Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2023 ārtelpas projekts
Ukraiņu mākslinieces Jeļenas Subačas fotogrāfiju sērija
“Vecmāmiņas uz debesu malas”
Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās
29. maijs–11. jūnijs
No 29. maija līdz 11. jūnijam 10 Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās skatāms Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2023 ārtelpas projekts. Sērijas “Vecmāmiņas uz debesu malas” autore ir ukraiņu māksliniece Jeļena Subača (Elena Subach). Projekta kuratore ir Inga Brūvere, tā teksta autore – Aiga Dzalbe Projekts tapis sadarbībā ar Ukrainas festivālu Odesa Photo Days.
Fotostāsts “Vecmāmiņas uz debesu malas” ir veltīts allaž aktuālai tēmai, kas šajā laikā un situācijā iegūst īpašu skanīgumu. Tā galvenās varones ir nozīmīga sabiedrības grupa – vecākā paaudze, šai gadījumā – sieviņas Rietumukrainā. Ukraiņu mākslinieci Jeļenu Subaču viņu vitalitāte vispirms pārsteidza, tad apbūra un pēc tam aizveda eksistenciālās pārdomās.
Fotografējot līksmās reliģisko svētku dalībnieces Ļvivā, māksliniece aizrāvās ar viņu tērpu krāsu un faktūru kombinācijām. Vietējos tirgos iegādātā lētā ķīniešu prece viņu garderobē interesanti papildinās ar lokāli autentiskām galvassegām – mežģīņu un ziedu ornamentu lakatiem. Vērojot un dokumentējot košo tērpu valkātājas, fotogrāfe apjauta, ka runa ir par savdabīgu subkultūru ar savu kanonu un rituāliem. Apģērbs kā sociālās komunikācijas forma vieno šīs sievietes, kas arvien ievēro jaunības dienu tradīciju ar savu izskatu pretoties nabadzībai, kas valdīja pēc Otrā pasaules kara, un padomju laika pelēcībai. Tagad viņām atkal jāpiedzīvo kara posts, un atkal to palīdz pārvarēt nesatricināmā ticība un cerība par labāku dzīvi pēc nāves. Viņu maciņos kopā ar ģimenes locekļu fotogrāfijām glabājas Jēzus un Marijas attēli, viņas ir starp mums, tomēr tikai daļēji, jo apziņā jau gaida brīdi, kad izies ārpus dzīves robežām un nokļūs pie Debesu vārtiem.
Ar mīlestību noraugoties šajā dzīvesstilā, turklāt pieredzējusi arī atvadas no savas mīļās vecmammas, Jeļena Subača divu gadu laikā uzņemtās fotogrāfijas sakārtojusi ciklā “Vecmāmiņas uz debesu malas”. Aiz spilgtajām vizuālajām liecībām tajā atklājas stāsts, kas liek domāt dziļāk un plašāk, liek pārdomāt savas attiecības ar mūža nogali sasniegušajiem līdzcilvēkiem, kuri ne vienā vien valstī ir kļuvuši par sabiedrības neaizsargātāko daļu un nereti jūtas kā nasta arī saviem tuviniekiem. Māksliniece atzīst: “Mūs no mūsu vecmāmiņām šķir nevis divas paaudzes, bet bezdibenis”. Plaisu starp paaudzēm strauji palielina tehnoloģiju attīstība un informācijas vērtības tirgus, kas lielākoties neinteresē vecmāmiņas.
Jeļena Subača (1980) ir ukraiņu vizuālā māksliniece un fotogrāfe. Pirms pievēršanās fotogrāfijai viņa studējusi ekonomiku, un pie sava unikālā skatījuma uz Ukrainas vizuālo kultūru nonākusi pašmācības ceļā. Savā radošajā praksē Jeļena apšauba reliģiju, tradīcijas, vēstures konstruēšanu un padomju koloniālās pagātnes sekas.
“Vecmāmiņas uz debesu malas” skatāms sekojošās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2023
3 izstādes un 2 ekskursijas
“Rīgas Fotomēnesis 2023” ietvaros
29.–31. maijs
Šonedēļ ar trim izstādēm un divām ekskursijām noslēdzas Rīgas Fotomēnesis, kas mēneša garumā piedāvāja projektu “Mākslīgā intelekta Latvija” – 31 izstāžu sēriju ar mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem par Latviju. Katra izstāde skatāma tikai vienu dienu speciāli izveidotā galerijā Ģertrūdes ielā 64.
Pirmdien, 29. maijā būs skatāma izstāde “Latvijas slavenības”, kuras ietvaros plkst. 18.30 norisināsies ekskursija ar mūzikas žurnālistu un dīdžeju Uldi Rudaku, bet otrdien, 30. maijā būs skatāma izstāde “Latviešu vaļasprieki”, kuru projekta autors Arnis Balčus uzskata par visuzjautrinošāko šajā izstāžu ciklā. Festivāls noslēgsies trešdien, 31. maijā, ar izstādi “Latvijas nākotne”, kas aicina aizdomāties par to, kādu nākotni mēs kā valsts un sabiedrība veidojam. “Mākslīgais intelekts bez īpašas auklēšanās piespriež mums skarbu verdiktu tam politiskajam, ideoloģiskajam un ekonomiskajam kursam, ko Latvija šobrīd ir izvēlējusies. Iespējams, ka šī izstāde var veicināt apskaidrību par reālo lietu būtību, kā arī likt pamatus pārmaiņām. Pretējā gadījumā fakts, ka esam daudzos rādītājos pēdējās vietās Eiropā, ir likumsakarīgi. Mākslīgais intelekts var mums palīdzēt, ja esam gatavi kritiskai pašrefleksijai,” saka Balčus.
