Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Latviskā identitāte”
Mākslas un izglītības koprades telpā “Adatu Fabrika”
9. februāris–28. augusts
No 9. februāra līdz 28. martam Mākslas un izglītības koprades telpā “Adatu Fabrika” Kuldīgā būs skatāma izstāde “Latviskā identitāte”, kuras centrālais darbs ir tekstilmākslinieces Evijas Stukles-Zuitiņas instalācija “Pastāsti par seniem laikiem. Ūmīša stāsti”.
Instalācija ir vizuāls un personisks stāsts par mākslinieces vecvecmāmiņas Ūmīša dzīvi un dzimtas atmiņu pārmantojamību. Darbs veidots tekstilmākslas formā, balstoties uz ģimenes stāstiem, fotomateriāliem un liecībām, izmantojot izšuvumu, tekstilmozaīku un balandas biomasu. Instalācijā simboliski savijas roze, balanda un mati, atklājot jaunības, izdzīvošanas un atmiņas tēmas. Darbu veido divas Ūmīša figūras – jaunībā un vecumdienās –, kā arī desmit metrus garš izšūts matu tēls.
Izstādē līdzās centrālajai instalācijai eksponēti arī citu latviešu autoru darbi, kas reflektē par latvisko identitāti, vēsturi un kultūras arhetipiem. Dažādos mākslas medijos – glezniecībā, grafikā un fotogrāfijā – savus darbus rāda Imants Vecozols, Ieva Iltnere, Ivars Heinrihsons, Jānis Deināts un Helēna Heinrihsone, piedāvājot daudzslāņainu skatījumu uz latvisko pieredzi un kolektīvo atmiņu.
Izstādes kurators ir Raimonds Kalējs.
Mākslas un izglītības koprades telpa “Adatu Fabrika”
Kalpaka iela 4, Kuldīga
Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa gleznu izstāde
Galerijā “Jēkabs”
9. februāris–13. marts
No 9. februāra līdz 13. martam mākslas galerijā “Jēkabs” būs skatāma Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa gleznu izstāde.
Lai arī īstenību nekad neizstāstīsi, Jānis Ferdinands Tīdemanis savu bohēmas un mirklīguma piesūcināto dzīves redzējumu spējis ielikt ikkatrā otas triepienā, skatienā un krāsu salikumā. Viņš bija pasaules pilsonis, kurš, dzīvojot ar plašu vērienu, spēja izgaršot un uzņemt dzīvi ar tik lielu kāri, ka tā teju vai līst ārā no viņa bagātīgās un krāšņās daiļrades.
Gleznas ir impulsīvas, kontrastainas, krāsas trieptas biezās faktūrās, formas kustībā šarmantas un reizē deformētas, un tam visam pa virsu – emocionāli pielādētas. Jānis Tīdemanis latviešu mākslas vidē ienāca kā caurvēja aizcirstas durvis – skaļi un pamanāmi. Vai tās būtu ostas ainavas, kāršu spēlmaņi vai kāda pazīstama seja, Tīdemaņa glezniecība, kas kā virtuoza pilnmetrāža raksturo viņa paša dzīvi, neatstās skatītāju vienaldzīgu.
Izstādē eksponētie darbi nākuši no privātkolekcijām.
Galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, Rīga
Ērikas Mālderes oriģinālgrāmatu izstāde “Grāmatu stāsti”
Aleksandra Čaka muzejā
10. februāris–25. maijs
No 10. februāra līdz 25. maijam Aleksandra Čaka muzejā būs skatāma mākslinieces Ērikas Mālderes pašizgatavotu oriģinālgrāmatu izstāde “Grāmatu stāsti”. Izstādē eksponētie darbi radīti, reflektējot notikumus Latvijas kultūrtelpā. Tajos izmantoti dažādi papīrmateriāli, dabas elementi un šķiedras, kā arī demonstrētas apgūtās grāmatsiešanas prasmes.
Mākslinieka oriģinālgrāmata (art book) ir mākslas darbs, mākslinieciska izpausme, kas izmanto grāmatas formu vai funkciju. Grāmatu ilustrācijām un oriģinālām grāmatām ir ļoti sena vēsture, taču mākslinieka oriģinālgrāmatas, kādu to pazīstam šodien, radās tikai pagājušā gadsimta 50.–60. gados un kopš tā laika šis mākslinieciskās izpausmes veids nemitīgi attīstās un pilnveidojas.
Oriģinālgrāmatas veidotas no pašizgatavotām papīrloksnēm, kas radītas no otrreizēji pārstrādes papīrmasas, abakas šķiedras un rabarbermasas, papildinot tās ar citus dabas materiāliem. Papīrs tiek dekorēts, izmantojot ekoprintu, augu atspiedumus un improvizācijas ar indigo un zilo krāsu.
Aleksandra Čaka muzejs
Lāčplēša ielā 48-8, Rīga
Diskusija “Latvietis un viņa izvēle 21. gadsimtā”
Andreja Upīša memoriālajā muzejā
11. februārī / plkst. 18.00
11. februārī plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā notiks diskusija “Latvietis un viņa izvēle 21. gadsimtā” – ar formālu un saturisku “nobīdi” no ierastā muzeju sarunu cikla “Latvietis un viņa izvēle XX gadsimtā”. Sarunā piedalīsies mākslinieks Dr. art. Kristians Brekte un literatūrzinātnieks Mg. philol. Arnis Koroševskis. Sarīkojums notiks kā izstādes “Punkts. Kādas personības noriets” noslēdzošais pasākums.
“Kā vērtēt pagātnes kultūras un, jo īpaši, vizuālās mākslas mantojumu? Kuras personības ir vai nav vērts pieminēt? Ar kādiem izaicinājumiem māksliniekam jāsaskaras 21. gadsimtā? Vai mākslā pastāv kādas noteiktas robežas?” Šos un daudzus citus jautājumus sarunas laikā atšķetināt centīsies Kristians Brekte un Arnis Koroševskis, kuri kopā veidojuši izstādi “Punkts. Kādas personības noriets”. Izstāde sniedza ieskatu Andreja Upīša pēdējo dzīves gadu aizkulisēs – drūmajā, vienmuļajā un nolemtības pilnajā cietumā, kuru rakstnieks pats sev bija radījis un lielā mērā izvēlējies kā savas dzīves norietu.
