Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

09.05.2022

Lienītes Slišānes personālizstāde “Uzdevums”
Latvijas Nacionālajā teātrī
no 10. maija

Latvijas Nacionālais teātris turpina teātra darbinieku-mākslinieku izstāžu ciklu. Teātra Jaunās zāles piebūvē, vakaros, kad Jaunajā zālē notiek izrādes, no 10. maija skatāma gaismu mākslinieces Lienītes Slišānes personālizstāde “Uzdevums”.

Lienīte Slišāne Latvijas Nacionālajā teātrī strādā kopš 2001. gada, galvenokārt Jaunajā zālē – gan kā gaismu māksliniece, gan gaismu inženiere. 2012./2013. gada sezonā bijusi nominēta “Spēlmaņu nakts” balvai kategorijā “Gada gaismu un video mākslinieks” par darbu izrādēs “Zudušo laiku citējot” un “Rudens Pēterburgā”, bet 2020. gadā saņēmusi “Spēlmaņu nakts” balvu par izrādi “Puika, kurš redzēja tumsā”. Šobrīd Lienīte Slišāne studē tekstilmākslu Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā, studiju procesā pievēršoties tēmai par sērām mākslā – akadēmiskai un radošai tās izpētei.

Šajā personālizstādē skatāmi mākslinieces adījumu tehnikā darinātie darbi, kas veltīti mākslinieces dēla Osvalda piemiņai. Kā raksta autore: “Man adīšana ir maģiska darbība – viena pavediena un divu adatu darbības rezultātā radu dažādas lietas. Adīšana nomierina. Adīšana veicina apziņas atslābināšanos, kas ir līdzīga meditācijai. Adīšana samazina sirdsdarbības ātrumu un stresa hormona kortizola daudzumu asinīs, kas samazina bailes, trauksmi, stresu un palīdz nedomāt par…”.

Izstāde “Uzdevums” teātra Jaunās zāles piebūvē ir atgriešanās vienā no tās rašanās iedvesmas punktiem, jo laika posmā no 2005. gada 6. februāra līdz 2019. gada 24. janvārim Lienīte Slišāne fiksējusi 63 citātus no pirmizrādēm, kuras notikušas šajā periodā. Iestudējumu citāti 14 gadu periodā kļuvuši ne tikai par profesionāliem, bet arī dziļi personiskiem mākslinieces dzīves atskaites punktiem un iekļauti izstādes darbā “Cietsirdīgās spēles”.

Pirms dažiem gadiem traģiski bojā gāja mākslinieces dēls. Nerimstošo sēru periodā Lienīte Slišāne sāka adīt. Teju 8 metrus garu vilnas darbu adīja divus gadus. Tajā ieadīti citāti dažādos šriftos no 63 izrādēm.

Izstādes nosaukums “Uzdevums” apzīmē mākslinieces šī brīža jautājumus pašai sev: “Kāda ir tagad dzīve? Ko man darīt? Kā man tālāk rīkoties un vispār – kas man jādara? Jo visu laiku man likās, ka es zinu, kas man jādara. Un tad es sāku atrast uzdevumus."

Latvijas Nacionāļais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga

 

Rožē Vildēra (Roger Vilder) izstāde “Līnijas kustībā”
Latvijas Mākslas akadēmijā
11.–20. maijs

No 11. līdz 20. maijam Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) ar izstādi “Līnijas kustībā” un lekciju viesosies viens no kinētiskās mākslas pamatlicējiem Kanādas francūzis Rožē Vildērs (Roger Vilder). Izstādes kuratore – Anna Sausverde-Ellger M.A. 12. maijā plkst. 17.00 LMA aulā ikviens interesents aicināts apmeklēt Rožē Vildēra vadītu lekciju. Lekcija notiks angļu valodā, ieeja bez maksas.

Vildērs bija viens no pirmajiem pasaulē, kurš mākslas nolūkos atklāja jaunās tehnoloģijas un sāka mākslā izmantot datortehniku un algoritmus. Apveltot ģeometriskas figūras ar reālu kustību, mākslinieks ļauj tām paust organiskas dzīves sajūtas un komunicēt ar skatītāju. Viņa radīto objektu minimālisms izaicina mūsu uztveri un ļauj apjaust mākslas bezgalīgo dimensiju.

Rožē Vildērs dzimis 1938. gadā Libānā, 60. gadu otrajā pusē absolvējis vizuālās mākslas studijas Konkordijas universitātē Monreālā un īsi pēc tam sācis izstādīt darbus Ņujorkas un Kanādas galerijās. 1971. gadā Vildērs piedalījās izstādē “Kinetics” tolaik jau slavenajā Heivarda (Hayward) galerijā Londonā. Kopā ar Vildēru izstādē piedalījās Aleksandrs Kalders (Alexander Calder), Žans Tingeli (Jean Tinguely), Hulio le Parks (Julio le Parc), Fransuā Morelē (Francois Morellet), Nam Džun Paiks (Nam June Paik), Džanni Kolombo (Gianni Colombo), Pols Birī (Pol Bury), Ginters Ukers (Günther Ucker) – pavisam 66 mākslinieki. Dalība leģendārajā izstādē šo mākslinieku vārdus ierakstīja mākslas vēsturē. Vildēra darbi atrodas Monreālas, Otavas, Sanfrancisko Universitātes Modernās mākslas muzejos, Ludvigshafenas un Gelsenkirhenas mākslas muzejos Vācijā un nozīmīgās privātkolekcijās Francijā un citviet.