Izstādes ietvaros plkst. 18.30 norisināsies performatīva ekskursija ar filozofu Igoru Gubenko, kurš par šī gada pēdējo Fotomēneša izstādi saka: “Lai arī mākslīgais intelekts asociējas ar nākotni, ģeneratīvā MI darbības principi pilnībā balstīti jau esošu datu apstrādē, proti, pagātnē, kuras nebeidzama muļļāšana drīzāk rada sajūtu, ka nākotne nemaz nepienāk. Šajā kontekstā jaunu skanējumu iegūst angļu teiciens ‘no future’ – kā cerību izgāšanās uz pilnīgi jebkādu, nevis tikai labu nākotni. Vai šī ir mūsu situācija?”
Izstādes visu maija mēnesi norisinās speciāli izveidotajā galerijā Ģertrūdes ielā 64, katra izstāde ir skatāma tikai vienu dienu laikā no 14.00-20.00, bet pēdējā dienā, 31. maijā, līdz 22.00, ieeja brīva.
Rīgas Fotomēnesis
Ģertrūdes iela 64, Rīga
Grupas izstāde “Raža”
Jūrmalas muzejā
31. maijs–2. jūlijs
Dainis Pundurs. Platona sapnis 2021 Porcelāns, nerūsējošā tērauda stieple
No 31. maija līdz 2. jūlijam Jūrmalas muzejā būs skatāma plaša grupas izstāde “Raža”. Tajā apvienojušies 25 mākslinieki. “Raža” ir veltījums paaudzei, kura 1987. gadā uzsāka kopīgas mākslas studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru tobrīd vēl sauca par Teodora Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmiju un kurā 1. kursā studijas uzsākušie vēl tika nosūtīti kolhoza talkā. Tā bija paaudze, kura uzsāka iet kopīgu mākslas ceļu laikā, kad būtiski mainījās ne vien priekšstati par to, kas ir māksla un kāda ir tās nozīme, bet arī pašu mākslinieku loma sabiedrībā. Tas bija laiks, kurš mainīja vērtības un veidoja jaunus priekšstatus. Kopš tā laika ir pagājuši 36 gadi un katrs ir atradis savu ceļu. Tomēr viņus vieno ticība mākslas pašvērtībai un amata prasmei. “Raža” ir veltījums viņu ceļojumam cauri mākslas laukam, atspoguļojot viņu saknes, demonstrējot viņu izaugsmi un manifestējot viņu briedumu.
“Raža” ir balstīta redzējumā, ka māksla ir bezgalīga procesa rezultāts, kurā mākslinieks izmanto savu individuālo talantu un prasmi, lai radītu darbus, kas atspoguļo mākslinieka personīgo pieredzi. Skatītājs šos darbus ierauga, pārdzīvo un pārrada, padarot tos jau par daļu no savas pieredzes. Mākslas nozīme cilvēku dzīvē ir tikpat daudzšķautņaina kā izstādes mākslinieku valoda: tā var kalpot kā pašizpausmes līdzeklis, emocionālās pieredzes avots, kultūras mantojuma saglabātājs un kā pārmaiņu instruments. Mākslas darbi var mūs iedvesmot redzēt pasauli citā perspektīvā, izaicināt mūsu pieņēmumus un uzskatus, kā arī izveidot jaunas kopienas, kas balstās uz mākslas definētām kopīgām vērtībām un interešu sfērām.
Izstādē piedalās: Kārlis Alainis, Imants Ancāns, Barbara Ābele, Vladimirs Babkins, Jānis Bankovičs, Signe Ērmane, Ivo Folkmanis, Jekaterīna Grjazeva, Ritums Ivanovs, Maira Karstā, Kristīna Keire, Andrejs Kilps, Rolands Krišjāns, Uldis Kurzemnieks, Marita Maizīte, Edgars Mucenieks, Liena Muceniece, Dainis Pundurs, Maruta Raude, Vineta Sayer, Andrejs Severetņikovs, Ingūna Skuja, Antra Stare, Jānis Trops, Anatolijs Zelčs.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Rūdolfa Štamera izstāde “Balsis manās galvās”
laikmetīgās mākslas izstāžu zālē TUR_telpā
no 1. jūnija
No 1. jūnija laikmetīgās mākslas izstāžu zālē TUR_telpā būs skatāma Rūdolfa Štamera izstāde “Balsis manās galvās”. Tā ir pirmā izstāde TUR_telpa vasaras sērijā “Monumentālās tikšanās”.
Rūdolfs Štamers ir gan mākslinieks, gan pasākumu organizators. Savā jaunākajā izstādē “Balsis manās galvās” viņš apvieno šos abus elementus instalācijā, kas aptvers visu Tur_telpu. Lielizmēra skulpturāli gleznojumi, kas veidoti no pārstrādātiem reklāmas baneriem, stiepsies no viena telpas gala līdz otram, no augšas uz leju, pāri visai izstādes telpai un tās centrā izvietotajam 5x5x5 metrus lielajam kubam. Skulpturālie objekti, kas gatavoti no koka, metāla un dažādiem mākslinieka atrastiem priekšmetiem, akcentēs ar melno, balto un sudraba krāsu pārklātos banerus, sajauktus bezbailīgos medija pētījumos.
