Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Diplomdarbs ir mākslas darbs /arhīva izpēte /
1949 – 1991 / keramika / stikls / tekstils / interjers”
Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpā “DUO”
3. marts–13. marts
No 3. marta līdz 13. martam Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpā “DUO” būs skatāma izstāde “Diplomdarbs ir mākslas darbs / arhīva izpēte / 1949–1991 / keramika / stikls / tekstils / interjers”. Tā aicina ielūkoties akadēmijas diplomdarbu arhīva izpētes procesā un diskutēt par padomju perioda Latvijas mākslas mantojumu.
Izstāde iepazīstina ar digitalizēto Latvijas Mākslas akadēmijas diplomdarbu kolekciju, ko papildina interaktīva keramikas un stikla karte. Digitālā kolekcija šobrīd aptver LMA Informācijas centrā uzkrātās liecības par keramikas, stikla, tekstila un interjera studiju noslēguma darbiem, kas tapuši laikposmā no 1949. līdz 1991. gadam. Fotoattēli pārsvarā uzņemti diplomdarbu aizstāvēšanas laikā. Divu gadu izpētē konstatēts, ka vizuālais materiāls atklāj tikai pusi no kopējā klāsta – dokumentēti 154 keramikas, 41 stikla, 241 interjera, 160 tekstila mākslas darbi –, tādēļ uzsākta trūkstošo attēlu apzināšana un digitālās kolekcijas papildināšana no privātiem arhīviem. Ar izstādes palīdzību aicinām absolventus un viņu piederīgos atsaukties un papildināt diplomdarbu fotoarhīvu.
Izstāde ir etaps plašākā izpētes procesā, kurā svarīgas ir diskusijas, lai pētniekus, māksliniekus un ikvienu interesentu rosinātu paraudzīties uz tēmu no dažādiem rakursiem reģionālā kontekstā. Tādēļ aicinām pievienoties atvērtajām lekcijām un diskusijām par lietišķo mākslu, dizainu un mākslas izglītību 20. gadsimta 2.pusē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā.
5. martā pieredzē dalīsies pētnieces Karolīna Jakaite (Lietuva) un Kaja Lobjakasa (Igaunija).
12. martā ar lekciju par Latvijas augstākās mākslas izglītības situāciju un jauno mākslinieku iespējām padomju periodā uzstāsies Andris Teikmanis. Pēc lekcijas atvērtā sarunā par politikas, etnogrāfijas un mākslas attiecībām iesaistīsies pētnieces Ilze Boldāne Zeļenka, Daina Bleiere, Anete Karlsone, Ieva Pīgozne un Inese Sirica.
LMA izstāžu telpa “DUO”
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Izstāde “Melancholia imaginativa”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
3. marts–27. februāris, 2027
Aleksandra Beļcova. Aktrises Antas Klints portrets. 1932. Audekls, eļļa. Latvijas Nacionālā teātra krājums. Foto: Normunds Brasliņš
No 3. marta līdz 2027. gada 27. februārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs skatāma izstāde “Melancholia imaginativa”, kas atklāj tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portreta glezniecībā.
Melanholijas tēmai Eiropas mākslā ir gara vēsture. Melancholia (tulkojumā no grieķu valodas – melnā žults) senatnē tika uzskatīta ne tikai par īpatnību, kas piemīt vienam no temperamentu tipiem, bet arī par kaiti, kas negatīvi ietekmē cilvēka domas un psihi. Renesanses laikmetā mainījās domātāju un mākslinieku attieksme pret melanholiju; to sāka vērtēt kā ģēnija, domātāja, zinātnieka pazīmi. Filozofs Marsīlio Fičīno devis šim melanholijas paveidam nosaukumu Melancholia imaginativa.
Kopš antīkās pasaules laikiem mākslā attīstījās melanholisko tēlu atveidošanas tradīcija. Tēseja pamestā Ariadne un Pēnelope, kas gaida savu Odiseju, vai melanholijas tēls no slavenās Albrehta Dīrera gravīras – visām šīm figūrām ir noteikta ikonogrāfija. Tā ir tā saucamā domātāja poza: sēdēšana, atbalstot galvu ar roku, uz krūtīm sakrustotas rokas, viegli noliekta galva, nolaistas acis – visas šīs pazīmes nepārprotami norādīja uz tēlu saikni ar melanholiju.
Izstādes kuratore ir Nataļja Jevsejeva.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26, Rīga
Māra M. Gaiļa izstāde “Lelles un bildes”
“Bazart” mākslas galerijā
3.–27. marts
No 3. līdz 27. martam “Bazart” mākslas galerijā būs skatāma Māra M. Gaiļa izstāde “Lelles un bildes”, kas aicina meža garu un simbolu pasaulē.
Mākslinieks Māris M. Gailis iepazīstina ar savu jaunāko darbu apkopojumu, kurā satiekas tēlniecība un emaljēta glezniecība. Ekspozīciju veido divas savstarpēji papildinošas daļas, kas pēta dabas spēku, mitoloģiju un vīrišķīgos arhetipus.
Izstādes centrālā ass ir leļļu kolekcija “Fauna LV”. Tās nosaukuma pamatā ir romiešu dabas un lauku dievības Faunas vārds, kas mākslinieka interpretācijā savijas ar Latvijas dzīvnieku pasauli. Izstādē eksponētie darbi nav tikai lelles – tie ir meža gari jeb fauni. Mākslinieks meklējis saikni starp mītisko un reālo, iemiesojot Latvijas dabai raksturīgo dzīvnieku sugu kopumu antropomorfos tēlos.
Izstādes otro daļu veido “bildes” – ekspresīvas un emaljētas gleznieciskas kompozīcijas. Katrs tēls tajās kalpo kā spēcīgs simbols.
“Berga Bazar’t” mākslas galerija
Elizabetes iela 78, Rīga
Andra Grinberga performatīvās darbības retrospekcija “Andris Grinbergs 80”
Mākslas muzeja “Zuzeum” Siltumnīcā
4.–22. marts
No 4. līdz 22. martam mākslas muzeja “Zuzeum” Siltumnīcā apskatāma mākslinieka Andra Grinberga performatīvās darbības retrospekcija no Zuzānu kolekcijā pieejamajiem materiāliem, kā arī paša mākslinieka Andra Grinberga un Dāniela Šatalova, un Kaspara Zborovska personiskajiem arhīviem.