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

 

Laikmetīgās mākslas izstāde “Viscerālās pārejas”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā
11. maijs–25. jūnijs

Rasa Jansone. Fragments no kolāžu cikla "Pusdienu kārbiņa Marijai". 2022

No 11. maija līdz 25. jūnijam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Viscerālās pārejas”.  Izstādē kuratores Janas Kukaines vadībā būs eksponēti Lienes Mackus, Rasas Jansones, Mētras Saberovas un Katrīnas Gailes mākslas darbi.

Pāreja no sociālā un publiskā uz privāto un intīmo var būt viscerāla – politiskas, ekonomiskas un kultūras norises mēs sajūtam “uz savas ādas” ne tikai pārnestā, bet tiešā nozīmē. Tas ir atvieglojums, ko sniedz svaiga gaisa malks pēc sejas maskas noņemšanas, paātrināta sirdsdarbība pirms publiskas uzstāšanās, labsajūta, ko rada glāsts vai siltums, un nelabuma sajūta, ko izraisa ziņas par nežēlību un vardarbību.

Izstāde skatītājiem piedāvā četras viscerālās pārejas, kuras sasaucas ar aktuāliem pētījumiem mūsdienu feministiskajās teorijās. Lienes Mackus skulptūru grupa pēta pāreju starp humāno un posthumāno, dzīvo un nedzīvo. Rasas Jansones kolāžas izjautā robežu starp sakrālo un ikdienišķo, ideālo un piezemēto. Mētras Saberovas instalācija izceļ identitātes nenoteiktību un performatīvo raksturu, savukārt Katrīnas Gailes gleznu cikls pievēršas pārejai starp jaunību un vecumu, starp veselo saprātu un sajukšanu prātā.

Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala

 

Sarunu sērija “Pašizolācija”: saruna ar Annu Žabicku
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros
11. maijā

11. maijā plkst. 18.00 izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstādes “Ekrāna ēra III: Klusā daba III” izglītības programmas ietvaros sāksies sarunu sērija “Pašizolācija”, kurā caur izolācijas un pašizolācijas prizmu tiks skatīts jautājums par sabiedrības kluso dabu. Personīgu vai globālu apstākļu dēļ ikviens kādā dzīves brīdī ir izjutis izolētību , un tas liek uzdot jautājumu, kādi mēs esam šajā tehnoloģiju laikmetā un ko mūsdienu sabiedrībā nozīmē izolācija un pašizolācija?

Sarunu sērijas “Pašizolācija” mērķis ir runāt par, iespējams, neērtiem, bet sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. Izstādes ietvaros notiks četras sarunas, pievēršoties četrām dažādām sabiedrībā aktuālām tēmām: sieviešu un jauno māmiņu pieredzei, novecošanas un aprūpes jautājumiem, mentālajai veselībai, depresijai un izdegšanai, kā arī etnisko minoritāšu integrācijas problemātikai Latvijā, kas ilgst jau vairāk nekā 30 gadus. Kopā ar dažādu nozaru speciālistiem tiks pārrunātas un analizētas izolācijas un pašizolācijas visdažādākās formas. Ieeja pasākumos bez maksas / būs surdotulks.

11. maijā notiks pirmā saruna ar Annu Žabicku. 19. maijā plānota saruna ar Artūru Miksonu, 25. maijā – ar Agru Lieģi-Doležko, 1. jūnijā –ar Dennis Hanovu.

Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga

 

Izstāde ‘‘Fotoalbums – subjektīvs naratīvs”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros
13. maijs–11. septembris

Roberts Johansons. Fotoalbums (21 kartona iekšlapas un 63 ielīmētas fotogrāfijas), 20. gs. vidus. Kartons, audums, misiņa detaļas, pauspapīrs, sudraba želatīna kopijas, 17,7x28,5x2,6 cm. Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums

No 13. maija līdz 11. septembrim Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros skatāma izstāde “Fotoalbums – subjektīvs naratīvs”, kas pievēršas latviešu 20. gs. pirmās puses fotogrāfu pašdarinātajiem fotoalbumiem. Katrs atlasītais albums sniedz ieskatu par plašākai publikai neapzinātu konkrētā fotogrāfa radošo darbību un fotogrāfijas medija izmantojumu. Būdami profesionāli fotogrāfi, Vilis Rīdzenieks (1884–1962), Alfrēds Polis (1894–1975) un Roberts Johansons (1877–1959) paralēli komerciālu pasūtījumu izpildei un mākslinieciskai darbībai ir aizrautīgi izmantojuši fotoalbumu, lai apkopotu, sistematizētu un lolotu kādu savu aizraušanos, hobiju vai kaislību. Piemēram, Rīdzenieks savu patiku pret suņiem ir materializējis albumā, Polis savu mīlestību pret sievu Helēnu, ceļojumiem un modernu dzīvesveidu atspoguļo 1920. un 1930. gadu privātā vizuālā stāstā, Johansons vairākos albumos ir apkopojis Latvijas un pasaules atlētu un spēkavīru portretus. Šie albumi ir kā izolētas salas, kas pastāvējuši atrauti un, iespējams, sava hibrīdā statusa dēļ nav padziļināti aplūkoti mākslas vēsturē. Izstādes mērķis ir albumus kontekstualizēt un parādīt to neatraujamo saikni ar fotogrāfu radošo un profesionālo darbību, kā arī privāto dzīvi.