Instalāciju Štamers vēlas pastiprināt aicinot savā darbā iejaukties māksliniekus Sabīni Verneri, Uģi Albiņu un OFF ME ON (Diana Payton). Sabīne Vernere savu darbu integrēs Štamera instalācijā balstoties uz viņu kopīgo interešu loku – tēmām par cilvēka vēlmēm un to nemainīgo dabu, Albiņš veidojis CNC tehnikā grieztus elementus, bet Diana Payton ir radījusi audiodarbu, kas papildinās instalācijas vizuālos elementus. Izstādes atklāšanā viņa kā OFF ME ON pārņems instalāciju, lai radītu performanci. Tāpat Štamers par būtisku uzskata arī apmeklētāja klātbūtni instalācijā, kas uzskatāma par atsevišķu un finalizējošu elementu.
Balsis Štamera galvā ir atsauce uz duālajām ietekmēm ar ko mākslinieks saskaras savā dzīvē – vienaudžu, mākslinieku iedvesmojošo ietekmi un cīņu ar depresīvajām domām, ko izraisa gan viņa paša mākslinieciskās krīzes dzīvojot Parīzē, gan globālie notikumi, piemēram, karš, klimata pārmaiņas un finanšu krīze. No šiem elementiem arī rodas Štamera ekspresija, un tā pārliecina par to, cik svarīgi ir laikabiedri, kas piedalās galīgās instalācijas “Balsis manās galvās” tapšanā.
Rīgā dzimušais mākslinieks Rūdolfs Štamers šobrīd dzīvo un strādā Parīzē, Francijā, taču uztur ciešas saites ar dzimto pilsētu. Kopā ar Uldi Trapencieri viņš ir viens no TUR_telpa dibinātājiem un joprojām ir tās panākumu virzītājspēks.
Laikmetīgās mākslas izstāžu zāle TUR_telpa
Tallinas ielas kvartāls, Tallinas iela 10-3, Rīga
Jāņa Branta rotu personālizstāde “Rondo ietvarā”
Mākslas telpā “Aminori”
1. jūnijs–28. jūlijs
No 1. jūnija līdz 28. jūlijam mākslas telpā “Aminori” būs skatāma Jāņa Branta jaunākā personālizstāde “Rondo ietvarā’’, kas iepazīstinās ar dizainera pēdējo divu gadu laikā radītajiem darbiem. Tie ir auskari, gredzeni, aproces un kaklarotas. Ar dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem un pērlēm. Sudraba un zelta ietvaros.
Gluži kā mūzikā, kur rondo pamatojas uz galvenās tēmas atkārtojumu un epizožu kontrastu, šajā izstādē dažādu krāsu apaļi un ovāli akmeņi – topāzi, citrīni, kalnu kristāli, oniksi, hrizoprazi, kvarci, lazurīti un dzintari – veido izteiksmīgu saspēli ar to sudraba un zelta ietvariem.
“Strādājot pie katras rotas, es iztēlē redzu cilvēku, kas to varētu nēsāt. Arī tad, ja tas nav pasūtījuma darbs,” saka Jānis Brants. “Visbiežāk piepildu pats savas radošās ieceres un realizēju jaunas idejas. Nospraužu sev mērķi un strādāju, līdz to sasniedzu. Šajā izstādē esmu pēc sirds patikas izspēlējies ar konkrētajiem materiāliem, kas mani šobrīd īpaši iedvesmo.”
Jānis Brants (1958) beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļu 1977. gadā. 1983. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu. Rotu dizaina jomā strādā vairāk nekā četrdesmit gadus, un izstāde “Rondo ietvarā” savā veidā ir viņa jubilejas izstāde.
Mākslas telpa “Aminori”
Krišjāņa Valdemāra iela 69, Rīga
Sandras Strēles lielformāta gleznu izstāde “Brikšņi”
Teātra namā “Jūras vārti”
2.–30. jūnijs
No 2. līdz 30. jūnijam teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma Sandras Strēles lielformāta gleznu izstāde “Brikšņi”. Izstādē Ventspilī Sandra iepazīstinās ar savu glezniecības izpratni, kuru visprecīzāk spēj raksturot jēdzieni “stāsts, stāstniecība, serialitāte” – kur stāsts turpinās no vienas gleznu sērijas uz nākamo, kur “kaut kas” notiek aiz gleznām vai starp gleznām, brikšņos. “Brikšņi man uzpeldēja kā tāda metafora – kā tas, kam tu mēģini izlauzties cauri,” saka māksliniece. Viņa izmanto dažādu sen neeksistējošu augu replikas, ar kuru palīdzību mēģina šos brikšņus ietērpt kā mitoloģisku nevis reālu vidi. Katrs cilvēks izbrien savus brikšņus un atrod savas mājas vai patvērumu, bet tad atkal dodas tālāk un dziļāk savā iekšpasaulē. Brikšņi ir ļoti spēcīga metafora, kas savij laiku un dabas spēku, cīņu ar aizaugšanu.
Māksliniece Rasa Jansone par Strēles darbiem saka: “Viņas glezniecība ir stabilas nervu sistēmas, noturīga darba režīma, uzmanīgi sabalansētas formas un satura savijums, kur lielformāts nav laimīgi sagadījusies nejaušība, bet gan stabils, atpazīstams rokraksts. Nosacīti Sandru varētu ievietot Latvijas glezniecības visdrošākā, tradīcijām bagātākā un skatītāju mīlēta žanra – ainavas glezniecības – lauciņā. Tomēr Sandra risina ainavu pa savam, iekļaujot tajā ne tikai rotaļīgi dekoratīvus elementus, piemēram, sēnes, kas spēj augt gan baseina ūdenī, gan uz blokmāju jumtiem, bet arī nodemonstrējot pašpietiekami dekoratīvu, acij tīkamu glezniecību.”