Andris Grinbergs (dz. 1946) ir viena no nozīmīgākajām Latvijas avangarda mākslas personībām, kura dzīves un radošās darbības trajektoriju iezīmē posmi Rīgā, Mazirbē un atkal Rīgā, apvienojot brīvmākslinieka pozīciju ar apzinātu distanci no jebkuras ideoloģiskas sistēmas.
20. gs. 60.–70. gados viņš kļuva par centrālo personu nelielajā Latvijas hipiju komūnā. Viņa performances un hepeningi par reliģijas un seksualitātes tēmām bija reta un drosmīga kontrkultūras izpausme Padomju Latvijā. Šie mākslas notikumi nebija improvizēti, bet strukturēti mākslas darbi ar scenāriju, režiju, scenogrāfiju, dalībniekiem un modes estētiku, kuros saplūda kino, deja, literatūra, mūzika un vizuālā māksla. Šos notikumus fotogrāfijās iemūžinājuši daudzi nozīmīgi autori – Gunta Andersone, Māra Brašmane, Jānis Deinats, Andris Eglītis, Andrejs Grants, Atis Ieviņš, Raimonds Ivanovskis, Jānis Kreicbergs, Gatis Rozenfelds un Inta Ruka.
Grinberga interese par performatīvo mākslu aizsākās bērnībā ar teātra spēlēm un pārģērbšanos, bet profesionāli nostiprinājās Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, kur viņš apguva apģērba konstruēšanu un izkopa savu individuālo, eleganti ekscentrisko tēlu. Viņa estētikā saskatāmas paralēles ar Oskara Vailda aristokrātisko tēlu un 20. gs. 60. gadu popārta ikonu Ņujorkā, Endiju Vorholu.
Mazirbes periodā un vēlāk, paralēli radošajai darbībai Andris Grinbergs strādāja par zīmēšanas skolotāju un 18 gadu pasniegšanas laikā internātskolās īstenoja alternatīvas un radošas pedagoģiskās metodes.
Šobrīd, darbojoties kopā ar jaunajiem autoriem Dānielu Šatalovu un Kasparu Zborovski, Grinbergs konsekventi atsakās no publiskā tēla ekspluatācijas, uzsverot pašpietiekamību un privātās telpas neaizskaramību kā nozīmīgu savas dzīves un mākslas principu.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Donata Veikšāna jubilejai veltīta izstāde
Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā
4.–19. marts
No 4. līdz 19. martam Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja lasītavā būs skatāma izstāde “Donats Veikšāns. Diriģents. Vadītājs. Skolotājs”, kas veltīta diriģenta un pedagoga Donata Veikšāna 80 gadu jubilejai. Izstādē aplūkojamas muzeja krājumā glabātās liecības par viņa radošo darbību, kā arī iespējams ieklausīties Gulbenes Mūzikas skolas orķestra skanējumā.
Donata Veikšāna darbība vairāk nekā piecdesmit gadu garumā veidojusi nozīmīgu laikmetu Gulbenes kultūras dzīvē. Viņš bijis ilggadējs pūtēju orķestru diriģents, mūzikas skolas pedagogs un kultūras darba organizators, ietekmējot ne vien Vidzemes un Latgales, bet arī visas Latvijas muzikālo vidi.
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs
Pulka iela 8, Rīga
Jura Petraškeviča personālizstāde “Noberzumi”
Jūrmalas muzejā
4. marts–19. aprīlis
No 4. marta līdz 19. aprīlim Jūrmalas muzejā būs skatāma Jura Petraškeviča personālizstāde “Noberzumi”. Mākslinieka darbos virsma kļūst par jutīgu teritoriju – vietu, kur sastopas pieskāriens, kustība un materiāla atmiņa. Papīrs reaģē uz rokas ritmu: tas piebriest, plaisā, iegrimst, uzkrāj siltumu un spiedienu gluži kā āda, kas nes savus stāstus. Šajos darbos redzamais nav tikai attēls, bet notikums, kas dzimst no ilgstošas berzes, no uzmanības, no klusas, neatlaidīgas klātbūtnes. Petraškeviča vizuālā valoda atgādina dabas struktūras – paugurus, plaisas, rētainumu – un vienlaikus atver telpu, kurā redzamais, taustāmais un dzirdamais savijas vienotā pieredzē. Tā ir robeža starp sevi un pasauli, kurā mākslinieks fiksē gan kustības enerģiju, gan sajūtu trauslumu.
Izstādes kuratore ir Roberta Atraste.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Beates Poikānes personālizstāde “Pagleznojums aiz ledusskapja”
Galerijā “Daļa laika”
5. marts–11. aprīlis
No 5. marta līdz 11. aprīlim galerijā “Daļa laika” norisināsies mākslinieces Beates Poikānes personālizstāde “Pagleznojums aiz ledusskapja”.
Beate Poikāne galerijā “Daļa laika” radījusi instalāciju – audiovizuālu eseju, kas iespiežas un saplūst ar galerijas telpu. Tā ir daļēji fikcionāla, daļēji autobiogrāfiska kolāža, kas pēta mākslinieciskā procesa nepārtraukto norisi arī izaicinošos un ekonomiski trauslos apstākļos. Eseja pievēršas radīšanas dzinuļiem situācijās, kur mākslas prakses uzturēšana kļūst sarežģīta.
Izstāde ir veltījums autorei tuviem, mīļiem cilvēliem – māksliniekiem, arī mākslinieces mammai – tēlniecei un vecvecmammai, kas bija māksliniece autodidakts.
Nosaukums ir gan atsauce uz sociāli ekonomisko apstākļu nozīmi mākslas darba radīšanas procesā, gan konkrētu, personisku vietu, kur autores vecvecmāmiņa glabāja savus gleznojumus.
