Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Viktorijas laika rotas”
no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas
Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejā
“Hoijeres kundzes viesu nams”
20. decembris, 2023–28. aprīlis, 2024
No 20. decembra līdz 2024. gada 28. aprīlim Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzeja “Hoijeres kundzes viesu nams” otrajā stāvā, Stenderu konditorejā būs skatāma izstāde “Viktorijas laika rotas” no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas.
“Tā nav nejaušība ka 19. gadsimts tiek dēvēts par industrializācijas gadsimtu. Pēc aristokrātiskā 18. gadsimta, kad Eiropā apģērbu un aksesuāru izvēli noteica dižciltīgo privilēģijas, nāca 1789. gada Franču revolūcija un līdz ar to izsīka dārgo, elites klases briljantu un unikālo rokām darināto juvelierizstrādājumu pasūtījumi. Eiropas pilsētās priekšplānā izvirzījās buržuāzija ar saviem morāles, ģimenes un materiālās vērtības apzināšanās vērtībām. Napoleona armijas cīņas 19. gadsimta sākumā radīja ievērojamu pieprasījuma kritumu pēc juvelierizstrādājumiem no zelta, ko radīja kara laikam raksturīgie taupības apstākļi.
Tādejādi priekšplānā izvirzījās sieviešu rotaslietas, kas izgatavotas no daudz vienkāršākiem materiāliem – no slīpēta tērauda, Berlīnes čuguna, itāļu mozaīkas, sentimentālās un sēru rotaslietas no dabīgiem matiem un pērlītēm.
1837. gadā Lielbritānijas tronī stājas 19. gadsimta sākumā, Romantisma perioda ietekmē uzaugusī Viņas Majestāte karaliene Viktorija. Tieši pateicoties viņai, modē ienāk rotaslietas, kurās izmantotas dabīgu matu pīnes vai matu lokas, kas ierāmētas stikla ietvarā; neprecētām meitenēm raksturīgas rotas – koraļļi, tirkīzs, emalja, itāļu mozaīkas un nelielas dabīgās pērles. Šajā periodā tiek radītas piespraudes – Love Knots (mīlestības mezgli), kas bieži tika izgatavotas no zelta imitācijas, dēvētas par Pinchbeck – šis nosaukums atvasināts no juveliera Kristofera Pinčbeka (Christopher Pinchbeck) uzvārda, kurš 18. gadsimta sākumā Londonā radīja jaunu metāla sakausējumu no krīta un cinka. Tas izskatījās diezgan cienījami un, pateicoties daudz zemākajām izmaksām, salīdzinājumā ar zeltu, to ļoti iecienīja buržuāzija. Deviņpadsmitā gadsimta vidū no tā tika izgatavoti daudzi rotājumi – jostu sprādzes, Portbouquet ziedu turētāji, saktas, šatelīnas, auskari, diadēmas un rokassprādzes. Jauna rotaslietu iezīme Viktorijas laikmetā bija to masveida ražošana, kas radās vienlaicīgi ar industrializāciju. Parādījās juvelierizstrādājumu ateljē, kas radīja masveidā izgatavotas rotaslietas, tādējādi samazinot to izmaksas.
Par īpašu 19. gadsimta modes iezīmi kļuva pārī savienotas platas rokassprādzes, kuras valkāja uz plaukstas locītavām. Tās bieži tika izgatavotas no melnas samta lentes, kurai piestiprināta apzeltīta metāla aizdare ar akmens vai stikla rotājumu, atkarībā no pircēja rocības. Rokassprādzes bieži darināja no pērlītēm, matu pīnēm un dabīgo pērļu virtenēm.
19. gadsimtā palielinājās interese par itāļu dekoratīvo mākslu. Tā modē ienāca kamejas uz gliemežvākiem, Vezuva vulkāna lavas vai koraļļiem un mikromozaīkas no Romas, Florences un Venēcijas. Ja 19. gadsimta 50. un 60. gados valdīja piespraužu mode, tad 19. gadsimta 70. un 80. gados modē nāca samta lentā iestiprināti kuloni vai kleitas jostai piestiprinātas šatelīnas (chatelaine), kas rotātas ar pulksteni, nelielu tualetes piederumu komplektu vai šūšanas aksesuāriem.