Plašākā kultūras kontekstā fotoalbums iezīmē modernitātes impulsu dokumentēt un arhivēt ikdienas dzīves fragmentus. Fotoalbums ir plaši izplatīts amatieru un profesionālu fotogrāfu vidū un, iespējams, ir viens no 19. gs. un 20. gs. fotogrāfijas ierastākajiem izrādīšanas un skatīšanās formātiem. Tas ir unikāls un neatkārtojams vizuāls objekts un medijs pats par sevi, kas mēdz apkopot un iekļaut ne tikai fotogrāfijas attēlus, bet arī rakstītas liecības, zīmējumus, ielīmētus avīžu izgriezumus utt., un prasa padziļinātu pētniecību un kontekstualizāciju. Atšķirībā no atsevišķu fotogrāfijas attēlu piemēru analīzes, fotoalbuma pētniecībā ir būtiski iedziļināties objekta izveides vadmotīvā un fotoattēlu atlases principos. Albumi ir kā “laika kapsulas”, kur apkopotie fotoattēli, rakstītas liecības un citi ietvertie atribūti mijiedarbojas un piedāvā albuma veidotāja naratīvu.

Izstādes kuratore ir Baiba Tetere.

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāju ielas), Rīga

 

Reiņa Lismaņa personālizstāde “Arrangements”
Galerijā “Look!”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros
14. maijs–4. jūnijs

Reinis Lismanis, T5432_T6032 x 2015-07-10-BERLIN-6740, pigmenta tinte uz glancēta papīra, digitālas izdrukas un laminēšanas plēve uz alumīnija, 100x120x2 cm, 2019

No 14. maija līdz 4. jūnijam galerijā “Look!” būs skatāma Londonā dzīvojošā latviešu mākslinieka Reiņa Lismaņa personālizstāde “Arrangements”. Atsaucoties uz Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 centrālo tēmu – izolāciju, izstādē līdzās Lismaņa iepriekš tapušiem, pārskatītiem un pārstrādātiem darbiem būs skatāmi arī pandēmijas laikā tapuši jaundarbi.

Veidojot darbus, Lismanis izmanto savu ikdienas praksi, darbojoties kā asistentam mākslinieku studijās Londonā. Koncentrējoties uz neredzamajiem fotogrāfiska attēla tapšanas procesiem, mākslinieks atzīst un vienlaicīgi izaicina attēlu veidošanas tradicionāli pieņemtās struktūras, to izstādīšanas veidus un mākslas ražošanas industriju. Noteicošā loma Lismaņa praksē ir interesei par materiāliem, darbu ražošanas apstākļiem, un mākslinieku studiju un izstāžu telpām. Rezultātā viņš veido atvērtu sarunu starp indivīda subjektīvo ikdienas uztveri un mākslas darbu formālajām kvalitātēm. Tādējādi mākslinieka fragmentārā un dažkārt iracionālā pieeja veido jaunas formas, nozīmes un kopumus, pievēršot uzmanību lietu uzbūvei pēc būtības. Darbos viņš izmanto gan paša uzņemtu, gan atrastu fotogrāfiju un fotogrāfisko attēlu ražošanas procesa pārpalikumus. Savienojot kolāžās un, atsaucoties uz urbānajā vidē dominējošo estētiku, Lismanis darbus nopūš ar fotogrāfiskajā drukā izmantotajām tintēm.

Izstādes “Arrangements” kuratore ir Evita Goze.

Galerija “Look!” / Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022
Ģertrūdes iela 62A, Rīga

 

Fotogrāfa Nila Viļņa meistarklase “Dinamika un eksperimenti fotogrāfijā”
ISSP galerijā
14. maijā

14. maijā notiks fotogrāfa Ģirta Raģeļa meistarklase “Portrets gaismā”. Meistarklasē fotogrāfs dalīsies uzkrātajā personīgajā pieredzē un sniegs praktiskus ieteikumus tam, kā dažādās vidēs izvēlēties labākos iespējamos apstākļus portreta uzņemšanai.

Cikls noslēgsies 14. maijā ar fotogrāfa, radošā direktora un pasākumu foto aģentūras “Kastekust” dibinātāja Nila Viļņa meistarklasi “Dinamika un eksperimenti fotogrāfijā”. Meistarklasē Vilnis dalīsies ar savu pieredzi fotogrāfijā, uzsvaru liekot uz to, kā panākt dinamisku attēlu, strādājot ar dažādiem fotogrāfijas žanriem - reklāmas, modes, portretu un pasākumu fotogrāfiju.

Meistarklase notiks ISSP telpās Berga Bazārā.

ISSP galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, Rīga

 

Trīs jaunas izstādes
Jūrmalas muzejā
14. maijs3. jūlijs

Vizuālis izstādei “Jūrmala. Muzejs. Sešdesmitie”. 1963.gada 14. jūlijs, Kaugurciema pludmale. Fotogrāfija no Jūrmalas muzeja krājuma

No 14. maija līdz 3. jūlijam Jūrmalas muzejā būs skatāmas trīs jaunas izstādes. Jūrmalas muzejs maijā svin savu sešdesmito dzimšanas dienu un tam veltīta viena no jaunā izstāžu cikla izstādēm “Jūrmala. Muzejs. Sešdesmitie”, kura būs apskatāma muzeja Kamīnzālē. Otrā stāva zālēs izstādē “Dubļi. Dūņas. Viela” savu sajūtu pieredzi par dubļu un dūņu vielisko substanci un dziedējošo būtību rādīs gleznotāja Agnija Ģērmane un scenogrāfe Ināra Gauja. Bet cilvēka atstātais nospiedums vidē ir galvenais motīvs jaunā tēlnieka Anša Dobičina izstādē “Lauka relikvijas”.

