Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Roberta Koļcova personālizstāde “Zaķa cilpas”
galerijā “Istaba”
10. oktobris–4. novembris
No 10. oktobra līdz 4. novembrim galerijā “Istaba” būs skatāma pazīstamā grafiķa Roberta Koļcova personālizstāde “Zaķa cilpas”. Izstādē – Koļcova grafikas darbu, lielformāta gleznojumu un skulptūru izlase. Izstādi mākslinieks piesaistījis nākamajam – zaķa gadam, solot, ka tajā arī “pieglaustajam trusim tiks ierādīta vieta” un izstādes atklāšanas dienā prezentēs savu darbu kalendāru.
“Zaķa cilpas un Botāniķis paredz un sagatavo ceļu Pūķiem un Vienradžiem, aptuveni tāds ir īss un lakonisks izstādes vēstījums. Nākamais gads ir sakritis ar Botāniķa un Vienradža dialogu, kas paredzēts kā mana izstāde 2023. gada rudenī. Lai pakāpiens ir vienmērīgs un ritms saglabājas, šobrīd tiek rīkota izstāde un izdots kalendārs”, saka Koļcovs, kurš savās izpausmēs mākslā jau labu laiku sevi dēvē par Botāniķi.
“Zaķa cilpas” ir Roberta Koļcova 23. personālizstāde.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju darbu izstāde “Tēlniecība/Keramika/Stikls”
Jūrmalas muzejā
12. oktobris–20. novembris
Olga Šilova. Trīs grācijas. 2019
No 12. oktobra līdz 20. novembrim Jūrmalas muzejā otrā stāva zālēs būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju darbu izstāde “Tēlniecība/Keramika/Stikls”.
Izstādē apvienojušies Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas pasniedzēji tēlnieki Bruno Strautiņš, Gļebs Panteļejevs, Olga Šilova, keramiķi Dainis Lesiņš, Dainis Pundurs, Ainārs Rimicāns, Līga Skariņa, Ženija Loginova un stikla mākslinieki Inguna Audere, Ilze Dūdiņa, Inita Ēmane, Agnese Gedule, Vineta Groza, Sandra Utāne. Viņi visi blakus pedagoga darbam ir aktīvi savā nozarē strādājoši mākslinieki, kuri veido šodienas Latvijas mākslas kopainu.
Izstādi vienojošais simbols ir plauksta. Plaukstas nospiedumi uz virsmām rada nejaušus grafiskus nospiedumus un līniju ritmus, kuri ir kā laika liecība par bijušajiem un nākotnes notikumiem.
Pasaules topogrāfiskās kartes, nebeidzamas koordinātes ar saviem ekvatoriem un tropiskajām joslām, kas ir kā mūžības zīmes, veido zemes plaukstas nospiedumus un līnijas. Laiks spēj pārveidot un ietekmēt kā pasaules kartes izskatu, tā arī mūs, bet pamatrobežas saglabājas tās pašas, nemainot būtisko. Mūsdienu pasaulē netrūkst formu un izteiksmes līdzekļu dažādības, un vienīgais, ar ko likt sevi pamanīt ir tieši citādais plaukstas pieskāriens, īpašs radošais potenciāls.