Otrā Rokoko perioda rotu stils mainās uz Historismu – rotaslietas atgādina Renesanses, Baroka un pat Gotikas elementus. Nosliece uz eksotiku Viktorijas laika juvelierizstrādājumos ieviesa interesi par Indiju, Persiju, Osmaņu Turciju, bet 1860. gadu beigās radīja interesi par Japānu, ko mēdz saukt par Japānisma stilu.
1890. gados Eiropā dzima Modernisms (Art Nouveau), ko dēvē par Jūgendstilu. To raksturo rotājumi ar savītu ziedu motīviem, putnu, kukaiņu, sikspārņu un rāpuļu attēli un ziedu raksti. Tās bija piespraudes, sprādzes, ar korsetes palīdzību iezīmētajai smalkajai vidukļa līnijai, kuloni, rokassprādzes. Jaunais virziens saviem izstrādājumiem bieži izmantoja sudrabu, emalju un atlējumu,” izstādes aprakstā raksta modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs.
Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”
Kungu iela 24, Liepāja
Riga Last Thurdays
21. decembrī
RLT jeb Rīga Last Thursdays (Rīgas pēdējās ceturtdienas) ir kultūras pasākums, kas notiek katra mēneša pēdējā ceturtdienā, kad laikmetīgās mākslas galerijas Rīgā ir atvērtas līdz plkst. 22.00, sniedzot apmeklētājiem iespēju iepazīt jaunas izstādes.
21. decembrī šī pasākuma ietvaros būs atvērtas 17 mākslas telpas: 427, Aminori, Bazar’t, CUT ART gallery, DOM, Galerija Art&Walls, Galerija MuseumLV, ISSP, Kalnciema kvartāla galerija, Kim?, Latvijas mākslas akadēmija, LMS galerija, MASA studija, M/Gallery, PILOT, Mākslas telpa V17, TUR.
Annas Priedolas mākslas darba izstāde “Ak, eglīte…”
Pasaules mazākajā izstāžu zālē Aizputē
līdz 31. decembrim
Pasaules mazākajā izstāžu zālē, kas atrodas “Linmeijera” namā Aizputē, līdz 31. decembrim ir apskatāma mākslinieces Annas Priedolas mākslas darba izstāde “Ak, eglīte…”, kas veltīta cilvēka atstātajām ekoloģijas pēdām.
Mākslas darbs “Ak, eglīte…” reprezentē Ziemassvētku ekoloģiskās sekas – šo svētku laikā cilvēki patērē (un izmet) tik daudz ēdiena, ietinamā papīra, degvielas un citu lieku mantu, ka trīs dienās ik persona atmosfērā var veicināt pat 650 kg oglekļa dioksīda ieplūšanu, kas ir 1/20 daļa no visa gada garumā personas “saražotā” oglekļa dioksīda apjoma (2007. gada dati). Pastāv cerība, ka šo gadu laikā statistika ir samazinājusies. Tomēr sekas ir jūtamas – Eiropas Kosmosa aģentūra ziņo, ka 17. novembrī globālā vidējā temperatūra reģistrēta vairāk nekā 2°C augstāka, nekā pirms industrializācijas, tādējādi iezīmējot, ka Parīzē noslēgtā Apvienoto Nāciju apņemšanās ar apzinātām darbībām ierobežot globālo sasilšanu zem 2°C var izgāzties. Jau pašlaik vidējā temperatūra pasaulē ir par 1,5°C augstāka, nekā pirms industrializācijas, sekmējot vides apstākļu izmaiņas plašās teritorijās, taču globālās temperatūras celšanās par 2°C , salīdzinot ar laiku pirms industrializācijas, var radīt izmaiņas daudz lielākās teritorijās, izmainot augiem un dzīvniekiem nepieciešamās dzīvotnes un radot citas dramatiskas sekas.
Māksliniece, Liepājas Universitātes docente Anna Priedola (1988), savā radošajā darbībā pētot patēriņa attiecības un sociāli izstumtas grupas, savij mākslas un zinātnes valodas, bieži veidojot datu vizualizācijas netradicionālos medijos, tostarp izmantojot ēdienu kā materiālu mākslā, sausajiem datiem pievienojot asociatīvu ietvaru.