Beate Poikāne ir vizuālā māksliniece, teātra veidotāja un scenogrāfe, kura savas mākslas prakses ietvaros irdina robežas starp vizuālās mākslas un laikmetīgā teātra darba metodēm, veidojot vizuālas dramaturģijas un pašperformējošas vides. Mākslinieces praksē objekti un ķermeņi darbojas kā virzītājspēks mainīgām ainavām, īpaši pievēršoties periferiālajai perspektīvai, sievietes skatpunktam, kā arī postsociālisma kultūrtelpas specifikai.
Beate savos darbos strādā ar decentralizētu teātra elementu hierarhijas izmantojumu, kur cilvēki līdzpastāv vienā tīklojumā ar citbūtnēm un tehnaloģiju. Savas mākslas darbībā, viņa meklē iespējas jaunu, rūpīgāku attiecību būvēšanai.
Galerija “Daļa laika”
Tallinas iela 94, Grīziņkalns, Rīga
Uršulas Ventiķeres izstāde “Mana vieta”
Poļu namā
5. marts–6. aprīlis
No 5. marta līdz 6. aprīlim Poļu namā būs skatāma Uršulas Ventiķeres (Varšava, Polija) zīmējumu un gleznu izstāde “Mana vieta”. Izstādē tiks eksponēti zīmējumi un gleznas, kā arī viena mākslas instalācija. Šie darbi tapuši pēdējo triju gadu laikā (2023–2026). Tajos galvenokārt atspoguļoti savas vietas dzīvē meklējumi. Šī tēma ir aktuāla gan jaunam māksliniekam, gan jebkuram jaunietim. Dzīves ceļš sākas ar skatienu sevī (varbūt pat ar mikroskopa palīdzību) un senčos, lai atrastu savu unikālo radošo stilu, iemīļotās nodarbības un pavisam jaunu – savu identitāti.
“Padomā par to, kur ir ‘tava’ vieta. Vai tev jau ir izdevies to atrast, vai arī tu joprojām to meklē?” izstādes apmeklētājiem jautā Uršula Ventiķere.
Poļu nams
Varšavas iela 30, Daugavpils
Jānis Aufmanis un Maksu Sandredu piedalās
arhitektūras biennalē “Works+Words”
Orhūsā, Dānijā
5. marts–10. aprīlis
No 5. marta līdz 10. aprīlim Latvijas arhitekts Jānis Aufmanis kopā ar Kanādā dzimušo arhitektu Maksu Sandredu (Briselē) piedalīsies arhitektūras biennālē “Works+Words” Orhūsā, Dānijā. Biennālē tiks izstādīts viņu kopdarbs “Izprast īpašuma līniju. Purvciems” (Fathoming the Property Line. Purvciems) – pētījums par īpašuma robežu kā telpisku, juridisku un filozofisku konstruktu.
Projekts pievēršas īpašuma līnijai – juridiski definētai, bet fiziski neredzamai robežai, kurai ir konkrētas sekas apbūvētajā vidē. Izmantojot arhitektūras analīzes rīkus un publiski pieejamus datus, autori cenšas radīt apstākļus, kuros šī abstraktā robeža kļūst uztverama telpiski un materiāli. Darbs izgaismo spriegumu starp juridisko realitāti un fizisko vidi – ēkām, fasādēm un pilsētas ģeogrāfiju.
Izstādē būs skatāmi trīs savstarpēji saistīti elementi: frēzēta 3D skulptūra mērogā 1:1, kas atklāj īpašuma līnijas attiecības ar ēkas fasādi; lielformāta zīmējums mērogā 1:1, kas vizualizē zemes un dzīvokļa īpašuma struktūru sadursmi; kā arī digitāls ekrāns, kas pievēršas īpašuma līnijas “neesošajam” mērogam un atklāj autoru attālinātās sadarbības procesu. Darbi ir eksponēti uz speciāli veidota rāmja, kura elementi pēc izstādes tiks pārveidoti par publiski pieejamu solu Purvciema pagalmā.
Biennāles simpozija ietvaros autori prezentēs akadēmisku eseju par projekta teorētisko ietvaru un izpētes metodēm. 6. martā paredzēta arī projektam veltīta paneļdiskusija.
Arhitektūras biennāle “Works+Words” Orhūsā pulcē starptautiskus arhitektus, pētniekus un māksliniekus, pievēršoties praksēm, kas vienlaikus darbojas telpiskā un diskursīvā laukā.
Arkitekturbiennalen 2026: WORKS+WORDS
J.M. Mørks Gade 13, 8000 Aarhus C
Annas Matvejevas un Vladislava Saveljeva dueta izstāde “Parallax”
Galerijā “CUT ART”
No 6. marta
No 6. marta galerijā “CUT ART” Gallery būs skatāma Annas Matvejevas un Vladislava Saveljeva dueta izstāde “Parallax”. Izstāde pēta uztveri, kustību un laika materiālās pēdas, apvienojot divas atšķirīgas mākslinieciskās pieejas.
Annas Matvejevas fotogrāfiju sērija tapusi vilciena braucienos Krievijā un Eiropā. Strādājot ar ilgstošu ekspozīciju, māksliniece fiksē ainavu kustībā – telpu, kurā objekti izšķīst, bet laiks kļūst plūstošs. Eiropas kadros dominē struktūra un skaidras robežas, savukārt Krievijas ainavās – plašums un neregularitāte. Attēli saglabā tranzīta mirkļus, ko veido distance, ātrums un skatīšanās akts.
Dialogā ar fotogrāfijām Vladislava Saveljeva keramika piedāvā pretēju laika pieredzi – nevis kustību, bet tās nospiedumu. Darbi kļūst par materiālām transformācijas liecībām, kur laiks sacietē formā.
Abi mākslinieki veido telpu starp kustību un paliekošo. “Parallax” atklājas kā pārejošā un noturīgā laika stāvokļu sastapšanās.
Galerija “CUT ART”
Strēlnieku iela 5, Rīga
Ģirta Muižnieka personālizstāde “Maigās svārstības 1. Jambo”
Teātra namā “Jūras vārti”
6. marts–30. aprīlis
No 6. marta līdz 30. aprīlim Teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma Ģirta Muižnieka personālizstāde “Maigās svārstības 1. Jambo”.