Izstāde “Jūrmala. Muzejs. Sešdesmitie” ir Jūrmalas muzeja (dibināts 1962. gada 1. maijā) veltījums visiem jūrmalniekiem un Jūrmalas viesiem, sagaidot vasaru un jauno kūrorta sezonu. Sešdesmito gadu gaisotni veido fotoattēli un priekšmeti no muzeja krājuma, kā arī 1964. gada un 1968. gada dokumentālo filmu fragmenti no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva. Sešdesmitie gadi pasaulē raksturoti kā pretrunīgs, lielu pārmaiņu un revolūciju, cerību un optimisma laiks, saukti arī par vētrainajiem, stilīgajiem un leģendārajiem sešdesmitajiem.

Izstāde ir vēsturnieces, muzeja direktores Intas Baumanes un krājuma speciālistu kopdarbs, scenogrāfs Mārtiņš Heimrāts.

Agnija Ģērmane. Sakņu ķermeņi. 2022. Audekls, eļļa. 140x160 cm

Izstāde “Dubļi. Dūņas. Viela” ir divu laikabiedru – gleznotājas Agnijas Ģērmanes un scenogrāfes Ināras Gaujas jaundarbos izpausta sajūtu pieredze par dubļu un dūņu vielisko substanci un dziedējošo būtību.

Agnijas Ģērmanes (1964) izstādes darbu kolekciju veido gleznas, apvienojot divas tēmas – kūdras ieguves lauku mistērijas un dūņu dziedniecību. Abas tēmas ir par vizuālo un sensoro pieredzi, pieskārienu, saskarsmi ar vielu – dzīvo zemi, pagātnes slāņiem, ķermeni, sevi. Galvenokārt ar sevi. Kūdras lauku mainīgā ainava Agniju fascinē ar vērienīgo un nedaudz rūgto tēlainību: sakņu slāņi, griezti, stumti un krauti kaudzēs, zemes kreisā puse izgriezta otrādi kā vecs mētelis. Spurainās vīles, stiprinājuma kārtas – viss apslēptais izcelts, ārdīts un pārstrādāts. Izstādes darbi vērsti uz cilvēka klātbūtni, iejaukšanos dabā, caur vizuāliem tēliem vēloties radīt sajūtu, ka esam daļa no kopīgas vielas un eksistences. Otrs Agnijas iedvesmas avots – dubļu un dūņu terapija ar īpatnējo ķermeņa pieredzi, ietinoties un iegremdējoties kūdras dubļu melnajā matērijā, pazaudējot robežu starp ķermeni un vielu sev apkārt. Slāņota, kasīta, šļakstīta, mīksta un plastiska kā dubļi – ir arī pati Agnijas Ģērmanes glezniecības viela – eļļas krāsa.

Ināra Gauja (1965) izstādē veido vides instalācijas “Dubļi. Dziednīca” un “Dubļi. Gaita”. Ināra aicina apjaust sevi kā dabas bioloģisko procesu sastāvdaļu – kā būtni nebeidzamā dabas atjaunotnes gājumā caur vielas sabrukšanu, dubļu smagumu, kas rada jaunu auglīgu sākumu.

Ansis Dobičins. Trofeja 1. 2022. Varš, koks, metāls

Strādājot pie izstādes “Lauka relikvijas” Ansis Dobičins (1989) izvēlējies saglabāt un caur tēlniecisku valodu pārveidot subjektīvi izvēlētus priekšmetus no apkārtnes par relikvārijiem vai motīviem, kuros tiek izcelta mūsdienu pasaules uzbūve dialektiskā sarunā ar no pagātnes selektīvi mantotajiem priekšmetiem. Mākslīgi rekonstruējot gan marginālo, gan vitālo realitāti, mākslinieks koncentrējas uz cilvēku estētiskajām un vitālajām problēmām, mūsu apkārtni un to mijiedarbību, uzdodot jautājumu par to, kā vide var būt jēgpilna un atjaunojoša. Darbi tiek veidoti no tradicionāliem materiāliem kā metāls, koks, akmens, papildinot tos ar citiem medijiem.

Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala

 

Gleznotāja Jāņa Straumaņa 90 gadu jubilejas piemiņas izstāde
Bauskas muzejā
14. maijs–12. jūnijs

No 14. maija līdz 12. jūnijam Bauskas muzejā būs skatāma gleznotāja Jāņa Straumaņa 90 gadu jubilejas piemiņas izstāde.

Gleznotājs Jānis Straumanis (1932-2015) dzimis Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu. Glezniecību apguvis profesoru Konrāda Ubāna un Eduarda Kalniņa vadībā. Gandrīz 30 gadus Jānis Straumanis strādāja Rīgas pilsētas Labiekārtošanas kombinātā kā mākslinieks un bija mākslinieku radošās grupas vadītājs. Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados viņu darbs bija Rīgas namu ugunsmūru apgleznošana.