Pasaules mazākā izstāžu zāle darbojas visu diennakti, un mākslas darba aplūkošana ir pieejama ikvienam pilsētas iedzīvotājam un viesim, ieskatoties traktiera durvju atslēgas caurumā. Izstāžu zāle ir 10 centimetrus liels stikla kubs.
“Linmeijera” nams
Pasta iela 6, Aizpute
Nua kolektīva izstāde “Aptumšošana”
Jelgavas Vecpilsētas mājā
līdz 2. janvārim, 2024
Līdz 2024. gada 2. janvārim Jelgavas Vecpilsētas mājā skatāma Nua kolektīva pirmā izstāde klātienē “Aptumšojums” (Blackout).
Nua kolektīvs, kas tika dibināts 2020. gadā, COVID-19 pandēmijas vidū, uzsāka darbību ar mērķi veicināt sadarbību starp profesionāliem māksliniekiem, nodibinot platformu savu darbu kopīgai prezentācijai un starptautisku kontaktu un izstāžu veidošanai. Izstāde “Aptumšojums” aizsāk radīto darbu starptautiskās tūres sākumu ar paredzētām pieturām arī Igaunijā, Parīzē, Skotijā, Anglijā, Īrijā, Ziemeļīrijā un ASV.
Kopš 2020. gada sākuma Nua Collective platformā ir piedalījušies 80 vizuālie mākslinieki. Visi mākslinieki dzīvo Īrijā vai ir saistīti ar Īriju, pārstāvot 8 dažādas tautības. Gleznas, fotogrāfija, skulptūru tekstilizstrādājumi, filmas, digitālie mediji un keramika ir tikai daži no kolektīva piedāvātajiem mākslas veidiem.
Prezentējot 13 Nua kolektīva mākslinieku darbus, šī izstāde aplūko klimata pārmaiņas caur konkrētu prizmu – aptumšojums, jeb, drošības, garantiju un miera zudumu, kas rodas no mūsu paļaušanās uz problemātiskiem enerģijas avotiem. Darbi ir par cilvēces reakciju un cīņu ar tās radīto antopomorfisko nedrošību.
“Pēdējā laika klimata notikumi mums kā māksliniekiem un skatītājiem ir radījuši spēcīgu iespaidu, liekot mums stāties pretī skarbajām realitātēm par cilvēces ietekmi uz mūsu planētu. Šī darbu sērija kalpo kā smeldzīgs atgādinājums par aptumšošanos, ko piedzīvojam saistībā ar steidzamo vajadzību risināt problēmas, kas veicina stabilu planētas sasilšanu, un no tā izrietošajām drausmīgajām sekām,” teikts izstādes koncepcijā.
Jelgavas Vecpilsētas māja
Vecpilsētas iela 14, Jelgava
Ivetas Šmitas personālizstāde “Kustībā esošie”
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa
līdz 27. janvārim, 2024
Iveta Šmita. Etīde Nr. 18. 2023. Lins, zīds, kaligrāfijas tuša
Līdz 2024. gada 27. janvārim Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā skatāma Ivetas Šmitas izstāde “Kustībā esošie”, kur izstādīti figurālās glezniecības darbi un autortehnikā tapušie gleznojumi uz zīda, kuros atspoguļoti mirkļi no baletdejotāju ikdienas dzīves.
Darbi izstādei radīti vairāk nekā divu gadus laikā. Tapšanas procesā autorei arī bija iespēja Latvijas Nacionālajā Operas un Baleta teātrī iepazīt baleta mākslinieku ikdienu gan mēģinājumu laikā, gan izrāžu aizkulisēs, un to fiksēt ar analogo fotofilmu kameru, bet iegūtie kadri vēlāk tika izmantoti vizuālo darbu veidošanā.