Ģirta Muižnieka personālizstāde “Maigās svārstības 1. Jambo” ir šī cikla ievadizstāde. “Jambo var būt jebkas – kāds zvēriņš, dziesmas vārdi, bērna šļupsts. Gluži kā dada nenozīmē neko. Kaut kas iracionāls. Taču es atklāju, ka ‘jambo’ svahili valodā nozīmē ‘sveiks’, valodā, kurā runā daudzi Austrumāfrikā. Man tā ir sava veida sasveicināšanās arī ar ‘Maigajām svārstībām’,” tā par izstādi stāsta mākslinieks, kuram sasveicināšanās ar skatītājiem caur izstādes nosaukumu nav pirmā reize. 2006. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika viņa izstāde “Salut!”. Runājot par “Jambo”, Muižnieks uzsver, ka tā būs turpinājums tēmām, kas bijušas klātesošas viņa pēdējo gadu darbos: “Nonfinito – kā nepabeigtības slavinājums un tās pārākums pār pabeigtību. Bībeles motīvu vilinājums ticēt brīnumiem, jo brīnums ir jebkura pašsaprotama lieta un eksistence. Antikompozīcija kā izteiksmes forma. Savus darbu motīvus es neizdomāju racionāli. Tie atnāk paši, iespējams, tiecoties spoguļoties citādākā skatījumā.”
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Artdocfest/Riga tematiskā programma ARTDOC & PROART
Mākslas muzejā “Zuzeum”
6.–8. marts
Ekrānšāviņš no filmas “Zalktis”
Jau ceturto gadu mākslas muzejā “Zuzeum” norisināsies tematiskās programmas “ArtDoc & ProArt” seansi, kuros tiks izrādītas filmas par mākslu vai filmas, kas pašas par sevi ir mākslas darbi. Šī īpašā skate noslēgs festivālu, jo tās norise plānota festivāla noslēguma dienās. Filmu seansi notiks no 6. līdz 8. martam.
Programmā “ArtDoc & ProArt” kino kļūst par domāšanas procesu, kas rosina skatītāju pārvērtēt savus priekšstatus par realitāti, ķermeni, dzimumu, telpu un mākslas lomu mūsdienu pasaulē. Šī programma piedāvā nevis ērtu skatīšanos, bet intensīvu klātbūtnes pieredzi – kino, kas uzrunā kā vizuāls, intelektuāls un emocionāls notikums.
“Programmā spilgti iezīmējas tendence pārskatīt attiecības starp mākslu un sabiedrību – gan caur personīgām atmiņām un biogrāfiskiem slāņiem, gan caur kolektīvām vēsturiskām traumām un kultūras simboliem. Filmas balansē starp dokumentu un poētisku abstrakciju, starp novērojumu un performatīvu aktu, bieži izmantojot minimālismu, fragmentaritāti un vizuālu metaforu kā galveno izteiksmes līdzekli,” – tā Vaiva Bauze, programmas kuratore.
2026. gada programmas daudzveidībā īpaši uzsveramas divas Latvijas filmas – “Zalktis” par dzejnieces Džūdas Montegjū vasaras ceļojumu pa Latviju un Lietuvu, un “Akmens un es” par tēlnieka Ojāra Feldberga attiecībām ar akmeni dzīves procesos un radošajā darbā, kuru izrādīšana ar režisoru klātbūtni paredzēta 8. martā plkst. 19:30.
Visas filmas tiek rādītas oriģinālvalodās, nodrošinot tulkojumu angļu un latviešu valodā. Filmas skatāmas bez maksas ar iepriekšēju pieteikšanos. Reģistrācija uz seansiem – mākslas muzeja “Zuzeum” mājas lapā.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Margrietas Griestiņas izstāde “Sabai Sabai”
Galerijā “427”
6. marts–11. aprīlis
No 6. marta līdz 11. aprīlim galerijā “427” būs skatāma Margrietas Griestiņas izstāde “Sabai Sabai”.
Kad Murčello ar nagiem sāka plēst Jukatanas pussalu, pavērās saulē izbalējusi, plāksnēs drūpoša klints. Starp tām sagūstīta hibernēja Margrieta – kā vinila novelcene. Ar tīģera ūsām, aksolotla acīm.
Galerija “427”
Stabu iela 70, Rīga
Ādama Tilla izstāde “Melanholija un vieglums”
Liepājas muzejā
6. marts–3. maijs
Ādams Tills. “Klusā daba ar citroniem un kukaiņiem”. Audekls/eļļa. 2025
No 6. marta līdz 3. maijam Liepājas muzejā būs skatāma Ādama Tilla darbu izstāde “Melanholija un vieglums”, kas atklāj mākslinieka glezniecības tematisko un formālo daudzslāņainību.
Kā uzsver Ādams Tills, izstādes centrā ir viegluma jēdziens, kas izpaužas kā jūtīga un niansēta uztvere, piešķirot viņa darbiem klusu spriegumu un poētisku nosvērtību.
Šī ir mākslinieka pirmā izstāde Liepājas muzejā. Mākslinieks sevi raksturo kā formālistu, kuram būtiska ir gleznas iekšējā uzbūve un formu līdzsvara precizitāte. Gleznošanas procesā viņš tiecas panākt viegluma un miera stāvokli, kad katra forma ieņem savu īsto vietu kopējā struktūrā.
Izstādē eksponēti 35 darbi, kas tapuši no 2009. līdz 2026. gadam, atklājot mākslinieka darbu tehnisko un materiālo daudzveidību. Skatītājs sastopas ar klusajām dabām, portretiem, aktiem, pašportretiem un simboliski iekrāsotām figurālām kompozīcijām, atklājot gan jaunākos, gan agrākos mākslinieka radošos posmus.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Ingas Melderes personālizstāde “Slings”
Kuldīgas novada muzejā
6. marts–31. maijs
No 6. marta līdz 31. maijam Kuldīgas novada muzejā būs skatāma mākslinieces Ingas Melderes personālizstāde “Slings”. Izstāde apvieno mākslas darbus no dažādiem mākslinieces radošās prakses posmiem pēdējās desmitgades laikā, ļaujot tos uztvert kā vienotu domāšanas lauku, kurā atkārtojas noteiktas metodes, materiāli un attieksmes.