Mākslinieks gleznojis ainavas, klusās dabas un portretus. Strādājis eļļas tehnikā. Neizsīkstošs iedvesmas avots Jānim bijusi Latvijas daba un cilvēki. Portretos pratis izteikt cilvēka būtību.

Bauskas muzejs
Kalna iela 6, Bauska

 

Muzeju nakts Latvijā
14. maijā

14. maijā no plkst. 18.00 muzeji visā Latvijā aicina uz ikgadējo Muzeju nakti – atkal klātienē.

Šogad Muzeju naktij netika noteikta vienota devīze, akcijas saturs ir katra dalībnieka brīva izvēle. Visi desmit Memoriālo muzeju apvienības muzeji apmeklētājus gaidīs līdz pat pusnaktij, lai kopīgi baudītu koncertus un kino vakarus, piedalītos izstāžu atklāšanās, dotos ekskursijās un gūtu atkalsatikšanās prieku.

Daugavpils izvēlētā tēma “Muzejs kā vērtība” ietver sevī muzeju funkciju un galveno uzdevumu plašo spektru, sākot no kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas, saglabāšanas, pētīšanas līdz sociālajām funkcijām, kur apmeklētāji var tikties un patīkami pavadīt laiku.

Liepājas šī gada “Muzeju nakts” moto ir “Mostamies rītdienai”, tādejādi ikvienu programmas dalībnieku un apmeklētāju mudinot uz pamošanos pēc divu gadu lielas snaudas, pavasarīgu rosību un pozitīvu skatu nākotnē. Akcijā piedalīsies ievērojams skaits Liepājas izglītības, kultūras, tūrisma un citu iestāžu pārstāvju, kas apmeklētājiem piedāvās daudzveidīgu un piesātinātu vakara programmu. Interesentiem bezmaksas pasākumos būs iespēja piedalīties dažādās radošajās darbnīcās, baudīt mūziku un mākslu, ļauties naksnīgām maltītēm, iepirkties, doties ekskursijās, un izmantot citus “Muzeju nakts” īpašos piedāvājumus.

Plāšāka informācija par Muzeju nakti 2022 atrodama šeit.

 

Jauno kuratoru izstāde
Salacgrīvas kultūras centrā, Salacgrīvas muzejā un Salacgrīvas Mākslas skolā
līdz 27.maijam

Līdz 27. maijam trīs norises vietās – Salacgrīvas kultūras centrā, Salacgrīvas muzejā un Salacgrīvas mākslas skolā – skatāma laikmetīgās mākslas izstāde, kurā novērtējami 170 Latvijas mākslas skolu audzēkņu radīti projekti. Eksponēti kolāžas un asamblāžas tehnikā vizualizēti mākslas izstāžu projekti, kas devuši iespēju skolēniem iejusties mākslas izstādes kuratora lomā. Darbi izstādei radīti, risinot radošu uzdevumu par tēmu “Mākslas izstāde”, un tie tapuši Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotā Valsts konkursa ietvaros. Dalībnieki vecumā no 9 līdz 16 gadiem tika aicināti iejusties izstādes kuratora lomā un izveidot ieceri mākslas izstādei. Uzdevums bija radīt izstādes projektu, noformēt to uz planšetes un izstrādāt izstādes koncepciju. Ikvienu konkursa darbu vērtēja nozares profesionāļi – kuratori, kā arī mākslas un dizaina vidusskolu un augstskolu pārstāvji.

Mākslas izstāžu kuratore Auguste Petre atzīst: “Izstrādātie darbi norāda uz pozitīvu tendenci – interesi un padziļinātu izpratni saistībā ar kuratora darbu. Darbus vērtēt bija aizraujoši un vērtīgi, liels prieks redzēt, ka daudzi jaunieši māk kontekstuāli domāt, kā arī daudzpusīgi un kvalitatīvi attīstīt savas radošās ieceres.”

Salacgrīvas kultūras centrs
Ostas iela 3
Salacgrīvas muzejs
Sila ielā 2,
Salacgrīvas Mākslas skola
Pērnavas ielā 29

 

Jaunu cilvēku laikmetīgās mākslas darbu izstāde “Kas būs rīt?”
Mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas”
līdz 3. jūnijam

Fragments no izstādes

Līdz 3. jūnijam Mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas” skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Kas būs rīt?”. Bērni, kas apgūst mākslu centrā “Trīs krāsas”, vizuālos tēlos domājuši par vēsturi, šodienu un nākotni. Tēli rāda bērnu iztēles neierobežotās iespējas, tomēr aktuālā kara dēļ ir skarbi un sakāpināti. Jautājums “Kas būs rīt?” ievada ekspozīciju un virza izstādes dramaturģiju, kopā veidojot tēlainu stāstu. Izstādē aplūkojami bērnu zīmējumi, gleznas, objekti un instalācijas vairākās tematiskās zonās – Senās kartes, Karš un Tuvplāni.

Mākslas izglītības centrs “Trīs krāsas”
Miera iela 15/1, Rīga

 

LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstāde
“Mākslas dienas 2022. Karš. Ukraina”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
līdz 12. jūnijam

Līdz 12. jūnijam Latvijas Mākslinieku savienības galerijā skatāma vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas 2022. Karš. Ukraina”.