Paralēli teātra namā “Jūras vārti” notiks Ventspils fotokluba “Kaktuss” izstāde “Human”.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Vasaras sezonas izstādes
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
2. jūnijs–27. augusts
No 2. jūnija līdz 27. augustam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā norisināsies vasaras sezona ar leģendāras Latvijas mākslinieku grupas izstādi un jaudīgiem mākslas projektiem no Lielbritānijas, Polijas un Ukrainas.
Poļu modernisma klasiķis Stefans Gerovskis (1925–2022), kura veikumu mākslas vēsturnieks Deivids Anfams savulaik salīdzinājis ar Marka Rotko un Džona Hoilenda daiļradi, kopš divdesmitā gadsimta piecdesmitajiem gadiem darbojies abstraktās glezniecības jomā, pētot gaismas duālo dabu. Mākslinieka daiļrades nozīmību apliecina arī pārstāvniecība pasaules nozīmīgākajās galerijās. Izstāde “Stefans Gerovskis: no šejienes līdz mūžībai” modina skatītājā garīgas un emocionālas atmiņas ar košiem lielformāta audekliem.
Britu mākslinieces Džeinas Bastinas radošā prakse aptver glezniecību, keramiku, instalāciju, tekstu, kino un performanci. Viņas darbi ir plaši eksponēti gan dzimtenē, gan ārvalstīs. Aizvadītas personālizstādes Londonā, Berlīnē, Ņujorkā, Parīzē, Sidnejā, Oklendā un nu arī Latvijā, Rotko centrā, skatītājiem piedāvājot tepat Daugavpilī tapušu darbu kopu “Vārdu krāsa”. Tas ir mākslinieces mēģinājums veidot sarunu ar neredzamām Rotko gleznām viņa dzimtajā pilsētā un tajās apslēptajiem attēliem, kā arī dalīties atziņās par vietas, krāsas, skaņas un attēla ietekmi uz savu jaunrades praksi.
Daugavpils ir dzimtā pilsēta nevienai vien mākslas un kultūras izcilībai. Tepat dzimušais krievu avangardists Solomons Geršovs (1906–1989) bija mākslinieks ar patiesi traģisku likteni – divreiz izsūtīts un uz savas ādas izjutis visu padomju represīvās sistēmas nežēlību. Arī Vorkutas nometnē par spīti spēku izsīkumam, slimībām un pastāvīgi klātesošajai nāvei viņš slepus turpināja radošo darbu. Lai izvairītos no nodevīgās krāsas smaržas, vairumā gadījumu darbi tapa ar grafīta zīmuli. Tieši šī perioda darbi no Vācijā dzīvojošās mākslas kolekcionāres Taņas Rubinšteinas-Horovicas kolekcijas ir skatāmi Rotko centra vasaras sezonas izstādē “Māksla gulagā”.
Mūsdienu cilvēkam deportāciju necilvēciskā daba šķiet raksturīga pagājušā gadsimta masveida karu un agresīvu ideoloģiju absurdam. Tomēr notikumi Ukrainā apliecina pretējo. Starpnozaru izstāde “Kā es nonācu bumbu patvertnē” vizualizē septiņu Ukrainas mākslinieku pieredzes, kas gūtas, tiem nonākot aci pret aci ar karu. Izstādē skatāmās mākslinieku refleksijas ir rosinājušas viņu privātās kara laika pieredzes, kas gūtas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ilgas pēc mierpilnas dzīves, katra personīgais ceļš uz izdzīvošanu un cerības uz labāku nākotni. Izstādē piedalās Kinder Album, Mihailo Barabašs, Jaroslavs Kostenko, Serhijs Petļuks, Olena Subača, mākslas grupa Sviter un Maksims Finogejevs, atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā un Reikjavīkas Ziemeļvalstu māja.
Indivīda trauksme vienlaikus ar apņēmīgu rīcībspēku bija nozīmīga tēma Atmodas perioda mākslā. Tas bija laiks, kad seši mākslas akadēmijas studenti pieteica sevi kā radošu apvienību (1980) un turpmākos desmit gadus veidoja kopējas izstādes, līdz leģendārā izstāde-akcija “Maigās svārstības” (1990) dāvāja grupai zīmolu un nosaukumu. Laika nervs nenoliedzami ietekmē arī tās dalībnieku šodienas mākslu. Tomēr gan toreiz, gan tagad viņi patur prātā arī sava – mākslinieka – atbildību, lai citu pārdzīvojumus neizmantotu attēlojoši pašmērķīgi, bet radītu tādas zīmes un tēlus, zem kuriem droši liekams paša autora izdzīvotās pieredzes un pārliecības paraksts. Šovasar leģendārā mākslinieku grupa teju pilnā sastāvā pulcējas Rotko centrā, lai izstādē “Svārstības” vēlreiz reflektētu par laika garu, aktuāliem sociālpolitiskiem satricinājumiem un to nospiedumiem mākslinieciskajā jaunradē. Izstādē piedalās Ieva Iltnere, Sandra Krastiņa, Jānis Mitrēvics, Ģirts Muižnieks un Edgars Vērpe.