Andreja Upīša memoriālais muzejs
Brīvības iela 38-4, Rīga
Izstāde “Padomju laika idealizācija mākslā”
Liepājas okupācijas muzejā
11. februāris–5. aprīlis
Boriss Bērziņš (1930–2002). Krāsotāji. 1961. Audekls, eļļa, 138x182 cm
No 11. februāra līdz 5. aprīlim Liepājas okupācijas muzejā būs skatāma gleznu izstāde no Liepājas muzeja mākslas priekšmetu kolekcijas, kas atspoguļo sociālistisko reālismu padomju laika mākslā, cildinot darba ļaudis un radot optimistisku nākotnes vīziju sociālisma idejas garā.
Izstādē iekļauti latviešu gleznotāju darbi, kas tapuši laika posmā no 1946. līdz 1978. gadam, atspoguļojot padomju okupācijas perioda mākslu, kurā veidots mīts par vispārēju laimi un sociālo labklājību.
Darbu tematika ietver rūpniecību un ražošanu, īpaši Liepājai nozīmīgo rūpnīcu “Sarkanais metalurgs”, tās cehus, velmētavas un strādnieku portretus, kuros iemiesots padomju darba patoss. Nozīmīga vieta atvēlēta arī ostas un jūras tēmai – zvejnieku ikdienai, kuģiem, kapteiņiem un izbraukšanai jūrā, kas padomju mākslā iegūst cēlu un monumentālu skanējumu.
Pēc Otrā pasaules kara un Latvijas okupācijas kultūra un māksla kļuva par vienu no galvenajiem propagandas un komunistiskās ideoloģijas instrumentiem. Mākslas turpmākā attīstība tika pakļauta Padomju Savienībā īstenotajam politiskajam virzienam, kas noteica ne tikai tēmu loku, bet arī formu, izteiksmes līdzekļus un mākslinieka radošās brīvības robežas. Mākslas uzdevums bija kalpot varas propagandai un cildināt darba cilvēku.
Izstāde Liepājas okupācijas muzejā piedāvā skatīt padomju laika mākslu kā vēsturisku liecību par okupācijas realitāti, kur ideoloģija, patoss un ikdienas dzīve savijas vienotā vizuālā stāstā, aicinot mūsdienu skatītāju uz kritisku un reflektējošu skatījumu.
Liepājas okupācijas muzejs
K. Ukstiņa ielā 7/9, Liepāja
Izstāde “Atpūtnieks ceļā uz Jūrmalu”
Jūrmalas muzejā
No 12. februāra
No 12. februāra Jūrmalas muzejā kā audiovizuālā telpa norisināsies izstāde “Atpūtnieks ceļā uz Jūrmalu”, kas aicina apmeklētājus piedzīvot emociju un gaidu pilnu ceļu uz kūrortu.
“Nepacietībā ar plikajām kājām sataustīt saulainās dienas sakarsētās smiltis un veldzējošo jūru, esi devies ceļā uz Jūrmalu – tāpat kā vēl paprāvs bariņš atpūtas kārotāju. Sakravājis bagāžu ar visu nepieciešamo vasarnieka iedzīvei, iesēdies ratos, kuģītī vai varbūt vilciena vagonā, šoreiz lepni izvēloties sēdēt pirmajā, nevis trešajā klasē. Ko tik ceļā neieraudzīsi!”
Izstāde iekārtota, aicinot apmeklētāju šķietami iespraukties drūzmainajos, atpūtnieku pilnajos transporta līdzekļos un piedzīvot ceļu uz Jūrmalu cauri laikam. Tieci pie biļetes, nenokavē braucamo un varbūt kādam pār plecu ieraudzīsi tik ilgi gaidīto satikšanos ar jūru! Atpūtnieku sadzīviskajai burzmai, ratu klaboņai un vilciena sliežu ritmiskajiem klaudzieniem pa vidu var nejauši sadzirdēt kādu svešu sarunu. Tik esi uzmanīgs – nesamin kaimiņa zemeņu pauniņu, cenšoties izgrozīt savu zvilni un saulessargu laukā pa vilciena durvīm!
Audiovizuālajā telpā, iesaistot dažādas maņas – dzirdi, redzi un tausti –, būs iespēja iejusties brauciena noskaņās, vienlaikus izzinot, cik atšķirīgs dažādos laikmetos bijis ceļš uz Jūrmalu – pajūgu, tvaikoņu un vēlāk dzelzceļa satiksmes periodā. Izstādē ietvertā audiovizuālā ainava ļaus iegrimt garāmslīdošajos skatos, kādi paveras no vilciena vagona loga, mērojot ceļu Rīga–Dubulti, veidojot autentiski dzīvu pieredzi.
Izstāde kompozicionāli veidota kā ceļš no sākumpunkta – vai tā būtu kuģīšu piestātne vai dzelzceļa biļešu kase – līdz kārotajam galamērķim, piejūras kūrortpilsētai, brauciena laikā piedzīvojot dažādas “pieturvietas”.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
Izstāde “Sieviešu dumpis. Sievietes subjektivitāte Sicīlijas laikmetīgajā mākslā.”
Cantieri Culturali alla Zisa – Spazio Tre Navate, Palermo
12. februāris–8. marts
Paulas Zvanes darbi
No 12. februāra līdz 8. martam Cantieri Culturali alla Zisa – Spazio Tre Navate telpās būs skatāma izstāde “Sieviešu dumpis. Sievietes subjektivitāte Sicīlijas laikmetīgajā mākslā”.
Ekspozīcija apvieno divdesmit mākslinieces, kuras strādā glezniecības, instalācijas, tēlniecības, fotogrāfijas, performances, dejas, dzejas un teātra jomās. Izstādē piedalās arī četras latviešu mākslinieces – Kristīne Alksne, Anitra Bērziņa, Jana Briķe un Paula Zvane. Projekts pievēršas sieviešu dissentam un jaunas sievišķās subjektivitātes veidošanās procesiem personiskās un kolektīvās transformācijas kontekstā.