Izstādes kuratores ir Agnese Gedule un Vineta Groza.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
Rūtas Dimdiņas izstāde “Netveramais aptveramajā”
Jūrmalas muzejā
12. oktobris–20. novembris
Rūta Dimdiņa. Montijo. 2019
No 12. oktobra līdz 20. novembrim Jūrmalas muzeja Kamīnzālē būs skatāma jaunās gleznotājas Rūtas Dimdiņas “Netveramais aptveramajā”. Māksliniece dalīsies iespaidos par pieredzēto un izjusto Portugālē
Dr. Art. Andris Teikmanis: “Ainavu glezniecība ir viena no meditatīvākajām vizuālās mākslas formām. Ainavas pārnes skatītāju uz citu vietu vai uz citu zemi un laiku. Tomēr šī pārnese notiek caur mākslinieka redzējumu, pieredzi, skatījumu, sapņiem un mīlestību. Rūtas Dimdiņas “Netveramais aptveramajā” ir mākslinieces aicinājums kopā ar viņu doties ceļojumā uz Portugāli. Ļauties krāsu un formu priekam, ļauties Portugāles dabas, ainavu, cilvēku un dzīves vilinājumam. “Netveramais aptveramajā” ļauj aptvert Portugāles īpašo garu un piedzīvot tās valdzinājumu. Tomēr vienlaikus tas, ko piedzīvo izstādes skatītāji ir ne tikai vizuālais stāsts par Portugāli, bet arī pašas mākslinieces pieredze, kura ietverta mākslas valodā, ļauj šo māksliniecisko pieredzi iegūt ikvienam izstādes skatītājam un iznākt no izstādes ar daudz redzošāku skatienu. Skatienu, kas ļauj ieraudzīt netveramo aptveramajā visapkārt, visā mūsu dzīvē.”
Rūta Dimdiņa (1992) 2017. gadā ieguvusi bakalaura grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā. No 2017. gada aktīvi piedalās izstādēs. Gleznotāja savā daiļradē pārsvarā pievēršana ainavas, portreta, animālijas žanram.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
Paula Jaunzema izstāde “Viss ir akmenī III”
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā
13.oktobris–3.decembris
No 13. oktobra līdz 3. decembrim Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā būs skatāma Paula Jaunzema izstāde “Viss ir akmenī III”.
Izstāde Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā ir trešā un pati nozīmīgākā personālizstāde izstāžu sērijā “Viss ir akmenī”. Izstāžu zālē un pie muzeja ieejas aplūkojamas 11 akmens skulptūras, kuras radītas pēdējo divu gadu laikā.
Tēlniecības ekspozīcija veltīta tēlnieka jubilejai – 2021.gada 23.jūlijā Paulam Jaunzemam apritēja 70. Pati dzimšanas diena aizritēja darbā, jo darbs akmenī nav tikai profesija, bet vairāk gan dzīves veids, pastāvēšanas jēga un darbība, kas bagātina un garīgi pilnveido. “Šī izstāde ir saruna man pašam ar sevi. Saruna par to, kā redzu, domāju un izjūtu pasauli, laikmetu. Savu emociju, pārdomu un sajūtu pieredzi, transformējot tēlnieciskā formā, atklāju akmenī. Viss ir akmenī...” stāsta Pauls Jaunzems.
Pauls Jaunzems savu akmens skulptūru veidošanu balsta uz mijiedarbi ar materiālu. Mākslas darbiem viņš nekad neveido modeļus, darbi top ar tiešās kalšanas metodi divsarunā ar akmeni. Viņa tēlniecība ir aplūkojama gan brīvā dabā un pilsētvidē, gan mākslas muzejos un galerijās Latvijā un daudzās pasaules valstīs: Kanādā, ASV, Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Islandē, Japānā un Dienvidkorejā.
Viens no nozīmīgākajiem tēlnieka veikumiem ir Akmens skulptūru parks Vakarbuļļos blakus mākslinieka mājai. Tas ir meistara pēdējo 27 gadu sirdsdarbs, kur vienkopus ainaviski izvietojas unikāls akmens skulptūru ansamblis. Parkā apmeklētāji bieži var satikt pašu šo skulptūru autoru, radot akmenī jaunu mākslas darbu. Viņš parasti strādā klajā laukā bez nojumes, jo tā, autoraprāt, var tikai traucēt skulptūru parka ainavas baudīšanu. Tēlnieks ir arī labs un aizrautīgs stāstnieks, kura bagātā latviešu valoda kalpo precīzam un tajā pat laikā tēlainam domas izklāstam.