Vasaras sezonā joprojām skatāma britu mākslinieka Džona Hoilenda izstāde “Uztveres durvis: Džona Hoilenda glezniecība”. Jūnija beigās vasaras sezonu papildinās starptautiskā keramikas simpozija “Ceramic Laboratory” laikmetīgās keramikas izstāde. Savukārt pastāvīgajā ekspozīcijā kopš 27. aprīļa pieejami Marka Rotko oriģināldarbi.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Neles Zirnītes pop-up mākslas izstāde “Cerību Visums”
West Palm Beach - Katana House Showroom & Gallery Floridā
2.–4 jūnijs
No 2. līdz4. jūnijam West Palm Beach - Katana House Showroom & Gallery Floridā būs skatāma mākslinieces Neles Zirnītes Pop-Up mākslas izstāde “Cerību Visums”, kas mākslas cienītājus aicinās iegremdēties dinamiskajā vizuālās estētikas pasaulē. Izstādē būs apskatāmi oriģināldarbi, kas tapuši oforta tehnikā, ko māksliniece izmanto, veidojot savus mākslas darbus. Oforts ir iespieddarbu tehnika, kas aizsākās gadsimtiem ilgi un tiek praktizēta arī mūsdienās. Tas ietver attēlu radīšanas procesu uz metāla plāksnes, izmantojot dažādas skābes. Pasākuma laikā uz ekrāna tiks demonstrēta senā drukas tehnika.
Izstādes kuratore Ieva Katana rūpīgi atlasījusi tos darbus no mākslinieces 40 gadu radošās darbības, kas izceļ viņas atjautību un spēju izaicināt ierastās robežas. Giraffe360 izveidos izstādes tiešsaistes virtuālo tūri, kas pēc izstādes būs apskatāma www.nelezirnite.com.
Katana House
3311 S Dixie Hwy, West Palm Beach, Florida, USA
LMA POST Maģistra programmas diplomdarbu izstāde
“Brasā, uz muguras un tauriņstilā”
Skolas ielā 18 / Rīgā
2.–29. jūnijs
No 2. līdz 29. jūnijam Skolas ielā 18, Rīgā būs LMA Maģistra programmas POST Maģistra programmas diplomdarbu izstāde “Brasā, uz muguras un tauriņstilā”, kur būs iespējams iepazīt Annas Malickas, Alises Putniņas, Krišjāņa Elvika, Dzeldes Mierkalnes, Madaras Gruntmanes-Dujanas, Kintijas Avenas, Martas Viktorijas Agrumas un Agates Tūnas daudzveidīgās mākslinieciskās prakses, aicinot skatītājus iedvesmojošā ceļojumā, izaicinot dažādu mediju un tehniku robežas.
“Brasā, uz muguras un tauriņstilā” piedāvā aizraujošu un pārdomas izvilinošu pieredzi, kas iedziļinās cilvēka esības, emociju un sociālo konstruktu sarežģītajos līkločos. Katrs mākslinieks, strādājot ar savu unikālo mediju, pēta plašu tēmu loku - iztēles telpas būvēšana, traumas un cilvēciskā saikni, kvīru identitāti un iekļaušanos, dzīves un mirstības trauslo dabu, mīklaino pēcnāves eksistenci, cilvēku un ārpus cilvēku mijiedarbību, personīgos ceļojumus un pieredzes atcelšanu, kā arī tehnoloģiju klātbūtni mūsu dzīvē.
Grupas izstāde kā kopums sniedz iespēju iepazīties ar jauno mākslinieku redzējumu, savijot kopā dažādus izteiksmes līdzekļus, izaicinot uztveri un rosinot dialogu.
Izstādes atklāšanas dienā – 1. jūnijā plkst. 20.00 un plkst. 21.00 būs skatāma Alises Putniņas performance. Performance notiks vairākas reizes jūnijā, datumi un laiki tiks izziņoti drīzumā.
POST ir starpdisciplināra maģistra specializācija, kas balstīta uz mākslas idejām kontekstā Latvijas Mākslas akadēmijā. Programmas mērķis ir pētīt, kā iespējams studēt mākslu mūsdienās, vienlaikus atrodoties Austrumeiropā un Ziemeļeiropā - reģionā ar atšķirīgām robežām, ko raksturo mainīga vide un bagāta pieredze, ņemot vērā globālo ideoloģiju pastiprinātu izmantošanu un sabrukumu, programma darbojas unikālā kontekstā.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2023 starptautiskā konference
“Neērtās tēmas: problēmu risināšana”
ISSP Galerijā
3. jūnijā
Visvalds Morkevičs (Visvaldas Morkevicius, LT), Publiskie noslēpumi, #31, 2014
3. jūnijā ISSP Galerijā norisināsies ikgadējā Rīgas Fotogrāfijas biennāles (RFB) starptautiskā konference “Neērtās tēmas: problēmu risināšana”. Konferences tēmu loks aptvers mūsdienu jaunās paaudzes fotogrāfu centienus pārdzīvot izdegšanu, depresiju, atkarības, trauksmi, vainas sajūtu, toksiskas attiecības un visu veidu emocionālos sabrukumi. Konference norisināsies angļu valodā un tās apmeklējums ir bez maksas.