Izstādes teorētisko pamatu veido Karlas Akardi līdzgājējas Karlas Lonci feministiskie teksti, kuros sieviete tiek skatīta kā “negaidīts vēstures subjekts” un tiek aicināta savu subjektivitāti veidot no kulturālā tukšuma punkta. “Izstāde ir droša vide, kurā solidaritātē ar citām sievietēm māksliniecēm ir iespēja akcentēt tos neasimilētos un tāpēc autentiskos identitātes aspektus, kam ir saistība ar femīno,” uzsver izstādes kuratore Anda Kļaviņa.
Izstādes fokusā ir femīnās šķelšanās (female dissent) pieredze, kur mākslinieces piedāvā jaunas attiecības ar sensuālo pasauli, kas tapušas personisku atklāsmju ceļā.
Puse no izstādē pārstāvētajām māksliniecēm dzīvo un strādā Sicīlijā, savukārt pārējās pārstāv Itāliju un citas valstis. Visas dalībnieces vieno saikne ar Sicīliju kā izcelsmes, atgriešanās vai transformācijas vietu.
Spazio Tre Navate, Cantieri Culturali alla Zisa
Via Paolo Gili 4, Palermo
Ivetas Gabaliņas personālizstāde “Meža vakari”
ISSP Galerijā
12. februāris–16. aprīlis
No 12. februāra līdz 16. aprīlim ISSP Galerijā būs skatāma fotogrāfijas izstāde “Meža vakari”, kurā māksliniece Iveta Gabaliņa pievēršas mežu izzušanas tēmai, aktualizējot cilvēka lomu ar mežu saistīto bioloģisko un kultūras procesu norisēs.
Tā sauktie vecie meži, kas nodrošina dabai īpaši nozīmīgus ekoloģiskos procesus, gan Latvijas, gan Eiropas mērogā ir kļuvuši par izzūdošu ekoloģisku formu. Sabiedriskajā diskursā vecajiem mežiem bieži tiek piešķirta simboliska un emocionāla nozīme, tomēr mežsaimniecības praksē tie, pretēji jaunaudzēm, tiek uzskatīti par ekonomiski mazvērtīgiem. Cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā to skaits strauji sarūk.
Izstāde “Meža vakari” piedāvā alternatīvus veidus, kā lūkoties uz mežu, lai ne tikai aizsargātu tā dzīvotspēju bioloģiskā līmenī, bet arī izaicinātu mūsu spēju apzināties meža nozīmi cilvēka izdzīvošanā, ļaujot ieraudzīt sevi kā daļu no bioloģiskās pasaules.
Ivetas Gabaliņas fotodarbi iezīmē būtiskas paralēles starp meža ķermeni un sievietes ķermeni – abos atklājas pretmeti, kuros mijas idealizācija un ekspluatācija. Māksliniece aicina raudzīties uz mežu kā autonomu, dzīvu un elpojošu būtni, nevis resursu, kas apkalpo cilvēka vajadzības. Izstādes apmeklētāji tiek aicināti ieraudzīt arī sevi – cilvēku – kā meža daļu.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k.3
Kristas Vindbergas Auznieces izstāde “Osculum. Basium. Suavium”
Mihaila Čehova teātra galerijā
No 13. februāra
No 13. februāra Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra galerijā būs skatāma mākslinieces Kristas Vindbergas Auznieces izstāde “Osculum. Basium. Suavium”, kas pievēršas pieskāriena, laika un tuvības nozīmei laikmetīgās mākslas kontekstā.
Darba pamatā ir divu kustībā sasalušu roku nepārtraukta rotācija, kas veido bezgalīgu tuvuma un distances ciklu. Atsaucoties uz Mikelandželo “Ādama radīšanu”, māksliniece pārbīda radīšanas akta interpretāciju, atstājot to sievietes rokās un akcentējot līdzvērtīgu autorību bez dievišķas hierarhijas.
Roku kustība atgādina pulksteņa rādītājus – precīzu, atkārtojošos ritmu, kurā tikai vienā grādā rodas savstarpējs kontakts. Šajā īsajā satikšanās brīdī koncentrējas radīšanas akta intensitāte un trauslums.
Darbs mainās mēnesi no mēneša – Osculum, Basium, Suavium – pakāpeniski sašaurinot distanci no atturīga žesta līdz jutekliskai intensitātei un atklājot tuvību kā nepārtrauktu iespējamības procesu.
“Radīšana sākas ar nodomu, pieskārienu un kustību. Divas kustībā sasalušas rokas nepārtraukti rotē viena pret otru, un to trajektorija veido bezgalīgu tuvuma un distances ciklu. Atsauce uz Mikelandželo Ādama radīšanu ir tieša, taču šeit radīšana ir atstāta sievietes rokās, tā pārbīdot radīšanas akta interpretāciju uz jaunām identitātes un autorības dimensijām. Šajā darbā nav dievišķas hierarhijas, bet gan divu radītāju līdzvērtīga klātbūtne.
Viena labā un viena kreisā roka griežas ap savu asi kā autonomas planētas, un to kustība atgādina pulksteņa rādītājus, kuru laiks vienmēr ir precīzs un vienmērīgs. Viena sekunde ietver īsu satikšanās momentu, pēc kura atkal iestājas intervāls, kurā dominē gaidas un potenciāls.
Rotācija aptver pilnu 360 grādu amplitūdu, tomēr tikai vienā grādā rodas savstarpējs kontakts – brīdis, kurā koncentrējas radīšanas akta intensitāte un trauslums, un vienlaikus atgādinājums par nepārtrauktu iespējamības atkārtošanos.
Darbs mainās mēnesi no mēneša – Osculum, Basium, Suavium – un pakāpeniski sašaurina distanci: no atturīga žesta, caur mīļumu, līdz jutekliskai intensitātei. Basium apzīmē maigu un mīļu skūpstu, kas tradicionāli saistīts ar mīlestības un tuvības izpausmēm. Osculum ir neitrālāka, klasiskajā tradīcijā bieži sociāla vai rituāla rakstura skūpsta forma. Suavium apzīmē kaislīgu, juteklisku un erotiski piesātinātu skūpstu”, stāsta māksliniece Krista Vindberga Auzniece.