Izstādē glezniecība atklājas kā darbība ar attēlu – tā veidošana, pārveidošana un pārrakstīšana laikā, mainoties darba pieejām un formām. Darbu kopumu vieno interese par materiālu, virsmu, metodi, pigmentu izcelsmi, slāņojumu un vēsturisku formu klātbūtni mūsdienu attēlā. Izstāde “Slings” aicina skatītāju pieredzēt glezniecību kā lēnu, ķermenisku un uzmanīgu procesu, kurā nozīme rodas darba gaitā, ritmā un attēla pretestībā.
Kuldīgas novada muzejs
Pils iela 5, Kuldīga
Grupas izstāde “SOOOOOO CUTE!!!!!!!!!!!!”
Galerijā “ASNI”
7. marts–11. aprīlis
Santa France. Objects of Attention
No 7. marta līdz 11. aprīlim galerijā “ASNI” būs skatāma grupas izstāde “SOOOOOO CUTE!!!!!!!!!!!!”. Notikums iezīmē galerijas divu gadu jubileju un 15. izstādi telpās Kr. Valdemāra ielā.
Izstādē piedalās Katrīna Biksone, Jana Briķe, Santa France, Kaspars Groševs, Dzelde Mierkalne, Miķelis Mūrnieks, Dāvis Ozols, Ieva Putniņa, Līga Spunde, Mark Sun Roz, Mika Solomon, Agate Tūna, Paula Zariņa - Zēmane.
Izstāde pēta mīlīguma spēku – pievilcības, agresijas un atgrūšanas sajaukumu. No Japānas Edo perioda (1603–1868) līdz kawaii kultūrai un globālajai “rozā globalizācijai” šī estētika attīstījusies par maigās varas un patērētāju kultūras instrumentu. 20. gadsimta 70. gadu Japānā popularizētais kawaii (jēdziens, kas nozīmē “jauks” un “mīlīgs”) ietver arī ievainojamības un empātijas dimensiju. Rietumos mīlīguma estētika plaukst popkultūras, bērnības nostalģijas un tiešsaistes vizuālās kultūras ietekmē. Kā norāda kultūras teorētiķe Sianne Ngai grāmatā “Our Aesthetic Categories: Zany, Cute, Interesting” (2012), tā atspoguļo pretrunīgu emociju spektru, ko izjūtam pret “nedraudīgiem” objektiem, un to ietekmē dzimums, seksualitāte un sociālā piederība.
Izstāde pievēršas citādībai un monstrozitātei, paplašinot neparastā robežas un hibridizējot cilvēcisko ar necilvēcisko. Autori interpretē Rietumu mīlīguma estētikas stereotipus, kas saistīti ar bērnišķīgumu, nevainību un ievainojamību, un uzdod jautājumu – vai šī estētika ir tikai vēlīnā kapitālisma simptoms vai arī tajā slēpjas jaunas izteiksmes un baudas iespējas?
Izstādes kuratore ir Elīna Drāke.
Galerija “ASNI”
Kr. Valdemāra iela 17A, Rīga
Izstāde “Bijušie un Daina”
NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolā
līdz 27. martam
Līdz 27. martam NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolā par godu 80 gadu jubilejas salidojumam skatāma tēlniecības darbu izstāde “Bijušie un Daina”.
Ekspozīcija ir retrospektīvs atskats uz skolas tēlniecības un glezniecības specializācijas absolventu veidotiem darbiem, kas radīti laikposmā no 2002. līdz 2024. gadam un dažādu apstākļu dēļ – pat vairākas desmitgades pacietīgi “krājuši” putekļus tēlniecības darbnīcas plauktos.
Tēlniecības formās skatāmi gan pašu absolventu, gan ilggadējo skolas darbinieku portreti.
Darbi tapuši mācību procesa ietvaros, studējot cilvēka anatomiju, pilnveidojot formas valodu un izteiksmes līdzekļu lietojumu, kā arī gūstot vērtīgu pieredzi ģipša un dažādu metāla lējumu izveidošanā.
NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skola
Slokas iela 52B, Rīga
Vijas Ilzes Dzintares personālizstāde “Slāpes. Ūdensnesējs”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
līdz 29. martam
Līdz 29. martam Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā skatāma tēlnieces Vijas Ilzes Dzintares personālizstāde “Slāpes. Ūdensnesējs”.
Izstāde veidota kā tēlnieces Vijas Ilzes Dzintares radošā darba pārskats. Māksliniece savu personālizstādi “Slāpes. Ūdensnesējs” raksturo: “Mūsu gadsimta agresīvajā dzīves telpā un tā negatīvajās izpausmēs, cilvēkam, lai dzīvotu un turpinātos, nepieciešams ne tikai tīrs ūdens, bet arī dvēseles veldze - Gaisma un Mīlestība, kas dod spēku, paceļ un virza. Mums jāatrod sevī kāds spēka avots, no kura smelties. Ne vienmēr tas izdodas un mēs gaidām kādu palīdzību, kādu ūdensnesēju. Ūdensnesējs ir glābējs, kas nesavtīgi veicot smagu un grūtu darbu, sniedz tīru veldzi citiem, neprasot atlīdzību. Arī mākslinieks ir tāds ūdensnesējs, kas ar sirdi savas dvēseles dziļumos meklē un atrod avota dzidrumu un tad, izsakot savas domas un izjūtas mākslas darbos, palīdz skatītājiem saskatīt šo avotu, mudina ieskatīties tajā kā spogulī, smelt no tā atziņas, sākt domāt un just.”