Konferencē, kuras kurators ir Adams Mazurs (Adam Mazur, PL), izvērtīs RFB – NEXT 2023 programmas “neērto” tēmu fokusu. “1980. gadu beigās un 1990. gados dzimušo fotogrāfu paaudzi nesatrauc cilvēces stāvoklis; tā izmisīgi cenšas tikt galā pati ar savu dzīvi. Tas ir redzams viņu darbos, tas ir sajūtams, bet kāds tad īsti ir viņu sakāmais? Kā viņi tiek galā ar nestabilo stāvokli? Vai fotogrāfija ir terapija vai atkarība?” saka kurators.
Konferencē piedalīsies virkne jaunu, taču sevi jau pierādījušu fotogrāfu no Centrāleiroas un Baltijas: Ukrainas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas, Dānijas un Latvijas. Starpdisciplinārais mākslinieks Saša Kurmazs (Sasha Kurmaz, UA) strādā ar fotogrāfiju, video, publisku intervenci un performatīvām situācijām. Ukraiņu fotogrāfs Sergejs Meļņičenko (Sergey Melnitchenko) ir konceptuālās mākslas un fotogrāfijas skolas dibinātājs, un kopš 2009. gada piedalījies vairāk nekā 150 grupas un personālizstādēs. Abi ukraiņu mākslinieki no dažādiem skatpunktiem dalīsies pārdomās par traumām, ko atstāj kara situācija.
Lietuviešu fotogrāfs Visvalds Morkevičs (Visvaldas Morevicius) savos darbos sapludina fotogrāfijas, instalācijas un audivizālos medijus, un fotogrāfiju uzskata par vienu no precīzākajiem medijiem, kuros reproducēt realitāti. Konferences ietvaros viņš skars emocionāla sabrukuma un narkotiku atkarību tēmas. Slovāku māksliniece Zuzana Pustajova (Zuzana Pustaiova) fotogrāfijai pievērsusies pēc mēģinājumiem glezniecībā, un pašlaik pēta lomu spēles mūsdienu sabiedrībā, skatot tās kā svarīgu elementu attiecību veidošanās procesos starp dažādām sabiedrības grupām. Konferencē viņa dalīsies ar novērojumiem par ķermeņa uztveri un seksuālo identitāti.
Tāpat konferences apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt par poļu vizuālās mākslinieces, aktīvistes un mākslinieku duo “KWAS” dalībnieces Agņeškas Sejudas (Agnieszka Sejud) pieredzi, pētot dažādus cilvēku identitātes aspektus, ideju par brīvību, un apspiedošām sistēmām un neatkarības ierobežojumiem. Dāņu mākslinieks Inūteks Storks (Inuuteq Storch), kurš nupat nominēts Dāniju pārstāvēt Venēcijas Biennālē 2024, pēta savu grenlandieša identitāti. Savukārt poļu māksliniece Karolina Vojtasa (Karolina Wojtas) mākslai gūst iedvesmu bērnības fantāzijās un atmiņās. Arī latviešu māksliniece Diāna Tamane savus darbus balsta personiskos stāstos, apkopojot un kārtojot viņas pašas un viņas radinieku pieredzi, iespaidus, paradumus un atmiņas.
“Domājot par māksliniekiem, kurus aicināju piedalīties šajā konferencē, es lasīju Antoniju Kepinski. Konferences darba nosaukums atsaucās uz vienu no fundamentālajiem konceptiem viņa grāmatā “Trauksme” – “jūtu kristalizācija”. Šis koncepts tika saistīts ar fotogrāfiju attīstīšanas procesu un emocionālo stāvokļu materializāciju. Pēcāk atradās vēl labāks anglisks termins, kuru izdomājis Kepinskis: “nepiesaistīta trauksme” (free-floating anxiety). Kad darīšana ir ar trauksmi, bailēm un ar tām saistītiem depresīviem stāvokļiem, laikmetīgā fotogrāfija, bez šaubām, ir uzdevuma augstumos. Taču ar to viss nebeidzas,” piebilst Adams Mazurs. “Sekss un narkotikas lielajiem ballētājiem kādreiz sagādāja jautrību, bet nu vairs ne. Nav viegli atrodamu risinājumu, un fotogrāfija ir viena no retajām lietām, kas atlikušas. Parunāsim par to,” viņš aicina.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2023
Marijas iela 13 k.3. Rīga
Sarmītes Māliņas izstāde “ Plastiskā operācija”
PAiR galerijā
3. jūnijs–8. jūlijs
No 3.jūnija līdz 8.jūlijam Pāvilostas mākslinieku rezidences PAiR galerijā būs skatāma Sarmītes Māliņas izstāde “Plastiskā ķirurģija”. “Sarkani, izļodzītas formas spoguļi, kuri ievietoti melni pulētos rāmjos vistiešāk atklāj izstādes nosaukuma PLASTISKĀ OPERĀCIJA kodu. Tie ir kā apjukuši un noguruši manas darbietilpīgās pieredzes informācijas nesēji. To forma un krāsa bez kautrēšanās atklāj punktu kurā tagad atrodos.
PLASTISKĀ OPERĀCIJA šajā gadījumā nozīmē tikai to plastisko operāciju, kura tiek dabīgi izdarīta pie katra no mums. Var teikt - par brīvu!”
Sarmīte Māliņa (1960, Latvija, Aknīste). Beigusi Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām, veidojot performances publiskā vidē. Kopš 90. gadiem veido instalācijas, objektus, ilustrācijas, akvareļus kuru pamatinterese ir cilvēka un dabas esības procesu personiska traktēšana. Fiksējot tos sev raksturīgās jutīgas materialitātes un minimālistiskās izteiksmes formās. Viņa ir viena no t.s. pirmās instalatoru paaudzes māksliniecēm, kura pārliecinoši turpina darboties arī šobrīd.