Autori valdzina baleta kustību graciozitāte, estētika un smalkums, darbos baleta mākslinieki it kā notverti lidojumā, pat bezsvara stāvoklī, liekot apbrīnot cilvēka ķermeņa neierobežotās iespējas. Tomēr māksliniece uzsver, ka kustību māksla tikai šķietami ir skatuviski viegla, bet patiesībā prasa fiziski smagu un sarežģītu darbu, disciplinētību un lielas koncentrēšanās spējas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa
Zāģeru iela 7, Rīga
Grupas izstāde “Ziemas impresijas”
Liepājas muzejā
līdz 3. februārim, 2024
Līdz 2024. gada 3. februārim Liepājas muzejā skatāma krājuma mākslas darbu kolekcijas izstāde, atklājot izstādē pārstāvēto autoru rokrakstu dažādību un glezniecības manieri.
Eksponētajos darbos redzamas gan romantiskas Latvijas lauku ainavas apsnigušiem ēku jumtiem, gan sniegotu mežu ziemas klusums, gan pilsētu rosīgie pagalmi un ielas, gan ziemas aukstumā sastingušie ostas kanāla ūdeņi.
Izstādē skatāmi 19 autoru – Artura Baumaņa, Artura Johana Frīdriha Baumaņa, Arvīda Brieža, Ērika Caunes, Noras Drapčes, Visvalža Garokalna, K. Gryean (K. Grijena), Jāņa Jaunsudrabiņa, Alda Kļaviņa, Jāņa Lauvas, Pētera Postaža, Roberta Stārosta, Jāņa Sudmaļa, Otto Tiliņa, Valtera Uztiča, Edgara Vārdauņa, Matīsa Zavicka, Visvalža Ziediņa un Jāņa Rūdolfa Zuntaka – darbi.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Dinas Dubiņas izstāde “Eņģeļu gaisma”
Siguldas Jaunās pils salonā
līdz 4. februārim, 2024
Līdz 2024. gada 4. februārim Siguldas Jaunās pils salonā skatāma Dinas Dubiņas jaunāko darbu izstāde “Eņģeļu gaisma”
Dina Dubiņa aicina aplūkot savus jaunākos darbus tieši šajā pārdomu pilnajā ziemas tumšajā laikā, mudinot skatītājus iegrimt Eņģeļu klātbūtnē un kopā ar tiem atrast mieru un harmoniju. Mākslinieces veidotās ainavas un spilgtie vizuālie elementi pārkāpj nemierīgo un trauksmaino pasauli, kurā dzīvojam, sniedzot iespēju izjust Eņģeļu mierinājumu un aizsardzību.
Eņģeļu simbolika izceļas kā centrālais motīvs izstādē, norādot uz viņu lomu šajā bieži nemierīgajā realitātē. Māksliniece skaidro, ka Eņģeļi ir tie, kam lūgt mierinājumu un aizsardzību, un viņu klātbūtne izstaro gaismu un siltumu. Šajā kontekstā, dabas elementi, it īpaši ziemeļblāzmas un saulrieti, kļūst par svarīgu sastāvdaļu mākslinieces darbos, simbolizējot dzīvības spēku un mieru.
Dinas Dubiņas darbi izgatavoti karstās emaljas tehnikā (juvelieru emalja uz kapara), daudzkārt apdedzināti 1000 grādu temperatūrā, tie ir izturīgi pret nelabvēlīgiem apstākļiem un praktiski mūžīgi. Karstās emaljas tehnika ir īpaša un sarežģīta metode, kurā izmanto stiklu un metālu, lai radītu krāsainus un spīdīgus efektus uz objekta virsmas. Process ietver vairākas darbības, sākot no stikla sagatavošanas un tā uzklāšanas uz metāla pamatnes līdz galīgajam cepeškrāsns apdedzinājumam.
Siguldas Jaunā pils
Pils iela 16, Sigulda
Izstāde “Imanta Lancmaņa māksla gadu gaitā”
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs
līdz 11. februārim, 2024
Līdz 2024. gada 11. februārim Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma izstāde “Imanta Lancmaņa māksla gadu gaitā”. Izstādē apskatāmi darbi no gleznotāja pirmsākumiem, kā arī paši jaunākie darbi – tā tiks papildināta ar četriem iepriekš nekur neizstādītiem darbiem.