Čehova teātra galerija
Kaļķu iela 16, Rīga
Izstāde “Kaķu planēta”
Ventspils muzeja Amatu mājā
No 13. februāra
No 13. februāra Ventspils muzeja Amatu mājā būs skatāma izstāde “Kaķu planēta”. Izstādē eksponēti zīmējumi, tekstilijas un fotogrāfijas, ko radījusi mākslinieku ģimene no Liepājas – Terēze Marija Miltiņa, Agnese Rudzīte un Jānis Rudzītis.
Izstādes pamatā ir pārliecība, ka radošais spēks un motivācija mīt pašā radīšanas procesā. Iedvesma var rasties dažādos veidos – muzicējot, palīdzot citiem vai barojot ielu kaķus. Pasaule ir kontrastu pilna, un pietiek pastiept roku, lai tai pieslēgtos un atgūtu enerģiju.
Pieticība un pateicība māksliniekiem ir vērtības, kas veidojušas viņu skatījumu uz pasauli. Latvija ir dzimtene, bet Liepāja – mājas. Lai arī debespuses ir atvērtas, būt “šeit un tagad” ir apzināta izvēle. Mākslinieku sabiedrotā ir citādība – krāsas, gaisma un cilvēku klātbūtne.
Izstāde apliecina ticību tam, ka ar iedvesmu ir jāstrādā un ka radošais process nes augļus ilgtermiņā. Prieks par kopīgu darbošanos šeit savijas ar atbildību par nākotni un pārliecību, ka pasaule ir mīļa, ja spējam ieklausīties, sadarboties un atbalstīt cits citu.
Šoreiz priekšroka dota kaķiem – jo suņi, zaķi, eži, kapibaras un citi kustonīši ir tikai ciemiņi uz šīs planētas. Kaķu planētas.
Ventspils muzeja Amatu māja
Skolas iela 3, Venstspils
Roberta Rūrāna personālizstāde “Kastanis un Visums”
Mākslas muzejā “Zuzeum”
13. februāris–10. maijs
No 13. februāra līdz 10. maijam Mākslas muzejā “Zuzeum” būs skatāma ilustratora un mākslinieka Roberta Rūrāna pirmā institucionālā personālizstāde “Kastanis un Visums”. Ekspozīcija atklāj plašu autora daiļrades amplitūdu – no spilgtām, starptautiski atpazīstamām ilustrācijām līdz personiskām, garīga rakstura gleznām, kurās laikmetīga vizuālā valoda savijas ar kristīgās tradīcijas motīviem.
Izstādē eksponēti vairāk nekā 80 darbi, kas tapuši no 2018. līdz 2025. gadam. Tie izkārtoti posmos – no rotaļīgi ikdienišķām, sekulārām tēmām un komerciāliem pasūtījumiem līdz personiskākiem, garīgiem meklējumiem, kuros būtiska ir tradīciju un laikmetīguma apvienošana, rotaļīgums tēlveidē, kā arī sakrālās dabas ietveršana ķermeņos, to kustībās un žestos. Roberta vizuālais rokraksts balstās vienkāršās, izteiksmīgās formās, kas kārtotas spilgtās, skaidri strukturētās kompozīcijās. Mākslinieka rokrakstā dažkārt iezogas sirsnīga ironija, kas jūtama vieglos mediju vēstījumos, sarežģītām un lielām idejām atņemot retorisko smagumu. Šajā izstādē ilustrācija kļūst par instrumentu, ar kuru vienlaikus tiek runāts par mūsu ikdienas vizuālo vidi un klusākiem, grūtāk definējamiem, taču katram nozīmīgiem iekšējiem stāvokļiem un meklējumiem.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Izstāde “Kolekcijas”
Mākslas muzejā “Zuzeum”
13. februāris–10. maijs
No 13. februāra līdz 10. maijam mākslas muzejā “Zuzeum” būs skatāma izstāde “Kolekcijas”, kuras uzmanības centrā ir 200 Zuzānu kolekcijas mākslas darbi, pārstāvot 140 māksliniekus, kā arī porcelāna fabrikas un kartogrāfus. Izstāde pievēršas kolekcionēšanai kā mākslinieciskās domāšanas izvērsumam, apvienojot darbus, balstoties intuīcijā un asociācijās. Izvēlēti no visa krājuma, šie mākslas darbi ir izkārtoti kolekcijās, kas neveido fiksētu sistēmu, bet gan savstarpējas saiknes, balstoties formā, krāsā, žestā vai noskaņā. Dažas no tām ir tūlītējas un viegli pamanāmas, citas – piezemētākas vai netiešas. Skatītāja priekšā atklājas kolekciju arhipelāgs – ainava, kurā iegrimt ar vērību un ziņkāri, aicinājums atklāt, kas mūs pievelk un kāpēc.
Izstādes veidotāji kolekcijas raksturo kā vienkāršu, bet spēcīgu procesu – lietu apvienošanu. Tā ir cilvēkam raksturīga darbība, kas notiek gan muzejos un atmiņu krātuvēs, gan iestādēs un bērnības guļamistabās. Neatkarīgi no tā, vai tā ir gleznu, porcelāna vai pastkaršu kolekcija, tā atklāj mūsu būtību un ļauj atcerēties, no kurienes nākam. Teju 35 000 darbu lielā Zuzānu kolekcija ir dzīvs Latvijas mākslas vēstures liecinieks un apliecinājums tam, ka kolekcionēšana ir gan kultūras, gan personiska prakse.
Izstādes kurators ir Eds Shautens (Edvards Shautens) – mākslinieks un kurators no Hāgas, kura praksē nozīmīga ir horeogrāfiska un telpiska domāšana. Kopš 2023. gada viņš ir mūsdienu mākslas telpas TUR mākslinieciskais direktors un kurators. Izstādes scenogrāfiju veidojis scenogrāfs un gleznotājs Andris Kaļiņins, kura darbiem raksturīga konceptuāla pieeja un precīzs krāsas lietojums telpiskā kontekstā.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Anatolija Borodkina retrospektīva personālizstāde “Retrospekcija”
Rīgas Porcelāna muzejā
13. februāris–5. aprīlis
Dekoratīvi objekti “Torsi”. A. Borodkins. Autordarbs. 1998. Priv. īp. Foto: Gvido Kajons/
Rīgas Porcelāna muzejs
No 13. februāra līdz 5. aprīlim Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma mākslinieka un keramiķa Anatolija Borodkina retrospektīvā personālizstāde “Retrospekcija”.