PAiR galerija
Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilosta
Ikgadējais starptautiskais starpdisciplinārais festivāls “Skaņas Dienas”
Liepājā
līdz 4 jūnijam
Līdz 4. jūnijam Liepājā, Kuršu ielā 20, Liepājas Universitātē un kultūrvietā “Pegaza pagalms” norisinās ikgadējais starptautiskais starpdisciplinārais festivāls “Skaņas Dienas”.
2023. gada festivāls veltīts starptelpas meklējumiem vizuālajā mākslā, audio kultūrā un literatūrā. “Skaņas dienas” ir satikšanās un sadarbības platforma jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem, studentiem, profesionāļiem un citiem skaņā, mākslā, mūzikā, valodā un tehnoloģijās ieinteresētajiem.
27. maijā tika atklāta festivāla izstāde, kura veltīta skaņas un teksta mijiedarbes izpētei. Mākslinieki Artūrs Punte un Jēkabs Voļatovskis, pētot dzejoļa intonācijas un ritmus, izveidojuši elektromagnētiski akustisku stīgu instrumentu, kurš atklāj dzejas muzikālo impulsu. Mediju māksliniece Diana Lelis laikā un telpā fiksējusi savu apziņas plūsmu, tai ieņemot teksta un skaņas formu. Ar skaņas mākslas instalācijām izstādē piedalās arī jaunie mākslinieki – Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas studenti Mikus Svikulis un Raivo Mihailovs. Mikus Svikulis izveidojis interaktīvu fotoakustisku instalāciju, savukārt Raivo Mihailovs atklāšanā sniedza performanci un skaņas instalācijā aicina katram atbildēt uz jautājumu – “kurš šobrīd uzvārās?”. Izstāde atvērta visu festivāla nedēļu līdz 4. jūnijam.
Dianas Lelis radošajā darbnīcā “Ja katrai vienai / Ķēdes skudrai / Būtu vārds” dalībnieki atraisīja iztēli darbojoties kolāžas tehnikā – ar tekstiem, attēliem un formām veidoja dzejas, stāstus, tēlus un citas iztēles ainas.
Skaņas un teksta mijiedarbe tiks atklāta un pētīta arī citās festivāla aktivitātēs, kuras norisināsies visas nedēļas garumā – radošās darbnīcas, audiovizuālu performanču vakari, izstāde, dzejas un citu radošo tekstu lasījumi, mākslinieku prezentācijas, paraugdemonstrējumi u.c.
30. maijā notiks arī Huana Duartes Regino (Juan Duarte Regino, MX/FI) un Antona Filatova (Anton Filatov, DE) performance Tirgus ielā 9. Būs iespēja piedzīvot dziļās klausīšanās (deep listening) improvizāciju, kurā ar dronu skaņām un tekstūrām atspoguļotas gadalaiku maiņas un laikapstākļu skaņas ainavas. Duarte ir Somijā dzīvojošs meksikāņu mākslinieks, kurš veido mākslas darbus ar vides skaņām, pētot veidus, kā uztvert dabu un tehnoloģijas. Antons Filatovs ir Berlīnē bāzēts mākslinieks no Karēlijas, kurš darbojas digitālo, fizisko un runāto mediju starptelpā un rada audiovizuālus eksperimentus ciešā sasaistē ar fizisko telpu.
2. jūnijā notiks arī literatūrai un eksperimentiem veltītās aktivitātes – Elīnas Bākules-Veiras un Ivara Šteinberga lasījumi un īsā formāta radošās darbnīcas, kurās autori sniegs ieskatu savos pētījumos un iepazīstinās ar dažādām skaņu dzeju radīšanas metodēm. Vakarā notiks arī Liepājas Universitātes jauno rakstnieku lasījumi un multimediālas performances.
Sestdien, 3. jūnijā aicinām uz vērienīgu “Skaņas dienu” noslēdzošo pasākumu, kurš notiks visā festivāla teritorijā uz trijām skatuvēm, gan Pegaza pagalmā, gan Liepājas Universitātes ēkā ar festivāla radošo darbnīcu rezultātu prezentācijām un performancēm un daudzveidīgu un eksperimentālu audiovizuālu performanču programmu.
VV Foundation izsludina pieteikšanos PAiR mākslinieku rezidences rudens sesijai
Pieteikšanās līdz 25.jūnijam
VV Foundation paziņojis par 2023.gada rezidences PAiR rudens sesijas atklāto konkursu, kas paredzēts dažādās jomās un lomās aktīviem mākslas, kultūras un humanitāro zinātņu profesionāļiem no visas pasaules.
PAiR rezidentu programma norisināsies no 2023. gada 15.augusta līdz 15.oktobrim. Rezidences darbības mērķis ir pētīt Pāvilostas dažādo sociālās vides ainavu, reģiona floras un faunas daudzveidību, apzināt tās kopienu un vēsturi, kā arī aktīvi mijiedarboties ar to.
Potenciālajiem rezidentiem ne vēlāk kā līdz 25.jūnijam jāaizpilda anketa, kuru var atrast šeit.
PAiR nodrošina rezidentus ar studiju, dzīvesvietas telpu, pieeju bibliotēkai un galerijai, administratīvo atbalstu, kuratora atbalstu (vismaz divi organizēti studijas apmeklējumi), kā arī pēc nepieciešamības pieeju darbnīcām, resursus materiāliem, instrumentiem un pētniecības resursiem.