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
Uzvaras bulvāris 2A, Rīga
Izstāde “Rok-darbi”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
14. oktobris–30. decembris
Rūdolfs Heimrāts (1926–1992). Jāņkalna tauriņi. 1974. Vilna, kaprons, jaukta tehnika. DMDM kolekcija. Publicitātes foto
No 14. oktobra līdz 30. decembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde “Rok-darbi”, kura iepazīstinās ar spožākajiem Latvijas 20. gadsimta 60.–80. gadu tekstilmākslas meistariem. Izstāde no 21. gadsimta perspektīvas atklāj vairāku paaudžu latviešu tekstilmākslinieku atstāto mantojumu, kas glabājas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) krājumā, sniedz ieskatu Latvijas tekstilmākslas tapšanas gaitā un rosina apbrīnot daudzveidīgu, krāsainu un spilgti individuālu radošo rokrakstu parādi.
Vadmotīvs izstādei ir garbārkšu jeb ziemeļnieku tehnika, kuras aizsākumi meklējami rokdarbnieču un mājaudēju darbos. Tehnika sākotnēji lietota paklāju un siltu bārkstainu sienassegu darināšanai, ar laiku kļūstot par neatņemamu mākslinieciskās izteiksmes iespēju laikmetīgu tekstildarbu radīšanā. Tā ne vien dažādo tekstiliju virsmas faktūru, bet arī izceļ kompozīcijas zīmējumu, veido trīsdimensiju apjomu, panāk gaismēnu spēles un krāstoņu variācijas, jūtīgāk izsaka autora ieceri.
“Projekta nosaukumā ietvertas vairākas nozīmes. Pirmkārt, gatavojot šo ekspozīciju, esam pārcilājuši bagātīgo tekstilmākslas kolekciju ar domu parādīt skatītājam virkni oriģināldarbu, kuri gadiem ilgi publiski nav redzēti. Otrkārt, vēlējāmies šo izstādi veidot vēsturiskā griezumā un pievērsties modernās tekstilmākslas aizsākumam,” stāsta DMDM Tekstilmākslas un ādas mākslas kolekcijas glabātāja Rūta Rinka.
Izstādītā krājuma kolekcija izceļ arī citas šodien mazāk zināmas un nelietotas aušanas prasmes – aplūkojamas kompozīcijas, kas darinātas visparastākā un izsenis lietotā auduma veidā vienkārtnī, kad, izmantojot mīksto, pūkaino nevērpto vilnu, radīti pārsteidzoši, moderni tekstildarbi. Vairākas sienas segas tapušas tagad jau aizmirstā īsbārkšu tehnikā.
Ekspozīcijā ietverti Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma izcilākie tekstildarbi – Rūdolfa Heimrāta (1926–1992), Veras Vidukas (1916–1994), Mildas Klēbahas (1906–1975), Ernas Ošeles (1915–2005), Ellas Ūdres-Dvieles (1904–1990), Zentas Loginas (1908–1983), Elīzas Atāres (1915–1993), Georga Barkāna (1925–2010), Arvīda Priedītes (1946) un citu meistaru veikums.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Ritas Brokas personālizstāde “Kur, māmiņa, tu sēdēji?”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
līdz 30. oktobrim
Līdz 30. oktobrim Ogres Vēstures un mākslas muzejā skatāma mākslinieces Ritas Brokas personālizstāde “Kur, māmiņa, tu sēdēji?”.
Dažādās mākslas darbu formas – tekstila objekti, vides fotogrāfijas, instalācijas un kolāžas – iezīmē Ikšķiles un Ogres ainavas, kas radītas, izmantojot šajā apvidū iegūtās dabas krāsas un dabiskos materiālus.