Tēlnieces Vijas Ilzes Dzintares veidotie tēli ir emocionāli spēcīgi un izjusti. Māksliniece ir devusi nozīmīgu ieguldījumu monumentālajā tēlniecībā (piemineklis komunistiskā terora upuriem Baltezerā, Preiļos), veidojusi ievērojamu personību portretus akmenī un medaļās (prof. J.Bergam, J.Apsītim, J.Anšelevičam, P.Kulitānam, pulkvedim O.Kalpakam, rakstniecei Z.Mauriņai u.c.), vides skulptūras (Jēkabpilī, Grobiņā, Vecaucē u.c.), radījusi emocionāli plastiskus memoriālās tēlniecības darbus (akad. P.Gerkem, E.Ķelpim, dzejniecei M.Briedei-Makovejai u.c.). Pulkveža O.Kalpaka atcerei radīts vairāku pieminekļu ansamblis O. Kalpaka dzimtajās mājās “Liepsalās” Madonas novadā.
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Ulfa Štripelmana izstāde “Krāsa/Dzelzs/Laiks”
Rūjienas Izstāžu zālē
līdz 31. martam
Līdz 31. martam Rūjienas Izstāžu zālē skatāma vācu mākslinieka Ulfa Štripelmana (Ulf Strippelmann) darbu izstāde “Krāsa/Dzelzs/Laiks”. Ekspozīcija apkopo gleznas, kas tapušas aptuveni 17 gadu laikā, iezīmējot mākslinieka konsekvento interesi par materiāla transformāciju un laika nospiedumiem.
Vecākie darbi ir tie, kuros eļļas krāsa izmantota minimāli vai tās nav vispār. Darbiem nav individuālu nosaukumu, un mākslinieks apzināti nenorāda to tapšanas gadus, atstājot interpretācijas brīvību skatītājam. Visi darbi apvienoti zem kopīga nosaukuma “Krāsa/Dzelzs/Laiks” – trīs pamatelementi, kas strukturē gan materiālo, gan konceptuālo izstādes telpu.
Mākslas zinātniece Kristiāna Hofmane jau 2016. gadā rakstīja, ka Šteinhāgenas gleznotājs Ulfs Štripelmans vairāk nekā septiņpadsmit gadus strādā ar dzelzi un krāsu uz audekla, pārnesot uz tā krāsu un rūsu – šķietami savstarpēji izslēdzošus elementus. Rūsa veidojas, dzelzij nonākot saskarē ar ūdeni, un tās klātbūtne nes asociācijas ar vecumu, ilgmūžību, izturību un sabrukumu. Dzelzs laikmets cilvēces vēsturē un 19. gadsimta industriālā revolūcija iezīmē šī materiāla masveida izplatību, savukārt rūsas pēdas atgādina par progresa pārejošo dabu. Štripelmans izmanto dzelzs skaidas un skābi, lai paātrinātu rūsēšanas procesu – plūstošu un daļēji nekontrolējamu. Tomēr tas tiek disciplinēts audekla struktūrā, kur dažādie materiāla un laika tempi jāsaskaņo. Rūsa darbojas kā grunts zem virsmas, kas pēc tam tiek pārklāta ar eļļas krāsu un atkārtoti aktivizēta ar skābi, tai atveroties un laužoties cauri krāsas slānim. Rezultātā veidojas daudzslāņainas struktūras un vibrējošas virsmas, kurās organiskais un industriālais saplūst spriegā līdzāspastāvēšanā. Šajos darbos dzelzs senatnīgā eksplozivitāte sastopas ar glezniecisku krāsainību, radot estētiskus “šifrus”, kas relativizē skatītāja priekšstatus par pabeigtu un fiksētu attēlu. Ainaviskās struktūras sarūsē precīzi izsvērtos telpiskos ritmos, bet krāsu sistēmas saglabā nepārtrauktas transformācijas potenciālu. Poētiski un alķīmiski – tā Štripelmana mākslu savulaik raksturoja kritika, uzsverot tās spēju vienlaikus materializēt un apšaubīt laika klātbūtni gleznā.
Rūjienas Izstāžu zāle
Upes iela 7, Rūjiena
Veidošanas darbnīca “Faktūra”
Rīgas Porcelāna muzejā
līdz 31. martam
Līdz 31. martam Rīgas Porcelāna muzejā no otrdienas līdz sestdienai norisināsies veidošanas darbnīca “Faktūra”, kurā varēs apgūt dažādu faktūru pielietojumu, veidojot oriģinālu trauciņu.
Visu martu porcelāna veidošanas darbnīcā varēs radīt oriģinālu trauciņu, izmantojot iepriekš sagatavotus materiālus, ar kuriem iespējams veidot unikālas un aizraujošas kompozīcijas. Katrs dalībnieks saņems veidošanai paredzēto porcelāna masu un dažādus materiālus, piemēram, spiedogus, augus, audumus un citus materiālus, ar kuru palīdzību porcelāna masā varēs radīt daudzveidīgas un interesantas faktūras. Darbnīcu vadīs muzejpedagoģes Vita Lukstiņa un Astra Kaprāne.
Darbnīcā aicināti piedalīties apmeklētāji, sākot no 10 gadu vecuma, individuāli vai grupās līdz 8 dalībniekiem. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354 katru dienu no plkst. 11.30 līdz 17.30, izņemot pirmdienu un svētdienu.
Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9-11, Konventa sēta, Rīga
BDO jauno mākslinieku balvas 2025 pretendentu darbu izstāde
izstāžu telpā “Pilot”
līdz 2. aprīlim
Līdz 2. aprīlim izstāžu telpā “Pilot” skatāma BDO Jauno mākslinieku balvas 2025 pretendentu darbu izstāde.
2026. gada janvāra nogalē norisinājās BDO jauno mākslinieku balvas 2025 žūrijas sapulce, kurā tika izvērtēti 25 konkursam pieteiktie darbi. Žūrijas sapulcē tika izvirzīti 6 finālisti, kuri pretendē uz naudas balvu 2000 EUR apmērā.
BDO Latvia jau sesto gadu pēc kārtas sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), Laikmetīgās mākslas centru “KIM?” un izstāžu telpu “Pilot” rīko konkursu “BDO jauno mākslinieku balva 2025”, ar mērķi veicināt un atbalstīt jauno mākslinieku atpazīstamību, darba novērtējumu un izaugsmi, kā arī nostiprināt mākslas attīstību Latvijas sabiedrībā un kultūrā.