Latvijas Mākslinieku savienības aicinājumā dalībai izstādē teikts: “Mākslinieka pasaule ir iekļuvusi pārmaiņu vērpetē. Lietas un procesi, kas pastāvējuši attālināti un nosacīti, tagad ir kļuvuši tuvāki, baisāki un pasaules iedomātā stabilitāte emocionāli ir gaisusi...”. Reflektējot par visai sabiedrībai tik aktuālo un šausminošo karadarbību Ukrainā, dalībai izstāde atsaukušies 66 Latvijas mākslinieki un vizuālās mākslas nozares studenti. Mākslinieku darbi “Mākslas dienu” izstādēs netiek žūrēti un rīkotāji akceptē autoru iesniegtās radošās izpausmes dažādos mākslas veidos.

Izvērtējot iesniegto darbu māksliniecisko kvalitāti, izstādes “Mākslas dienas 2022. Karš. Ukraina” rīkotāji paziņoja, ka LMS Balvu par noturīgu radošo sniegumu un iespēju rīkot personālizstādi LMS galerijā 2023./ 2024. gadā ieguvuši gleznotāji Ilze un Alberts Pauliņi.

Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11.novembra krastmala 35, Rīga

 

Ukraiņu mākslinieču – Ludmilas Natsvlišvili izstāde “Kara dienasgrāmata” un
Viktorijas Rikhtik izstāde “Zaudētie sapņi”
Jūrmalas Kultūras centrā
līdz 14. jūnijam

Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē tiks atklātas divas izstādes. Ukraiņu mākslinieču – Ludmilas Natsvlišvili izstāde “Kara dienasgrāmata” un Viktorijas Rikhtik izstāde “Zaudētie sapņi”. Viktorija Rikhtik pašlaik atrodas Zviedrijā, otra māksliniece Ludmila Natsvlišvili savu patvērumu radusi Rīgā pie draudzenes.

Viktorija Rikhtik stāta: “Es ar ģimeni biju spiesta pamest Ukrainu kara vienpadsmitajā dienā. Mani izstādes darbi ir veidoti Ukrainā, toreiz vēl mierīgā Kijivā, kur es biju viena no vadošajām modes fotogrāfēm. Šeit, emigrācijā, es esmu cilvēks, kura sapņus iznīcināja karš un kuram viss jāsāk no sākuma. Mana izstāde “Zaudētie sapņi” ir par ikvienu ukraini. Es atceros cilvēkus, ar kuriem kopā biju strādājusi visus šos gadus, mūsu kopīgos projektus un ieceres. Ikkatram, kurš ieraudzīs šīs fotogrāfijas, būtu jāsaprot, ka bezrūpīga dzīve var beigties jebkurā brīdī. Šie notikumi mainījuši mani un manu pasaules uztveri uz visiem laikiem, tomēr esmu pārliecināta, ka tikšu tam pāri un sagaidīšu jaunu pavērsienu savās turpmākajās radošajās gaitās. Ukrainai. Mieram. Šobrīd man ir viens sapnis – Ukrainas uzvara – un man nav šaubu, ka kopā mēs uzvarēsim.”

Ludmila Natsvlišvili dalās ar savu stāstu: “Es esmu māksliniece no Kijivas. Kas patiesībā ir karš, es uzzināju 24. februāra rītā, kad manā pilsētā sākās bombardēšana. Tā diena mainījusi manu dzīvi uz visiem laikiem. Es biju spiesta vienā nelielā mugursomā salikt savas mantas un pamest savu valsti. Nevarēju paņemt līdzi savus gleznošanas piederumus, paķēru tikai skiču albumu un zīmuļus. Nokļuvusi drošā vietā, savas sajūtas un pārdzīvojumus sāku attēlot zīmējumos, veidojot kara dienasgrāmatu. Karš parādīja, kas mēs patiesībā esam, atkailināja mūsu dvēseles, nometot visu lieko. Atkailināti ķermeņi ir kā mūsu nedrošības simbols šajā pasaulē. Vienlaikus, tad, kad mēs nebaidāmies atklāties un parādīt savas jūtas, mēs saņemam daudz atbalsta no līdzcilvēkiem. Karš ir stipras sāpes un izmisums, bet vienlaicīgi – tas parāda vienotību un iekšējo spēku, ko demonstrē ukraiņu tauta,” saka Ludmila.

Jūrmalas Kultūras centrs
Jomas iela 35, Jūrmala

 

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas papildinājuši nozīmīgi dāvinājumi

Romans Suta. Dekoratīvs šķīvis "Kāzas". Ap 1928. Porcelāna apgleznošanas darbnīca "Baltars". Fajanss, virsglazūras apgleznojums, zeltījums. Diametrs 50 cm. LNMM kolekcija. Foto: Ieva Zvejniece

2021. un 2022. gadā Latvijā atgriezušies ap 100 mūsu mākslas vēsturei nozīmīgu mākslas darbu, kas bijuši saistīti vai piederējuši ievērojamām 20. gadsimta 1. puses kultūras personībām.