Viena no izstādes sižetiskajām līnijām nenoliedzami ir dabiskās krāsošanas procesā radītie tēli, kas akcentē māksliniecei Ritai Brokai tik nozīmīgo vietas sajūtu. Diendienā apdzīvojot noteiktu apvidu, pārvietojoties pa vieniem un tiem pašiem ceļiem, viņa saaugusi ar redzamo, kā arī citādi sajūtamo, kļūstot pār šīs vides neatņemamu daļu.
Paralēli piederības un kultūras identitātes aspektiem nolasāma tēma, kurai, kā skaidri parāda notikumi kopš februāra beigām, nav vēsturiska noilguma. Šeit parādās izstādes nosaukumā iezīmētās tautasdziesmas turpinājums – stāsts par līdzpārdzīvojumu, kurā jaušas arī ikvienas sievietes bažas par saviem vīriem un dēliem un galu galā savu ģimeni visā šajā mainībā. Tās ir pārdomas par zaudēto un iznīcināto, par gaidīto un nenotikušo, par gatavību pieņemt neizbēgamo un izturēt, kā tas ir reizēm izdziedāts, lasīts un stāstīts, taču nekad nav bijis attiecināts uz sevi. Šī ekspozīcijas daļa atklāj, kā notiekošais tiek uztverts caur jaunu, nepastarpinātu sajūtu radītu prizmu.
Pēc mākslinieces domām, dabiskas izcelsmes šķiedra ir materiāls, kas visciešāk saistīts ar cilvēka eksistenci. Tā ir mūžsena un joprojām pastāvoša. Tajā ir dzīvība. Sīksta kā bruģī izaugušas sēklas stiebrs.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Igauņu tekstilmākslinieces Marīlisas Teinfeldes-Grinsas izstāde
“Mēs tiksimies vēlreiz Tur, kur Dzeltenais lauks šķērso Rozā ceļu”
kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”
līdz 9. novembrim
Kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” līdz 9. novembrim skatāma igauņu tekstilmākslinieces Marīlisas Teinfeldes-Grinsas izstāde “Mēs tiksimies vēlreiz Tur, kur Dzeltenais lauks šķērso Rozā ceļu”.
Marīlisas Teinfeldes-Grinsas darbos atainoti personiski stāsti caur autorei nozīmīgām vietām. Katrs darbs ir kā vēstule no pagātnes – stāsts par ilgām pēc cilvēka vai vietas, kas ir bijusi svarīga mākslinieces dzīve, bet ir atvirzījusies no redzesloka un kļuvusi par atmiņu. Franču rakstnieks Marsela Prusta secināja, ka vienīgā patiesā paradīze ir zaudēta paradīze, norādot uz to, ka dzīves notikumu patiesā nozīme atklājas tikai retrospektīvi. Līdzīgi arī Teinfeldes-Grinsas darbi atspoguļo to, ka emocionāli intensīvi brīži, kas notiekot likās maznozīmīgi, tomēr iepinās dziļi mākslinieces atmiņu dzijas kamoliņā, atklājot savu patieso nozīmi tikai pēc tam, vairākus gadus vēlāk.
Ģeogrāfiskas vietas, kas izceļas Marīlisas Teinfeldes-Grinsas darbos, tiek atainotas no putnu lidojuma, kā atmiņas kartes, kuru krāsas pasniedz ar vietu saistīto emociju spožumu. Kaut gan uz kartēm ir norādīti fiziski objekti, nav iespējams uz viņu pamata orientēties nevienā ģeogrāfiskā vietā. Tās ir mākslinieces atmiņu kartes, kur fiziskus objektus papildina tas, kas nav ar roku sataustāms un ar vārdiem izteicams. Šajā izstādē eksponētie darbi sniedz pārskatu par Marīlisas Teinfeldes-Grinsas Igaunijā izstādītajām un apbalvotajām stāstu sērijām. Ar izstādi autore pabeidz vienu nodaļu savā mākslinieciskā ceļojumā un virzās uz jaunu vizuālu valodu.