Saskaņā ar konkursa nolikumu tajā varēja piedalīties LMA 2025. gada maģistra programmu absolventi. Konkursa dalībnieki žūrijas izvērtēšanai iesniedza mākslas darbu pēc paša mākslinieka, konkursa pretendenta izvēles – glezniecībā, grafikā, tēlniecībā, oriģināldizainā vai citos vizuālās mākslas medijos pēc autora izvēlētas tehnikas.
Žūrijas sastāvā šogad piedalījās – Vita Liberte, valdes priekšsēdētāja un Jānis Zelmenis, padomes loceklis, BDO Latvia; Kristaps Zariņš, rektors un Antra Priede, prorektore, Latvijas Mākslas akadēmija; Evita Goze, izpilddirektore, Kim, kā arī Liene Rumpe, BDO Jauno mākslinieku balvas 2022. gada laureāte, DOM galerija.
Žūrijas sapulcē tika noteikti 6 pretendenti, kuri tālāk tiek izvirzīti balvai: Katrīna Biksone – “Aizbraucu, būšu vakarā”, Baiba Čadore – “Nepiepildīto ieceru mezgli”, Armands Andže – “Bailes no Ainavas”, Elizabete Andersone – “Oda nemanītajam”, Laura Aizporiete – “Aprītā Istaba: Gaide un Latence”, un Kristers Krūms – “Draugu kaste”.
Arī šogad notiek apmeklētāju balsojums, kas ļauj skatītājiem piedalīties izstādē redzamo darbu vērtēšanā.
Izstāžu telpa “Pilot”
R. Vāgnera iela 3, Rīga
Kaspara Groševa personālizstāde “Feedback”
Galerijā “Medūza”, Viļņā
līdz 11. aprīlim
Līdz 11. aprīlim Viļņas galerijā “Medūza” skatāma Kaspara Groševa personālizstāde “Feedback”, kas tapusi Rīgā bāzētās laikmetīgās mākslas platformas Low un galerijas “Medūza” sadarbībā. Projekts turpina abu organizāciju uzsākto dialogu, stiprinot Baltijas mākslinieku savstarpējo sadarbību un kultūras apmaiņu.
Kaspars Groševs (dz. 1983) savulaik vairākus gadus savā Facebook profilā kā dzimšanas gadu norādīja 1913. Joks turpinājās līdz brīdim, kad tas kļuva bioloģiski neiespējams, taču šis žests pilnībā nepazuda. Izstādē “Feedback” laiks parādās kā cilpveidīgs signāls, kas atgriežas pats pie sevis. Apskatāmie darbi vienlaikus nes sevī gan novēlota, gan vēl tikai gaidāma notikuma spriegumu.
Groševa gleznas rezonē ar 20. gadsimta sākuma centieniem caur abstrakciju veidot garīgas izteiksmes gramatiku. Ja abstrakcija reiz solīja transcendenci, balstītu formālā saskaņotībā, tad Groševs inscenē brīdi, kurā šī saskaņotība sāk nosvērties apofēnijā – tieksmē saskatīt struktūru tur, kur tās, iespējams, nemaz nav. Metafiziskas ilgas šeit sastopas ar atgriezeniskās saites efektu: raksts var pāraugt halucinācijā, tomēr tiek saglabāta vīzijas iespējamība.
Darbos redzamās maskveidīgās figūras ar neviennozīmīgiem smaidiem ir vienlaikus rotaļīgas un viegli biedējošas. Virsmas pulsē piesātinātos sarkanajos un rozā toņos, saplacinot telpisko dziļumu atmosfēriskā klātbūtnē. Daudzi zīmējumi tapuši sarunās – bāros un kafejnīcās – ļaujot rokai apsteigt prātu. Forma precedē valodu, attēls ierodas pirms interpretācijas. Šī pieeja atsauc atmiņā epizodi, kad skaņu mākslinieks un teorētiķis Brendons LaBelle jaunībā uzrakstīja Viljamam S. Berouzam un atbildē saņēma pastkarti ar vienu teikumu: “Vārdi ir tavs ienaidnieks.”
Izstādes ietvaros skatāma arī skaņas instalācija “No Input Just Output”, kas telpā veido atgriezeniskās saites cilpu (feedback loop) – sistēma sāk dzirdēt pati sevi, pastiprinot signālu līdz brīdim, kad skaidrība izšķīst troksnī. Izstādē “Feedback” Groševs piedāvā šīs parādības kultūras ekvivalentu, iezīmējot robežu starp signālu un traucējumu, struktūru un tās sabrukumu.
Kuratore ir Žanete Liekīte.
Galerija “Medūza”
Šv. Jono g. 11, Viļņa, Lietuva
Lindas Lagzdiņas Rubenes un Reiņa Rubeņa privātkolekcijas izstāde “Atšķirīgās pasaules”
Koncertzāles “Cēsis” Mākslas galerijā
līdz 19. aprīlim
Foto: Liene Leonoviča
Līdz 19. aprīlim koncertzāles “Cēsis” Mākslas galerijā skatāma jaunā izstāde “Atšķirīgās pasaules”, kas piedāvā unikālu ieskatu Lindas Lagzdiņas-Rubenes un Reiņa Rubeņa privātkolekcijā. Izstāde apvieno spilgtus latviešu mūsdienu mākslas darbus, kas veidoti kā personīgs un mērķtiecīgs kolekcionēšanas ceļš vairāk nekā divdesmit gadu garumā.
Kolekcijā iekļauti tādu nozīmīgu mākslinieku kā Borisa Bērziņa, Ilmāra Blumberga, Birutas Delles, Ivara Poikāna, Barbaras Gailes, Sarmītes Māliņas, Andra Eglīša un citu autoru darbi. Katrs no tiem izvēlēts kā īpaša un personiska satikšanās ar mākslinieku un viņa radošo pasauli, atspoguļojot kolekcijas īpašnieku pasaules uztveri, vērtības un redzējuma daudzveidību.
