīgas Zīnu festivāla dibinātāja un izstāžu kuratore, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Maija Kurševa, māksliniece Inga Meldere.
Pēc stipendijas pieteikumu izskatīšanas žūrija izvēlas piecus pretendentus, no kuriem Vijas Celmiņas fonds izvēlas vienu stipendijas ieguvēju.
Pēc diviem gadiem tiks veidots jauns, LNMM direktora apstiprināts, ekspertu grupas sastāvs.
Stipendiju atbalsta SIA “ZAB Ellex Kļaviņš”.
Izstāde “Vjetnamas māksla”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
līdz 16. novembrim
Fragments no darba "Pūķa deja". Nezināms Dong Ho ciema meistars. LNMM kolekcija
Līdz 16. novembrim Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Āzijas mākslas galerijā skatāma jauna izstāde, kas veltīta Vjetnamas mākslai.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Vjetnamas mākslas kolekcija nav apjomīga – ap 50 priekšmetu. Muzeja krājumā tie pārsvarā ir nonākuši 20. gadsimta otrajā pusē, pēdējo papildinājumu saņemot 2024. gadā.
Lielākā daļa kolekcijas ir Dong Ho tradicionālie krāsainie kokgriezumi, kurus pamatā izlika apskatei Vjetnamas Jaunā gada svinībās, tāpēc darbos atspoguļotas pozitīvas un humoristiskas tēmas, piemēram, veiksmes zīmes, tautas folklorā balstītas alegorijas, stāsti par vēsturiskām personām un citiem populāriem notikumiem. Ikdienas dzīves atveidojumi iemieso vjetnamiešu nacionālos estētiskos uzskatus, vērtības un vēlmes. Kolekcijā glabājas dažādas darbu versijas un daļas, kas redzamas attēlos pie etiķetēm.
Vjetnamai ir sarežģīta un daudzslāņaina vēsture, ko arī raksturo LNMM krājumā esošie priekšmeti, kas saistīti gan ar Ķīnas atstāto mantojumu, gan Francijas koloniālismu, – zili baltais porcelāns, perlamutra inkrustācijas, opija pīpes kā atsauce uz Opija kariem (1839–1842, 1856–1860) un 1912. gada zīda izšuvums no Hanojas ar tiešām norādēm uz franču koloniālismu.
2024. gadā no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas vēstniecības Zviedrijā muzejs dāvinājumā saņēma 17 priekšmetus. To starpā ir tradicionālais vjetnamiešu vīrieša tērps, rīsu bungas un Dong Ho krāsainie kokgriezumi, kas papildināja kolekciju ar tajā iztrūkstošām darbu daļām un parādīja to koloristisko dažādību.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Jauns urbānās mākslas darbs –
Kristapa Tintes sienas gleznojums “Laipnības patvērums”
Liepājā
29. maijā Liepājas Pētertirgū tika atklāts nodibinājuma “Nodibinājums Liepāja 2027” (Liepāja 2027) dāvinājums Liepājas pilsētai tās 400. jubilejā – mākslinieka Kristapa Tintes veidotais sienas gleznojums “Laipnības patvērums”.
Krāšņais murālis tapis laikmetīgās mākslas izstādes “Bažas. Trakās dienas.” ietvaros.
Jaundarbs tapa līdztekus izstādes norisei Liepājas Pētertirgus jaunatklātajā iekšpagalmā, kas iepriekšējās desmitgadēs apmeklētājiem bija slēgts. Kristaps Tinte savā izkoptajā mākslinieciskajā valodā mākslinieks caur šo lielformāta darbu runā par apzinātību kā alternatīvu un glābiņu no iepirkšanās drudža epidēmijas.
“Šis darbs tapa, domājot tieši par tā atrašanās vietu – Liepājas Pētertirgu – un izstādes centrālo tēmu: patēriņu. Tirgus man vienmēr bijis tuvs – gan kā īsākais ceļš, braucot ar velosipēdu ikdienas gaitās, gan kā vieta, kur skolas laikā iegādājāmies pirmos hiphopa subkultūras elementus. Tomēr darba galvenā ideja saistās ar tirgus un dabas mijiedarbību. Manuprāt, šeit jūtama Dieva laipnība un sastopama liela labestība,” atklājot darbu, sacīja mākslinieks Kristaps Tinte.
Izstādes kuratore Ieva Rubeze atklāj: “Vērojot, kā top viņa jaunākais darbs, mani nepameta sajūta, ka tas man kaut ko atgādina. Kompozicionāli tas raisa asociācijas ar senās Ēģiptes sienu gleznojumiem – tēlu hierarhija, kur lielas figūras vienā plaknē ar mazām figurām, ieskautas dažādos simbolos. Arī saturiski gleznā sastopamas vairākas dimensijas vienlaikus – no meža gariem, kas iemieso garīgo pasauli, līdz kvasa dzērājiem, ielu subkultūras un grafiti elementiem, kā arī krāsu toņiem, kas šķiet aizgūti no datorspēļu pasaules.”
Liepājas Pētertirgus