Marīlisa Teinfelde-Grinsa (1993) ir tekstilmāksliniece un instalāciju autore, kas savā daiļradē aplūko atmiņu un Rietumviru ciemu ainavas, lietojot galvenokārt izšuvumu un gobelēnu, un raksta viru izloksnē dzeju.
Kultūras un mākslas telpa “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izsludinājis izstāžu projektu konkursu
Pieteikšanās līdz 30. novembrim
Izstāde “Rihards Zariņš (1869–1939). Ko Latvijas meži šalc” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē. 2020. Foto: Valters Lācis
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izsludinājis atklātu izstāžu projektu konkursu par tiesībām realizēt mākslas izstāžu projektus LNMM izstāžu zālēs 2024. gadā, aicinot piedalīties māksliniekus un mākslas izstāžu kuratorus. Konkursa mērķis ir veidot kvalitatīvu un ilgtspējīgu izstāžu piedāvājumu, kura ietvaros sabiedrībai būtu pieejamas gan mākslas vēstures izpētei un interpretācijai veltītas izstādes, gan atspoguļoti aktuālie procesi vizuālajā mākslā, dekoratīvajā mākslā un dizainā.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielajā zālē – konkursā tiks izraudzīti ne mazāk kā divi projekti;
LNMM galvenās ēkas Lielajā izstāžu zālē (-2. stāvā) – konkursā tiks izraudzīts ne mazāk kā viens projekts.
Pieteikumus vērtēs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Zinātniskās padomes apstiprināta Konkursa komisija.
Pieteikumu iesniegšanas termiņš: līdz 2022. gada 30. novembrim plkst. 16.00.
Konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz 2023. gada 31. janvārim.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Bikibuku oriģinālilustrāciju izstāde “BikiMETRS”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
līdz 3. decembrim
Līdz 3. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva izstāžu zālē ir skatāma izdevniecības “Liels un mazs” “Bikibuku” sērijas oriģinālilustrāciju izstāde “BikiMETRS”.
“Bikibuks” piedzima 2012. gadā izdevniecībā “Liels un mazs”. Viņa mamma – idejas autore māksliniece Rūta Briede kopā ar dzejas izlases sastādītāju Inesi Zanderi deva viņam vārdu, bet grāmatu dizainers Artis Briedis, veidojot sērijas logo, radīja īsto izskatu: Bikibuks ir mazs ragainis, kas līdzinās atvērtai grāmatiņai. Atrast šo vārdu palīdzēja Jāņa Baltvilka dzejolis “Biki-buki”, kas kļuva par pašu pirmo sērijas izdevumu. Jaunradītais vārds kļuva arī par sugas vārdu latviešu valodā – par bikibuku tiek dēvēta katra mazā kabatas formāta grāmatiņa.
Piecu gadu laikā, kamēr tapa šī sērija, ir notikušas vairākas “Bikibuka” oriģinālilustrāciju izstādes, tomēr visam sērijas grāmatu kopumam veltīta plaša izstāde notiek pirmoreiz. Tā adresēta visiem mākslas un grāmatniecības interesentiem, bet īpaši – ģimenēm ar bērniem, skolēnu un pirmsskolas mācību iestāžu grupām.
“BikiMETRS” ir izstādes scenogrāfu Dinas Suhanovas un Reiņa Suhanova ideja – viņi ieraudzījuši “Bikibuku” kā laika un mākslas notikumu “metramēru”, kur katrai grāmatiņai atbilst viena iedaļa.
Izstāde līdzinās lappusēm no “Bikibuka” dienasgrāmatas: tajā var uzzināt dažādus “bikifaktus”, pētīt skices un fotogrāfijas, lasīt fragmentus no darba sarakstes, mākslinieku komentārus, pētīt izmantotās tehnikas, iepazīt darbu prototipus – cilvēkus un lietas, ar kvadrātkodu palīdzību savā telefonā klausīties dziesmas, kurās skan “Bikibukā” publicēto dzejoļu teksti. Mazie un lokanie skatītāji dažās ilustrācijās var ielīst un iejusties no iekšpuses!