Anatolijs Borodkins (1947) ir Ukrainā dzimis, Latvijā dzīvojošs mākslinieks, kurš jau vairākas desmitgades aktīvi darbojas Latvijas profesionālajā keramikā. Viņa radošā prakse aptver keramiku, glezniecību, tēlniecību, arhitektūru un interjera dizainu, veidojot daudzslāņainu, telpiski domājošu māksliniecisko valodu.
Izstāde “Retrospekcija” piedāvā ieskatu Borodkina radošajā ceļā – no mazās formas darbiem līdz vērienīgiem, telpu definējošiem projektiem. Mākslinieka darbi nereti iziet ārpus tradicionālajiem postamentiem, apliecinot interesi par pilsētvidi un mākslas mijiedarbību ar apkārtējo telpu. Krāšņā, dzīvespriecīgā koloristika un gleznieciska pieeja ļauj darbos nolasīt mākslinieka emocionālo klātbūtni.
Borodkins regulāri strādājis tandēmā ar keramiķi Ženiju Loginovu, ar kuru kopš 1992. gada veidojis kopīgas personālizstādes un piedalījies starptautiskos simpozijos. Kopš 1980. gada mākslinieks piedalījies izstādēs Latvijā un daudzviet pasaulē.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Konventa sēta, Rīga
Veidošanas darbnīca
Rīgas Porcelāna muzejā
līdz 13. februārim
Porcelāna veidošanas darbnīcas Rīgas Porcelāna muzejā. Foto: Gvido Kajons
Līdz 13. februārim Rīgas Porcelāna muzejā no otrdienas līdz sestdienai norisinās veidošanas darbnīca ar krāsainām veidošanas masām, ko vadīs muzejpedagoģes Vita Lukstiņa un Astra Kaprāne.
Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā radošu darbnīcu, kurā muzeja viesi var iepazīt aizraujošo porcelāna izstrādājumu veidošanas procesu. Darbnīcā iespējams apgūt gan porcelāna veidošanas, gan dažādas dekorēšanas tehnikas.
Visu februāri ikviens aicināts piedalīties un radīt ikdienā lietojamu, košu un kvalitatīvu porcelāna izstrādājumu – pialu (bļodiņu) Austrumu tematikā. Radošajās izpausmēs aicināti piedalīties bērni no 10 gadu vecuma, viņu vecāki, kā arī visi interesenti – gan individuāli, gan grupās. Dalībai darbnīcā nav nepieciešamas priekšzināšanas.
Porcelāns tradicionāli asociējas ar balto krāsu, taču, iejaucot metālu oksīdus, porcelāna masā var iegūt dažādus toņus. Darbnīcā būs pieejamas zilas, melnas un baltas porcelāna masas, kuras varēs kombinēt, lai radītu krāšņus un unikālus darbus – gan sev, gan kā dāvanu draugiem un radiniekiem. Pēc dalībnieku pieprasījuma darbus varēs noglazēt, bet gatavo pialu saņemt muzejā pēc dažām nedēļām.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Konventa sēta, Rīga
Izstāde “Visāda garuma sapņi”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
14. februāris–16. augusts
Ilmārs Blumbergs. Triptihs. 2. lapa. 1977. Papīrs, litogrāfija. LNMM kolekcija
No 14. februāra līdz 16. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs ciklā “Paaudze” norisināsies izstāde “Visāda garuma sapņi”, kas atklāj sirreālisma izpausmes latviešu iespiedgrafikā 20. gadsimta 70.–80. gados.
Izstādes fokuss vērsts uz sirreālisma interpretācijām astoņu grafiķu – Māra Ārgaļa (1954–2008), Ilmāra Blumberga (1943–2016), Valijas Brences (1941–2009), Maijas Dragūnes (1954), Artura Ņikitina (1936–2022), Aijas Ozoliņas (1932–2023), Māras Rikmanes (1939) un Lolitas Zikmanes (1941) – daiļradē, izceļot šo talantīgo, bet pagaidām ne vienlīdz labi zināmo un pētīto autoru darbību padomju okupācijas periodā – 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad sirreālisms līdzās abstrakcionismam tika iekļauts padomju ideoloģijai nevēlamo mākslas virzienu sarakstā.
Sirreālisma pirmsākumi meklējami 20. gadu sākumā Parīzē un saistāmi ar dadaisma kustību. Par virziena dzimšanu pieņemts uzskatīt 1924. gadu, kad franču rakstnieks un dzejnieks Andrē Bretons (André Breton) publicēja pirmo “Sirreālisma manifestu”. Latvijā jau 20. gadu vidū termins parādījās presē, tomēr vizuālajā mākslā sirreālisma pazīmes manāmas daudz vēlāk – virzienam raksturīgo izteiksmes līdzekļu izmantošana (biomorfas formas, sapņainums, negaidītu priekšmetu, lietu un tēlu kombinācijas vai to pretnostatījumi) mākslā ienāca 70. gadu sākumā.
Tieši septiņdesmitajos gados Latvijas grafikā bija vērojams uzplaukums: 1968. gadā tika iedibināta Tallinas grafikas triennāle, kas vienkopus pulcēja labākos grafiķus no Baltijas valstīm, 1976. gadā Latvijas Mākslinieku savienības namā tika atvērta litogrāfijas darbnīca, kas iedvesmoja šajā tehnikā darboties plašāku mākslinieku loku. Savukārt 1975. gadā Republikas Zinību namā jeb Planetārijā aizsākās grafikas izstāžu sērija ar nosaukumu “Zinātne un zinātniskā fantastika”. Šo izstāžu nozīmi spilgti akcentējis Ilmārs Blumbergs: “Nosaukums “Zinātne un zinātniskā fantastika” deva iespēju izlikt visu ko. Pilnīgi visu. Tā bija brīvība. To izstādi gaidīja. No formas viedokļa sirreālisms noteica manus izteiksmes līdzekļus.”