Svinot 4. maiju – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) dalījās priekā un pateicībā par saņemtajiem dāvinājumiem, kurus vieno okupācijas desmitgadēs ārzemēs izveidojušos latviešu kopienu rūpes par Latvijas nacionālā kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Jau šobrīd Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja ekspozīcijā “Klasiskās vērtības” ir apskatāms pēc mākslinieka Romana Sutas (1896–1944) meta apgleznotais lielformāta dekoratīvais šķīvis “Kāzas”, kas ap 1928. gadu radīts leģendārajā porcelāna darbnīcā “Baltars” (1924–1931). Unikālais porcelāna mākslas paraugs piederēja Ainai Nagobads-Ābolai (1920–2021), kura bija pirmā atjaunotās Latvijas vēstniece Francijā, pārstāvēja Latviju Spānijā un Portugālē, kā arī UNESCO un citās starptautiskās organizācijās.

Ziņa par izcilās diplomātes un Latvijas patriotes ģimenes izteikto vēlmi dāvināt šķīvi “Kāzas” Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam tika saņemta ar Latvijas vēstniecības Francijā starpniecību.

Mākslinieka Romana Sutas daiļrade porcelāna apgleznošanas jomā lielā mērā saistīta ar latviskās identitātes atklāsmi – gan ikdienā veicamo lauku darbu attēlojumos, kas iegūst gandrīz sakrālu nozīmi, gan tautiskās svētku sižetu interpretācijās. “Kāzu” sērijā Suta radījis vairākus šķīvjus, tomēr katram tā variantam ir savs neatkārtojams izteiksmes veids – atšķiras apgleznojuma kompozīcijas risinājumi, figūru izvietojums un to stilizācija, malu dekorējums un krāsu palete.

Vēl 20. gadsimta 30. gados Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Keramikas meistardarbnīcas vadītājs Rūdolfs Pelše (1880–1942) atzina, ka 1925. gadā Parīzē notikušajā Starptautiskajā modernās dekoratīvās un industriālās mākslas izstādē (Exposition internationale des arts décoratifs et industriels modernes) godalgotās darbnīcas “Baltars” apgleznotie porcelāna priekšmeti kļuvuši par retumu. Tāpēc nacionālā zīmola statusu sasniegušajā darbnīcā darinātā šķīvja “Kāzas” saglabāšanās līdz mūsdienām muzejam ir īpašs notikums, turklāt konkrētais priekšmets nes sev līdzi Ainas Nagobads-Ābolas ģimenes stāstu un tajā ieausto Latvijas likteni.

Vienu no pēdējo gadu lielākajiem dāvinājumiem LNMM saņēma saistībā ar Riharda Zariņa (1869–1939) 150. jubilejai veltīto retrospekciju “Ko Latvijas meži šalc” (2020), kad uz Latviju no ASV atceļoja vairāk nekā 70 mākslinieka darbu. Pēc izstādes grafiķa mazdēls Dr. Aivars Celmiņš tos uzdāvināja muzejam.

No ASV dzīvojušā mākslinieka Jura Ubāna (1938–2021) muzejs saņēma dāvinājumā 23 viņa tēva, gleznotāja Konrāda Ubāna (1893–1981) darbus, kuri aptver plašu laika periodu – no 1916. gadā Penzā tapušas ainavas līdz 50. gadu kompozīcijām.

Savukārt Kārļa Brencēna (1879–1951) audeklu “Martas Vītoliņas (dzimušas Zaluckas) portrets”, ko mākslinieks gleznojis Rīgā 1925. gadā, muzejam dāvināja Anglijā dzīvojošie iemūžinātās dāmas mazmazbērni.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

 

Izstāde “Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē”
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā
no 7. maija

No 7. maija Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ir skatāma izstāde “Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē”. Izstāde veltīta spilgtai modes parādībai – krimplēna apģērbam, kas bija pagājušā gadsimta 60.-70. gadu “modes kliedziens”. Muzejā izstādīts viens no Latvijā bagātākajiem krimplēna tērpu vākumiem no mākslinieces Annas Aizsilnieces kolekcijas, ko papildina LNVM krājuma priekšmeti un privāti apģērbu deponējumi, kā arī privātpersonu atmiņas par savulaik valdījušo “krimplēnmāniju” – to, kā šo audumu ieguva, šuva un valkāja.

Vienlaikus izstādes vēstījumam ir daudz dziļāks 20. gs. otrās puses Latvijas un pasaules kultūrvēstures konteksts – tehnoloģiju progress, izmaiņas sabiedrības gaumē un estētikā, moderno dizaina formu ienākšana cilvēku ikdienā. Klātesošs ir arī tālaika pasaules dalījums divos ideoloģiski naidīgos blokos abpus Dzelzs priekškaram.

Vienmēr izskatīgais krimplēns iemiesoja sava laikmeta realitāti un bija praktiskāks par jebkuru citu moderno audumu. 60. gados gan Rietumu pasaulē, gan PSRS notika līdzīgas pārmaiņas dzīvesveidā un modē. Tika uzsvērta tieksme pēc ērtības, vienkāršības un funkcionalitātes, kas atvieglotu steidzīga pilsētnieka dzīvi. To varēja nodrošināt krimplēna audums – neburzīgs, viegli kopjams, košs. Jau drīz pēc parādīšanās veikalos krimplēns kļuva par visiekārotāko garderobes daļu – no tā šuva kleitas, sarafānus, kostīmus, uzvalkus un vieglos mēteļus. Līdz ar krimplēnu populārākas kļuva košās, piesātinātās krāsas – fuksijas, rozā, zilā, tirkīzzilā, zaļā, sarkanā, dzeltenā un oranžā, kas mainīja līdz tam pelēcīgo padomju ikdienas vizuālo realitāti.