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Izstāde “Zem. Virs. Mecotinta un akvatinta Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
līdz 30. decembrim
Līdz 30. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva galerijā apskatāma izstāde “Zem. Virs. Mecotinta un akvatinta Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā”. Izstāde noslēdz grafikas tehnikām veltīto izstāžu ciklu, šoreiz iepazīstinot ar divām tonālajām dobspiedes tehnikām – akvatintu un mecotintu – un to attīstību, sniedzot izsmeļošu priekšstatu par abu tehniku ģenēzi.
Darbu izlase veidota no LNB Mākslas krājuma grafikas kolekcijas, kas ietver arī vācu mākslas zinātnieka un kolekcionāra Pētera Betgera (Peter Böttger) dāvinājumu bibliotēkai. Izstādē aplūkojami Nīderlandes, Anglijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Igaunijas, Krievijas un Latvijas nacionālo skolu mākslinieku darbi, kas atklāj abu tehniku attīstību: sākot ar agrīnajiem, 17. gadsimta vidus, mecotintas paraugiem un 18. gadsimta akvantintas pioniera Žana Batista Leprensa (Jean-Baptiste le Prince) eksotiskajām ainavām līdz pat 20. gadsimta otrās puses daudzpusīgajiem mākslinieciskajiem meklējumiem abu tehniku iespējās. 21. gadsimta akvatintu izstādē pārstāv Tatjana Krivenkova, bet mecotintu – Guntars Sietiņš, sniedzot ieskatu arī mūsdienu Latvijas stājgrafikas daudzveidībā.
LNB Mākslas krājuma grafikas kolekcija ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem ārvalstu iespiedgrafikas krājumiem Latvijā. To veido aptuveni 10 000 vienību – vairāku gadsimtu Latvijas, Vācijas, Nīderlandes, Itālijas, Francijas, Anglijas, Krievijas un ASV mākslinieku un iespiedēju darbi. Nozīmīgu krājuma daļu veido 2016. un 2019. gadā saņemtais Pētera Betgera iespiedgrafikas un zīmējumu dāvinājums ar renesanses, manierisma, baroka, romantisma, simbolisma un klasiskā modernisma paraugiem.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Mārtiņa Zitmaņa un Herberta Erba izstāde “Divreiz pa septiņdesmit”
Galerijā “Romas dārzs”
līdz 30. decembrim
Līdz 30. decembrim galerijā “Romas dārzs” skatāma izstāde “Divreiz pa septiņdesmit”. Divi mākslinieki šoruden ar mēneša starpību atzīmē apaļu jubileju, abi beiguši Latvijas Mākslas akadēmiju, un abi ir saistīti ar Liepāju – Mārtiņš Zitmanis un Herberts Erbs piedāvā izstādi, kas rosina fantāziju un eksistenciālas pārdomas.
Herberts Erbs piedāvā aplūkot lielākoties pēdējo gadu veikumu – eksperimentus, kas radīti darbojoties Liepājas Universitātē (LiepU), skulpturālos objektus no stikla, granīta, terakotas. Pastaigās pa pludmali mākslinieks ievērojis viļņu nogludinātus ķieģeļu fragmentus. Lūk, jums terakota! Ir arī darbi no laikiem, ko apdzied vienaudze Sūzija Kvatro “tu biji tik jauna, es biju tik brīvs”.
Gleznotājs Mārtiņš Zitmanis par pēdējo divu gadu darbiem, kas izstādē: “Redzējums man rada asociāciju, asociācija – tēlu. Tēlu, atmetot lieko, veidoju kā grafisku, ģeometrisku kompozīciju, ar savu līniju un laukumu, metālisko virsmu un faktūru ritmiku. Mani saista senā ikonogrāfija un modernā tēlniecība, spēja lietu būtību attēlot nosacīti. Kā ornamentālu zīmi”.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Paziņoti “Latvijas Arhitektūras gada balvu 2022” laureāti
7. oktobrī svinīgā ceremonijā Mežaparka Lielajā estrādē, Kokaru zālē, tika paziņoti “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022” laureāti. Galveno balvu saņēma atbalsta centrs “Pērle” Cēsīs (ĒTER, Autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Mārtiņš Starks).
Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.
Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.
Tāpat “Latvijas Arhitektūras gada balvas” jeb fināla žūrijas balvas ieguva Daugavpils cietokšņa inženierarsenāla un pulvera noliktavas restaurācijas un infrastruktūras labiekārtošanas projekts (Autori: REM PRO, sadarbības partneris Konvents), kā arī brūzis “Manufaktūra” Rīgā (SAMPLING: Manten Devriendt, Liene Jākobsone).
Inženierarsenāls Daugavpilī ir milzīga būve ar kalta granīta kāpnēm, un tas aizņem veselu kvartālu. Atjaunošanas laikā vietām atstāta vecā skujiņā izliktā ķieģeļu grīda, rūpīgi atjaunots vestibils ar krusta velvēm. Senāk te laboja tehniku, un arī tagad pirmais stāvs atvēlēts mašīnām, kuras saglabājušas ne vien oriģinālo krāsu, bet spējušas atbraukt no Rēzeknes. Plašais pagalms ir vēl viena vieta kultūras dzīvei. Atjaunotais aparelis – slīpā uzbrauktuve – bijis sarežģīts uzdevums, taču daugavpilieši ar to eleganti tikuši galā.
Brūzis “Manufaktūra” atrodas vēsturiskā ražošanas ēkā Juglā, kas pielāgota alusdarītavas un bāra vajadzībām. Koncepcijas pamatā ir vēlme izcelt šīs necilās ēkas ilgo mūžu un vairākas pārbūves. Rezultāts estetizē dažādās būvniecības pieejas un paņēmienus, papildinot ar jaunu uzslāņojumu, kas atkal piemēro ēku citai funkcijai. Ēkas vizuālais tēls iecerēts kā ilgtspējas un atkārtotas izmantošanas manifestācija. Arī telpu dizains ietver gan jau lietotas, gan no teritorijā atrastiem materiāliem izgatavotas mēbeles.
Žūrijas īpašo atzinību ieguva projekts Ziedlejas – pirts un labsajūtas komplekss (Autori: Open arhitektūra un dizains un Ģirts Runis (Landshape)) Siguldas novada Krimuldas pagastā un Āgenskalna tirgus transformācija (Autori: Arhitektes Lienes Griezītes studija; Kārlis Vilkaušs, Jānis Pelsis, Roberts Koļcovs; Kalnciema iela).
“Ziedleju” idejiskā ass izriet no pirts kultūras un tās aktualitātes nemierīgā un urbānu izaicinājumu pilnā laikmetā. Labsajūtas komplekss tiek attīstīts kā vieta, kur atgūt mieru. Te viesus gaida Stikla, Dūmu un Vilnas pirts, kā arī četras Stikla istabas.
No pieteiktajiem 49 darbiem balvai tālāk tika virzīti 16 nominanti no dažādām Latvijas vietām. Tos vērtēja starptautiska žūrija: Tomass Randels-Peidžs (Thomas Randall Page), Kaja Pae (Kaja Pae), Vitauts Biekša (Vytautas Bieksa), Henrijs Glogau (Henry Glogau), kā arī “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022” atlases žūrijas priekšsēdētāja Andra Šmite.