Izstādes kuratore ir Monta Cimdiņa.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Dinas Danosas izstāde “Homo Ludens”
Kalnciema kvartāla galerijā
Līdz 28. februārim
Līdz 28. februārim Kalnciema kvartāla galerijā skatāma mākslinieces Dinas Danosas izstāde “Homo Ludens”.
Izstāde “Homo Ludens” pēta spēli kā dzīves modeli – kā noteikumu, nejaušību un izvēļu sistēmu, kurā cilvēks vienlaikus ir gan spēlētājs, gan figūra uz galdiņa un kurā atklājas cilvēka mēģinājumi rast jēgu mainīgos apstākļos.
Šajā akvareļu un porcelāna darbu ciklā spēles motīvs parādās kā kultūras, domāšanas un pašizziņas mehānisms. Izstāde veidota kā abstrakta, nosacīta instrukcija spēlei – darbu sērijas pamatā ir mākslinieces piecu gadu ilgs pētījums, kas piedāvā skatīt spēli kā veidu sadzīvot ar nenoteiktību, pretrunām un nejaušību.
Izstādes vizuālajā valodā savijas dažādi spēles motīvi un struktūras – no šaha un galda spēļu loģikas līdz rituāliem un absurda situācijām, kas sasaucas ar Lūisa Kerola “Alises piedzīvojumi Aizspogulijā” pasauli. Dzīve šeit ir tuvāka Kerola trakulīgajām šaha partijām nekā ierastajām melnbaltajām izvēļu shēmām. Ierastie plāni izjūk, noteikumi mainās, un skatītājs nonāk telpā, kur loģiskais un neloģiskais pastāv līdzās, atklājot dzīvi kā nepārtrauktu spēli bez skaidrām instrukcijām vai pareiziem risinājumiem.
Nozīmīga vieta izstādē atvēlēta rituālam kā spēles formai – darbībai, kas aicina apstāties, iesaistīties un uz brīdi izkāpt no ikdienas loģikas. “Homo Ludens” piedāvā skatītājam pieredzi, kurā jautājumi ir svarīgāki par atbildēm, bet pats skatīšanās process kļūst par daļu no spēles.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Izstāde “Galerijas kolekcija”
Galerijā “Daugava
Līdz 7. martam
Līdz 7. martam galerijā “Daugava” skatāma izstāde “Galerijas kolekcija”, kas piedāvā plašu un daudzslāņainu ieskatu galerijas uzkrātajā mākslas darbu kopumā. Izstādes ekspozīcija aptver vairāk nekā sešas desmitgades – no 1960. gadiem līdz pat mūsdienām – un atklāj glezniecības, tēlniecības, grafikas, tekstilmākslas un keramikas daudzveidību. Kopumā skatāmi 55 mākslas darbi, kas ir tikai neliela, bet reprezentabla daļa no galerijas bagātīgās kolekcijas, uzsverot tās ilgstošo un konsekvento skatījumu uz Latvijas mākslas attīstību. No vecmeistariem glezniecībā izstādē pārstāvēti tādi vārdi kā Felicita Pauļuka, Jānis Osis un Maija Nora Tabaka, kuru darbi iemieso sava laika estētiskos meklējumus un profesionālo meistarību. Dialogā ar tiem ienāk jaunāku paaudžu autoru darbi – Baibas Vegeres, Līgas Purmales, Daces Lielās, Aijas Zariņas, Vijas Zariņas, Kaspara Zariņa, Ilzes Avotiņas, Irēnas Lūses, Laimas Eglītes, Laimas Puntules, Alekseja Naumova, Laimas Bikšes un Andra Eglīša darbi, kas iezīmē mūsdienu vizuālās domāšanas daudzbalsību. Nozīmīga vieta izstādē atvēlēta arī citiem mākslas veidiem. Tekstilmākslā skatāms Dzintras Vilks jaunradītais gobelēns “Pilsēta smiltīs”, savukārt tēlniecībā – Artas Dumpes, Vijas Mikānes un Aigara Bikšes darbi. Keramikā līdzās Jutas Rindinas traukiem un objektiem īpašu uzmanību piesaista Aigara Bikšes darbs “Meitene liesmās”, kas paplašina materiāla robežas līdz konceptuālam vēstījumam. Izstāde “Galerijas kolekcija” nav tikai retrospektīvs pārskats – tā ir dzīva liecība par galerijas lomu mākslas procesu veidošanā un uzturēšanā, piedāvājot skatītājam iespēju vienuviet ieraudzīt dažādu paaudžu, rokrakstu un domāšanas veidu satikšanos.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas studentu
tekstilgrāmatu izstāde“Taustāmie stāstījumi”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Līdz 6. aprīlim
Līdz 6. aprīlim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Oranžērijā skatāma tekstilgrāmatu izstāde “Taustāmie stāstījumi”, kurā lasāmi, apskatāmi un dažkārt arī taustāmi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstila specialitātes studentu radītie stāsti.
Izstādē redzami Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstila specialitātes studentu un absolventu radītie darbi, kuros apvienojas stāsts kā teksta vai koncepcijas forma, stāsta vizualizācija un tekstila materiāls kā šo stāstu iemiesotājs. Tekstilgrāmata ir vienojošs ietvars autoru personīgajiem un radošajiem stāstījumiem. Izstādes nosaukums norāda ne tikai uz tekstila taktilo dabu un iespēju sajust radīto darbu materialitāti, bet arī uz šo stāstu autentiskumu – tie ir patiesi, autoru piedzīvoti, izjusti un izstāstīti tekstila valodā.
Tekstilgrāmata ir viens no uzdevumiem Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstila specialitātes studiju programmā, kas veidots ar mērķi mudināt studentus eksperimentēt ar tekstila tehnikām un formātiem, tos pielāgojot stāsta idejai. Darbos grāmata tiek interpretēta kā vizuāls, materiāls un telpisks objekts, aktualizējot tekstila daudzpusību. Tekstilgrāmatas tēmu ietvaros studenti atklāj personisku skatījumu uz ikdienu, izceļot sev nozīmīgus dzīves notikumus, pieredzes un attiecības ar sevi, apkārtējo vidi un cilvēkiem. Radošajā procesā tekstilgrāmatas transformējas objektos, instalācijās vai telpiskās struktūrās, paplašinot priekšstatu par grāmatu kā lasāmu un tradicionāli uztveramu formu.