Vienlaikus krimplēna mode izgaismoja arī padomju sistēmas nepievilcīgo, pat traģikomisko pusi. Padomju Latvijā šis sintētiskais audums ienāca 60. gadu beigās. Sākumā tas bija ļoti ekskluzīvs, jo ražots ārpus PSRS. Krimplēnu paslepeni pirka no jūrniekiem un tālbraucējiem, paciņās sūtīja Rietumos trimdā dzīvojošie radi, un pa retam, ar pazīšanos vai apmaiņā pret citiem labumiem to varēja sadabūt arī patukšajos Padomju Latvijas veikalos.

Tādējādi “krimplēnmānija” bija ne tikai “skriešana pakaļ modei”, kas raksturīga visiem laikmetiem un paaudzēm. Tā parādīja arī preču trūkuma jeb deficīta mērogus, kā arī privātas pazīšanās jeb “blata” izpausmes PSRS ikdienā. Paradoksāli, ka līdz brīdim, kad krimplēnu beidzot sāka ražot padomju tekstilrūpnīcās, auduma popularitāte un prestižs jau bija pabalējis un pasaules mode savu skatu vērsa jaunos virzienos.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Brīvības bulvāris 32, Rīga

 

Izdota Zandas Pučes un Armanda Andžes grāmata
“Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”

12. maijā plkst 18.00 ISSP Galerijā notiks mākslinieces Zandas Pučes un fotogrāfa Armanda Andžes grāmatas “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot” atklāšana.

Grāmata ir vizuāls vērojums par Latvijas garāko upi, tās apkārtējo vidi un cilvēkiem cauri laikiem. Tā apvieno vairākus medijus un laiktelpas – stāstu par Zandas Pučes vecvecvectēvu Juhanu Jursu, kurš darināja laivas, 30. gadu estētikā veidotās mākslinieces Zandas Pučes un fotogrāfa Armanda Andžes melnbaltās fotogrāfijas, arhīva materiālus un rakstnieka Kārļa Studenta stāstu “Vasara laivā”. Grāmatas nosaukums “Aa Fluvius” ir atsauce uz Gaujas apzīmējumu vēsturiskās kartēs – Aa apzīmē plašu un tekošu ūdeni, bet fluvius – upi. Līdzās senajam, noslēpumainajam nosaukumam, Gauja jau izsenis iemantojusi noslēpumiem apvītu un īpašu statusu Latvijas kultūrā.

Grāmatas vizuālo tēlu veido mākslinieces Zandas Pučes un fotogrāfa Armanda Andžes melnbaltās, analogās fotogrāfijas un grafiskās dizaineres Alises Štrauses dizains. Juhana Jursa stāstu autore ir Sandra Ķirule, tekstus angļu valodā tulkojusi Anna Marija Knoka.

Grāmata ir nominēta grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele 2021”, izstrādāta ISSP Mentoringa programmā un tās izdevējs – Baltic Analog Lab. To iespējams iegādāties ISSP veikalā vai mākslinieces Zandas Pučes mājaslapā www.zandapuce.lv.

ISSP Galerija

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.07.2022.

04/07 – 10/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.06.2022.

13/06 – 19/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.05.2022.

23/05 – 29/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.04.2022.

25/04 – 01/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.04.2022.

04/04– 10/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.03.2022.

14/03 – 20/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.02.2022.

21/02 – 27/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.01.2022.

31/01 – 06/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.01.2022.

10/01 – 16/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.12.2021.

13/12 – 19/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.11.2021.

22/11 – 28/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.11.2021.

01/11 – 07/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.10.2021.

11/10 – 17/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.09.2021.

20/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.08.2021.

30/08 – 05/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.08.2021.

09/08 – 15/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.07.2021.

19/07 – 25/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.06.2021.

28/06 – 04/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.06.2021.

07/06 – 13/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.05.2021.

17/05 – 23/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.04.2021.

26/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.06.2022.

27/06 – 03/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.06.2022.

06/06 – 12/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.05.2022.

16/05 – 22/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2022.

19/04 – 24/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.03.2022.

28/03 – 03/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.03.2022.

07/03 – 13/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.02.2022.

14/02 – 20/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.01.2022.

24/01 – 30/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.01.2022.

04/01– 09/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.12.2021.

06/12 – 12/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.11.2021.

15/11 – 21/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.10.2021.

25/10 – 31/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.10.2021.

04/10– 10/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.09.2021.

13/09 – 19/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.08.2021.

23/08 – 29/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.08.2021.

02/08 – 08/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.07.2021.

12/07 – 18/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.06.2021.

21/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.05.2021.

31/05 – 06/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.05.2021.

10/05 – 16/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.06.2022.

20/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.05.2022.

30/05 – 05/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.05.2022.

02/05 – 08/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.04.2022.

11/04 – 17/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.03.2022.

21/03 – 27/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2022.

01/03 – 06/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.02.2022.

07/02 – 13/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.01.2022.

17/01 – 23/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.12.2021.

20/12 – 27/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.11.2021.

29/11 – 05/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.11.2021.

08/11–14/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.10.2021.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.09.2021.

27/09 – 02/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.09.2021.

06/09 – 12/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.08.2021.

16/08 – 22/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.07.2021.

26/07 – 01/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.07.2021.

05/07 ‒ 11/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.06.2021.

14/06 – 20/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.05.2021.

24/05 – 30/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.05.2021.

03/05– 09/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03