Izstādes nosaukums “Atšķirīgās pasaules” akcentē ideju, ka pasaule mums visiem ir viena, taču katrs to piedzīvo un interpretē atšķirīgi. Kā uzsver kolekcionāri Linda Lagzdiņa-Rubene un Reinis Rubenis, māksla sniedz iespēju šo dažādo redzējumu ieraudzīt, sadzirdēt un sajust – tā palīdz pietuvoties tam, ko nereti nav iespējams izteikt vārdos. Mākslas darbos sastopas dabas un vēstures laiks, simboli, krāsas un zīmes, kas uzrunā skatītāju personīgā un emocionālā līmenī.
Kolekcijā pārstāvētie mākslinieki katrs savā veidā meklē būtisko – reizēm skarbi, reizēm poētiski, bet vienmēr patiesi. Darbi, lai arī savstarpēji atšķirīgi un tematiskā ziņā nesaistīti, kopā veido vienotu kultūras balsi, atklājot mēģinājumus izprast pasaules daudzveidību un cilvēka vietu tajā.
Izstādes kuratore ir Inese Baranovska.
Koncertzāles “Cēsis” Mākslas galerija
Raunas iela 12, Cēsis
Ievas Jurkas porcelāna izstāde “Alter-porcelāns”
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā
līdz 26. aprīlim
Līdz 26. aprīlim Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skatāma Ievas Jurkas porcelāna izstāde “Alter-porcelāns”. Nosaukums “Alter-porcelāns” (alter no latīņu val. – norāda uz atšķirīgumu, maiņu) ietver tiešu vizuālu raksturu – citāds porcelāns. Izstādē aplūkojamie trauki atšķiras ar to, ka tie pārsvarā veidoti uz podnieka virpas, kas ir pretstatā klasiskajai porcelāna izstrādes metodei – liešanai ģipša formās, tādējādi gūstot unikalitāti katrā izstrādājumā. Krūzes, šķīvji, bļodas un vāzes – tie ir galvenie autores lietišķās mākslas priekšmeti. Izstādē apskatāmie darbi veidoti porcelānā ar dažādu dekoratīvo stilistiku.
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Izstāde “Es būšu mākslinieks. Kārlis Lakše”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
līdz 30. jūnijam
Līdz 30. jūnijam Latvijas Fotogrāfijas muzejā skatāma izstāde “Es būšu mākslinieks. Kārlis Lakše”. Tā atklāj talantīgā fotogrāfa dzīves gadus, kas pavadīti Latvijas Mākslas akadēmijā, apgūstot glezniecību. Paralēli fotografējot, viņš bagātīgi fiksējis akadēmijas vidi, studentus un mākslas procesus 20. gadsimta 20. gados.
Pēc vairākkārtējas atskaitīšanas un studiju atsākšanas Latvijas Mākslas akadēmiju Kārlim Lakšem (1892–1949) absolvēt tā arī neizdevās. Nekad neatsakoties no savas mīlestības pret glezniecību, atlikušo mūžu viņš pavadīja Koknesē, talantu realizējot fotogrāfijā. Viņš fotografēja gan pasūtījuma darbus, gan savam priekam – portretus, arhitektūru un ainavas. Tikai pēdējās desmitgadēs vairāk nekā trīs tūkstošu fotogrāfiju lielais mantojums nonācis Latvijas Fotogrāfijas muzejā un tiek pakāpeniski apzināts un pētīts. Nerimstošais mākslas un izzināšanas gars, kas caurstrāvo Lakšes fotogrāfijas, dzīvo vēl aizvien. Kā tas izskatās šodien – 100 gadus vēlāk? To izstādē ienesuši 15 Latvijas Mākslas akadēmijas studenti, ļaujot ieskatīties savā ikdienā, ko iekrāso radošs haoss, emocijas un jaunības enerģija. Izstādē aplūkojamas gan Kārļa Lakšes fotogrāfijas, gan glezniecības un agrīnie grafikas darbi. Tāpat varēs ielūkoties kinoteātra “Splendid Palace” griestu gleznojumu tapšanas aizkulisēs, kur Lakše bijis klātesošs.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Izstāde “Personības krāsas”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
līdz 30. aprīlim
Janis Rozentāls ar dēlu Miķeli Siguldā. 1913. Foto autors nezināms. Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja krājums
Līdz 30. aprīlim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā skatāma izstāde “Personības krāsas”, kas veltīta Jaņa Rozentāla 160. jubilejai.
Izstādē, izmantojot dažādus Rozentāla fotoportretus un laikabiedru atmiņas, tiek atklātas versijas par mākslinieka personību un viņa publisko un privāto tēlu. Rozentāla kādreizējais skolēns Roberts Šterns raksta: “Daudzpusīga kā Rozentāla talants, arī viņa personība staroja bagātās krāsās.” Daudzpusīgi, dažādi un nereti arī pretrunīgi viņu raksturo ģimenes locekļi, kolēģi, draugi, paziņas un skolēni. Arī fotoportreti, kas uzņemti salonos, mākslinieka darbnīcā vai ģimenes vidē, rāda atšķirīgas mākslinieka šķautnes.
“Katram Rozentāls šķiet citāds, tomēr gandrīz vienmēr tiek izcelts viņa strādīgums un ekspresīvais raksturs. Vai raksturs ir saskatāms arī Rozentāla fotoportretos? Tajos Rozentāls allaž ir nopietns, pašapzinīgs un stalts, taču reizēm – domīgi aizsmēķējot cigareti, ielūkojoties acīs jaunajai sievai vai ierādot pozu kādam pasūtījuma portretam – iedzirkstas mākslinieka spilgtā un atraktīvā personība,” stāsta muzeja vadītāja Dace Vosa.
Izstāde piedāvā skatīt Rozentālu ne vien kā kanonizētu Latvijas mākslas klasiķi, bet kā dzīvu, laikmeta kontekstā ieliktu personību, kuras raksturs un identitāte atklājas starp attēlu, atmiņu un interpretāciju.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12-9, Rīga