Mākslinieka vārds saistās ar Rundāles pils ilggadējā direktora amatu (1976 – 2018), Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku (1994), Eiropas gada cilvēku Latvijā (2021), mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālistu un iniciatoru, vairāku grāmatu autoru un sabiedrisko darbinieku, mākslas vēsturnieku, izcilu muzejnieku - mākslinieku Imantu Lancmani.
Izstādē iekļauti Imanta Lancmaņa darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rundāles pils muzeja un Bauskas muzeja krājuma, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Mākslinieku savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Zuzānu kolekcijas un citām privātkolekcijām.
“Apmeklētājiem būs iespēja apskatīt ne tikai skaistus puķu pušķus un ainavas, bet arī manas pārdomas par mūžības tēmām. Iešana cauri 81 gadam, kas līdz šim ir bijis lemts, ir bijusi kā avantūra, ceļojums laikā un telpā. Ja rakstu grāmatu, es iztēlojos visu, kas ir bijis tajā vidē, bet, kad gleznoju, tad padaru šo darbu ticamu arī sev. Tāpēc detaļu pārbagātība. Es būtībā dzemdēju jaunu realitāti, kurā pats varu ieiet un par to priecāties. Skatos un brīnos – vai, es taču tajā pilnīgi varu iekāpt iekšā! Kā man tas viss patīk! Es gleznoju lietas, kas mani aizrauj un saista,” tā saka Imants Lancmanis.
Šogad tā jau ir trešā mākslinieka personālizstāde. Gada sākumā darbi bija apskatāmi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valmieras muzeja Izstāžu namā, kā arī atsevišķus darbus varēja aplūkot Sv.Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē Jelgavā. Pēc darba gaitām Rundāles pilī muzeja direktora amatā, Imants Lancmanis daudz vairāk laika atvēlējis gleznošanai.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs
Skolas iela 10a, Madona
Klajā nācis mākslas albums “Maigās svārstības”
Izdevniecība “Neputns” laidusi klajā abumu “Maigās svārstības”, kas apkopo grupas – Ievas Iltneres, Sandras Krastiņas, Jāņa Mitrēvica, Ģirta Muižnieka, Edgara Vērpes, Aijas Zariņas – veikumu plašākā 80. un 90. gadu mijas un jau mūsdienu perspektīvā.
Izstāde-akcija “Maigās svārstības” 1990. gadā izraisīja lielu rezonansi Latvijas kultūras vidē un to kā būtisku mākslas notikumu vērtē arī šodien. Tolaik sabiedrība to uztvēra kā lielo pārmaiņu vizualizāciju. Mākslas darbus autori radīja skatītāju klātbūtnē izstāžu zālē “Latvija”. Pats tapšanas process tika pieteikts kā mākslas notikums. Akcijas noslēgumā izveidoja ekspozīciju, vienas dienas laikā to atklāja un arī slēdza.
Caur vienas mākslinieku grupas darbības pieredzi grāmatā iezīmēts trīsdesmit gadu periods Latvijas vizuālās mākslas kultūrainavā. Tās pirmajā daļā izsekots grupas kopizstādēm no 1981. līdz 1990.gadam, kas kulminē izstādē-akcijā “Maigās svārstības”. Otrajā daļā sniegts katra mākslinieka portrets ar dažādu autoru esejām un darbu reprodukcijām, fokusējoties uz individuālo ceļu un vietu Latvijas laikmetīgās mākslas ainā. Mākslinieku devums grāmatā sniegts kontekstā ar grupas kopējo darbību, pārskatāmi rādot un akcentējot katra mākslinieka attīstību tieši savstarpējā sasaistē.
Lai parādītu akcijas “Maigās svārstības” performatīvo rakstu un iezīmētu laika vizuālos kodus, albumu papildina Ulda Brieža, Gunāra Janaiša, Jāņa Deinata, Gvido Kajona, Jāņa Krūmiņa, Aivara Liepiņa un citu fotogrāfu dokumentālās fotogrāfijas, kā arī izstādes-akcijas “Maigās svārstības” kataloga-avīzes pilns faksimils un presē publicētās izstāžu recenzijas.