Visus “Latvijas Arhitektūras gada balvai 2022” pieteiktos darbus, pirmajā kārtā vērtēja atlases žūrija, kurā darbojās arhitekte un žūrijas priekšsēdētāja Andra Šmite, arhitekts, arhitektu biroja “Mailitis Architects” vadītājs Austris Mailītis, arhitekts, biroja “Didrihsons Arhitekti” vadītājs un Kultūras ministrijas Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs Gatis Didrihsons, arhitekts, arhitektu biroja “NRJA” vadītājs Uldis Lukševics, arhitekte, autore, kuratore, Jaunā Eiropas Bauhaus Latvijas kontaktpunkta vadītāja Ieva Zībārte, būvinženieris, būvuzņēmuma “Skonto Construction” projektu vadītājs Jānis Kreicburgs un muzeja “Žaņa Lipkes memoriāls” direktore, sabiedriskā aktīviste Lolita Tomsone.
Latvijas Arhitektūras gada balva 2022
Atvērta pieteikšanās ISSP profesionālās fotogrāfijas meistarklašu rudens ciklam
Foto: Sandijs Ruļuks
No oktobra līdz decembrim fotogrāfijas izglītības platforma ISSP piedāvā piecas meistarklases ar nozarē atzītiem un pieprasītiem profesionāļiem – Sandiju Ruļuku, Lindu Lauvu, Kristīni Madjari un Zani Priedi. Katra meistarklase ilgst vienu dienu, un tās paredzētas gan pieredzējušiem fotogrāfiem, gan tiem, kas vēlās sākt profesionāli strādāt ar fotogrāfiju.
Rudens cikls sāksies 15. oktobrī ar fotogrāfa Sandija Ruļuka meistarklasi “Darbs studijā I (Ievads)”, kurā piedalīties aicināti visi tie, kas vēlās iemācīties strādāt fotostudijā ar mākslīgo apgaismojumu. Rezultātā dalībnieki gūs izpratni par dažādiem studijas rīkiem un tehniku, fotografējot gan cilvēkus, gan objektus.
29. oktobrī notiks kāzu un portretu fotogrāfes Lindas Lauvas meistarklase “Fotogrāfija, kas liek just”. Meistarklase ir veltīta savas nišas atrašanai un darbam ar klientu, lai radītu attēlus, kas iejūtīgi atspoguļo īpašus dzīves mirkļus.
5. novembrī notiks modes fotogrāfes Kristīnes Madjares meistarklase “Modes fotogrāfija un stāsts”, kas tiks veltīta sava īpašā rokraksta attīstīšanai modes fotogrāfijas žanrā, kā arī praktiskiem padomiem veiksmīgai modes fotosesijai.
26. novembrī dizainere un fotogrāfe Zane Priede vadīs meistarklasi “Produktu fotogrāfija un set dizains”. Meistarklases fokusā ir produktu noformēšanas un scenogrāfijas elementu pielietojuma apgūšana, lai panāktu izcilas produktu fotogrāfijas.
Cikls noslēgsies 3. decembrī ar Sandija Ruļuka meistarklasi “Darbs studijā II (Advanced lighting techniques)” fotogrāfiem, kam jau ir priekšzināšanas darbam fotostudijā. Meistarklasē tiks padziļināti apskatīti dažādi gaismošanas veidi un apgūti radoši pielietojumi gaismai projektiem fotostudijā.
Meistarklases notiks sestdienās plkst. 11.00 - 18.00 ISSP telpās Berga Bazārā vai fotogrāfu studijās.
Pieteikumi tiek pieņemti, līdz grupas ir pilnas. Vietu skaits ir ierobežots.
ISSP profesionālās meistarklases notiek kopš 2019. gada, sniedzot dalībniekiem iespēju attīstīt izpratni par noteikto žanru fotogrāfijā, uzlabot tehniskās prasmes, kā arī paplašināt savu radošo vīziju un iegūt jaunas atziņas par nozares niansēm, pavadot intensīvi piepildītu dienu kopā ar jomas profesionāļiem un kolēģiem.
Titulbilde: Vera Viduka (1916–1994). Vasara. 1985. Vilna, lini, garbārkšu tehnika, autortehnika. DMDM kolekcija. Publicitātes foto