Tekstilgrāmatas ir jau pazīstama mākslas forma starptautiskā vidē, tomēr Latvijā šāda formāta izstāde skatāma pirmo reizi. Norises vieta – Latvijas Nacionālā bibliotēka – veido saikni un konceptuālu dialogu starp literāro mantojumu un mūsdienu vizuālo domāšanu. Izstāde uzsver grāmatas nozīmi būt ne tikai informācijas nesējam, bet arī radošai, personiskai un taktilai pieredzei. Izstādes veidotāji aktualizē radošuma un izglītības nozīmi, kā arī grāmatas jēdziena paplašināšanu laikmetīgās mākslas kontekstā.
Izstādes kuratores ir Elīna Ģibiete un Diāna Janušone.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Izsludināts līdzfinansējuma konkurss kultūras pasākumiem
Liepāja 2027 atklāšanas svētku programmā
Pieteikšanas līdz 7. aprīlim
2027. gada 23. janvārī Liepājā notiks “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” atklāšanas svinības. Lai papildinātu daudzveidīgo norišu programmu, nodibinājums “Liepāja 2027” izsludinājusi atklātu līdzfinansējuma konkursu kultūras pasākumu īstenošanai Liepājas kultūrvietās un citviet pilsētvidē.
Konkursa mērķis ir veicināt jaunu kultūras un izklaides pasākumu radīšanu “Liepāja 2027” atklāšanas pasākuma norises laikā, tādējādi piedāvājot daudzveidīgu programmu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Pasākumi var tikt organizēti telpās, atpūtas un ēdināšanas vietās, kā arī citviet pilsētvidē, kas ir publiski pieejamas pasākuma norises laikā. Pasākumi jāīsteno laika posmā no 2027. gada 23. janvāra plkst. 20.00 līdz 2027. gada 24. janvāra plkst. 4.00.
“Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” būs viens no nozīmīgākajiem 2027. gada notikumiem visā Eiropā. Ar šo konkursu vēlamies aicināt Liepājas kultūrvietas, dažādas kopienas un māksliniekus kļūt par daļu no šī vēsturiskā notikuma. Tā ir iespēja atvērt savas durvis un iepazīstināt viesus ar pilsētas unikālo raksturu, kas paliek atmiņā un aicina atgriezties visa gada garumā,” aicina “Liepāja 2027” mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.
Kopējais projektu konkursa finansējums ir 30 000 eiro, kas piešķirti no Liepājas valstspilsētas pašvaldības finansējuma Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas attīstībai. Uz līdzfinansējumu var pieteikties uzņēmumi, biedrības un nodibinājumi, kas nav valsts vai pašvaldību dibināti.
Pieteikumi jāiesniedz līdz 2026. gada 7. aprīlim, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu Liepājas valstspilsētas pašvaldības e-pakalpojumu portālā.
Konkursa dokumentācija pieejama šeit.
Izstāde “Telpa un laiks: Jānis Andris Osis”
Talsu novada muzejā
Līdz 17. maijam
Līdz 17. maijam Talsu novada muzejā skatāma izstāde “Telpa un laiks: Jānis Andris Osis”.
Mākslas zinātniece Rūta Muižniece reiz rakstīja, ka J. A. Osim ir divas sejas: Osis – gleznotājs tradicionālists un Osis – dekoratīvs abstrakcionists. Mākslinieka dotumu daudzpusība nolasāma arī Talsu novada muzejā iekārtotajā izstādē “Telpa un laiks: Jānis Andris Osis”. Izstāde tapusi sadarbībā ar mākslinieka sievu Valdu Osi un mākslinieku Alekseju Naumovu.
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Apskatāms Vāgnera teātra makets
Jaunajā Rīgas teātrī
No februāra
No februāra Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) apmeklētājiem būs apskatāms Rīgas Vāgnera teātra makets, kas pēc vairāk nekā pusgada dalības Venēcijas Arhitektūras biennālē atgriezies Rīgā.
Makets mērogā 1:30, ko izstrādājis Zaigas Gailes birojs, pērn no 10. maija līdz 23. novembrim bija eksponēts Venēcijā, Palazzo Contarini Polignac, 19. Arhitektūras biennāles izstādē No Doubt About It līdzās arhitektu darbiem no vairākām Eiropas un Āzijas valstīm.
Rīgas Riharda Vāgnera biedrība un Zaigas Gailes birojs uzsver, ka maketa izstāde Venēcijā simboliski noslēdza tā dēvēto “Vāgnera trijstūri”, savienojot Rīgu, Baireitu un Venēciju – pilsētas, kas bijušas būtiskas Riharda Vāgnera dzīvē un radošajā darbībā. Kā norāda arhitekte Zaiga Gaile, ideja par maketa eksponēšanu Venēcijā bija simboliska atsauce uz Vāgnera pēdējo ceļu pa Lielo kanālu.
Ideja izstādīt maketu Jaunajā Rīgas teātrī pieder JRT mākslinieciskajam vadītājam Alvim Hermanim, kurš darbu redzēja Venēcijā un rosināja to padarīt pieejamu Latvijas publikai. Makets būs apskatāms JRT vestibilā izrāžu apmeklētājiem.
Makets tapis Ivetas Leinasāres vadībā, sadarbojoties plašai komandai, tostarp brīvprātīgajiem praktikantiem. Tas atspoguļo Vāgnera nama arhitektoniski sarežģīto struktūru un iecerēto izskatu pēc atjaunošanas. Pēc teātra atklāšanas makets kļūs par daļu no pastāvīgās ekspozīcijas Vāgnera muzejā.
Rīgas Vāgnera teātra atjaunošana paredz ne tikai vēsturiskās ēkas un teātra zāles atdzimšanu, bet arī Riharda Vāgnera muzeja un radoša starpdisciplināra centra izveidi. Projekta atklāšana plānota 2028. gadā.