Dzudzilo instalācija “Pieskarties poēmai”
Pie “Hanzas perona” / Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja teritorijā
Svētdien, 28. maijā, ievērojamā ungāru komponista Ģērģa Ligeti (György Ligeti) simtajā dzimšanas dienā pie kultūras telpas “Hanzas perons” Rīgā, vietā, kur vajadzētu atrasties Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam, tika atklāta vizuālo mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo veidotā instalācija “Pieskarties poēmai”, kas veido dialektiku gan ar Ligeti 1962. gadā tapušo “Simfonisko poēmu” jeb ‘Poème symphonique’, gan joprojām neieraudzīto Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Mākslas instalācija “Pieskarties poēmai” simts dienas līdz koncertiem “Hanzas peronā” septembra sākumā katru dienu vienu reizi divdesmit četrās stundās pieskarsies jeb atskaņos komponista opusu simts metronomiem ‘Poème symphonique’. Par atskaņojošo instrumentu, metronoma svārsta sitienu šajā gadījumā kļūs “neredzīgu gājēju” ceļu pāreju organizējošā skaņa, kura cītīgi klausīs autora vēlmei no 1962. gada. Šis skaņas fragments, viens sitiens sekundē, ir gaidošā daļa pirms ceļa šķērsošanas, kas pārējā laikā kļūs par neesošā Laikmetīgās mākslas muzeja gaidīšanas simbolu.
Instalācija “Pieskarties poēmai” ir turpinājums un reizē jaundarbs Kristas un Reiņa Dzudzilo darbam “Pieskarties saulei”, kurš bija redzams un dzirdams Cēsu mākslas festivālā pirms diviem gadiem laikmetīgās vizuālās mākslas grupas izstādē “Pielidot tuvāk saulei. Mīti un rituāli”, kuras kuratore bija Daiga Rudzāte. Darbs tika radīts tā sauktajai “neredzīgo” teritorijai, kura tika izveidota padomju okupācijas laikā, lai tajā koncentrētu vājredzīgu un neredzīgu cilvēku dzīves. Dzudzilo instalācija sastāv no ceļu satiksmes organizēšanas papildzīmēm “Neredzīgi gājēji”, savukārt pavadošā skaņa ir dokumentāla realitātes miniatūra, kura aizgūta no neredzīgo gājēju pārejām, kas aprīkotas ar skaņas signālu. Tas aicina apstāties, gaidīt un instalācija top kā askētisks, nebeidzams opuss, kļūstot par rituālu. Ko nozīmē “pieskarties poēmai”? Ko nozīmē ieraudzīt skaņdarbu? Ko nozīmē neieraudzīt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju?
Dzudzilo darbs pieskaras redzēšanai gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Instalācija “Pieskarties poēmai”
Jaņa Rozentāla Mākslas skolas studentu darbu izstāde “Baleta skolai 90”
Rīgas Baleta skolā
līdz 29. septembrim
Viktorijas Zubovas darbs
Līdz 29. Rīgas Baleta skolā skatāma Jaņa Rozentāla Mākslas skolas studentu darbu izstāde “Baleta skolai 90”.
Kustība. Maigums un spēks. Kustība gleznā. Kustība fotogrāfijā. Tā ir ķermeņa un kustības valoda, mūzikas un mīlestības spēks, kas aizkustina, aizrauj, aiznes skatītāju līdz. Sadarbojoties māksliniekiem un dejotājiem, tapusi izstāde – veltījums Rīgas Baleta Skolai 90. dzimšanas dienā. Ar patiesu prieku skolas audzēkņi skicēja baleta klātienes nodarbību procesu, izbaudot gan treniņu smagumu, gan dejas graciozitāti, gan klaviermūzikas pavadījumu.
Izstādē redzami darbi, ko radījuši 1. – 4. kursu studenti gleznojot, zīmējot un fotografējot jaunos baleta māksliniekus. Ar gleznām un tušas zīmējumiem izstādē piedalās audzēkņi: (gleznas un tušas zīmējumi): Aleksandra Krivma, Petra Belova, Maija Novika, Ance Korņejeva, Ance Šadauska, Mišela Hrističa, Patrīcija Liepiņa, Egija Jaunzema, Anna Ozoliņa, Linda Baumane, Līva Sipjagina, Grieta Bramane, Grieta Brālēna, Loreta Krasauska, Zelda Viktorija Jansone, Roberts Mikus Zitmanis.
Ar fotogrāfijām izstādē piedalās audzēkņi: Donga Sofija Estella, Jakubovskis Roberts, Lībere Klaudija, Mekša Elija, Prūse Patrīcija, Reice Šarlote, Rusele Vendija Vanda / Klejs Ruselis, Vilne Alma, Vintere Klaudija Franka, Vizule Margrieta Marta, Zubova Viktorija, Barisa Unda, Circene Laima Roze / Marks Circenis, Judina Evija, Ņegeļeva Patrīcija, Papina Samanta Grietiņa, Saulespurēna Rūta, Spridzāne Emīlija, Vikaine Daniela, Vīgante Amanda Diāna, Emīlija Daugaviete.
Izstāde tika veidota visa mācību gada garumā. Izstādes kuratore NMV JRMS izglītības metodiķe Patricija Brekte – Pannetjē.
Rīgas Baleta skola
Kalnciema iela 12, Rīga