Albuma sastādītāja un koncepcijas autore ir Sandra Krastiņa. Tekstu autori: Elita Ansone, Rasa Jansone, Sniedze Kāle, Sandra Krastiņa, Una Meistere, Jānis Mitrēvics, Stella Pelše, Inese Riņķe, Laima Slava, Inga Šteimane, Kārlis Vērpe.
“Neputns” galerija
Tērbatas iela 49/51, Rīga
Ziemas saulgriežiem veltīta kafija “Ķekatas”
Ieskandinot svētku laiku, vietējie kafijas grauzdētāji “Kalve Coffee Roasters” sadarbībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju (DMDM) nākuši ar jaunumu – ziemas saulgriežiem veltītu kafiju “Ķekatas”.
Svētku espresso kafijas noformējums tapis, iedvesmojoties no tekstilmākslinieces Annas Eltermanes darba “Ķekatas manās bērnu dienās” (1982, DMDM kolekcija). Šajā gobelēnā, mirdzot zvaigznēm tumšajās ziemas debesīs, kā nakts vīzija no mājas uz māju dinamiskā ritmā dodas par āzi, gaili, aunu, lāci un stārķi maskojušies ķekatnieki, lai nestu svētību un dzītu prom ļaunos garus.
Anna Eltermane (1929–2009) uzaugusi Rucavā – novadā ar senām un stiprām tautas amatniecības, darba un gadskārtu tradīcijām. Aušanas prasmi māksliniece apguvusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā. Izglītību turpinājusi Latvijas Mākslas akadēmijā, kur iepazinusi grafikas melnbalto pasauli, bet vēlāk pievērsusies teātra glezniecībai un scenogrāfijai. Pēc studijām atgriezusies Liepājā un atsākusi aust, ierosmes meklējot dabā un folkloras motīvos. Viņas gobelēnos atdzīvojas pļavu ziedu krāšņums, lauku dzīves ikdiena un svētku norises, arī senas saulgriežu paražas.
“Tekstilmāksla vienmēr bijusi neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa un sevišķi iemīļota mākslas joma. Tai ir dziļas un vēsturiski noteiktas tradīcijas, kas sakņojas tautas mākslas vērtību pārmantošanā un profesionālajās amata prasmēs. Annas Eltermanes daiļrade balstās dzimtā novada folklorā un etnogrāfijā. Gobelēnā “Ķekatas manās bērnu dienās” mākslinieces bērnības atmiņas atdzimst teiksmainā stāstā un arī 21. gadsimta skatītāju aicina piedzīvot saulgriežu brīnumu. Prieks sadarboties ar uzņēmumu “Kalve Coffee Roasters”, kas novērtē un popularizē dažādas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas”, saka DMDM vadītāja Inese Baranovska.
Līdz 2024. gada 4. februārim interesenti var iepazīties ar Annas Eltermanes gobelēnu “Ķekatas manās bērnu dienās” Vidzemes koncertzālē Cēsis izstādē “Gadu mijas raksti”, ko veido krāšņi tekstildarbi no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Izveidots jauns kultūras notikumu kalendārs
Vietne kulturaskalendars.lv piedāvā informāciju par kultūras piedāvājumu Rīgā, kā arī citās pilsētās un vietās Latvijā. Kalendārs ir izveidots Totaldobže mākslas centra Kulturālās plānošanas programmas ietvaros, sadarbojoties ar biedrību “Free Riga” un Rīgas Sarkandaugavas, Čiekurkalna, Juglas, Teikas, Mežaparka, Brasas un Vecmīlgrāvja apkaimju biedrībām. Vietnē būs atrodama informācija par aktuālajiem un gaidāmajiem pasākumiem (koncertiem, izrādēm, izstādēm, festivāliem, tirdziņiem, ballēm, utt.); par aktivitātēm, kurās ikviens var iesaistīties un realizēt savu radošo potenciālu; uzlabot savu un apkārtējo cilvēku dzīves kvalitāti; praktizēt veselīgu un videi draudzīgu dzīves veidu (interešu pulciņiem, nodarbībām, pastaigām, talkām, utt.); par izglītojošām aktivitātēm (lekcijām, kursiem, semināriem, konferencēm utt.)