Jaunais Rīgas teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Darbnīca “Baltars” un mūsdienu dizains
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs izstrādājis muzejpedagoģisko nodarbību “Darbnīca “Baltars” un mūsdienu dizains”, kas paplašina kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” piedāvājumu un palīdzēs 8.–12. klašu skolēniem izprast laikmetam raksturīga dizaina vērtību, atklājot gan Latvijas Kultūras kanonā iekļautās porcelāna apgleznošanas darbnīcas “Baltars” (1925–1928) unikālo piemēru, gan Latvijas mūsdienu dizaina zīmolu stāstus un sasniegumus.
Nodarbība veidota, lai saistoši un iedvesmojoši iepazīstinātu jauniešus ar labāko Latvijas dizainā. Tā ir vizuāli atraktīva un izzinoša. Norisi ievada animēts stāsts par darbnīcu “Baltars”, tās fenomenu un vadošajiem māksliniekiem – Romanu Sutu, Aleksandru Beļcovu un Sigismundu Vidbergu. Turpinājumā dalībnieki dodas aplūkot “Baltars” kolekcijas oriģinālus un mūsdienu dizaina zīmolu “an&angel, MAREUNROL’S, “ARTICUL” u.c. stila paraugus muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās “Klasiskās vērtības” un “Dizaina process”, apspriež tos un gūst praktisku pieredzi, veidojot modernisma kompozīcijas uz magnētiskā šķīvja.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Latvijas māksliniece pirmo reizi iekļauta
pasaules labāko ilustratoru elitē –
Hansa Kristiana Andersena balvas īsajā sarakstā
29. janvārī Starptautiskā Bērnu un jaunatnes literatūras padome (IBBY) izsludināja 2026. gada Hansa Kristiana Andersena balvas īso sarakstu, kurā iekļauta arī Latvijas nominante – pazīstamā grāmatu māksliniece Gundega Muzikante.
Tradicionāli īsajā sarakstā iekļūst seši rakstnieki un seši grāmatu mākslinieki. Grāmatu mākslas kategorijā līdzās Muzikantei nominēti arī Beatrice Alemagna (Itālija), Linda Bondestam (Somija), Cai Gao (Ķīna), Walid Taher (Ēģipte) un María Wernicke (Argentīna).
Divi balvas laureāti – viens rakstnieks un viens ilustrators – tiks paziņoti 13. aprīlī IBBY preses konferencē Starptautiskajā Boloņas bērnu grāmatu tirgū, savukārt apbalvošana notiks IBBY 40. Pasaules kongresā augustā Otavā (Kanāda).
Gundega Muzikante (1964) ir ilustrējusi vairāk nekā 70 bērnu grāmatas. Viņas darbi izstādīti starptautiskos ilustrācijas forumos un biennālēs, tostarp Bratislavā, Tallinā un Belgradā, kā arī iekļauti The White Ravens katalogā un IBBY Goda sarakstā. Māksliniece vairākkārt nominēta Astridas Lindgrēnes piemiņas balvai un Hansa Kristiana Andersena balvai.
Hansa Kristiana Andersena balva, dibināta 1956. gadā, ir viens no prestižākajiem apbalvojumiem bērnu literatūrā, un to nereti dēvē par “bērnu literatūras Nobela prēmiju”.
Izdots Baltijas mūsdienu stikla mākslas izstādes
“Slāņi” katalogs
14. februārī, plkst. 15.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā norisināsies Baltijas mūsdienu stikla mākslas izstādes “Slāņi” kataloga prezentācija un tikšanās ar māksliniekiem.
“Baltijas mūsdienu stikla mākslas izstāde atklāja skaistu, trauslu un vienlaikus stipru pasauli caur poētisko, mazliet noslēpumaino materiālu – stiklu. Esam patiesi gandarīti, ka šīs vērtības ir dokumentētas un saglabātas ilgtermiņā – izstādes “Slāņi” katalogā, pievēršot uzmanību stikla dizaina un mākslas jomai, kas līdz šim publicēta un dokumentēta salīdzinoši maz,” akcentē izstādes līdzkuratore, māksliniece Marta Ģibiete.
Katalogs ir fotomateriāliem vizuāli bagāts izdevums, kurā apkopoti darbi un izstādes kopskati, kā arī informācija par māksliniekiem. Grāmatu papildina Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) docents Aigas Dzalbes vadībā LMA jauno mākslas teorētiķu veidotas intervijas ar autoriem. Izdevums palīdzēs nozarei stiprināt esošos un dibināt jaunus starptautiskus kontaktus un sadarbības.
Grāmatas sastādītājas ir projekta kuratores no Latvijas puses, mākslinieces Marta Ģibiete un
Bārbala Gulbe, dizainu veidojusi Linda Lūse.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Izdota grāmata “Iveta Vecenāne”
Grāmatas “Iveta Vecenāne” vāks. 2026. Dizains: Guntars Sietiņš
11. februārī plkst. 17.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notiks grāmatas “Iveta Vecenāne” prezentācija.
Izdevuma vāku rotā gobelēns “Ugunspuķes” (2018), un grāmata piedāvā daudzslāņainu ieskatu tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes daiļradē. Tā rezonē ar 2025. gada vasarā DMDM notikušo izstādi “Pļava. Ivetas Vecenānes gobelēni un Latvijas novadu amata meistaru segas”, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un aktualizēja profesionālās un tautas mākslas mijiedarbību. Izstāde šobrīd nominēta LSM gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2025” fināla balsojumā kategorijā “Vizuālā māksla”.
Iveta Vecenāne (1962) ir viena no nozīmīgākajām mūsdienu latviešu tekstilmāksliniecēm, kuras radošās prakses centrā ir klasiskā gobelēna aušanas tehnika. Viņas darbos meistarīgi savienojas aušanas prasme, gleznieciska brīvība un krāsu intensitāte. Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1985. gada Latvijā un ārvalstīs, aktīvi pārstāvot Latvijas kultūru starptautiskā kontekstā.
Grāmata strukturēta sešās nodaļās, atklājot mākslinieces nozīmīgākos darbu ciklus, tostarp “Pļava”, “Kas dzintaram vēl padomā?”, “Galotnes. Tālāk par ainavu” un jaunāko ciklu “Rotko”, kas tapis sadarbībā ar Rotko muzeju Daugavpilī. Izdevumu sastādījusi mākslas zinātniece Irēna Bužinska kopā ar producenti Unu Medni, dizaina autors – Guntars Sietiņš.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
